Konkursā par iespēju izcīnīt Latvijas Jauniešu galvaspilsētas titulu ir iesaistījušās desmit pašvaldības, un titula izcīnīšana pašvaldībai nozīmēs iespēju nākamgad kļūt par jaunatnes pasākumu centrālo norises vietu.

Par šo iespēju cīnās Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Valmiera, kā arī Alūksnes, Cēsu un Siguldas novads. Cīņā iesaistījusies arī novadu apvienība - Madonas novads sadarbībā ar Gulbenes novadu.
 
Konkursa uzvarētāja noteikšanā vērā tiks ņemts gan žūrijas vērtējums, gan arī sabiedrības balsojuma rezultāti. Paredzēts, ka laikā no 26. oktobra līdz 4. novembrim ikvienam būs iespēja konkursa mājaslapā "www.jauniesugalvaspilseta.lv" nobalsot par kādu no trim pilsētām, kas tiks izvirzītas finālam.
 
Šāds konkurss Latvijā tiek rīkots pirmo reizi.
Rudens ir īstais laiks, kad jaunā paaudze var iepazīt citas nodarbes un atrast hobiju, kam veltīt vairāk uzmanības un enerģijas. Tas ir it īpaši svarīgi mazajiem, kas neapmeklē bērnudārzu – dažādās nodarbēs un pulciņos viņi mācās socializēties ar citiem bērniem, tādēļ Mazo ekspertu skola
piedāvā, kā atrast īsto pulciņu.
 
Ir pulciņi, kurus kopīgi ar atvasi var apmeklēt tad,kad bērns ir jau divus, trīs mēnešus vecs. Lai izvēlētos īsto pulciņu, ieteicams izmantot iepazīšanās nodarbības, kas daudzviet ir bez maksas.
 
Nevajag atstāt novārtā fiziskās aktivitātes – turklāt speciālisti ir vienisprātis, ka labākā fiziskā nodarbe pirmsskolas vecuma mazajiem ir peldēšana.
 
Tomēr jāpatur prātā, ka hobija izvēlē svarīgākais ir bērna vēlmes. Protams, tādās situācijās kā ģimenes pārcelšanās uz ārvalstīm bērnam nāktu par labu valodu apgūšana. Citos gadījumos piespiešana nodarboties ar hobiju, kas ir pašu nepiepildītais sapnis, ir viena no lielākajām vecāku kļūdām.
 
Turklāt jāļauj bērnam izvēlēties pēc iespējas vairāk nodarbību, izmēģinot dažādību, tā atrodot bērna patieso talantu.
 
Nav vienas receptes, kā atrast īsto hobiju, tādēļ ar bērnu vajag spēlēties, sarunāties, pavadīt kopā vairāk laika, jo tas ir vērtīgākais, ko bērnam sniegt. 


 
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" aicina iedzīvotājus uz bezmaksas portatīvā datora pārbaudi pie datorologa.
 
Kā skaidro "Cert.lv", datorologs ir IT drošībasspeciālists, kurš var diagnosticēt un, ja iespējams, novērst e-slimības un ļaunatūras datorā, sniegt konsultācijas, kā pasargāt datoru nākotnē. Visi datorologa padomi ir bez maksas.
 
Datorologs pieņems nakamnedēļ, 28.oktobrī no plkst.10 līdz plkst.16, Raiņa bulvārī 29, Rīgā.
 
Datorologa pakalpojums pieejams jebkuram datorlietotājam, kurš vēlas pārliecināties, ka viņa dators nav inficēts, kā arī tiem, kas vēlas izārstēt datoru no iegūtiem datorvīrusiem. Datorologa konsultācija palīdzēs arī tiem, kuri nezina, kā pasargāt savus datus, privāto dzīvi un naudu e-vidē.
 
Pirms datorologa apmeklējuma "Cert.lv" aicina apmeklēt portālu "esidross.lv", lai noskaidrotu, vai datora IP adrese nav inficēto adrešu sarakstā.

Ja datora IP adrese ir inficēta, tad ekrānā parādīsies sarkans brīdinājums. Taču pilnu diagnozi un ārstēšanu iespējams veikt arī klātienē, pie datorologa. 
 "Datorologa akcija" notiek Eiropas kiberdrošības mēneša laikā. Kiberdrošības mēnesis tiek rīkots ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par kiberdrošības jautājumiem.


 
Aptuveni 50 000 pasaulslavenā animācijas seriāla "Simpsoni" fanu vietnē "Change.org" parakstījuši petīciju, kurā pieprasa mainīt Austrālijas valūtu. 

Fani pieprasa par jauno legālo maksāšanas līdzekli Austrālijā noteikt animācijas filmā minēto valūtu "dollarydoo", kas latviski izklausās kā "dolaridū". 

Kontinenta ekonomiku glābt varot tieši valūtasmaiņa, minēts aicinājuma aprakstā. "Mums ir vajadzīgs kas tāds, kas spētu stimulēt ekonomiku, un šis risinājums ir pārsaukt Austrālijas valūtu par "dolaridū". Valūtas maiņa liks miljoniem cilvēku visā pasaulē vēlēties iegūt savā īpašumā šo jauno naudu, tādējādi krietni paaugstināt valūtas vērtību," minēts petīcijas aprakstā.

"Dolaridū" pirmo reizi tika minēts 1995. gadā radītā animācijas filmas epizodē, kurā redzams, kā pēc telefonsarunas ar multfilmas varoni Bārtu kāds zēns Austrālijā saņem telefona rēķinu 900 "dolaridū" apmērā.


Gaidot Latvijas simtgadi, dažādās Latvijas vietās no ozolzīlēm tiks audzēti ozolu stādi, aicinot šajā akcijā iesaistīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Kā atklāj viens no idejas autoriem producents Atis Balodis, ideja par ozolu stādīšanu viņam radusies, kad, pļaujot savā lauku mājā zāli, viņš nav uzdrošinājies aizskart zālē ieaugušu ozoliņu. Balodis atzina – viņam bija sajūta, ka ozols latvietim ir gēnos, tādēļ arī dzimusi ideja 100 gadu jubilejā
Latvijai dāvāt vismaz tik daudz jaunu ozoliņu, cik Latvijā cilvēku.
 
Ideja atbalstīta arī vairākās Latvijas pašvaldībās, kas paudušas gatavību sadarboties un ierīkot ozolu stādiņu plantācijas. Ozolu stādi no zīlēm dīgs Cēsīs, Kuldīgā, Tērvetē, Baltinavā, Ikšķilē, Popē u.c. Latvijas vietās.
 
Iniciatīvai ar atsaucību pievienojies arī mūziķis Kārlis Kazāks, dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, rakstnieks Jānis Lejiņš un citi sabiedrībā zināmi cilvēki.


Arī šī gada mijā tiks izraudzīts 2015. gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un savārstījums.
 
Ikviens interesents var iesūtīt, viņaprāt, atbilstošākos kandidātus šiem tituliem līdz 2016. gada sākumam, sūtot e-pasta vēstuli "gadavards@inbox.lv". 
 
Latviešu valodas gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptauja notiek kopš 2003. gada, un to realizē Rīgas Latviešu Biedrības Latviešu valodas attīstības kopa ar partneriem - Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju un Latvijas Rakstnieku savienību.
 
Aptaujas loma ir rosināt daudzpusīgu, pastāvīgu un argumentētu dialogu starp valodas lietotājiem, valodniekiem, literātiem un publicistiem, skolotājiem, studentiem, plašsaziņas līdzekļiem, tulkotājiem un vārdnīcu veidotājiem. Latviešu valodas attīstībai ir svarīgi, lai ikviens vērtīgs un interesants
pamanījums - gan pozitīvs, gan negatīvs - nonāktu pie aptaujas žūrijas.
 
Pērn par gada vārdu nosaukts vārds "ausīši", nevārdu - "aplikācija", bet pie spārnotā teiciena titula tikuši deputātu Ingunas Sudrabas un Artusa Kaimiņa teicieni "Nē, tā es neesmu" un "Tu zini, kas es esmu!?".

Lai Volkswagen automobiļu lietotāji varētu ērti noskaidrot, vai viņu auto ar EA 189 dīzeļdzinēju ir apgādāts ar krāpniecisko programmatūru un uz to attiecas servisa kampaņa, Volkswagen tīmekļa vietnē ir pieejams ērti lietojams tiešsaistes rīks.

Ja kāda Volkswagen auto īpašnieks vēlas uzzināt, vai viņa automobilis ir starp tiem, uz kuriem attieksies plānotā atsaukuma kampaņa, interneta vietnē info.volkswagen.com  nepieciešams ievadīt tikai mašīnas šasijas numuru.

Šajā tīmekļa vietnē ir pieejama arī papildu informācija, kā arī jautājumi un atbildes par šo tēmu.

Volkswagen atgādina, ka izmešu aprēķināšanas programmatūra nekādi neietekmē auto drošību - tas joprojām ir tehniski drošs un braukšanas kārtībā.

 Latvijā identificēti 5087 Volkswagen ražotie auto, kuri aprīkoti ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus.
Lai pēc iespējas samazinātu atkārtotu nelaimes gadījumu risku darba vietās, Valsts darba inspekcija (VDI) veiks tematisko pārbaudi mazos un vidējos uzņēmumos, kuros pēdējo piecu gadu laikā notikuši nelaimes gadījumi un darbinieki smagi cietuši vai gājuši bojā.

Kopumā plānots apsekot vismaz 150 uzņēmumu gan Rīgā, gan reģionos. Tematiskās pārbaudes mērķis ir pārliecināties, vai ir novērsti nelaimes gadījumu cēloņi un veikti piemēroti darba aizsardzības pasākumi.

 VDI bieži nākas secināt, ka pēc nelaimes gadījuma darba devēji veic tikai un vienīgi darbinieku atkārtotu formālu instruktāžu, bet nepievērš pietiekami lielu uzmanību tehniskiem un organizatoriskiem faktoriem.

Latvijā šogad kopā reģistrēti 159 smagi un letāli nelaimes gadījumi darbā. 

VDI pārbaudes veiks no šā gada 19.oktobra līdz 30.novembrim.
Saistībā ar pāreju uz ziemas laiku un starptautisko vilcienu kustības sarakstu būtiskām izmaņām, no 25.oktobra tiks mainīti vairāku maršrutu dīzeļvilcienu un elektrovilcienu saraksti.

Virzienā Rīga-Aizkraukle-Krustpils no 25.oktobra elektrovilciens Nr.6202 Rīga (plkst.5.07)-Aizkraukle (6.35) no Rīgas izbrauks plkst.5.16 un arī no visām pārējām maršruta pieturvietām aties deviņas minūtes vēlāk nekā pašreizējā sarakstā, tādēļ Aizkraukles stacijā pienāks plkst.6.44.

Elektrovilciens Nr.6206 Rīga (plkst.6.30)-Lielvārde (7.30) no Rīgas aties plkst.6.28 un kursēs tikai līdz Ogrei. Arī no pārējām maršruta Rīga-Ogre pieturvietām vilciens izbrauks divas minūtes agrāk nekā patlaban un Ogrē pienāks plkst.7.11.

Elektrovilciens Nr.6210 Rīga (plkst.7.20)-Ogre (8.03) no Rīgas izbrauks plkst.7.22 un arī no visām pārējām maršruta pieturvietām aties divas minūtes vēlāk nekā pašreiz, tādēļ Ogrē pienāks plkst.8.05.

Dīzeļvilciens Nr.821 Krustpils (plkst.4.58)-Rīga (7.29) no Krustpils stacijas izbrauks kā pašreiz - plkst.4.58, papildus pieturēs arī Ozolsalā (plkst.5.08), no Pļaviņām aties plkst. 5.17 (nevis 5.14) un arī no visām pārējām maršruta pieturām līdz Jāņavārtiem kursēs 1 - 2 minūtes vēlāk. No Jāņavārtiem līdz Rīgai vilciens brauks atbilstoši pašreizējam sarakstam.

Tikmēr no Ogres stacijas plkst.7.23 tiks norīkots elektrovilciens Nr.6251 Ogre-Rīga, kas apstāsies visās pieturvietās, izņemot Dārziņus, Rumbulu un Gaismu, un Rīgā pienāks plkst.8.02.

Savukārt dīzeļvilciens Nr.823 Ogre (plkst.7.22)-Rīga (8.00), kas kursē tikai darba dienās, sākot ar 25.oktobri, no Ogres aties plkst.7.57, no Ikšķiles – 8.05, no Salaspils – 8.13, no Šķirotavas – 8.22, no Jāņavārtiem – 8.27 un Rīgā pienāks plkst.8.35.

Elektrovilciens Nr.6209 Aizkraukle (plkst.6.49)-Rīga (8.20) no Aizkraukles stacijas aties plkst. 7.18, arī no visām pārējām maršruta pieturvietām kursēs 29 minūtes vēlāk nekā patlaban un Rīgā pienāks plkst. 8.48.

Sākot ar 25.oktobri tiks atcelts elektrovilciens Nr.6211 Ogre (plkst. 8.19)-Rīga (8.58), savukārt elektrovilciens Nr.6213 Lielvārde (plkst. 8.10)-Rīga (9.10) kursēs no Ogres stacijas plkst. 8.27 atbilstoši sarakstam maršrutā Ogre-Rīga.

Savukārt virzienā Rīga-Jelgava-Liepāja dīzeļvilciens Nr.869 Rīga (plkst.18.25)-Dobele (19.34), kas kursē pirmdienās, otrdienās, trešdienās un ceturtdienās, kā arī Nr.705 Rīga (plkst.18.25)-Liepāja (21.40), kas tiek norīkots piektdienās, no 25.oktobra papildus apstāsies arī Viesturu pieturvietā (plkst.19.20). Līdz ar to vilciens Nr.869 Rīga-Dobele Dobeles stacijā pienāks plkst.19.36 (divas minūtes vēlāk nekā pašreiz). Vilciens Nr.705 Rīga-Liepāja no Dobeles aties plkst.19.36, no pārējām pieturvietām – vienu minūti vēlāk un Liepājā pienāks plkst. 21.41.
Papildu pietura Viesturi noteikta arī darba dienu dīzeļvilciena Nr.870 Dobele (6.54)-Rīga (8.03) sarakstā. Vilciens no Dobeles turpmāk izbrauks plkst.6.54 (divas minūtes agrāk nekā šobrīd), no Viesturiem - plkst.7.10, bet no Jelgavas līdz Rīgai kursēs atbilstoši pašreizējam sarakstam.

Savukārt virzienā Rīga-Rēzekne-Zilupe dīzeļvilciens Nr.816 Rīga (plkst. 16.45)-Zilupe (21.28) no Rīgas izbrauks plkst.17.00 un tā saraksts būs mainīts visā maršrutā, - vilciens no visām pieturvietām kursēs 6 – 15 minūtes vēlāk un neapstāsies Alotenē. Zilupē vilciens pienāks plkst. 21.34.

Dīzeļvilciens Nr.815 Zilupe (plkst.3.30)-Rīga (8.27) no Zilupes izbrauks plkst. 3.27 un arī no visām pārējām maršruta pieturvietām aties 3 – 16 minūtes agrāk nekā pašreiz, nepieturot Ozolsalā un Alotenē. Rīgā vilciens pienāks plkst.8.10.

Attiecībā uz virzienu Rīga-Dubulti-Sloka, no 25.oktobra elektrovilciens Nr.6409 Rīga (plkst. 8.25)-Sloka (9.13) no Rīgas izbrauks plkst. 8.33 un arī no visām pārējām maršruta pieturvietām aties astoņas minūtes vēlāk nekā pašreiz, līdz ar to Slokā pienāks plkst.9.21.

Savukārt virziena Rīga-Saulkrasti-Skulte lektrovilciens Nr.6108 Rīga (plkst.8.12)-Skulte (9.21) no Rīgas aties plkst. 8.21, arī no visām pārējām maršruta pieturvietām kursēs devīnas minūtes vēlāk nekā pašreizējā sarakstā un Skultē pienāks plkst.9.30.

Tāpat elektrovilciens Nr.6113 Skulte (plkst.9.38)-Rīga (10.47) no Skultes izbrauks plkst.9.41 un arī no citām maršruta pieturvietām līdz Sarkandaugavai aties 1 - 3 minūtes vēlāk nekā pašlaik, savukārt no Sarkandaugavas līdz Rīgai kursēs atbilstoši esošajam sarakstam.

No 25.oktobta virzienā Rīga-Jelgava elektrovilciens Nr.6714 Jelgava (plkst.7.51)-Rīga (8.33) no Jelgavas aties plkst.7.53 un arī no visām pārējām maršruta pieturvietām kursēs divas minūtes vēlāk nekā pašreiz, tādēļ Rīgā pienāks plkst.8.35.
24. oktobrī Kocēnu novada Rubenē ūdenstilpnēs Lielais un Mazais Ansis notiks Edvīna Cukura piemiņas sacensības plēsīgo zivju ķeršanā „Rudens spura”, un tajās aicināti piedalīties gan novada iedzīvotāji, gan biedrības “Rubenes Anši” biedri, gan ikviens interesents. Dalība sacensībās – bez maksas.

Sacensību atklāšana sāksies plkst. 7.45, bet starts tiks dots plkst. 8.00.

Sacensības notiks, makšķerējot no krasta vai no laivas, bet lomā drīkstēs paturēt tikai vienu – vislielāko zivi, un šī zivs būs rādītājs, lai noteiktu sacensību uzvarētāju.

Paredzētas arī balvas citās nominācijās, piemēram, “Pirmā noķertā” un “Lielākā sugas pārstāve”. Atļauti tiek dažādi makšķerēšanas veidi - spiningošana, velcēšana, mušošana, kā arī makšķerēšana, izmantojot dzīvo ēsmu.

Sacensību mērķis ir veicināt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, kā arī veidot pozitīvu attieksmi pret makšķerēšanas sportu. Sacensības organizē biedrība “Rubenes Anši”.
Sacensību nolikums pieejams www.kocenunovads.lv
Autoražotāja ''Volkswagen'' izraisītais skandāls saistībā ar automašīnu atgāzu rezultātu sagrozīšanu nav palicis nepamanīts arī Eiropas Savienības institūcijās, un vairākas Eiropas Parlamenta  komisijas jau ir nākušas klajā ar aicinājumu veikt plašāku izmeklēšanu auto industrijā.

Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš skaidro, ka parlaments izdod likumus, kas ir aktuāli visā Eiropas Savienībā, kas skar vides aizsardzību, auto izplūdes gāzes un tamlīdzīgi.
“Ražotājiem latiņu liek aizvien augstāk, un lai ievērotu likumu, bet arī nopelnītu – viņi ir krāpušies. Tā krāpniecība notika tāpēc, ka izrādījās – Eiropā nav nevienas neatkarīgas aģentūras, kas uzrauga likuma ievērošanu. Ar likumu viss ir kārtībā, ar uzraudzību gan nē”, atzīst Krišjānis Kariņš. 

ASV ir viena  no auto industrijas neatkarīga Vides aģentūra, kura šo, VW pārkāpumu atklāja. Mums Eiropā ir 28 dažādas organizācijas, skaidro Kariņš.  
“Un kas attiecas uz autogāzēm, tad testi pie mums notiek sadarbībā ar autoindustriju”. 

''Volkswagen'' izraisītais skandāls, manipulējot ar dīzeļdzinēju atgāzu pārbaudēm, ir būtiski iedragājis eiropiešu uzticību automašīnu ražošanas industrijai, kas Vācijā sastāda 4 daļu no eksporta. Un ja Vācijas ekonomika sāks pasliktināties, tad tas radīs rezonansi arī pie mums. 
Parlamenta reakcija – vēlme izveidot neatkarīgu uzraudzību.

Taču kā gan lai parastais cilvēks zin – ar cik videi saudzīgu auto viņš brauc, ja tagad pat nevar paļauties uz ražotāja datiem?

“Tas jau ir tas trakākais. Arī es esmu patērētājs un gribu ticēt tam, ko man saka ražotājs. Savādāk jau nekam nav jēgas. Tagad svarīgākais ir atgūt uzticību auto industrijai Eiropā”, skaidro Krišjānis Kariņš. 

Šim jautājumam vari sekot līdz arī Tu Eiropas Parlamenta Facebook lapā
Policija aicina atsaukties aculieciniekus avārijai, kas notika 13.oktobra rītā īsi pirms plkst.8 uz autoceļa Cēsis - Ieriķi, pie Kārļu pagrieziena.
Lūgums  zvanīt pa tālruni 110 vai 26144066.
Lai mudinātu sievietes regulāri pārbaudīt krūšu veselību un mazinātu iespēju krūts vēzi atklāt pārāk vēlu, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" 15.oktobrī  – Eiropas Krūts veselības dienā - uzsāks labdarības kampaņu "Baudi un PĀRbaudi".

Akcija tirdzniecības parkā "Alfa" sāksies plkst.12 ar radošo darbnīcu, kurā 12 mākslinieki apgleznos reālu sieviešu  krūšu atlējumus ģipsī. Izstāde tirdzniecības parkā būs aplūkojama līdz 29.oktobrim.

Mākslinieku apgleznoto krūšu atlējumu ģipsī fotogrāfijas tiks izmantotas galda kalendāra 2016.gadam izveidei.

31.oktobrī Kalnciema kvartāla zemnieku un amatnieku tirgus laikā notiks kalendāra prezentācija un šo mākslas darbu izsole, kurā visi iegūtie līdzekļi nonāks psihosociālās rehabilitācijas centra "Spēka avots" izveidei Dignājas muižas ēkā Dignājas pagastā. Tajā rehabilitācija gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem būtu pieejama pastāvīgi.Dalību radošajā darbnīcā apstiprinājuši mākslinieki Jānis Anmanis, Svetlana Skačkova-Marčenko, Anete Lesīte, Elizabete Melbārzde, Elīna Milta, Monta Brigmane, Marika Džule un citi.

Biedrība atgādina, ka krūšu pašpārbaude katrai sievietei, sasniedzot 20 gadu vecumu, būtu jāveic vismaz reizi mēnesī.

Agrīni atklājot šo hronisko slimību, to iespējams ārstēt. 

Aktivitātes notiks ne tikai Rīgā, bet arī reģionos – Liepājā, Daugavpilī, Aizkrauklē, Valmierā un Jelgavā.
Sākot ar 15.oktobri Rīgas pedagogi maršrutu mikroautobusos turpmākā mācību gada laikā varēs braukt ar atlaidēm.

Rīga domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija otrdien atbalstīja pilnsabiedrības "Rīgas mikroautobusu satiksme" piedāvājumu līdz nākmā gada 30.jūnijam galvaspilsētas mācību iestāžu pedagogus pārvadāt ar atlaidēm.

Viena brauciena cena minibusā pedagogiem būs 1,05 eiro, bet, pērkot biļeti, piemēram, 20 braucieniem par 16,55 eiro, viena brauciena maksa būs 83 centi. Savukārt, pērkot 50 braucienus par 35,40 eiro, viens brauciens izmaksās 71 centu.

Atlaides minibusos varēs izmantot tie Rīgas pedagogi, kuri jau izmanto atlaides pilsētas sabiedriskajā transportā, lietojot personificētos e-talonus.
Ropažu novada Mucenieku futbola laukumā  20.oktobrī, norisināsies draudzības futbola spēle starp Saeimas deputātiem un patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" iemītniekiem, informēja sabiedriskā labuma organizācija "Sport for all".

Plānots, ka Saeimas futbola komandā spēlēs komandas kapteinis Vitālijs Orlovs, deputāti - Ainars Latkovskis, Romāns Naudiņš, Rihards Eigims, Aldis Adamovičs, Mihails Zemļinskis, Artis Rasmanis, Rīgas Domes deputāti – Olafs Pulks, Igors Kuzmuks un citi Saeimas darbinieki. Spēli tiesās Latvijas Futbola federācijas tiesneši.

Jau vairākus gadus UEFA oficiālie partneri "Fare Network", kas apvieno visdažādākās sporta organizācijas Eiropā, rīko Futbola nedēļu, kuras ietvaros visā Eiropā norisinās pasākumi, kas aicina sabiedrību uz integrāciju, toleranci un vēršas pret ksenofobiju, rasismu un jebkādu diskrimināciju sportā.
Šogad īpaša vērība un uzmanība Futbola nedēļā tiks pievērsta bēgļu integrācijai sabiedrībā.

Atbalstu Latvijā iniciēt Futbola nedēļas aktivitātes guvusi UEFA "Fare Network" dalīborganizācija "Sport for all", kas apvieno visdažādāko virzienu futbola biedrības, klubus, nacionālo minoritāšu biedrības, cilvēktiesību organizācijas un cīnās par demokrātisku futbolu.

Draudzības spēli atbalsta Sabiedriskā labuma organizācija "Sport for all", Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Futbola federācija un Ropažu novada pašvaldība.
Draudzības futbola spēke notiks 20.oktobrī plkst.16.30.
SIA „Stikla Serviss” sadarbībā ar izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču apsaimniekotāju „Zaļā josta” uzsāk nevajadzīgu spoguļu savākšanas akciju no iedzīvotājiem, piešķirot tiem atkārtotu pielietojumu, taupot resursus un mazinot vides piesārņojumu.

Nevajadzīgie spoguļi tiek pieņemti divos punktos Rīgā, lai nebojātie tālāk tiktu nogādāti izglītības iestādēs, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām, savukārt bojātie tiktu apsaimniekoti atbilstoši vides prasībām.

Nederīgi spoguļi tiek klasificēti kā lielgabarīta atkritumi un spoguļu lauskas – kā būvniecības atkritumi. Abi šie atkritumu veidi nav piemēroti izmešanai sadzīves atkritumu konteinerā.
Gan lielgabarīta atkritumu, gan būvgružu savākšana ir maksas pakalpojumus, tādēļ ik gadu atkritumu apsaimniekotāji saskaras ar iedzīvotāju patvaļīgu rīcību ar šiem atkritumiem, apsaimniekojot tos nepareizi vai cenšoties utilizēt, izmetot sadzīves atkritumu konteinerā vai mežā. 

Lai cīnītos ar šādu nepareizu iedzīvotāju rīcību un mazinātu vides piesārņojumu, „Stikla Serviss” sadarbībā ar „Zaļā josta” uzsāk nolietotu vai nevajadzīgu spoguļu pieņemšanas akciju, piešķirot spoguļiem otru mūžu. 

Akcijas ietvaros līdz novembra beigām iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas nodot savu nevajadzīgo spoguli kādā no „Stikla Serviss” filiālēm Rīgā – Uriekstes ielā 4a vai A. Briāna ielā 10, saņemot atlaidi jauna spoguļa iegādei un apziņu, ka vecais spogulis dāvās prieku kādam, kam tas ir patiešām nepieciešams.

Akcijas organizatori rūpēsies, lai nodotie spoguļi, kas ir darba kārtībā vai atjaunojami, nonāktu pie jauniem īpašniekiem. Spoguļi tiks nogādāti Latvijas skolās un bērnu dārzos, kā arī izglītības iestādēs, kurās mācās bērni ar īpašām vajadzībām, tādējādi uzlabojot mācību iestādes interjeru un uzstādot spoguļus tur, kur tie visvairāk nepieciešami – garderobēs, aktu zālēs, ģērbtuvēs utt. 

Akcijas ietvaros tiek pieņemti arī bojāti vai saplīsuši spoguļi, kas tiks nogādāti utilizācijai. 

Plašāka informācija par akciju „Stikla Serviss” mājaslapā www.stikla-serviss.lv un „Zaļā josta” mājaslapā www.zalajosta.lv. 
Jau desmito gadu pēc kārtas notiks „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”, kurā čempionāta organizētāji, veikalu tīkls „Maxima Latvija”, aicina pieteikties dalībai ķirbju audzētājus no visas Latvijas.
Pieteikties čempionātam iespējams vēl tikai vienu nedēļu – līdz 20. oktobrim. 

Lai piedalītos čempionātā, dalībniekiem jānomēra sava ķirbja apkārtmērs gan horizontāli, gan vertikāli.
Šie dati kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu tālruņa numuru jānorāda pieteikuma anketā - tā atrodas šeit.

Par kvalificēšanos finālam katrs dalībnieks tiks informēts personīgi.

Šogad pasākums notiks 27. oktobrī Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur ikviens varēs noskaidrot, vai iepriekšējā gada rekords – dagdēnietes Innas Kozlovskas izaudzētais 232 kilogramus smagais ķirbis – tiks pārspēts vai nē.

Ziemas sākumā Baltijas valstīs, tātad arī Latvijā, tikai pa retam iestāsies sals un sniegs, savukārt ziemas otrajā pusē aukstums no Skandināvijas mūs sasniegs biežāk, stāsta sinoptiķis Toms Bricis, kurš pētījis  ASV meteoroloģijas organizācijas "AccuWeather" prognozes.

Ziemas sākumā Eiropu no Britu salām uz Baltiju vai Eiropas centrālo daļu šķērsos cikloni, kas var atnest rudens-ziemas vētras, tomēr kopumā spēcīgu vētru iespējamība šajā sezonā Baltijā ir mazāka, nekā pērn.
Ticamāk, ka stipras vētras biežāk skars Spāniju, Alpu reģionu, Franciju, Vāciju un Čehiju. Cikloni, kas izraisīs šīs vētras, Eiropā ienesīs mitrākas gaisa masas, kas ziemas otrajā pusē Baltijā izraisīs biežāku snigšanu.

"AccuWeather" norāda, ka pagājušajā ziemā Eiropas dienvidu un centrālajai daļai bija raksturīgas plašu ciklonu izraisītas vētras, kas reģionam pāri virzījās lēni. Šogad biežāk būšot īslaicīgas, nokrišņiem bagātas vētras.
Portugāli un lielāko daļu Vidusjūras piekrastes sagaida silta ziema, gaisa temperatūra biežāk būs virs klimatiskās normas.

Britu salām prognozē ātru ziemas iestāšanos, turklāt Apvienotās Karalistes ziemeļos un Īrijā visas ziemas garumā būs regulāri aukstuma viļņi.

Ziemas sākumā ir arī lielāka vētru iespējamība un lielākos vētru atnestos postījumus prognozē decembrī, kad ciklonu trajektorija no Atlantijas okeāna virzīsies pāri Britu salām uz kontinentālo Eiropu.
Ziemas otrajā pusē ciklonu trajektorija novirzīsies vairāk uz dienvidiem, tādēļ lielāko ziemas daļu spēcīgākās vētras, kā jau iepriekš minēts, gaidāmas lielā daļā Spānijas, Francijas, Alpos, Vācijā un Čehijā.

Skandināvijā šoziem bieži valdīs anticikloni, tādēļ tur prognozē, ka gaisa temperatūra ziemas lielāko daļu turēsies zem klimatiskās normas.
Gada tumšākajos mēnešos iedzīvotājiem jāatceras pie apģērba un somas pielikt atstarotājus, lai parūpētos par savu drošību.

Pie tam šobrīd pieejami ne vien tradicionālie atstarotāji, bet dažādi gaumīgi elementi, piemēram, brošas. Tās izskatās kā visparastākās brošas, savukārt tumsā pārvēršas par atstarotāju, jo gatavotas no speciāla materiāla. 

Gājējiem jāņem vērā, ka automašīnu tuvās gaismas apgaismo tikai 25-50 metrus, savukārt tālās līdz 150 metriem. Bremzēšanas ceļš nereti ir garāks. 

Vislabāk pamanāmi ir balti vai citi gaisu toņu atstarotāji.
Atstarotāju vislabāk piestiprināt tajā ķermeņa pusē, kas atrodas tuvāk brauktuvei.

savukārt autovadītājiem jāatceras, ka katrā automašīnā jābūt vestei.
Bērniem visdrošāk izvēlēties apģērbu un aksesuārus, kuros jau ir iestrādāti atstarojoši elementi.

Šogad jau sastādīti vairāk nekā pieci tūkstoši administratīvo protokolu par atstarotāju nelietošanu. Policija var piemērot sodu no 7 līdz 30 eiro, taču svarīgāk ir atcerēties, ka atstarotājs var glābt dzīvību.



Latvija ir otrā labākā valsts, kur būt automašīnas vadītājam, izpētot savu lietotāju atsauksmes, secinājusi lietotnes "Waze" komanda.

Braukšanas pieredze Latvijā novērtēta ar 7,3 ballēm. Pirmajā vietā ar vērtējumu 7,9 ierindota Nīderlande. Savukārt trešajā vietā ar vērtējumu 7,2 ir ASV.

Vissliktākā vieta, kur braukt ar automašīnu, pēc "Waze" aprēķiniem, ir Salvadora. Tā saņēmusi vērtējumu 2,1. Pirmspēdējā vietā ievietota Gvatemala. Savukārt trešajā vietā no beigām ir Venecuēla.

Izvērtējot savu 50 miljonu lietotāju pieredzi 32 valstīs, "Waze" radījis pirmo "Autovadītāja apmierinātības indeksu" 10 ballu skalā. Tas ticis rēķināts, ņemot vērā satiksmes sastrēgumu biežumu un smaguma pakāpi, kā arī ceļu un infrastruktūras kvalitāti. Faktors indeksa noteikšanai bijis arī braucēja drošība un degvielas uzpildes staciju un stāvvietu pieejamība. 
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kas ved uz skolām un slimnīcām, informē Satiksmes ministrijā.

"Ziemas periodā ir jāgādā, ka skolēni tiek droši nogādāti līdz skolām, bet slimnieki un ātrās medicīniskās palīdzības transports var nokļūt līdz slimnīcām. Reģionos uz šīm iestādēm bieži vien ved ne tikai galvenie autoceļi, bet arī B un vēl zemākas klases ceļi. Šiem ceļu posmiem ziemā būs jānodrošina preventīvā uzturēšana," teica Matīss.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” būs arī jāizvērtē, vai ir kādi C klases autoceļi, kas nodrošina nokļūšanu uz skolām un slimnīcām, un kuriem tamdēļ arī jāpievērš pastiprināta uzmanība ziemas periodā.

Tāpat kā gada sākumā, arī šajā ziemas periodā preventīvā kaisīšana būs jānodrošina uz A un A1 klases autoceļiem, kas pārsvarā ir valsts galvenās nozīmes autoceļi.
Par godu Vispasaules roku mazgāšanas dienai, kura tiks atzīmēta ceturtdien, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca šodien prezentēja mājaslapu mazgarokas.lv.
 
Lai arī roku mazgāšana šķiet pašsaprotama ikdienas sastāvdaļa, bērnudārzos audzinātājas saskaras ar dažādām situācijām - daudzi bērni ne tikai nav iemācīti regulāri mazgāt rokas, bet pat nevēlas to darīt. Turklāt mediķi ir pierādījuši, ka netīras rokas bieži vien ir vairāku slimību cēlonis.
 
Lai aktualizētu roku higiēnas nepieciešamību un iemācītu pareizas roku mazgāšanas iemaņas, izstrādāta īpaša tematiska mājaslapa mazgarokas.lv, kur var uzzināt 8 galvenos roku mazgāšanas soļus, jaunākajai paaudzei iespējams iemācīties īpašu roku mazgāšanas dziesmiņu, kā arī pieejams “Izkrāso pats” trafarets, kurā attēlota ziepju burbulītes un negantā mikroba cīņa.
 
Savukārt vecāki var noskaidrot labākos paņēmienus, kā iemācīt bērnam roku higiēnu. Ļoti nozīmīgs faktors bērnu izglītošanā par roku higiēnu ir tieši vecāku labākas prakses piemērs - arī vecākiem pašiem regulāri jāmazgā rokas un jācenšas to vismaz dažas reizes dienā darīt
kopā ar bērniem.


Ceturtdien Rīgā notiks sociālais eksperiments “Ieskaties acīs”, kura laikā ikvienam būs iespēja nodibināt acu kontaktu ar svešu, tikko sastaptu cilvēku vienas minūtes garumā.
 
Rīgas eksperiments norisināsies vispasaules lielākā acu kontaktaeksperimenta ietvaros. Rīgas notikumā piedalīsies desmit līdz 20 brīvprātīgo un nezināms skaits interesentu vai garāmgājēju.
 
Kā skaidro psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis, “neskatoties uz to, ka tehnoloģijas mums dod aizvien lielākas iespējas “būt kontaktā”, diemžēl mūsdienās cilvēciskie kontakti kļūst aizvien virspusējāki. Mēs daudz vairāk skatāmies savos mobilo telefonu vai datoru ekrānos. No vienas puses, to var saprast, jo ekrānā skatīties ir drošāk. Tomēr vienlaikus mēs atsvešināmies viens no otra. Šis eksperiments ir vienkārši atgādinājums, uzaicinājums ieskatīties acīs un satikties skatienā. 


Ceturtdien, 15. oktobrī, Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notiks “Valmieras kinostudijas” muzikālā izrāde bērniem “Detektīvi Minjoni”, savukārt nākamsestdien, 24. oktobrī, kultūras centrā pašdarbības kolektīvu koncerts “Ir jākrāso”.

Taču vēl šosestdien ikviens aicināts doties uz Smiltenes pilsētas centru, kur notiks RUDENS GADATIRGUS.  Tajā varēs iegādāties amatnieku, zemnieku un mājražotāju piedāvāto produkciju.

Svētdien, 18. oktobrī, pie Smiltenes norisināsies orientēšanās kluba ''Azimuts'' rudens maratona sacensības. Marķējums uz sacensību centru sākas no Mežoles ielas gala. Sacensībās aicināti piedalīties dalībnieki no Vidzemes novadiem, kā arī attālāku novadu un pilsētu garāku distanču cienītāji jebkurā vecumā!

Savukārt Smiltenes evanģēliski luteriskās baznīcas dārzā svētdien notiks koncertizrāde “Dievs, Tava zeme deg!”, kurā skatītāji varēs atgriezties 1944. gadā, kad no Latvijas devās prom bēgļu pajūgi. Skatītāji aicināti ierasties ģērbtiem šim laikam līdzīgos tērpos.

Un vēl līdz 22. oktobrim Smiltenes novada iedzīvotāji, valsts un pašvaldības iestādes, novada uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas aicinātas pieteikt apbalvošanai cilvēkus nominācijās „Smiltenes novada Goda cilvēks”, kā arī „Gada balvā” dažādās jomās - Izglītībā, Kultūrā,  Sportā, Tautsaimniecībā, Veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē, Sabiedriskajā darbībā un Tūrismā.

Izstrādāta mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību būs iespējams ziņot par pārkāpumiem vides jomā.

Ar aplikācijas palīdzību ikviens varēs ziņot par iespējamu augsnes, gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī par dažādām aizdomīgām aktivitātēm un vērā ņemamiem vides aizsardzības pārkāpumiem, piemēram, atkritumiem, nelegāliem zvejas un makšķerēšanas rīkiem, upju un ezeru aizsargjoslu pārkāpumiem.

Visi ziņojumi nonāks VVD, kā arī sabiedrībai būs iespēja sekot līdzi iesūtīto ziņojumu statusam no brīža, kad informācija iesūtīta līdz pārkāpuma novēršanai.

Aplikācija darbosies ar sociālo tīklu "Facebook" un "Draugiem.lv" pasi un ar iesūtītajiem ziņojumiem būs iespējams dalīties "Facebook" un mikroblogošanas vietnē "Twitter".

 Konstatējot vides pārkāpumu, tas būs jānofotografē, jāapraksta un jānosūta VVD. Līdzko VVD būs izvērtējis ziņojuma saturu, tas parādīsies interaktīvajā kartē, vietā, kur šis pārkāpums ir fiksēts.
Tādējādi tiks ietaupīts VVD inspektoru darba laiks, meklējot pārkāpumu, un vajadzības gadījumā būs iespējams sazināties ar ziņojumu autoriem.

Aplikācija tiks prezentēta trešdien, 14.oktobrī.
No 19.oktobra darba dienās tiks piemērota 25% atlaide biļetēm dienas vilcienos un kopumā atlaide tiks piemērota četrdesmit sešiem vilcienu reisiem.

Pasažieru pārvadājumu departamentā skaidro, ka šī atlaide jau regulāri tiek piemērota ziemas sezonā darba dienu vilcieniem, lai pasažieriem nodrošinātu pieejamāku pakalpojumu. Šosezon atlaide būs spēkā līdz 2016.gada 23.aprīlim.

Atlaides biļetēm vienam braucienam tiks piemērotas deviņpadsmit elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Tukums-Rīga, vienpadsmit elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Aizkraukle-Rīga, astoņiem elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Jelgava-Rīga un deviņiem elektrovilcieniem maršrutā Rīga-Skulte-Rīga.

Maršrutu sarakstos pie biļešu kasēm dienas vilcieni, kuriem piemērota minētā atlaide, ir atzīmēti ar zaļas krāsas atzīmi. Arī mājaslapā "www.pv.lv" un mobilajās aplikācijās šie vilcieni ir atzīmēti ar zaļas krāsas atzīmi.
Biļetes ar atlaidi tiks noformētas arī vilcienos, ja pasažieri iekāps stacijās, kurās nav biļešu kases.
No šodienas līdz 18.oktobrim notiks tradicionālā, jau 7tā -  "Labo darbu nedēļa", kuras mērķis ir veicināt palīdzēšanas kultūru Latvijā.
Tās organizatori aicina reģistrēt savus ieplānotos labos darbus īpaši izstrādātās kartēs  portālā  jeb palidzesim.lv. lapā var arī iesūtīt lūgumus pēc palīdzības.

Akcijas mērķis ir vairot prieku un labestību caur labiem darbiem, vienlaicīgi veicinot arī palīdzēšanas kultūru Latvijā. "Labo darbu nedēļa" ir aicinājums rūpēties par dzīvniekiem, līdzcilvēkiem, atbalstīt viņus, izdarīt kādu labu darbu vai vien pateikt labu vārdu, kas bieži vien kādam ir svarīgāk, nekā mums šķiet.

Akcijas noslēgums paredzēts 18.oktobrī "Arēnā Rīga", kurā katram "Dinamo Rīga" līdzjutējam būs iespēja izdarīt savu labo darbu.

Katru gadu akcija kļūst plašāka - pērn akcijā piedalījušies vairāk kā 15 000 Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā 120 skolas un jauniešu apvienības no visas Latvijas.
Lai latviešu bērni Lielbritānijā nepazaudētu saikni ar Latviju un galvenais pašu latviešu valodu, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni nolēmuši palīdzēt nesen izveidotajai bērnu sestdienas skolai Lesterā.

Šobrīd jaunieši vāc dažādas bērnu grāmatas latviešu valodā, kas jau oktobra beigās ceļos uz Angliju un tiks izmantotas, kā mācību materiāls latviešu valodas, kultūras un vēstures apguvei.

Aicinājumu ziedot bērnu grāmatas latviešu valodā izteikusi nu jau divus gadus Anglijā dzīvojošā siguldiete Dace Dundure, kas pati ir skolotāja  un Lesteres latviešu skoliņas veidotāja. Skola savu darbu sāka pavasari.

Sestdienas skoliņu Lesterā apmeklē latviešu bērni vecumā no trīs līdz 14 gadiem. Grāmatas ziedo un no citiem kopā vāc Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.a klases jaunieši.

Siguldas jaunieši savākuši jau teju pusotru simtu bērnu grāmatu. Labdarības akcija ilgs vēl pāris nedēļas.
Katru gadu, sākoties sēņošanas sezonai, parādās ziņas par to, ka kāda ģimene atkal ir saindējusies pēc šo produktu lietošanas uzturā.
Lai arī sēņošana iet uz beigām, tomēr joprojām mežā atrodamas sēnes un  nu jau gadu ir palīgs sēņošanā -  -  mobilo aplikāciju "Sēnes Latvijā".

Mobilajā aplikācijā "Sēnes Latvijā" apkopoti visu valstī sastopamo sēņu attēli, nosaukumi un apraksti.

Ar aplikācijas palīdzību iespējams atpazīt sēni gan pēc nosaukuma latviešu un latīņu valodās, gan pēc attēla, gan citām pazīmēm - augšanas sezonas, vietas, sēnes veida vai izmantojuma.
"Sēnes Latvijā" pieejama "Android" un "iPhone" mobilo tālruņu operētājsistēmu lietotājiem.

Aplikācijā ietverti arī padomi sēņošanā,  kā arī receptes sēņu pagatavošanai un konservēšanai. Sēņotājiem noderīga iespēja ir atzīmēt kartē labākās sēņu vietas, izmantojot viedtālruņus. 
Talsu TV vēsta, ka Rojas pusē iespējams tiks sasniegts Ginesa rekords.

728 – pēc pēdējiem statistikas datiem tik iedzīvotāju dzīvo nelielā piekrastes ciemā Rojas novadā. Un tieši tikpat olu izcepts rudens ražas gadatirgū, lai pretendētu uz ierakstu Ginesa rekordu grāmatā.

Rekorda tapšanā piedalījās gan vietējie iedzīvotāji, gan interesenti no citiem novadiem.
To, vai 728 olu cepšana ir Ginesa rekorda cienīga, speciāla komisija izvērtēs 12 nedēļu laikā pēc organizatoru iesniegtajām fotogrāfijām un citiem materiāliem. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram