25.jūlijā Latvijas Tautas Sporta asociācija, sadarbībā ar Ziemeļvidzemes atlētu savienību rīko Latvijas čempionāta atlētiskajā vingrošanā trešo posmu Ropažu novada sporta centrā.  

Sacensību mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, veicināt estētisko un fizisko attīstību Latvijas iedzīvotāju vidū, iesaistīt jauniešus  atlētiskās vingrošanas nodarbībās, sporta aktivitātēs un  sacensībās. Sacensību programma paredz svara stieņa spiešanu guļus uz atkārtojumu skaitu, pievilkšanos,vēderpreses vingrinājumu un sieviešu dzimuma pārstāvēm airēšanas trenažiera vilkšana. Dalība sacensībās bezmaksas.

Dalībnieku reģistrēšana un svēršana no plkst. 11.00 līdz 12.00.
Sacensību sākums 13.00.

Vairāk meklē te: 
Festivālā "Positivus" atrastās mantas nogādātas Limbažu policijas iecirknī.

Policija aicina tos, kuri vēlas uzzināt, vai viņu festivāla laikā pazudusī manta ir atradusies, zvanīt uz Limbažu iecirkni pa tālruni 64001510.
Stradiņa slimnīcā šodien  sāk darboties vienotā pacientu pieraksta sistēma.
Darbu sāks  vienotais pacientu pieraksta tālrunis ar numuru 67069280. 

Tāpat, zvanot pa norādīto tālruni, varēs noskaidrot dažādus jautājumus, kas saistās ar iestāšanos slimnīcā, pakalpojumiem un to cenām, saņemto rēķinu, un citiem jautājumiem. Vienotā pieraksta tālruņa darba laiks ir no plkst.8.00 līdz plkst.19.00.

Pierakstīties pie Stradiņa slimnīcas speciālistiem var ne tikai telefoniski, bet arī elektroniski, sūtot e-pastu uz info@stradini.lv.
Pašlaik situācija ar melno stārķu populāciju ir sliktākā pārdesmit gadu laikā, intervijā LTV pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais zinātnieks Māris Strazds.

Tuvākajos 8-10 gados melno stārķu populācija nepalielināsies, lēš ornitologs, atzīstot – tik slikta situācija, kā pašlaik, nav bijusi vairākus gadus.
Pašlaik šo putnu skaits ir 40% no tā, kas bija pirms pārdesmit gadiem, atklāj Strazds. Viņš neslēpj, ka situācija nav laba un kļūst vēl sliktāka.

Viņš arī apstiprināja jau iepriekš ziņoto par aizdomām, ka melno stārķu mirstībā, iespējams, vainojami Latvijā no padomju laikiem norakti dusta krājumi. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir daudzas vietas, kur noglabāta šī viela.

Brīdī, kad piesārņojums ar dustu ir tik liels, ka no tā iet bojā putns, tad tā vairs nav tikai melno stārķu problēma, teic zinātnieks.
Latvija prezidentūra ES Padomēnoslēgusies, un tālāk groži nodoti Luksemburgai. Taču Latvijas prezidentūras sekretariāts Latvijā vēl pusgadu darbosies, jo jānokārto dažas formalitātes un dokumentācija. Kā stāsta  sekretariāta direktore Kristīne Pommere, tad administratīvo darbu
nodrošināja 70 cilvēki.

Prezidentūras sekretariāts bija tikaimaza daļa no valsts pārvaldes cilvēkiem, kas nodrošināja prezidentūru. Kopumā bija ap 1000 cilvēku, kas bija iesaistīti prezidentūras sagatavošanā. Gatavojot prezidentūru, tika
izsludināta apjomīga prezidentūras praktikantu programma. Tā bija iespēja studējošiem Latvijas jauniešiem gūt neatsveramu pieredzi, kļūstot par ārvalstu delegāciju pavadoņiem.

Pavadonis ir persona konkrētaidelegācijai, ar šo delegāciju persona ir kopā visu tās vizītes laiku Latvijā, palīdzot risināt daudz un dažādas situācijas. Gan lidostā, gan viesnīcā, gan jebkur. Praktikantu programmas ietvaros mums pieteicās vairāk kā 300 studējošo Latvijas
jauniešu. Mēs atlasījām 107 jauniešus, kas kļuva par delegāciju pavadoņiem. Šie bija pavadoņi augsta līmeņa delegācijām, kad ierodas ministri, valstu un valdību vadītāji.”


Jaunieši par padarīto nesaņēmaatalgojumu, taču tā bija dinamiska, saspringta, taču interesanta prakse. Ne tikai risinot dažādus jautājumus, bet arī raugoties no dažādu kultūru atšķirībām. Taču pēc prezidentūras tika saņemti daudzi atzinības vārdi par šo jauniešu darbu.  

Delegāciju pavadoņi –jaunieši bija netipisks savienojums prezidentūrai. Jo citās prezidentūrās šo kombināciju tikpat kā neizmanto. Parasti delegācijas pavada valsts iestādēs strādājošie, kas kļūst par šo delegāciju pavadoņiem. Bet mēs gribējām iesaistīt tieši
jauniešus, lai parādītu kā Eiropa funkcionē.”


Kristīne Pommere novēl ikvienamjaunietim izmantot šādas prakses iespējas, kādas ES institūcijās ik pa laikam parādās, jo tā ir pieredze, kuru vērts piedzīvot un nodot tālāk.

Ja arī Tevi interesē prakse Eiropas institūcijās, piemēram, Eiropas Parlamentā, skaties te. 

Sestdien, 18.jūlijā  pie Smiltenes pilsētas Kultūras centra un Jāņukalna estrādē notiks Apvedceļa 15 gadu jubilejas svinību pasākums.
 
19. jūlijā plkst.15:00Jāņukalna estrāde viesosies Rūjienas novada amatierteātris "Vitrāža" ar izrādi „Traks numurs”
 
25.jūlijā Variņupagastā svinēsim Smiltenes novada svētkus "Mana sēta". Svētkus atklāsim plkst.13.00 pie Variņutautas nama ar Variņu sētas saimnieku un viesu parādes braucienu ar SIA "Palsa" tehniku un postfolkloras grupas "Rikši" koncertu.
Svētku izskaņā danču ritmos atpūtīsimies kopā ar grupām "Tālbraucēji" un "Dakota".

Sīkāka svētku programma Smiltenes novada mājas lapā www.smiltene.lv. 
 Pēc gandrīz 10 gadu un trīs miljardu kilometru lidojuma  ceļa , ASV zonde ļoti tuvu palidos garām Plutonam, esot no tikai niek a12 000 km attālumā. Tas ļaus iegūt vēl nebijušas kvalitātes pundurplanētas attēlus un iegūt citus datus.

Zonde vistuvāk pundurplanētai pielidos  aptuveni trijos pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Tas ļaus iegūt augstas izšķirtspējas attēlus.

Zinātnieku īpašu interesi jau izraisījuši divi lieli veidojumi uz Plutona virmas, no kuriem viens ir sirds formā, bet otrs - tumšs un pēc apveida atgādina vali.

Plutons reiz uzskatīts par tālāko planētu no Saules, taču 2006.gadā tā statuss tika pazemināts uz pundurplanētu. Tajā pašā gadā no Floridas palaista zonde „New Horizons” jeb „Jaunie horizonti.”

Zonde „New Horizons” ir ātrākais jebkad palaistais lidaparāts. Šobrīd tas lido ar ātrumu aptuveni 50 000 kilometru stundā jeb 14 kilometri sekundē.


Šodien Berģos un Baltezerā tiks atvērti un lēnā režīmā piepildīti remontdarbu dēļ iepriekš iztukšotie ūdensvadi, kādēļ līdz pat 20.jūlijam pastāv iespēja, ka Daugavas labā krasta ūdensapgādes tīklā plašā teritorijā.

 Berģos, Juglā, Mežciemā, Purvciemā, Teikā un Pļavniekos vietām saglabāsies ūdens uzduļķošanās riski, līdz ūdensapgāde pilnībā atjaunosies ikdienišķā režīmā.

"Rīgas ūdens"  aicina dzeramo ūdeni pirms lietošanas notecināt, bet tad, ja ūdens uzduļķošanās saglabājas ilgstoši, zvanīt uz "Rīgas ūdens" vienoto informatīvo tālruni 80 002 122, lai "Rīgas ūdens" varētu veikt papildus pasākumus lokālu uzduļķojumu novēršanai.
Otrdien  Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzstājās Eiropas Parlamenta plenārsēdē un sniedza izvērtējumu par Latvijas prezidentūru ES Padomē. 

Latvijas  pastāvīgās  pārstāvniecības Eiropas savienībā preses sekretāram Jānim Bērziņam jautājām, kas ir tie nozīmīgākie lēmumi, kas atrisināti tieši Latvijas prezidentūras laikā. 

“Es neņemšos uzskaitīt visus  lēmumus, bet ir daži ļoti svarīgi piemēri, kas tuvākā vai tālākā nākotnē ietekmēs mūs visus. Esam strādājuši, lai Eiropai būtu spēcīga ekonomika, lai to panāktu, tika pieņemti lēmumi, kas nodrošina lielāku finansējumu investīcijām.
Tika pārcelti 2014.gada neizmantotie kohēziju fondi uz nākamajiem gadiem, lai nodrošinātu, ka ES budžeta nauda tiek pilnvērtīgi izmantota ekonomikas veicināšanai. 
Prezidentūras laikā tika lemti jautājumi par nodarbinātības veicināšanu, sevišķi jauniešu vidū.
Tāpat pieņemti lēmumi par ceļojumu pakotnēm, kas aizsargās ceļotājus. Piemēram, ja tiks iegādātas, tostarp internetā, ceļojumi un ar to saistītie pakalpojumi, turpmāk varēs nebaidīties, ka brīdī, kad būs jāceļo, tūrfirma būs bankrotējusi.
Jāmin arī, ka no 2017.gada tiks atceltas viesabonēšanas maksas, tādējādi lētāki kļūs mobilie sakari, pieņemti noteikumi, kas ierobežos maksas, kas tiek iekasētas, norēķinoties ar banku kartēm. Šie ir tikai daži piemēri.”


Te var atrast video, kur saprotamos piemēros, video  veidā, izskaidroti šie un citi piemēri, kuri ietekmēs ikviena eiropieša, tātad – arī mūsu dzīvi.
Jūlijs ir festivālu laiks – nedēļas nogales mūs lutina ar dažādiem mūzikas, mākslas un izklaides pasākumiem brīvā dabā.
Tiem, kas nolēmuši piedalīties festivālos kopā ar bērniem, lieti noderēs Mazo ekspertu skolas un sabiedrībā zināmu māmiņu – Santas Bindemanes, Katrīnas Puriņas un Kristas Tabakas – ieteikumi veiksmīgai nedēļas nogalei festivālā. 

“Festivāli rada lielu draudzības un kopības izjūtu. Var satikt paziņas pavisam nejauši un nopļāpāt vairākas stundas turpat uz taciņas, kopā aiziet pusdienās. Nav jāskrien uz nākamo darba tikšanos un jāuztraucas, ka mašīnai beigsies stāvvietas laiks. Tā ir iespēja arī bērniem vecākus ieraudzīt pavisam citā gaismā – nav steigas un stresa,” saka modes dizainere Krista Tabaka.

“Meitas jau kopš dzimšanas dabiski uztver to, ka aktīvi piedalāmies sabiedriskos pasākumos, kuros varam satikt draugus un iegūt kultūras iespaidus. Ar lielu patiku un interesi ejam uz mūzikas un mākslas festivāliem – tie bagātina mūsu iekšējo pasauli un ļauj izbaudīt dzīves krāšņumu,” saka dūla Katrīna Puriņa. “Manuprāt, ģimenēm draudzīgākie festivāli ir Positivus, Laba Daba, Gara Vasara, Saules festivāls un Piena festivāls. Mums ļoti patīk un apmeklējam arī Cēsu Mākslas festivālu un Siguldas opermūzikas svētkus.”

Stiliste un bloga Kidsgazette autore Santa Bindemane iesaka:

• Seko līdzi laikapstākļu prognozei! Vienmēr parūpējos par saulesbrillēm, cepuri, „gumijniekiem” un lietusmēteli. Labāk paņemt uz festivālu vairāk apģērba nekā mazāk! Mazajiem komforts ir svarīgs, lai baudītu atpūtu dabā bez raizēm.
• Esi sasniedzama! Pat ja tavam bērnam ir mobilais telefons, piekar mazajam kaklā kartīti ar savu telefona numuru.
• Izvēlies veselīgu uzturu! Festivālu teritorijā atrodams veselīgo un dabīgo produktu stūrītis. Tajā pieejami augļi, dārzeņu ēdieni un citi vērtīgi produkti. Cenšamies iet uz bērniem piemērotu ēdināšanas vietu vai sagatavojam līdzi ņemšanai veselīgas uzkodas, piemēram, burkānus. Iesaku pievērst uzmanību gaisa temperatūrai – lieto un dod mazajam tikai svaigus produktus!
• Izdomā vienojošo elementu! Izvēlies tērpus vienā stilā, vienādas aproces, kaklarotas,  lakatiņus, cepures vai citus aksesuārus. Gatavošanās svētkiem rada saliedētības izjūtu, kā arī satuvina ģimeni. 
• Iepazīstini bērnus ar festivāla programmu un teritoriju! Festivālos (piemēram, Positivus vai Laba Daba) ir vairākas aktivitātes ģimenēm un labiekārtoti bērnu stūrīši, kur mazie var atrast gan izklaidējošas, gan izglītojošas nodarbes savam vecumam. Ar ģimeni vienmēr apstaigāju festivāla teritoriju, atrodot bērnam draudzīgas un interesantas aktivitātes.

Rekomendē K. Puriņa:

• Parūpējies par drošību! Pastāsti mazajam, kas jādara pazušanas gadījumā. Es saviem bērniem parasti uz rokas ar melnu flomāsteru uzrakstu savu telefona numuru.
• Paņem līdzi “mini aptieciņu”! Lieti noder sauļošanās krēmi, pret-odu līdzekļi. Paņem līdzi arī plāksterus, zāles un dezinfekcijas līdzekļus, kas varētu noderēt nejaušas traumas gadījumā.
• Atvēli laiku diendusai! Festivālos ir tik daudz notikumu, piedzīvojumu un cilvēku, ka bērns var nogurt ātrāk, nekā ierasts. Diendusa vai nosnaušanās uz pār-desmit minūtēm palīdzēs uzkrāt spēkus atlikušajai festivāla programmai.
• Sargi dzirdi! Iesaku paņemt līdzi skaņu apslāpējošās ausis – tās ne tikai palīdz sargāt bērnu no pārlieku liela trokšņa, tās ir arī stilīgs aksesuārs!

Iesaka K. Tabaka:

• Paņem līdzi vienkāršu spēli vai izdrukātus uzdevumus! Rēķinies ar ceļā pavadīto laiku, kā arī apzinies, ka, iespējams, būs jāstāv garās rindās vai bērni gluži vienkārši vēlēsies darīt, ko citu, nekā esat iepriekš plānojuši. Nereti smeļos iedvesmu citu mammu pieredzē! Vari aicināt bērnu izdomāt savu pasaku (http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/233) vai atrast atšķirības starp diviem zīmējumiem (http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/234). Laba nodarbe ir arī “Uno” vai kāda cita galda spēle.
• Izmēģini ķermeņa krāsas un rotas! Ar ķermeņa krāsām vai sejas grimu varat izveidot atpazīšanas zīmes, piemēram, “tetovējumus” uz rokas vai pleca. Bērniem patīk gan apgleznot, līmēt uzlīmes sev, gan pucēt mammu un tēti! Ļaujies bērna izdomai un iedvesmai – būs prieks visai ģimenei!
• Ģērb bērnu vienkārši! T-krekls un šorti gana ērts apģērbs mazajam – galvenais, lai bērns var brīvi kustēties. Ja tomēr kas trūkst, atceries – festivālos uz vietas iespējams iegādāties interesantus aksesuārus: galvas rotas, jakas, šalles un daudz citu jauku, interesantu un radošu lietu.

Par Mazo ekspertu skolu
Mazo ekspertu skola www.mazoekspertuskola.lv ir Latvijas vecākiem domāts unikāls tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. Interneta platforma tika atklāta 2014. gada maijā. Pieejamie materiāli galvenokārt ir krāsojami uzdevumi latviešu valodā. Uzdevumi attīsta bērnu valodu, loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci, uztveri, izpratni par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, tāpat tie ir ērts resurss vecākiem ierosmei pavadīt laiku kopā ar 2-6 gadus veciem bērniem. 
Šajā vasarā, kad joprojām pastāv augsts Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risks, ogotāji un sēņotāji mežā vai tā apkārtnē var atrast ne tikai ogas un sēnes, bet uziet arī beigtu mežacūku, par ko viņi lūgti informēt Pārtikas un veterināro dienestu.

Kā norāda PVD, lai mazinātu slimības izplatības risku, dzīvnieka līķis pēc iespējas operatīvāk jāiznīcina. Tāpēc cilvēki aicināti sniegt precīzu informāciju par mežacūkas atrašanās vietu, kā arī netuvoties dzīvnieka līķim un neaiztikt to.

Atgriežoties mājās pēc ogošanas, sēņošanas, medībām vai meža darbiem, PVD iesaka notīrīt un nomazgāt apavus un to zoles. Īpaši piesardzīgiem jābūt iedzīvotājiem, kuri tur mājas cūkas vai ir nodarbināti cūkkopības nozarē.

PVD informē, ka līdz 5.jūlijam ĀCM konstatēts 312 mežacūkām 21 novada 52 pagastos, un skaitļi turpina pieaugt. Piemēram, no 1.jūlija līdz 5.jūlijam ĀCM šogad jauni gadījumi mežacūkām konstatēti sešu novadu astoņos pagastos.

Par mežos atrastajām beigtajām mežacūkām PVD ir informējuši mednieki, mežstrādnieki, mežsargi un iedzīvotāji.
Īsajā atklāto ūdeņu peldsezonā notiek vairākas sacensības, kurās savas prasmes var pārbaudīt peldētāji, kam lielākoties nākas izmantot slēgtos baseinus, lai uzturētu sevi sportiskajā formā.

 Liepājā 11.jūlijā risināsies Latvijas čempionāts peldēšanā atklātā ūdenī. Ne tik oficiālā gaisotnē notiks peldēšanas sacensības "Ciecernieks" Brocēnu novadā un "Lieluupes izaicinājums" Jūrmalā.

Trešo gadu pēc kārtas Liepājā noskaidros valsts čempionus 2,8 kilometru sporta un 700 metru tautas distancēs. Trešā piedāvātā distance būs 100 metru peldējums Liepājas tirdzniecības kanālā, kur tiks doti starti arī abiem garākajiem peldējumiem. Šīs sacensības ir vienas no retajām, kurās var piedalīties jebkurš interesents un nav obligāti jābūt peldēšanas profesionālim.

Laikā, kad tiek vākti paraksti par obligātās peldētprasmes ieviešanu sākumskolās, tiek piedāvātas arī citas iespējas sacensties peldēšanā atklātos ūdeņos. Cieceres ezerā svētdien, 26.jūlijā Saldus un Brocēnu novadu iedzīvotājiem būs iespēja mēroties spēkiem 2,5 kilometru sporta, 400 metru tautas un 100 metru veselības distancēs. Kā ierasts tautas sportā, dalībniekus vērtēs vairākās vecuma grupās. Atsevišķs starts 100 metru distancē plānots bērniem.

Savukārt 1.augustā Jūrmalā notiks peldēšanas sacensības 3,8 kilometru sporta, 450 metru tautas un 100 metru bērnu distancēs. 

Atsevišķa peldēšanas disciplīna plānota arī Rīgas triatlona laikā, 9.augustā. Peldēšana atklātā ūdenī kļūst aizvien populārāka, par ko liecina pirmā komanda, kas devusies uz Norvēģijā notiekošajām sacensībām "Rockman".
Valsts prezidenta postenis tika iedibināts līdz ar Latvijas Republikas valstiskās iekārtas fiksēšanu Satversmē 1922.gadā. Tas gan nebija pašsaprotams lēmums, jo parlamentārisma entuziasti uzskatīja, ka atsevišķs valsts galva nav vajadzīgs. Tomēr tika panākts kompromiss par Saeimas vēlētu prezidentu ar Satversmē nostiprinātām, taču ne pārāk lielām pilnvarām. 

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Termins "augstākā" gan nenozīmē, ka viņam ir arī vislielākā vara un ietekme. Šajā ziņā smagāks noteikti ir premjera  postenis. Taču parlamentāro republiku tradīcijās prezidentiem atvēlētas ceremoniālas lomas ar nelielu līdzsvarotu politisko ietekmi. Konstitucionālo tiesību zinātāji atzīst, ka Satversme dod šim amatam pietiekami daudz pilnvaru, kuru piepildījumu gan lielā mērā nosaka konkrētā krēsla aizņēmēja personība. 

Valsts prezidentam ir spēcīgas  pilnvaras likumdošanā. Bez viņa paraksta nestājas spēkā Saeimas pieņemtie likumi. Viņš tos var atgriezt vēlreizējai caurlūkošanai. Valsts galva  drīkst arī pats iesniegt parlamentam likumprojektus. Prezidentam ir tiesības izraudzīties premjera amata kandidātu un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš var arī atlaist parlamentu. Prezidents ir Bruņoto spēku augstākais vadonis, viņa ziņā ir virsnieku pakāpju piešķiršana un atņemšana. 

Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Viņš, piemēram, vada Nacionāla drošības padoms sēdes. 

Prezidenta un viņa komandas lielākais darbs valsts pārvaldes jomā paliek publikai nemanāms un norit kuluāros. Prezidentam ir pieeja praktiski jebkurai informācijai, viņš drīkst prasīt ziņas no gandrīz visām amatpersonām. Ja valsts galva izveido labas attiecība ar premjeru un valdošo koalīciju, viņam ir lielākas iespējas ietekmēt jautājumus, kas nav tiešā viņa kompetencē.

Jautājums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu pēdējā desmitgadē pastāvīgi ir dienaskārtībā, tāpat kā iespēja viņu ļaut ievēlēt tautai. Viens no priekšlikumiem, kas varētu īstenoties pārskatāmā nākotnē, ir prezidentam ar izraudzīto premjera kandidātu saskaņot atsevišķu ministru, piemēram, ārlietu, aizsardzības un iekšlietu ministra kandidatūras.

Līdz šim bijuši astoņi parlamenta ievēlēti prezidenti un vēl trīs cilvēki, kas pildījuši šī amata pienākumus dažādos apstākļos. Par Latvijas pirmo prezidentu 1922.gadā tika ievēlēts jurists Jānis Čakste, kurš bija gan redzams atmodas laiku darbinieks, gan stāvēja arī Satversmes sapulces priekšgalā.

Jānis Čakste iedibināja prezidenta standartu un piedzīvoja krāšņākās bēres, stāsta konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa.
Amatā viņu nomainīja partijas biedrs no "Demokrātiskā centra" - arī jurists Gustavs Zemgals, kurš bija amatā vienu termiņu. Tad no 1930.gada ar divu trīs gadu kadenci Rīgas pilī strādāja "Latviešu zemnieku savienības" virzītais jurists Alberts Kviesis.
Viņš amatus saglabāja arī pēc agronoma Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā.
Par to Kviesis izpelnījies nopēlumu, jo prezidentam kā Satversmes sargam būtu vismaz jāatkāpjas.
Beidzoties Kvieša pilnvarām 1936.gadā, Ulmanis, kurš bija atlaidis Saeimu un pildīja Ministru prezidenta pienākumus paziņoja, ka turpmāk būs arī valsts galva. Viņa vara beidzās 1940.gadā ar padomju okupāciju. 

Otrā pasaules kara gados un pēc tam darbojās divi prezidenta pienākumu izpildītāji trimdā. Sākumā pēdējās 4.Saeimas priekšsēdētājs jurists Pauls Kalniņš un vēlāk viņa biedrs katoļu bīskaps Jānis Rancāns. Viņš pienākumus nomināli pildīja visilgāk - gandrīz 25 gadus līdz 1969.gadam. 

Pēc neatkarības atjaunošanas un piektās Saeimas ievēlēšanas 1993.gadā  tās deputāti par prezidentu izvēlējās Kārļa Ulmaņa brāļa dēlu, tautsaimnieku Gunti Ulmani. Viņš amatā arī bija divus trīs gadu termiņus. 1998.gadā Saeima pagarināja gan parlamenta, gan prezidenta pilnvaras uz četriem gadiem.

Divus četru gadu termiņus amatā pavadīja 1999.gadā ievēlētā valodniece un psiholoģe Vaira Vīķe-Freiberga. 2007.gadā viņu Rīgas pilī un Jūrmalas rezidencē nomainīja ķirurgs Valdis Zatlers, kurš 2011.gadā pirmais izmantoja tiesība atlaist Saeimu. Tomēr atlaistie deputāti ievēlēja jaunu prezidentu baņķieri un parlamenta deputātu Andri Bērziņu. Viņam nācās strādāt Melngalvju namā, kamēr Rīgas pils tiek remontēta.

Bērziņu šogad nomainīja aizsardzības ministrs, biologs Raimonds Vējonis.

Pēc kārtas viņš ir 8.Saeimas ievēlētais prezidents, devītais, kurš pildīs Latvijas Republikas prezidenta  pienākumus de facto un vienpadsmitais de jure. 

Andris Lācars, LTV 
Rīgas dome regulāri saņem iesniegumus no iedzīvotājiem ar lūgumu nozāģēt vecus un bīstamus kokus, kas paši vējā var salūzt vai to sausie zari var nodarīt kaitējumu cilvēkam, mājai vai zem kokiem novietotai automašīnai.

Par kokiem galvaspilsētā atbildīga ir Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, kas izsniedz atļaujas veco koku izciršanai. Visvairāk tiekot izcirstas papeles, gadā vidēji 250, tomēr veco papeļu skaits Rīgā vēl ir gana ievērojams – 8000.

Eksperti norāda, ka ne vienmēr noteicošais ir koka vecums vai jau acīmredzami tā bojājumi. Mēdz krist arī šķietami veselīgi koki, kuriem varētu būt bojātas saknes, ja to tuvumā ir veikti kādi remontdarbi vai koku saknes ziemās tiek kaisītas ar sāli.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apstādījumu saglabāšanas komisija rūpējas par apstādījumiem un kokiem galvaspilsētā. Periodiski, apsekojot mežus, parkus un dzīvojamās teritorijas, vecie koki tiek nozāģēti. 

Tomēr nelaimes gadījumā ar kokiem atbildīgs ir tās teritorijas īpašnieks, uz kuras koks atrodas. Tas ne vienmēr ir pašvaldība, bet nereti arī privātpersona. Statistikas datu par bīstamiem un veciem kokiem Rīgā nav.
 
Tuvākajās dienās Latvijā pūtīs spēcīgs rietumu, dienvidrietumu vējš, kura ietekmē   Kolkas piekrastē jau sākusies un citviet posmā no Kolkas līdz Jūrmalai turpināsies strauja ūdens temperatūras pazemināšanās, liecina prognozes.

Spēcīgs vējš no krasta puses aizpūš no piekrastes sasilušos ūdens virsējos slāņus un tā vietā piekrastē paceļas auksts ūdens no dziļākajiem slāņiem. Šo procesu sauc par apvelingu.

Kad Latvijā pūš dienvidrietumu, rietumu vēji, tad apvelinga dēļ auksts ūdens ir Rīgas līča piekrastē Kurzemē, savukārt Baltijas jūras piekrastē Kurzemē (posmā no Lietuvas robežas līdz Mazirbei) un Vidzemes piekrastē (no Rīgas līdz Ainažiem) ūdens ir silts, un šajos krastos, kur vējš pūš no ūdens puses un siltais ūdens tiek sadzīts piekrastē, procesu sauc par daunvelingu.

Turpretī, ja vējš pūš no austrumiem vai dienvidaustrumiem, tad auksts ūdens parādās Vidzemes piekrastē un Baltijas jūras piekrastē Kurzemē, savukārt Rīgas līča piekrastē Kurzemē ūdens ir krietni siltāks.

Ja Latvijā vairākas dienas valda dienvidaustrumu, austrumu vējš, parasti pie mums ieplūst karstas gaisa masas, tādēļ bieži vasaras karstākajās dienās ledaini auksts ūdens pārsteidz tos, kuri devušies atpūsties uz Rīgas vai citām Vidzemes pludmalēm.

Ūdens temperatūra apvelinga dēļ var pazemināties par 10-15 grādiem dažu stundu laikā. Piemēram, pērn 14. jūlijā ūdens temperatūra Mērsraga piekrastē no +20 grādiem strauji pazeminājās līdz +8 grādiem.
Ir bijuši gadījumi, kad ūdens temperatūra svelmīgā vasaras dienā Vidzemes piekrastē ir tikai +2..+4 grādi.

Saskaņā ar LVĢMC apkopoto statistiku apvelings visbiežāk notiek laika posmā no maija līdz jūlijam un vidēji ilgst divas līdz trīs dienas.
Ūdens temperatūra apvelinga laikā parasti pazeminās par sešiem grādiem, bet dažos gadījumos var pazemināties arī krietni vairāk.

Vasaras beigās, kar Rīgas līcī un Baltijas jūrā sasilušā ūdens slānis ir biezāks nekā vasaras sākumā, lai notiktu apvelings, nepieciešams vairākas dienas noturīgs un spēcīgs krasta vējš.
Otrdien, 7.jūlijā ir Valsts prezidenta  Andra Bērziņa pēdējā darba diena, viņš  savas prezidentūras laikā devies 34 reģionālajās vizītēs.

Kopumā prezidents reģionālo vizīšu laikā apmeklējis 32 novadus, uzturoties visās no lielajām Latvijas pilsētām.

Treštdien Saeima sanāks uz ārkārtas sēdi, kur savu zvērestu nodos nākamais mūsu valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš noteicis sava darba galveno prioritāti un tā ir valsts drošība. Vējonis ir pirmais prezidents pasaulē, kurš ievēlēts no Zaļās partijas un videi draudzīgās idejas viņš sola saglabāt.
Tāpat viņš ir apņēmies sekot līdzi tam, lai no valsts budžeta katru gadu 2% tiktu atvēlēti aizsardzības nozarei. Vēl Vējonis ir nolēmis iestāties par nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbības veicināšanu.

Runājot par Bērziņu - Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.




/foto - R.Vējoņa ģimenes albūms, te vēl Raimonds nekaļ politiskos plānus, bet veic svarīgu ikviena bērna uzdevumu - aug liels!/
Sakarā ar šonedēļ notiekošajiem XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā būs gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi.

Autovadītājiem jāņem vērā, ka šodienas plkst.20 līdz 11.jūlija plkst.18 ierobežos satiksmi Vagonu ielā, posmā no Matīsa ielas līdz Augusta Deglava ielai, Suntažu ielā, Strenču ielā, Narvas ielā, Rūjienas ielā (izņemot sabiedrisko transportu), Pērnavas ielā, posmā no Matīsa ielas līdz Aleksandra Čaka ielai (izņemot sabiedrisko transportu), Vārnu ielā, Zvaigžņu ielā, Terēzes ielā, Rūdolfa ielā, Ata ielā, Alauksta ielā, Laboratorijas ielā, Jāņa Asara ielā (izņemot sabiedrisko transportu), trolejbusu apgriešanās lokā Jāņa Asara ielas un Pērnavas ielas krustojumā (izņemot sabiedrisko transportu), Augusta Deglava ielā, posmā no Lienes ielas līdz Nīcgales iela (izņemot sabiedrisko transportu), Valmieras ielā, posmā no Pērnavas ielas līdz Augusta Deglava ielai.
No 6.jūlija plkst.20 līdz 9.jūlija plkst.12 ierobežos satiksmi 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai. No 9.jūlija plkst.12 līdz 11.jūlija plkst.20 - 11.novembra krastmalā, posmā no Bīskapa gātes līdz Muitas ielai, 6.jūlijā no plkst.8 līdz plkst.22 un 10.jūlijā no plkst.8 līdz plkst.22 - Zirgu ielā kreisajā pusē, no Meistaru ielas līdz Doma laukumam.

No 6.jūlija plkst.8 līdz 12.jūlija plkst.19 ierobežos satiksmi Krišjāņa Barona ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai, Merķeļa ielā, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, Tērbatas ielā, posmā no Merķeļa ielas līdz Elizabetes ielai (Vērmanes dārza pusē), Bruņinieku ielā labajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Tērbatas ielai, Noliktavas ielas labajā pusē no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Muitas ielai, Kalpaka bulvārī, posmā no Elizabetes ielas līdz Jura Alunāna ielai, Eksporta ielas autobusu stāvlaukumā pretī iebrauktuvei Rīgas Pasažieru ostā, Krasta ielas stāvlaukumā pie Salu tilta, Kronvalda bulvārī, posmā no Citadeles ielas līdz Muitas ielai, Stabu ielas posmā no ēkas Stabu iela 60 līdz ēkai Stabu ielai 72, Tomsona ielā, 150 metrus garā posmā no Alojas ielas virzienā uz Jāņa Dikmaņa ielu, ielas posmā no Maskavas ielas līdz skolai Maskavas ielā 273.

No 9.jūlija plkst.7 līdz 12.jūlija plkst.24 ierobežos satiksmi Meža prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Ezermalas ielai (izņemot sabiedrisko transportu), Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam, Ezermalas ielā, posmā no Annas Sakses ielas līdz Meža prospektam, Ostas prospektā, Lēdurgas ielā, posmā no Viestura prospekta līdz Mores ielai, Mores ielā, posmā no Lēdurgas ielas līdz Ostas prospektam, Janševska prospektā, Atpūtas alejā, bet 10.jūlijā no plkst.8 līdz plkst.20 - Lielgabalu ielā, virzienā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai un Tērbatas ielas abās pusēs no Lielgabalu ielas līdz Artilērijas ielai.

11.jūlijā no plkst.8 līdz 20 tiks ierobežota vai slēgta satiksme Alfrēda Kalniņa ielā, savukārt no plkst.7 līdz 12.jūlija plkst.24 - Viestura prospektā, posmā no Meža prospekta līdz Ostas prospektam (Mežaparka pusē), Gatartas ielā, Bergenas ielā, Mātera ielā, Ernsta Bergmaņa ielā, Siguldas prospektā, autobusu apgriešanās lokā Meža prospekta un Gatartas ielas krustojumā (izņemot sabiedrisko transportu).

No 11.jūlija plkst.12 līdz 12.jūlija plkst.16 ierobežos satiksmi 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai, 11.novembra krastmalas paralēlajā ielā, Eksporta ielā, posmā no Muitas ielas līdz Hanzas ielai, Hanzas ielā, posmā no Eksporta ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Skanstes ielā, posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai, Grostonas ielā, Vesetas ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai, Sporta ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Mālpils ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Dikmaņa ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Daliņa ielā, posmā no Grostonas ielas līdz Skanstes ielai un Zirņu ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai.

Minētajā laikā satiksmi ierobežos arī Miesnieku ielā, Pils ielā, Poļu gātē, Bīskapa gātē, Herdera laukumā, Kaļķu ielā, Pils laukumā, Daugavas gātē, Doma laukumā, Smilšu ielā, Vaļņu ielā posmā no Smilšu līdz Kaļķu ielai, Mūku ielā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Kaļķu ielai, Aspazijas bulvārī, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Raiņa bulvārī, posmā no Reimersa ielas līdz Inženieru ielai, Brīvības bulvārī, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Pērnavas ielai, Matīsa ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Bruņinieku ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Stabu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Ģertrūdes ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, Lāčplēša ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Blaumaņa ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Brīvības bulvārim, Dzirnavu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Cēsu ielā, Elizabetes ielā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai, Baznīcas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Skolas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības bulvāra līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Merķeļa ielā, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Brīvības bulvārim, Reimersa ielā, kā arī Arhitektu ielā.
Minētajās ielās atstātie transportlīdzekļi var tikt pārvietoti uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu.

No 7.jūlija plkst.00.01. līdz 9.jūlija plkst.12 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un transportlīdzekļus, kas izbrauc no Bīskapa gātes Poļu gātes virzienā uz Muitas ielas pusi līdz 8.jūlija plkst.17) 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai.

No 9.jūlija plkst.19 līdz ģenerālmēģinājuma beigām 10.jūlijā no plkst.11 līdz plkst.15 un no plkst.17 līdz koncerta beigām un 11.jūlijā no plkst.11 līdz koncerta beigām ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi Augšielā, Stadiona ielā, Jāņa Asara ielā, posmā no Ata ielas līdz Pērnavas ielai.

11.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.22 un 12.jūlijā no plkst.19 līdz koncerta beigām ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ezermalas ielā, posmā no Meža prospekta līdz Stokholmas ielai (izņemot sabiedrisko transportu un vietējo iedzīvotāju transportlīdzekļus), Meža prospektā, posmā no Ezermalas ielas līdz Siguldas prospektam (izņemot sabiedrisko transportu), Janševska prospektā, Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam (izņemot sabiedrisko transportu).

12.jūlijā no plkst.9 notiks Svētku gājiens. Viens no maršrutiem būs 11.novembra krastmala, Rātslaukums, Kaļķu iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, nonākot līdz Dailes teātrim. Savukārt otrs maršrutā iekļauta 11.novembra krastmala, Poļu gāte, Pils iela, Doma laukums, Jēkaba ielas posms no Doma laukuma līdz Smilšu ielai, Smilšu iela, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, Brīvības bulvāris, Brīvības iela.

Transporta līdzekļu satiksme tiks ierobežota vai slēgta arī svētku gājiena laikā. No dienas sākuma līdz plkst.16. Ierobežos satiksmi 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai, kā arī 11.novembra krastmalas paralēlajā ielā.
No plkst.7 līdz plkst.16 satiksme tiks ierobežota vai slēgta Eksporta ielā, posmā no Muitas ielas līdz Hanzas ielai, Hanzas ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Grostonas ielā, Vesetas ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai, Sporta ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Mālpils ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Dikmaņa ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Daliņa ielā, posmā no Grostonas ielas līdz Skanstes ielai, Miesnieku ielā, Pils ielā, Poļu gātē, Bīskapa gātē, Herdera laukumā, Kaļķu ielā, Pils laukumā, Daugavas gātē, Doma laukumā, Smilšu ielā, Mūku ielā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Kaļķu ielai (izņemot transportlīdzekļus ar organizatoru izsniegtām caurlaidēm līdz Smilšu ielai) un Aspazijas bulvārī, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

Tādi paši ierobežojumi būs spēkā Raiņa bulvārī, posmā no Reimersa ielas līdz Inženieru ielai, Brīvības bulvārī, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Pērnavas ielai, Matīsa ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Barona ielai (izņemot sabiedrisko transportu), Bruņinieku ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Stabu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Ģertrūdes ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, Lāčplēša ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Blaumaņa ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Brīvības bulvārim, Dzirnavu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Cēsu ielā, Elizabetes ielā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai, Baznīcas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Skolas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības bulvāra līdz Reimersa ielai, Merķeļa ielā, posmā no Inženieru ielas līdz Brīvības bulvārim, un Reimersa ielā (izņemot sabiedrisko transportu), Arhitektu ielā.
Salu tilta renovācijas darbu dēļ no  līdz 1.decembrim uz Salu tilta posmā un virzienā no Krasta ielas līdz Lucavsalai tiks slēgtas divas malējās braukšanas joslas.

Satiksmes ierobežojumi ietekmēs atsevišķu maršrutu trolejbusu kustību uz Pārdaugavā esošo 2.trolejbusu parku - remontdarbu laikā 14. un 17.maršruta trolejbusu kustība no pamata maršruta tiks organizēta pa Vanšu tiltu un tiks slēgti atsevišķi 18. un 23.trolejbusu reisi. Informācija par izmaiņām tiks izvietota sabiedriskā transporta pieturvietās.

Transportlīdzekļu satiksmi uz Salu tilta posmā no Krasta ielas līdz Lucavsalai var atjaunot pirms minētā laika, ja darbi tiek pabeigti ātrāk.
Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja "Junkera investīciju plānu", kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā. Eiroparlamenta deputātas Krišjānis Kariņš skaidro – kas tas ir -  Junkera plāns.

“Pamatdoma ir vienkārša. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē par privāto naudu, tiek pirktas valsts parādzīmes, taču šī nauda nenonāk tautsaimniecībā, nerodas jaunas darba vietas un tā tālāk. Ir mērķis šo naudu atkal iekustināt, lai tā ieplūstu tautsaimniecībā. Lai būtu kāds labums visiem no tās.  Un risinājums ir šis Junkera plāns – paņemt daļu Eiropas savienības budžeta naudas, to izmantot kā garantiju  un par garantiju tiesu samazināt privāto naudu risku. Mērķis ir iekustināt pāri par 300 miljardiem naudas visā Eiropas savienībā. Latvijā arī ir iespēja pieteikties uz šīm naudām. Reālākais pretendents ir dzelzceļa projekts Rail Baltica. Faktiski tas nozīmē, ka privātie uzņēmēji , ne valsts uzņēmumi varētu pretendēt uz riska samazināšanu. Doma ir  - piesaistīt jaunas naudas, kas nenāk no nodokļu maksātājiem, bet no privātajiem resursiem, lai šī nauda pelnītu jaunu naudu.” 

Junkera plāns apstiprināts tieši Latvijas prezidentūras Eiropas padomē laikā, un tas ir arī mūsu nopelns. 
Regula, kas īsteno "Junkera plānu", stāsies spēkā jūlija sākumā un tiek gaidīts, ka fonds pilnībā darbosies jau septembrī.
Paaugstinoties gaisa temperatūrai atsevišķās vietās var būt slideni autoceļi, brīdina VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pārstāvji.

Kā norāda LAU, balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laika prognozēm, nedēļas nogalē tiek prognozēta augsta gaisa temperatūra, līdz ar to atsevišķās vietās uz melnā seguma valsts autoceļiem var veidoties svīduma vietas un ceļš var būt slidens.

Pie ilgstoši augstas gaisa temperatūras uzkarst arī autoceļu segums. Ceļu segumam uzkarstot vairāk par plus 50 grādiem melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un tas sāk kust. Lai uzlaboto transporta riteņu un asfaltu seguma virsmas saķeri, kā arī satiksmes drošību, LAU apstrādā svīdumu vietas, vienmērīgi nokaisot ar smilti vai sīkām šķembām.

Autovadītāji tiek aicināti būt uzmanīgiem un izvēlēties ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu. Tāpat satiksmes dalībnieki tiek aicināti par svīduma vietām uz valsts autoceļiem informēt Satiksmes informācijas centru, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.
Ventspilī piektdien aptuveni 15 jūdzes no krasta jūrā tiks palaisti trīs ronēni, pirms tam dodot tiem vārdus.
Jūrā ronēni tiks vesti no Ventspils ostas piestātnes ar Krasta apsardzes kuģi „Astra”.

 Roni Pīteru uz zoodārzu nogādāja pērn, bet divi roņu puikas, kas zoodārza darbinieku aprūpē nonāca šī gada aprīlī, vēl ir bez vārda, tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti sociālā tīkla "Twitter" kontā  "Ventspilslv" paust savus ierosinājumus.

Ar nelaimē nokļuvušu vai arī nepamatoti liedagā savāktu roņu mazuļu izbarošanu Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti nodarbojas jau daudzus gadus, un zoodārza „audzēkņiem” mājvietas atrastas gan Ķīnas un Japānas, gan Francijas un Polijas, gan Lietuvas un Igaunijas zoodārzos un okeanārijos. Vairāk nekā 10 pelēkie roņi, pēc atpazīšanas zīmes iestiprināšanas pleznā atlaisti jūrā.

Atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu, līdz 30-40 kg uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu pat pilnībā bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas. Kā rāda zinātniskie pētījumi, parasti gan ronēns iemācās ķert zivis ātrāk, un vienīgās rūpes, lai tas neiekļūst piekrastes zvejnieku tīklos vai nesāk meklēt draugus atpūtnieku vidū liedagā. Tāpēc roņu izlaišana notiek attālu no krasta.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas. Pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmi par samērā bieži sastopamiem, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti. Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā. Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir Igaunijā, Sāremas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā.
Saulainajās brīvdienās glābēji regulāri ziņo par kārtējo noslīkušo cilvēku. Arī šī nedēļas nogale solās būt karsta, tāpēc, visticamāk, ne viens vien cilvēks meklēs veldzi Latvijas ūdenstilpnēs. Tāpēc glābēji atgādina, kā palīdzēt tiem, kuri ūdenī nonākuši nelaimē un kā glābt slīkstošu cilvēku.

Glābēji skaidro, ka galvenie iemesli negadījumiem uz ūdens ir pārmērīga alkohola lietošana, kā arī neuzmanīgi vecāki, kuri nav pietiekami rūpīgi pieskatījuši savus bērnus.

Redzot slīkstošu cilvēku, glābēji neiesaka pa galvu un kaklu mesties ūdenī un ar rokām mēģināt izvilkt ārā nelaimē nokļuvušo.
“Glābt ir jāmāk, un ne katram cilvēkam tas ir pa spēkam, Jābūt aukstasinībai, jāsaprot, kā ir jārīkojas, ir jābūt pieredzei kritiskās situācijās,” uzsver  Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes speciālists Jānis Skrims.
Skrims atgādina, ka, neko nezinot, būs grūti izglābt slīkstošo cilvēku. “Tā ir laimes spēle drīzāk. Var izdzīvot cilvēks, kurš slīkst, var neizdzīvot glābējs, tas nav paredzams,” brīdina Skrims.

Redzot nelaimi, obligāti jāizsauc glābšanas dienesti, zvanot pa tālruni 112.  Kamēr ierodas glābēji, lai noturētu slīkstošu virs ūdens, var pielietot daudz drošākas metodes par peldēšanu klāt cietušajam.

“Mēs varam cilvēkam pamest plastmasas pudeli. Tas palīdzēs cietušo noturēt virs ūdens. Elpceļi viņam būs virs ūdens, viņš brīvi varēs elpot. Protams, ar cietušo ir jārunā, jānomierina, lai nekrīt cilvēks panikā,” stāsta Skrims.
Pudelē jābūt ielietam nelielam daudzumam šķidruma, pretējā gadījumā to no krasta nebūs iespējams pietiekami tālu aizmest.

“Ja nav šādas iespējas, tad var pamest kaut vai drēbes gabalu. Ja tas ir kaut kur pie peldlīdzekļiem, tad airi, ķeksi, tas var būt zars, dēļa gabals, vienalga kāds priekšmets, ar ko mēs varētu aizsniegties pie cietušā,” iesaka Skrims.

Tomēr pats galvenais, dodoties peldēties, ir ievērot piesardzības pasākumus. Pirmais un galvenais - nelietot alkoholiskos dzērienus.

“Ne velti tautā tagad ir tāds teiciens radies – še, paturi manu aliņu, es parādīšu kā vajag. Pēc šiem vārdiem 90% gadījumu tiek saukti glābšanas dienesti vai medicīniskā palīdzība,” saka Skrims.

Glābēji neiesaka doties peldēties vienam pašam un sakarsušam strauji ieskriet vēsā ūdenī.   
Ņemot vērā meteorologu prognozēto karstumu šajās dienās, mediķi aicina neaizmirst par piesardzību: izvēlies atbilstošu apģērbu, uzņem pietiekamā daudzumā šķidrumu un centies neuzturēties dienasvidū ilgstoši karstajā saulē. 

NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:

Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;
Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;
Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem;
Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
 
Īpaši uzmanīgiem jābūt, rūpējoties par maziem bērniem – raugies, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstāj bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Uzmani, lai bērns nepārkarstu guļot. Atceries, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
 
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
 
Izvairies no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas.

Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka:

• Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē un nestrādā, nesporto laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00);
• Velc cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turies vairāk ēnas pusē, paņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
• Palielini izdzertā šķidruma daudzumu un padzeries pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus dzer vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Atceries, alkohols, stipra kafija un tēja pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos;
• Ja uz ielas paliek pārāk karsti, meklē atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
• Lieto saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu āda;
• Lai atvēsinātos, ej vēsā dušā, vannā vai norīvējies ar slapju dvieli;

Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:

• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dot dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
• ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un var būt bīstama cietušā dzīvībai. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvani 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. 

NMP dienesta veidots klips ar ieteikumiem karstajā laikā: https://www.youtube.com/watch?v=n61Pv8txzFw
Smiltenes novada kolektīvi gatavojas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Uz svētkiem Rīgā dosies Smiltenes novada 19 kolektīvi ar 609 dalībniekiem. Dziesmu svētku nedēļa solās būt spraiga, smilteniešiem jātur īkšķi par savējiem, jo Finālskatēs jāpiedalās gan Smiltenes novada Pūtēju orķestrim, gan jauniešu korim “Lido” un “Lido” studijai.

Smiltenes novada iedzīvotāji un viesi aicināti doties pastaigā Cērtenes pilskalnā, jo tur uzstādītas divas koka skulptūras, kuras izveidojis koktēlnieks Guntis Priedīte. Skulptūras tikušas arī pie saviem vārdiem – Miervaldis un Liene. 

Sākoties aktīvajai tūrisma sezonai, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs, vasarā līdz 31. augustam,  ir atvērts katru dienu.

Smiltenes pusē ir iespēja iemēģināt jaunu velomaršrutu "Apriteņo Smiltenes ezerus". Tas ir 29 kilometrus garš, vidējas grūtības apļveida velomaršruts, kas ved lielākoties pa labas kvalitātes grants un meža ceļiem. Maršruts ļauj izbaudīt šai pusei raksturīgās reljefa formas, skaistās ainavas, veldzēties septiņos meža ezeros, iepazīt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, vietējos iedzīvotājus, tradīcijas un kultūru.
šodien Salu tilta braukšanas joslām virzienā uz centru sāks ieklāt asfaltbetona segumu, tādēļ satiksmei slēgs vienu braukšanas joslu.

Asfaltbetona segumu ieklāšanas darbi Salu tilta posmā no Lucavsalas līdz Krasta ielai notiks nakts laikā no plkst. 20.00 līdz 6.00. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem virzienā uz centru līdz pat 3. jūlijam.

Savukārt virzienā no centra uz Pārdaugavu satiksme tiks organizēta kā līdz šim – pa divām malējām braukšanas joslām.

Ņemot vērā būvdarbu plānu, no 5. jūlija satiksme tiks pārorganizēta pa četrām jaunizbūvētajām braukšanas joslām uz Salu tilta, lai būvdarbu veicēji varētu uzsākt pēdējā posma būvniecības darbus – brauktuvju seguma atjaunošanu virzienā uz Pārdaugavu.

Salu tilta remontdarbi sākti pērnā gada vasarā.
Darbi turpinājušies arī ziemas periodā – pārsvarā visi remontdarbi notikuši tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976. gadam, un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam netika veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojusi, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.
Vērojot norises dabā, laika vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs karstākas dienas jūlijā prognozē mēneša sākumā un beigās. Dabas procesi nozīmīgajās dienās janvārī, martā un maijā liecinājuši, ka jūlijs būs mēreni silts un arī nokrišņu daudzums būs tuvu normai.

Bukšs vērojis maijvaboļu uzvedību pavasarī, proti, ja maijvaboļu maijā ir daudz, vasara būs karsta. Šogad maijvaboles izlidojušas agri un maijā to bijis maz, kas nozīmējot, ka vasarā būs vien dažas karstas dienas un karstums nebūs ilgstošs.

Jūlija pirmā puse būs saulaināka, sausa, dienas būs siltas. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra var pietuvoties plus 30 grādu atzīmei. Jūlija vidū gaidāmi mainīgi laika apstākļi – siltās dienas mīsies ar vēsajām. Savukārt uz mēneša beigām nokrišņu atkal būs mazāk un gaisa temperatūra dienā var sasniegt plus 28 grādu atzīmi.

Līdzīgi laika apstākļi varētu saglabāties arī augusta pirmajās dienās, prognozē laika zīmju vērotājs.

Jūlijā ir nozīmīga diena turpmāko laika apstākļu prognozēšanai – 10.jūlijs ir septiņu brāļu diena. Tautas ticējums vēsta: ja šajā dienā līst lietus, tad līs arī turpmākās septiņas nedēļas.
Latvijā izveidota kolektīvā finansējuma platforma "projektubanka.lv", kas atšķirībā no pasaulē pazīstamajām pūļa finansēšanas vietnēm "Kickstarter" vai "Indiegogo" domāta tieši vietējiem Latvijas mēroga projektiem.

Kā vēsta platformas pārstāvji, kamēr pasaulē kolektīvā finansēšana jau kļuvusi par ikdienišķu un nozīmīgu līdzekļu piesaistes veidu, beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem radīta iespēja vietnē "projektubanka.lv" vākt līdzcilvēku finansējumu gan radošām, sociāli nozīmīgām idejām, gan arī biznesa mērķiem - no jauna produkta ražošanas līdz bērnu laukuma iekārtošanai, no mūzikas albuma izdošanas līdz festivāla organizēšanai.

"Mums nav jāgaida valsts, pašvaldības vai Eiropas atbalsts, mūsdienu tehnoloģijas paver lieliskas iespējas pašorganizēties un atbalstīt vienam otru kopīgu mērķu sasniegšanā," stāsta "Projektu bankas" vadītājs Māris Cīrulis. "Tās dod iespēju uzrunāt savas valsts, rajona, pilsētas cilvēkus par tādām idejām, kas viņiem ir saprotamas un patiešām nozīmīgas. Piemēram, Igaunijā līdzīga kolektīvā ieguldījuma vietne "Hooandja" izveidota jau pirms trīs gadiem, šajā laika posmā veiksmīgi atbalstot projektus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā."

"Projektubanka.lv" jau veiksmīgi noslēdzies pirmais projekts - tika savākti 572 eiro jaunam uzvedumam laikmetīgās dejas festivālā "Vides deja 2015".

Ideju "Projektu bankā" var pieteikt ikviens cilvēks vai organizācija.

Vispirms autors apraksta ideju, pamato nepieciešamo finansējumu un nosaka kampaņas ilgumu, bet pēc publicēšanas aktīvi strādā pie līdzcilvēku informēšanas. Savācot pilnu mērķa summu, idejas autors saņem ieguldīto naudu. Savukārt, ja visa summa noteiktajā laikā netiek savākta, nauda atgriežas pie ieguldītājiem. Kolektīvo ieguldījumu no ziedojuma atšķir iespēja saņemt projekta rezultātu - spēli, grāmatu, mūzikas albumu, pasākuma biļeti vai kādu citu produktu.

"Projektu banka" top ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, un to finansiāli atbalsta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas granti "EEA Grants". Projektu pārvalda publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Zied zeme".
Šodien plkst.10:40 raidījumā "Eiropas laiks", par brīvpārtīgo darbu. 

Par brīvprātīgo darbu Eirpā,informāciju meklē internetā, mājas lapā www.jaunatne.gov.lv,sadaļa “Erasmus+”, apakšsadaļa – brīvprātīgo darbs.  

Ikgadējais Latvijas valsts mežu Putnu rallijs norisināsies 19.septembrī un 20.septembrī.

Putnu vērošanas sacensības norisināsies 24 stundas. Komandā jābūt no trīs līdz pieciem cilvēkiem, un piedalīties var tikai pilngadību sasniegušas personas.

Sacensību teritorija būs Vidzeme, Latgale un Sēlija. Lai pārvietotos pa noteikto apgabalu, drīkstēs izmantot autotransportu, sabiedrisko transportu un citus mehāniskos transportlīdzekļus. Tomēr katra komanda drīkstēs izmantot tikai vienu transportlīdzekli.

Novērotās putnu sugas un pasugas būs jāreģistrē sacensību organizētāju izsniegtā Latvijas putnu sugu un pasugu sarakstā. Sarakstā ierakstīt atļauts tikai dzīvus, savvaļā brīvi novērotus vai dzirdētus un pārliecinoši noteiktus putnus. Putnu ķeršanai aizliegts izmantot tīklus vai citas ierīces, piemēram, putnu balsu atskaņotājus, lai pievilinātu putnus.

Par sacensību uzvarētājiem tiks atzīta tā komanda, kas būs reģistrējusi visvairāk putnu nominālsugu.

Ja vairākām komandām nominālsugu skaits sakritīs, par uzvarētāju atzīs to komandu, kurai ir vairāk novēroto unikālo sugu - tās ir sugas, kuras neviena cita komanda nebūs reģistrējusi.

Komandām uz sacensībām būs jāierodas 19.septembra rītā, sacensību centrs būs izvietots AS "Latvijas valsts meži" tūrisma un rekreācijas centrā "Ezernieki", Lubānas novada Indrānu pagastā.

Pieteikties sacensībām var līdz 31.jūlijam.
Šodien sākas vienotā pieteikšanās pamatstudijām 11 Latvijas augstskolās. Tāpat kā pērn, pieteikšanās studijām notiks valsts un pašvaldību portālā "www.Latvija.lv".
Pieteikšanās noritēs līdz 7.jūlijam.

Vienotā pieteikšanās paredzēta pamatstudijām Latvijas Universitātē, Banku augstskolā, Daugavpils Universitātē, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rēzeknes Augstskolā, Ventspils Augstskolā, kā arī Vidzemes Augstskolā.

Apstiprināt elektronisko pieteikumu vai pieteikties klātienē augstskolu uzņemšanas punktos varēs no 1.jūlija līdz 7.jūlijam.

Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 10.jūlijā pēc plkst.17, otrās kārtas rezultāti - 14.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti portālā "www.latvija.lv", kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā.

Pieteikšanās studijām Rīgas Stradiņa universitātē sākās mēneša sākumā un arī noritēs līdz 7.jūlijam. Pieteikšanās studijām šajā augstskolā notiek atsevišķi.
Facebook Draugiem Twitter Instagram