Šodien   paziņoti Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti.
"Lielā Kristapa" balvai šosezon iesniegti 66 filmu pieteikumi, ko veidojuši gan filmu nozares profesionāļi, gan arī amatieri.

Balvu pasniegšanas ceremonijā, kas notiks 13.novembrī, tiks piešķirtas balvas labākajām Latvijas filmām astoņās kategorijās un labākajiem filmu ražošanā iesaistītajiem profesionāļiem 15 kategorijās.

Balvu par mūža ieguldījumu latviešu kino mākslā saņems režisori, scenāristi un producenti Roze Stiebra un Ansis Bērziņš – zīmētās animācijas aizsācēji Latvijā.

Balvai "Lielais Kristaps" nominēto filmu un profesionāļu saraksts.

Kategorijā Labākā pilnmetrāžas spēlfilma nominētas:

“Melānijas hronika”, rež. Viesturs Kairišs, prod. Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, Mistrus Media
“Pirmdzimtais”, rež. Aiks Karapetjans, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”
“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, rež. Varis Brasla, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.
Kategorijā Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma nominētas:
“Atbrīvošanas diena”, rež. Uģis Olte, Mortens Traviks, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Pasaka par tukšo telpu”, rež. Krista Burāne, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Ievainotais jātnieks”, rež. Ilona Brūvere, prod. Ilona Brūvere, Filmu studija KINOLATS

Kategorijā Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma nominētas:

“Lidija”, rež. Andrejs Verhoustinskis, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Melleņu gari”, rež. Astra Zoldnere, prod. Kaspars Braķis, Fly For Film
“Zirdziņ, hallo!”, rež. Laila Pakalniņa, prod. Laila Pakalniņa, Kompānija Hargla

Kategorijā Labākā animācijas filma nominētas:

“Bize un Neguļa”, rež. Edmunds Jansons, prod. Sabīne Andersone, Atom Art
“Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi”, rež. Reinis Kalnaellis, prod. Vilnis Kalnaellis, SIA “Filmu studija RIJA”
“Oāze”, rež. Gints Zilbalodis, prod. Gints Zilbalodis, Bilibaba

Kategorijā Labākā debijas filma nominētas:

“Vienu biļeti, lūdzu!”, rež. Matīss Kaža, prod. Matīss Kaža, Deep Sea Studios
“Vectēva tēvs”, rež. Kārlis Lesiņš, VSIA Latvijas Televīzija
“Lidojošo mūku templis”, rež. Žanete Skarule, prod. Uldis Cekulis, Vides Filmu Studija
“Garāžas”, rež. Katrīna Neiburga, prod. Alise Ģelze, Aija Bērziņa, Tasse Film

Kategorijā Labākais spēlfilmas režisors nominēti:

Viesturs Kairišs (“Melānijas hronika”, prod. Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, Mistrus Media)
Staņislavs Tokalovs (“Tas, ko viņi neredz”, prod. Guntis Trekteris, Ego Media)
Varis Brasla (“Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Aiks Karapetjans (“Pirmdzimtais”, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”)

Kategorijā Labākā aktrise nominētas:

Sabīne Timoteo (“Melānijas hronika”, prod. Inese Boka-Grūbe, Gints Grūbe, Mistrus Media)
Maija Doveika (“Pirmdzimtais”, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”)
Akvelīna Līvmane (“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Elīna Vāne (“Svingeri”, rež. Andrejs Ēķis, prod. Kristians Alhimionoks, Zanda Seņkova, Platforma Filma)

Kategorijā Labākais aktieris nominēti:

Markuss Jānis Eglītis (“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Kaspars Znotiņš (“Pirmdzimtais”, prod. Roberts Vinovskis, Studija “Lokomotīve”)
Mārtiņš Vilsons (“Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, prod. Gatis Upmalis, F.O.R.M.A.)
Jevgēņijs Tkačuks (“Tas, ko viņi neredz”, rež. Staņislavs Tokalovs, prod. Guntis Trekteris, Ego Media)

Pilns nomināciju saraksts skatāms arī "Lielā Kristapa" mājas lapā.
Nominētās filmas vērtēs īpaša "Lielā Kristapa" starptautiskā žūrija, kuras sastāvā šogad strādās Renārs Vimba, režisors, Daira Aboliņa, starptautiskās kinokritiķu asociācijas FIPRESCI Latvijas nodaļas vadītāja, Antra Cilinska, producente,  Agņeška Orila (Agnieszka Oryl), Varšavas Starptautiskais filmu festivāls (Polija), Larisa Maljukova (Лариса Малюкова), kino kritiķe, interneta žurnāls Novaja Gazeta (Krievija), Alisa Simona (Alissa Simon), Variety, Palmspringsas Starptautiskais kino festivāls (ASV), Fridriks Tūrs Fridriksons (Fridrik Thor Fridriksson), režisors (Islande).
"Lielais Kristaps" aicina ne tikai novērtēt pēdējā gada labākos sasniegumus, bet arī atklāt zemūdens pērles Latvijas kino vēsturē, bez kurām šodienas kino būtu citāds.

Tradicionāli "Lielais Kristaps" ietvaros notiek arī Studentu filmu konkurss, kuram šogad eksperti Liene Laviņa Kalnaella, Zane Peneze un Māris Prombergs izvirzījuši 14 filmas:

“Pietura Zoja”, rež. Jānis Jozauskis,
“Septiņas neveikla seksa reizes. Pirmā daļa”, rež. Liene Line,
“Drošsirdīgs mednieks”, rež. Liāna Mihailova,
“Silts klusums”, rež. Rinalds Zelts,
“Pinokio”, rež. Elita Kļaviņa,
“Augstāk, tālāk, stiprāk”, rež. Tīna Zariņa,
“Apakšstraume”, rež. Kristiāns Riekstiņš,
“Viena.Nakts”, rež. Ieva Kristofa-Norvele,
“Prezidents”, rež. Māris Bezmers,
“Smilšu kovbojs”, rež. Marta Elīna Martinsone,
“Folkmaņa faktors”, rež. Indra Vaļeniece,
“Zvaigžņotās debesis”, rež. Konstantīns Ņedošivins,
“Tētis snauž”, rež. Mārcis Miljons,
“Dzeņa pieskāriens”, rež. Signe Birkova.
Turpmāk obligātā civiltiesiskā transporta apdrošināšana būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, paredz vakar valdībā atbalstītie grozījumi .

Finanšu ministrijā skaidroja, ka līdz ar to turpmāk OCTA attiecībā uz transportlīdzekļiem būs veicama ne tikai tad, ja transportlīdzekli izmanto ceļu satiksmē, bet arī jebkurā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.

Likumā  minētais jēdziens "transportlīdzekļu lietošana" aptver jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, tādējādi šis jēdziens var attiekties, piemēram, uz traktora manevru saimniecības pagalmā, lai šķūnī novietotu piekabi, ar kuru šis traktors ir aprīkots.

Tas nozīmē, ka arī gadījumā, ja būs noticis ceļu satiksmes negadījums ārpus ceļiem, piemēram, pagalmā, pļavā vai saimniecības ēkā, cietušajam ir tiesības saņemt zaudējumus no OCTA, kā arī attiecīgi īpašniekam ir pienākums apdrošināt savu transportlīdzekļi arī tad, ja tas nepiedalās ceļu satiksmē, bet tiek lietots ārpus ceļa.

Latvijā arī turpmāk transportlīdzekļu īpašnieku OCTA apdrošināšana nebūs jāiegādājas gadījumos, ja automašīna netiek izmantota, uzsvēra Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

Izmaiņas attieksies nevis uz transportlīdzekļiem, piemēram, motocikliem, kas laika apstākļu dēļ ziemā tiek nolikti garāžā, bet gan uz tehniku, kas tiek izmantota darbam slēgtās teritorijās, pagalmos, pļavās, tīrumos, mežos, piemēram, lauksaimniecības tehnika, piekabes u.c. transportlīdzekļi.
Jau šobrīd līdz septembrim vērojams 43% pieaugums atlīdzībām par ugunsgrēkiem, kuru iemesls bijis neatbilstoši uzstādītas, nepareizi ekspluatētas apkures sistēmas un netīrīti dūmvadi, liecina apdrošināšanas kompāniju informācija.

Vienlaikus nozares eksperti atgādina – atsākoties apkures sezonai, šādu ugunsgrēku skaitam ir tendence pieaugt.
Lai gan vēl apkures sezona nav sākusies, jau šobrīd apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājusi teju trīs reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopumā līdz septembrim apdrošinātājs klientiem zaudējumu segšanai izmaksājis jau 342 tūkstošus eiro.  

Skursteņslauķi norāda, ka  lielākoties ugunsgrēkus izraisa nekvalitatīvi un nepareizi izbūvēti dūmvadi un to netīrīšana. Tomēr pieredze rāda – cilvēki par drošību sāk domāt novēloti, kaut arī to varētu darīt, piemēram, tūlīt pēc apkures sezona beigām. 
Lai arī Ministru kabineta noteikumos ir normēti tīrīšanas termiņi, cilvēki to dara ļoti stihiski. Katru gadu pēc septembra ir lielākais pieteikumu skaits. Cilvēki domā, ka tad, kad viņi piezvana, skursteņslauķim līdz viņiem ir jānokļūst tuvākajās pāris dienās. Vizītes šobrīd tiek pieteiktas divas nedēļas uz priekšu, bet nepiemērotu laikapstākļu dēļ iepriekšējie pieraksti pat pārcelti.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem katru gadu gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures problēmu dēļ. No tiem apmēram pusē gadījumu iemesls ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi.
Ik gadu ugunsdzēsēji glābēji dzēš vairāk nekā 500 ugunsgrēkus, kuros netīrītu skursteņu dēļ deg sodrēji dūmvados. 

Lai sagatavotos apkures sezonai laikus, Latvijas skursteņslaucītāju amata brālība aicina:

• negaidot auksto un drēgno laiku, vērsies pie speciālistiem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem veiktu regulāru apkures sistēmu, to skaitā dūmvadu, pārbaudi un tīrīšanu,
• veikt apkures sistēmu atbilstošu uzraudzību, lai jau savlaicīgi varētu pamanīt iespējamos bojājumus (piemēram, metāla dūmvadiem ir ierobežots darbības laiks, pēc kura tie ir jānomaina),
• vissvarīgākais ieteikums ir lietot sausu malku. Lietojot slapju malku, pastiprināti rodas sodrēji, kvēpi un kondensāts, kas pēc ilgstošas uzkrāšanās var izraisīt aizdegšanos. Malka kurināšanai ir jāsagatavo divus gadus iepriekš,
• skursteņslauķa vidējā izsaukuma cena, kas ietver ceļa izdevumus, uzkāpšanu uz jumta, birstēšanu un pakājes tīrīšanu, ir ap 50 eiro (atkarīgs no apstākļiem un konkrētās situācijas). Turklāt jāpiebilst, ka, sākoties apkures sezonai, pakalpojuma cenas pieaug,
• noteikti uzstādīt mājoklī dūmu detektoru, kas savlaicīgi ar skaņas signālu brīdinās par piedūmojumu, kā arī stingri ievērot Ugunsdrošības noteikumus.

Nedēļas nogalē Maķedonijas galvaspilsētā Skopjē tika apbalvoti Eiropas muzeju akadēmijas (European Museum Academy) 2017.gada izcilākie muzeji. CSDD Rīgas Motormuzejs 34 Eiropas muzeju konkurencē tika augstu novērtēts un iekļuva konkursa finālā, apsteidzot britu nacionālā auto muzeja British Motor Museum, Mercedes - Benz muzeja Štutgartē un daudzu citu pasaulē slavenu muzeju ekspozīcijas.

Rīgas Motormuzeja vadītājs Aivars Aksenoks, komentējot iegūto atzinību, saka: “Patīkami, ka Rīgas Motormuzejs, kuru iemīļojuši tūkstošiem apmeklētāju no Latvijas un citām valstīm,  ieguvis arī ļoti augstu starptautisku novērtējumu, ko izteikuši Eiropas labākie muzeju speciālisti”.

Konkursa žūrija, kuras sastāvā ir Eiropas muzeju vadītāji, nozares speciālisti, kā arī Luksemburgas princese Sibilla de Luxembourg, atzinīgi novērtēja Motormuzeja ekspozīcijas kvalitāti un stāstu pasniegšanas veidu, kas izglītojošos aspektus savieno ar izklaidi. Micheletti Award vadītājs un žūrijas loceklis Rene Capovin: “Motormuzejam pietrūka pavisam nedaudz, lai kļūtu par konkursa uzvarētāju, jo fināla atlases kārtā muzejs bija iekļuvis starp 5 labākajiem”.

Par uzvarētājiem konkursā tika nosaukti dāņu dizaina muzejs Designmuseum Danmark Kopenhāgenā, saņemot DASA Award, un Īrijas neatkarības cīņu muzejs Dublinā – GPO Witness History Visitor Centre, saņemot Micheletti Award.

Konkursa žūrija vērtēja muzeja kopējo tēlu, piedāvātos pakalpojumus, ēku, ekspozīcijas saturu un pasniegšanas veidu, mainīgās izstādes, ekspozīcijas dizainu, pieejamības risinājumus, vadību un darbiniekus, kā arī muzejā veiktās pedagoģiskās aktivitātes, organizētos pasākumus, mārketinga aktivitātes un kopējo muzeja atmosfēru.

Kopā ar Motormuzeju konkursa finālam tika izvēlēti 10 muzeji: Alpinarium Austrijā; Museum of Wooden Shipbuilding Horvātijā; Designmuseum Danmark Dānijā; Horsens Prison Museum Dānijā; German Football Museum Vācijā; Archaeological Museum Grieķijā; GPO Witness History Visitor Centre Īrijā; Waterline Museum Nīderlandē; European Solidarity Centre Polijā.
Autosporta sezona Latvijā straujiem soļiem tuvojas beigām un viens no spilgtākajiem noslēgumiem solās būt driftā – 8. oktobrī Biķernieku trasē pulcēsies vairāk nekā 75 sportisti/-es, kuru starpā būs divas dāmas, 12 un 15 gadus veci juniori, un spēcīgi viesi no Skandināvijas.

Latvijas drifta sezonas noslēgums būs īpašs gan ar kopvērtējuma cīņām čempionāta un kausa ieskaitēs, gan arī ar kolorīto dalībnieku sastāvu.
PRO klasē uz uzvaru tēmēs jaunais Baltijas čempions 2017. Jānis Eglīte, kurš pirms noslēdzošā posma atrodas arī Latvijas čempionāta galvgalī. Viņam nopietnu konkurenci gan sastādīs pagājušā gada Baltijas un Latvijas čempions Ingus Jēkabsons, tāpat jāuzmanās no Eiropas sacīkstēs pieredzi uzkrājušā soma Juha Pöytälaakso, kurš ieradīsies no Somijas, un Eiropas seriālā 2017 gadā ir palicis 2.vietā sezonā. Kopā Pro klasē uz starta izies 8 viesi no Somijas, kuri sastādīs nopietnu konkurenci Latvijas Pro klases braucējiem.

Ja PRO klasē tituls jau praktiski ir izšķirts, tad Latvijas drifta kausa ProAm ieskaitē cīņas par sezonas uzvarētāju solās būt ļoti karstas. Pirmo trijnieku – Jāni Brālīti, Rinaldu Rižovu un Jāni Jurku – šķir vien 14 punkti, kas nozīmē, ka uzvara pēdējā posmā visdrīzākais nozīmēs uzvaru arī kopvērtējumā. 

ProAM klasē gan par pārsteigumu var parūpēties ikviens, to starpā arī pasaulē jaunākais drifteris, 12 gadus vecais Nikolass Bertāns, un 15 gadus vecais debitants Artūrs Bondars, kurš līdz šim startējis kartinga sacensībās, bet sezonas noslēgumā izmēģinās spēkus driftā.
Uzmanība jāpievērš arī daiļā dzimuma pārstāvēm – Krise Aalto no Somijas un Deimante Radzeviciute no Lietuvas noteikti vēlēsies pacīnīties par uzvarām un pjedestālu. 

Tāpat sezonas noslēgumā uz starta izies Latvijas drifta kausa Street jeb ielas klase, kurā kopvērtējuma līderi 2017 gadā izšķirsies tieši šajās sacensībās. Street klase savus startus aizvadīs aiz konfigurācijas, kura saukta „aiz starta mājas”, tandēmu fināli būs svētdienas vakarā, kas nozīmē, sacensības pa krēslu! Trases konfigurācijas šoreiz visām klasēm būs pretēji ierastajam virzienam, t.i. starts no kartinga trases/šosejas boksiem, pēc kuriem ProAm un PRO brauks lielās tribīnes virzienā.

Darbība trasē sāksies jau sestdienā, 7. oktobrī, kad no 10:00 līdz 20:00 tiks aizvadīti visu klašu treniņbraucieni un Street klases kvalifikācija. Īstās cīņas trasē gan norisināsies svētdien, 8. oktobrī – rīta pusē paredzētas ProAm un PRO klašu kvalifikācijas, kurām 13:00 sekos oficiālā sacensību atklāšana, bet no 13:30 līdz pat 20:00 trasē varēs redzēt izšķirošās tandēmu cīņas.

Ino meklējiet www.driftlatvia.com
Dzīvokļa īpašnieka statusa vietā īres tiesības, dažādi liegumi un apgrūtinājumi uz tikko iegādāto zemes gabalu, īrnieki, kas, kā izrādās, nāk mantojumā kopā ar īpašumu –  ir tikai daži no pārsteigumiem, ar kuriem cilvēki mēdz saskarties, noslēdzoties īpašuma iegādes procesam, tā liecina zvērinātu notāru pieredze Latvijā.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotājiem Latvijā trūkst ne tikai zināšanu juridiskajos jautājumos, bet arī izpratnes, kad jālūdz palīdzība nozares profesionāļiem. Visbiežāk pieļautās kļūdas ir paļaušanās uz internetā lejupielādētiem līgumu paraugiem, kas nav pielāgoti konkrētai situācijai, kā arī balstīšanās uz draugu vai radu pieredzi. 

“Vēlme ietaupīt uz profesionāļu konsultāciju rēķina droši vien ir cilvēciski saprotama motivācija. Arī  zināšanu un izpratnes trūkumu par juridiskiem jautājumiem cilvēkiem, kuri ar tiem ikdienā nemēdz saskarties, nepārmetīsi. Taču bieži vien darījumā ar nekustamo īpašumu iesaistītie pat neiepazīstas ar līguma saturu un necenšas noskaidrot sev nesaprotamu terminu būtību, bet tas ir vissvarīgākais, lai pasargātu sevi, savas tiesības un nepieļautu liktenīgas kļūdas juridisku dokumentu sagatavošanā, “Likumam un Taisnībai” skaidro Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Katrai situācijai savs līgums

Internetā pieejamie līgumi, kā novērojuši notāri, darījumu noslēgšanā tiek izmantoti itin bieži, taču, kā uzsver Sandra Stīpniece, ja kas der visam, tas neder nekam: “Nereti šādu līgumu sagatavju saturs vispār neatbilst tam, par ko puses vienojušās – piemēram, darījumam ar zemi un mežu tiek aizpildīts internetā lejupielādēts dzīvokļa pirkuma līgums. Tāpat netiek atrunāti būtiski līguma noteikumi, kļūdaini norādīts pats darījuma objekts, nav norādīta norēķinu kārtība, kā arī konkrēti pienākumi, kurus puses patiesībā uzņēmušās.” 
Notāri novērojuši, ka standarta līgumi kā biežākais klupšanas akmens ir tieši jaunāka gadagājuma cilvēkiem. Ja vecākā paaudze pret juridiskiem jautājumiem izturas ar lielāku atbildību, rūpīgi pārdomā visus aspektus, iztaujā un uztic notāram sagatavot darījumu, tad vidējās un jaunākās paaudzes cilvēki ir paviršāki vai pašpārliecinātāki. “Viņi nevēlas uzklausīt padomus un uzskata, ka internetā lejupielādēts līguma paraugs ir gana uzticams garants viņu tiesiskajai drošībai. Tomēr prakse rāda, ka šādai pašpārliecinātībai bieži vien nav pamata,” norāda LZNP priekšsēdētāja.

Skaidrība par terminiem līgumā

62,9% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēdz līgumus parakstīt, tos iepriekš neizlasot. Tādējādi cilvēks pakļauj sevi ne tikai krāpniecības riskam, bet arī labprātīgi uzņemas saistības, kuras patiesībā, iespējams, nemaz negrib vai nespēj izpildīt. “Iedzīvotāji nevēlas, nespēj un neuzskata par nepieciešamu rūpīgi iepazīties ar tekstu un izprast dokumenta saturu. Dažādu darījumu dokumentu lasītprasme ir vāja arī juridiski izglītotiem cilvēkiem, kuri paļaujas uz dokumentu izstrādātāju profesionalitāti un izvēlas neiedziļināties apjomīgajā juridiskajā tekstā. Reizēm, pārlasot līguma projektu, pat netiek pamanītas nepilnības pašas personas datos, konta numurā, procentu aprēķinā, darījuma norises kārtībā un citā būtiskā informācijā,” stāsta Sandra Stīpniece.
Taču ar dokumentu izlasīšanu un savu datu pārbaudīšanu vien arī nav gana – nepieciešams iedziļināties tekstā, izprast terminus, līguma nosacījumus. “Juridiskā valoda ir specifiska un satur sarežģītus terminus, tāpēc profesionāļa iesaiste, kas palīdz atklāt ne tikai dokumenta trūkumus, bet novērst arī iespējamos darījuma zemūdens akmeņus, ir īpaši būtiska. Tā, piemēram, juridiskos dokumentos bieži tiek jaukta kustamā manta ar nekustamo, rokasnauda ar avansa iemaksu, parastā lietojuma tiesība un dzīvokļa tiesība, kā arī citi termini,” atklāj zvērināta notāre.

Tādi pārsteigumi kā "kaķis maisā"

Nepienācīga attieksme pret darījuma juridisko pusi var novest, piemēram, pie tā, ka nopirkts patiesībā tiek nevis dzīvoklis, bet īres tiesības uz to. Par dažādiem liegumiem un apgrūtinājumiem tikko iegādātajam zemes gabalam jaunie īpašnieki uzzina tikai tad, kad darījums jau ir noticis. Mēdz gadīties, ka “mantojumā”, kopā ar nule iegādāto dzīvokli, nāk arī īrnieki, ar kuriem telpu īres līgums ir spēkā vēl vairākus gadus, un jaunajam īpašniekam tas jārespektē. “Cilvēkam, kurš izlemj pats kārtot darījumu ar nekustamo īpašumu, ir jābūt ļoti erudītam ne tikai juridiskos jautājumos, bet arī jāpārzina, kādos reģistros un institūcijās jāvēršas, lai pārbaudītu visu iespējamo informāciju par zemi, dzīvokli vai māju, ko iecerēts iegādāties – tieši šajos datos var atklāties visneiedomājamākie pārsteigumi kā melns kaķis maisā,” norāda Sandra Stīpniece. Viņa atgādina, ka “darījuma sagatavošanu vērts uzticēt notāram,  kurš ne tikai sagatavos līgumu, iegūstot  informāciju no vairāk kā 30 reģistriem, bet arī izskaidros pusēm visus ar darījumu saistītos aspektus, viņu tiesības un pienākumus. Pēc darījuma pabeigšanas notārs elektroniski iesniegs dokumentus īpašuma tiesību reģistrācijai zemesgrāmatā, kā arī sekos līdzi īpašuma tiesību nostiprināšanas procesam. Uzticot darījumu notāram, personai pašai tam jāvelta vien tik daudz laika, lai vienreiz ierastos notāra birojā parakstīt līgumu. Tas ir gan droši, gan ērti.

Pirms parakstīt līgumu, zvērināta notāre Sandra Stīpniece iesaka:
• Konsultēties ar profesionāliem juristiem, piemēram, vēršoties pie notāra;
• Rūpīgi izlasiīt jebkuru dokumentu, kas attiecas uz darījumu;
• Nekautrēties uzdot jautājumus un nepaļauties vienīgi uz cilvēku godaprātu;
• Rakstiski fiksēt visu, par ko puses ir vienojušās;
• Neizmantot internetā pieejamos līguma paraugus, nepielāgojot tos konkrētajai situācijai;
• Paredzēt tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja neiestājas plānotās sekas vai rezultāts;
• Norēķiniem izmantot bezskaidru naudu. Ieteicams izmantot notāra glabājuma kontu;
• Klausīt intuīcijai un neiesaistīties darījumā, kurā kaut nianse nav skaidra un saprotama;
• Pārbaudīt līgumā ietverto informāciju – personas datus, īpašumu adreses, kadastra numuru u.c.;
• Pārbaudīt informāciju atbilstošos reģistros – piemēram, salīdzināt Valsts zemes dienesta datus ar informāciju zemesgrāmatā;
• Izvērtēt notariāla akta priekšrocības un drošību iepretī privāti gatavotam līgumam;
• Nekad nebalstīties uz kaimiņu vai paziņu pieredzi – katrs darījums ir unikāls;
• Neparakstīt līgumu, ja kāds no terminiem vai nosacījumiem nav saprotams un netiek izskaidrots.

Vairāk informācijas:
Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore
Tel.: 67218955;
E-m: Vija.Pizica@latvijasnotars.lv
1.oktobrī, atzīmējot Starptautisko senioru dienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicināja iedzīvotājus parūpēties un atgādināt saviem vecākiem un vecvecākiem par drošību.

VUGD statistika liecina, ka šogad no 50 ugunsgrēkos bojāgājušajiem cilvēkiem, 44% jeb 22 bija vecumā virs 60 gadiem, savukārt aptuveni trešā daļa jeb  88 cilvēki no ugunsgrēkos cietušajiem ir vecumā virs 60 gadiem.
Glābēji iesaka ar saviem vecākiem un vecvecākiem ne tikai pārrunāt vairākus ugunsdrošības jautājumus, bet arī pašiem izdarīt visu nepieciešamo, lai senioru mājoklī samazinātu ugunsgrēku izcelšanās iespējamību. 

Ik gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanas izraisītām problēmām – neiztīrītiem dūmvadiem, bojātām apkures ierīcēm un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Parūpējaties saviem tuviniekiem un, lai viņu mājoklī neizceltos postoši ugunsgrēki, atgādiniet, ka pirms apkures sezonas nepieciešams iztīrīt skursteni un pārbaudīt sildierīces, kā arī pastāstiet par pareizu apkures ierīču lietošanu.  Līdztekus senioriem noteikti ir jāatgādina, ka dedzinot sveces, tās vienmēr jānovieto uz nedegošas virsmas nevis uz televizora vai aizkaru tuvumā. Īpaši svarīgi uzsvērt, ka, aizejot gulēt vai izejot ārā no mājām, sveces nedrīkst atstāt degot!

Bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens arī ir viens no iemesliem, kāpēc iet bojā vai cieš gados vecāki cilvēki. Pārrunājiet ar saviem vecākiem un vecvecākiem dažus drošības padomus, kas jāievēro darbojoties virtuvē – gatavot nevajadzētu, ja jūtas miegains vai lietoti medikamenti, kas padara cilvēku miegainu, kā arī to, ka, ja ēdiens ir uz plīts, tad to nevajadzētu atstāt bez uzraudzības, jo bieži vien cilvēki par to aizmirst, iesnaužas vai aizraujas ar citu nodarbi citā istabā. Ja tomēr gatavošanas laikā sanāk iziet, tad labs risinājums šādām situācijām ir laika taimeri vai atgādinājumi telefonā, kas atgādinās par ēdienu uz plīts. 

Ja neesat vēl izdomājuši, kā apsveikt savus tuviniekus svētkos, tad norādām, ka laba dāvana svētkos ir dūmu detektors! Nereti ugunsgrēki izceļas cilvēku neuzmanības dēļ, tādēļ seniori novērtēs, ja viņu mājoklī tiks ierīkots dūmu detektors, kas ar spalgas skaņas palīdzību brīdinās, ja izcelsies ugunsgrēks. Aicinām dūmu detektoru ne tikai uzdāvināt, bet arī pašiem uzreiz uzstādīt, lai senioriem par to nebūtu jāsatraucas. 

Lai arī mēs zinām, cik ļoti mūsu vecākiem un vecvecākiem patīk doties mežā sēņot un ogot, aicinām pārrunāt un atgādināt par pasākumiem, kas palīdzēs neapmaldīties. VUGD statistika liecina, ka šogad aptuveni ceturtā daļa no apmaldīšanās gadījumiem mežos vai purvos bija saistīti ar cilvēkiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem – 22 gadījumos no 84 izsaukumiem bija apmaldījušies seniori.
Atgādiniet, ka mežā jādodas kopā ar kādu, bet, ja tas nav iespējams, tad obligāti jāņem līdzi pilnībā uzlādēts mobilais telefons, lai nepieciešamības gadījumā varētu sazināties! Otrkārt, pirms došanās uz mežu, jāinformē piederīgie par to, kurā vietā plānots sēņot vai ogot, kā arī jāmin laiks, kad plānots atgriezties. 

VUGD aicina iedzīvotājus regulāri atgādināt saviem vecākiem un vecvecākiem par dažādiem drošības jautājumiem un parūpēties, ka viņu mājokļos ir paveikti visi nepieciešamie ar ugunsdrošību saistītie pasākumi!

Avots: VUGD
Arī šajā mācību gadā lauku skolās veiks bezmaksas redzes pārbaudes. Oktobrī un novembrī redzi pārbaudīs Jelgavas, Ozolnieku, Ogres, Ķeguma, Lielvārdes un Iecavas novadu skolās. Līdz šim Borisa un Ināras Teterevu fonda labdarības programmas “Dakter, es labi redzu!” ietvaros redze pārbaudīta jau 419 lauku skolās 14313 skolēniem.

Fonda mērķis - līdz 2018. gadam aptvert mazās lauku skolas visos Latvijas novados, lai to audzēkņiem laikus konstatētu redzes pasliktināšanos un palīdzētu novērst to.
Tādēļ pēc bezmaksas redzes pārbaudes bērni ar vāju redzi saņem recepti-dāvanu karti 45 eiro vērtībā briļļu iegādei.  

Latvijas skolēnu redzes skrīnings parādīja, ka redzes korekcija var būt nepieciešama līdz pat 44% to jaunāko klašu skolēnu, par kuriem bija bažas saistībā ar redzi. Tādēļ kopš 2013. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds īsteno programmu "Dakter, es labi redzu!", kuras ietvaros sertificēts oftalmologs ierodas pieteiktajā skolā ar visu nepieciešamo mobilo aparatūru.
Lai noteiktu pašvaldības, kas nodrošina lielāko atbalstu, daudzveidīgākos un pieejamākos pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad pirmo reizi rīko konkursu „Ģimenei draudzīga pašvaldība”, kurā piedalās 55 pašvaldības.

Pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm vērtē gan konkursa komisija, balstoties uz pašvaldību iesniegto informāciju, gan ikviens Latvijas iedzīvotājs līdz 31.oktobrim, balsojot vietnē www.vietagimenei.lv.
 
Laikā  līdz oktobra beigām šajā vietnē ikviens iedzīvotājs var novērtēt vienas, divu vai pat trīs pašvaldību sniegto atbalstu ģimenēm dažādās jomās.
Balsot var ne tikai par tām pašvaldībām, kas piedalās konkursā, bet arī par jebkuru citu pašvaldību.

Šis balsojums gan netiks ņemts vērā konkursā, bet noderēs pašvaldībām atbalsta pasākumu plānošanā, jo anketā iespējams iesniegt arī ierosinājumus par to, kādu atbalstu ģimenēm no pašvaldības vēlas saņemt.

Iedzīvotāji, aktīvi balsojot, var palīdzēt sev un savai pašvaldībai tikt pie jauna rotaļu laukuma. To, papildus VARAM balvai, iegūs kāda no tām četrām pašvaldībām, kas tiks atzītas par ģimenei draudzīgākajām, un kuras iedzīvotāju - balsotāju īpatsvars būs lielāks pret kopējo pašvaldības iedzīvotāju skaitu. 


Par vienu no apspriestākajiem interneta hitiem kļuvis video, kurā sacensību laikā kāda divus gadus veca meitenīte «pa kluso» pacienājas ar prinča Harija popkornu no viņa turzas.
Mazā meitenīte jau bija «nočiepusi» sešus popkorna gabaliņus, līdz to princis Harijs to pamanīja.

Ar trīs vērienīgiem pasākumiem – “Nakts peldējumu 2017”, Valdemāra ielas nakts braucienu Rīgā un Vislatvijas orientēšanās nakti – nedēļas nogalē izskanējusi Eiropas Sporta nedēļa Latvijā.
Kopumā reģionos un pilsētās vairāk nekā 500 Eiropas Sporta nedēļas pasākumos piedalījušies 317 268 iedzīvotāji. 

Nedēļas nogalē rīkotajā “Nakts peldējumā 2017” tika uzstādīts jauns rekords peldēšanas stafetē, visiem dalībniekiem nopeldot 77,35 kilometru garu distanci. Pasākums tika rīkots Rīgā, Liepājā, Daugavpilī un Ventspilī.
“”Nakts peldējums 2017” bija patiesi iedvesmojošs – kopā sanākot un vienam otru uzmundrinot, sasniedzām augstāko rādītāju – Rīgā nopeldējām 34 kilometrus!” stāsta arhitekts un distanču skrējējs Dins Vecāns. Otrajā vietā sekoja Ventspils, kurā dalībnieki nopeldēja 20,15 km, tad Liepāja ar 12,95 km un visbeidzot Daugavpils ar 10,25 km. Kopumā “Nakts peldējumā 2017” piedalījās ap 900 iedzīvotāju.  
Kā atklāj D.Vecāns, Eiropas Sporta nedēļas pasākumos varēja pamēģināt dažādus sporta veidus: “Eiropas Sporta nedēļu izbaudīju godam - to atklāju, vienā dienā noskrienot “Stirnu buku” un spēlējot futbolu, sauvkārt noslēdzu ar peldējumu un skrituļslidošanu, neraugoties uz saspringto darba grafiku. Mans nākamais uzdevums ir pamēģināt sērfošanu, ko šogad noteikti izdarīšu!”

Kopā ar D.Vecānu un 10 000 iedzīvotāju šajā nedēļas nogalē, sākot ar startu pie Brīvības pieminekļa, jaunuzklāto galvaspilsētas maģistrāles – Kr.Valdemāra ielas – segumu devās izmēģināt arī #BeActive vēstnesis - paralimpietis Alvils Brants. Viņš “Nakts braucienā” devās kopā ar Latvijas ratiņbasketbola tēvu Aigaru Miklāvu un priecājās par rekordlielo sportotāju skaitu: “Es ceru, ka ikviens, kurš atnāca uz pasākumu galvaspilsētā vai reģionā, ieraudzīja, ka būt fiziski aktīvam ir vienkārši! Novēlu visiem maksimāli ilgi uzturēt  Eiropas Sporta nedēļas garu un jaunās sportošanas prasmes attīstīt ikdienā, lai būtu veseli un dzīvotu labāk.” 

Nedēļas nogalē Vislatvijas orientēšanas nakts pasākumā sešās vietās Latvijā uz neparastām orientēšanās sacensībām – nakts rogainingu - savukārt pulcējās komandas, kas startēja dažādās grupās – ģimeņu, “open”, veterānu un sieviešu. Sacensību kontrolpunktos dalībniekus sagaidīja plāksnītes ar QR kodu, kuru atpazina speciāli šim pasākumam izstrādātā rogaininga lietotne sportistu viedtālrunī. 
“Rīgā atsaucība bija vislielākā, jo startēja vairāk nekā 70 komandu. Pasākuma atmosfēra  bija neaizmirstama! Negaidījām tik lielu atsaucību,” atzina sacensību rīkotājs Matīss Ratnieks. Kopumā Vislatvijas orientēšanās naktī Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Talsos un Vecumniekos piedalījās vairāk nekā 850 dalībnieku. 

Šogad Eiropas Sporta nedēļa Latvijā tika rīkota jau trešo reizi, un, kā atzīst rīkotāji - īpašu iniciatīvu pasākumu rīkošanā šogad izrādījušas pašvaldības. “Pavisam kopā visā Latvijā Eiropas Sporta nedēļas ietvaros notika vairāk nekā 500 sportisku pasākumu, kas pulcēja vairāk nekā 300 000 sportotgribētāju. Tas ir par 100 000 vairāk, salīdzinot ar pagājušo gadu! Šādi pasākumi ir lielisks veids, kā izbaudīt aktīvu dzīvesveidu un iedrošināt vienam otru neaizmirst par sportu arī ikdienā, vislabāk - kopā ar ģimeni un draugiem!” vērtē Eiropas Sporta nedēļas vadītāja Dace Zvaigzne. 

Doma laukumā rīt, 3.oktobrī,  plkst.18 norisināsies zibakcija "#VāgneRīga", kurā 50 kori ar Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" dziedājumu aicinās iedzīvotājus pievērst uzmanību Vāgnera nama pašreizējam stāvoklim un tā nākotnei.

Zibakcijas muzikālo norisi vadīs diriģents Māris Sirmais un pūtēju orķestra "Rīga" mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.
Tāpat pasākumu apmeklēs un īsu apsveikuma uzrunu tās dalībniekiem teiks komponista mazmazmeita, Metropolitēna operas mākslinieciskā konsultante Eva Vāgnere-Paskjē, kura savulaik vadījusi Baireitas festivālu un Londonas Karalisko operu.

Šobrīd 1782. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtais nams ir sliktā stāvoklī un jau aptuveni desmit gadu ir slēgts. Namu apsaimnieko Valsts Nekustamo īpašumu aģentūra, bet par tā tālāko nākotni šobrīd nav skaidrības.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4 ir pazīstama ar nosaukumu "Vāgnera zāle", un tajā kādreiz ir atradies Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris. Šajā namā no 1837.gada līdz 1839.gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. 

Vāgnera nama renovācijas projekta pašreizējās izmaksas sasniedz 18,8 miljonus eiro, taču Kultūras ministrijailīdzekļu šādam projektam nav,
Kafija ir viens no iecienītākajiem dzērieniem visā pasaulē, tādēļ 1. oktobrī, saskaņā ar Starptautiskās kafijas organizācijas lēmumu, jau trešo reizi visā pasaulē tika svinēta kafijas diena.

Jaunākie medicīniskie pētījumi parāda, ka kafija nav melnais bubulis ar ko savulaik biedēja sirds slimniekus un to, kam augsts asinsspiediens – kafiju var un pat vajag lietot.

Der arī zināt, ka no visiem kafijas veidiem visvairāk kofeīna  satur šķīstošā kafija, tāpat teju 2x vairāk kofeīna ir melnajā tējā  - tāpēc tase labas, kvalitatīvas maltas kafijas nevienu vēl zem zemes nav dabūjusi, toties omu uzlabo gan. Patiesībā, arī diezgan draņķīga kafija var mazliet uzlabot garastāvokli, jo kafija satur nelielu daudzumu antidepresantiem līdzīgas vielas, kas paaugstina endorfīnu jeb laimes hormonu līmeni asinīs.

Par visām citām labām kafijas īpašībām var izlasīt internetā – tostarp tur ir arī mediķu pētījumi un secinājumi.

Pagatavota kafija savā atdzišanas procesā izdala vairāk par 700 ķīmiskām vielām, kas arī rada kafijas aromātu.
Bēthovens bija tik uzmanīgs kafijas izvēlē, ka katru reizi, kad taisīja sev kafiju, pārskaitīja precīzi 60 kafijas pupiņu.
Eiropā no sākuma kafiju pazina kā „arābu vīnu”. 

Latvijā – kā izrādās - 72% iedzīvotāju kafiju bauda katru rītu. Dati rāda, ka Latvijas iedzīvotāju kafijas dzeršanas paradumos visbiežāk tiek ievērota mērenība - 67% iedzīvotāju dienā izdzer vienu līdz trīs tasītes kafijas.

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, viņi var zaudēt līdz pat kopumā astoņiem miljoniem eiro, vēsta telekompānija LNT.

Pērn Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus.
Tomēr iedzīvotājiem pašiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN.

Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura bruto alga pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro mēnesī jeb aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Jo īpaši svarīgi tas būtu mazo algu saņēmējiem - ja alga ir līdz 380 eiro mēnesī, no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie - gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu - neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu.

Deklarācijas par pagājušo gadu var iesniegt jau vairākus mēnešus, tomēr kopumā joprojām to nav izdarījuši aptuveni 120 000 iedzīvotāju, kuriem no valsts pienāktos vismaz 10 eiro katram, norāda raidījums. Tādēļ VID aicina ikvienu ieskatīties elektroniskās deklarēšanas sistēmā jeb EDS.

Eiropas Sporta nedēļa noslēdzas ar trijiem lieliem nakts pasākumiem: 29. septembrī – Vislatvijas orientēšanās nakts sacensības, 30. septembrī – Nakts peldējums un Kr. Valdemāra ielas Nakts brauciens.

Eiropas Sporta nedēļa Latvijā izskanēs ar trim vērienīgiem nakts pasākumiem.

Pirmais no tiem – Vislatvijas orientēšanās nakts jeb rogainings tumsā – notiks jau šodien, 29. septembrī plkst. 20.00 sešās pilsētās vienlaicīgi – Rīgā, Jūrmalā, Talsos, Limbažos, Salaspilī un Vecumniekos.

Savukārt sestdienā, 30. septembrī ikviens interesents aicināts piedalīties gan “Nakts peldējumā 2017”, gan arī galvaspilsētas atjaunotās Kr.Valdemāra ielas jaunā seguma iemēģināšanā ar skrituļslidām, skrituļdēļiem un skrejriteņiem.

Vislatvijas orientēšanās nakts 

Vislatvijas orientēšanās naktī dalībniekiem būs iespēja izmēģināt neierastu rogainingu – kotrolpunktos būs plāksnītes ar QR kodu, kuru atpazīs speciāli šim pasākumam izstrādātā rogaininga lietotne sportistu viedtālrunī.
“Šīs sacensības Latvijas Orientēšanās federācijai nav tradicionālas – tās notiek bez labi pazīstamajām orientēšanās prizmām un SI kartēm, bet gan inovatīvi, – izmantojot viedtālruni,” informēja Latvijas Orientēšanās federācijas projektu vadītāja Ilze Straume. 
“Mēs ticam, ka orientēšanās sports ir piemērots ikvienam, tāpēc turpinām strādāt, lai atrastu dažādus interaktīvus veidus, kā šo sporta veidu padarīt vēl pieejamāku plašākai sabiedrībai. Vislatvijas Orientēšanās nakts gan ir tikai pirmais solis – ļoti ceram uz iedzīvotāju atsaucību, lai jau nākamgad šis sporta pasākums varētu notikt lielākā skaitā pilsētu un izveidotā aplikācija būtu pieejama arī citās viedierīcēs,” sacīja I. Straume. 
Sacensībās var piedalīties ikviena komanda 2 – 5 cilvēku sastāvā, ņemot līdzi viedtālruni   (ieslēgtu, uzlādētu, ar ieslēgtu GPS un īpašu mobilo aplikāciju). Dalībniekiem tiks dots trīs stundu kontrollaiks, karte un kontrolpunkti ar dažādām vērtībām. Uzvarēs komanda, kura savāks visvairāk punktu. Sacensību centri: Rīgā – pie Elektrum Olimpiskā centra Grostonas ielā 6B; Jūrmalā – pie Lielupes pamatskolas Aizputes ielā 1A; Limbažos – pie Limbažu pašvaldības Rīgas ielā 16; Talsos – pie Talsu Valsts ģimnāzija Brīvības ielā 29; Salaspilī – pie Salaspils sporta nams Smilšu ielā 1; Vecumniekos – pie Vecumnieku tautas nama Rīgas ielā 5. Kopīgais starts tiks dots 29. septembrī plkst. 20:00. Reģistrācija un karšu saņemšana no plkst. 19:00, finišs – 23:00, apbalvošana ap plkst. 23:30. Sacensību teltīs būs paredzēta vieta mantu atstāšanai. 
 
Plašāk par sacensību norisi, kā arī reģistrēšanās sacensībām: www.rogaining.lv. Dalība sacensībās ir bez maksas.

“Nakts peldējums 2017”

30. septembrī “Nakts peldējums 2017” notiks vienlaicīgi trijās pilsētās – Rīgā, RTU Ķīpsalas peldbaseinā, Ventspilī – Ventspils Ūdens piedzīvojumu parkā, kā arī Liepājā – Liepājas Olimpiskajā centrā. 
“Nakts peldējums 2017” pasākumu laikā neformālā gaisotnē, organizējot peldēšanu komandās, plānots uzstādīt īpašu rekordu – visgarāko stafetes peldējumu. Īpaši šim notikumam par godu tiks padomāts par baseinu izgaismojumu un muzikālo pavadījumu, kas peldētājiem un arī skatītājiem padarīs šo pasākumu par vizuāli baudāmu un neaizmirstamu pieredzi.
“Nakts peldējums tiek rīkots kā stafete, kurā viens otru motivēsim nopeldēt savu distanci. Pieteikties un piedalīties var jebkurš, izvēloties savu distanci, un kļūstot arī citiem par motivāciju – lai vienkārši piedalītos vai nopeldētu,” stāsta Dins Vecāns,  #BeActive vēstnesis un distanču skrējējs. 
“Nakts peldējumā 2017” RTU Ķīpsalas peldbaseinā no plkst. 20.00 klātesošie tiks informēti gan par treniņu iespējām sinhronajā peldēšanā, notiks grāmatas “Peldēšana” prezentācija, kā arī varēs uzzināt par ūdenspolo spēles pamatiem un treniņu iespējām. Savukārt plkst. 21.00 sāksies #BeActive un Nakts peldējuma vēstnešu peldējums, kurā piedalīsies Ivars Ījabs, Edgars Gauračs, Jānis Krops, Dins Vecāns un Māris Liepiņš. Interesenti varēs ziedot arī savu peldēšanas inventāru “Otrajai Elpai”. Nakts peldējumam vēl var pagūt pieteikties interneta vietnē www.naktspeldejums.lv. 

Kr.Valdemāra ielas Nakts brauciens

Savukārt 30. septembrī Rīgā, svinīgi atklājot vēl vienu galvaspilsētas maģistrāli – izremontēto Kr.Valdemāra ielu, uz “Nakts braucienu” pie Brīvības pieminekļa aicināti pulcēties galvaspilsētas iedzīvotāji un viesi. Sacensību šovs, paraugdemonstrējumi, aktivitātes un konkursi šajā pēcpusdienā jau no plkst. 21.00 norisināsies pie Brīvības pieminekļa, līdz plkst. 23.00 tiks dots starts braucienam 5,8 km garumā, kurā aicināti piedalīties visi, kuriem ir skrituļslidas, skrejriteņi un skrituļdēļi. 
5,8 kilometru garais maršruts sāksies pie Brīvības pieminekļa, virzīsies pa Brīvības bulvāri līdz Elizabetes ielai, tad pa tikko remontēto Kr. Valdemāra ielu līdz Zirņu ielai, kur būs apgriešanās vieta un tālāk atpakaļ pa Kr. Valdemāra ielu līdz Raiņa bulvārim, un tad līdz finišam, kas tāpat kā starts būs pie Brīvības pieminekļa. Brauciena dalībniekus vairākās vietās uzmundrinās arī dīdžeji. 
“Nakts brauciens” noslēgsies plkst. 2.00 naktī. Pieteikties braucienam iespējams līdz 29. septembra plkst. 23.59 interneta vietnē: www.naktsbrauciens.lv. Šajā vietnē var uzzināt arī plašāku informāciju par brauciena noteikumiem.
Miljoniem gājputnu rudenī šķērso Eiropu, lai dotos uz ziemošanās vietām Āfrikā.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas vides aizsardzības fonds uzaicina būt par liecinieku putnu migrācijas burvībai 30. septembrī un 1. oktobrī Eiropas putnu vērošanas dienās.
Pievienojies vairāk nekā 50 bezmaksas pasākumiem dažādās Latvijas vietās (sarakstu meklē www.putnudienas.lv) vai vēro putnus pats uz ziņo par tiem portālā Dabasdati.lv.

Iepriekšējā gadā Eiropas putnu vērošanas dienu ietvaros gandrīz 30 000 cilvēku dažādu pasākumu laikā no 40 valstīm vienas nedēļas nogales laikā novēroja ap 5,8 miljonus putnu. Savukārt, Latvijā ap 500 putnu draugu ziņoja par apmēram 42 000 putniem no 154 sugām.

Putnu vērošana ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids. Tie, kas nopietni aizrāvušies ar putnu vērošanu, vairs netiek no tās vaļā. Putnu vērošana daudziem kļūst par lielu sirdslietu un dedzīgu aizraušanos, kam beigās ir pakārtotas citas ikdienas aktivitātes un aktualitātes. Putnu vērotājs, pat īpaši nedomājot par to, pamana un saklausa putnus sev apkārt, pazīst tos pēc skata, bet, ja neredz, tad atpazīst pēc balss. Jo putnu cilvēks vienmēr, lai ko arī darītu un domātu, ir ar putniem.

Kas nepieciešams, lai vērotu putnus?
Optika

Lai vērotu putnus, noteikti ir nepieciešams binoklis, kas dod iespēju putnus labāk apskatīt un pamanīt daudzas detaļas, ko izdarīt ar neapbruņotu aci nav iespējams.
Ko nozīmē uz binokļa redzamie skaitļi? Pirmais skaitlis apzīmē binokļa palielinājumu, bet otrais – ārējās lēcas diametru milimetros. Jo lielāks pirmais skaitlis, jo lielāks būs palielinājums, jo lielāks otrais skaitlis, jo labāku attēlu binoklis rādīs sliktas redzamības apstākļos (krēsla, nokrišņi u.tml.) un lielāks būs redzes leņķis. Optimālākie binokļa parametri putnu vērošanai ir 8X35, 8X40, 10X40, 10X50. Lielāka palielinājuma binokli (lielāku par 10X…) nevajadzētu pirkt, jo tāds binoklis būs smagāks, tam būs šaurāks redzes leņķis un to būs grūtāk ilgstoši noturēt pie acīm. Būtu vēlams, ka binokļa lēcas ir pārklātas ar speciāliem attēlu dzidrinošiem pārklājumiem, kas ir sevišķi būtiski, putnus vērojot sliktos redzamības apstākļos. Tāpat ir svarīgi, lai binokļa korpusam būtu gumijas vai cits sargājošs prettriecienu pārklājums.
Ja vajadzīgs lielāks optiskās ierīces palielinājums (piemērām, jūras putnu vērošanai), nepieciešams iegādāties teleskopu. Vērojot putnus, teleskops noteikti jāuzstāda uz stingra statīva, jo pie lielajiem teleskopa palielinājumiem, turot to rokās, attēls būs kustīgs un putns tajā slikti apskatāms. Putnu vērošanai parasti lieto teleskopus ar 20-kārtīgu līdz 35-kārtīgu palielinājumu. Iespējams iegādāties teleskopus ar „zoom” okulāru, kas dod iespēju putnu saskatīt no 20-kārtīga līdz 60-kārtīgam palielinājumam. Iegādājoties teleskopu, jāraugās, lai ārējās lēcas diametrs nebūtu pārāk mazs, jo tādā gadījumā attēls būs tumšs un nekvalitatīvs. Parasti putnu vērošanai labi der teleskopi ar ārējās lēcas diametru 80 milimetri. Binokļu pareiza izvēle un lietošana.

Putnu noteicējs
Lai saprastu, ko tad binoklī redzam, nepieciešama ornitoloģiskā literatūra – tā saucamie putnu noteicēji. Putnu izskats ir visnotaļ mainīgs, putna spalvu tērpu ietekmē gan putna vecums, gan sezona – ligzdošanas, neligzdošanas, ziemošanas, spalvu maiņas laiks.
Kā ieteicamāko putnu noteicēju putnu vērošanai Latvijā var minēt nu jau par klasiku kļuvušo grāmatu „The Most Complete Field Guide to the Birds of Britain and Europe” (Mullarney K., Svensson L., Zetterstrom D., Grant P.J. 1999. London, Harper Collins Publishers), kur kvalitatīvos zīmējumos ir apskatāmas visas Eiropā sastopamās un reti no citiem reģioniem ieceļojošās putnu sugas, pie tam dažādos spalvu tērpos atkarībā no vecuma un sezonas. Turklāt šis putnu noteicējs ir nopērkams Latvijas grāmatnīcās.
Precīzas ziņas par Latvijā sastopamajām putnu sugām, to dzīvesvietām, uzvedību un balsīm iespējams atrast LOB izdotajās grāmatās “Latvijas meža putni”, “Latvijas lauku putni” un “Latvijas ūdeņu putni”.
Vēlāk, kad putnu vērošana kļūs jau par īstu aizraušanos, savu ornitoloģisko bibliotēku būs iespējams papildināt ar citiem labiem putnu noteicējiem, kuri šobrīd plašā klāstā pieejami dažādos dabas literatūras tirdzniecības veikalos internetā (www.amazon.com, www.wildlifebooks.com, www.nhbs.com u.c.).

Piemērots apģērbs
Putnu vērošana notiek brīvā dabā un Latvijas platuma grādos laika apstākļi bieži vien ir nepastāvīgi un mainīgi. Tāpēc, dodoties vērot putnus, savlaikus ir jāpadomā, ko vilkt mugurā. Viens piemērs – aprīļa nogalē Rīgā var būt silts un saulains, cilvēki var baudīt pirmās pavasara siltās dienas un staigāt T-kreklos, tajā pašā laikā populārākajā putnu pavasara migrācijas vērošanas vietā Kolkasragā laika apstākļi var būt tādi, ka tur komfortabli justies iespējams vien ziemas apģērbā tērptam.
Pirms katras došanās putnu vērošanā jāpadomā, uz kurieni būs brauciens, jāpalūko laika apstākļu prognozes. Ja jābrauc uz piekrasti, jārēķinās, ka pie jūras bieži vien var pūst spēcīgs un auksts vējš. Ja dodas putnos karstā vasaras dienā, jāatceras, ka var pārsteigt negaisa lietusgāze. Jebkurā gadījumā putnu vērotāja ekipējumā ar laiku vajadzētu sagādāt gan nemirkstošus zābakus, kā arī siltu, vēju un nokrišņus aizturošu, tajā pašā laikā „elpojošu” apģērbu.

Lauka piezīmes
Lauka piezīmes (pierakstu bloks) nepieciešamas, lai atzīmētu savus novērojumus – pierakstītu novērotās sugas un aprakstītu nepazīstamos putnus. Nepazīstamos putnus vienmēr ir labāk aprakstīt vai uzzīmēt to skici, nekā paļauties uz atmiņu. Ir ļoti viegli kļūdīties, pēc atmiņas meklējot noteicējā sugu, kura atbilstu iegaumētajām pazīmēm. Lauka piezīmēm labāk izmantot zīmuli nevis pildspalvu, tad, pierakstiem izmirkstot, piezīmes neizplūdīs.
Pasaules sirds diena tiek atzīmēta 29. septembrī.
 
Kardiologi atgādina, lai sirds būtu stipra un darbotos ilgi, svarīgi ievērot dažus būtiskus nosacījumus:
·       Atmetiet smēķēšanu – tās ietekmē paātrinās sirdsdarbība, paaugstinās asinsspiediens un tiek bojātas artēriju sieniņas. 
·       Samaziniet lieko svaru – liekais svars un aptaukošanās visbiežāk veicina arī asinsspiediena paaugstināšanos. 
·       Vairāk kustieties – staigājiet, brauciet ar velosipēdu, nūjojiet, slēpojiet, kāpiet pa kāpnēm, skrieniet lēnā tempā vismaz 30 minūtes dienā! 
·       Ēdiet veselīgi – kardiologi iesaka Vidusjūras diētu: daudz dārzeņu un augļu vismaz 400 gramus dienā, pilngraudu produktus, riekstus, zivis un jūras produktus, kā arī samaziniet uzturā sāls patēriņu! 
·       Izvairieties no stresa – tas veicina neveselīgu ēšanu, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola patēriņu, mazkustīgumu, miega traucējumus. Stresa ietekmi var mazināt ar regulārām fiziskām aktivitātēm.
 
Regulāri veiciet veselības profilaktiskās pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu riskus un varētu tos sekmīgi ārstēt.
 
Sirds veselības skaitļi, kas jāzina ikvienam:

Asinsspiediena vidējā norma pieaugušam cilvēkam ir 120/80 mmHg
Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.

Pulss miera stāvoklī ir līdz 70 sitieniem minūtē
Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.

Kopējais holesterīns ir zem 5,0 mmol/l
triglicerīdu līmenis (tautas valodā – parastie tauki) ir zem 1,7 mmol/l
zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis ir zem 3 mmol/l
Cilvēkam pēc miokarda infarkta kopējam holesterīna līmenim ir jābūt zem 4,5 mmol/l un ZBLH zem 1,8 mmol/l
Cilvēkam ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām ZBLH līmenim ir jābūt zem 1,8 mmol/l.

Ķermeņa masas indekss ir 18,5 – 24,9
Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)²
Jums ir lieka ķermeņa masa, ja: ĶMI = 25 – 29,9
Jums ir aptaukošanās, ja: ĶMI > 30

Cukura līmenis asinīs (tukšā dūšā) ir 3,3 – 6 mmol/l
Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis ir 6,1 – 6,9 mmol/l.
 
Plašākai informācijai par sirdi un tās veselību pieejama mājas lapa www.parsirdi.lv

*********************
Sirds ir ļoti svarīgs orgāns, tāpēc Klīvlendas klīnikas speciālisti apkopojuši interesantus un būtiskus faktus par to:

Laime un emocionāla vitalitāte samazina sirds problēmu attīstības risku.
Salīdzinoši liels skaits sirdslēkmju notiek Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.
Embrijam sirsniņa sāk sisties jau četru nedēļu vecumā.
Lielākā sirds ir zilajam valim – tā sver gandrīz 700 kilogramu.
Pirmie elektrokardiostimulatori bija jāiesprauž kontaktligzdā.
Sirds slimība atklāta pat 3000 gadus vecai mūmijai.
Sirds sitas aptuveni 100 000 reižu dienā.
Ik minūti tava sirds izpumpē cauri 5,6 litrus asiņu.
Labā sirds puse asinis nogādā plaušās, savukārt kreisā – atpakaļ ķermenī, nodrošinot organisma apgādi ar skābekli.
Pēdējos gados vaļēja sirds operācija mākslīgas asinsrites apstākļos ir veikta tādiem zināmiem ļaudīm kā Bils Klintons un Arnolds Švarcenegers.
Sirds vēzis ir ļoti reta parādība, jo sirds šūnas dzīves pirmajā pusē pārtrauc dalīties.
Sirdij ir pašai sava elektriskā vadības sistēma, tāpēc tā turpina sisties arī pēc tam, kad izņemta no ķermeņa.
Šodien visā Latvijā notiks tradicionālā valsts pārvaldes atvērto durvju diena, kuras laikā ikvienam interesentam būs iespēja ne tikai iepazīt valsts institūciju ikdienu, bet arī uzzināt, kas ir sabiedrības līdzdalība un kā kļūt par atbildīgu un aktīvu pilsoni.

Pasākuma programma ir veidota tā, lai Rīgā un reģionu pilsētās parādītu iestāžu ikdienas darbus un to piedāvātos pakalpojumus no radošāka skatupunkta. Turklāt šāds pasākums dos iespēju jauniešiem iepazīt savas nākotnes profesijas, ja viņi nolēmuši strādāt sabiedrības labā.

Tā, piemēram, Ministru kabinetā būs iespēja iepazīt ierēdņu darba specifiku .

KNAB sniegs iespēju iepazīt izmeklētāju darba ikdienu. Iekšlietu ministrija jauniešiem piedāvās divas izglītojošas lekcijas par to, kā notiek narkotiku apkarošana un kādi ir cilvēku tirdzniecības riski.

Kā ierasts, šajā dienā apmeklētājiem atvērti būs visi Valsts policijas iecirkņi gan Rīgā, gan reģionos.

Arī visās 92 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļās un posteņos visas dienas garumā ugunsdzēsēji glābēji ne tikai izrādīs depo un tehniku, bet arī pastāstīs un atgādinās par ugunsdrošību un pareizu rīcību ārkārtas situācijās.

Kultūras ministrijā šogad stāstīs par Latvijas Kultūras kanona papildināšanas iespējām. Tāpat būs atvērti liela daļa ministrijas pakļautībā esošo muzeju.

Arī Satiksmes ministrija interesentiem sagatavojusi īpašu piedāvājumu. 
Šodien 11 Latvijas pilsētās - Rīgā, Salaspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Dobelē, Cēsīs, Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī - notiks Zinātnieku nakts pasākumi, kuru tēma ir inovācijas.

Savas durvis apmeklētājiem vērs augstskolas, zinātniskie institūti, muzeji un citas iestādes, kopumā piedāvājot apmeklēt vairāk nekā 50 norises vietas.

Apmeklētājiem būs iespēja doties ekskursijās uz laboratorijām, piedalīties eksperimentos un pētnieciskajās darbnīcās, iesaistīties diskusijās ar zinātniekiem, kā arī iepazīt dažādas inovatīvas tehnoloģijas.
Latvijā mīlētāko zīmolu saraksta pirmajā vietā arī šogad ierindojusies "Google", liecina ikgadējā "Mīlētāko zīmolu topa" dati.

Savukārt par mīlētāko pašmāju zīmolu atzīts "Inbox".

Šogad pirmo reizi pasniegta arī "Grand Prix" balva zīmolam, kas spēja iegūt vislabāko rezultātu, un tā pasniegta graudaugu produktu zīmolam "Dobele".

Darba devēju zīmolu topa izpētē, vadītāju, potenciālo darbinieku un sabiedrības vērtējumā pirmo vietu ieguva "Latvijas mobilais telefons", apsteidzot tuvākos sekotājus "Swedbank", kas ieguva otro vietu, un nacionālo aviokompāniju "airBaltic", kas ierindojās trešajā vietā. Turpretī ceturto vietu ieguva "Latvijas valsts meži", bet piekto - "Latvenergo".

Vienlaikus "Youtube" atzīts par gada unikālāko zīmolu, savukārt par kvalitatīvāko zīmolu atzīts "Nike".

Šogad Liepājas pilsēta atzīta par ietekmīgāko zīmolu sociālajos tīklos, savukārt portāls "Delfi" otro gadu pēc kārtas atzīts par ietekmīgāko mediju zīmolu sociālajos tīklos. Radio TEV ierindojas šī topa 25.vietā,

Jāpiebilst, ka Mīlētāko zīmolu tops tiek veidots kopš 2004.gada.
Starptautiskā skolotāju diena jeb Pasaules skolotāju diena ir starptautiski atzīmējama diena, kas Latvijā tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā.

Teju 37% iedzīvotāju uzskata, ka skolotāji Skolotāju dienā jāsveic ar ziediem un saldumiem, 36% respondentu pārliecināti, ka skolotāji jāsveic tikai ar ziediem, 12% minēja īpašus bērnu priekšnesumus, savukārt desmitā daļa uzskata, ka šo dienu būtu jānosaka kā atsevišķu brīvdienu gan skolotājiem, gan bērniem.

Toties 2% iedzīvotāju uzskatā, ka šī ir tā diena, kad klases audzinātāja būtu jālutina, dāvinot viņai dāvanu karti, bet vēl 4% minēja, ka dāvana atkarīga no skolēna attiecībām ar konkrēto skolotāju un vecāku rocības.
Savukārt kā TOP3 populārākos ziedus šajā dienā iedzīvotāji minēja dažādu ziedu pušķus, mārtiņrozes un rozes.

Konfekšu kārbas, kliņģeri un šokolādes tāfelītes, pēc aptaujas dalībnieku domām, ir piemērotākie gardumi skolotāju sveikšanai.

Savukārt kā TOP3 populārākos ziedus šajā dienā iedzīvotāji minēja dažādu ziedu pušķus, mārtiņrozes un rozes.
Slimību profilakses un kontroles centrs , sadarbībā ar Veselības ministriju, uzsāk sociālo kampaņu “Mīli savu sirdi! Atpazīsti un rīkojies!”, ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par sirds asinsvadu slimību būtību, tādējādi samazinot mirstību no sirds un asinsvadu slimībām.

Miokarda infarkts un insults Latvijā joprojām ir viens no izplatītākajiem invaliditātes un mirstības cēloņiem. Viens no iemesliem šādai situācijai - cilvēki neatpazīst vai nepievērš uzmanību šo slimību pazīmēm, līdz ar to kvalitatīva medicīniskā palīdzība tiek sniegta pārāk vēlu.

Gan akūta miokarda infarkta, gan insulta gadījumā laikam no pirmo pazīmju pamanīšanas līdz kvalitatīvas medicīniskās palīdzības saņemšanai, ir dzīvības cena. Kavēties nedrīkst. Tāpēc kampaņas “ Mīli savu sirdi! Atpazīsti un rīkojies!” uzsvars ir uz vārdiem- “ atpazīsti” (atpazīsti pazīmes) un “ rīkojies” (nekavējoties sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas 15 kadeti šodien Lielvārdes, Ķeguma, Ogres un Ikšķiles pašvaldību teritorijā piedalīsies taktiskajā vingrinājumā "Labie darbi", kurā iedzīvotājiem palīdzēs mājsaimniecības darbos, tādējādi stiprinot civilmilitāro sadarbību.

Taktiskais vingrinājums tiek organizēts ar mērķi pilnveidot kadetu komunikācijas prasmes, uzsākot sarunu ar nepazīstamiem cilvēkiem un sniegt atbalstu sabiedrībai, kā arī veicināt Nacionālo bruņoto spēku un pašvaldību sadarbību.

Pirmo reizi taktiskais vingrinājums "Labie darbi" norisinājās 2015.gadā. Arī pērn kadeti piedalījās šajā vingrinājumā un sniedza atbalstu iedzīvotājiem ikdienas darbos, tostarp skaldīja malku, grāba lapas, raka kartupeļus, lasīja ābolus, uzraka zemi, laboja un krāsoja žogu, pārvietoja smagumus, tīrīja logus, pļāva zāli, salaboja gaismas automašīnai un veica virkni citu darbu.
Šveiciešu un amerikāņu zinātnieki pierādījuši, ka placebo efekts darbojas pat tad, kad pacienti zina, ka ārsta iedotās zāles ir neīstas.

Pētījumā rakstīts, ka zinātnieki pie šāda secinājuma nonākuši pēc tam, kad tika veikts eksperiments ar 160 brīvprātīgajiem dalībniekiem, kuriem tika uzdots turēt roku uz elektriskās plītiņas virsmas līdz brīdim, kad temperatūra vairs nebija fiziski izturama.

Pirms eksperimenta veikšanas tā dalībnieki tika sadalīti četrās grupās, kuru dalībniekiem tika piedāvāta vietējā anestēzija, kas patiesībā bija placebo. Pirmās grupas dalībniekiem tas netika atklāts, otrās grupas dalībniekiem tas tika paziņots, kā arī viņi tika izglītoti par to, kas ir placebo efekts, trešās grupas dalībniekiem paziņoja tikai to, ka tas ir fiktīvs medikaments, neko vairāk nepaskaidrojot, bet ceturtās grupas dalībniekiem nekāda anestēzija vispār netika piedāvāta.

Pēc eksperimenta pētnieki secināja, ka visspilgtāk placebo efekts parādījās starp pirmās un otrās grupas dalībniekiem, jo viņu izturība pret karstumu bija vislielākā.

Līdz šim brīdim, pētnieki bija pārliecināti, ka placebo efekts ir iespējams tikai tad, ja pacientam tas netiek atklāts.
Kāda sieviete no Itālijas sarīkojusi greznas kāzas, kurās apprecējusi pati sevi. Īpašajā dienā viņa bija tērpusies baltā kāzu kleitā, saņēma trīsstāvīgu kāzu torti, bet uz svinībām bija ieradušies 70 viesi, raksta apollo.lv.

40 gadus vecā fitnesa trenere Laura Mesi, 38 gadu vecumā saviem draugiem un radiem bija pavēstīja, ja 2 gadu laikā neatradīs savu dvēseles radinieku, tad viņa apprecēs pati sevi.

Globālo kustību un neparasto precēšanās veidu, kas mūsdienās kļūst arvien populārāks, dēvē par «sologāmiju».

Jau divpadsmito gadu pēc kārtas oktobra beigās norisināsies „Latvijas lielākā ķirbja čempionāts”. Čempionāta organizētāji, veikalu tīkls „Maxima Latvija”, aicina pieteikties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram šosezon izdevies savā dārzā izaudzēt varena izmēra ķirbi. Pieteikties čempionātam iespējams līdz 20. oktobrim. 
Šī gada raženākais Latvijas ķirbis Rīgas Zooloģiskajā dārzā tiks noskaidrots 26. oktobrī.

Iespējams šogad tiks pārspēts aizvadītajā gadā uzstādītais rekords – 404 kg smagais ķirbis, ko izaudzēja Elīza Neimane no Kurmāles pagasta, Kuldīgas novadā, ne vien iegūstot Latvijas lielākā ķirbja titulu, bet arī pārspējot visu iepriekšējo gadu uzstādītos rekordus.

Lai piedalītos konkursā, dalībniekiem jānomēra sava ķirbja apkārtmērs gan horizontāli, gan vertikāli.
Šie dati kopā ar ķirbja atrašanās vietu un savu tālruņa numuru jānorāda pieteikuma anketā. 
Tāpat konkursam pieteikties iespējams arī zvanot pa bezmaksas tālruni 80002020.

Pieteikuma anketa šeit.

Rudentiņš bagāts vīrs #ķirbis #kirbis #rudens #herbst #deutschland #bayern #herbst #herbstliebe

A post shared by Diāna Zavele (@lady_dianaaa) on


Par jauno Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri trešdien apstiprināts kādreizējais tās spēlētājs Arnis Vecvagars.

43 gadus vecais Vecvagars bija viens no Latvijas izlases galvenā trenera Ainara Bagatska palīgiem šī gada Eiropas čempionātā, kur mūsu komanda izcīnīja augsto piekto vietu.

Kopš 2014.gada Vecvagars bijis Latvijas jauniešu izlašu galvenais treneris.

Iepriekšējās pāris sezonas Vecvagars vadīja Latvijas Basketbola līgas (LBL) komandu "Jūrmala"/"Fēnikss".

Bet tikmēr šodien, 27. septembrī, sākas LBL jaunā, 27. sezona ar spēlēm Valmierā un Ogrē.
27.sezona, kurā augstākajā divīzijā startēs deviņas komandas.

Kā pirmās laukumā dosies "Valmiera"/ORDO un "Latvijas Universitātes" vienības, kas spēli plkst.18.30 sāks Vidzemes Olimpiskajā centrā, Valmierā, bet stundu vēlāk "Ogre" mājās sāks spēli ar valsts čempioni "VEF Rīga".
Pie "Valmiera"/ORDO komandas stūres pirmo oficiālo spēli galvenā trenera statusā aizvadīs bijušais Latvijas izlases basketbolists Kristaps Valters, kurš ir noslēdzis spēlētāja karjeru un pievērsies trenera arodam.

Pēc trīs gadu pārtraukuma "VEF Rīga" spēlēs trīskārtējais Latvijas čempions Kristaps Janičenoks. 
Šajā LBL sezonā augstākajā divīzijā piedalīsies deviņas komandas - "VEF Rīga", "Ventspils", "Valmiera"/ORDO, "Betsafe"/"Liepāja", "Jēkabpils", "Ogre", "Jūrmala", "Valka"/"Valga" un "Latvijas Universitāte".

Sākotnēji līdzdalībai LBL 2017./18.gada čempionātā augustā tika apstiprināta arī pērnā gada bronzas medaļniece "Barons kvartāls", tomēr finansiālu grūtību dēļ šī komanda no dalības turnīrā atteicās.
Arī vairākām citām komandām pirms šīs sezonas bija finansiālas grūtības un, piemēram, "Jūrmala" dalībnieku vidū tika iekļauta vien pagājušajā nedēļā.

No 16. līdz 22.oktobrim norisināsies labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" rīkotā akcija "Labo darbu nedēļa", kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti sniegt atbalstu līdzcilvēkiem, dzīvniekiem vai sabiedrībai, kā arī vairot palīdzēšanas kultūru Latvijā.

"Labo darbu nedēļa" šogad veltīta Latvijas valsts simtgadei un tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komiteju un Izglītības un zinātnes ministriju, lai dāvinātu laiku labiem darbiem pašiem sev un Latvijai, lai kopīgi paveiktu nozīmīgas lietas.

 "Labo darbu nedēļā" pastiprināta uzmanība tiek pievērsta palīdzībai, kuras sniegšanai nav nepieciešams liels finansiālais ieguldījums. Tā var būt palīdzība kādam pensionāram mājas darbos vai vienkārša aprunāšanās, daudzdzīvokļu piemājas teritorijas sakopšana, rūpes par dabu, dzīvniekiem un citi darbi. Tie ir neskaitāmi daudzie darbiņi, kuriem ikdienā nepietiek laika vai motivācijas.

Pērn akcijas aicinājumam atsaucās vairāk nekā 18 050 cilvēku no Latvijas, kā arī emigrējušie latvieši, paveicot 429 labos darbus.
Tika sniegta palīdzība gan līdzcilvēkiem, dzīvniekiem, gan arī, sakopjot teritorijas un piemiņas vietas.

Kā atzīst akcijas dalībnieki, "Labo darbu nedēļa" ir iespēja ne tikai paveikt labo darbu, bet arī saliedēties kolektīvam. 
Jauns pētījums ASV atklājis, ka cilvēki ar personības disharmoniju jeb, vienkāršā valodā runājot, psihopāti priekšroku dod hiphopam un R&B stila mūzikai, nevis, piemēram, klasiskajai mūzikai, raksta Tvnet.lv .

Ņujorkas Universitātes pētnieki secinājuši, ka repera Eminema dziesma «Lose Yourself» un apvienības «Blackstreet» skaņdarbs «No Diggity» ir favorītdziesmas cilvēkiem ar augstāku rezultātu personības disharmonijā.
Pētījumā piedalījušies 200 cilvēku, kas klausījās aptuveni 260 dažādu stilu dziesmas.

Tikmēr tādas dziesmas kā «The Knack» singls «My Sharona» un dziedātājas Sia «Titanium» izvēlējās cilvēki ar viszemāko rezultātu personības disharmonijā.

2015. gadā kādā pētījumā secināts, ka empātiski cilvēki izvēlas relaksējošu mūziku - softroku, 70. gadu soulu, savukārt mazāk empātiski cilvēki priekšroku dod džezam vai kādam tehniski sarežģītākam žanram.
Parīzes centrā kādas pasta nodaļas šķirošanas centra jumts pārvērsts par saimniecību, kurā darbinieki var iekopt dārziņus, kā arī audzēt vistu pulciņu, ziņo tvnet». Uz 900 kvadrātmetru lielā jumta ar lauku darbiem nodarbojas apmēram 30 pasta darbinieki.

Dabai draudzīgajā projektā iesaistījušies arī citu pasta nodaļu darbinieki. Idejas autori uzskata, ka rūpēšanās par dobēm un dzīvniekiem palīdzot parīziešiem nezaudēt saikni ar dabu mūsdienu pasaulē, kas kļūst arvien vairāk datorizēta.
Facebook Draugiem Twitter Instagram