Sociālo tīklu caurlūkošana, lai izvērtētu potenciālo darbinieku, ir arvien augošāka tendence personāla atlases speciālistu un darba devēju ikdienā.
.
Skaidrību palīdz ieviest arī sociālie tīkli, piemēram, Facebook, LinkedIn, Odnoklassniki.ru.
«Sociālajos tīklos redzamais, tostarp bildes, dod priekšstatu par cilvēku, un citreiz tur redzamais un atrodamais «iegriež» kandidātam,» stāsta darba devēji.
Informācija tiek meklēta arī plašajā google.lv meklētājprogrammā. 

Bet ne tikai sociālo  tīklu bildes un informācija tiek vērtēta, ir arī uzņēmumi, kas   personāla atlasē ietver arī numeroloģijas, astroloģijas elementus, piemēram, priekšroku dodot kādam konkrētas horoskopa zīmes pārstāvim. 

Šobrīd  lielākais izaicinājums ir saistīts ar jau esošajiem darbiniekiem - viņu iesaisti, noturēšanu, motivēšanu, veidojot saliedētu komandu. Tas neesot vienkārši, jo visiem neder viens motivēšanas instruments - kas vienam der, otram ne. 
AS "Latvijas pasts" saņēmusi 63 bojātus pasta sūtījumu maisus no Apvienotās Karalistes, kas piegādāti ar aviosatiksmi, pavēstīja uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

Viņa norādīja, ka maisos ievietotie sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma dēļ izjukuši, tāpēc ne visiem sūtījumiem iespējams noteikt adresātu.

Starptautiskajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā "Latvijas pasts" noformējis attiecīgu aktu, kas tiks iesniegts Apvienotās Karalistes pasta operatoram "Royal Mail". Patlaban sūtījumi tiek pārpakoti, lai tos varētu piegādāt identificējamajiem adresātiem - katrs bojātais sūtījums tiks marķēts ar norādi par saņemšanu bojātā veidā un informatīvu vēstuli no "Latvijas pasta".
Bojātie maisi saņemti ar avioreisiem pirmdienas, 24.jūlija, vakarā. Katrā no 63 maisiem ievietoti vairāki desmiti sūtījumu - visi sūtījumi ir samirkuši, daļa no tiem mitruma iespaidā pat pilnībā izjukuši, neļaujot noteikt adresātu, kam sūtījums bijis paredzēts.

"Klientiem, saņemot bojātos sūtījumus, ir tiesības no tiem atteikties un vērsties ar pretenziju pie izsūtītāja. Ja sūtījums tiek saņemts pasta nodaļā, atteikšanās no tā ar attiecīgu aktu jānoformē turpat uz vietas, bet, ja sūtījums ievietots klienta pastkastītē, tad, ņemot līdzi attiecīgo tam pievienoto vēstuli, aktu sastādīt jāatnāk uz nodaļu," skaidroja uzņēmuma Kvalitātes vadības daļas vadītāja Gunita Mazīte

Ņemot vērā, ka atsevišķi sūtījumu saņēmēji bojātā iepakojuma dēļ nav nosakāmi, "Latvijas pasts" aicina adresātus vērsties pie izsūtītāja, ja sūtījums no Apvienotās Karalistes netiek saņemts mēneša laikā kopš tā izsūtīšanas dienas, kas bijusi 24.jūlijs.

"Latvijas pastā" sūtījumi no ārvalstīm nereti tiek saņemti bojātā veidā, taču tradicionāli tas notiek rudens un pavasara sezonā.
Tiesa gan, tik liela apmēra sūtījumu saņemšana bojātā veidā ir retums.

Par visiem neskaidrajiem jautājumiem klienti aicināti sazināties ar "Latvijas pasta" klientu servisu: tālrunis 67008001, 27008001; e-pasts: "info@pasts.lv".
Kādai sievietei, iespējams, ārzemnieku grupa pēc iepazīšanās sociālajos tīklos izkrāpusi vairāk nekā 300 000 eiro, informēja Valsts policija, kur vērsās kāda sieviete, kura likumsargiem pastāstīja, ka, izmantojot populāru sociālo tīklu iepazīšanās vietni, virtuālā vidē sākusi saraksti ar kādu vīrieti, kura nolūks it kā bijis izveidot nopietnas attiecības.
Vīrietis uzdevies par ASV pilsoni, kurš atrodoties miera misijā Afganistānā.

Pašā iepazīšanās sākumā bijusi ļoti draudzīga un sirsnīga sarakste, kas ar interneta tulkotāja palīdzību norisinājusies gan latviešu, gan krievu valodā. Ar laiku abas personas turpinājušas saraksti, izmantojot e-pastu un mobilo telefonu saziņas aplikācijas.

Brīdī, kad vīrietis jau iemantojis cietušās sievietes uzticību, kādā sarakstē viņš minējis, ka vēlas doties atvaļinājumā uz Latviju, tikai tam esot zināmi šķēršļi. Vīrietis stāstījis, ka tiek slēgta nodaļa, kurā glabājas viņam piederošās mantas - vairākas koka kastes, kas satur dokumentus, dārglietas, apbalvojumu medaļas un aptuveni 20 miljonus eiro skaidras naudas. Minētās mantas, sarunu biedrs vēlējies nosūtīt sievietei kā viņa uzticības personai, jo citu tuvinieku viņam neesot, taču arī ar to radušies sarežģījumi. Vīrietis minēja, ka mantu pārsūtīšana, izmantojot diplomātisko pakalpojumu pastu, esot ļoti dārga.
Ilgstošas sarakstes rezultātā ar nolūku palīdzēt minētajam vīrietim atrisināt radušos situāciju, sieviete esot veikusi vairākus atsevišķus naudas paskaitījumus - kopā vairāk nekā 300 000 eiro. Šī rīcība sievietei sagādājusi vilšanos un lielus zaudējumus.

Patlaban Valsts policija veic pārbaudi par minēto gadījumu. Esot pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm un šādi noziegumi ir veikti ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem sociālajos tīklos iepazīstoties ar svešiniekiem.
Žurnāla KLUBS redakcija saņēmusi  signālus, ka redakcijas vārdā uzdarbojas krāpnieki, kuri vēršas pie meitenēm ar aicinājumu iesūtīt savus fotoattēlus un video.

Kā savos soctīkos raksta žurnāls Klubs – tad redakcijai ir informācija, ka šādi fiktīvi aicinājumi tiek izsūtīti no Zanes Pertnikas-Gromovas Facebook profila, kas, pēc žurnāla redakcijas  ziņām, ir ticis uzlauzts.

Žurnāla KLUBS redakcija informē, ka tā nevienu personu nav pilnvarojusi darboties par starpnieku fotomodeļu piesaistīšanai.
Informācija par visām žurnāla KLUBS rīkotajām  aktivitātēm tiek publicēta tikai žurnālā, izdevniecības interneta vietnē, kā arī žurnāla oficiālajos profilos sociālajos tīklos.
Pagājušajā nedēļā noslēdzās skaistāko Vidzemes ainavu pieteikšana Latvijas ainavu dārgumu krātuvei, un saņemto pieteikumu skaits apliecina – Vidzemē netrūkst vietu, ar kurām lepoties. No 928 pieteiktajām Latvijas ainavām visvairāk - 333 pieteikumi saņemti tieši Vidzemes plānošanas reģionā (salīdzinājumam, 193 pieteikumi iesniegti Latgales reģionā, 139 – Zemgales reģionā, 133 – Rīgas reģionā, 130 – Kurzemes reģionā).
 
Vidzemē ainavas pieteiktas no visiem reģiona novadiem, izņemot Varakļānu novada. Iedzīvotāji visbiežāk izcēluši dabas skaistumu Mazsalacas novadā,  Alūksnes novadā (katrā no tiem vairāk kā 40 pieteikumu) un Burtnieku novadā (vairāk kā 30 pieteikumi).
 
Pēc pieteikumu apkopošanas, tiks veikts rūpīgs darbs, lai pieteiktās Vidzemes ainavas grupētu un no visām atlasītu 30 vērtīgākās, kuras tad arī tiks virzītas uz nākamo konkursa kārtu.
 
Ainavu atlase notiks ņemot vērā arī VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030 minētajām ainaviski vērtīgajām teritorijām, kurās koncentrējas senās kultūrainavas, unikāli dabas pieminekļi, bioloģiskā daudzveidība; kurās sastopams labi saglabājies vēsturiskais apdzīvojums – sētu puduri, kā arī vietas, kas veidojušās mijiedarbojoties dabai un cilvēkam, kļūstot par Vidzemei raksturīgu un unikālu objektu.
 
Augusta vidū starts tiks dots elektroniskajai balsošanai, kuras laikā katrs balsotājs vietnē www.ainavudargumi.lv varēs paust savu viedokli, izvēloties skaistākās Latvijas ainavas. Jāatzīmē, ka no katra reģiona ikviens varēs nobalsot ne vairāk kā par 10 ainavām. Vērtēšanā piedalīsies arī īpaši izveidota Ainavu ekspertu padome, arī tās locekļi vērtēs visas pieteiktās ainavas, izvirzot savus favorītus.
 
Balsošana noslēgsies 15.oktobrī, tiks apkopoti gan sabiedrības balsojuma rezultāti, gan ekspertu padomes vērtējums, izvirzot no katra reģiona 10 ainavu dārgumus, kuri tiks iekļauti Latvijas Nacionālās bibliotēkas dārgumu krātuvē. Par katru no šiem dārgumiem tiks vākta informācija (gan vēsturiskas fotogrāfijas, gan atmiņstāsti), lai atspoguļotu ainavas mainību vairāku desmitu gadu griezumā. Salīdzinājumam ainavu dārgumi tiks iemūžināti, pieaicinot profesionālus fotogrāfus, tādējādi nododot pilnvērtīgas liecības arī nākamajām paaudzēm. 
 
Plānots, ka katra reģiona 10 ainavu dārgumi būs zināmi jau novembra vidū.
 
Vidzemes plānošanas reģions izsaka lielu pateicību ikvienam vērīgajam iedzīvotājam, kurš pamanījis dabas unikalitāti sev blakus, sazīmējot skatus, kas raksturīgi vien Vidzemes pusei.
Latvijas lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā un Norvēģijā izstrādājusi rokasgrāmatu lauku mazajiem uzņēmējiem “Kā atvērt lauku labumu veikalu”. 

Rokasgrāmata sniedz visaptverošu pārskatu par jomām, kas nozīmīgas, atverot savu veikalu - sākot no likumdošanas formalitātēm līdz tādām „viltībām” kā aromātu un apgaismojuma nozīme veikala telpās.
Rokasgrāmatā ir apkopotas norādes uz detalizētākiem informācijas avotiem un veiksmīgu mazo uzņēmēju pieredzes stāsti. Izstrādātajai rokasgrāmatai ir kopīga struktūra, taču saturu katrs projekta partneris veidojis pats, ņemot vērā uzņēmēju situāciju un mācību vajadzības savā valstī.
 
Saite uz rokasgrāmatu: http://www.celotajs.lv/cont/prof/proj/Nordplus/Rokasgramata_veikalam.pdf
 
Latvijas Automoto biedrība aicina autovadītājus ziņot atbildīgajām iestādēm par aizaugušām ceļa zīmēm.

Kā vēsta biedrība, tad Rīgā un citur Latvijā daudzviet koki un krūmi ir noseguši informatīvas zīmes, kas vēsta par kustības virzienu caur pilsētu, it īpaši šajā mitrajā un straujai augšanai labvēlīgajā vasarā. Pirms slikti redzamām ceļa zīmēm autovadītājs ir spiests samazināt ātrumu, lai censtos tās saskatīt, tomēr, ja neizdodas, seko maldīšanās pa pilsētu, meklējot pareizo virzienu.

Ja ir aizaugušas tādas ceļa zīmes kā "dodiet ceļu" un "iebraukt aizliegts" vai citas aizlieguma un brīdinājuma zīmes, autovadītājs, iespējams, to nepamanīs, un var notikt smags satiksmes negadījums.

Latvijas Automoto biedrība  aicina autovadītājus rakstīt un ziņot par aizaugušām ceļa zīmēm, aicinot tās atbrīvot no koku un krūmu zariem un lapām.

Biedrība rosina rakstīt un, ja iespējams, sūtīt arī attēlus AS "Latvijas Valsts ceļi" (lvceli@lvceli.lv), galvaspilsētā Rīgas domes Satiksmes departamentam (sd@riga.lv), citur Latvijā savām pašvaldībām. Var rakstīt arī LAMB (lamb@lamb.lv), kas attiecīgo informāciju tālāk nodos atbildīgajām institūcijām.
Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri paredzēt pienākumu kredītiestādēm reizi gadā sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem.

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts reizi gadā sniegt informāciju par  fiziskajām personām, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 tūkstošus eiro.

Ar likuma grozījumiem arī noteikts VID pienākums publicēt informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks.

Tāpat VID būs jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātājiem, kuri ir administratīvi sodīti par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.
Patlaban, lai iedzīvotājs nonāktu jaunajā veselības aprūpes sistēmā, varētu tikt piedāvāti divi varianti, šodien pēc diskusijas par Veselības aprūpes finansēšanas likumu  teica veselības ministre Anda Čakša.

Viņa norādīja, ka viens no variantiem ir "binārā sistēma", proti, vienkārši nodalīt nodokļu maksātājus no nemaksātājiem, bet otrs variants - noteikt nodokļu apmēra slieksni, no kura iedzīvotājs nonāk jaunajā sistēma un saņem pilno pakalpojumu grozu.
Čakša norādīja, ka šodien diskusija bijusi ļoti konstruktīva, taču joprojām nav skaidrs, kāda summa būs jāiemaksā iedzīvotājiem, kuri neveic sociālās iemaksas.
Ministri Latvijā ir atvērti digitālajiem izaicinājumiem un labprāt ikdienā izmanto telefonā pieejamās aplikācijas gan darbam, gan brīvajam laikam. Starp biežāk nosauktajām ir lietotnes saziņai – WhatsApp un e-pasts, kā arī ar autobraukšanu saistītās – Mobilly, Circle K, Waze un Taxify, liecina aptaujas dati. 
 
Zemkopības ministram Jānim Dūklavam aplikācijas ļauj ietaupīt laiku. To vidū ir gan Smart-ID, kas palīdz ātri un ērti veikt maksājumus internetbankā, Waze, lai izvairītos no sastrēgumiem un plānotu braucienus, kā arī WhatsApp un Kalendārs saziņai ar kolēģiem un dienaskārtības plānošanai.
 
Finanšu ministre Danas Reiznieces-Ozolas telefonā   lieto   Twitter un E-klase, ko viņa izmanto, lai sazinātos ar sabiedrību un sekotu savu bērnu mācību gaitām. Finanšu ministrei ir arī hobijs – šahs, tāpēc iecienītāko aplikāciju vidū ir arī Chess24.
 
Savukārt labklājības ministrs Jānis Reirs pats izmanto un  iesaka  elektronisko grāmatu lasītāju iBook, kā arī degvielas uzpildes stacijas Circle K aplikāciju, kur  ērti atrast tuvāko vietu, kur uzpumpēt velosipēdam riepas.
 
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iesaka izmēģināt iScanner, kas ir ērts risinājums laikrakstu rakstu saglabāšanai, lai izlasītu tos kādā brīvā brīdī, kad paša laikraksta pie rokas vairs nav. 
 
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde  iesaka izmēģināt erudīcijas spēli Kas kas ko?, tā palīdzēs iemācīties daudz jauna par valodu, etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, literatūru un sportu. Viņas mobilajā telefonā atrodama arī aplikācija Duolingo, kas ministrei palīdz apgūt franču valodu. Tāpat  kultūras ministre iesaka iepazīties ar aplikāciju Sēnes Latvijā, kas palīdzēs atpazīt ēdamās sēnes un droši izbaudīt meža veltes.
 
Braucot pa latvijas autoceļiem, ceļmalās vasaras sezonā sastopami dažādi pārdevēji – gan tādi, kas pārdod paša lasītus ziedus, gan ogu un dārzeņu, gan sēņu tirgotāji, gan tādi, kas pārdod garāmbraucējiem adījumus vai ko citu.

Taču  ne tuvu ne visi uzskaita savus ienākumus un izdevumus, lai pārliecinātos, ka nodoklis viņiem nav jāmaksā, kā to pieprasa Valsts ieņēmumu dienests. 

Kā stāsta sabiedriskā medija aptaujātie tirgotāji – sevišķi tie, kuri rūpīgi visu pieraksta – tad  pat labas ražas gados trīs tūkstošus eiro viņam neesot izdevies nopelnīt, jo prece parasti tiek tirgota vien dažus mēnešus gadā.

Un jā - robeža  3 000 eiro  ir noteikta tiem, kas pārdod pašu izaudzētos vai pašrocīgi salasītos labumus.
Ja ienākumi no dārzeņu, sēņu, ogu, buntīšu pārdošanas pārsniedz 3 000 eiro, tad jāreģistrē saimnieciskā darbība un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Vairāki tirgū sastaptie ogotāji un sēņotāji atzina, ka par šādu prasību neesot pat dzirdējuši.
  
Saskaņā ar noteikumiem dārza un mežā velšu tirgotājiem pašiem ir jāuzskaita, cik daudz viņi pārdod.
Šādu grāmatvedību ir diezgan grūti pārbaudīt.
Taču kā norāda VID – tad dienesta prioritāte esot lielas PVN nemaksāšanas shēmas, nevis sēņotāji vai ogotāji.
Tāpēc lielā mērā nodokļu nomaksa esot pašu dabas velšu tirgotāju godaprāta jautājums.
Vai valsts pārvaldes iestādes darbojas cilvēka un sabiedrības interesēs? Vai iestāžu darbinieki ir pieklājīgi un pretimnākoši?

Viena no tiesībsarga funkcijām ir pārliecināties, vai valsts pārvalde ievēro labas pārvaldības principu, proti, vai valsts pārvalde rīkojas tiesiski un lietderīgi, vai ir atklāta pret sabiedrību un veicina personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu. Šo jautājumu izzināšanā ļoti būtisks ir visas sabiedrības viedoklis.

Lai noskaidrotu ikviena iedzīvotāja pieredzi saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm, tiesībsargs aicina piedalīties aptaujā par labas pārvaldības principu ievērošanu. Tiesībsargs norāda, ka aptauja ir anonīma, tās mērķis ir noskaidrot un apkopot labās prakses piemērus, kā arī lietas, kas dažādu iestāžu darbā būtu uzlabojamas.

Aptaujas anketa pieejama elektroniski: http://ej.uz/labaparvaldiba

Papildu informācija par labas pārvaldības principu: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/cilvektiesibas/laba-parvaldiba/labas-parvaldibas-princips
 
Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze.
Kā raksta portāls lsm.lv, tad Latvijā ik vasaru slimnīcā nonāk vairāki desmiti odžu sakostu cilvēku.

ja cilvēku sakodis zalktis, tad uztraukumam nav pamata, jo zalktis var vienīgi radīt lokālu bojājumu, taču zalktim nav indes. Bet bieži vien cilvēks satraukumā nav sapratis kāda čūska viņam iekodusi.

 Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis saka, ja odze labu laiku nav ēdusi, nav savu indi izlaidusi, tad mūsu organismā sakošanas rezultātā visa šī inde, kas ir sakrājusies, arī nokļūs. Ja viņa pirms neilga brīža ir paēdusi, viņa ir apgūlusies saulīte un mēs viņu esam iztraucējuši, - ja tanī brīdī odze ir iekodusi, viņai indes rezerves nav atjaunojušās, un mums pastāv liela iespēja, ka būs tā saucamais sausais kodiens.

Visbiežāk pēc čūskas koduma ķermenī būs redzamas divu zobu pēdas. Pēc odzes koduma inde pa visu cilvēka ķermeni izplatās lēnām. Pēc laika parasti parādās pamatīgs pampums.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā stāsta, ka ātrās palīdzības mediķu uzdevums ir nepalielināt asinsrites ātrumu, tas ir nekustināt sakosto vietu.
Cilvēks pēc kodiena nedrīkst brūci durt, sūkt, griezt, piededzināt, jo indi tā ārā nevar dabūt, tikai var vēl dziļāk to iedabūt organismā. Tāpat nedrīkst likt žņaugu. 

Parasti čūska iekož kājā. Ja tas gadās mežā, tad ceļam līdz automašīnai vai palīdzībai jānorit pēc iespējas mierīgāk, mazāk kustinot sakosto vietu. Labi, ja kāds var palīdzēt pārvietoties.

Pēc čūskas koduma ieteicams zvanīt 113 vai, ja iespējams, pašam doties uz medicīnas iestādi.
Ja čūska iekodusi bērnam, vēršanās pēc mediķu palīdzības ir obligāta. Ja cietušajam pēc koduma sākas alerģiska  reakcija – smakšana, jāveic atdzīvināšanas pasākumi.

Kļūdas, ko cilvēki mēdz pieļaut pēc čūskas koduma ir:

kustina, kasa koduma vietu;
nelūdz mediķu palīdzību;
iekšķīgi lieto alkoholu;
lieto žņaugu;
mēģina izgriezt vai izsūkt indi no koduma vietas.

Pareiza rīcība ir:

vēršanās pēc palīdzības pie mediķiem;
koduma vietas nekustināšana;
koduma vietas atvēsināšana ar ledu vai aukstiem priekšmetiem;
ja sākas alerģiska reakcija – smakšana, jāveic atdzīvināšanas pasākumi.
CSDD Rīgas Motormuzejā šodien finišēja autoekspedīcijas “Lao Cai-Rīga” dalībnieki ar “Mercedes Benz” ugunsdzēsēju automašīnu.

Jūnija sākumā uz Vjetnamu devās seši autoekspedīcijas “Lao Cai-Rīga” dalībnieki, kuru mērķis bija no Vjetnamas atgādāt atpakaļ uz Latviju pirms vairāk nekā septiņiem gadiem tur pamesto autoekspedīcijas “Rīga-Melburna” mašīnu – ekspedīcijas vajadzībām pārbūvēto “Mercedes Benz” ugunsdzēsēju automašīnu.

Ekspedīcija ir izdevusies, jo uzdevums ir izpildīts un ugunsdzēsēju automašīna ir nokļuvusi atpakaļ Latvijā.
Jūras piekraste Latvijas dienviddaļā šogad ir netīrākā, tā secinājuši kampaņas „Mana jūra” dalībnieki, kuri paspējuši apsekot teritoriju no Nidas līdz Pāvilostai.  

Ekspedīcija „Mana jūra” Latvijā notiek jau sesto reizi, un tās dalībnieki parasti mēro 500 km garo ceļu gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līča piekrasti. Ekspedīcijas vadītājs Jānis Ulme spriež, ka vismaz pašlaik rezultāti nav iepriecinoši. 

Pēdējo trīs gadu tendences turpinās, un atkritumu kļūst vairāk.
Vislielākais piesārņojums ir konstatēts pie pašas Lietuvas un Latvijas robežas Papes bākas apkārtnē. 

Ulme piemetina, ka Lietuvā situācija ar plastmasas atkritumiem uzlabojusies. „Kopš tur ieviesta depozīta sistēmu plastmasas pudelēm, pierobežā atpūtnieki savas pudeles vairs neatstāj, to parāda arī dati,” saka Ulme, bet norāda, ka vietā nāk citi atkritumi.

Ar ekspedīcijas “Mana jūra” norises kalendāru ikviens var iepazīties kampaņas mājaslapā.
Sekot kampaņas dalībnieku gaitām ikviens ir aicināts arī kampaņas sociālajos tīklos.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ar asprātīgām ceļazīmēm sākusi kampaņu "#Parlabāmattiecībām", lai celtu braukšanas kultūru uz Latvijas ceļiem.
Svinīgajā ceļa zīmju atklāšanā katrai ceļa zīmei tika piešķirts aizbildnis, kurš sīkāk iepazīstināja ar ceļa zīmes būtību.

Kampaņas sākumposmā CSDD prezentēja desmit nerakstītus ceļu satiksmes likumus:

satiksmes dalībniekus aicināja dot ceļu braucējiem, kas atrodas uz ieskriešanās ceļa;
aplī pārkārtoties uz iekšējo joslu, dodot citiem satiksmes dalībniekiem iespēju iebraukt aplī;
palaist satiksmes dalībniekus, kas gaida izbrauktuvēs un sānceļos;
atstāt drošu telpu velobraucējiem;
pie šķēršļiem un ceļu sašaurinājumiem izmantot rāvējslēdzēja principu;
atvēlēt vairāk vietu autobusiem un smagajām mašīnām bremzēšanai;
lieki nemainīt joslas;
saziņai izmantot acu kontaktu un žestus, lieki netaurējot;
vienmēr laicīgi izmanot pagrieziena signālus kā arī pievērst uzmanību ceļa aklajām zonām.

Šodien prezentētās ceļa zīmes uz Latvijas ceļiem nebūs atrodamas, bet ar tām varēs iepazīties Rīgas motormuzejā, kā arī visu augustu "Circle K" degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat augustā publiskajā kampaņā uzsvars tiks likts uz mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku tiesībām, piemēram, aicinot auto braucējus ievērot velosipēdistu tiesības.
Turpretim, septembrī akcija koncentrēsies uz autovadītāju savstarpējām attiecībām uz ceļa.
Puertorikāņu dziedātāja Luisa Fonsi un repera "Daddy Yankee" izpildītais hits "Despacito" kļuvis par visvairāk straumēto dziesmu.

Ierakstu kompānija "Universal Music", kas izdevusi šo dziesmu, trešdien paziņoja, ka "YouTube", "Spotify" un citās platformās "Despacito" oriģinālā un remiksētās versijas straumētas 4,6 miljardus reižu.
Līdz ar to no visvairāk straumētā dziesmas troņa gāzts Džastina Bībera 2015.gada hits "Sorry", kas straumēts 4,38 miljardus reižu.

Šogad janvārī iznākusī "Despacito" desmit nedēļas bijusi ASV singlu topa pirmajā vietā. Tā sasniegusi singlu topa virsotni apmēram 50 valstīs.

"Despacito" videoklips ir ceturtais visu laiku skatītākais videoieraksts vietnē "YouTube", kur tam bijuši vairāk nekā 2,6 miljardi skatījumu.

Ievērtē Tu arī:
Uz nebijušu pasākumu aicina  Lubāna mitrājs.  

3. akustiskās mūzikas koncerti 29.jūlijā, kuru norises vieta ir dabā, Lubānas mitrājā, Rēzeknes novada, Nagļu pagastā – leknā zaļumā papardēs, svētlaimīgā mierā purvā un majestātiskās  priedēs! Katrai vietai savs mūzikas instruments, savs mākslinieks, kas ar mūzikas palīdzību caurvīs dabu un cilvēku, ļaujot tiem saplūst vien sev zināmā skanējumā...

Par pasākuma norises vietu ir izvēlēta teritorija ap Teirumnīku purva taku, kas atrodas dabas liegumā  „Lubāna mitrājs”, Rēzeknes novada, Nagļu pagastā.  Šī vieta nav izvēlēta nejauši – tā salīdzinoši  nelielā teritorijā  spēj dāvāt tik daudz skaistā!

Pasākuma dalībnieki var ierasties pasākuma norises vietā  jau no plkst.  18:00. Ņemiet vērā, ka automašīnas būs jānovieto ceļa malā, pirms pagrieziena uz Teirumnīku purvu, tāpēc tiem, kas ieradīsies neilgi pirms koncerta sākuma, būs jāmēro vistālākais ceļš ar kājām līdz ieejai pasākumā!

Šo pasākuma konceptu vēlamies veidot vienkāršu  - ļaujot dabai būt katra mākslinieka skatuvei un klausītajiem, ļaut ērti iekārtoties uz saviem līdzpaņemtajiem plediem, segām, villainēm, krēsliem un kūpināt tējas krūzes. Laika apstākļi ir nepieradinām un mēs nemaz necentīsimies viņus pieradināt.
Pasākums notiks neatkarīgi no laika apstākļiem, tāpēc droši ņemiet visus Jums nepieciešamos rīkus, kas sargās un pasargās jūs no saules, vēja, lietus un kukainīšiem!

Pirmā konceta sākums ir plkst. 19:00, kad Nadīna Stirniniece apvīs mūs savā balss un ģitāras skaņā slēpjoties papardēs. 
Pēc pirmā koncerta dalībniekiem jāseko meža ceļam, kas aizvedīs līdz Teirumnīku purva laipai, kur jāmēģina atrast sevi starp reibinošiem vaivariņiem un flautas skaņām Egijas Veldres izpildījumā. 
Purva laipa izvedīs Jūs priežu mežā, kur starp sūnām, ķērpiem un staltām priedēm klausītājiem jāatrod visērtākais cinis, kurā atgulties un ļauties gongu meditācijai Jāņa Pūķa vadībā. 
Pasākuma noslēgums ap plkst. 22.00

Koncerti ir savīti ~ 3 km garā apļveida maršrutā, kas mērojams kājām.
Purva laipa ir viedota no koka – kājas būs sausas un gumijnieki nav nepieciešami.
Koncerts uz purva laipas varētu būt visnedraudzīgākais ģimenēm ar maziem bērniem laipas šaurības dēļ, tāpēc iesakām ģimenēm būt pirmajiem laipas sākumā vai noslēdzošajiem laipas galā.
Ķekavas novada vēlēšanu komisija ir sagatavojusi visu, lai rīt, 19.jūlijā, varētu sākties atkārtotās pašvaldības vēlēšanas novada 785.iecirknī.

22.jūlijā Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī Ķekavas Kultūras namā, Gaismas ielā 17, notiks atkārtota balsošana šā gada pašvaldību vēlēšanās.

Atkārtotu balsošanu gatavo un rīko Ķekavas novada vēlēšanu komisija.
Vēlēšanu iecirkņa darba laiks atkārtotās balsošanas dienā, 22.jūlijā, būs no plkst.7 līdz 22.
Tie vēlētāji, kuriem nav iespēju nobalsot 22.jūlijā, var balsot trīs dienas iepriekš - 19.jūlijā, no plkst.17 līdz 20, 20.jūlijā, no plkst.9 līdz 12 un 21.jūlijā, no plkst.10 līdz 16.


Ķekavas novada pašvaldība pašreiz nevarēja atbildēt, cik tai izmaksās atkārtotās vēlēšanas, bet šo informāciju sniegšot pēc vēlēšanu norises.

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) savā mājaslapā norāda, ka tiesības piedalīties atkārtotā balsošanā ir tiem Ķekavas novada vēlētājiem, kuri bija iekļauti 785.vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā 3. jūnija vēlēšanās.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt vēlēšanu iecirknī, var pieteikt balsošanu savā dzīvesvietā.
Šo iespēju var izmantot arī vēlētāja aprūpētāji, kas reģistrēti 785.vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā.
Lai izmantotu šo iespēju, vēlētājam vēlēšanu dienā jāatrodas adresē, kas sasniedzama 785.vēlēšanu iecirkņa komisijai. Balsošana vēlētāju atrašanās vietā notiks atkārtotas balsošanas dienā, 22.jūlijā.
Lai pieteiktu balsošanu dzīvesvietā, jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā vēlēšanu iecirknī, Ķekavas Kultūras namā, Gaismas ielā 17. CVK norāda, ka nogādāt iesniegumu iecirknī drīkst jebkura vēlētāja uzticības persona. 

Jāatgādina, ka lēmumu rīkot atkārtotu balsošanu Ķekavas novada 785.vēlēšanu iecirknī CVK pieņēma, jo 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās, skaitot balsis, vēlēšanu dienā lietotajā vēlēšanu kastē tika atrastas par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk nekā bija vēlētāju parakstu vēlētāju sarakstā, un sešas balsis ietekmēja deputātu vietu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem un kandidātiem
Jau augustā Latvijā ieradīsies viesskolēni no dažādām pasaules valstīm, lai uzsāktu skolas gaitas kādā no Latvijas skolām un pavadītu šeit nākamo mācību gadu. 

Ģimenēm Latvijā ir iespēja kļūt par viesģimeni kādam no ārvalstu skolēniem, tādā veidā daloties ar savu pieredzi un tradīcijām. 
Vairāku gadu pieredze pasaulē liecina, ka vairums viesģimeņu ar uzņemtajiem viesskolēniem vēl pēc programmas beigām uztur ciešas un draudzīgas attiecības un viesojas cits pie cita. 

Viesskolēni Latvijā ierodas ar bezpeļņas organizācijas „AFS Latvija” starpkultūru programmas starpniecību. 

Par viesģimeni var kļūt ikviena ģimene, tās  galvenais pienākums ir uztvert viesskolēnu nevis kā ārvalstu viesi, bet kā savas ģimenes locekli, nodrošināt skolēnu ar dzīvesvietu un ēšanu, kā arī censties adaptēt skolēnu savās ikdienas gaitās un ģimenes dzīvē.
Vairāk informāciju par viesskolēniem iespējams atrasts mājaslapā – afs.lv, kurā iespējams arī aizpildīt pieteikuma anketu, lai kļūtu par viesģimeni.

Te būs saite uz pieteikšanos.
Treštdien, 19.jūlijā, no plkst.16 līdz 18 ASV Gaisa spēku kaujas brigādes  helikopteri Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Daugavpili un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.
Tie tiks  veikti starptautisko pretgaisa aizsardzības mācību ietvaros.

Par zemo lidojumu norisi Aizsardzības ministrija jau ir informējusi tās pašvaldības, virs kuru teritorijas atrodas zemo lidojumu zonas. Ministrijā uzsver, ka gan zemie lidojumi Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Zemos lidojumus, kas ir specifiski militāri taktiskie militārās aviācijas gaisa kuģu – lidmašīnu un helikopteru – lidojumi, Latvijas gaisa telpā helikopteri veic ne zemāk par 15 metriem virs pārlidojamās virsmas vai lidojumiem potenciāli bīstamiem objektiem, kas atrodas ne tuvāk par 50 metriem no lidojuma maršruta.
Tāpat šādus lidojumus Latvijas gaisa telpā veic noteiktā gaisa telpas struktūras elementā jeb zemo lidojumu zonā un diennakts gaišajā laikā, tos uzsākot ne agrāk kā plkst.8 un pabeidzot ne vēlāk kā plkst.18 pēc vietējā laika.
Kāds ciems Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, ik gadu ielūdz viesus uz neparastu pasākumu – skaistumkonkursu, kurā piedalās govis.

Vairums cilvēku par tādu notikumu dzird pirmo reizi, bet tas notiek jau vairākus gadus.

Gatavošanās ir laikietilpīgs process, kas prasa ne tikai tērpa izvēli, bet arī speciālu barošanu līdz pat konkursa dienai.  
Govis tiek barotas īpaši, lai konkursa dienā tās izskatītos skaistas, koptas un spīdīgas. 

Taču govis netiek vērtētas tikai pēc izskata, bet arī pēc to piena daudzum aun garšas. 
Kāda sieviete ASV pēdējā brīdī atcēlusi savas kāzas, un uz jau sagatavoto mielastu uzaicinājusi pilsētas bezpajumtniekus.

Kāzu sarīkošana izmaksājusi kopumā 30 tūkstošus dolāru un viss jau bija sagatavots kāzu mielastam, kurā bija paredzētas vietas 170 cilvēkiem.

Tā kā mielastu atcelt vairs nebija iespējams, sieviete kopā ar kāzu rīkotājiem sazinājās ar pilsētas bezpajumtnieku patversmēm, lai uzaicinātu to iemītniekus uz svinībām.
Singapūrā tagad ikvienam par salīdzinoši pieņemamu samaksu ir iespējams pavadīt nakti, sajūtoties kā zinātniskās fantastikas kosmosa kuģa guļamtelpā.

MET A Space Pod koncepcija ar atsevišķiem, ļoti nelieliem numuriņiem dod iespēju nakti pārlaist un sajusties kā ceļojumā pa bezgalīgajiem kosmosa plašumiem par salīdzinoši pieņemamiem 40 dolāriem. 
Klientiem jārēķinās, ka par šo summu nakts būs jāpavada nelielā nodalījumā, kur ietilpst gulta, un pārvietoties var tikai rāpus.


Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju,dodoties sēņot, lasa gailenes un baravikas.

Salīdzinoši daudz sēņojot lasa arī apšu bekas un sviesta bekas, kā arī bērzlapes . Savukārt salīdzinoši retāk iedzīvotāji sēņojot lasa alksnenes un cūcenes .Tikai 4 procenti iedzīvotāju norādījuši, ka sēņojot lasa kādas citas sēnes.

Aptaujā arī noskaidrojies, ka piektā daļa iedzīvotāju nemēdz sēņot.

Ļoti iespējams, ka sēņotāji iecienījuši gailenes, jo šīs sēnes nav tārpainas. Tās satur lielu daudzumu hitināzes,kuru necieš vaboles, tārpi un visu veidu gliemji.Šī viela ir ļoti kaprīza, tā neiztur termisko apstrādi, noārdoties jau pie 50 grādiem. Sālot, vielu noārda sāls. Tātad visveselīgāk lietot gailenes uzturā ir sausa pulvera veidā.
35% cilvēku no īstām lietām dzīvē visvairāk pietrūkst pašu izdzīvotu piedzīvojumu, nevis to vērošanas internetā un TV, noskaidrots  aptaujā “Ko Tu gribi darīt pa īstam?”. 

Rezultāti liecina, ka dzīvē „pa īstam” lietas dara vien trešdaļa cilvēku. Tikmēr 57% – atkarībā no situācijas, bet 8% visu izvēlas darīt ātrāk un ērtāk, neaizdomājoties par īstumu. 
Visbiežāk Latvijas iedzīvotājus darīt lietas pa īstam kavē finansiālais stāvoklis,  laika trūkums,  līdzšinējie ieradumi,  līdzcilvēku attieksme,  ideju trūkums.

Tas, ko cilvēki galvenokārt vēlas savā dzīvē darīt pa īstam, ir izmēģināt jaunas lietas paši,  nevis būt novērotāju lomā. 

Ceturtā daļa grib priecāties par mazajām lietām, kas notiek dzīvē, nevis internetā, 15% – sazināties ar draugiem un paziņām dzīvē, nevis ar tehnoloģiju starpniecību.
10% labprāt ikdienā ēstu īstu ēdienu īstā kompānijā, bet 5% – sportotu īstenībā, nevis datorspēlēs.

Tikpat daudz cilvēku vēlas iepazīties un veidot attiecības klātienē, nevis internetā, kā arī dāvināt īstus ziedus, smaidu un dāvanas, 
Kopumā var teikt, ka cilvēkiem pietrūkst īstu piedzīvojumu, attiecību, sarunu un ēdiena.
 
Lai mudinātu cilvēkus aizdomāties par lietu patiesajām vērtībām un iedvesmotu izvēlēties īstumu steigas vietā, 26. jūlijā notiek   #ParToKasĪsts diena.
Šajā dienā ikviens aicināts mainīt savus ieradumus un darīt lietas pa īstam – klātienē apsveikt draugu svētkos, uzdāvināt ziedus meitenei, apciemot vecvecākus vai izdarīt kādu citu lietu, kas sagādās prieku pašam un apkārtējiem. 
Šonedēļ uz valsts autoceļiem turpinās remontdarbi, un dažviet autovadītājiem jārēķinās pat ar papildu pusotru stundu ceļā, informē valsts AS "Latvijas Valsts ceļi".

Lielākie satiksmes ierobežojumi ir uz Jēkabpils–Rēzeknes (A12) šosejas posmā no Stirnienes līdz Varakļāniem, kur ir vienpadsmit luksoforu posmi, lai tos šķērsotu, jārēķinās ar stundu ceļā.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem:
Valmieras šoseja A3
No Braslas tilta līdz Straupei – trīs luksoforu posmi;

Liepājas šoseja A9
No Saldus līdz Bukupei – trīs luksoforu posmi.

Ventspils šoseja A10
Uz Lielupes tilta – viens luksoforu posms, iespējama palēnināta satiksme;
starp rotācijas apļiem pie Tukuma – četri luksoforu posmi;
no Popes līdz Ventspilij pavisam trīs luksoforu posmi.

Jēkabpils–Rēzekne–Ludza A12
No dzelzceļa pārbrauktuves līdz Ludzai – astoņi luksoforu posmi, šķērsošanas laiks – viena stunda;
no Stirnienes līdz Viļāniem – 11 luksoforu posmi, šķērsošanas laiks – viena stunda.
Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža A13
No Daugavpils līdz Medumiem – deviņi luksoforu posmi, šķērsošanas laiks – pusotra stunda.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz reģionālajiem autoceļiem:

Pierīga
Satiksmei slēgts posms no Tīnūžiem līdz Ogrei (P5); apbraukt to var pa vietējās nozīmes ceļu Ogre–Jugla (V968), reģionālo ceļu Tīnūži–Koknese (P80) un Daugavpils šoseju (A6).

Vidzeme
Uz ceļa Kocēni–Limbaži–Tūja (P11) pirms Umurgas Valmieras virzienā – trīs luksoforu posmi;
uz ceļa Valmiera–Cēsis–Drabeši (P20) posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2) – seši luksoforu posmi, šķērsošanas laiks – 45 min;
no Augšlīgatnes līdz Nītaurei (P32) – seši luksoforu posmi, šķērsošanas laiks – viena stunda;
Pļaviņas–Madona–Gulbene (P37), braucot no Madonas, pirms Gulbenes četri luksoforu posmi, šķērsošanas laiks – pusstunda.

Latgale
Rēzekne–Gulbene (P36) posmā no Rēzeknes līdz Audriņiem – seši luksoforu posmi, šķērsošanas laiks – pusstunda.

Zemgale
Vecumnieki–Nereta–Subate (P73) posmā no Krastiem līdz Ērberģei – trīs luksoforu posmi, šķērsošanas laiks ap pusstundu;
Aizkraukle–Jēkabpils (P76) posmā no dzelzceļa stacijas Daugava līdz Salai – pieci luksoforu posmi, šķērsošanas laiks ap pusstundu;
Ķekava–Skaistkalne (P89) posmā no Bārbeles līdz Skaistkalnei trīs luksoforu posmi, šķērsošanas laiks ap pusstundu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātie grozījumi  likumā paredz ne vien mācību satura reformas, bet arī skolu tīkla optimizāciju, tā raksta “Neatkarīgā” avīze, sakot, ka ministrija tostarp plāno atteikties no vakarskolām. 

Tās vairs nevarēs piedāvāt tikai vakarskolas programmu, tāpēc tur, kur līdz šim bija tikai šāds piedāvājums, būs jālemj par citu programmu klāstu.
Ja ne, tad šīs skolas būs jāpievieno citai izglītības iestādei vai jādomā, ko darīt ar šādu skolu veidu. IZM ir devusi tiesības arī profesionālajām skolām īstenot vakarskolas programmas. 

Tāpat ir domāts noteikt, cik reižu var uzsākt šā tipa programmu un nepabeigt.
Turpmāk to varēs darīt tikai divas reizes. Iemesls, kāpēc tāds ierobežojums vajadzīgs, ir vairāki precedenti, kad "cilvēks sācis mācības pat astoņas reizes, apmeklējis tās tikai pusmēnesi, piemēram, no 1. līdz 15.septembrim, un tad izglītošanos pārtraucis", paskaidroja IZM.
"Tauriņu vērošanas izaicinājumā" šogad reģistrēti 1492 ziņojumi, kas ir  mazāk nekā pērn, stāsta Latvijas dabas fondā (LDF), bet ņemot vērā tā brīža vējainos un vēsos laika apstākļus, šāds skaits esot labs rādītājs.

Šogad laikā no 19. līdz 25.jūnijam Latvijas Entomoloģijas biedrība aicināja dabas entuziastus piedalīties tauriņu novērošanas izaicinājumā.

Vislielākais novēroto tauriņu sugu skaits reģistrēts 23.jūnijā, kad dalībnieki novēroja kopumā 62 dažādas tauriņu sugas. 
Visvairāk izaicinājuma laikā tika novēroti lielie meža resngalvīši, parastie pļavraibeņi un vīķu zilenīši.

Izaicinājuma rezultātā pie 64 novadiem, kuros novērotas vairāk nekā 50 dažādas tauriņu sugas, pievienojušies Aglonas, Ilūkstes, Mālpils, Naukšēnu, Rundāles, Salas, Saulkrastu un Zilupes novadi, kā arī Liepājas pilsētas teritorija.
Turpmāk ir nodoms Stingrāk kontrolēt  latviešu emigrantu ienākumus un kontu stāvokli.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu emigranti no Latvijas bankām saņēmuši brīdinājuma vēstules, ka līdz ar jauno starptautisko vienošanos viņu kontu informāciju nosūtīs attiecīgās emigrācijas valsts nodokļu ieņēmumu dienestam.
To, kādas naudas summas bankās ārzemēs glabā Latvijas fiziskās un juridiskās personas VID uzzinās reizi gadā. 

Kā norāda VID, ne visus Latvijas nerezidentus un latviešu emigrantus ārzemēs pārbaudīs. Informāciju par summām kontos VID no ārzemēm saņems, ja Latvijas valsts piederīgais kādā no bankām ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā, kā savu kontakt-telefonu būs norādījuši Latvijas numuru vai iedevuši Latvijas adresi.
Tāpat iemesls būs automātiskie ikmēneša naudas pārskaitījumi uz Latviju .
Facebook Draugiem Twitter Instagram