Kā ik katru gadu, arī šogad septembrī notika apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus - Malus klašu pārrēķins.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 5 svarīgākās lietas, kas autovadītājiem jāzina par Bonus - Malus sistēmu un klašu pārrēķinu.

1. Kā tiek aprēķināta Bonus – Malus klase?
Bonus – Malus klase tiek pārrēķināta reizi gadā – 15. septembrī, un ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem, Bonus – Malus klase var palielināties vai pazemināties, vai arī palikt esošajā līmenī. Aprēķinot Bonus – Malus klasi, tiek ņemts vērā apdrošināšanas dienu skaits jeb periods, uz kādu ir apdrošināts transportlīdzeklis, un apdrošināšanas gadījumu jeb izraisīto CSNg skaits pēdējo 11 gadu laikā. Lai Bonus – Malus klase nesamazinātos, katrā no periodiem (no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 31.augustam) apdrošināšanas dienu skaitam ir jābūt vismaz 275 dienas un nedrīkst būt izraisīti CSNg.
 
2. Kas notiek gadījumos, ja vienam transportlīdzekļa īpašniekam pieder vairāki vienas kategorijas transportlīdzekļi?
Ja īpašumā ir vairāki vienas kategorijas transportlīdzekļi (piemēram vieglie transportlīdzekļi vai kravas transportlīdzekļi u.tml.) vai arī tiek plānots iegādāties vēl vienu tādas pašas kategorijas transportlīdzekli, tad visiem spēkratiem tiek piemērota viena un tā pati Bonus – Malus klase. Līdz ar to - ja ar vienu no transportlīdzekļiem tiks izraisīts ceļu satiksmes negadījums, tas ietekmēs visu šīs kategorijas transportlīdzekļu Bonus – Malus klasi.
 
3. Kā mainās Bonus – Malus klase, nomainot transportlīdzekli?
Nomainot transportlīdzekli pret tādas pašas kategorijas spēkratu, tās īpašniekam tiks pielāgota iepriekšējā Bonus – Malus klase. Savukārt, ja, piemēram, vieglā transportlīdzekļa vietā tiek iegādāts citas kategorijas, piemēram, kravas transportlīdzeklis, mainīsies arī Bonus - Malus klase.
 
4. Vai Bonus-Malus aprēķinā tiek ņemti vērā CSNg, kurus ar Jums piederošu transportlīdzekli izraisījusi cita persona?
Jā, jo Bonus – Malus klase tiek piemērota transportlīdzekļa īpašniekam (vai atsevišķos gadījumos - turētājam). Tādēļ, ja transportlīdzeklis tiek uzticēts citai personai un ar to tiek izraisīts CSNg, tad tas tiks ieskaitīts īpašnieka vai turētāja apdrošināšanas vēsturē un ietekmēs arī Bonus – Malus klasi.
 
5. Ja pēc CSNg tiek noteikta dalītā vaina, vai tas ietekmēs Bonus – Malus klasi?
Jā, jo Bonus – Malus klases samazinājums tiks piemērots visiem transportlīdzekļu īpašniekiem vai turētājiem, kuru transportlīdzekļu vadītāji ir atzīti par atbildīgiem vai daļēji atbildīgiem CSNg izraisīšanā un apdrošinātājs pieņēmis kaut vienu lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
 
Veikalos no nākamā gada tiks aizliegti bezmaksas plastmasas maisiņi, izņemot ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus (materiāla biezums nesasniedz 15 mikronus).

Iepakotāju pienākums tirdzniecības vietās būs aizvietot vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus ar iepakojumu no dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem un informēt patērētājus par plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību un alternatīviem iepakojuma veidiem.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka  vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70% jūras piesārņojuma. 
Tāpēc  Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei ES tirgū. Aizliegti tiks šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai balonu kātiņi. Aizliegums stāsies spēkā 2021. gadā.   

Pieņemtajā priekšlikumā AP deputāti atbalstīja pasākumus tabakas izstrādājumu radīto atkritumu daudzuma samazināšanai, īpaši tas attiecas uz cigarešu filtriem, kuri satur plastmasu. Jaunie noteikumi paredz samazināt šā veida atkritumu daudzumu līdz 2025. gadam par 50% un līdz 2030. gadam – par 80%.
Viens cigarešu filtrs piesārņo no 500 līdz 1000 litriem ūdens, savukārt filtram, izmestajam ceļa malā, nepieciešams līdz divpadsmit gadiem, lai sadalītos. Cigarešu filtri ieņem otru vietu visbiežāk sastopamo vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu vidū, kas veido lielāko daļu no jūras piedrazojuma. 

ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka vismaz 50% no nozaudētiem vai atstātiem plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, ir jābūt savāktiem katru gadu. 
Nozaudētie zvejas rīki veido 27 % no visa pludmales piedrazojuma Eiropā. 




Acis ir viens no izturīgākajiem ķermeņa orgāniem – tās, nodrošinot tik šķietami pašsaprotamu funkciju kā redzi, nemitīgi piedzīvo slodzi. Īpaši aktuāli tas ir mūsdienās, kad aizvien vairāk laika pavadām pie viedierīcēm, pakļaujot savu redzi papildu piepūlei.

Tādi simptomi kā acu apsārtums, asarošana, graušana, redzes miglošanās, ņirboņa, regulārs acu nogurums vakaros un attēla dubultošanās ir nopietni signāli, kas liecina par nepieciešamību vērsties pie speciālista. 

Nedrīkst aizmirst, ka rūpes par redzes veselību attiecas uz katru no mums, jo redze ir tikai viena un tā rūpīgi jāsaudzē. Neviens nezina, kā, kādos apstākļos un kad redze var pasliktināties, tāpēc katram par savu redzi ir jādomā ik dienu! Labas redzes un acu veselības saglabāšanai galvenie priekšnoteikumi ir veselīgs dzīvesveids, atbilstošs apgaismojums darbu veikšanai un regulāra acu atpūtināšana.

Mūsdienās aizvien biežāk pavadām laiku pie datora, televizora un viedtālruņiem, kas rada papildu slodzi mūsu acīm. Mirkšķinot acis, mēs mitrinām to virsmu un pasargājam acis no svešķermeņiem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams pamirkšķināt acis aptuveni 12–15 reizes minūtē, taču, lūkojoties datora vai telefona ekrānā, mirkšķinām daudz retāk, kā rezultātā redze sāk migloties, un acis var sākt sāpēt vai asarot.
Lai to novērstu, jāpārliecinās, ka ik pa brīdim novēršam acis no monitora, lai paraudzītos tālumā. Tāpat var apgūt īpašus vingrinājumus, kas palīdzēs saglabāt acu veselību. Katrs pats var sev palīdzēt, novietojot ekrānus pareizā attālumā (piemēram, datora monitoru novietot ne tuvāk par 40 cm), ieviest biežākus pārtraukumus, kuru laikā acis varētu atpūsties (skatīties dažādos attālumos – tālumā un tuvumā), pats izkustēties un pastaigāt, izmirkšķināt acis.

Tāpat svarīgi ir parūpēties par pareizu apgaismojumu. Daudziem cilvēkiem ir nelāgs ieradums pirms miega lasīt grāmatas gultā, nereti turot grāmatu pārāk tuvu un izvēloties nepietiekamu apgaismojumu, kas ļoti nogurdina acis. Jāparūpējas, lai darbavietā un mājas būtu labs apgaismojums ar papildu gaismas avotiem darba un atpūtas zonās. 

Lai izvairītos no redzes pasliktināšanās un dažādām slimībām, regulāri jādodas pie acu ārsta:  no 40 gadu vecuma – vienu reizi gadā, līdz tam – ik pa 2-3 gadiem. Savukārt kontaktlēcu nēsātājiem būtu nepieciešams reizi pusgadā iziet profilaktisko acu apskati. Tiem, kuri lieto brilles, vizīte pie ārsta ir jāieplāno reizi gadā, turklāt tas attiecas arī uz bērniem. 

Sievietēm, kas ir bērna gaidībās, savai redzei jāpievērš papildu uzmanība, jo īpaši gadījumos, kad jau ir bijušas kādas problēmas ar redzi. Hormonu izmaiņu rezultātā var izmainīties arī redze, tāpēc nereti sievietēm, kurām problēmas ar redzi iepriekš nav bijušas, tās mēdz parādīties tieši grūtniecības laikā. Tās pēc dzemdībām var arī pazust.

Augsts asinsspiediens, diabēts vai jebkura cita slimība, kas ietekmē redzi, tāpat arī ilgstošas galvassāpes un Laima slimība var būt par iemeslu, kādēļ pasliktinās redze. Arī neveikls kritiens vai galvas sasitums ir pietiekoši nopietns brīdinājums, lai vērstos pie acu aprūpes speciālista, it īpaši, ja pēc traumas jau novērojat miglošanos, redzes asuma mazināšanos vai reiboņus.

Arī emocionālais saspridzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress, arī pamatīgs izbīlis var ietekmēt redzes funkcijas. Tāpēc regulāra acs atpūtināšana, svaigs gaiss, miegs, vitamīnu, kā arī augļu un dārzeņu lietošana uzturā var palīdzēt uzturēt acis veselas.

Saulesbriļļu jeb UV staru aizsargbriļļu lietošana ir nepieciešama arī mūsu platuma grādos ne tikai vasarā, bet arī ziemā un dienās, kad ir spilgta saules gaisma. Iegādājoties saulesbrilles, noteikti pievērsiet uzmanību marķējumam. Pasargāt acis no kaitīgo staru iedarbības ir būtiski, bet, izvēloties nekvalitatīvas saulesbrilles, mēs redzei nodarīsim tikai ļaunumu. Arī mazuļi un bērni jāradina pie saulesbrillēm. Viņiem acs lēca ir daudz dzidrāka nekā pieaugušajiem, tāpēc acis ir vājāk pasargātas pret UV starojumu.
Kopš oktobra sākuma Latvijā norisinās dialogs par Eiropas nākotni, kurā iedzīvotāji iesaistās viedokļu un ideju apmaiņā par Eiropas nākotni un Eiropas Savienības (ES) politiku. Līdz šim iedzīvotāji par Eiropas prioritātēm nosaukuši vides jautājumus, drošību un reģionu atbalstu, informēja Ārlietu ministrija.
 
Vēl līdz 9. novembrim ikviens ir aicināts balsot digitālajā tiešsaistes platformā, tādējādi piedaloties kopīgā Eiropas nākotnes veidošanā. Digitālajā platformā jau apkopoti vairāk nekā 200 iedzīvotāju izteiktie priekšlikumi nākotnes Eiropai.

Balsot un izteikties var šajā lapā

Šobrīd visbiežāk Latvijas iedzīvotāji ir balsojuši par priekšlikumiem: “Ierobežot vienreizējo plastmasas trauku un galda priekšmetu izplatīšanu, veicināt videi draudzīgāku materiālu lietošanu”.
Drošības jomā visvairāk balsu saņēmis priekšlikums: “Veicināt savstarpēju ekonomisko ieinteresētību, lai mazinātu potenciālo militāro apdraudējumu.”
Ne mazāk svarīgi iedzīvotājiem ir jautājumi par vienlīdzīgu subsīdiju piešķiršanu lauksaimniekiem, nodokļu politiku, izglītību, Baltijas valstu sadarbību. Ir izteikti arī konkrēti priekšlikumi labklājības paaugstināšanai un taisnīguma veicināšanai, piemēram, medikamentu uzcenojuma ierobežošana, pieaugušo apmācība, sadarbojoties ar uzņēmējiem.

Tāpat iedzīvotāji jau piedalījušies vairāk nekā 12 klātienes publiskajās diskusijās Latvijas reģionos. 
Sabiedrības apspriežu rezultāti, izteiktās atziņas un priekšlikumi par Eiropas nākotni būs pamatā Latvijas nacionālajam ziņojumam.
Tas būs ieguldījums ES dalībvalstu un institūciju kopīgajā ziņojumā, par kuru ES valstu un valdību vadītāji diskutēs Eiropadomes sanāksmē šogad decembrī.

Dialogs par Eiropas nākotni tiek īstenots pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona rosinātās iniciatīvas. Šogad no aprīļa līdz novembrim visā Eiropā notiek “pilsoņu konsultācijas” jeb iedzīvotāju viedokļa izzināšana par Eiropu. 
Neaktīvs dzīvesveids ir akūta problēma visā pasaulē: katrs ceturtais planētas iedzīvotājs ir mazkustīgs, un pusaudžu vidū šis rādītājs sasniedz 80%!
Nepietiekama fiziskā aktivitāte palielina iespēju saslimt ar koronāro sirds slimību, otrā tipa cukura diabētu, taisnās zarnas un krūts vēzi par 15-20%, kā arī veicina kaulu trauslumu senioru vecumā. Vairāk kā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju pat nezina, nozīmē “regulāra fiziskā aktivitāte” un cik daudz laika tai ir jāvelta.

“Aktivitāte” nav treniņa sinonīms.
Fiziskā aktivitāte ir gan parasta pastaiga, gan brauciens ar riteni, gan peldēšana, gan aktīvās spēles. Mērenas fiziskās aktivitātes laikā nedaudz paātrinās elpošana, sirdsdarbība, un parādās karstuma sajūta  — ja šo pazīmju nav, slodzi par mērenu uzskatīt nevar.

Pasaules Veselības organizācija iesaka būt aktīvam vismaz 30 minūtes dienā. Šo pusstundu var sadalīt intervālos, taču katrs intervāls nedrīkst būt īsāks par 10 minūtēm.
Tātad, neaktīvs dzīvesveids nozīmē, ka cilvēks ne tikai netrenējas, bet arī nekustās vispār. Šāds dzīvesveids atstāj negatīvas sekas uz veselību.

Zema fiziskā aktivitāte nozīmē, ka cilvēks trenējas mazāk kā 150 minūtes nedēļa, tas ir nedaudz vairāk kā 2 stundas — tas ir viennozīmīgi labāk nekā treniņu neesamība, taču nav pietiekami, lai uzturētu labu veselību.
Vidējā fiziskā aktivitāte ir no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā jeb 2-5 stundas un tā būtiski paaugstina veselības radītājus.
Augsta fiziskā aktivitāte paredz treniņus, ilgākus kā 300 minūtes nedēļā — un, lai nekaitētu organismam ar šādu slodzi, ieteicams konsultēties ar ārstu.
Arī vecākā gadagājuma cilvēkiem, vecākiem par 65 gadiem, ieteicams turēt sevi tonusā un būt aktīviem no 150 līdz 300 minūtēm nedēļā, turklāt, orientējoties tieši uz 300 minūtēm.
Bērniem, savukārt, jābūt vēl aktīvākiem: dienā aktivitātēm ir jāvelta 60 minūtes.

Interesanti dati pieejami arī par attālumiem, ko eiropieši nobrauc ar mašīnu: 50% gadījumu tie ir mazāki par 5 kilometriem. Šādu attālumu var pieveikt, ātri soļojot 30-50 minūtes.

Galvenie zemas fiziskās aktivitātes iemesli ir laika trūkums (26%), nespēja atrast baudāmu sporta veidu (17%) un enerģijas trūkums (13%).
Oļegs Sencovs, kinorežisors no Ukrainas, kļuvis par šīgada Saharova balvas par domas brīvības laureātu.
Svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies 12. decembrī, Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

EP priekšsēdētājs Antoni Tajāni teica: “Ar savu drosmi un apņēmību, apdraudot savu dzīvību, Oļegs Sencovs ir kļuvis par simbolu pasaulē cīņā par politisko ieslodzīto atbrīvošanu Krievijā un visā pasaulē. Piešķirot viņam Saharova balvu, Eiropas Parlaments izsaka solidaritāti un atbalstu viņam un idejām, par kurām viņš iestājas. Mēs pieprasām, lai viņu nekavējoties atbrīvo. Viņa cīņa mums atgādina, ka mūsu pienākums ir aizstāvēt cilvēktiesības visā pasaulē,  jebkuros apstākļos.”

Par Oļegu Sencovu:
Oļegs Sencovs ir kinorežisors no Ukrainas, kurš apsūdzēts “teroristiska rakstura nodarījumos’’ pret Krievijas de facto okupācijas varu Krimā, un kuram piespriests 20 gadu cietumsods. Organizācija Amnesty lnternational šo tiesas procesu raksturo kā “netaisnīgu lietas izskatīšanu militārajā tiesā”. Turpinot bada streiku vairāk nekā 140 dienas, O. Sencovs ir kļuvis par atpazīstamu simbolu pasaulē, kas atgādina par aptuveni 70 Ukrainas valstspiederīgo likteņiem, kurus Krievijas okupācijas vara Krimā pēc pussalas aneksijas ir nelikumīgi apcietinājusi, un kuriem ir piespriesti ilgi cietumsodi.
6. oktobrī viņš pārtrauca bada streiku, jo cietuma administrācija piedraudēja ar piespiedu barošanas piemērošanu.

Saharova balva tiek pasniegta jau 30 gadus. Kopš 1988. gada Eiropas Parlaments piešķir Saharova balvu par domu brīvību, kas nosaukta par godu padomju fiziķim un politiskajam disidentam Andrejam Saharovam. Balvas mērķis ir godināt cilvēkus un organizācijas, kas aizstāv cilvēku tiesības un pamatbrīvības.

Šogad balvai izvirzītie finālisti 2018: Oļegs Sencovs ir viens no 3 finālistiem, kurus izvirzīja Saharova balvai 2018. gadā. Pārējie finālisti bija: 11 nevalstiskas organizācijas, kas aizsargā migrantu cilvēktiesības un glābj viņu dzīvības Vidusjūrā, un Nasers Zefzafi (Nasser Zefzafi), masu protestu kustības Hirak Rifas reģiona vadītājs Marokā. Arī viņi tiks uzaicināti uz apbalvošanas ceremoniju decembrī. 
Sestdien, 3. novembrī Līgatnes dabas takās notiks 2018. gada dzīvniekam – Eirāzijas vāverei – veltīta dienu, kurā varēs iepazīt šos atraktīvos un interesantos mazos grauzējus.
Līgatnes dabas taku Dabas izglītības centrā “Pauguri” no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00  būs iespēja izzināt vāveres dzīvesveidu,minēt mīklas, piedalīties radošās darbnīcās un spēlēt spēles par dzīvniekiem.
Savukārt plkst. 14.00 varēs noklausīties stāstījumu par Līgatnes dabas taku vāverēm laiku laikos.

Apmeklētāji ar uzvārdu Vāvere vai tā atvasinājumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.

Līgatnes dabas taku voljeros patlaban apskatāmas četras vāveres – cienīgā kundzīte Žiperīte un jauna vāveru ģimene – vāveru meitenes Tomiņa un Čita, un viņu kavalieris Rižiks. Visi trīs vāverēni pērn tika atrasti pie izpostītām vāveru ligzdām. Tos pieņēmuši, izbarojuši un izaudzinājuši cilvēki trīs dažādās Latvijas vietās. 

Diezgan droši var apgalvot, ka vāveri dabā savas dzīves laikā redzējis vai ikviens - mazais aktīvais dzīvnieciņš itin bieži apmetas uz dzīvi cilvēku tuvumā. No visām pasaulē sastopamajām ap 270 vāveru sugām Latvijā mitinās viena- Eirāzijas jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris), kuras izplatības areāls plešas no Atlantijas okeāna līdz pat Eirāzijas kontinenta tālākajiem austrumiem Kamčatkai un Sahalīnai.

Vasarā vāveres kažociņš ir viscaur ruds, izņemot punci, kas ir balts Savukārt rudens pusē kuplaste vāvere apmatojumu nomaina uz mazliet pieticīgāku pelēcīgu, toties tas kļūst vēl kuplāks un biezāks.

Vāvere ir nometnieks un lielāko savas dzīves daļu pavada, uzturoties kokos, kam lieliski ir piemērota dzīvnieciņa ķermeņa uzbūve. Savukārt kuplā aste kalpo gan kā līdzsvara noturēšanas instruments, gan kā stūre, lecot no viena zara uz otru.

Ikdienas maltītes pamatā ir dažādas sēklas, ozolzīles, rieksti un no čiekuriem izlupinātas priežu un egļu sēkliņas, bet pavasarī, kad tas viss vēl nav ienācies un ziemas krājumi jau noēsti, vāveres nesmādē arī koku jaunos dzinumus.

Vāveres priekšķepām ir četri pirksti, bet pakaļkājām – pieci.

Ja nav piemērotu koku dobumu, kur veidot migu, vāveres pašas uzbūvē ligzdu. Ligzda pēc izmēra un izskata ir līdzīga žagatas ligzdai.
Talsos darbojas Latvijā vienīgais Klaunu muzejs, tajā lieli un mazi apmeklētāji aicināti apskatīt dažādas klaunu lelles no visas pasaules, piedalīties interesantās spēlēs un mācīties trikus.
 
Klaunu muzeja saimniece Ilze Pumpure kolekcionēja klaunu lelles; kad to bija pārāk daudz, lai turētu mājā, dzima ideja Latvijā izveidot Klaunu muzeju.

Stundu garās ekskursijas laikā interesanti un jautri būs gan pieaugušajiem, gan bērniem. 
Šodien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.
Īsumā deputāti nolēma, ka :
Jāveic pasākumi piesārņotāju samazināšanai un krāna ūdens kvalitātes paaugstināšanai; jāuzlabo krāna ūdens pieejamība; un ES dalībvalstīm “jāveicina vispārēja ūdens pieejamība”.
 
ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.
 
Saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Right2Water” Eiropas Parlaments atkārtoti prasa dalībvalstīm pievērst īpašu uzmanību ūdens piekļūstamībai neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tām būtu jāidentificē iedzīvotāji, kuriem nav piekļuves ūdenim vai arī piekļuve ir apgrūtināta, it īpaši neaizsargātām un marginalizētām iedzīvotāju grupām, un jāizvērtē piekļuves trūkuma iemesli un iespējas piekļuves nodrošināšanai. Dalībvalstīm būtu arī saprotami jāinformē iedzīvotāji par iespējām pieslēgties sadales tīklam vai par citām iespējām iegūt piekļuvi šādam ūdenim.
 
Eiropas Parlamenta ziņotājs par likumprojektu Mišels Dantēns (Michel Dantin, EPP, Francija): “Veids, kā mēs izmantojam ūdeni, nosaka cilvēces nākotni. Skaidrs, ka ikvienam būtu jābūt piekļuvei tīram un kvalitatīvam ūdenim, un mums ir jādara viss iespējamais, lai tas būtu pēc iespējas pieejamāks visiem.”

Eiropas Parlaments sāks sarunas ar ES Padomi (ES dalībvalstu ministriem, kuri atbildīgi par šo politikas jomu savās valstīs), tiklīdz ES dalībvalstu ministri vienosies par savu pozīciju par šo direktīvu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sacīto, zemāks pudelēs pildīta ūdens patēriņš varētu Eiropas mājsaimniecībām aiztaupīt vairāk nekā 600 miljonus eiro gadā. Līdz ar lielāku uzticību krāna ūdenim iedzīvotāji varētu palīdzēt mazināt arī plastmasas atkritumu apjomu, t.sk., jūras piedrazojumu - patlaban plastmasas pudeles ir viens no visbiežāk sastopamajiem vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu atkritumiem Eiropas pludmalēs.


 
No kā jāuzmanās un kas jāņem vērā mājdzīvnieku īpašniekiem, tuvojoties aukstajai sezonai.

Mājdzīvnieks nozīmē gan ikdienas izdevumus mīluļa uzturēšanai, gan neplānotus tēriņus, ja dzīvnieks saslims. Vienas slimības ārstēšanas izmaksas vidēji ir 200 eiro, tie ir lieli neparedzēti tēriņi. Mājdzīvnieku apdrošināšana tos segs, jo darbojas gan kā dzīvnieka veselības, gan arī civiltiesiskā un dzīvības apdrošināšana. Kopumā cilvēki arvien vairāk sāk interesēties par apdrošināšanu gan šķirnes, gan bezšķirnes suņiem un kaķiem.

Neparedzētās situācijās palīdzēs mājdzīvnieku apdrošināšana, bet daļu no draudiem var paredzēt un novērst.
Piemēram, ērces. Ērces ir aktīvas līdz salnām, nereti pat līdz novembrim. Tās pārnēsā babeziozi, laima slimību u.c., kas ir bīstamas suņiem. No ērces, kas inficēta ar babeziozi, suņa asinīs var iekļūt parazīti - vienšūņi, kas iznīcina eritrocītus, kā rezultātā iestājas anēmija un veidojas orgānu bojājumi. Neārstējot inficēts suns dažu dienu laikā var iet bojā. Noņemot ērci, būtu vēlams veikt arī asinsanalīzes. Ērci vēlams noņemt pēc iespējas ātrāk, tad saslimšanas risks ir daudz mazāks, saka vētārsti.
Suņiem jāveic aizsardzība pret ērcēm, izmantojot speciālās kakla siksnas, skausta pilienus vai tabletes.

Pirms ziemas un sala automašīnās tiek ieliets antifrīzs (etilēnglikols). Tas ir salds šķidrums, kas patīk gan kaķiem, gan suņiem. Ja dzīvnieki uzņem šo šķidrumu, tiem var būt letāla saindēšanās. Esiet piesardzīgi mikrorajonu pagalmos, kur atrodas ļoti daudz automašīnu. Visbiežāk saindēšanās notiek ar etilēnglikolu, kas no automašīnas ir nopilējis un nonācis peļķēs. Dzīvniekam var parādīties koordinācijas traucējumi, urinēšanas problēmas, vemšana u.c. pazīmes. Ir jāreaģē ātri un dzīvnieks jāved pie veterinārārsta. Lejiet antifrīzu mašīnā uzmanīgi, lai tas nenopil uz zemes un neapdraud dzīvniekus!

Rudenī laukos vai dārza mājās daudzi joprojām izliek žurku indes. Jāuzmanās, lai pie indes nevar piekļūt kaķis vai suns. Tāpat rudenī dārzos tiek izrakti sīpoli un puķu sīpoli un nereti nolikti istabā vai uz palodzes, lai apžūst. Puķu sīpoli ir toksiski kaķiem. Būs kaķi, kas tos ēdīs, citiem sīpoli neinteresēs, bet saindēšanās risks pastāv. Saindēšanās gadījumā ir jārīkojas uzreiz. Mājdzīvnieka apdrošināšana segs medikamentu, analīžu un operācijas izmaksas. 

Sākoties tumšajam laikam, atstarotāji nepieciešami arī dzīvniekiem. Tumšā laikā mājdzīvnieki negadījumos uz ceļa cieš biežāk, jo autovadītāji viņus vienkārši neredz. Ja pastaigas laikā suni palaiž no pavadas, atstarojošs elements ir nepieciešams, lai dzīvnieku var ieraudzīt arī pats saimnieks, pat, ja tuvumā nav automašīnu.
Zooveikalos pieejami gan atstarojoši iemauktiņi, zābaciņi un pavadas, gan diodes, ko piestiprināt kaklasiksnai, lai dzīvnieku tumsā var pamanīt gan saimnieks, gan autovadītāji.

Ja vasara ir pavadīta laukos, rudenī atgriežoties dzīvoklī, dzīvnieks, protams, būs bēdīgs. Kaķiem var rasties uzvedības problēmas, stresa rezultātā arī veselības problēmas, īpaši bieži, urīnceļu saslimšanas. Ja vasarā kaķis ir kārtojies ārā, atgriežoties dzīvoklī, tas vairs nesaprot, kas ir kastīte. Var gadīties, ka kaķis sāk urinēt tam nepiemērotās vietās vai nenokārtojas vispār, gaidot, kad tiks izlaists ārā. Tāpat pirms apkures sezonas, kad kaķi bieži guļ uz aukstajām grīdām, paaugstinās urīnceļu un augšējo elpošanas ceļu saslimšanas risks. Sākoties apkurei, šo slimību risks samazinās.

Vasarā, kad ir karsts, suņi parasti ēd mazāk. Suņiem, kas dzīvo ārā, rudenī ir jāpiemēro atbilstoša barība, taču jāņem vērā dzīvnieka šķirne, dzimums, vecums, aktivitāšu līmenis, kažoka tips u.c. Sākoties vēsākam laikam, iespējams, jāveic korekcijas dzīvnieka ēdienkartē, taču jāuzmanās arī, lai to nepārbarotu. Liekais svars var radīt būtisku kaitējumu mīluļa veselībai. Ziemai jāsāk gatavot būdas, lai dzīvniekiem būtu silti. Kā dabisku siltuma izolētāju var izmantot pļavu sienu. Ja suņu mājās liek segas, tās var sasalt, un tad uz tām gulēt būs auksti. 
Šogad jau astoto reizi Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) LUX Filmu dienas. To laikā kinoteātrī „Splendid Palace” bez maksas rādīs apbalvojuma trīs šī gada finālistes - „Styx”, „Woman at War” un „Other side of everything”, ar subtitriem latviešu valodā. 

Filmas bezmaksas seansus rādīs no 2-4 novembrim.
Vietu skaits ir ierobežots, tādēļ interesentiem lūdzam sūtīt vēstuli uz e-pasta adresi epriga@europarl.europa.eu, norādot filmu, ko vēlas apmeklēt.

EP LUX Kino balvas ieguvēju paziņos Eiropas Parlamentā Strasbūrā, 14. novembrī.

Styx (STYX)
Filmas apraksts: Rīke ir ārste, trīsdesmitgadniece no Eiropas, kas iemieso tipisku laimes un veiksmes modeli. Viņa ir izglītota, pārliecināta par sevi, apņēmīga un uzņēmīga. Mēs redzam, ka Rīke pirms došanās tik nepieciešamajā atvaļinājumā uz Gibraltāru ikdienas dzīvē ir pārstrādājusies neatliekamās palīdzības ārste. Atvaļinājumā viņa cer piepildīt ilgi loloto sapni, dodoties jūrā viena pati savā buru laivā. Viņas mērķis ir nonākt Debesbraukšanas salā Atlantijas okeānā. Taču Rīkes sapņu brīvdienas tiek drīz vien pārtrauktas atklātajā jūrā, kad pēc vētras viņa nonāk cietušas bēgļu laivas tuvumā. Ja viņa neiejauksies, noslīks aptuveni simts cilvēku.
Valstis: Vācija, Austrija | Režisors: Volfgangs Fišers (Wolfgang Fischer) | Ilgums: 94 min.

“Woman at War” (Kona fer í stríð)
Filmas apraksts: Klusas ikdienas dzīves aizsegā Halla - piecdesmitgadīga neatkarīga sieviete - dzīvo paralēlu aizrautīgas vides aktīvistes dzīvi. Citiem pazīstama tikai ar segvārdu “Kalnu sieviete”, Halla slepeni īsteno vienas sievietes karu pret vietējo alumīnija ražošanas nozari. Hallas rīcībai kļūstot pārdrošākai un pārtopot no sīka vandālisma rūpnieciskā sabotāžā, viņai izdodas iejaukties sarunās starp Islandes valdību un uzņēmumu, kas būvē jaunu alumīnija kausētavu kalnos. Taču, sākot plānot savu līdz šim lielāko un jaudīgāko operāciju, viņa saņem negaidītu vēstuli, kas maina visu. Beidzot ir apstiprināts viņas pieteikums par bērna adoptēšanu.
Valstis: Islande, Francija, Ukraina | Režisors: Benedikts Erlingsons (Benedikt Erlingsson) | Ilgums: 101 min.

“The Other Side of Everything” (Druga strana svega)
Filmas apraksts: Kādā Belgradas dzīvoklī aizslēgtas durvis ir vairāk nekā 70 gadu šķīrušas ģimeni no tās pagātnes. Režisorei sākot intīmu sarunu ar savu māti, politiskā konfrontācija, kas caurstrāvo visu māju, atklāj vēstures rēgu apsēstu namu un valsti. Kādas serbu ģimenes hronika kļūst par skaudru aktīvistes portretu lielu satricinājumu laikā, uzdodot jautājumu par katras paaudzes atbildību cīņā par savu nākotni.
Valstis: Serbija, Francija, Katara | Režisore: Mila Turajliča (Mila Turajlic) | Ilgums: 100 min.

Eiropas Parlamenta LUX Kino balva iedibināta 2007. gadā un ik gadu to piešķir Eiropas Parlaments.
Tai ir divi galvenie mērķi - vērst uzmanību uz Eiropas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem un atbalstīt Eiropas valstu kopražojuma filmu izplatīšanu Eiropas Savienībā (ES). Katru gadu trīs filmas ļauj izdzīvot stāstus caur dažādu cilvēku skatījumu, pieredzi, identitāti u.tml.

Lielākā daļa filmu, kuru uzņemšanā piedalījušās Eiropas valstis, tiek rādītas tikai attiecīgajā uzņemšanas valstī un reti izplatītas citur.

Turpretī LUX Kino balva ik gadu trim filmām nodrošina titrus 24 ES oficiālajās valodās un atbalsta to bezmaksas izrādīšanu visās 28 dalībvalstīs. Filmas izvēlas kino nozares speciālistu komiteja - jūlijā atlasa 10, bet septembrī izvēlas trīs finālistes. Laureāti balsojumā izraugās EP deputāti.

Skatītāju balva: līdz 2019. gada 31. janvārim var nobalsot par kādu no trīs šī gada finālistēm EP LUX Kino balvas vietnes sadaļā: https://luxprize.eu/audience-mention!

2017. gadā EP LUX Kino balvas laureāte bija Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas kopražojuma filma “Sāmu asinis”. 
2016. gadā apbalvotā filma “Tonijs Erdmanis” (Vācijas, Austrijas, Rumānijas kopražojums) ieguva arī Eiropas Kinoakadēmijas galveno balvu jeb Eiropas kino „Oskaru 2016”, kā arī tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai, plašāk pazīstamai kā “Oskars”, kategorijā “Ārzemju filma”. 
2015. gadā uzvarēja piecu māsu pieaugšanas stāsts “Mustangs” (Francija, Vācija, Turcija, Katara). 
2014. gada LUX Kino balvas laureāte, Polijas režisora Pāvela Pavļikovska filma „Ida”, ieguva Eiropas kino „Oskaru 2014” un Amerikas kino „Oskaru 2015” kā labākā kategorijā „Ārzemju filma”. 
2013. gada LUX kino balvu ieguva Felix van Groeningen filma “The Broken Circle Breakdown”. 
Nacionālajā hokeja līgā (NHL) organizatorus satrauc strauji pieaugušais vārtsargu smadzeņu satricinājumu skaits, tādēļ tiks ieviesta jauna aizsargmasku pārbaudes sistēma, vēstīja raidorganizācija TSN un par to raksta Latvijas sabiedrisko mediju portāls.  Aizvadītajā sezonā līgā 13 vārtsargiem fiksēja 15 smadzeņu satricinājumus.
 
Visvairāk šādu savainojumu 2017./2018.gada sezonā izraisīja ripas trāpījums pa aizsargmasku, bet divreiz pie vainas bija spēlētāju sadursmes. Retāk smadzeņu satricinājumu izraisīja nūjas sitiens pa masku.

Hokeja speciālisti Ziemeļamerikā uzskata, ka viens cēlonis lielākam smadzeņu satricinājumu skaitam ir vārtsargu pieaugošā meistarība, tādēļ gūt vārtus ar zemu metienu kļuvis daudz grūtāk un ripa tiek mesta augstāk. Bieži vārtsargus savaino arī savas komandas spēlētāji treniņos, ko skaidro ar milzīgo konkurenci par vietu sastāvā, kas veicina hokejistu centienus ik mirkli darboties ar pilnu atdevi.

Pēc pieaugušā traumu skaita NHL paplašinās tehniskās prasības vārtsargu maskām.
Pašlaik līgā ir spēkā 2014./2015.gadā noteiktais standarts, kas paredz maskai izturēt ar 120 kilometru stundā ātrumu lidojošas ripas trāpījumu, taču netiek noteikta trieciena ietekme uz vārtsarga veselību.
Turklāt masku izgatavošanas tehnoloģijas pēdējos pārdesmit gados nav būtiski mainījušās, lai gan ir parādījušies jauni materiāli.

Izmaiņas testu noteikumos paredz mērījumus trieciena ietekmei uz vārtsargu pēc trāpījumiem no dažādiem leņķiem. Testos izmēģinās ar sensoriem aprīkotus manekenus.
Vārtsargu aizsargmasku testēšanu NHL plāno sākt četru līdz sešu nedēļu laikā, lai ar iegūtajiem rezultātiem sanāksmē pirms Zvaigžņu spēles varētu iepazīstināt līgas amatpersonas.
Gadalaikiem mainoties, būtiski mainās arī apstākļi uz ceļa, kas veicina avāriju skaita palielināšanos.
CSDD dati liecina, ka kopš 2018. gada sākuma kopā reģistrēti 31 669 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bojā gājis 101 cilvēks.

Rūpējoties par visu satiksmes dalībnieku drošību, ar oktobri stājas spēkā ātruma ierobežojums 90 km/h, vietās, kur atļautais braukšanas ātrums vasarā bija 100km/h.

Apdrošinātāji arī iesaka  autovadītājiem braukt ar maksimāli atļauto ātrumu, tikai tad, ja ceļš ir pārredzams un laika apstākļi ir atbilstoši, bet samazināt kustības ātrumu katru reizi, kad samazinās redzamība un ceļš ir slidens vai bedrains, kad veidojas bīstama situācija uz ceļa.
Nav māksla nospiest gāzes pedāli, māksla ir laikus apturēt transportlīdzekli un novērst negadījumu un nokļūt galamērķī sveikam un veselam.

Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis stāsta, ka diennakts tumšajā laikā, transportlīdzekļu vadītājiem īpaša vērība jāpievērš transportlīdzekļu apgaismes ierīcēm. Ir jāpārbauda transportlīdzekļu lukturu regulējums, bremžu lukturu darbība, gabarītlukturi un miglas lukturi gan priekšā, gan aizmugurē.
“Redzamība ir viens no faktoriem, kas cieši saistīts ar izplatītākajiem ceļu satiksmes negadījumiem - uzbraukums gājējam, velosipēdistam, un uzbraukums dzīvniekiem. Lietus, krītošas lapas un pirmie apledojumi uz ceļa, var radīt nepatīkamu pārsteigumu - strauju riepu saķeres spēka kritumu un līdz ar to būtiski garāku apstāšanās ceļu, potenciālos izslīdēšanas riskus asākos ceļa līkumos, un sānslīdes risku, straujāk manevrējot. Svarīgi ir ievērot piesardzību, veicot apdzīšanas manevrus. Rudenī, apdzīšana kļūst vēl bīstamāka slidenāku ceļu dēļ un samazinātās redzamības dēļ, it īpaši miglas laikā. Miglas laikā autovadītāju spēja adekvāti novērtēt attālumus līdz objektiem samazinās, palielinoties riskam iebraukt pretī braucošajā transportlīdzeklī,” stāsta O. Irbītis.

Satiksmes drošības eksperts min, ka daudz tiek diskutēts par ātrumu un tā ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumiem. Izvēloties transportlīdzekļa kustības ātrumu, ir jāizvērtē autovadītāja spēja droši vadīt automobili attiecīgajos apstākļos. Rudens ir laiks, kad šī spēja nav jāpārvērtē. Viens no būtiskākajiem aspektiem ātruma izvēlē ir redzamība - ir jānovērtē, cik tad faktiski tālu mēs redzam rudens tumsā un miglā, cik liela ietekme ir krītošajām lapām un nokrišņiem, cik liela iespēja ir pamanīt uz ceļa gājēju vai dzīvnieku. 
Ar mērķi atbalstīt no spēlēm atkarīgos un līdzatkarīgos cilvēkus Latvijā 18. oktobrī atklāta iniciatīva “Spēles brīvība”. T

ās ietvaros kampaņas mājas lapā www.spelesbriviba.lv iespējams veikt speciālistu izstrādātu testu atkarības un līdzatkarības riska noteikšanai, kā arī saņemt profesionālu psihoterapijas speciālistu konsultācijas, zvanot uz atbalsta tālruni 29323202.

Lai palīdzētu cilvēkiem, kuri saskārušies ar spēļu atkarību visplašākajā nozīmē, sākot no spēlēm spēļu zālēs, izlozēm, dalību izlozēs un loterijās, likmju izdarīšana totalizatoros, līdz pat datorspēlēm, spēlēm mobilajos telefonos un planšetēs, kā arī citiem spēļu veidiem, kas rada atkarību, kopīgā iniciatīvā spēkus apvienojušas biedrība “Esi Brīvs”, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kā arī kampaņas iniciators un finansiālais atbalstītājs spēļu biznesa uzņēmums “Alfor”.

“Ne katrs, kurš atpūšas, spēlējot kādu spēli – vai tā būtu loterija, datorspēle vai spēļu automāti, saucams par atkarīgo. Taču ir cilvēki, kas nespēj kontrolēt savu spēli, nespēj apstāties un, atkarībai progresējot, funkcionēt kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi. Šādiem cilvēkiem cenšās palīdzēt tuvinieki un draugi, taču visbiežāk ar līdzcilvēku atbalstu nepietiek. Tieši tāpēc esam radījuši atbalsta sistēmu kā pašiem atkarīgajiem, tā līdzatkarīgajiem,” stāsta biedrības “Esi brīvs” vadītāja Dace Caica.

“Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” vairāku gadu garumā ir pārliecinājušies, ka atbalsta tālrunis var kalpot kā pirmais solis palīdzības meklēšanā, jo cilvēki, kuri sākotnēji apzinās savu problēmu, nereti nezina, kur vērsties pēc padoma, kā arī kaunas par to runāt. Anonimitāti garantējošs atbalsta tālrunis ir iespēja mazināt šo barjeru, saņemt emocionālu atbalstu un praktiskus padomus problēmas risināšanai,” par atbalsta tālruni stāsta krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” direktore Zane Avotiņa.

Iniciatīvas mājaslapā www.spēlesbriviba.lv pieejama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem, speciālistu izstrādāti testi ļaus novērtēt problēmas apmērus, kā arī norādīs uz efektīvākajiem risinājumiem.

Savukārt konsultācijas pa atbalsta tālruni iniciatīvas “Spēles brīvība” ietvaros sniegs īpaši sagatavoti biedrības “Esi brīvs” psihoterapijas speciālisti. 
Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un to tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 - 20.00.
Jau desmito gadu labdarības organizācijas Palīdzēsim.lv rīkotajā akcijā “Labo darbu nedēļa” – labo darbu veikšanā aicināti aktīvi iesaistīties gan paši mazākie, gan jau pieredzējuši labo darbu veicēji, mudinot aizdomāties par katru vissīkāko darbiņu, kas citu spēj padarīt priecīgāku un atvieglo ikdienas dzīvi, kas otram nozīmē tik daudz, bet Tev pašam tik pāris mirkļu palīdzīgas rokas sniegšanas un gandarījumu par padarīto.

Labo darbu nedēļā” pastiprināta uzmanība tiek pievērsta palīdzībai, kuras sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums. Tā var būt palīdzība kādam vientuļam cilvēkam vai vienkārša aprunāšanās, pat smaids un labs vārds kādam var nozīmēt tik daudz.

Par vēl veicamajiem un jau paveiktajiem darbiem var uzzināt šajā lapā
Šī gada aprīlī darbu uzsāka Pusaudžu resursu centrs (PRC), ko ir izveidojis Bērnu slimnīcas fonds kopā ar nozares speciālistiem Latvijā un kura ietvaros tiek realizēta pirmā profilakses tipa ambulatorā atbalsta programma pusaudžiem, kuriem konstatēta atkarību izraisošu vielu kaitējoši pārmērīga lietošana vai atkarīgas uzvedības traucējumi.

Pirmajā pusgadā programmas ietvaros atbalstu ir saņēmuši jau vairāk nekā 40 jaunieši!
Līdzšinējā PRC darbā esam secinājuši, ka daļai jauniešu un viņu vecāku šķērslis saņemt palīdzību ir negatīva iepriekšēja pieredze, kā arī stigma, kas saistīta ar garīgo veselību. Lai iedrošinātu jauniešus vērsties pēc atbalsta, Bērnu slimnīcas fonds uzsāk sociālu kampaņu “Ir Ok, ja dažreiz nav Ok!” ar mērķi savlaicīgi sniegt pusaudžiem nepieciešamo palīdzību.

Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, aptuveni 20% jauniešu saskaras ar garīgās veselības problēmām, un Eiropā 40% hronisko saslimšanu ir saistītas ar garīgās veselības problēmām. Lielākā daļa garīgās veselības problēmu aizsākas tieši jauniešu vecuma posmā.

Lai gan nevienam palīdzību neatsaka, naudas pakalpojuma turpināšanai pagaidām pietiek vien līdz šī gada beigām. Nākamam gadam būtu nepieciešami aptuveni 100 000 eiro.
Pagaidām resursu centrs darbojas vien Rīgā. Speciālisti cer, ka nākotnē varētu izveidot centra atsevišķas filiāles reģionos, Daugavpilī, Valmierā un citviet. Tam gan būtu nepieciešami vēl vairāki desmiti tūkstoši eiro.
Zinātnieki turpina mūsdienu svētku izpēti – jau veiktas vairākas aptaujas, apzinot dažādas svinību prakses. 

15. oktobrī Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve uzsāk nākamo posmu – padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām.

Izvērstā aptaujā “Svētki un svinēšana” vēlas noskaidrot galveno par individuāliem svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Svinēšana ir prieks vai pienākums? Vai svētkos ievērojam tradīcijas, vai drīzāk otrādi – esam radoši un liekam lietā izdomu?

Šobrīd pētniekiem ir vairāk ziņu par to, kā kādreiz tika svinēts latviešu zemnieku sētā, mazāk apzināti mūsdienu svinēšanas paradumi. Kāda ir svētku loma mūsu dzīvē? Kāda vieta tiem atvēlēta sabiedrības vērtību sistēmā un laika izkārtojumā?

Aptauju iespējams aizpildīt jaunajā LU LFMI sabiedrības iesaistes platformā: jauta.garamantas.lv  vai arī spied šeit

Projekta mērķis ir izstrādāt virtuālu pētniecības un sabiedrības iesaistes laboratoriju un informācijas analīzes rīkus pētījumu veikšanai digitālajās humanitārajās zinātnēs, iesaistīt sabiedrību kopīgu zināšanu radīšanā un padarīt publiski brīvi pieejamu, ērti lietojamu apjomīgu kultūras datu kopumu pētniecībai un vispārējai izziņai.
Valdības gaiteņos ceļu sāk jaunais, kompetencēs balstītais pamatizglītības standarts. Ilgi gaidītajā modernajā saturā uzsvaru plānots likt uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta, beidzot 9.klasi, tādām kā matemātika, valoda, veselība un citām. 

 
Tas, ka mācību saturs Latvijas skolās ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām, pamudinājis politikas veidotājus izstrādāt kompetencēs balstīto izglītības standartu. Tomēr vēl vasaras sākumā vērienīgās izglītības satura reformas gandrīz vai tika izgāztas. Saeimas atbildīgā komisija ilgi nevarēja rast kompromisus vairākos būtiskos jautājumos, un tādējādi nebija iespējams veikt nepieciešamos grozījumus likumā, kas uzdotu Izglītības ministrijai izstrādāt jauno standartu. Tagad tas ir izdarīts, un saturs ar šodienu sāk savu ceļu valdībā.

Skolām nebūs jāstrādā pēc viena grafika un vieniem sasniedzamajiem rezultātiem. Katru gadu skolas drīkstēs veidot pašas savu mācību plānu, tai skaitā skolas pašas veidos grafikus, kurā nedēļā vai mēnesī vairāk pasniegt, piemēram, matemātiku, kurā – valodas, tā mazinot nemitīgo mētāšanos no viena mācību priekšmeta uz citu.

Tāpat jaunajā saturā pamatizglītībā uzsvars likts uz septiņām prasmēm, kas jāattīsta – valodu, sociālo un kultūras izpratni, pašizpausmi mākslā, dabaszinātnēm un matemātiku, tehnoloģijām, veselību un fiziskām aktivitātēm.

Mainīsies arī vērtēšanas forma. Samazinot standartizētu izvēles un atbilžu testu izmantošana, kur ir jāatbild "jā" vai "nē", "pareizi" vai "nepareizi".
Tas nozīmē, ka no 2023.gada, kad kompetenču saturs būs ieviests visās klašu grupās, 9. un 12.klašu beidzēji kārtos arī jaunos eksāmenus, kuros plānots novērtēt, kas skolēnam īpaši padodas, bet ar ko sokas grūtāk.
11.oktobrī  plašākai sabiedrībai prezentētais mācību saturs gan vēl var mainīties, jo tuvāko divu nedēļu laikā savus priekšlikumus var iesniegt pārējās ministrijas un sociālie partneri.
Avots: lsm.lv
Katru gadu 15. oktobrī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Baltā spieķa diena. Tā ir diena, kad par sevi atgādina cilvēki ar redzes invaliditāti, kas ir viena no smagākajām invaliditātes formām, jo būtiski ierobežo cilvēka pārvietošanās un vizuālās informācijas ieguves iespējas.

Lai mazinātu pārvietošanās grūtības, līdzās baltajam spieķim neredzīgo cilvēku ikdienā ienāk suņi-pavadoņi. Diemžēl, ne vienmēr sabiedrisko vietu apmeklētāji saprot, kāpēc pa veikalu, bibliotēku vai poliklīniku “pastaigājas” suns, piedevām liels un bez uzpurņa.

Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrības “Redzi mani” biedri ar saviem suņiem-pavadoņiem un atbalstītājiem 15.oktobrī dosies uz lielveikalu “Galleria Rīga”, lai kliedētu neskaidrību un veicinātu sapratni pret cilvēkiem, kurus ved speciāli apmācītie suņi.

Tiek uzskatīts, ka baltā spieķa pirmsākumi ir meklējami ne tik sen – 20. gadsimta sākumā. Bristoles (Lielbritānija) mākslinieks James Biggs cieta negadījumā un zaudēja redzi, kā rezultātā viņš bija spiests pielāgoties pavisam jaunai, tumsas ieskautai pasaulei.
Apzinoties, ka braucošie transportlīdzekļi viņam ir kļuvuši bīstami, mākslinieks savu pastaigu spieķi nokrāsoja baltu, lai kļūtu pamanāmāks. Baltais spieķis kā neredzīgu un vājredzīgu cilvēku simbols lielāku atpazīstamību sabiedrībā guva tikai pēc 10 gadiem, par ko lielā mērā ir jāpateicas BBC radio pārraidei.
Baltā spieķa pirmsākumi aizsākās Eiropā un tālāk piedzīvoja attīstību ASV, kur 1964. gadā pēc organizāciju neatlaidīgiem pūliņiem tika panākts, ka neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tiesības būt neatkarīgiem, kā arī ar likumu 15. oktobris noteikts kā Baltā spieķa diena, kas tiek atzīmēta arī pie mums – Latvijā.  
Latvijā ir uzsākts dialogs ar iedzīvotājiem par Eiropas nākotni, ko ierosināja Francijas prezidents Emanuels Makrons, aicinot tieši un nepastarpināti uzklausīt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus un apmainīties viedokļiem par Eiropas nākotnes modeli.

Ārlietu ministrija aicina ikvienu piedalīties šajās diskusijās visā Latvijā tiešsaistes platformā un klātienē.

Izteikt viedokli par Eiropas nākotni ikviens ir aicināts gan publiskās diskusijās, gan Eiropas dialoga forumā – digitālā tiešsaistes platformā interneta portālā Manabalss.lv. Forumā būs iespējams paust redzējumu un priekšlikumus nākotnes Eiropai. Dialoga forums turpinās darboties līdz oktobra beigām.

Klātienes publiskās diskusijas notiks Latvijas reģionos un Rīgā.
Vairākas no tām organizēs Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar citām nevalstiskajām organizācijām. Ārlietu ministrija ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēs reģionālas diskusijas Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā.
Savukārt ES informācijas punktu koordinatori organizēs diskusijas Rēzeknes, Jēkabpils, Valmieras, Kuldīgas un Rīgas bibliotēkās.
Pēc ilgstošām debatēm un sabiedrības aktīvas iesaistes Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas nozīmē, ka otrajā pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus varēs mantot.
Tā ir lieliska ziņa visiem pensiju otrā līmeņa krājējiem - šobrīd tieir jau teju 1,28 miljoni. Šī ir arī laba ziņa nodokļu maksātājiem - iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā. Tā sakot, pie manas ģimenes reiz atgriežas kapitāls, ko pats esmu krājis.

Jāuzsver - katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmkārt, mums būs iespējams atstāt uzkrāto kapitālu valsts pensiju budžetā, un šādā gadījumā uzkrājums tiks ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju. Tātad palielināsies tā naudas summa, ko apgādnieka zaudējuma gadījumā saņem tuvinieki (apgādājamie). 
Otrkārt, mēs varēsim savu uzkrāto kapitālu pievienot kāda cita otrā pensiju līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka kāds no mūsu ģimenes locekļiem vai tuviem cilvēkiem, sasniedzot pensijas vecumu, saņems lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais.
Treškārt, mēs varēsim izvēlēties savu uzkrāto kapitālu nodot mantojumā parastajā mantošanas kārtībā, ko regulē Civillikums.

Tas, kādā veidā par savu izvēli mums būs jāpaziņo, kā arī citas likuma grozījumu piemērošanas nianses vēl atsevišķi noteiks valdība.

Paredzēts, ka mums būs iespēja savu izvēli mainīt neierobežotu reižu skaitu, jo, mainoties pensiju uzkrājuma apmēram vai ģimenes stāvoklim, katra no iespējām varētu būt izdevīgāka.

Otrajā pensiju līmenī uzkrātie līdzekļi (atšķirībā no obligātajām iemaksām pensiju pirmā līmenī) ir uzskatāmi par katra cilvēka paša uzkrātu īpašumu, tāpēc iespēja to mantot ir godīga.
Turklāt likuma izmaiņas varētu būt vēl viens arguments pelēkajā zonā strādājošajiem apsvērt savas iespējas un “aplokšņu algu” saņēmējiem apdomāties, jo tie savai nākotnes pensijai nekrāj un līdz ar to - nekādu atbalstu savām ģimenēm nenodrošina.
Priekšlaicīgas nāves gadījumā, papildus zaudējuma sāpēm, finansiāls slogs parasti gulstas uz palicējiem. Mantojot aizgājēja pensiju, pārējiem ģimenes locekļiem ir iespējams atvieglot vismaz šo - kaut tobrīd šķietami nebūtisko - ikdienas daļu.
Lai stiprinātu esošās un radītu jaunas putras ēšanas tradīcijas, Starptautiskajā Putras dienā 10. oktobrī Latvijas šefpavāri kopā ar skolēniem Rīgas centrā vērs vaļā Simtgades putras vēstniecību, kurā ikviens varēs nogaršot izcilākos putras ēdienus.

Putras vēstniecība darbosies no plkst.15.00 - 17.00 Vecrīgā, Kaļķu ielas sākumā (pie Meirovica bulvāra) iepretim viesnīcai "Roma". 

Putras diena kopā ar restorāniem notiek par godu Starptautiskajai Putras dienai, kas visā pasaulē tiek svinēta 10.oktobrī. Šogad tā tiek veltīta Latvijas simtgadei un putras tradīcijām kā kultūras mantojumam.  Nogaršot putras ēdienus varēs ikviens interesents. 

Putras dienas svinēšana ieskandinās Putras mēnesi, kurā jau tradicionāli notiek dažādi pasākumi izglītošanai par graudaugu lomu mūsu uzturā. Putras dienas un Putras mēneša mērķis ir radīt jaunas putras ēšanas tradīcijas un popularizēt putras kā mūsdienīgu ēdienu, vienlaikus atgādinot par senajām putras ēšanas tradīcijām Latvijā un  
kultūras mantojumu.

Graudaugi ir viena no svarīgākajām produktu grupām, tāpēc ir svarīgi, lai iedzīvotāji Latvijā daudz biežāk ēstu graudaugu, tostarp pilngraudu, ēdienus, it īpaši veselīgās putras.
Šogad oktobrī Putras diena un Putras mēnesis Latvijā tiek svinēts ar daudzām aktivitātēm skolās. Oktobrī skolās notiks Vislatvijas Putras programma, kuras ietvaros bērniem būs iespēja piedalīties Putras stundā, kas veltīta tēmai "Simtgades putra". Skolu ēdnīcas  iesaistīties Putras mēnesī ar speciāli pagatavotām putrām skolēniem.
Valsts ieņēmum dienests (VID) aicina ikvienu jaunieti vecumā no 16 - 19 gadiem pieteikties video īsfilmu konkursā “Es - nodOKļu vlogeris!”.

Lai pieteiktos konkursā, ir jāizveido 3 cilvēku komanda, līdz 19.oktobrim jāatsūta mums pieteikuma anketa, jānofilmē video par nodokļu tēmu un līdz šī gada 19.novembrim tas jāiesūta Valsts ieņēmumu dienestam. Labāko video autori saņems dažādas balvas, un šie video tiks arī izmantoti kā izglītojošie reklāmas materiāli sociālajos tīklos un dažādos jauniešu pasākumos.

Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu izpratni par nodokļu maksāšanas svarīgumu un godīgu nodokļu saistību izpildi. Konkursa uzdevums - attīstīt skolēnu radošās un interpretācijas spējas, rosināt audzēkņu iztēli, fantāziju, radošo darbību, attēlojot savas zināšanas un izpratni par nodokļiem videoformātā.

Konkursa nolikums un cita noderīga informācija par konkursa nosacījumiem pieejama VID tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv sadaļā “Videokonkurss”.
Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda”, kurā 2026.gadā, iespējams, sadarbībā ar Zviedrijas pilsētu Stokholmu, notiks renes sporta veidu olimpiskās spēles, uzsākta trases braucamās daļas saldēšana, ko veic augsti kvalificēti un pasaulē novērtēti Latvijas speciālisti.

Jau decembra sākumā Siguldā risināsies Pasaules kausa izcīņa skeletonā un divniekiem bobslejā, kad ne tikai novadniekiem, bet arī Siguldas viesiem būs iespēja vērot elites sportistu nobraucienus, cīņas sparu un emocijas, atbalstot savējos.

Trases lielāko daļu jau klāj ledus un 8.oktobrī tiks uzsākti pirmie bobsleja divnieku un skeletona treniņi, kurus aizvadīs sportisti no Latvijas.
Pēc tam treniņus uz ledus bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda” uzsāks Austrijas junioru izlases sportisti, Amerikas Savienoto Valstu juniori un pieaugušie, kā arī sportisti no Ukrainas un Rumānijas.

Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda” šajā sezonā norisināsies gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāti renes sporta veidos.
Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas 1.posms skeletonā un bobslejā divniekiem notiks no 7. līdz 9.decembrim, kad sportisti aizvadīs uzreiz divus posmus.
Savukārt 2019.gadā Siguldā norisināsies Eiropas kausa posms skeletonā – starptautiskās sacensības notiks no 21. līdz 27.janvārim, bet Pasaules kauss kamaniņu sportā notiks no 11. līdz 13.janvārim. Latvijas čempionāts kamaniņu sportā Siguldā tiks organizēts 3.martā.

Jau ziņots, ka Sigulda ir pieņēmusi izaicinājumu kopā ar Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu 2026.gadā nodrošināt Ziemas olimpisko spēļu norisi.
Patlaban zināms, ka Turcijas pilsēta Erzuruma svītrota no kandidātu saraksta, kurā šobrīd palikuši vairs tikai trīs kandidāti, kuri pretendē uz 2026.gada olimpisko spēļu organizēšanu: Itālijas pilsēta Milāna un Kortīna d’Ampeco, Kanādas pilsēta Kalgari un Zviedrijas pilsēta Stokholma sadarbībā ar Siguldu.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja kandidātus oficiāli apstiprinās 9.oktobrī un plānots, ka 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu norises vieta tiks oficiāli paziņota 2019.gada otrajā pusē.

Tikmēr Sigulda un Stokholma turpina gatavošanos lielajam izaicinājumam – 1.oktobrī Zviedrijas Olimpiskās komitejas pārstāvji Rīgā tikās ar Latvijas Olimpiskās komitejas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Siguldas novada pašvaldības un bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” pārstāvjiem, lai pārrunātu Stokholmas pieteikuma progresu, kā arī vienotos par iesaistīto partneru pienākumiem, kas galvenokārt saistīti ar garantiju sniegšanu attiecībā uz spēļu norisi gan Zviedrijā, gan Latvijā.
Tāpat Siguldas novada pašvaldība turpina uzsākto zemes iegādes procesu olimpiskā ciemata būvniecībai renes sporta veidu sportistiem, savukārt bobsleja un kamaniņu trase „Sigulda”, pamatojoties uz saņemto inženieru atzinumu par iespēju veikt virāžu pārbūvi bobsleja četrinieku sacensību piemērošanai, tādā veidā palielinot trasē notiekošo sacensību skaitu, kā arī kvalificēšanos olimpisko spēļu norisei, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju virza tālāk trases pārbūves jautājumus.
Vēl līdz 11.oktobrim ikviens var pieteikt sava dārza raženākās ogas “Latvijas lielākā ķirbja čempionātam”.
Desmit finālistus 26.oktobrī jau trīspadsmito reizi Rīgas Zooloģiskajā dārzā uz svariem liks spēkavīri, lai noskaidrotu šī gada rekordistu.

Apkopojot iepriekšējo gadu pieteikumus, redzams, ka šobrīd vadībā pēc pieteikto ķirbju skaita ir kurzemnieki. Pēdējo četru gadu laikā ir pieteikti vairāki desmiti ķirbju no Skrundas, Nīcas, Grobiņas, Kuldīgas un Ventspils novadiem. Arī šobrīd lielākā Latvijas ķirbja gods ir kurzemniekiem, ko 2016. gadā ieguva 404 kg smagajam ķirbis no Kurmāles pagasta, Kuldīgas novadā. 

Lielākos ķirbjus konkursam var pieteikt, izmērot ķirbju apkārtmēru gan horizonātli, gan vertikāli, un nosūtot šos datus kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu kontaktinformāciju.

Konkursam var pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi info@maxima.lv ar norādi „Pieteikums konkursam „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”” vai zvanot pa bezmaksas tālruni 80002020 (katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz 22.00). Par iekļūšanu finālā visus pretendentus organizatori informēs personīgi sazinoties. 
Lai Latvijas ratiņkērlinga izlase veiksmīgāk sagatavotos pasaules čempionātam novembra vidū, viņi startēs “Riga Wheelchair International” turnīrā Rīgā, kurā no 8. līdz 10.oktobrim piedalīsies četru valstu izlases.

Tā kā ratiņkērlingā turnīru ir maz, tad šī gada sākumā Krievijas un Igaunijas pārstāvju izteiktā vēlme rīkot Baltijas līgu ratiņkērlingā realizējās. Kopumā Baltijas līgā paredzēti četri posmi. Pirmais jau notika Somijā, kurā uzvarēja Igaunijas izlase, bet mūsu komanda nepiedalījās.
Otrais posms tūlīt pat tiks aizvadīts Rīgā, trešais decembra vidū notiks Sočos, Krievijā, bet janvārī komandas dosies uz pēdējo posmu Igaunijā. No ziemas paralimpiskajiem sporta veidiem, šāda veida turnīrs Latvijā tiek rīkots pirmo reizi.

Baltijas līgas formāta izveidi noteica izmaksas, jo komandām ir viegli izbraukāt uz turnīriem. Tā kā turnīrā piedalās tikai četras komandas, tad pietiek ar divu celiņu halli un turnīra ilgums ir ne vairāk kā trīs dienas, kurās ir garantētas sešas spēles.

Otrajā posmā “Riga Wheelchair International” piedalīsies Latvijas, Somijas, Igaunijas un Krievijas izlases, turklāt Krievijas izlase ir 2015., 2016.gada pasaules čempioni, bet 2017.gadā iekļuva pasaules čempionāta finālā.

Turnīrs tiks izspēlēts pēc divu apļa turnīra sistēmas.
Par “Riga Wheelchair International” sacensību uzvarētāju kļūs tā komanda, kura pēc diviem apļiem būs izcīnījusi visvairāk punktus. Ja komandām būs vienāds punktu skaits, tad skatīsies savstarpējās spēles un LSD metienu summu.

Spēļu rezultāti: http://worldcurl.com/events.php?view=Scores&eventid=5535
Spēļu tiešraides: https://www.youtube.com/channel/UC5Q1I_SEGgQ-jCNJmQDnSfg
Nākotnes cerību kausu motokrosā jeb “Coupe de l'Avenir'' - neformāli dēvē par bērnu un jauniešu Nācijām jeb gada nozīmīgākās junioru motokrosa komandu sacensības pasaulē, šogad norisinājās 6./7. oktobrī, Beļģijā.
Latvijas izlases 9 sportisti kopvērtējumā izcīnīja uzvaru 13 valstu konkurencē, no katras bērni un jaunieši 3 vecuma grupās.

Šajās sacensībās apbalvojumus izcīnīja gan individuāli, gan kopvērtējumā. MX65 klasē uzvaru kopvērtējumā izcīnīja Jānis Mārtiņš Reišulis (SK Elkšņi), Markuss Ozoliņš (Kalsnavas MB) trešais, savukārt komandu kopvērtējumā savā vecuma grupā kopā ar Tomasu Šaicānu (Salacas Kauss) izcīnīja pirmo vietu 13 valstu konkurencē. Otrajā vietā Somijas valsts izlase, bet trešajā vietā Igaunijas izlases sportisti. Puiši jau sestdien, pēc pirmajiem treniņiem savā starpā nolēma, ka viņiem nav konkurentu un pie šīs pārliecības turējās, lai gan treneri ik pa laikam bija nobažījušies, vai tāda pašpārliecinātība nenāks kopā ar neuzmanību un kļūdām.

MX85 klasē individuāli labāko sniegumu rādīja Edvards Bidzāns (MX Moduls), kas 39 sportistu konkurencē izcīnīja 2.vietu. Savukārt kopā ar Kārli Albertu Reišuli (Rodeo) un Aleksi Araidu (Rodeo) kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena, piekāpās Vācijas un Beļģijas izlasēm.

Latvijas Junioru izlases vadītājs, Fīlips Kempelis: "Šis bija mans klusais mērķis jau trešo sezonu, jo katrs izlases vadītājs, veidojot komandu, sapņo par uzvaru. Uz papīra mūsu izlase neizskatījās spēcīgākie, bet Nāciju princips tieši tādēļ ir tik interesants, ka ir daudz un dažādi pavērsieni. MX65 klases sportisti ir tie, kas ar lieliskajiem rezultātiem sniedza lielāko ieguldījumu uzvarā, jo visos braucienos bija stabili starp līderiem. Prieks arī par MX85 klases labākajiem Latvijas braucējiem – Edvardu un Kārli, šodien visi pārliecinājāmies, cik ļoti var redzēt, ka puišiem jau ir starptautisku sacensību pieredze un nebaidās no sportistu masas startā, spēj adaptēties trasei un cīnās. Kā jau paredzēju Coupe komandai bija visgrūtāk, bet lepojos, ka pēc katra brauciena vecākie sportisti nāca pie jaunākajiem un stāstīja par izmaiņām trasē, brīdināja par bedrēm vai līkumiem. Šī izlase darbojās kā pirms sacensībām jau biju lūdzis – kā viens vesels, kas viens otram palīdz un sadarbojas.”

Latvijas "Coupe" komandas sastāvs - MX125 klases sportists līdz 17 gadu vecumam – Ralfs Edgars Ozoliņš (Salacas kauss), MX2 klasē cīnījās Rainers Žuks (ASRT) un Open klasē (sportists līdz 21 gadu vecumam) – Niks Niklāvs Sūna (Kristera Serģa motoklubs). Šiem jauniešiem kopā izdevās sasniegt 9.vietu 13 komandu konkurencē – citu valstu sportisti bija pieredzes bagātāki, bet latviešiem uzdevums bija uzkrāt pieredzi, sajust konkurenci.

Sacensībās bija spēcīgs treneru sastāvs, kas vairākas dienas nenogurstoši strādāja ar visiem sportistiem, meklējot labākos risinājumus, uzmundrinot un atbalstot: Arnis Kalniņš, Roberts Justs, Dāvis Ivanovs un Gints Filipsons. Katram no sportistiem bija savs mehāniķis un tie arī savstarpēji sadarbojās, lai sportistiem nebūtu tehnisku problēmu.
No šodienas līdz nedēļas beigām, 14. oktobrim, Rīgā notiks Rudens Rīgas restorānu nedēļa, kurā īpašu trīs kārtu maltīti piedāvās 52 Rīgas restorāni un kafejnīcas. Restorānu sagatavotās ēdienkartes iespējams apskatīt portālā www.LiveRiga.com.

Rīgas restorānu nedēļa, kas ir nu jau par spēcīgu tradīciju kļuvušais pasākums, ir domāta ne vien izsmalcinātiem gardēžiem, bet ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim. Tā ir lieliska iespēja ieturēt pilnvērtīgu trīs kārtu maltīti ar uzkodu, pamatēdienu un desertu par divām fiksētām un ievērojami samazinātām cenām.

Rīgas Restorānu nedēļā piedalās 52 pilsētas restorāni ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā ir sezonālas, Latvijā audzētas izejvielas. Šoreiz šefpavāri īpašu uzmanību veltījuši desertiem, kas tapuši par godu valsts svētkiem – kādi tie būs, tā ir katra garšu meistara interpretācija.

Rudens Rīgas restorānu nedēļas piedāvājums restorānos ir pieejams, veicot iepriekšēju galdiņa rezervāciju izvēlētajā restorānā.

Lai apsveiktu rīdziniekus un pilsētas viesus Latvijas Valsts simtgadē, izveidots nebijis pilsētvides objekts – divas 4 metrus augstas rokas, kas ir lielākā dabā apskatāmā un aptaustāmā roku skulptūra Latvijā. Roku pirkti simboliski rāda Latvijas abreviatūru “LV”, un par to modeli kļuva  – bokseris Mairis Briedis.

Latvijas simtgadei veltītās skulptūras izveidei izmantota trīsdimensiju (3D) skanēšanas tehnoloģija, kas ļāvusi iegūt sportista roku virtuālu modeli. Tas palielināts 20 reizes, pa slāņiem izfrēzēts un salīmēts, un tad tēlnieks piešķīris vides objektam dzīvīgumu, to rūpīgi slīpējot.

Lai nodrošinātu objekta ilgmūžību, tas pārklāts ar plastikāta slāni.
Veidojot objektu, liela uzmanība pievērsta ne tikai roku proporcijām, formai un fiksētai pozai, bet arī anatomiskām detaļām. Tādējādi izdevies maksimāli precīzi atainot rokas, kas, no vienas puses, latviešu sportistam atnesušas panākumus un pasaules slavu, bet no otras puses - simbolizē spēku un to, ka Latvijas iedzīvotāji ir darītāju tauta.

Objekta mākslinieciskais autors ir talantīgais pašmāju arhitekts Didzis Jaunzems, kurš regulāri veido urbānus vides objektus un scenogrāfijas dažāda mēroga pasākumos.  Savukārt roku tehniskā izveide notikusi mākslinieki Arņa Vataša vadībā, kurš plašāku atpazīstamību ieguvis, veidojot dekorācijas vēsturiskai filmai “Namejas gredzens”.

Skulptūra ir apskatāma tirdzniecības centra Domina Shopping skvērā pie C ieejas iepretim Zemitāna tiltam līdz šī gada pirmajai Adventei, kad tās vietu ieņems Ziemassvētku egle.
Visu aktuālo informāciju var atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapā  - cvk.lv - vai spied šeit

Tāpat darbojas uzziņu tālrunis par vēlēšanām 67049999.

Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Balsošanas dokumenti 13.Saeimas vēlēšanās ir:
1)     derīga Latvijas pilsoņa pase,
2)     derīga Latvijas pilsoņa personas apliecība (eID) kopā ar vēlētāja apliecību.

Saeimas vēlēšanās netiek lietoti iepriekš izveidoti vēlētāju saraksti. Vēlēšanu dienā vēlētājs drīkst doties balsot uz jebkuru vēlēšanu iecirkni, bet, lai nebūtu iespēja nobalsot vairākkārt, vēlētāja pasē iespiež spiedogu par dalību vēlēšanās.

Kad nepieciešama vēlētāja apliecība?
Vēlētāja apliecība nepieciešama tikai tiem vēlētājiem, kuriem nav Latvijas pilsoņa pases, bet ir Latvijas pilsoņa personas apliecība.
Vēlētāju apliecību dalībai 13.Saeimas vēlēšanās varēs saņemt līdz 6. oktobrim tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta personas apliecība.
Vēlētāja apliecības izsniedz bez maksas. 

Kur ziņot par vēlēšanu pārkāpumiem.

Ja kāds prettiesiskā veidā vēlas ietekmēt Jūsu balsojumu, zvaniet Valsts policijai pa tālruni 110 vai nododiet Jūsu rīcībā esošo informāciju Drošības policijai pa tālruni 67208964 vai e-pastu dpdd@dp.gov.lv.

Par pamanītajiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā, iespējamo slēpto aģitāciju, jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sūtot e-pastu knab@knab.gov.lv vai zvanot uz tālruni 80002070.

Par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem vidē (nav noņemti reklāmas plakāti) jāinformē pašvaldības policija vai Valsts policija pa tālruni 110 vai e-pastu ovb@riga.vp.gov.lv.

Par aģitācijas pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos vai 50 m no iecirkņa ieejas jāinformē attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai jāzvana uz Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni 67049999.
Facebook Draugiem Twitter Instagram