Režisora Renāra Vimbas spēlfilma „Es esmu šeit” ir saņēmusi jauniešu žūrijas balvu un ieguvusi Berlīnes kino festivāla „Kristāla lāci” kā labākā filma kategorijā „14 plus”.

Latvijas kino vēsturē līdz šim bijis tikai viens Berlināles Kristāla lācis – 1995. gadā to konkursa "Generation Kplus" īsfilmu sadaļā saņēma režisors Nils Skapāns par filmiņu "Lidojam?!" no seriāla "Munks un Lemijs", 
Latvijā filma būs skatāma no nākamās piektdienas, 26. februāra.

Tikmēr Berlīnes kinofestivāla  galveno balvu "Zelta lāci" saņēmusi itāļu režisora Džan-franko Rozi dokumentālā filma  "Uguns jūrā", kas vēsta par bēgļu krīzes pārņemto Lampedūzas salu.
Šī ir pirmā reize vairāk nekā sešu gadu desmitu laikā, kad "Zelta lācis" piešķirts dokumentālai filmai. 

Festivāla žūrijas "Grand Prix", kas tiek uzskatīta par Berlināles otru prestižāko godalgu, saņēma Bosnijas režisors Daniss Tanovičs par fimu  "Nāve Sarajevā".
Tanoviča filma vēsta par mūsdienu Bosniju, kas joprojām nav atbrīvojusies no pagātnes spriedzes un kur mafijai izdodas gūt virsroku.
Šomēnes Latvijā tiks pārstāts izdot žurnālu "National Geographic".
Februāra beigās iznāks pēdējais žurnāla numurs latviešu valodā.

Žurnālu izdeva Lietuvas uzņēmuma "Alma Littera Group" meitas uzņēmums Latvijā "ALG periodika LV", kura darbība pilnībā tiks izbeigta 31.martā.

"Alma Littera Group" ir mainījusi savu ilgtermiņa stratēģiju, koncentrējot izglītojošo saturu galvenokārt Lietuvā.
Periodiskie izdevumi Latvijā un Igaunijā vairs nav stratēģijas prioritāte.

Visiem abonentiem ir izsūtītas vēstules pa pastu vai elektroniski ar informāciju par naudas atdošanu.

Ja līdz nedēļas beigām abonents šādu vēstuli nav saņēmis, ieteicams sazināties ar žurnāla redakciju, rakstot uz e-pastu "birojs@nationalgeographic.lv" vai zvanot pa tālruni 26576696.
Sazinoties ar redakciju, iespējams arī iegādāties jebkuru no 2012.gada oktobra līdz 2016.gada martam izdotajiem žurnāla numuriem.
Žurnālus, kas netiks pārdoti, redakcija tradicionāli ziedos skolām un bibliotēkām.

Līdz 31.martam tiks noskaidroti un apbalvoti "National Geographic Latvia" ceļojumu aprakstu konkursa un fotokonkursa uzvarētāji. Uzvarētāju vārdi tiks publicēti "Draugiem.lv" un "Facebook" vietnēs.
"National Geographic Latvija" ceļojošā izstāde "Putni Latvijā un pasaulē" Latvijā būs apskatāma līdz marta beigām. Tā viesosies Cesvainē no 22. februāra līdz 11. martam, pēcāk Madonā no 14. līdz 27. martam.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem pieteikties dalībai atbalsta pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kas tiek īstenots Eiropas Savienības projekta “Jauniešu garantija” ietvaros.

Pasākumā var iesaistīties tie NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki, kuri ir ieguvuši profesionālo vidējo vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā, vai izvēlētās komercdarbības vai pašnodarbinātības jomā. Pasākumā var piedalīties arī tie jaunieši, kuri apguvuši tādas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina uzņēmējdarbības uzsākšanai un vadībai nepieciešamās zināšanas, vai ir ieguvuši profesionālo vidējo vai augstāko izglītību un apguvuši ar uzņēmējdarbības vadību saistītu neformālās izglītības programmu.

Iesaistoties komercdarbības vai pašnodarbinātības atbalsta pasākumā, jaunietis ar NVA piesaistīto profesionālo uzņēmējdarbības konsultantu palīdzību izstrādās biznesa plānu, kas vēlāk tiks iesniegts izvērtēšanai ekspertiem.
Ja eksperti uzskatīs, ka izstrādātais biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un tā īstenošanai nepieciešams atbalsts, NVA piedāvās jaunietim slēgt līgumu par atbalsta pakalpojumu saņemšanu.

Noslēdzot līgumu ar NVA, jaunietis varēs saņemt uzņēmējdarbības profesionāļu konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā gadā, komercdarbības dotāciju biznesa plāna īstenošanai - līdz 3000 eiro atbilstoši apstiprinātajai biznesa plāna tāmei un ikmēneša dotāciju valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā pirmo sešu mēnešu biznesa plāna īstenošanas laikā.

Saņemt detalizētāku informāciju un pieteikties pasākumam jaunieši var NVA filiālē, kurā ir reģistrējušies.
Aģentūras filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA interneta lapā.
Kalendārā pavasara pirmā pusē Latvijā gaidāmi aukstuma viļņi un sniegs, kopumā pavasaris būs vēss, prognozē ASV meteoroloģijas organizācija "AccuWeather".

Organizācija izplatījusi pavasara prognozi Eiropai, kurā Igaunijai un Latvijai paredz vēsu pavasari, bet Lietuvā gaidāmas sevišķi krasas temperatūras svārstības, kad siltu laiku nomainīs īslaicīgs sals un sniegs, par to arī vēsta portāls lsm.

Martā un aprīlī Polija, Baltija un Baltkrievija būs kaujas lauks aukstajām gaisa masām un no dienvidiem nākošajam pavasarīgajam siltumam, skaidro meteorologi.

Aukstās gaisa masas saglabāsies virs Skandināvijas, ik pa laikam aizplūstot tālāk uz dienvidiem līdz Baltijai, biežāk Igaunijai un Latvijai, un dažkārt līdz Lietuvai, Polijai .
Šajos aukstuma periodos gan martā, gan aprīlī Baltijā vēl iespējams sniegs.

Jācer, ka šādi laika apstākļi netraucēs jau atlidojušajiem stārķiem.

Kā ziņots, 17.februārī Ķekavā reģistrēti arī pirmie stārķi un tik agri tie vēl nekad Latvijā nav atgriezušies.  Par to sociālajā tīklā «Twitter» ziņo putnu vērotājs Kaspars Funts.
Viņš skaidroja, ka iepriekšējais zināmais agrākais balto stārķu atgriešanās laiks bija 4.marts 
Līdz 20.martam notiek virtuālās vēlēšanās par iekļūšanu “Jauniešu Saeimā”.

29. aprīlī 100 ievēlētie jaunieši no visas Latvijas diskutēs par pašu izvirzītajām idejām, sev svarīgiem jautājumiem, un uzzinās, ko nozīmē būt deputātam. Darbs Jauniešu Saeimā ir pietuvināts Latvijas parlamenta darbam – likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs.

Vairāk par projektu stāsta Saeimas sabiedrisko attiecību biroja pārstāve Ieva Šķendere:
“Jauniešiem ir iespēja paust un aizstāvēt savas idejas, tuvāk iepazīst deputāta ikdienu un caur paša pieredzi izprast, kā strādā likumdevējs – šajā gadījumā pārstāvēt jauniešu intereses, aizstāvēt tās no tribīnes un pārliecināt citus, lai ideja tiktu iekļauta Jauniešu Saeimas deklarāciju projektos. Jaunieši atzīst, ka būt par Jauniešu Saeimas deputātiem ir liels gods, jo viņi tāpat kā parlaments tiek ievēlēti no sabiedrības. ”

Ievēlēto deputātu iesniegtās idejas tiek apkopotas deklarāciju projektos, kuras jaunieši izskata Jauniešu Saeimas dienā, kad viņiem vēl ir iespēja sniegt priekšlikumus deklarāciju pilnveidei. Kad ir noslēdzies pasākums un deklarācijas ir pieņemtas, tās tiek nodotas atbildīgajām Saeimas komisijām un frakcijām, lai visi deputāti varētu ar tām iepazīties, izvērtēt iespēju šīs idejas aktualizēt Saeimas komisiju darbā.

“Ideju īstenošana ir atkarīga no jauniešiem. Ir Jauniešu Saeimas deputāti, kuri pirms vai pēc dalības pasākumā dibina nevalstiskās organizācijas (NVO), piedalās parlamenta komisiju sēdēs, tādā veidā vecinot ideju īstenošanu. Piemēram, iepriekšējos gados jaunieši iesniedza idejas par patriotiskās audzināšanas veicināšanu skolās, veselīgu uzturu, veselības aprūpes sistēmu un tās pieejamību, jauniešu iesaisti Latvijas un Eiropas Savienības  attiecību veicināšanā.”
 
“Prieks, ka jaunieši, kuri piedalās Jauniešu Saeimā ir aktīvi. Ir tādi, kuri jau kļuvuši par deputātu palīgiem. Tāpat viņi darbojas gan NVO, gan medijos, runā par politiskiem jautājumiem. Prieks redzēt to, ka projekts arī palīdzējis jauniešiem kļūt aktīvākiem, runāt par savām idejām, to, kas viņiem aktuāls, kā ari darboties sabiedrības interesēs, ” stāsta Šķendere.

Jauniešu Saeima sadalās divos posmos – vēlēšanas un Jauniešu Saeimas diena, kurā Jauniešu Saeimas deputāti strādās nozaru komisijās, kuras vadīs Saeimas deputāti ― komisiju priekšsēdētāji kopā ar līdzpriekšsēdētājiem no jauniešu vidus. 6. Jauniešu Saeimas Prezidijs apstiprinās Jauniešu Saeimas sēdes darba kārtību, savukārt jauniešu parlamenta sēdes vadīs Saeimas priekšsēdētāja, viņai asistē četri jaunieši, kas ieguvuši visvairāk balsu.

Daļa īsto deputātu šajā dienā piedalīsies pasākumā, bet citi - paralēli saviem ikdienas darbiem vēros Jauniešu Saeimas darbību no malas.

Lai kļūtu par 6.Jauniešu Saeimas deputātu, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem piedalās virtuālajās vēlēšanās, reģistrējot savu ideju mājaslapā www.jauniesusaeima.lv.
Tāda vecuma robeža noteikta, jo Satversmes nosaka, ka no 21 gada vecuma jau iespējams kļūt par deputātu.

Vēlēšanu kampaņa norisinās gandrīz mēnesi - no 15.februāra līdz 20.martam.

Savu dalību vēlēšanās iespējams pieteikt, reģistrējot savu ideju mājaslapā www.jauniesusaeima.lv līdz 13.martam Kandidātiem iespējams pieteikt savas idejas kādā no četriem tematiem: izglītība un kultūra, sabiedrība un cilvēktiesības, aizsardzība un drošība, kā arī „Es un Eiropas Savienība”. 100 populārāko ideju autori 29.aprīlī tiks aicināti doties Saeimas namu.

Saeimas pārstāve atklāj: “Ja es būtu šajā vecuma grupā arī es mēģinātu piedalīties projektā. Paskatītos, kā darbojas parlaments, vai strādāt par deputātu ir grūti. Man šķiet interesanti tas, ka pašam ir jānāk, jārunā un jābūt klāt šajā procesā.”
Jauniešu Saeimā katrs kandidē atsevišķi, un programmas vietā ir viena ideja, kas ir tik svarīga, ka to nepieciešams risināt valsts līmenī.

Reģistrēties dalībai projektā un balsot par jauniešu piedāvātajām idejām var portāla Draugiem.lv un Facebook.com lietotāji.

Sagatavoja Laima Ķevere


Valsts kancelejas aplikācija “Futbols” ieguvusi atzinību ne tikai starptautiskos konkursos - par to ir ieinteresējusies arī Eiropas Komisija (EK).
Šobrīd risinās process, lai nodotu visu nepieciešamo informāciju EK, kura sāks izstrādāt lietotni savām vajadzībām.

Valsts kancelejas komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Zaiga Barvida Radio TEV stāsta: “Mēs šobrīd esam procesā, lai nodotu visu nepieciešamo informāciju EK. Tad arī tur, saziņā ar iedzīvotājiem un noskaidrojot iedzīvotāju viedokli par valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem, būs iespējams izmantot šo aplikāciju. Tā tiks pielāgota konkrētajai valstij un tās infrastruktūrai. Finansējumu Latvija negūs. Mēs varam pierādīt, ka esam spējīgi izmantot un veiksmīgi īstenot savas ieceres digitālajā saziņā ar iedzīvotājiem. Šādā veidā Latvijas vārds izskan ES - tas ir mūsu pozitīvais ieguvums. Latvija var - Latvija sevi apliecina kā digitāla valsts. Mums ir iespējas izlauzties ar saviem digitālajiem produktiem arī ārpus valsts robežām.” 

EK plānots nodot mobilās aplikācijas pirmkodu, tehnisko dokumentāciju, kur aprakstīta sistēmas vispārējā uzbūve, kā arī lietotnes darbības vadlīnijas. Kopējā lietotnes bilances vērtība ir 7125 eiro. 

Mobilā aplikācija "Futbols" iedzīvotājiem sniedz iespēju nekavējoties novērtēt valsts iestāžu darba kvalitāti, izmantojot digitālu rīku. Tajā ir apkopota visu valsts iestāžu kontaktinformācija  un darba laiki, kas var palīdzēt, lai nokļūtu uz vajadzīgo iestādi. Tāpat aplikācijā ir iespējams sniegt vērtējumu par saņemtā valsts pakalpojuma kvalitāti un izteikt priekšlikumus tā pilnveidošanai.  Valsts pārvaldes darba procesu un pakalpojumu uzlabošana ir viena no prioritātēm, kuras rezultātā iespējams mazināt administratīvo slogu un birokrātiju valstī.

Vairāk par aplikāciju stāsta Valsts kancelejas pārstāve: “Aplikācija “Futbols” ir radīta ar mērķi, lai mēs uzzinātu sabiedrības novērojumus un to, kā sabiedrība izturas pret valsts pārvaldes iestādēm. Mums ir ļoti svarīga sabiedrības līdzdalība un atgriezeniskā saite. Jebkurš var novērtēt, kā konkrēta valsts pārvaldes iestāde ir uzņēmusi viņu savā mītnes vietnē, kā konkrētais darbinieks ir ar viņu komunicējis. Diemžēl ir arī sūdzības. Katru, kuru saņemam, mēs izvērtējam un nododam norādītajai iestādei. Tālāk tās vadības kompetencē ir skatīties, kā rīkoties - izlemt, vai izteikt darbiniekam rājienu vai veikt pārrunas par darba uzlabošanu, vai risināta situāciju savādāk. ”
“Nevarētu teikt, ka šajā aplikācijā mēs vērtējam cilvēku neapmierinātību. Cilvēki iesniedz savus priekšlikumus. Svarīgi ir tas, lai šie priekšlikumi būtu izsvērti, loģiski, pamatoti. Mēs aicinām iedzīvotājus sniegt informāciju, ja bijušas problēmas ar pakalpojumu saņemšanu, nav ievērots kaut kas no klientu rokasgrāmatā minētiem standartiem, apkalpošana bijusi nelaipna vai tamlīdzīgi. Vērtējumi ir ļoti dažādi. Tie vienmēr būs aktuāli par pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, VID, LAD, CSDD.” 

Mobilā aplikācija "Futbols" sāka darboties 2013.gada 5.novembrī. To izstrādāja Valsts kanceleja sadarbībā ar aģentūru CUBE un radošo nozaru ekspertiem - Zigurdu Zaķi un Voldemāru Dūdumu.
Šobrīd aplikāciju aktīvi lieto tie iedzīvotāji, kuri bieži apmeklē valsts pārvaldes iestādes. Mobilajās platformās tā lejupielādēta 3000 reižu.

Lai stiprinātu sabiedrības līdzdalības iespējas un nesamērīgās birokrātijas mazināšanu, jau vairāk kā trīs gadus iedzīvotāji tiek aicināti izmantot arī Valsts kancelejas izstrādātās iniciatīvas - „Mazinām slogu kopā!” interneta vietni www.mazinamslogu.gov.lv. Katrs vietnē www.mazinamslogu.gov.lv iesniegtais priekšlikums tiek izskatīts un izvērtēts.

”Šeit ļoti bieži iedzīvotāji ir snieguši savus priekšlikumus par elektronisko dokumentu aprites veicināšanu, par valsts iestāžu datu bāzu darbību, par starpinstitūciju sadarbību, nepamatotu dokumentu pieprasīšanu. Liela daļa no iedzīvotāju sniegtajiem priekšlikumiem darbības uzlabošanai un birokrātiskā sloga mazināšana ir īstenoti dzīvē", tā Radio TEV pastāstīja Valsts kancelejā. 

Valsts kanceleja norāda, ka iedzīvotājiem nepieciešams  ziņot par identificētu absurdu birokrātiju vai nesamērīgu administratīvo slogu. Izmantojot mobilās aplikācijas, to iespējams izdarīt uzreiz pēc situācijas novērošanas.

Sagatavojusi Laima Ķevere
 20.februārī Pārgaujas novada Auciemā notiks Latvijas čempionāts atlētiskajā vingrošanā pirmais posms.

Katram dalībniekam būs jāizpilda  noteikts vingrinājumu komplekss.
Dalība bezmaksas,sīkāka informācija šeit. 
Latvijas diriģents Andris Nelsons ASV saņēma prestižo mūzikas ierakstu balvu "Grammy" kategorijā “Labākais orķestra sniegums” par viņa vadībā ierakstītu Bostonas simfoniskā orķestra atskaņojumu Dmitrija Šostakoviča 10. simfonijai.

Diriģentu un viņa vadīto Bostonas simfonisko orģestri jau apsveicis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, norādot, ka šis panākums apliecina mūsu kultūras bagātību, plašumu un augstvērtību.
 
Savukārt kategorijā "Labākais klasiskās vokālās mūzikas albums" balvai bija nominēts arī "Sony Classical" izdotais "Nessun Dorma - The Puccini Album", kura ierakstā piedalījusies latviešu operdziedātāja Kristīne Opolais, tomēr šis albums pie "Grammy" balvas nav ticis.



Reaģējot uz medijos aktualizēto problēmu, kad ģimenes valsts pabalsta palielinājums iegrūdis daudzas ģimenes vēl lielākā trūkumā, labklājības ministrs Jānis Reirs sola labot situāciju un aicina pieteikties
Labklājības ministrijā visas tās ģimenes, kurām radusies līdzīga situācija.

Kā piemērs minamas ģimenes, kurās, palielinoties ģimenes valsts pabalstam, izrādās, ka tiek pārsniegta robeža, līdz kurai var kvalificēties trūcīgo statusam. Līdz ar to šīs ģimenes zaudē arī visu līdzšinējo pabalstu un kļūst stipri trūcīgākas nekā iepriekš.

Kā norādīja Reirs, viņš ar situāciju ir iepazinies un sola rīkoties. Glābiņš šajā situācijā ir jau izstrādāta programma valsts līmenī minimālo ienākumu līmeņa noteikšanai. 

Tāpēc, lai apzinātu iesaistītās pašvaldības un tur dzīvojošās ģimenes, kurām radusies šāda situācija, ministrs aicina visus, kuri cietuši no ģimenes valsts pabalsta palielināšanas, darīt to zināmu Labklājības ministrijai.

Ģimenes var zvanīt labklājības ministra palīdzei pa tālruni 67021600 vai rakstīt uz ministrijas e-pasta adresi lm@lm.gov.lv.

Jau sesto gadu jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem var kandidēt virtuālajās vēlēšanās par iekļūšanu Jauniešu Saeimā.

Un 100 jauniešiem no visas Latvijas 29.aprīlī būs iespēja diskutēt par sev svarīgiem jautājumiem, kā arī gūt priekšstatu, ko nozīmē būt deputātam. Jauniešu Saeimas darbs ir pietuvināts Latvijas parlamenta darbam.

Lai kļūtu par 6.Jauniešu Saeimas deputātu, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem piedalās virtuālajās vēlēšanās, līdz 13.martam reģistrējot savu ideju vēlēšanu platformā - mājaslapā "www.jauniesusaeima.lv".

Vēlēšanu kampaņa norisināsies līdz 20.martam. Jauniešu Saeimas deputātu kandidāti ir aicināti pieteikt savas idejas kādā no četriem tematiem: izglītība un kultūra, sabiedrība un cilvēktiesības, aizsardzība un drošība, kā arī "Es un Eiropas Savienība".

Autori 100 populārākajām idejām, par kurām būs saņemts lielākais balsu skaits, šī gada 29.aprīlī tiks aicināti uz Saeimas namu, lai nepastarpināti izprastu likumdevēja darba specifiku un no Saeimas tribīnes uzrunātu vienaudžus par sabiedrībā aktuālām tēmām. Jauniešu Saeimas deputātiem būs iespēja mācīties pierādīt savas idejas pamatotību, tās ieviešanas nepieciešamību un meklēt kompromisus. No jauniešu idejām taps deklarāciju projekti, kuriem ievēlētie deputāti varēs iesniegt priekšlikumus un par noslēguma dokumentiem vienoties, debatējot Saeimā.
Šodien sākas pieteikšanās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) izsludinātajam konkursam "Skolēns, kuram es gribu pateikt paldies" un "Pedagogs, kuram es gribu pateikt paldies".

Piesakoties dalībai konkursā, skolēniem jāizvirza pedagogi vai pedagogiem skolēni, kuri viņu dzīvē bijuši īpaši svarīgi, devuši kādu nozīmīgu dzīves mācību vai palīdzējuši ar savu piemēru vai konkrētu rīcību. Pieteikumā jāapraksta vai jāattēlo, kas tieši bijis tas īpašais un svarīgais, ko šī persona devusi tās pieteicējam.

Konkursa organizētāji uzsver, ka šis nav konkurss par labāko pedagogu vai skolēnu. "Varbūt tieši kāds "grūtais" skolēns licis paskatīties uz dzīvi citām acīm vai arī kāds skolotājs ārpus stundas ar savu rīcību vai piemēru bijis paraugs turpmākajai dzīvei". Tieši tāpat konkursa pieteikuma varonis var būt jau beidzis savas skolēna vai pedagoga gaitas.

Savus pieteikumus konkursa dalībnieki var iesūtīt elektroniski vai pa pastu. Pieteikuma izveidošanā var izmantot dažādas tehnikas - eseju, prezentāciju, fotokolāžu un tamlīdzīgi, taču īpaši tiek gaidīti videopieteikumi. Konkursa darbus var iesniegt no šodienas līdz 22.aprīlim.

Labāko darbu autori tiks uzaicināti uz īpašu pasākumu šī gada rudenī.


Šobrīd vecāki Latvijā ir uztraukušies, ka nebūs iespējams aizvest savu bērnu pie valsts apmaksāta zobārsta. Nacionālais veselības dienests (NVD) atzīst, ka ir speciālisti, kuri atteikušies slēgt līgumu ar valsti par zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem bez maksas. Līgumu slēgšana ir vēl procesā, taču atsevišķās pilsētās ar zobārsta pieejamību var būt problēmas.

Vairāk par situāciju stāsta Māra Āboliņa, NVD pārstāve: “Nevajag ļauties bailēm un panikai, ka zobārstu pakalpojumi bezmaksas Latvijā nav pieejami. Problēmas ar zobārsta pieejamību šobrīd ir atsevišķās vietās Latvijā - tās ir Cēsis arī Madona - bet pārējā Latvijā bažām no iedzīvotāju puses nav pamata. Tuvākajās dienās būs beigusies līgumu slēgšana ar zobārstniecībām, un izskatās, ka visi plānotie līgumi tiks noslēgti. Ja tomēr kāda no zobārstniecībām līgumu nenoslēgs, to būs ļoti maz.”

Kopumā līgumus parakstījušas 260 no 264 iestādēm, ar kurām bijis paredzēts līgumu noslēgt. Atsevišķos reģionos zobārstniecības pakalpojumi tiek nodrošināti gan pilsētās, gan novadu centros. Taču daudzās zobārstniecības iestādēs pastāv milzīgas rindas, zobārsti nav gatavi apkalpot tikai bērnus un tikt pie valsts apmaksāta speciālista akūtā gadījumā praktiski nav iespējams.

Āboliņa skaidro: “Atsevišķos gadījumos būs jāgaida rindā nedēļas vai varbūt mēneši. Ir jāsaprot, ka šis ir plānveida pakalpojums - bērni ir jāatrāda zobārstam regulāri. Caurumi nerodas ne dažu dienu, ne mēnešu laikā – tas ir ilgstošs process. Ja bērns regulāri apmeklē zobu higiēnistu, kas reizi gadā arī ir valsts apmaksāts pakalpojums ( 7,11 un 12 gadu vecumā divas reizes gadā) , ja bērns arī regulāri tiek atrādīts zobārstam, tad nevajadzētu rasties akūtām situācijām, kad bērnam sāp zobs un pāris dienās ir jātiek pie zobārsta. Zobārstniecība ir plānveida veselības aprūpe, un kā tāda tā arī būtu jāveic, tad akūto gadījumi būs ļoti maz.”
“Vecākiem arī iesakām nevērsties tikai dažās populārajās iestādēs, kā viņi ir paraduši. Rīgā vairāk kā 60 iestādēs ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi. Ja vecāki sastopas ar gaidīšanas rindu, var sazvanīt arī citas iestādes, kurās ir līgumattiecības ar NVD.

Ir jāinteresējas pie zobārstniecības iestādes, vai ir iespējams pieņemt akūtu pacientu. Es negribētu apgalvot, ka tas jebkurā gadījumā būs maksas pakalpojums. Ir iestādes, kuras diezgan īsā laikā piedāvā pierakstu plānveidā. Ir arī atsevišķas iestādes, kas rezervē atsevišķus laikus akūtiem pacientiem. Bet tas ir atkarīgs no iestādes darba organizācijas.”

Informācija par iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus un rindām tajās, atrodama vietnē "rindapiearsta.lv".
Taču šo informāciju ārstniecības iestādes atjauno tikai reizi mēnesi, līdz, sniegtā informācija var nebūt precīza, reizēm pat vairāk kā mēnesi veca.
Taču vietnē atrodama kontaktinformācija, kur precīzus datus par situāciju iespējams noskaidrot.

Sagatavoja Laima Ķevere
Zinātnieki pirmo reizi vēsturē novērojuši Alberta Einšteina relativitātes teorijas vienādojumos ietvertos gravitācijas viļņus, ziņo LTV.  
Šī fenomena novērošana tiek pielīdzināta Higsa bozona jeb tā sauktās Dieva daļiņas atklāšanai un tiek saukta par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem pēdējos gadu desmitos.

Tas bija 1915.gads, kad Einšteins apgāza kopš Ņūtona laikiem valdošo izpratni par laiku un telpu, kā arī masu un enerģiju, izveidojot vispārīgo relativitātes teoriju. Einšteins ielika pamatu jaunai astrofizikai, uz kura līdz pat šodienai būvēti zinātniskie atklājumi un visuma izpēte.

Tagad, 100 gadus vēlāk, divās ļoti dārgās un gadiem ilgi veidotās laboratorijās ASV izdevies novērot dzīvē vienu no šīs teorijas pamatelementiem. Ar sarežģītām lāzeriekārtām konstatēti gravitācijas viļņi jeb viļņošanās laiktelpā.

Šos gravitācijas viļņus radīja divi melnie caurumi, kas sadūrās, veidojot vienu melno caurumu pirms 1,3 miljoniem gadu. Tie konstatēti ar visprecīzākajiem mērinstrumentiem, kādi pašlaik pasaulē pieejami. Zinātnieki uzsver, ka viņi atver jaunu logu uz Visumu.
Savukārt to saplūšanas rezultātā ir iegūta enerģija, kura ir 30 reizes lielāka nekā Saules enerģija.

Einšteins pierādīja, ka gaismas stari, kuriem nav masas un līdz ar to visumā nav iespējams lielāks ātrums par vakuumā vienmēr konstanto gaismas ātrumu, liecas masīvu ķermeņu ietekmē. Tas notiek, jo šie ķermeni iedarbojas uz laiktelpu, radot tajā gravitācijas viļņu. To attāli var pielīdzināt ūdens viļņiem, kurus rada iedarbība uz tā virsmas.

Piecdesmit gadus šos gravitācjias viļņus zinātnieki nespēja konstatēt un daudziem tas pat šķita neiespējami, taču tagad tas ir beidzot izdevies.
Un zinātniekiem, kas pie tā strādājuši, Nobela prēmija fizikā, visticamāk, jau faktiski ir kabatā. 
Eiropas Parlamentā (EP) Briselē 1.martā notiks Latvijā jau atzinību guvušās dokumentālās filmas "Prāta vētra: starp krastiem" seanss, kurā piedalīsies arī žurnālists un filmas režisors Sandijs Semjonovs.

Pati grupa norādījusi, ka ziņa par dokumentālās filmas izrādīšanu ārpus Latvijas kinoteātriem ļoti iepriecina. "Mēs ceram, ka skatītāji gan smiesies, gan raudās tāpat kā mēs paši, pirmo reizi noskatoties filmu Rīgā," pauda "Prāta vētras" pārstāvji.

Filmas demonstrēšanu EP organizē deputāts Krišjānis Kariņš, kurš skaidroja, ka "Prāta vētra" ir viens no Latvijas mūzikas dārgumiem, kas guvis arī starptautisku atzinību.

Filmu veidojis Sandijs Semjonovs, Audinga Kucinskaite, Undīne Buka, Gundars Rēders, Edgars Dubrovskis. Filma tapusi studijā "Skuba films".
Lai mazinātu vecāka gadagājuma cilvēku sociālo izolētību, Rīgā sācis darboties zvanu centrs senioriem.

Tas darbosies astoņus mēnešus katru darba dienu no plkst.10 līdz 14.
Darbosies trīs mobilo tālruņu numuri 20224913, 25643438 un 29438355, pa kuriem brīvprātīgie seniori atbildēs uz citu senioru zvaniem, sniedzot informāciju gan par brīvprātīgā darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējām un dažādām citām aktivitātēm, ko piedāvā Rīgas pašvaldība, kā arī varēs vienkārši izrunāties par sev aktuālām tēmām un atrast saprotošus domubiedrus.

Lai tiem, kas zvanīs pa šiem tālruņiem, nenāktos tērēt savus līdzekļus, pēc zvana saņemšanas viņiem tiks piedāvāta iespēja atzvanīt.

Seniori, kuri darbosies zvanu centrā, būs apmācīti un informēti par Rīgas pašvaldībā notiekošajām brīvā laika pavadīšanas aktivitātēm. Pirmie dežuranti būs Rīgas senioru organizāciju pārstāvji, pie kurām projekta īstenotāji vērsās ar aicinājumu iesaistīties zvanu centra darbībā, bet turpmāk laipni gaidīts būs ikviens vecāka gadagājuma rīdzinieks.

Centrs Rīgā izveidots, īstenojot projektu "Būsim aktīvi! Vecāka gadagājuma cilvēku sociālās izolētības mazināšana caur brīvprātīgo darbu Igaunijā, Latvijā un Somijā".

Tiesas lieta par dziesmas "Happy Birthday" autortiesībām noslēgusies ar to, ka ierakstu kompānija "Warner/Chappell Music" piekritusi samaksāt 14 miljonus ASV dolāru un vairs neiekasēt autoratlīdzību par dziesmas izpildīšanu.
 
Lieta aizsākās 2013. gadā, kad ierakstu kompānija no mazbudžeta filmas par "Happy Birthday to You" vēsturi veidotājiem pieprasīja samaksāt 1500 dolārus par apsveikuma dziesmas atskaņošanu kinolentē.

Filmas veidotāji saņems trešdaļu no ierakstu kompānijas samaksātās summas. Atlikusī summa tiks sadalīta starp pārējiem, kuri maksājuši kompānijai par dziesmas izmantošanu.

"Volkswagen Audi" sāk īstenot koriģējošus pasākumus dīzeļdzinējiem Baltijas valstīs un galveno uzmanība veltīs tam, lai dzinēju koriģējošie pasākumi nekaitētu klientam.

Lai pasākumu īstenošana noritētu veiksmīgi, problēmas skartie automobiļu modeļi ir iedalīti vairākās grupās.
Tiek plānots arī atjaunināt 1,2 litru, 1,6 litru un 2,0 litru "EA189" dzinēju programmatūru. Tam paredzētais laiks neaizņems vairāk par pusstundu. 1,6 litru dzinējam gaisa masas mērītāja priekšā tiks uzstādīts plūsmas pārveidotājs, kas aizņems mazāk par 45 minūtēm, ieskaitot programmatūras atjaunināšanu.

Pēc tehnisko pasākumu īstenošanas automobiļi atbildīs piemērotajiem izmešu standartiem, un mērķis ir to panākt, neietekmējot dzinēja jaudu, degvielas patēriņu vai veiktspēju.

Klientu ērtībām ir izveidota īpaša tīmekļa vietne, kur visi "Volkswagen" un "Audi" klienti var paši pārliecināties, vai viņu automobili skārusi dīzeļdzinēju problēma.

Vietnē "http://recall.volkswagen.lv" un "http://recall.audi.lv" ir iespējams ievadīt automobiļa identifikācijas numuru, lai iegūtu precīzu informāciju.
Turklāt automobiļu īpašniekiem būs pašiem jāpiesaka tikšanās ar sevis izvēlēto "Volkswagen/Audi" partneri, lai viņu automobilim tiktu īstenoti tehniskie risinājumi. Koriģējošo pasākumu īstenošana notiks visa 2016.gada laikā.

Kā ziņots, "Volkswagen" pērn septembra beigās izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kuriem uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra. Automobiļi ir tehniski droši un braukšanai piemēroti, tie var piedalīties ceļu satiksmē bez ierobežojumiem, uzsver kompānijā.
Lai iekļautu ceļa nodokli degvielas cenā, divu nedēļu laikā portālā “Manabalss.lv” izdevies savākt  vairāk kā 13 tūkstošus parakstu. Saeimā jau atrodas iniciatīva, kurai  trīs gadu laikā, tika savākti paraksti, lai, pirmkārt, tiktu atjaunots ceļa fondu un, otrkārt, ceļa nodoklis tiktu iekļauts degvielas cenās, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā.
Šādas iniciatīvas apstiprināšana atceltu līdzšinējo Latvijas sistēmu, kas nosaka, ka ceļa nodoklis jāmaksā atsevišķā maksājumā neatkarīgi no nobrauktā attāluma.

Par iniciatīvu un tās strauji augošo atbalstu stāsta portālā "Manabalss.lv" lietotāju kopienas vadītāja Annija Emersone: “ Viena iniciatīva jau ir Saeimā, bet cilvēki tomēr vāc parakstus un gatavi iesniegt iniciatīvu vēlreiz, ja nu pirmo neatbalsta. Arī atsaucība ir ļoti liela. Paraksti tiek vākti rekordlielā ātrumā. Var redzēt, ka bez nekādām lielām reklāmām un mārketinga izdevumiem vienkārša līdzcilvēka iniciatīva ir uzrunājusi ļoti lielu Latvijas daļu. Galvenokārt parakstās cilvēki virs 25, 35 un uz augšu. Parakstus sniedz arī jaunieši. Turklāt arī vecākiem cilvēkiem tas ir ļoti svarīgi – ir cilvēki, kuri  ir pensijā, viņi nelieto automašīnu katru dienu.”

Voldemārs Mellups, iniciatīvas pārstāvis, portālā skaidro, ka esošā nodokļa iekasēšanas kārtība ir netaisnīga pret neregulārajiem transportlīdzekļu lietotājiem, kuru maksā vienādu nodokli ar autobraucējiem, kuri savus auto izmanto regulāri.
Viņš uzskata, ka turpmāk nepieciešams izveidot nodokļa iekasēšanu ar reālo degvielas patēriņu, kuras rezultātā, sabiedrībai tiktu sniegta iespēju ekonomēt naudu, braukt ar mašīnām, kuras šobrīd stāv dīkstāvē un pirkt jaunas mašīnas. Tādā veidā tikšot veicināta valsts ekonomika, jo šobrīd daudziem ceļa nodokļa slogs esot grūti panesams, turklāt cilvēki neizmantojot privāto transportu tik daudz un bieži, cik gribētu.

Piemēram, ceļa nodoklis Latvijā ir 80 eiro, un, ja Igaunijā liek vienu centu pie litra, tad Latvijas piemērā automašīnai ar astoņu litru patēriņu gadā jāveic 100 000 kilometru noskrējiens, kas lielākai daļai privātā autotransporta īpašnieku ir fiziski nereāli, pauda Mellups.
Ja nodoklis ir 160 eiro, gadā jānobrauc 200 000 kilometru. 
Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem vidējais privātā autotransporta noskrējiens ir 10 000-20 000 kilometru. Igaunijā ceļa segums ir labākā stāvoklī, kas nozīmē, ka Latvijas iekasēšanas modelis pēc autotransporta masas ir aplams.
 
Annija Emersone stāsta: “Cilvēks izvēlējās vākt parakstus, neatkarīgi no tā, ka šī iniciatīva jau atrodas Saeimā. Portāls nevar ietekmēt to, vai Saeima veiks izmaiņas likumā. Mēs palīdzam vākt parakstus. Protams, mēs varam paaugstināt uzmanību sabiedrībā, stāstīt, ka ir vēl viena iniciatīva. Ja Saeima pirmo neatbalsta, ja neuzskata tautas viedokli par svarīgu, tad mēs nākam ar otro. Mēs varam rosināt diskusiju sabiedrībā. Netieši ietekmēt politiķus – cerēt, ka viņi būs ieinteresēti lemt par labu pilsoņiem, nevis savām interesēm.”

Pagājušajā gadā 5. martā Saeima noraidīja Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumu no 2016. gada atcelt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un nepieciešamās izmaksas turpmāk iekļaut degvielas akcīzes nodoklī. Tomēr Emersone uzsver: “Mēs redzam, ka par abām iniciatīvām savākti vairāk kā 25 tūkstoši parakstu, tas nozīme, ka kaut kas tiek darīts nepareizi. Saeimai ir kaut kas jādara - ir jālabo šī sistēma, kas daudzus braucējus neapmierina. Igaunijā un Lietuvā sistēma ir sakārtota, tagad pienākusi kārta Latvijai.”

Pašreiz Latvijā vieglajiem automobiļiem pirmo reizi reģistrētiem līdz 01.01.2005. nodokļa likmi nosaka atbilstoši pilnai masai, taču vieglajiem automobiļiem pirmo reizi reģistrētiem pēc 01.01.2005. - summējot atbilstoši pilnās masas, motora tilpuma un motora maksimālās jaudas likmes. Savukārt nodokli nemaksā par tādu vieglo automobili, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas.

Sagatavoja Laima Ķevere
Indijas varasiestādes  paziņojušas, ka krītošs meteorīts Tamilnādas štatā nogalinājis autobusa šoferi un ievainojis vēl trīs cilvēkus.

Ja tiks apstiprināts, ka viņa nāvē tiešām vainojams meteorīts, tas būs pirmais zināmais šāds nāves gadījums cilvēces vēsturē.

Incidents noticis privātas mācību iestādes teritorijā. Krītošā objekta ietekmes rezultātā zemē izveidojies liels krāteris, tuvējām ēkām logiem izbiruši stikli un gājis bojā autobusa šoferis, kurš tobrīd gājis garām.

Vietējos medijos publiskotajos attēlos redzams zilgans akmens, ko Tamilnādas galvenais ministrs raksturojis kā meteorītu, lai gan zinātnieki to vēl nav apstiprinājuši.
Vairums meteoru nekad nesasniedz zemes virsmu, jo pilnībā iztvaiko un sadeg atmosfērā.
Šogad 19. martā laikā no 20:30-21:30 jau desmito reizi visā pasaulē tiks svinēta Zemes stunda.
Kā katru gadu iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi ir aicināti Zemes stundas svētkus sagaidīt simboliski izslēdzot apgaismes objektus. 

Šogad Zemes stundas sauklis ir Iededzies pārmaiņām! un tās laikā ikviens tiks aicināts dalīties ar saviem labajiem darbiem un ikdienas paradumiem.

Pasaules Dabas Fonds atgādina, ka Zemes stunda nav elektroenerģijas taupīšana vienas stundas ietvaros, bet iedzīvotāju informēšana un izglītošanas akcija nepārtraukti. 

PDF Zemes stundā aicina  19. martā no plkst. 20:30 līdz 21:30 iespēju robežās  pašvaldības un uzņēmumus izslēgts fasādes apgaismojums labi pamanāmām un pazīstamām, centrālām ēkām (ēkai) vai objektiem (baznīcas, domes ēkas, kultūras nami u.c.), neradot riskus iedzīvotāju drošībai.

Iedzīvotāji tiek aicināti  organizēt Zemes stundai un dabas aizsardzībai veltītus pasākumus savās mājās, darba vietās, uzņēmumos un organizācijās.

Sekot Zemes stundas jaunumiem var arī sociālajos tīklos http://www.draugiem.lv/zemesstunda un www.facebook.com/zemesstunda, kā arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā www.pdf.lv. 

Paņemot no zemes kādu priekšmetu, uzskatot, ka tas ir dzintars, apdegumus Liepājā guvusi kāda sieviete,  informēja Valsts policija.
Negadījums noticis Liepājā pie Gulbīšu dīķa.  Cietusī nogādāta slimnīcā.

Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem dzintara meklējumos un nejaukt tos ar bieži līdzīgo fosforu, ko  pirms 20 gadiem padomju armija nogremdēja jūrā. 

Baltais fosfors pēc izskata atgādina dzintaru, bet, kad to nedaudz paberzē vai arī tas siltumā sāk žūt, tas uzliesmo. Fosforu no dzintara var atšķirt pēc tā, ka ķīmiskā viela nav tik caurspīdīga kā dzintars.
Viltus dzintari Liepājas pludmalē visvairāk tiek izskaloti pēc vētras vai spēcīga vēja jebkurā gadalaikā. Visbiežāk tos atrod pludmales joslā starp Bernātiem un Liepāju.
Rīgas iedzīvotāji aicināti pieteikties bezmaksas latviešu valodas kursiem, finansējums kursu organizēšanai tika piešķirts astoņām iestādēm.

Latviešu valodu bez maksas A un B līmenī varēs apgūt pieaugušie galvaspilsētā deklarētie iedzīvotāji, izņemot skolēni un bezdarbnieki.

Bez maksas šogad latviešu valodu varēs apgūt vairāk nekā 1200 rīdzinieki.

Valodas apmācības vietu Rīgas iedzīvotāji varēs izvēlēties paši sev izdevīgā vietā, izvēloties konkrēto iestādi no piedāvātā saraksta.

Kopš 2011. gada, kad Rīgas pašvaldība sāka īstenot šo projektu, ik reizi ir bijis liels pieprasījums. 
 Beidzoties publiskajam balsojumam, ir noskaidroti mūzikas portāla "Alternative.lv" gada balvas nominanti kategorijās "Gada albums", "Gada video", "Zelta bumbieris", "Gada jaunā grupa" un "Gada labākā uzstāšanās", par to  informēja mūzikas portāla pārstāvis Jānis Sildniks.

Kategorijā "Gada video" uz balvu pretendē grupa "Darrva" ar dziesmu "Salna", "Inokentijs Mārpls" ar "Brīvību Latvijai", "Rīgas modes" ar "Es nesaprotu", "Skyforger" ar "Melnās buras", "Zāle" ar "Mitago". Kategorijā "Labākā jaunā grupa" par apbalvojumu sacenšas "Chomsky Chess Club", "Harta", "Protean", "Velnezers" un "Zāle", uz balvu "Zelta bumbieris" pretendē DJ "Krankenwagen", "Morālā ateja", "Origo Boys", "Rīta stienis" un "Zaķis".

Kā "Gada labākais albums" nominēts grupas "Indygo" ieraksts "Stars", grupas "Laika suns" albums "Gaismas lādiņš", "Omerta" ieraksts "Crown Of Seven", "Skyforger" "Senprūsija" un "Tesa" "G H O S T".

Kategorijā "Gada labākā uzstāšanās" sacenšas grupa "Aurora" ar festivālā "Laba daba" sniegto priekšnesumu, "Huskvarn" ar pēdējo koncertu "Melnajā piektdienā", "Skyforger" ar albuma "Senprūsija" prezentāciju "Sapņu fabrikā", "Tesa" ar albuma "G H O S T" prezentāciju "Ģertrūdes ielas teātrī" un "Židrūns" ar koncertu "Ādmiņu ielā".

Nominācijās "Gada labākā uzstāšanās" un "Zelta bumbieris" gala vārds piederēs klausītājiem, taču pārējās kategorijās piecas grupas, kuras būs saņēmušas augstāko vērtējumu, tiks nodotas kompetentas žūrijas izvērtēšanai.
Portāla pārstāvji pasniegs arī "Alternative.lv special" balvu par īpašu ieguldījumu Latvijas alternatīvās skatuves mākslas attīstībā.

Šogad "Alternative.lv" gada balvai bija pieteiktas 93 grupas.

Šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta balvu pasniegšanas svinīgajai daļai. Ar īpašiem akustiskajiem priekšnesumiem uzstāsies grupas "S.I.L.S.", "Laika suns", "Laime pilnīga", kā arī jaunā apvienība "Ādažu Shipsi" un Latvijas ska un pankmūzikas pionieri "All Day Long". Par mūziku visa vakara garumā gādās DJ "AI-VA".

"Alternative.lv" gada balvas pasniegšana notiks 12.februārī.

Aizvadītajā gadā balvu par gada labāko albumu saņēma ansamblis "Manta", savukārt "Darrva" tika atzīta par gada jauno grupu. Video nominācijā uzvarēja "Momend" ar klipu dziesmai "Another Human Being", bet klausītāju balsojumā "Zelta bumbieri" saņēma apvienība "Jūdas graši". Tāpat "Alternative.lv" balvu pasniedza grupai "Aurora" par "Gada atgriešanos", savukārt studijas "Hodila records" saimnieks Ģirts Laumanis saņēma specbalvu par ieguldījumu Latvijas skatuves mākslas attīstībā.
Šogad Ēnu diena, ko rīko praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija, notiks 10. februārī. Portālā “ēnudiena.lv”  jau reģistrējušies 29 tūkstoši jaunieši un 1044 uzņēmumi, kuri piedāvā aptuveni 7500 vakances. Ēnu dienas ietvaros skolēni četru līdz sešu stundu garumā vēros sev interesējošo profesiju pārstāvjus. 

Junior Achievement valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns stāsta: “Ēnu diena palīdz skolēniem veidot saikni starp izglītību un nākotnes darbu.  Tā parāda to, kā skolēnam iegūtās zināšanas nākotnē varētu noderēt konkrētā karjeras veidošanā. Ēnu dienas dalībniekiem būtu jāapzina nākotnes plānotā profesija, ar kuru viņi gribētu saistīt savu dzīvi, jāatrod kāda no piedāvātajām vakancēm portālā enudiena.lv, tad jāpiesakās un jāpārliecinās, vai izvēlētā profesija dzīvē strādā tā, kā skolēns to ir iztēlojies. Bieži vien stereotipi, kas izveidojušies par dažādām profesijām patiesībā atšķiras no realitātes.”

Katru gadu Ēnu dienā tiek akcentēta konkrēta sfēra, šogad uzmanība tiek vērsta uz inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju nozarēm. Šobrīd Latvijā tajās vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, līdz ar to jauniešu uzmanība jāvērš tieši uz šīm jomām. Arī Latvijas darba tirgū pastāv situācija, ka darba devēju pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem speciālistiem ir lielāks par piedāvājumu. Tāpēc katru gadu pieaug arī uzņēmēju skaits, kuri Ēnu dienā sniedz iespēju ielūkoties sava uzņēmuma darbībā jauniešiem, kuri vēl tikai meklē savu nākotnes nodarbošanos. 

Tomēr ne visas vakances tiek aizpildītas, situāciju skaidro Jānis Krievāns: “Jaunieši piesakās atpazīstamam uzņēmumam vai personai. Piemēram, inženieris lielos atpazīstamos uzņēmumos nestrādā savādāk, kā tad, ja viņš strādātu reģiona uzņēmumā. Piedāvātās vakances netiek aizpildītas tieši reģionu uzņēmumos. Savukārt uz atsevišķām atpazīstamām vakancēm, piemēram, kā šī gada pieprasītāko vietu - kruīza vadītāju - pieteikušies 136 jaunieši, tas nozīmē, ka būs milzīgs konkurss. Kad tiek saņemts atteikums, ēnotājiem ir jānoreaģē un jāpiesakās uz citām vakancēm.” 

“Pirmajā vieta no pieprasītāko nozaru topa ir aviācijai, kur iekļaujas nacionālā aviokompānija un Nacionālie bruņotie spēki. Jaunieši ļoti vēlas ēnot aviācijas nozares speciālistus. Otrajā vietā ir finanses un banku darbība, tāpat valsts pārvalde, arī izglītība. Tālāk veselības aprūpe un rehabilitācija jeb slimnīcas darbības sistēma, kur ierindojas ārsti, ķirurgi un dažādi speciālisti, kuri jauniešiem interesē. Tāpat ļoti populāra ir komunikācija un mediji. Inženierzinātnes, informācijas un tehnoloģijas arī ierindojas topa 10. vietā – jaunieši ir pieteikušies uz ļoti daudzām informācijas tehnoloģiju piedāvātajām profesijām, piemēram, ēnot programmētājus, programmēšanas projektu vadītājus.”

Lai gan Ēnu dienās lielākais dalībnieku skaits ir tieši vidusskolas vecumā, tiek aicināti piedalīties arī jaunāki skolēni, lai būtu iespējams izmēģināt dažādas nozares, ar kurām nākotnē varētu saistīt savu dzīvi.

Savukārt paši mazākie, piemēram, pirmās klases skolēni Ēnu dienā var aiziet pie vecākiem – uz viņu darba vietām un saprast, ko vecāki ikdienā dara, kādu izglītību viņi ir ieguvuši - šādus jautājumus Junior Achievement sagatavo, lai bērni var iet ēnu dienā jau no pirmās klases.

Ēnu diena ir visā pasaulē populāra karjeras izglītības akcija, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu un četru līdz sešu stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu. Gūtā pieredze atvieglo studiju virziena un nākotnes profesijas izvēli, palīdz sagatavoties darba tirgum, kā arī demonstrē saistību starp izglītību un karjeru. 

Sagatavoja Laima Ķevere

Ko tad īsti sola mums tik maz zināmais dzīvnieks un kā īsti mums vajadzētu rīkoties, lai būtu veiksmīgi, kamēr ugunīgais Pērtiķis staigās pa zemes virsu?

Ugunīgo Pērtiķi rietumu pasaulē labāk saukt par holērisko Pērtiķi, lai būtu labāk saprast tā dabu.
Sāksim ar to, ka pērtiķi ir bara dzīvnieki, tas nozīmē, ka mēs 2016. gadā varēsim redzēt, ka pasaulē pie politikas un uzņēmumu “šprices” sāks mēģināt nokļūt jauni līderi, kuri centīsies vecos bara vadoņus izspiest no amatiem un krēsliem. Tātad 2016. gadā būs jauni politiskie līderi, kuri būs savākuši savu baru, ar kura palīdzību sāks diktēt mums savus noteikumus.
Pasaule vēl vairāk polarizēsies un atzīmēs savas darbības robežas. Katrs pērtiķu bars cīnīsies par savu ietekmes teritoriju, par iespēju pārvaldīt savu pilsētu, ciematu, valsti. Ja partijā līderis nemācēs sevi pasniegt, aizstāvēt savas tiesības, viņš tiks nomainīts. Partiju darbība arī būs krietni agresīvāka gan ar citām partijām, gan, pats trakākais, arī partiju iekšienē. Jaunais, stiprais un holēriskais negribēs piekāpties vecajam. No bara atšķēlušies indivīdi šogad var  veidot jaunus politiskos spēkus.

Ņemsim vērā, ka pērtiķis no visiem dzīvniekiem ir vislīdzīgākais cilvēkam. Viltība viņam nav sveša,  pērtiķis tāpat kā cilvēks visu apšauba, nekam netic un negrasās ievērot nekādus noteikumus, ja viņam nekas nedraud. Ugunīgā Pērtiķa gads dāvās veiksmi tiem, kuri būs drosmīgi un nebaidīsies pamēģināt ko jaunu, veiksme būs tiem, kuri uzdrīkstēsies, veiksme – pārgalvīgajiem. Mūsu viens no svarīgākiem uzdevumiem, spēt noturēt interesi un azartu, jo Ugunīgā Pērtiķa gadā pastāv risks ātri zaudēt interesi un nodomāto nenovest līdz galam. Risks kļūt pārāk iedomīgiem un neņemt vērā noteikumus un tradīcijas, bet censties tos izmantot tikai savtīgos nolūkos vai traktēt kā pašam labpatīk.

Šogad mums nepatiks rutīna un vienveidība. Viena lieliska lieta – varēsim viegli pielāgoties jebkurai dzīves situācijai, ja tikai paši to vēlēsimies. Izrādās viss ir mūsu rokās un mums sevi tikai nedaudz jāmotivē un jācenšas noturēt uzmanība vienā virzienā un gads būs laimes un veiksmes pilns. Kopumā Ugunīgā Pērtiķa gads mūs neierobežo, liekot izvēlēties kaut ko vienu, mums ir iespēja savu dzīvi dažādot, ienesot tajā jaunus hobijus, varam apgūt jaunu profesiju un iegūt jaunas iemaņas, vienīgā bremze šogad varam būt mēs paši un nespēja izvēlēties.

Slikta tendence šogad būs mēģinājumi paņemt to, ko nedod vai nedrīkst, piesavināties un neatzīt nodarīto. Šogad jābūt īpaši uzmanīgiem pret savu mantu un lietām, jo vienmēr būs kāds, kurš paņems to, kas atrodas aiz sētas vai pat atslēgas. Slikti, ka ņēmējs par sekām šogad nedomās un atsevišķiem pērtiķēniem nespēsim iekustināt sirdsapziņu.

Šogad mēs būsim tik veikli un attapīgi, ka varēsim darīt vairākas lietas vienlaicīgi. Ugunīgais Pērtiķis vairāk apbalvos tos, kuri nebaidīsies no jauniem izaicinājumiem. Mēs ne tikai spēsim darīt vairākas lietas vienlaicīgi, bet arī bez grūtībām varēsim kontrolēt vairākus procesus.
Varētu teikt, ka Ugunīgais pērtiķis mums dāvās stratēģa un skaitļotāja talantu, diemžēl iedomība arī trīskāršosies. Šogad mums būs krietni labāka atmiņa pret detaļām, pamanīsim katru sīko niansi, kā arī mācēsim izmantot cilvēkus, laiku un apstākļus, lai sasniegtu savus mērķus. Šogad mums patiks jauni izaicinājumi, bet nepatiks pelēkā rutīna un vienveidība.

Tie, kuri pieraduši, ka visi klausa vecākos un ievēro zināmus noteikumus, būs vīlušies, jo šogad tie, kas būs iejutušies pērtiķa ādā spēlēs tikai pēc sev izdevīgiem noteikumiem. Šo vajadzētu atcerēties visiem, jo arī politiskajās un starpvalstu attiecībās nekas negarantē, ka tiks ievēroti iepriekš parakstītas vienošanās. Tikko tiks pamanīta kāda sprauga, tā tiks izmantota. Katra valsts tagad domās par savu izdevību un būs grūtāk vienoties (arī Eiropas Savienības valstīm) par vienotu nostāju daudzos jautājumos. Varētu teikt, ja šogad nesabruks Eiropas Savienība, tad tā pastāvēs vēl ļoti ilgi. Man gan nav šaubu, ka Eiropas Savienības valstis atradīs risinājumu, lai savienība turpinātos, bet būs ne mazums runu un mēģinājumu to sagraut. Cerēsim, ka visas pārmaiņas būs saistītas tikai ar valstu un partiju līderu nomaiņām. Būs maz valstu, kurās līderpozīciju saglabās iepriekšējie vadītāji. Politiskajās spēlītēs šogad būs grūti pateikt, kam taisnība, kam ne, tik viltīgi tiks pītas intrigas.

Pērtiķi ir ārkārtīgi ziņkārīgi, tas norāda, ka šogad mūs gaida jauni atklājumi. Drosmīgi varam meklēt jauno un mesties avantūrā, pat šķietami fantastiskā vai nereālā.
Sagatavojis astrologs Edijs Spāre 
Vējupītē Ādažu novadā ūdens piesārņojuma dēļ iekrāsojies rozā krāsā, ūdens Ādažu pilsētā, netālu no centra rajona, iekrāsojies rozā.

Dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde šodien saņēmusi satrauktu Ādažu novada iedzīvotāju sūdzības par ūdens piesārņojumu Vējupītē. Inspektori jau noņēmuši paraugus, rezultāti varētu būt zināmi pēc pāris dienām. 

VVD lūdz iedzīvotājus sazināties ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi, ja kādam ir informācija par piesārņojuma iespējamo izcelsmi, pa tālruni 67084278, 25666365 vai e-pastu: "lielriga@lielriga.vvd.gov.lv".

Salacgrīvā atvēra tirdzniecības – izstāžu zāle, kurā tiek piedāvāta vietējo uzņēmēju ražota produkcija, kā arī viņu sniegtie pakalpojumi, tas ir pašvaldības projekts “Radīts Salacgrīvas novadā”.

Veikals atrodas ļoti izdevīgā vietā, tieši ceļa “Via Baltica” malā, Rīgas ielā 13, Salacgrīvā, Veikalā TOP, veikala īpašnieki pirmo laiku sola atlaist nomas maksu. Vietējiem uzņēmējiem atbalstu arī sniedz pašvaldība, kas apņēmusies no privatizācijas fonda līdzekļiem segt tirdzniecības-izstāžu zāles darbību pirmajā gadā.

Salacgrīvas novada domē stāsta, ka pēc pirmā darbības gada varēs saprast, vai šāda zāle tiem ir nepieciešama.

Te izvietota gan vietējo uzņēmumu, gan mājražotāju produkcija. Iegādājami zivju konservi, tējas, medus, sīrupi, sukādes, konditorejas izstrādājumi, kastes mūzikas instrumentu pārvadāšanai, adījumi, krelles. Interesanti, ka Salacgrīvas pusē top tāda lieta kā sniega kurpes. Savu produkciju izstādījuši līdz 20 uzņēmējiem, bet uz pusi vairāk piedāvā savus pakalpojumus.
Šobrīd pasaulē aktīvas kļuvušas diskusijas par Zikas vīrusu. Tas izplatījies Dienvidamerikā un Centrālamerikā, bet konstatēts arī ceļotājiem no Eiropas. Slimība visplašāk skārusi Brazīliju, kur šogad notiks Olimpiskās spēles. 

Šo vīrusu pārnēsā Aedes albopictus un Aedes aegypti sugas odi, un ar to var inficēties pēc moskīta koduma. Tropu reģionam raksturīgās odu sugas mūsu klimatiskajos apstākļos nav dzīvotspējīgas.
Līdz ar to Latvijā Zikas vīruss ar šāda tipa odiem nevar izplatīties.
Taču Latvijas iedzīvotāji ar slimību var inficēties, ceļojot uz kādu no Zikas vīrusa izplatības reģioniem.

Slimības simptomi ir drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, un iekaisušas acis, var būt arī galvas un acu sāpes, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas. Simptomi ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Ja slimība attīstās līdz ļoti smagai formai, nepieciešama hospitalizācija. 

Ārlietu ministrija aicina ceļotājus, kuri apmeklē vīrusa skartās valstis, ievērot individuālus profilakses pasākumus, jo pret Zika vīrusu nav ne vakcīnu, ne medikamentu. Gan iekštelpās, gan ārpus tām jāizvairās no odu kodumiem, īpaši laikā no saullēkta līdz saulrietam, kad odu aktivitāte ir vislielākā. Īpaša piesardzība jāievēro grūtniecēm un cilvēkiem, kuri cieš no imūnsistēmas traucējumiem vai smagām hroniskām slimībām, kā arī tiem, kuri ceļo ar maziem bērniem.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centrs tūristiem aizsardzībai pret to kodumiem iesaka šādus pasākumus:

• uzturoties ārpus telpām, jāvalkā apģērbs ar garām piedurknēm un garās bikses
(vēlams, no bieza auduma), kā arī jālieto odu atbaidītāji – repelenti, precīzi ievērojot to lietošanas instrukcijas un nepārsniedzot atļauto daudzumu;
• atbilstoši Pasaules Veselības organizācija ieteikumiem, vēlams izvēlēties repelentu, kas satur DEET (N, Ndietil-m-toluamīdu) 30% koncentrācijā;
• repelenti ir kairinoši, tādēļ ar tiem nav ieteicams apstrādāt seju, acis vai muti, jutīgu vai bojātu ādu. Jāizvairās arī no repelentu iekļūšanas acīs un uz mutes gļotādām, šī iemesla pēc nevajadzētu ar tiem apstrādāt rokas bērniem. Pēc repelenta lietošanas vienmēr jānomazgā rokas;
• apstrādi ar repelentu vēlams atkārtot ik pēc 3–4 stundām, īpaši karstā un mitrā klimatā. (repelenta darbības ilgums ir garāks, ja ar to ir apstrādātas arī drēbes);
• ja 12 dienu laikā pēc atgriešanās no ceļojuma pa valstīm, kur reģistrēta vīrusa infekcija, novērojams drudzis un muskuļu sāpes, nepieciešams vērsties pie ārsta un informēt par ceļojumu.

Zikas vīruss ir Flaviviridae tipa vīruss, ko pirmo reizi atklāja rēzus pērtiķiem Ugandā 1947.gadā. Līdz pirmajiem slimības uzliesmojumiem 2007. un 2013.gadā  Zikas vīrusu uzskatīja par relatīvi vieglu slimību, kuras ietekme uz cilvēka veselību plašāk pētīta netika un joprojām nav zināma.
Pēdējā gada laikā vīruss strauji izplatās, un tā izplatība konstatēta jau 25 pasaules valstīs.
Atsevišķi Zikas vīrusa gadījumi reģistrēti Dānijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, ceļotājiem atgriežoties no slimības skartajiem reģioniem.

Vairāk informācijas par vīrusu, tā radītajām sekām un izplatības teritorijām: http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=276769
http://www.who.int/topics/zika/en/
http://www.spkc.gov.lv/aktualitates-celotajiem/1250/informacija-celotajiem-par-zika-virusslimibu

Sagatavoja Laima Ķevere

Lai noteiktu radioaktīvās vielas - radona - gāzes koncentrāciju Latvijā, Valsts vides dienests (VVD) kopā ar Radiācijas drošības centru (RDC) veiks mērījumus 500 mājsaimniecībās un dzeramā ūdens ņemšanas vietās visā Latvijā.
Šādus mērījumus jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, kura nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, tai skaitā arī nosacījumus attiecībā uz radonu, tā noteic arī tiesību aktu pārskatīšanu līdz 2018. gadam.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina Radio TEV informēja: „ Katrai Eiropas dalībvalstij nepieciešams noteikt radona gāzes koncentrāciju, īpaši mājsaimniecībās. Latvija ir viena no dalībvalstīm, kura to vēl nav izdarījusi, nav izstrādāts arī kopējais novērtējumus, aptverot visu valsti. Līdz 2018. gadam nepieciešams konstatēt radona koncentrācijas līmeni un jāizdara secinājumi, kā rīkoties, ja tiks konstatēti noteiktās normas pārsniegumi.”
"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) sadarbosies ar pašvaldībām un veiks radona gāzes koncentrācijas mērījumus dzeramā ūdens ņemšanas vietās, no kurām tas tiek piegādāts iedzīvotāju patērēšanai. VVD mērījumus veiks dzīvojamajā platībā - 500 mājsaimniecībās dažādās apdzīvotās vietās - tādā veidā gūstot informāciju par radona gāzes koncentrāciju Latvijā kopumā un katru no novadiem atsevišķi.  Lai dati būtu uzticami, mērījumi mājsaimniecībā tiks iegūti ilgstošā procesā, aptverot laika posmu no 6 līdz 10 mēnešiem, un, ņemot vērā Latvijas klimata īpatnības, kā apkures sezonas periods, kad mājsaimniecībās telpas tiek vēdinātas mazāk.  Iedzīvotāji varēs arī paši pieteikt savu mājsaimniecību šādam testam, par to VVD plašāku informācija sniegs februāra nogalē.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste skaidro: “Latvijas ģeoloģiskā situācija neliecina par to, ka radona koncentrācija varētu būt paaugstināta. Šobrīd ēkā vai dzīvoklī koncentrācija nedrīkst pārsniegt 200 Bq/m³.  – līdz šai robežai risks cilvēkam nedraud. Pēc mērījumu veikšanas un apkopošanas, kas visticamāk būs nākošā gada sākumā, VVD informēs par situāciju, ja būs nepieciešams, tiks izstrādāts plāns un ieteikumi, kā iespējamo koncentrāciju samazināt. Iespējamie varianti – ventilācijas nodrošināšana, tādā veidā, izvadot gāzi, veicot gaisa apmaiņu. ”

Pirmos radona mērījumus Latvijas mājokļos veica zviedru speciālisti. 1993. un 1994.gadā.gadā. Tika izvēlēti simts mājokļi dažādos Latvijas rajonos, izmērot radona saturu iekštelpu gaisā. Lielākā daļa mērījumu rādīja, ka radona koncentrācija nepārsniedz normu. Tomēr ir teritorijas, kur tā sastopamība ir paaugstināta, piemēram, gar Daugavu.

“Dabiskā radiācija ir visapkārt. Tā nāk no zemes, kosmosa un saules, cilvēka organisms katru dienu ir tai pakļauts un spēj to panest. Tas ir dabisks process, taču jāievēro mērvienības, kurās  radona koncentrācija nerada risku cilvēka organismam. Ir izpētīts, ka radons var ierosināt plaušu vēzi, taču tie ir tikai nedaudzi gadījumi pasaulē. Šī viela kaitējumu cilvēkam var izdarīt tikai tādā gadījumā, ja viņš ilgstoši uzturas telpās, kurās radona koncentrācija pārsniedz normas. Lai izslēgtu šos riskus pavisam, ir jāveic šādi mērījumi, pēc kuriem izdarīt secinājumus par tālāk veicamajiem uzdevumiem,” stāsta VVD pārstāve.

Radons ir gāze bez krāsas un smakas, tas ir 7,5 reizes smagāks par gaisu un šķīst ūdenī.
Tas nereti sastopams dzeramā ūdens gūšanas urbumos, kā arī mājokļos un sabiedriskās ēkās. Galvenais radona avots telpās ir ģeoloģiskā vide, no kuras caur augsni un konstrukciju nepietiekami blīvām vietām radons ieplūst telpās. Augsta tā koncentrācija var veidoties tikai zemes virsmas tuvumā, ne augstāk par dzīvojamās mājas otro vai trešo stāvu.

Radona koncentrāciju veido arī būvmateriāli ar paaugstinātu radona koncentrāciju - piemēram, granīts, marmors, māla ķieģelis, betons, cements.
Tieši radons ir galvenais komponents kopējā cilvēka uzņemtā radiācijas daudzumā.

Materiāli sagatavoja Lāsma Ķevere
Pasaules veselības organizācija iesaka, ka  lai cilvēks būtu vesels, nostiprinātu imunitāti - Dienā jānoiet 10 000 soļu vai 7 kilometri. Bet – katru dienu!

Tas ir aptuveni pusotras stundas gājiens, ko var arī sadalīt – puse no rīta un puse vakarā. Var arī pusstundu pavingrot, lai vaigos iesitas sārtums. 

Bet kā zināt, cik daudz tas ir? Te palīgā var nākt dažādas aplikācijas – meklētājā var ierakstīt podometrs jeb soļu skaitītājs un bez maksas savā tālrunī var iedabūt dažādas aplikācijas. Vienas tikai mērīs soļu skaitu, citas aprēķinās kalorijas, bet dažas spēs atcerēties arī noietos maršrutus.

Vēl kāda aplikācija - "Moves" jeb "Kustības" ir aplikācija, kas skaita lietotāja kustības.
Soli pa solim tiks reģistrētas visas dienas gaitā veiktās aktivitātes, un varēsiet novērtēt, cik daudz esat kustējušies – soļi, pakāpieni un pat mītie pedāļi – viss būs iegrāmatots. Aplikācija arī aprēķina to, cik daudz kaloriju sadedzināts.
Tas viss tiek pasniegts, kā viegli uztverama laika līnija, lai aplikācija būtu ērti lietojama. 

Soļojot ar ātrumu vismaz 8 km/h jūs sadedzināsiet vairāk kaloriju, nekā ja tādā pašā ātrumā, t. i., lēni skriesiet, raksta The Journal of Sports medicine and Physical fitness.
Un būsim reāli – stundu ir vieglāk staigāt, nekā skriet – ja vien protams cilvēks nav maratonists. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram