Turpinot Latvijas valsts simtgades notikumus, izveidots tests, kas ļauj internetā pārbaudīt savas zināšanas par Latvijas Republikas Satversmi, tās būtību, rašanos un attīstības gaitu. Tests pieejams interneta vietnē iepazistisatversmi.lv, savukārt ar iegūto rezultātu iespējams dalīties sociālajos tīklos.

1. maijā Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 98. gadadiena, un tieši šis datums uzskatāms par nozīmīgu pagrieziena punktu brīvas Latvijas valsts attīstībā un demokrātijas nostiprināšanā.
Satversme ir Latvijas pamatlikums, kas nosaka ne tikai mūsu valsts pārvaldes sistēmu, bet arī iedzīvotāju tiesības, brīvības un pienākumus.

Latvija var lepoties ar vienu no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā.

Testa ietvaros ikvienam būs iespēja noskaidrot: kādēļ Satversmi sauc par Satversmi, kuri no Satversmes pantiem ir iemūžināti plāksnēs uz Saeimas sēžu zāles sienas, cik ilgu laiku pēc kārtas Latvijas prezidents var būt viena persona, un citus faktus.

Satversmes testu meklē interneta vietnē www.iepazistisatversmi.lv līdz pat maija beigām.
Lai iepazīstinātu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem arī tos iedzīvotājus, kuriem nav iespēju apmeklēt tradicionālo valsts svētku parādi 18.novembrī Rīgā, pirms vairākiem gadiem aizsardzības nozare aizsāka jaunu tradīciju - valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kādā no Latvijas novadiem organizēt Nacionālo bruņoto spēku dienu.

Pirmā šāda diena notika 2012.gadā Rēzeknē, bet gadu vēlāk - Kuldīgā. 2014.gadā bruņotie spēki Brīvības svētkus svinēja Valmierā. 2015.gadā svētkus svinēja Jelgavā - pilsētā, kura atzīmēja dibināšanas 750. gadadienu. 2016.gadā bruņoto spēku dienu uzņēma Krāslava. Savukārt 2017.gadā - Liepājā.

Šogad 4.maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 28.gadadienā - Nacionālo bruņoto spēku diena noritēs Madonā.
Savukārt to pilsētu, kurā bruņoto spēku diena notiks 2019.gadā, varēs uzzināt militārās parādes laikā.

4.maija - Brīvības svētku - Nacionālo bruņoto spēku dienas pasākumi Madonā sāksies plkst. 9.00 ar Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas pateicības dievkalpojumu Madonas Kristus Karaļa katoļu baznīcā. Savukārt plkst.11.00 sāksies Latvijas un ārvalstu bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Jaunsardzes vienību, un tehnikas parāde.

Par parādes muzikālo noformējumu rūpēsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris.

Savukārt no plkst.12.30 līdz plkst. 16.00 pie Madonas novada pašvaldības ēkas Saieta laukumā, Daugavas ielā pie hokeja laukuma un Madonas kartingu trasē notiks ekipējuma, ieroču un militārās tehnikas izstāde.

Plkst.12.30 laukumā pie Madonas novada pašvaldības ēkas būs iespējams vērot Nacionālo bruņoto spēku orķestra defilē programmu; savukārt plkst.13:00 - Štāba bataljona Godasardzes rotas defilē priekšnesumu.

No plkst.13.30 līdz 15.00 laukumā pie Madonas novada pašvaldības ēkas notiks Valsts robežsardzes un Valsts policijas kinologu un tuvcīņas paraugdemonstrējumi.

Sākot no plkst.15.00 Madonas kartingu trasē plānoti Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes gaisa kuģu paraugdemonstrējumi, kas notiks tikai lidojumam labvēlīgos laika apstākļos.

Savukārt plkst.16.00 Madonas pilsētas stadionā notiks futbola spēle starp Futbola Klubu “Madona” un NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas futbola izlasi.

Parādes ģenerālmēģinājums notiks 3.maijā, plkst. 20.00. Savukārt pirms tā plkst.18:00 Nacionālie bruņotie spēki aicina Madonas iedzīvotājus un viesus apmeklēt Brīvības svētkiem veltītu Nacionālo bruņoto spēku orķestra koncertu Madonas pilsētas kultūras namā. Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā - bez maksas. Ielūgumus no 25. aprīļa iespējams izņemt Madonas pilsētas kultūras nama biļešu kasē.

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina hokeja fanus pirms došanās uz maijā Dānijā notiekošo Pasaules čempionātu hokejā apdrošināt veselību un dzīvību, kā arī reģistrēties Konsulārajā reģistrā.Tāpat ministrija aicina iepazīties ar aktuālo informāciju par iespējamiem ceļojumu brīdinājumiem Dānijai Ārlietu ministrijas mājaslapā, kā arī viedtālrunī lejuplādēt ĀM mobilo lietotni "Ceļo droši".
Ministrija arī atgādina, ka ieceļošanai Dānijā ir nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments - Latvijas pilsoņiem pase vai eID karte, Latvijas nepilsoņiem - tikai pase.ĀM informē, ka Dānija līdz 12.novembrim ir pagarinājusi pagaidu robežkontroli ar Vāciju. Tas nozīmē, ka policija pārbauda ceļotāju dokumentus izlases kārtībā.Ja Latvijas valstspiederīgajam Dānijā ir zudusi pase vai personas apliecība, ĀM aicina nekavējoties sazināties ar Latvijas vēstniecību, kas atrodas Kopenhāgenā, lai saņemtu pagaidu dokumentu jeb atgriešanās apliecību, kas uz laiku aizstāj personu apliecinošu dokumentu un ļauj atgriezties Latvijā, vienu reizi šķērsojot robežu.Ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem, ĀM aicina izmantot ātro naudas pārvedumu sistēmu pakalpojumus. Ja tas nav iespējams, ministrija aicina sazināties ar Latvijas vēstniecību vai zvanīt uz tālruni ārkārtas situācijām "+371 26337711", vai rakstīt uz e-pastu "palidziba@mfa.gov.lv", lai konsultētos par citām iespējām saņemt finanšu līdzekļus.Latvijas vēstniecība Dānijā Latvijas valstspiederīgajiem var palīdzēt, ja ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments, ja persona ārvalstīs palikusi bez naudas, ja noticis nelaimes gadījums un, ja persona aizturēta vai apcietināta.

Vēstniecība nevar iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī persona izdarījusi likumpārkāpumu, sniegt juridisku konsultāciju, panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem, apmaksāt personas rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus, kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar brauciena organizāciju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem un sameklēt personai apmešanās vietu, atgādina ĀM.
Latvijas institūts un biedrība "VSK Noskrien" aicina ikvienu 5. maijā piedalīties Latvijas atpazīstamības pasaulē kampaņā, izejot vai izskrienot Latvijas kontūru pilsētā, kurā atrodaties.

Tā kā 5. maijs ir brīvdiena, tad tā ir lieliska iespēja mūsu kopienām pasaulē sanākt kopā un arī nosvinēt 4. maiju - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu -, klāt baltu galdautu un pēc veselīga skrējiena dalīties ar iespaidiem.

Lai piedalītos kampaņā, ikviens aicināts izmantot jau sagatavotos maršrutus, kas atrodami portāla latvia.eu sadaļā latvia.eu/discover/jog-latvia, vai arī, izmantojot skrējēju iecienītās aplikācijas, izveidot savu maršrutu Latvijas kontūras formā kādā no pasaules pilsētām (un, protams, arī Latvijā).

Pēc skrējiena vai maršruta izstaigāšanas ikviens aicināts piedzīvojuma fotogrāfijas un maršrutu kartes ievietot sociālajos tīklos, pievienojot tēmturi #izskrienLatviju un pavadošo tekstu svešvalodā, ka šis piedzīvojums veltīts Latvijas simtgadei.

Nav nekādas noteiktas kilometrāžas, šo kontūru var izskriet kaut vai piemājas parkā jebkurā sev tīkamā laikā, aicinot pievienoties arī darba biedrus, kaimiņus un paziņas. Šādā veidā ikkatrs var kļūt par Latvijas un tās simtgades vēstnieku, kā arī uzdāvināt kādai pilsētai vēl vienu veselīgas izkustēšanās maršrutu!

Latvijas institūts un biedrība "VSK Noskrien" iniciatīvu "Izskrien Latviju pasaulē" aizsāka pērn, un akcijas ietvaros skrējieni, gājieni un pat riteņbraucieni notikuši jau vairāk nekā 20 valstīs un 40 pilsētās.
Lai veicinātu Latvijas atpazīstamību pasaulē mūsu valsts simtajā gadā, arī šogad latviešu kopienas ārvalstīs jau plāno jaunus maršrutus - pat tik eksotiskās vietās kā Dubaija, Abū Dabī un Baleāru salas.
Nacionālie bruņotie spēki aicina jauniešus ar vidējo un augstāko izglītību izvēlēties militāro karjeru un bez maksas studēt Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, lai apgūtu virsnieka profesiju, kas garantēs prestižu un sociāli nodrošinātu darbu vismaz turpmākos 20 dzīves gadus, un ar izvēlēto profesiju 3. maijā klātienē iepazīties akadēmijas Atvērto durvju dienā.

Akadēmijas durvis Rīgā, Ezermalas ielā 8B, topošajiem kadetiem būs atvērtas jau no plkst.10:30.

Atvērto durvju dienā ikviens interesents varēs iegūt informāciju par studiju iespējām valstī vienīgajā augstākās militārās izglītības mācību iestādē. Interesenti varēs aktīvi piedalīties un kadetu vadībā praktiski darboties speciāli sagatavotos apskates laukumos. Vairākas bruņoto spēku vienības demonstrēs ekipējumu un informēs par dienestu bruņotajos spēkos.
Paredzēti arī vienību paraugdemonstrējumi, bet dienas izskaņā varēs baudīt bezmaksas pusdienas lauka virtuvē.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas īsteno akreditēto studiju virzienu “Militārā aizsardzība”, lai sagatavotu profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu - virsniekus - valsts aizsardzības nozarei. Virsnieks ir viena no trijām (kareivis, instruktors, virsnieks) bruņoto spēku karavīru profesijām. Virsnieki nodrošina militāro vienību un apakšvienību vadību. Virsnieki plāno, nodrošina, kontrolē un vada militāro uzdevumu izpildi un atbild par padotajiem visu līmeņu vienībās.

Ar akadēmijas piedāvātajām studiju un apmācības programmām un kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties akadēmijas tīmekļvietnē www.naa.mil.lv, bet ar pieteikšanās kārtību un atlases procesu - bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā „Rekrutēšana”, neskaidrību gadījumā rakstot uz Rekrutēšanas un atlases centra elektronisko pasta adresi rekrutesana@mil.lv vai zvanot pa tālruni 67137137.

2018./2019. studiju gadā aizsardzības akadēmijā uzņems 120 kadetus.
Kandidātu dokumentu pieņemšana studijām jau ir sākusies un notiks līdz pat 31. jūlijam.

Iestājoties aizsardzības akadēmijā, kadetus sagaida ne vien dinamisks mācību process, bet arī vairākas priekšrocības, kādas nav citās mācību iestādēs: studijas ir bez maksas - tās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem; studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē un kadetiem tiek nodrošinātas karavīra sociālās garantijas. Kadetiem maksā karavīra algu (stipendiju), sākot ar 850 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Kadetus nodrošina ar bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā un iespēju bez maksas izmantot Sporta kluba kompleksu. Akadēmijā ir pieejama bibliotēka ar plašu militārās un vispārizglītojošās literatūras un periodikas klāstu dažādās valodās, dažādas datu bāzes un bezmaksas interneta pieslēgums.

Pēc akadēmijas absolvēšanas visiem virsniekiem ir nodrošināta dienesta vieta bruņoto spēku vienībās.
Dienot bruņotajos spēkos, virsnieks iegūst stabilitāti, turpmāku bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautisko operāciju rajonos, karjeras izaugsmi, konkurētspējīgu atalgojumu un plašas sociālās garantijas.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Bibliotēku festivāls, kura laikā svinīgā pasākumā Kuldīgas Galvenā bibliotēka tika pasludināta par Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada bibliotēku.

Kultūras ministre Dace Melbārde uzrunā sacīja: "Kuldīgas Galvenā bibliotēka ir pirmrindniece digitālajos risinājumos, digitālās novadpētniecības platformas veidošanā veiksmīgi iesaistot arī iedzīvotājus. Pateicoties šim kopdarbam un bibliotēkas aktīvajam darbam, par 41% pieaudzis bibliotēkas apmeklētāju skaits. Lieliski tiek risināta arī sadarbība ar skolēniem un jauniešiem."

Pasākums notiek jau trešo gadu.

Latvijas Bibliotēku festivāls ieskandināja 2018. gada Bibliotēku nedēļas pasākumus.

Šogad Bibliotēku nedēļa notiks laikā 23.-29.aprīlī, un tas parasti ir laiks, kad bibliotēkas ar dažāda veida norisēm un citām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību sev, savam darbam un bibliotēku nozīmei sabiedrībā.
Rīgā tika plaši diskutēts par Latvijas izglītības sistēmas nākotni. Secināts, ka augstskolu diplomu nozīme pakāpeniski samazinās. Jau šobrīd atsevišķu nozaru uzņēmēji vispār vairs nepievērš uzmanību formāli iegūtās izglītības apliecinājumiem.

Eksperti arī nebeidz celt trauksmi par to, ka niecīgā jauniešu interese par eksaktajām zinībām rada lielus robus darba tirgū.

Par to, ka tehnoloģiju attīstība diktēs nākotni, vairs šaubu nav. Tomēr jau pavisam tuvā nākotnē, tepat Latvijā, prognozes nav iepriecinošas. 2022. gadā darba tirgū trūks ap 16 000 inženierzinātņu un IT jomas speciālistu.
Tehnoloģijas attīstās strauji, un nākotnē tieši inženierzinātnes būs perspektīvākais karjeras virziens.
Pieprasījums pēc “tehniskiem prātiem” jau šobrīd ir lielāks nekā piedāvājums. Tādēļ strauji jāmaina arī izglītības saturs un veids, kā tiek mācītas eksaktās zinātnes.

Tikpat svarīgi, lai notiktu mērķtiecīga skolēnu iesaistīšana eksaktajos priekšmetos jau no bērnības. Pasaules pieredze liecina – lai jauniešus ieinteresētu dabas zinātnes, viņiem jādodas ārpus skolas sienām.
Jārada iespēja jauniešiem piedalīties dažādās nodarbībās, kur viņi paši var piedalīties, uztaisīt mazu robotiņu un tamlīdzīgi.
Tāpat, kā norāda jomas speciālisti, jārunā sabiedrībā par to, lai ģimenes vairāk laiku pavada kopā, lai viņi mājās mēģina taisīt eksperimentus, tādā veidā ieinteresējot jaunatni eksakto zinātņu jomā.

Tam, ka skolā eksaktos priekšmetus nemāca aizraujoši, piekrīt RTU inženiervidusskolas skolēns Henriks Bērmanis. Arī viņa interese par dabas zinātnēm sākās krietni senāk. “Tas pilnīgi noteikti bija pirms fizikas skolā, tas bija jau bērnībā, bija eksperimenti, iznāca tādas eksperimentu grāmatas, kurās bija ļoti interesanti un ļoti vienkārši veicami piemēri, kā izklaidēt sevi, un tas mani ieinteresēja, ka es sāku meklēt, kas lācītim vēderā, ārdīt pāris lietas, un tā arī uzzināju, kas ir fizika un kas ir ķīmija.”

Izglītības ministrs konferences dalībniekiem norādīja, ka, visticamāk, līdz ar jaunā izglītības standarta ieviešanu fizikas un ķīmijas eksāmenus noteiks kā obligātus.
Rīgenas salā Baltijas jūrā Vācijas ziemeļos arheologi atraduši sudraba monētas, gredzenus un aproces, saistot atradumu ar 10. gadsimtā valdījušā Dānijas karaļa Haralda Gormsona laikmetu.
Sudrablietu krājumā ir viduslaiku Saksijas, Osmaņu impērijas, Dānijas karalistes un Bizantijas monētas, kas liecina par tirdzniecības saitēm plašā reģionā no Baltijas jūras līdz Vidusjūrai.

Gormsons, pazīstams arī kā Haralds Zilzobis, ieviesa kristietību Dānijā un bija viens no pēdējiem vikingu karaļiem, kas valdīja plašā teritorijā mūsdienu Dānijā, Vācijas ziemeļos, Zviedrijas dienvidos un daļā Norvēģijas.
Viņa pavārds esot bijis saistīts ar bojātu zobu, kas kļuvis zilgans. Mūsdienās ir labi zināma bezvadu “Bluetooth” tehnoloģija, ko ieviesa Zviedrijas telekomunikāciju firma “Ericsson”. Savulaik Haralds Zilzobis spēja apvienot seno Skandināviju, bet viņa pēcteči izveidoja tehnoloģiju, kas ļauj bez vadiem savienot datorus ar citām saziņas ierīcēm.
"Starbucks" maija beigās uz vienu dienu slēgs vairāk nekā 8000 savu kafejnīcu ASV, lai apmācītu personālu, kā rīkoties rasu konliktu gadījumos.

Pagājušajā nedēļā "Starbucks" nācās atvainoties par skaļu incidentu kādā kafejnīcā Filadelfijā, kad kafejnīcas darbinieki izsauca policiju, jo divi melnādainie vīrieši sēdēja pie galdiņa, gaidīja savu biedru un neveica pasūtījumu.
Pēc šī gadījuma izskanēja bažas par "Starbucks" boikotu.

Līdz ar to 29.maijā "Starbucks" kafejnīcas būs slēgtas un 175 000 darbinieku būs jānoklausās lekcija par to, kā nepieļaut diskrimināciju nodrošināt apmeklētājiem ērtu un drošu vidi. 
Tuvāko trīs gadu laikā Latvijā tiks izveidots 6000 digitālo aģentu - bibliotekāru, skolotāju, valsts un pašvaldību darbinieku - tīkls, kuru uzdevums būs palielināt valsts piedāvāto e-pakalpojumu lietošanu sabiedrībā,  informēja Vides  ministrija, atklājot  valsts vienotā komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu "Mana Latvija.lv. Dari digitāli!".

Ministrija norāda, ka ikdienā nepieciešamie e-pakalpojumi sabiedrībai ir pieejami 85% gadījumu, tomēr e-pārvaldes pakalpojumu lietošanas rādītāji ir zemāki un patlaban tos izmanto 38% sabiedrības.
Programmas mērķis ir trīs gadu laikā būtiski palielināt valsts e-risinājumu lietošanu sabiedrībā.

Lai to paveiktu, turpmāko trīs gadu laikā visā Latvijā notiks 16 reģionālie un 20 partneru pasākumi, tiks rīkoti trīs nacionāla mēroga forumi, informatīvās kampaņas un izveidots digitālo aģentu tīkls, kas sastāvēs no 6000 personām, lai sabiedrība ne tikai iespējami plaši uzzinātu par valsts piedāvātajiem e-risinājumiem, bet arī tos lietotu. 
Ikdienas virtuālajā saziņā  Latvijā visvairāk tiek izmantota emocijzīme - smejošā seja ar atvērtu muti un apaļām acīm. Tam seko gaisa skūpstu sūtošā sejiņa un emodži jeb smaidiņš ar prieka asarām.

Smaidīgo seju ar atvērto muti, baltajiem zobiem un apaļajām acīm saziņā ievērojami biežāk izmanto tieši vīrieši.
Savukārt daiļā dzimuma pārstāves  biežāk izrāda savas emocijas ar gaisa skūpsta un prieka asaru smaidiņa palīdzību.

Virtuālās emocijzīmju enciklopēdijas emojipedia.org veidotāji izpētījuši, ka sešu gadu laikā kopš emocijzīmju ienākšanas saziņā to oficiālais skaits no 471 pieaudzis līdz 2666 un tiek prognozēts, ka šis skaits turpinās pieaugt. Turklāt, lai šī emocijzīmju lietošana turpmāk būtu personīgāka, dažos viedtelefonos, uzņemot pašbildi, iespējams izveidot personalizētas emocijzīmes, kuras izskatīties tieši tāpat kā telefona īpašnieks.

Interesanti, ka Latvijā visbiežāk lietoto smaidiņu vidū ir tikai pozitīvās emocijzīmes. 

Salīdzinājumam – pasaulē, tostarp sociālajos tīklos Facebook un Twitter, populārākā emocijzīme ir smejošā sejiņa ar prieka asarām, kas Latvijā ir trešā visbiežāk izmantotā emocijzīme.
Līdz šim franču valodā nebija vispārpieņemta apzīmējuma franču skūpstam, taču tagad tas labots.
Vārds «galocher», kas apzīmē skūpstīšanos ar mēli, ir viens no vārdiem, kas pirmoreiz iekļauts franču valodas vārdnīcā.

Francijai ir kaislīgas valsts slava. No tās nācis sekssimbols Bridžita Bardo, romantiskais fotogrāfs Robērs Duano un pat bēdīgi slavenais bijušais Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektors Dominiks Štrauss-Kāns. Taču tikai tagad frančiem būs oficiāls apzīmējums populārajam skūpsta veidam.

Uzskata, ka franču skūpstu uz angļu valodā runājošajām zemēm atveduši karavīri, kuri pēc Pirmā pasaules kara atgriezās mājās. Tolaik francūžus uzskatīja par seksuāli ļoti brīvu tautu.

Valodnieki  norādīja, ka vārds «galocher» franču žargonā izmantots jau sen, bet tagad beidzot iemantojis oficiālu statusu. Īpaša apzīmējuma trūkums gan «neatturēja mūs no tā darīšanas», par franču skūpstu saka valodas speciālisti.
Lai gan tradicionālos reklāmas banerus Latvijā izmanto biežāk, atdeve interaktīvajām kampaņām ir krietni augstāka. Noskaidrots, ka visvairāk klikšķu uz reklāmām Latvijā izdara lietotāji vecuma grupā no 55 līdz 69 gadiem, kā arī lietotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Vispopulārākā ierīce, kurā sastopamas reklāmas kampaņas, joprojām ir dators, liecina interneta pētījumu uzņēmuma "Gemius" jaunākais pētījums.

Kā vēsta pārskats par 2017.gada otro pusi, Latvijas  reklāmas klikšķu skaitu uz 1000 baneru ekspozīcijas reizēm ir 0,66% un tas nozīmē, ka vidēji uz katriem parādītajiem 1000 reklāmas baneriem tiek izdarīti 6,6 jeb 7 klikšķi.
Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Ukrainā (1,12% jeb aptuveni 11 klikšķi uz 1000 baneriem), Turcijā (1,04% jeb aptuveni 10 klikšķi) un Lietuvā (1,03% jeb aptuveni 10 klikšķi).
Jāatzīmē, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskatiem, klikšķu skaits Latvijā samazinās.

Saskaņā ar pētījumu, Latvijā skaitliski vairāk klikšķinātāju ir sievietes (53%). Visvairāk klikšķu uz reklāmām Latvijā izdara lietotāji vecuma grupā no 55 līdz 69 gadiem (28%), kā arī lietotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (23%), taču visretāk klikšķus uz reklāmām veic jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (13%).
Savukārt visbiežāk klikšķus uz reklāmām veic Latvijas iedzīvotāji ar vidējo izglītību (55%), bet visretāk - ar sākumskolas vai zemāku izglītītību (9%).

Vispopulārākās ierīces, kurā sastopamas reklāmas kampaņas, ir datori ar 74%, kam seko mobilie telefoni ar 21% un planšetdatori ar 5%. Visvairāk klikšķu tika veikti no mobilajām ierīcēm un datoriem.


Nākotnē klimata pārmaiņu ietekmē ceļu būvdarbu sezona būs garāka, taču prognozējams lielāks nokrišņu daudzums un augstāka to intensitāte, šodien ikgadējā ceļu nozares konferencē sacīja meteorologs Toms Bricis.

Pēc viņa teiktā, vidējais nokrišņu daudzums Latvijā palielinās. Līdz ar to nākotnē situācijas, kad nokrišņu daudzums pārsniedz 500 milimetrus, būs arvien vairāk.
“Pēdējos desmit gadus Rīgā nav bijis vismaz vienas dienas, kad nebūtu spēcīgu nokrišņu, kas ielas applūdinātu un atstātu paliekošas sekas,” sacīja eksperts.
Klimata pārmaiņu ietekmē nākotnē būs arī īsāks sala periods, kā arī biežākas gaisa temperatūras svārstības ap nulli.

Bricis vērsa klātesošo uzmanību tam, ka gaisa temperatūra paaugstinās un klimata pārmaiņu ietekmē kļūst siltāks. Ziemas kļūst siltākas, pavasari kopumā pēdējos gados, ja neskatot šogadu, iestājas agrāk un siltāki.

Vienlaikus Brcis atzina, ka meteorologiem pagaidām neizskaidrojams fenomens ir tas, ka jūnijs kļūst aukstāks.
Tas gan neietekmē ceļu būves jomu, jo būvdarbi var notikt – to veikšanai vajag vismaz +5 grādus.
Turpretī jūlijā un augustā pēdējos gados ir raksturīgi karstuma viļņi, pēc rudens pienāk ziema, kurā ir spēcīga sala periodi.

Pēc Briča teiktā, nākotnē fundamentāli būtiski klimata pārmaiņu salīdzinājumā ar esošo situāciju nebūs, taču gaisa temperatūras svārstības būs lielākas. Īsāki būs ilgāka sala periodi, kad nav atkušņu. Taču periods ar temperatūras svārstībām kļūs garāks. Kurzemes pusē sala nākotnē var nebūt vispār.

Lai arī veselīga dzīvesveida jomā ir vērojamas pozitīvas izmaiņas - arvien vairāk cilvēku interesējas par to, ko un kā darīt savas veselības un labsajūtas uzlabošanai -, kopējie rādītāji joprojām atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji par maz kustas, ir mazaktīvi un piekopj neveselīgas ēšanas ieradumus.

Kā palīdzēt sev pievērsties veselīgākam dzīvesveidam un mainīt esošo situāciju - par to diskusijā sprieda savu jomu speciālisti un eksperti.

Svētku ēdiens ir domāts svētkiem!
Kā savā praksē novērojusi uztura speciāliste Liene Sondore, cilvēki arvien vairāk interesējas par veselīgu dzīvesveidu, cenšas ēst vairāk dārzeņu un domāt par to, kā uzlabot savu ēdienkarti, tomēr kopējā situācija aizvien atklāj būtiskas problēmas - joprojām ēdam par daudz sāļus un žāvētus produktus, kas Latvijā ir tik iecienīti. Viņa atzīst, ka noteiktos daudzumos tos ēst būtu pieļaujams, bet, ja tas notiek katru dienu vai pat vairākas reizes dienā, tas ir par daudz. Tāpat izteikta problēma ir saldumi - pacientu dienasgrāmatas uzrāda - kārumi tiek ēsti katru dienu, stāsta L.Sondore, uzsverot, ka mums ir jāsaprot - svētku ēdiens ir domāts svētkiem! Ikdienas ēdienam ir jābūt vienkāršam, gardam, enerģiju nesošam, bet kūciņu vai citu kārumu var apēst nedēļas nogalē vai kādā īpašā reizē.
Tāpat L. Sondore norāda uz pētījumiem, kas atklāj, ka 70-90% dažādu saslimšanu senioru gados izraisa ilgstošā laika posmā nepareizi izvēlēts uzturs. Tādēļ viņa iesaka izvērtēt savu ēdienkarti un meklēt sev piemērotus un pieejamus risinājumus, kā to uzlabot, kā arī vērsties pēc padoma pie speciālistiem.

Ieradumu maiņa.
Viens no ielu vingrošanas un crossfit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis atzīst: “Mana galvenā veselīga dzīvesveida tēze ir vairāk kustēties un mazāk ēst. Manuprāt, šajā teikumā ir pateikts visbūtiskākais. Mēs varam uzreiz padomāt par sevi - vai ir tā, ka mēs vairāk kustamies un mazāk ēdam, vai tomēr otrādi?” Vienlaikus K.Zlidnis uzsver, ka visiem nav jākļūst par sportistiem - vienkāršas ikdienas aktivitātes ir tās, kas būs noderīgas ikvienam. Katram ir iespēja padarīt savu ikdienu aktīvāku, vajag tikai izvērtēt, ko un kā Jūs varat darīt. Jāsāk ar mazumiņu, lēnām mainot ikdienas ieradumus un pieradinot ķermeni pie kustēšanās. Jāsaprot, kādas ir Jūsu iespējas, - vai ir iespēja iziet regulārās pastaigās, varbūt ir sporta klubs ērtā vietā netālu no mājām vai darba. Motivēt var daudzi apstākļi - jauna sporta tērpa iegāde, laba kompānija, piemēram, sportojot ar draugiem vai ģimeni, mūzika, dažādas akcijas. Tomēr vislabāk ir apzināti saprast, kādēļ kustība ir svarīga. Daba mums parāda priekšā, cik svarīgi ir kustēties, - bērni ir ļoti aktīvi, kustīgi, taču ar laiku mēs aizmirstam šo kustību prieku un nezinām, kā to atgūt. Tas mums ir jāatrod no jauna!

Kā iesākt?
 Bieži, pieņemot lēmumu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sākotnēji motivācijas netrūkst, tomēr problēmas sagādā tas, ka patiesībā īsti nezinām, ar ko iesākt un kas būtu piemērots tieši mums, tādēļ no aprīļa Benu Aptiekās piedāvājam veikt ķermeņa sastāva pārbaudes, kurās tiks noteikts ne vien svars, bet arī ķermeņa masas indeksu (ķermeņa masas un auguma samērs), ķermeņa tauku masas procentuālā attiecība pret ķermeņa kopējo masu, ūdens procentuālais saturs ķermenī, ķermeņa muskuļu masa, kaulu masa, ķermeņa bioloģiskais vecums un viscerālo tauku daudzums. Turklāt tauku un muskuļu daudzumu var noteikt gan visam ķermenim, gan katrai rokai un kājai atsevišķi. Papildus rezultātiem, veicot pārbaudi, saņemsiet arī Jums piemērotus uztura un fizisko aktivitāšu padomus no speciālistiem - Lienes Sondores un Kaspara Zlidņa.
Šī pārbaude ir ļoti labs stimuls tiem, kas vēlas dzīvot veselīgāk, kaut ko mainīt savā dzīvesveidā. Zinot šos datus par savu ķermeni, kas papildināti ar padomiem no jomas speciālistiem un ieteikumiem, var daudz labāk saprast, ar ko sākt un kas būs piemērots tieši Jums. Tas ir labs sākums, lai mainītu savu dzīvesveidu.

Ūdens nozīme uzturā.
Šad un tad mums sāp galva, parādās asins spiediena svārstības vai vēdera aizcietējumi - lietas, kuras mēs ikdienā nesaistām ar izdzertā ūdens daudzumu, taču iemesls var būt tieši šāds, skaidro L.Sondore. Vispārējais ieteikums ir izdzert vismaz 1,5 l šķidruma dienā, dzerot tad, kad gribas. Daudzi cilvēki ikdienā to aizmirst. Protams, ja ir kādas saslimšanas, piemēram, kardioloģiskas, vienmēr šādos jautājumos ir jākonsultējas ar savu ārstu.
Standarta formula ir dzert 30-35 ml šķidruma uz vienu kilogramu ķermeņa masas - tā mēs katrs varam izrēķināt, cik šķidruma dienā mums ir nepieciešams. Protams, katra situācija var būt individuāla un šī formula nenozīmē to, ka cilvēkam ar lielu svaru jādzer 5-6 l dienā. Ir cilvēki, kas saka: “Man negaršo ūdens, es dzeru limonādi!” Taču jāsaprot, ka ikviens saldināts dzēriens ir papildu cukurs, ko uzņemam. Labāk varam ūdenim pievienot citrona šķēli vai zaļumus, iesaka uztura speciāliste.

Trīs ēdieni ēdienreizē - vai nav par daudz?
Abi speciālisti novērojuši - daudziem par ikdienu kļuvuši komplekso pusdienu piedāvājumi ar trīs ēdieniem. Taču šāds komplekts sēdoša darba darītājiem ikdienai var būt par lielu. Tādēļ, pirms iegādāties šādu piedāvājumu, izvērtējiet, vai šajā dienā būsiet pietiekami aktīvi, vai pietiks laika arī kādām fiziskajām aktivitātēm? Ja nē, labs risinājums ir šādu piedāvājumu sadalīt uz diviem vai vienu no ēdieniem paņemt līdzi vakariņām, vai vienkārši izvēlēties vieglāku maltīti.

Mūžīgais jautājums par ēšanu pēc sešiem vakarā.
Uztura speciāliste atzīst - kopumā aizliegums ēst pēc sešiem vakarā ir mīts, jo patiesībā ieteikums ir neēst 2 stundas pirms miega, attiecīgi šis ieteikums ir jāpielāgo dzīves ritmam, jāatrod sava formula. Svarīgi ir, ko tieši ēdat pēc sešiem un cik daudz? Kā arī - cik daudz kustaties?
Arī K.Zlidnis uzsver - svarīgi ir mūsu individuālie ieradumi. Vakaros ļoti daudz laika mēdzam veltīt televīzijas seriāliem un ziņām, jūtamies tik noguruši pēc darba dienas, kas pavadīta sēdošā darbā, ka nejūtamies pietiekami enerģiski, lai izkustētos. Tomēr ķermenis ir jāradina pie kustības - kaut vai vakara pastaiga ar suni var būt ļoti labs risinājums, kā pavadīt vakaru veselīgāk.


Ķermeņa sastāva pārbaudes tiek veiktas ar speciāliem svariem vairākās aptiekās Rīgā, kā arī Jelgavā, Salaspilī, Liepājā, Aizkrauklē un Cēsīs. 
Latvijā un Lietuvā pēta, kā mazo hidroelektrostaciju (HES) radītās ūdens līmeņa svārstības ietekmē upēs dzīvojošās zivis, informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMA) pārstāvis Oskars Vizbulis.

Projektā “Ecoflow” piedalās LVĢMC, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR un Lietuvas Enerģētikas Institūts.

Tiek pētītas divu pārrobežu upju baseinu - Ventas un Lielupes - ekosistēmas.
Kā informēja Vizbulis, Ventas un Lielupes upju baseinu apgabalos ierīkotas 104 mazās HES. Latvijā tādu ir 88, bet Lietuvā - 16.

Pavisam Latvijā ir 146 mazās hidroelektrostacijas, kas uzbūvētas uz upēm un saražo aptuveni 2%-3% no kopējā hidroelektrostacijās saražotā enerģijas daudzuma.

Jauna Eiropas Savienības prasība ūdens apsaimniekošanas jomā paredz izstrādāt uz pētījumiem balstītus vidi saudzējošākus noteikumus, kas liktu mazo HES īpašniekiem atbildīgāk izturēties pret ūdens noteces svārstībām jūtīgo zivju sugām.
Līdz ar to turpmāk, ražojot elektrību, mazo HES īpašniekiem būs jāņem vērā, ka nedrīkstēs strauji mainīt ūdens caurplūdumu, kas upē dzīvojošajām zivīm rada tā dēvēto straumes ātruma izmaiņu radīto stresu.

Piemēram, 2017. gada vasarā, veicot mērījumus, vienā no pētāmajām upēm tika novērots, ka 30 minūšu laikā, pēc tam, kad tika uzsākta elektrības ražošana mazajā HES, upes ūdens līmenis divas reizes pārsniedza sākotnējo līmeni. Rezultātā palielinās krastu izskalošanās, ūdens temperatūras atšķirības augšpus/lejpus HES un attiecīgi arī ietekme uz zivīm.
Piemēram, strauji samazinoties ūdens līmenim, samazinās zivīm pieejamo biotopu platības, zivis ir spiestas patverties dziļākajās upes dzelmēs.

Projekta ilgums ir 2 gadi un tas noslēgsies 2019.gada martā.
Sūdzības ir salīdzinoši ierasta lieta klientu atbalsta centra darbinieku ikdienā. 

Spēja profesionāli atbildēt uz tām ir ne tikai izaicinājums, bet nereti arī radošs uzdevums, un viens no Latvijas  starptautiskā biznesa procesu ārpakalpojumu sniedzējiem "Runway ", kas apkalpo dažādus ārvalstu uzņēmumus, šajā ziņā ir saņēmis pelnītu uzmanību no pasaules mediju giganta “BBC news.

Arvien biežāk klienti ar klientu servisa centru izvēlas sazināties ne tikai telefoniski, bet arī lietojot citus kanālus, piemēram, e-pastu, čatu vai sociālos tīklos (Facebook vai Twitter). 

Tā pavisam nesen, pavasarī, "Runway" apkalpošanas centra darbinieki Spānijas ofisā uz  avio pasažiera sūdzību, kas tika uzrakstīta dzejā un publicēta Facebook kontā, arī savu atbildi par papildu maksas piemērošanu saistībā ar vārda maiņu biļetē sniedza poēmas formā. 

Pasažieris  sociālajā tīklā Facebook dzejoļa formā publicēja sūdzību par piemēroto 120 eiro papildu samaksu vārda maiņai biļetē. 
Aviolīnija, kuru apkalpo "Runway ", piekrita pasažierim atcelt piemēroto papildu maksājumu un sniedza atbildi poēmas formā. 
Varžū skaits Latvijā sarūk, tāpēc Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts aicina skaitīt vardes un ziņot par to pārvietošanās vai atrašanās vietu, tādējādi uzlabojot gan zinātnieku, gan sabiedrības zināšanas par šiem abiniekiem.

Biologs un melno stārķu pētnieks Māris Strazds, kurš ir šīs idejas autors, norāda, ka skaitīšana ļaus novērtēt, “cik ātri stāvoklis pasliktinās, vai gadījumā, ja notiek brīnumi un lietas sāk vērsties uz labo pusi, cik ātri un vai tas notiek”. Turklāt vardes ir svarīgas arī stārķu dzīves ritējumā.

Ziņas ir jāsūta uz epastu: skaitamvardes@gmail.com

Strazds norāda, ka aicināts ir jebkurš cilvēks, kurš tuvākā mēneša laikā pārvietojas Latvijā starp jebkuru punktu A un punktu B - pa ceļam skaitīt sastaptās vardes (kas šķērso ceļu). Svarīgi ir uzskaitīt ne tikai tos ceļa posmus, kur vardes ir atrodamas, bet arī tos, kur šo dzīvnieku nav.
 Nav svarīgi, vai ceļu veicat vienu reizi, vai regulāri, vajag ziņot par visiem braucieniem! teikts institūta norādēs.

Institūts norāda, ka var reģistrēt gan dzīvās, gan sabrauktās vardes. 
XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programma – bezmaksas pasākumi

30. jūnijs
10.00 Koru konkursa fināls “Dziesmu kari” Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Bezmaksas pasākums.
Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli ”Dziesmu karu” rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.


1. jūlijs – 8. jūlijs
Amata meistaru darinājumu gadatirgus, meistarklases Vērmanes dārzā, Esplanādē. 
Vērmanes dārzā un Esplanādē visu Dziesmu un deju svētku nedēļu darbosies gadatirgus, kur ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar Latvijas novadu amatnieku darinājumiem un arī iegādāties tos, kā arī izbaudīt plašu koncertu programmu.
2., 3. jūlijā – Latviešu amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā
2. jūlijā – Senioru koru koncerts ”Margodama saule lēca” Esplanādē
5. jūlijā – Tautu diena ”Rīta ausma” Vērmanes dārzā
6. jūlijā – Kapelu maratons Vērmanes dārzā un pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē
7. jūlijā – Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā, bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē.


1. jūlijs
8.30 Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana Rīgas Latviešu biedrības namā. 
10.00 Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā. 
14.00 Svētku gājiens no Brīvības pieminekļa uz Brīvības ielu, uz Stabu ielu. 
21.00 Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pasākums tikai svētku dalībniekiem.

2. jūlijs
11.00 Pasaules latviešu diena. Konference ”Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” Rīgas Latviešu biedrības namā. 
11.00 Vokālo ansambļu konkurss RKTMC “Mazā ģilde”. 
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. 
18.00 Pasaules latviešu diena. Ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu koncerts ”Cilvēks. Mūža ritums” Rīgas Latviešu biedrības namā. 

3. jūlijs
14.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. 
19.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. 
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. 

4. jūlijs
19.00 Pūtēju orķestru koncerti baznīcās: Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Lutera baznīca (Torņakalna baznīca), Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca. 
19.00 Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. 

5. jūlijs
12.00 Tautu diena “Rīta ausma” Vērmanes dārzā. .
12.00 Latvijas amatierteātru izrādes Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē. 

6. jūlijs
12.00 Kapelu maratons Vērmanes dārzā. 
17.00 Pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē. 
22.00 Kokļu mūzikas nakts koncerts ”Skaņu raksti” Rīgas Domā. 

7. jūlijs
11.00 Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā. 
11.00 Vokālo ansambļu ielu koncerti Vecrīgas ielās. 
12.00 Bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē. 
Vispieprasītākās bezrecepšu zāles pēc starptautiskā nosaukuma Latvijā pērn tāpat kā iepriekšējos gados bija acetilsalicilskābe, ko sabiedrība labāk zina kā aspirīnu, un pretsāpju zāles – ibuprofēns, ko satur virkne zināmu un mazāk zināmu pretsāpju medikamentu.
Pērn aspirīna  patēriņš bija 67,02 devas uz 1000 iedzīvotājiem. 

Trešajā vietā pēc pieprasījuma ir ksilometazolīna hidrohlorīds - aktīvā viela, ko satur deguna pilieni. 

Savukārt recepšu zāļu sarakstā pieprasītākās zāles ir D3 vitamīns un medikamenti, kas satur aktīvo vielu holesterīna līmeņa samazināšanai.

Straujāk palielinoties ārvalstu ražotāju zāļu realizācijai, pērn nedaudz samazinājās Latvijas ražotāju tirgus daļa.
Visvairāk pārdotās Latvijas ražotāju zāles  pēdējo piecu gadu laikā bija meldoniju saturošas zāles.

Dati, pētījumi un dažādas aptaujas rāda, ka latvijas iedzīvotāji par daudz dzer zāles, taču to varētu arī nedarīt, ja cilvēki vairāk ieguldītu savā veselībā – būtu aktīvāki, mazāk pīpētu un dzertu  un vairāk domātu par to, ko bāž mutē. 
No  1.novembra Latvijā varēs reģistrēt vieglos pasažieru automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē.

Tāpat kā līdz šim šādām automašīnām būs jāīsteno virkne tehnisko un drošības prasību, taču stūres atrašanās puse nebūs jāmaina. 

Ceļu satiksmes likums patlaban noteic, ka Latvijā ir aizliegts reģistrēt mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi, izņemot atsevišķas specializētās automašīnas, vēsturiskos spēkratus un automašīnas, kas ievestas no ārzemēm uz laiku.

Auto eksperti gan komentēja – doma par daudziem šādiem auto uz Latvijas ceļiem nedaudz biedē.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn,  samazinājies atlīdzību pieteikumu, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ, skaits, liecina apdrošinātāju dati.

Pavasaris tradicionāli autobraucējiem saistās ar “bedru sezonu” jeb laiku, kad līdz ar biežo temperatūru maiņu ievērojami pasliktinās ceļa seguma kvalitāte. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan atkušņu, gan nokrišņu kopējais daudzums Latvijā bijis ievērojami mazāks, kas, domājams, skaidro pozitīvo tendenci.

Lielākoties  pieteikto atlīdzību saistībā ar nekvalitatīvu ceļa segumu ir par automobiļa ritošās daļas, kas ir viena no svarīgākajām sistēmām automašīnā, bojājumiem.

Apdrošinātāji aicina autovadītājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, jo īpaši patlaban, kad sākusies pavasara “bedru sezona”, – regulāri novērtēt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, kā arī tā atbilstību sezonai un laikapstākļiem, rūpīgi izvērtēt braukšanas ātrumu atbilstoši ceļa kvalitātei, kā arī ievērot katrā ceļa posmā norādīto ātruma ierobežojuma zīmi.

Savukārt biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” aicina iedzīvotājus ziņot par bedrēm uz ceļiem navigācijas lietotnē “Waze” vai sociālajos tīklos – “Twitter” un “Facebook”.
Piektdien, 13.aprīlī, sanāks 8.Jauniešu Saeima, un tās dienaskārtības centrālais jautājums būs Latvijas nākotnes veidošana.
100 Jauniešu Saeimā ievēlētie deputāti pulcēsies Saeimas namā, lai nozaru komisijās apspriestu deklarāciju projektus par latviskās identitātes stiprināšanu Latvijā un pasaulē, jauniešu kritiskās domāšanas veicināšanu mediju vidē, vispusīgu jauniešu izglītību, kā arī jauniešu iesaisti valsts attīstīšanā.

Dalībnieki par šīm tēmām diskutēs arī no parlamenta tribīnes Jauniešu Saeimas sēdēs, lai pieņemtu deklarācijas.

13.aprīlī parlamentā jaunieši strādās četrās nozaru komisijās. Te plašāk var lasīt par šīm komisijām

Jauniešu Saeimas sēdēm ikviens interesents varēs sekot līdzi tiešsaistē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv.

Kandidēt Jauniešu Saeimā varēja ikviens jaunietis vecumā no 15 līdz 20 gadiem, virtuālajās vēlēšanās piesakot savu ideju.
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa vērš interneta lietotāju uzmanību dažādu interneta vietņu un pārlūku vārdā rīkotām iespējamām viltus akcijām, kurās interneta lietotāji aicināti piedalīties neeksistējošās loterijās, lai laimētu vērtīgas balvas – jaunākos viedtālruņus, datorus un citas vērtīgas lietas, informē Valsts policija.

Loterijas būtība – atbildot pareizi uz četriem jautājumiem, tiek izlozēti vairāki pareizo atbilžu autori, kuri savā īpašumā it kā saņems kādu vērtīgu balvu.
Tomēr, lai laimestu saņemtu, personām ir jāsniedz savi personīgie un bankas kartes dati. Šāds aicinājums rada aizdomas, ka tādā veidā tiek izkrāpti fizisko personu dati.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas pieredze liecina, ka šādi krāpnieciskie gadījumi nav retums.
Piemēram, šobrīd aktualizējušās šāda veida loterijas, kuras it kā rīko “Firefox” un “Google”, tomēr, kā noskaidrots, minētie resursi šādas akcijas publiskajā interneta tīklā nav organizējuši.

Tāpēc policija aicina interneta lietotājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt savas darbības tīmeklī, lai nekļūtu par krāpnieku upuriem.
Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam). 
 
Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.
 
Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski.
 
Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 200 eiro  mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.
 
Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19.g.v.) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā jāņem vērā, ka bērna atrašanās vecāka apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Savukārt pēc tam, kad skolēns pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.
 

Skolēni, kuri nolēmuši sākt darba gaitas, var saņemt algas nodokļa grāmatiņu. Iesniegumu algas nodokļu grāmatiņas piešķiršanai var iesniegt elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai klātienē – jebkurā VID klientu apkalpošanas centrā.
Skolēniem, kuri strādās vasaras mēnešos un maksās nodokļus vispārējā režīmā, algas nodokļa grāmatiņā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgo darba devēju pie kura bērns strādās). Tad darba devējs būs tiesīgs gūtajiem ienākumiem (algai) piemērot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu (šāda informācija darba devējam būs pieejama  VID EDS ).
 
Vecākiem jāatgādina, ka algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski un visas darbības, kas saistītas ar apgādības noformēšanu, ir veicamas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) – algas nodokļa grāmatiņas sadaļā “Apgādājamie” nospiežot izvēli “Pievienot apgādībā esošu personu”.
 
 

 
Šodien 3 Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vecāku mājā atklāja Latvijā pirmo profilakses tipa ambulatoru atbalsta programmu pusaudžiem, kuriem konstatēta atkarību izraisošu vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai atkarīgas uzvedības traucējumi.

Atkarību izraisošo vielu lietošana un atkarība ir viens no lielākajiem veselības riskiem pusaudžu populācijā.
Mūsdienās tam pievienojas arī atkarība no informācijas tehnoloģijām, tostarp interneta un mobilajiem telefoniem, kā arī procesiem, piemēram azartspēlēm, ēšana un citiem.

Pētījumi apliecinot, ka atkarīga uzvedība pusaudža vecumā ievērojami palielina dažādu slimību, garīgo traucējumu, traumatisma un pat nāves riskus, bet ilgtermiņā rada būtisku papildus slogu veselības, labklājības un tieslietu sistēmām. 
Līdz  rudenim uz Via Baltica šosejas tiks uzstādīts mūsdienīgs elektronisks ceļa aprīkojums -  tiks uzstādītas 13 mainīgas informācijas ceļa zīmes un modernizēti 10 esošie luksofori, lai gaismas tiktu pārslēgtas atbilstoši reālai satiksmes situācijai.  

Elektroniskās ceļazīmes nebūs uz balta fona, kā tas ir ierasts, un tajās attēlotā informācija būs mainīga, proti, apledojuma gadījumā zīmes informēs par slidenu ceļu, taču citā brīdī tās ziņos par stipru sānvēju vai maksimālā ātruma izmaiņām. Šīm ceļazīmēm būs tāds pats spēks kā ierastajām.

Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucās uz līdzīgu sistēmu efektivitāti, ” stāsta  Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs.

Piektdien,  Rīgas Stradiņa universitātē norisināsies ceturtā Latvijas Reto slimību konference, kurā galvenokārt tiks apskatītas retās slimības, kurām ir iespējama ārstēšana, kā arī aktuāli klīniskie gadījumi no universitātes klīniku ārstu pieredzes.

Latvijas ārstu interese par Reto slimību asociācijas rīkotajām konferencēm ir liela, jo katrā no tām piedalās aptuveni 500 dažādu specialitāšu ārstu no visas Latvijas.
Tēmas ir sarežģītas un mediķu vidū joprojām pastāv zināmas bailes no retajām slimībām, tāpēc izglītojoši pasākumi un dalīšanās pieredzē ir īpaši svarīga.

Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas vadītājs Andris Skride norāda, ka reto slimību diagnostika Latvijā pamazām uzlabojas. 
Tomēr lielākā problēma, ar ko nākas saskarties reto slimību gadījumā Latvijā vēl aizvien ir pacientiem nepieciešamais finansējums. Tāpat nepietiekami tiek apmaksāts arī to mediķu darbs, kuri strādā ar retajām slimībām.

Retās slimības pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.
Pasaulē kopumā ir ap 8000 reto slimību, no tām Latvijā reģistrētas ap 580 slimībām. 
Vakar nebijis notikums  populārā video platformā ”YouTube”, tur vairākiem kanāliem uzbrukuši hakeri. 
Tostarp kānālam "Vevo", kas  ir ”YouTube” kanāls, kur daudzi populāri mūziķi izvēlas pirmo reizi publicēt savu dziesmu videoklipus.

Hakeru mērķis bijis visā pasaulē populārā puertorikāņu mūziķu Luisa Fonsi un ”Daddy Yankee” sacerētā dziesma ”Despacito”, kuru hakeri ir  izdzēsa.
Zem izdzēstā ”Despacito” videoklipa hakeri, atstājuši arī vēstījumu – “Free Palestine” jeb ” Brīva Palestīna”.

Dziesmas videoklips ”YouTube” kopā bija noskatīts piecus miljardus reižu, kas to padara par populārāko video.

Bet nu mākslinieka menedžments visu sariktējis kā bija un "Despasito" var atkal klausīties ”YouTube”.

Uzbrukumā cietuši arī citu pasaulslaveni mākslinieki – Selēna Gomeza, Dreiks, Šakira, Teilora Svifta, un citi. 

Latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī turpmāk nebūtu iekļaujami tādi vārdi kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika, skaidroja Valsts valodas centrā (VVC).
Centrā norādīja, ka nepastāv un nekad nav pastāvējis dalījums oficiālajā un neoficiālajā kalendārvārdu sarakstā, toties ir latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksts un paplašinātais vārdadienu saraksts, kurā ievietoti gandrīz visi ierosinātie personvārdi.

Ir virkne kritēriju, pēc kuriem pēdējos desmit gadus vadās Kalendārvārdu ekspertu komisija, iesakot jaunus personvārdus iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.

Viens no tiem ir vārda cilme – kalendārvārduizvēlē priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem, piemēram, Daivis, Ritums, Audra un Ģedimins, kā arī latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem, piemēram, Ferdinands, Gerhards un Gothards, kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem, daudzām tautām raksturīgiem klasisko valodu (latīņu, grieķu, senebreju u. c.) vārdiem, piemēram, Dominika, Džemma un Odeta.

Vēl viens kritērijs ir vārda nozīme, ja to iespējams noteikt.
Komisijā uzsvēra, ka ir jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi, piemēram, Kails, Stīvs, Alcis. Izvēloties vārdus, tāpat vērtējama vārda labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums. Šis kritērijs cita starpā paredz izvairīties no grūti izrunājamiem vārdiem, piemēram, ar latviešu valodas skaņu sistēmai neraksturīgiem šņāceņu un spraudzeņu savienojumiem.

Komisijā vērtē arī vārda lietojuma stabilitāti – ir svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis. Arī vārda tradicionalitātei un atbilstībai latviskajai vārddošanas tradīcijai ir nozīme.

Savukārt attiecīgā vārda nesēju skaits VVC komisijas ieskatā ir tikai papildkritērijs – optimālais vārda nesēju skaits ir vismaz 25, tomēr atsevišķos gadījumos, ja vārds pilnībā atbilst visiem kritērijiem, to var ieteikt iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.

Kalendārvārdu ekspertu komisijas ieskatā, arī turpmāk latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā nav iekļaujami personvārdi, kuriem šajā sarakstā jau ir kāds latviskajai vārddošanas tradīcijai vairāk atbilstošs analogs vai kuri uzskatāmi par kāda personvārda formas variantiem.
Kā piemērus VVC minēja tādus vārdus kā Pāvels, Martins, Aleksa, Elīze, Keita un Andželika/Anželika, skaidrojot, ka latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā attiecīgi ir Pāvils, Mārtiņš, Aleksandra, Elīza, Kate/Katrīne/Katrīna un Angelika.
VVC skaidroja, ka tādēļ šādos gadījumos vārda varianta nesēju skaits nevar būt ne galvenais, ne izšķirošais kritērijs.

VVC uzsvēra, ka iepriekšminēto vārdu nesējiem ir iespēja svinēt vārdadienu gan tajā dienā, kad vārds ierakstīts paplašinātajā vārdadienu sarakstā, gan 22. maijā – visu neparasto vārdu dienā. Centrā norādīja, ka paplašinātais vārdadienu saraksts tiek regulāri aktualizēts un papildināts.

Iepriekšējās Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēdēs no latviešu tradicionālo kalendārvārdu saraksta nav svītrots neviens personvārds, kuram pašlaik Latvijā nav neviena nesēja, piemēram, Ārvalda. Šādi personvārdi arī turpmāk saglabājami latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā kā latviskajai vārddošanas tradīcijai atbilstoši un tādēļ ieteicami, norādīja VVC.

Tā kā ekspertu komisijas lēmumi nav uzskatāmi ne par administratīviem aktiem, ne par iestādes faktisko rīcību publisko tiesību jomā, tie nav ne apstrīdami, ne pārsūdzami.
VVC Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde paredzēta 11. aprīlī.
Tajā plānots izskatīt jautājumu par jaunu personvārdu izvēli iekļaušanai latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.
Facebook Draugiem Twitter Instagram