Nedēļas garumā noritēs e- pakalpojumu popularizēšanas akcija "Dienas bez rindām", kurā jau otro reizi  valsts un pašvaldību iestādes visā Latvijā konsultēs iedzīvotājus un uzņēmējus par e-pakalpojumu lietošanu, parādot, kā tas darbojas praksē. 

Rīgas centrā pie Laimas pulksteņa līdz piektdienai darbosies e- telts, kur ikviens interesents varēs testēt e-pakalpojumus, kā arī pieteikties elektroniskajai identifikācijas kartei jeb eID kartei.

Akcijā piedalās vairāk nekā 80 iestādes vairāk nekā 400 vietās Latvijā, ar akcijas dalībnieku sarakstu var mājas lapā


Šonedēļ visā Eiropā un arī Latvijā notiek Veselības nedēļa. Veselības nedēļa tiks organizēta lai parādītu, ka ir daudzi vienkārši un visiem pieejami veidi, kā ikdienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas vērstas uz cilvēka veselības uzlabošanu.

Projektu jau ceturto gadu organizē Starptautiskā Sporta un kultūras asociācija  sadarbībā ar Eiropas valstu tautas sporta (sports visiem) nacionālajām organizācijām.
Latvijā Veselības nedēļu koordinē Latvijas Tautas sporta asociācija.

Veselības nedēļas ietvaros visā Latvijā notiks dažādi jau bijuši un jauni pasākumi, kuros aicināti piedalīties visi iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sportiskās sagatavotības. Pasākumu organizatori nodrošina jebkādas fiziskās aktivitātes iedzīvotājiem visas nedēļas garumā, piemēram, skriešana, nūjošana, pārgājieni, riteņbraukšana, pievilkšanās, lēkšana ar lecamauklu u.c.

Šeit uzzini par vietām Latvijā, kur vari piedalīties dažādās aktivitātēs.

Konkursā "Draudzīgs velosipēdistam" apbalvojumus par ieguldījumu velokultūras veicināšanā un infrastruktūras attīstīšanā, publiskās vietās uzstādot kvalitatīvas velonovietnes un ieviešot citus riteņbraucējiem draudzīgus risinājumus.

Lai palīdzētu velobraucējiem izvērtēt, kur atstāt savu braucamo, uz drošajām velonovietnēm turpmāk tiks izvietotas kvalitātes zīmes. Visdrošākās novietnes tiks apzīmētas ar trīs augšup pavērstiem īkšķiem, bet mazāk drošas ar diviem un vienu īkšķi. Ekspertu žūrija visas pieteiktās novietnes novērtēja desmit kategorijās, piemēram, iespēja pieslēgt velosipēda rāmi un riteņus, statīva materiāla izturība un stabilitāte, novērošanas kameras un apsarga esamība, kā arī vērtēts tika tas, vai teritoriju var aizslēgt un virs tās ir jumts.

Piemēram, par konkursa laureātiem kļuva Carnikavas novada pašvaldība par Latvijā garāko velosipēdistu un gājēju tiltu, kas savieno abus Gaujas krastus, un velonovietnēm pie publiskām ēkām un daudzdzīvokļu namiem, kā arī Smiltenes novada pašvaldība un Tūrisma informācijas centrs par velomaršrutu izstrādāšanu un apvienotu gājēju un veloceliņu izveidošanu.

Alūksnes Tūrisma informācijas centrs tika godalgots par velosipēdistu un gājēju tilta izveidi, bet Strenču novada dome par trīs kilometrus gara veloceļa izbūvi un velobraucējiem piemērota tūrisma maršruta izstrādāšanu.

Limbažu Tūrisma informācijas centrs savukārt izveidojis veloceļus un četrus velomaršrutus, kā arī iekārtojis velonovietnes pie bibliotēkas ēkas un pamestu dzelzceļu pārveidojis par velo un gājēju ceļu.

Vidzemes Tūrisma asociācijas struktūrvienība "Saviļņojošā Vidzeme" apbalvota par velomaršrutu izstrādāšanu Saulkrastos un "laivosipēdošanas" maršrutu Salacgrīvā, kur pusi ceļa jāveic laivā un pusi ar velosipēdu. Asociācija arī izstrādājusi Latvijā pirmo karti, kurā atzīmēti labākie marķētie velomaršruti.

Konkursa "Draudzīgs velosipēdistam" mērķis ir popularizēt labās prakses piemērus un veicināt kvalitatīvu velonovietņu izvietošanu un velokultūras attīstību visā Latvijā.
Rudens Latvijā ir pats noslēpumainākais gadalaiks, jo zinātnieki to ir pētījuši vismazāk, līdz ar to arī informācija par rudens iestāšanos ir visai nosacīta. Mūsu mazajā Latvijā zelta rudens dažādos novados iestājas atšķirīgos laikos, un tas skaidrojams ar temperatūru svārstībām, kuras koki saprot kā ziemas tuvošanos un laiku, kad jāsāk taupīt resursi. 

"Mēs esam analizējuši no 1927.gada datus, un tendences ir tādas, ka atsevišķās vietās lapas sāk dzeltēt vēlāk, bet ir arī vietas, kur rudens iestājas vēl agrāk nekā kādreiz, un mums diemžēl nav vēl tam izskaidrojuma, tāpēc mēs ļoti aicinām cilvēkus ziņot par rudeni, jo zelta rudens, manuprāt, ir viens no skaistākajiem gadalaikiem," Latvijas Televīzijai pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente un pētniece Gunta Kalvāne.

Dažādās Latvijas teritorijās rudens iestājas atšķirīgi, un dažviet lapas kokiem nodzeltē ātrāk.

"Dienas garuma samazināšanās, pakāpeniska temperatūras samazināšanās, tuvojoties rudenim, augiem signalizē par to, ka
tuvojas skarbi laika apstākļi, kuros augi nevarēs uzņemt ūdeni no zemes, jo zeme būs sasalusi, dienas būs gaužām īsas, līdz ar to augos dominējošais zaļais pigments hlorofils nevarēs ražot ogļhidrātus - organiskās vielas, un pamazām hlorofils jeb zaļais pigments sāk noārdīties," skaidro LU Bioloģijas fakultātes profesors Uldis Kondratovičs.

Zinātniekiem patīk statistika, un vidēji 22.septembris ir datums, kad bērzi sāk dzeltēt, kuriem dažas dienas vēlāk seko kļavas. Bet visagrāk iekrāsojas liepas un ievas, ko var redzēt dzeltējot aptuveni nedēļu pirms bērziem.
Galvaspilsētā Rīgā pagaidām vēl ir salīdzinoši zaļš, taču ir vietas Latvijā, kurās zelta rudeni var vērot visātrāk. "Ja pavasaris pie mums Latvijā iestājas no dienvidrietumiem un pakāpeniski divu nedēļu laikā aiziet uz ziemeļaustrumiem, tad rudenī ir pretēji - no Alūksnes augstienes uz leju, bet tas, protams, gadu no gada atšķiras," turpina LU profesors Uldis Kondratovičs.

Pirmās lapas sāk krāsoties kokiem tajās vietās, kur temperatūra straujāk pazeminās, kur ir vērojama strauja temperatūru maiņa, bet visintensīvākā un aktīvākā krāsošanās saistībā ar temperatūru ir novērojama vietās, kur temperatūra strauji nokrīt, bet tikai līdz zemajām pozitīvajām temperatūrām, tātad nedaudz virs nulles.

Gadu no gada tas atšķiras, bet iespējams, ka Alūksnē varētu priecāties visagrāk par dzeltenajām lapām, tāpat arī Latgales iedzīvotāji, un visvēlāk rudens varētu būt piejūras zemienē no Liepājas, Ventspils virzienā uz Kolku. Respektīvi, zelta rudens Latvijā iestāsies pavisam drīz, taču tiem, kas nespēj to sagaidīt – pirmā vieta, kur to varēs ieraudzīt, būs Alūksnes pusē.

Autors: 4. studija, LTV raidījums
 
Eiropas Parlamentā ir Lūgumrakstu komiteja, jebkuram ES pilsonim ir tiesības iesniegt tai  petīciju jeb lūgumrakstu, kas ir ES kompetencē un kas tieši skar šo pilsoni.

Lūgumrakstu drīkst iesniegt jebkurš ES pilsonis, dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs, kā arī  uzņēmuma vai organizācijas pārstāvis.

Kā skaidro Eiropas Parlamenta deputāte, kas darbojas šajā komisijā – Tatjana Ždanoka,  komitejas mērķis ir reaģēt uz visiem lūgumrakstiem un, ja iespējams, nodrošināt to  jautājumu izskatīšanu ārpustiesas kārtībā. Lūgumrakstam jābūt rakstītam kādā no ES oficiālajām valodām, tātad arī latviešu, un to ir iespējams iesniegt gan rakstiski pa pastu – pie tam nav nepieciešama kāda speciāla blanka, gan elektroniski tiešsaistē – saite atrodas Eiropas Parlamenta mājas lapā 

“Ir gan jāievēro viena lieta, cilvēkam, kurš raksta lūgumrakstu, jāatsaucas uz kāda likuma vai līguma pārkāpumu. Ar vidi saistītu lūgumrakstu mums ir visvairāk. Tekstu var sagatavot iepriekš, ja aizpilda formu elektroniski. Tātad, jāapskatās, kurš likuma punkts ir pārkāpts un tas jāpiemin”, skaidro Ždanoka. 

Komiteja saņem arī iesniegumus, kuri nebalstās likuma normās, bet subjektīvās cilvēka vēlmēs, tādos gadījumos komiteja šos rakstus nepieņem. Taču kā norāda eiroparlamentāriete, ikviens Latvijas iedzīvotājs var vērsties pie jebkura Eiropas parlamenta deputāta, un no Latvijas tādi ir ievēlēti 8, lai konsultētos par korektu lūgumrakstu rakstīšanu.

Ždanoka stāsta, ka Latvijas iedzīvotāji vēl īsti šo kanālu pilnvērtīgi neizmanto, čempioni lūgumrakstu iesniegšanā ir spāņi. Tāpat deputāte vērš uzmanību, ka jāsaprot – kura atbildības jomā konkrētais jautājums ir:
“Bieži nākas atbildēt – ka jautājums, par kuru sūdzaties vai uz ko vēršat uzmanību, neattiecas uz Eiropas Parlamenta lūgumrakstu komiteju, bet ir konkrētas valsts pārziņā. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar medicīnu, ar izglītību, ar pabalstiem – tā ir katras valsts kompetence, kur Eiropas Savienība nevar iejaukties. Taču, ir virkne jautājumu, kuros varam cilvēkam palīdzēt, kaut vai jau pieminētie vides jautājumi.”

Visvairāk rakstus iesniedz rietumvalstu iedzīvotāji. Čempioni līgumrakstu iesniegšanā ir spāņi. 

Un par ko tad iedzīvotāji šai komitejai sūdzas: kāds iesniedzējs pieprasa informāciju par maksu ko prasa par medicīniskās lietas kopēšanu Neapoles slimnīcā, cits raksta par to, ka Itālijā vasaras mēnešos aizliegts izmantot dažu konkrētu veidu ziemas riepas; viņa automobilim ir piemērotas tikai aizliegtā veida riepas. Kāds sūdzas par to, ka Bilbao metro darbība rada troksni, citam nepatīk maksa par notāru pakalpojumiem. . Ļoti daudz ir rakstu par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem. 

Vairāk informācijas  par šo un citiem jautājumiem var atrast Eiropas Parlamenta Facebook lapā 
Patlaban Limbažos norit aptauja, ko iesākt ar pieminekli padomju jūrniekiem, kas atrodas Limbažu skvērā pie sākumskolas.  
“Daugavas vanagi” rosina  to demontēt.

Piemineklis ir atklāts tieši pirms 40 gadiem 7. maijā.
Tas veltīts Otrā pasaules karā kritušo 26 padomju jūrnieku piemiņai. Viņi 1941. gadā gājuši bojā cīņā par Limbažiem. piemineklis šobrīd ir bezsaimnieka manta.

Biedrības “Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļai ir iecere sakārtot šo skvēru. Un arī Limbažu novada dome ir atbalstījusi “Daugavas vanagu” ieceri.

Aptauju Viedokļi vēl nav apkopoti, bet saprotams, ka tie ir dažādi. Pirmās anketas liecina, ka respondenti principā atbalsta Daugavas vanagu ieceres.
Viens no Siguldas atpazīstamības simboliem – panorāmas rats - pagaidām netiks nojaukts. 

Panorāmas rats siguldiešus un viesus vizina jau 40 gadus, bet pašvaldībai pieejamos dokumentos nav norādīts, cik ilgs ir tā ekspluatācijas termiņš. Arī atrakcijas izskats licis šaubīties par tās drošību. Siguldas novada pašvaldība pērn pieļāva domu to nojaukt, uzskatot, ka tas savu laiku ir nokalpojis un kļuvis bīstams.

Lai gan jau 40 gadus vecs, Siguldas panorāmas rats savu popularitāti nav zaudējis. Ik mēnesi to apmeklē 3000 - 5000 cilvēku. 

Pēc ekspertu norādījumiem apsaimniekotājam bija vien jāaizmetina konstrukcijā radušās nelielās plaisas, erozijas mazināšanai jānotīra un jāuzliek papildu betona kārta balstu pamatnēm un jānovērš citi maznozīmīgi defekti.

Par panorāmas rata saglabāšanu pagājušajā gadā iedzīvotāji vāca arī parakstus, pret pilsētas atpazīstamības simbola nojaukšanu parakstījās vairāk kā 2000 siguldiešu.
Iestājoties rudenīgam laikam, satiksmes eksperti vērš  autobraucēju vērību uz to, ka atbilstoši jāpielāgo arī savus braukšanas paradumus, lai novērstu iespējamas bīstamas satiksmes situācijas.
 
Rudenī strauji sarūk gaišais diennakts periods, ir iespējama migla un satiksme rītos un vakaros norit sliktākas redzamības apstākļos. Īpaši neapgaismotajos posmos ceļš kļūst grūtāk pārredzams un var savlaicīgi nepamanīt satiksmes traucējumus – citus transportlīdzekļus vai gājējus.
 
Rudenim raksturīgas arī vētras un spēcīgas vēja brāzmas, kas uz ceļa var sagāzt kokus vai to zarus. Ja tādus novērojat, lūdzam par tiem informēt Latvijas Valsts ceļu Satiksmes informācijas centru pa tālruni 80005555.
 
Aicinām arī gājējus un velosipēdu vadītājus rūpēties par satiksmes un savu drošību, diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām un apdzīvotās vietās posmos, kuri nav pietiekami un vienmērīgi apgaismoti, lietot apģērbu vai vesti ar labi saskatāmiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.
Latvijas labākā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka novembrī trešo gadu pēc kārtas piedalīsies prestižajā Ņujorkas maratonā, kas viņai šajās sacensībās kopumā būs jau septītā dalības reize.
Prokopčukai būs sestais augstākais personiskais rekords no sportistēm, kas šogad skries maratonā.

Prokopčuka 2005. un 2006.gadā šajās sacensībās spēja triumfēt. 
Sacensības risināsies 1.novembrī. 

Prokopčuka, kura nākamajā pirmdienā atzīmēs 39. dzimšanas dienu, jau kādu laiku mīklaini izsakās par savu nākotni, liekot vedināt uz domām, ka drīzumā grasās noslēgt karjeru.
Iepriekš sportiste atzina, ka, iespējams, šogad viņa aizvadīs pēdējo maratonu savā karjerā.

Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un veicinātu darba drošību, drīzumā būvniecības nozarē varētu tikt ieviestas elektroniskās identifikācijas kartes, stāsta Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.
Lūsis minēja, ka priekšlikums nācis no nozares puses.

Plānots, ka karte tiktu izmantota būvlaukumos. Tai būtu divas pamatfunkcijas - darbinieka identifikācijas nodrošināšana un garantija, ka viņš ir apmācīts darba drošības jautājumos.

VDI direktors skaidroja, ka līdz ar karšu ieviešanu būtu mazākas iespējas nelegāli nodarbināt cilvēkus, kā arī uzlabotos darba drošība. Darbinieki, viņaprāt, būtu tikai ieguvēji - faktiski tiktu legalizēti darbinieku ienākumi, nebūtu iespēja «spēlēties» ar darba laiku, jo, ieejot un iznākot no objekta, tas uzreiz tiktu fiksēts.

«Jāsāk ar būvniecību, pēc tam vērtēsim, vai var ieviest tālāk. Ja kartes pierādītu, ka ir spējīgas darboties un funkcionēt vienā nozarē, es ticu, ka varētu darboties arī turpmāk citās nozarēs,» norādīja Lūsis.

VDI direktors akcentēja, ka arī šogad būvniecības nozare ieņem pirmo vietu nelegālās nodarbinātības ziņā. Šā gada astoņos mēnešos VDI nozarē pieķērusi jau vairāk nekā 200 nelegāli nodarbinātos.

Pozitīvi, ka šogad nozarē mazinājušies darba negadījumi.
Tehnoloģiju milzis "Google" uzsācis ziedojumu kampaņu, kuras mērķis ir piesaistīt 11 miljonus ASV dolāru organizācijām, kas palīdz bēgļiem Eiropā.

Uzņēmums "Google" plāno pirmos ziedojumus 5,5 miljonu ASV dolāru apmērā piesaistīt caur mājaslapu 

Ziedojumi tiks sadalīti četru nevalstisko organizāciju starpā, kas nodrošina bēgļiem pārtiku, ūdeni, pajumti un medicīnisko aprūpi.
Ziedojumus saņems: organizācija "Ārsti bez robežām", Starptautiskās glābšanas komiteja, organizācija "Glābiet bērnus" un Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR).

Uzņēmums "Google" līdz ar paziņojumu par kampaņu publicējis kāda darbinieku emuārus, kurš septiņu gadu vecumā aizbēdzis no Afganistānas uz Eiropu.

Vēstīts, ka Eiropa piedzīvo lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara beigām. Lielu daļu ES ieceļojošo imigrantu veido sīrieši, kas bēg no kara plosītās valsts.
Mēģinot pa jūru sasniegt Eiropu, šogad bojā ir gājuši tūkstošiem migrantu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Saskaņā ar ANO datiem šogad Vidusjūru jau šķērsojuši vairāk nekā 350 000 migrantu, 2600 šai ceļā gājuši bojā.
Ventspils Jaunrades nama observatorijā agrā 28.septembra rītā varēs vērot pilno Mēness aptumsumu
. Jau 27.septembra vakarā sāksies izglītojošs un izklaidējošs vakars un nakts observatorijā.

28.septembra rīta agrumā, ja vien laikapstākļi būs labvēlīgi, visā Latvijas teritorijā būs iespēja novērot pilnu Mēness aptumsumu.

No plkst. 3:12 naktī  - veselu stundu un 12 minūtes Mēness pilnībā atradīsies mūsu planētas ēnā, tādēļ debesīs būs redzams sarkanīgi brūns Mēness disks.  Lai arī Mēness aptumsumus varam novērot biežāk nekā Saules aizklāšanu, tomēr katra reize ir ļoti gaidīta – tā stāsta astronomi.
Šis aptumsums sakrīt ar vēl kādu interesanta notikumu, proti, Zemes vienīgā dabīgā pavadoņa aptumšošanās notiks laikā, kad tas atradīsies Zemei īpaši tuvu. Mēness riņķo ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu, tādēļ attālums starp abiem debess ķermeņiem mēdz atšķirties. Vidējais attālums ir 384 000 kilometru, bet dažkārt Mēness pietuvojas pavisam tuvu, un šoreiz aptumsuma laikā Mēness attālums no Zemes būs vien nepilni 357 000 kilometru.

Novērotājs no Zemes pamanīs, ka Mēness būs vizuāli lielāks, nekā ierasts.
Kad Mēness disks būs pilnībā aizklāts, plkst.5.11 sāksies pilnās fāzes daļa, kad Mēness kļūs tumšsarkans. 

Lai novērotu aptumsumu, nav nepieciešamība pēc īpaša aprīkojuma - to viegli varēs redzēt ar neapbruņotu aci. Ar tālskati būs iespēja to izbaudīt vēl krāšņāk, taču ir jācer uz labiem laikapstākļiem. 
24. septembrī plkst 18.00 "Daugavas" stadionā Liepājā notiks labdarības spēle ar Latvijas mēroga zvaigžņu dalību, vēsta futbola klubs "Liepāja".

Laukumā tiksies divas komandas, kuras vadīs divi draugi jau no bērnu dienām, šobrīd FK "Liepāja" darbinieki - kluba prezidents Māris Verpakovskis un komandas otrais treneris Mareks Zuntners.

Abi komandu kapteiņi savās komandās pulcēs savus draugus, dažādu savu dzīves posmu līdzcilvēkus. Dalību pasākuma apstiprinājušas tādas personības vai kolektīvi kā grupa "Prāta Vētra", Viktors Dobrecovs, Dons, Edgars Gauračs, Andris Bulis, Mihails Zemļinskis, Kristaps Grebis, un daudzi citi. Komandas laukumā vadīs un norādījumu dos treneri - abu kapteiņu tēvi - Ilmārs Verpakovskis un Jānis Zuntners.

Pasākumā futbola spēles starplaikā norisināsies labdarības izsole, kurā būs izdevība iegādāties dažādas ekskluzīvas lietas, kā piemēram, Kristapa Porziņģa spēļu apavus un kreklu ar parakstu, kā arī pašas futbola spēles ekskluzīvos kreklus ar abu komandu dalībnieku autogrāfiem u.tml. Spēli klātienē komentēs un pasākumu vadīs Armands Simsons.

Ieeja Daugavas stadionā notiks par ziedojumiem, un visi pasākumā savāktie līdzekļi tiks novirzīti labdarībai - Liepājas maznodrošinātajām daudzbērnu ģimenēm, kurām šobrīd, uzsākot skolas gaitas, šie līdzekļi ir ļoti nepieciešami.

Rīgā sākas Eiropas Mobilitātes nedēļa, un iedzīvotāji aicināti ikdienas gaitās doties ar velosipēdu, kā arī mudināt kolēģus, draugus un radus pārvietoties ar šo videi draudzīgo transporta veidu.

Tiem autovadītājiem un iedzīvotājiem, kuri vēlētos izmēģināt pārvietoties Rīgas ielās ar velosipēdu, visas nedēļas garumā velonoma "Sixt" piedāvās nomāt divriteņus bez maksas divas stundas dienā. Velonoma piedāvā bez maksas izmantot velosipēdu, lai izmēģinātu doties uz darbu vai pusdienās. Lai izmantotu piedāvājumu, jāreģistrē kupons ar kodu 918291 "Sixt" velo nomas kontā. Plašāka informācija pieejama šeit

Tradicionāli Eiropas Mobilitātes nedēļā tiek piedāvātas arī riteņbraukšanas sacensības bērniem Uzvaras parkā un Biķernieku trasē. Bērnu un jauniešu velosacensības rīko "Riteņvasara", un tās ir bez maksas. Plašāka informācija pieejama "www.ritenvasara.lv".

17.septembrī, velosalons "Ērenpreiss" plkst.19 rīko "video" nakti, kurā varēs labvēlīgā atmosfērā baudīt izlasi ar lieliskiem, atjautīgiem, iedvesmojošiem, pikantiem un atraktīviem riteņbraukšanas video.

Arī Sarkandaugavas biedrība šogad iesaistījusies riteņbraukšanas popularizēšanā un aicina vietējos Sarkandaugavas iedzīvotājus izbraucienā ar velosipēdu. Brauciens notiks sestdien, 19.septembrī, plkst.12, lai jaukā kompānijā no Brasas stacijas gar dzelzceļu dotos līdz Mangaļsalai.

Savukārt 22.septembrī būs "Diena bez auto", kad tiks rīkoti Krišjāņa Barona ielas svētki. Svētku laikā vietējie iedzīvotāji un uzņēmēji tiks iepazīstināti ar ielas pārbūves projektu. Jau ziņots, ka Barona ielā turpmākajos trijos gados gaidāmas lielas pārmaiņas. Ielai tiks atjaunots bruģa segums, salabotas ietves, radot vides pieejamību ikvienam rīdziniekam un pilsētas viesim, un iela tiks labiekārtota.
Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais posms - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla, autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

Savukārt Latvijas Ainavu arhitektūras biedrība ar ekspertiem izstrādās un piedāvās ielas labiekārtošanas risinājumus. Plašāka informācija par pasākumiem dienas garumā būs pieejama Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapā "www.rdsd.lv".

Eiropas Mobilitātes nedēļu Rīgā jau 13.gadu rīko Rīgas domes Satiksmes departaments sadarbībā ar sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām.
Tradicionāli šī nedēļa norisinās no 16.-22.septembra.

Galvenā uzmanība šajā nedēļā tiek pievērsta velobraucējiem un kājāmgājējiem paredzētajai infrastruktūrai, satiksmes intensitātes mazināšanai, transporta piekļuves uzlabošanai un aktīvākai informēšanai par ilgtspējīgiem pārvietošanās paradumiem.

11.septembrī, Smiltenē tikās Valmieras, Cēsu un Smiltenes jeb “Vidzemes ekonomiskā trijstūra” domju priekšsēdētāji, lai kopā ar sporta pārvalžu vadītājiem izrunātu sporta nozares aktualitātes un attīstību.
Ar situāciju Smiltenes novadā iepazīstināja Sporta pārvaldes vadītājs Guntars Markss, kurš cēsniekiem un valmieriešiem pastāstīja par iedzīvotājiem pieejamo infrastruktūru – plašo sporta veidu klāstu, kurā Smiltenes novada cilvēki var trenēties, kā arī par Sporta pārvaldes darbības principiem, tās budžetu un padotībā esošajām iestādēm.

Kā iepriekš sacījis Jānis Baiks: “Smiltene, Cēsis un Valmiera ir trīs spēcīgi centri Vidzemē. Sadarbojoties var iegūt gan novadi, gan viss Vidzemes reģions, attīstot uzņēmējdarbību, profesionālās izglītības iespējas, veidojot tūrisma maršrutus.

Pasākumi septembrī:
18.septembrī pl.18.00, Grundzāles kultūras namā, Signes Lielpēteres autordziesmu koncerts. Piedalās Launkalnes sieviešu vokālis ansamblis "Anemones". Ieeja bezmaksas

18. septembrī plkst. 19.30 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā Vijciema amatierteātra “Čiekurs” traģikomēdija “Igauņu bēres”. Izrādes autors- Andruss Kivirehs. Režisors- Valdis Šaicāns. Ieeja- ziedojumi teātra rekvizītu iegādei. 

19. septembrī plkst. 17.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā Dzejas dienām veltīta pēcpusdiena “Vārdu pērles dzejas krellēs”. Piedalās Smiltenes novada dzejnieki un jaunie talanti. Īpašais viesis: dzejniece Amanda Aizpuriete. Mūzika: Reinis Alberts Miders. Darbosies grāmatu maiņas punkts. Ieeja bez maksas.

Pasākumi oktobrī: 
3.oktobrī Smiltenes novada tūrisma sezona noslēgsim ar velobraucienu “Ieriteņo rudenī 2015”.

4. oktobrī plkst. 16.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā Latvijas Nacionālās operas izrāde “Mūzikas skaņas”. Ieeja: € 8,00 un € 10,00
Šonedēļ Grieķijā gaidāmas ārkārtas vēlēšanas, jo pirms nepilna mēneša Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs paziņoja par savu atkāpšanos no amata. 

Kā zināms, Grieķijai ir nopietnas finanšu problēmas. Lai tās risinātu, Grieķijai, kā savulaik Latvijai krīzes gados, ir iespēja aizņemties naudu no starptautiskajiem aizdevējiem. Kuri, protams, pretī prasa krasus taupības pasākumus. 
Ciprs bija premjers, kas iebilda pret šiem  pasākumiem. Tieši tāpēc Eirozonas līderiem ne reizi vien bija kopā sanākšanas, lai vienotos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu.

Arī Latvijas iedzīvotāji pauž bažas, ka citām valstīm, tostarp mums, nāktos maksāt par Grieķijas vēlmi dzīvot ar vērienu. Interneta komentāros pat lasāms, ka Eiropas parlaments dod akceptu jaunas naudas izsniegšanai Grieķijas vajadzībām. Šos mītus lauž Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, skaidrojot, ka Eiropas Parlaments nav starptautiskie aizdevēji:
“Pirmkārt, nav īsti skaidrs, kā Eiropas Parlaments var iesaistīties šajā jautājumā. Atgādinu, ka EP ir likumdevējs, nevis izpildvara. Bet ir daži ļoti aktīvi parlamentārieši, kuri saredz parlamentam visvarenu lomu. Bet man šķiet, ka viņiem vajadzētu orientēties uz darāmajiem darbiem, uz to, ko varam reāli izdarīt, nevis nākt klājā ar dažādiem populistiskiem un tukšiem paziņojumiem, kuriem īsti nav seguma.”

Grieķija un Latvija  ir vienā savienībā, vienā tirgū. Un, protams, mēs esam cieši saistīti viens ar otru, tāpēc faktiski visi eirozonas dalībnieki ir  ieinteresēti situāciju atrisināt. Arī Latvija ir ieinteresēta tajā, skaidro Kariņš:
“Risinājums ir atrasts. Eiropā ir izveidots fonds – Eiropas stabilizācijas mehānisms, kurā Latvija ar savu iemaksāto naudiņu ir kā akcionārs lielā uzņēmumā. Šis fonds no valūtas biržām aizņemas naudu, ko tālāk aizdos Grieķijas valdībai. Tātad Latvijas nodokļu maksātāji ir tikai pastarpināti iesaistīti šajā procesā, no mūsu maciņiem papildus nekas netiks maksāts.”

Runājot par jostu savilkšanu, Krišjānis Kariņš norāda, ka Grieķi piedzīvo to pašu ko mēs, iespējams, vēl smagākā veidā -  mums taupības režīms bija sāpīgs, bet īss. 
“Grieķi izvēlējās, manuprāt, neauglīgāko ceļu. Ieviest taupības pasākumus pa gabalam, nevis kā kompleksu pasākumu. Teikt, ka viņi nesavelk jostas, arī nebūs pareizi. Viņi ilgi spirinājās pretī, un rezultātā viņiem tās sāpes un izjūtas ir lielākas kā mums krīzes gados.”

Iespējams, jaunas vēsmas Grieķijas glābšanas plāna īstenošanā ienesīs jaunā Grieķijas valdība.  

Seko Eiropas Parlamentam arī šeit - Facebook lapā
Latvijas Okupācijas muzejs meklē leģionārus, kuri brīvprātīgi atgriezās Latvijā 1946.gadā.

Sabiedrības palīdzība faktu noskaidrošanā nepieciešama, jo Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Andrejs Edvīns Feldmanis veic pētījumu un veido dokumentālo filmu par latviešu leģionāriem Zedelgemā.

Otrā pasaules kara beigās sabiedroto gūstā angļiem padevās 11 727 latviešu leģionāri, kuri tika novietoti kara gūstekņu nometnē Beļģijā, Flandrijas provinces pilsētiņā Zedelgemā.
1946.gada 6.aprīlī padomju armijas pārstāvjiem angļi nodeva 199 karavīrus, kuri brīvprātīgi vēlējās atgriezties dzimtenē.
Apmēram 30 latviešu leģionāri tika atvesti uz Rīgu un novietoti filtrācijas nometnē Ganību dambī 40.

Okupācijas muzejs lūdz atsaukties šos karavīrus, viņu tuviniekus vai personas, kuras kaut ko zina par šo notikumu.

Personas, kuras var sniegt kādu informāciju, muzejs aicina sazināties, zvanot 66 117 657.

Kā skaidro Feldmanis, muzeja rīcībā ir dokumenti, taču vēsturniekiem vajag cilvēkus, lai noskaidrotu, kas ar šiem leģionāriem notika tālāk.
Filmu "Zedelgema" paredzēts pabeigt rudenī un pirmizrādīt jau 11.novembrī kinoteātrī "K.Suns".
Nākamnedēļ, no 21.septembra līdz 27.septembrim, visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Veselības nedēļa, kuras laikā iedzīvotāji tiks mudināti piedalīties dažādās fiziskajās aktivitātēs.

Kā informēja Latvijas Tautas sporta asociācijas ģenerālsekretāre Gaļina Gorbatenkova, Latvija šajā kampaņā piedalās jau ceturto gadu un tās dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug.

Gorbatenkova stāstīja, ka Veselības nedēļas laikā notiks dažādi bezmaksas pasākumi un aktivitātes visā Latvijā, kuros aicināti piedalīties visi iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sportiskās sagatavotības. Pasākumu organizatori piedāvās fiziskās aktivitātes iedzīvotājiem visas nedēļas garumā, piemēram, skriešanu, nūjošanu, pārgājienus, riteņbraukšanu, lēkšanu ar lecamauklu.

Pasākums tiek organizēts, lai parādītu, ka ir daudzi vienkārši un visiem pieejami veidi, kā ikdienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas vērstas uz cilvēka veselības uzlabošanu.

Vairāk informācijas par pasākumiem iespējams atrast mājaslapā "www.sportsvisiem.lv" vai pašvaldību mājaslapās.
Oktobra sākumā Latvijā norisināsies ikgadējās Eiropas Putnu vērošanas dienas,  informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā (LOB).

Ikviens interesents 3. un 4.oktobrī ir aicināts pievienoties kādā no 25 bezmaksas pasākumiem dažādās Latvijas vietās. Turklāt nav obligāti zināt visas putnu sugas - to kopā ar pieredzējušiem ekspertiem būs iespēja iemācīties, uzsver LOB.

Putnu vērošanas pasākumi 3.oktobrī notiks Ķemeru nacionālajā parkā, Sātiņu zivju dīķos, Rīgā, Kolkas ragā, Papes dabas parkā, pie Lubāna ezera un citur. Tās būs gan ekskursijas, izturības pārgājieni, putnu vērošana.

4.oktobrī pasākumi notiks tajās pašās vietās, kur 3.oktobrī, kā arī Rāznas nacionālajā parkā, Ķeipenes apkārtnē, Randu pļavās.

Savukārt pie Lubāna mitrāja informācijas centra notiks pūču būru gatavošana, bet dabas izglītības centrā "Rāzna" paredzētas radošas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.

Eiropas Putnu vērošanas dienas ir ikgadējs pasākums, kas ietver simtiem aktivitāšu dažādās valstīs. Pērn Eiropas Putnu vērošanas dienās piedalījās vairāk nekā 23 000 cilvēku no 33 valstīm. Latvijā ap 780 dalībnieku kopā reģistrēja 91 102 putnus no 153 sugām.
Šodien kinoteātrī "Kino Citadele" tiks atklāts nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps", kas ilgs līdz 25.oktobrim.
Festivāla oficiālā atklāšana sāksies plkst.19 kinoteātrī "Kino Citadele" ar triju filmu pirmizrādēm.

Nacionālais filmu festivāls "Lielais Kristaps" apkopo, demonstrē un vērtē gada laikā paveikto Latvijas kino - pilnmetrāžas spēlfilmas, dokumentālās un spēles īsfilmas, animācijas un televīzijas dokumentālās filmas. Tiek apbalvoti arī labākie kinoprofesiju pārstāvju veikumi - labākais operatora darbs, mūzika, kostīmu mākslinieks un citi.

Šogad festivāls piedāvās ikvienam skatītājam iepazīties ar pilnu Latvijas jaunākā kino kopainu. Pirmo reizi "Kino Citadele" tiks izrādītas visas festivālam iesniegtās filmas bez iepriekšējas to atlases.

Festivāla žūriju - "Lielā Kristapa forumu" - veido 400 audiovizuālajā nozarē aktīvi strādājošie, profesionālo organizāciju un radošo savienību biedri.
Tādējādi tiek atjaunota tradīcija, kura saistās ar festivāla pirmsākumiem - toreiz kino profesionāļi sanāca vienkopus lielā zālē un balsoja, vienkārši paceļot roku, nosakot, kura filma pelnījusi iegūt Kristapa statueti.

Balsošana par filmām notiks aizklāti, speciāli izveidotā vietnē tīmeklī. Foruma dalībnieki ir, piemēram, aktrises Aurēlija Anužīte, Elita Kļaviņa, Helga Dancberga, aktieri Juris Bartkevičs, Juris Žagars, Intars Rešetins, režisori Rolands Kalniņš, Ivars Seleckis, Jānis Streičs, Juris Poškus un citi nozares profesionāļi.

Šogad festivālā būs skatāmas 87 filmas - viena spēlfilma, 11 dokumentālās filmas, 21 spēles īsfilma, desmit animācijas filmas un 18 dokumentālās īsfilmas, kā arī 26 dokumentālās televīzijas filmas. Visas konkursam pieteiktās filmas līdz 15.oktobrim būs skatāmas "Lielā Kristapa" filmu seansos kinoteātrī "Kino Citadele", bet no 15.oktobra līdz 25.oktobrim filmu izlase tiks izrādīta Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā kinoteātrī "Splendid Palace".

"Lielā Kristapa" balvu pasniegšanas ceremonija notiks 25.oktobrī kinoteātra "Kino Citadele" lielajā auditorijā un tiks tiešraidē translēta LTV1. Balvas filmām tiks piešķirtas piecās kategorijās, savukārt labākajiem kinoprofesiju pārstāvjiem - 13 kategorijās. Būs arī skatītāju balsojums, kurā piedalīsies 80 000 "Forum Cinemas" lojālie klienti, kas izlems, kura no filmām saņems "Lielā Kristapa" Skatītāju balvu.

Festivālu rīko Latvijas Kinomatogrāfistu savienība kopš 1977.gada, un patlaban ir atjaunota tradīcija to rīkot katru gadu.
No šīs nedēļas sākuma reģionālo vietējo maršrutu autobusu pārvadājumu tarifi tiek vienādoti vairākos Vidzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģiona novados un atsevišķos maršrutos biļetes cenas kāpums gaidāms pat par 25 eirocentiem,  informēja Autotransporta direkcijā (ATD).

Līdz šim reģionālo autobusu pārvadājumos bijuši 24 dažādi tarifi, tādēļ to vienādošanas rezultātā braukšanas maksa, braucot dažāda garuma distances, vietām paliks nemainīga, samazināsies vai cituviet pat nedaudz palielināsies.

ATD skaidro, ka, vienādojot sabiedriskā transporta tarifus, iedzīvotāji par braucienu sabiedriskajā transportā maksās pēc vienādiem principiem neatkarīgi no vietas, kur tie atrodas. Tāpat iedzīvotājiem būs iespēja iegādāties abonementa biļeti, kas regulārajiem pasažieriem par braucienu sabiedriskajā transportā ļaus maksāt lētāk, un perspektīvā plānots ieviest arī vienotu biļeti braucienam gan ar vilcienu, gan autobusu.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers uzrunājis Eiropas Parlamentu  par stāvokli Eiropas Savienībā, un  paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt 160 000 imigrantu.
Kā norādīja Junkers, vienošanās par 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Iepriekš bija plānots, ka Latvija uzņems 250 bēgļus, tostarp 200 no Itālijas un Grieķijas un vēl 50 no bēgļu nometnēm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, taču jaunais Eiropas Komisijas piedāvājums paredz Latvijai uzņemt papildu 526 bēgļus.
Kvotas bēgļu uzņemšanai noteiktas, ņemot vērā valsts iekšzemes kopproduktu, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un jau apstrādāto patvēruma meklētāju pieteikumu skaitu.

Tikmēr Eiropas Parlamenta birojs Latvijā aicina  vidusskolēnus piedalīties projektā "Nost ar plāno!" un rast efektīvāko risinājumu plāno plastmasas maisiņu patēriņa ierobežošanai.  

Saskaņā ar Eiropas Parlamentā apstiprinātajiem noteikumiem ES dalībvalstīm, t.sk. Latvijai būtiski jāsamazina plāno maisiņu patēriņš. Un šī ir iespēja skolēniem praktiski iesaistīties sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, kas aktuāli visā Eiropas Savienībā.

Katrs Latvijas iedzīvotājs gadā izlieto 466 plastmasas maisiņus. Projektā “Nost ar plāno” tiek cerēts uz jaunās paaudzes radošo pieeju. 

Piedalīties konkursā var jebkura Latvijas vidusskolēnu klase, tikai jāpiesakās līdz 21.septembrim – informāciju par pieteikšanos var atrast Eiropas parlamenta Facebook lapā 
Trešdien, 16. septembrī, Eiropas Mobilitātes nedēļu atklās “Ar velo uz darbu”, kurā iedzīvotāji aicināti ikdienas gaitās doties ar velosipēdu, kā arī mudināt kolēģus, draugus un radus pārvietoties ar šo videi draudzīgo transporta veidu.
 
Rīta agrumā Skolas ielas velo ceļš krustojumā ar Ģertrūdes ielu kļūs par velobraucēju Slavas aleju. Tur riteņbraucēji tiks lutināti ar našķiem un dzērieniem, muzikāli uzmundrinās Dj Artis Dvarionas un dziedātāja Agnese Rakovska, piešķirot velobraucējiem īpašās “Ar velo uz darbu dienas” atpazīšanas zīmes.
 
Nesteidzīgākie riteņbraucēji būs aicināti uz brīdi piestāt, lai velodarbnīcā novērtētu braucamrīka tehnisko stāvokli un veiktu nelielu veloapkopi. 
 
Divriteņi kļuvuši par mūsdienīgu pilsētu neatņemamu sastāvdaļu un atpazīšanas zīmi, tie ir ātri, ērti un lēti — nav jāstāv sastrēgumos, nav jāmaksā par degvielu un stāvvietām, tie aizņem mazāk vietas, mazāk trokšņo un mazāk piesārņo, un arī braucēji atpazīstami pat tad, kad nokāpuši no velo — viņi ir mundrāki, veselīgāki un dzīvespriecīgāki.

Kā intervijā Radio TEV norādīja Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, lai veicinātu visu satiksmes dalībnieku - autobraucēju, riteņbraucēju un arī gājēju sapratni vienam pret otru -,  svarīgi "pamēģināt pastaigāt otra kurpēs" un "pierīvēties vienam pie otra kā satiksmes dalībniekiem", kā veiksmīgu piemēru minot ar riteņbraukšanas tradīcijām bagāto Nīderlandes sabiedrību. Silenieks arī uzsvēra infrastruktūras nozīmi satiksmes pilnveidošanā.

Eiropas Mobilitātes nedēļa noslēgsies 22. septembrī, kas ir arī “Diena bez auto” - tad būs daļēji ierobežota satiksme Krišjāņa Barona ielā, kur notiks dažādi izglītojoši un interesanti pasākumi.
Vairāk informācijas un pieteikties pasākumam "Ar velo uz darbu" iespējams šeit

Daudziem ir gadījies, ka, atverot virtuves skapīti, atskārt - Tavs Nutella šokolādes krēms ir apēsts! Visu dienu esi sapņojis par gardu maizīti, bet kāds ir pasteidzies pirmais...

Nebīsties vairs! Ir izgudrots Nutella sargs, kas neļaus nevienam ķerties pie iemīļotā našķa burciņas. Pārdošanas vietnē Ebay ir iespējams iegādāties "Nutella slēdzenes". Tās sastāv no akrila rāmīša, ko uzliek uz burciņas un aizslēdz ar piekaramo atslēdziņu, kas bloķē burkas vāku.

Slēdzenes izgudrotājs ir vācieties Daniels Šobloks (Daniel Schobloch), un izgudrojuma ideja viņam iešāvās prātā nejauši. Daniela kolēģis bieži sūdzējās par to, ka bērni apēd visu krēmu un viņam nekad nepaliek pāri. Daniels uzmeistaroja slēdzeni, un kolēģis vairs nebija vienīgais, kuram tā bija nepieciešama. Pieprasījums auga, līdz Daniels izlēma tās saražot vairumā un pārdot vietnē Ebay.  Šobrīd jau pārdotas 1000  "Nutella slēdzenes". 

Regulāras pastaigas spēj ievērojami uzlabot pašsajūtu un veselību, turklāt šai aktivitātei nav nepieciešams ne īpašs ekipējums, ne fiziskā sagatavotība.

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts akadēmiskajā izdevumā „PLoS Medicine”, ik nedēļu pavadot 150 minūtes, pastaigājoties straujā solī, cilvēks savam mūžam pievieno 3,4 gadus. Pastaiga ir veids, kā vienlaikus var pavīt laiku aizraujoši un noderīgi – soļošana spēj uzlabot garastāvokli, samazināt svaru, normalizēt asinsspiedienu un sniegt virkni citu priekšrocību.

Hārvārdas universitātes pētnieki 13 gadus novērojuši vairāk nekā 34 000 sieviešu, pētot viņu ikdienas ieradumus, diētu un sportisko aktivitāšu intensitāti. Pētījums ļauj secināt, ka tās sievietes, kuras lietoja standarta uzturu, taču ik dienu veltīja vienu stundu pastaigai, varēja veiksmīgāk saglabāt veselīgu svaru un pilnvērtīgu vielmaiņu.

Zinātnieki norāda, ka mērenas intensitātes pastaiga uz asinsspiedienu iedarbojas tikpat labvēlīgi kā skriešana. Iekļaujot pastaigas ikdienas rutīnā, samazinās paaugstināta asinsspiediena risks, tādējādi izvairoties no sirds-asinsvadu saslimšanām un citām veselības problēmām.

Pastaiga uzlabo asinsriti un samazina dažādu asinsvadu saslimšanu risku, tādā veidā palīdzot atvairīt demences – kognitīvos traucējumus, kas var piemeklēt cilvēku, kļūstot vecākam. Regulāras fiziskās aktivitātes ir viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties, piemēram, pret Alcheimera slimību – izplatītāko demences veidu. Turklāt sports spēj aizkavēt slimības attīstību arī tad, ja saslimšana jau notikusi.

Pastaiga palīdz novērst osteoporozi – saslimšanu, kas samazina kaulu blīvumu, kā arī osteoartrītu – deģeneratīvu saslimšanu, kas izraisa sāpes, pietūkumu un stīvumu locītavās. Turklāt regulāra staigāšana palīdz uzturēt veselus skrimšļus, līdz ar to nodrošinot veselīgus ceļgalus.

Pētījumos konstatēts, ka sievietēm, kas velta pastaigām aptuveni septiņas stundas nedēļā, ir par 14% mazāks risks saslimšanai ar krūts vēzi. Savukārt vīriešiem regulāra soļošana samazina risku saslimt ar prostatas vēzi. Tāpat secināts, ka gadījumos, kad vēzis veiksmīgi pieveikts, pastaigas spēj samazināt iespēju, ka tas atgriezīsies.

Tad, ja cilvēks dodas pastaigā kopā ar kādu, labas kompānijas rezultātā staigāt var daudz ilgāk un biežāk, kā arī pieveikt lielākus maršrutus. Tāpat līdzīga tendence novērojama starp suņu īpašniekiem.
Ja nav iespējams atlicināt laiku garākai pastaigai, rezultātu sniegs vairākas desmit minūšu ilgas pastaigas visas dienas garumā. Turklāt zinātnieki uzsver, ka vairāki īsi treniņi visas dienas garumā ir tikpat efektīvi kā viens garš treniņš.

Rudenīgais laiks īpaši labvēlīgs pastaigām būs šonedēļ, kad sinoptiķi sola neraksturīgi siltu laiku! 

Avots: medicine.lv


Kļuvis zināms, kurā valstī pensionāriem ir vislabākās vecumdienas.
 
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas «HelpAge International» pēdējā pētījumā aprēķināts globālais novecošanas indekss 96 valstīm. To aprēķina, ņemot vērā ienākumu stabilitāti, nabadzības līmeni, veselības stāvokli, sabiedriskā transporta pieejamību, fizisko drošību un paredzamo dzīves ilgumu, kā arī nodarbinātību un izglītību.
 
Topa pirmajā vietā ierindojas Šveice. Otro vietu ieņem Norvēģija, kas pagājušajā gadā bija topa pirmajā vietā. Pēc tam seko un vispatīkamāk vecumdienas sagaidīt Zviedrijā, Vācijā un Kanādā. Kā sestā ierindojas Nīderlande, septītā Islande un secīgi Japāna, ASV un Lielbritānija.

Laiks, ko cilvēki pavada ceļā uz un no darba turpmāk tiks ieskaitīts darba laikā, tā lēmusi Eiropas Savienības tiesa.

Tiek prognozēts, ka tiesas lēmumam būs ļoti liela ietekme, jo tūkstošiem darba devēju šo laiku neuzskata par darbu. Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi turpmāk pārkāps Eiropas Savienības regulas, ja viņi neieviesīs nepieciešamos uzlabojumus.

Visdrīzāk darba devēji centīsies pārplānot darbinieku darba laiku. Īpaši tas attieksies, piemēram, uz sociālajiem darbiniekiem, gāzes iekārtu montieriem un pārdošanas speciālistiem, jo darba devējam būs jāplāno, lai viņu pirmais un pēdējais klients būtu maksimāli tuvāk mājām.

Tiesas lēmums izriet no lietas Spānijā, kur skatīja prasību pret uzņēmumu, kas ievieš drošības iekārtas. Kompānija pirms četriem gadiem bija spiesta slēgt vairākus reģionālos birojus, jo darbiniekiem līdz klientiem bija jāmēro garš ceļš.

Avots: skaties.lv

Lielbritānijas karaliene Elizabete II   9.septembrī, kļūst par visilgāk valdījušo britu valsts galvu, kas tronī pavadījusi 63 gadus septiņus mēnešus un divas dienas. Viņa beidzot  apsteigs savu vecvecmāti karalieni Viktoriju, kurai šis savdabīgais sasniegums piederēja pēdējos 116 gadus. Elizabete otrā ļāvusi noprast, ka negrasās šo faktu īpaši atzīmēt. Šodiena  būs parasta karaliskā darba diena.

Britu karaļnama vēsturnieki  izskaitļojuši, ka karaliene pārspēs Viktorija termiņu tronī trešdien puspiecos pēc Griničas  laika jeb pusseptiņos vakarā  pēc Latvijas laika. Tieši stundu skaits ir zināms aptuveni, jo tiek skaitīts no Elizabetes tēva karaļa Džordža sestā nāves brīža 1953.gada 6.februārī. Nav gan precīzs laiks, bet tiek pieņemts, ka tas notika starp pieciem un pussešiem  vakarā.

Elizabete kāpa tronī vien 26 gadu vecumā un saņēma mantojumā faktiski brūkošu koloniālu  impēriju, kas  vēl desmitgadēm ilgi cita no kādreizējās lielvalsts statusa zaudēšanas.

Tagad Elizabete aptaujās  tiek atzīta par labāko karalieni, kas britiem jebkad bijusi. Bet vēl pirms nepilniem 20 gadiem sabiedrībā vairākums sliecās attiekties no monarhijas.

Krīzi izraisīja tautā  mīlētās, bet no karaļnama ar šķiršanos aizgājušās troņmantnieka Velsas prinča Čarlza sievas princeses Diānas traģiskā nāve. Elizabete sākotnēji šo notikumu  ignorēja, bet piekrītot toreizējā premjera Tonija Blēra ieteikumam sarīkoja karaliskas bēres  un sēroja līdz ar nāciju.  Briti tad atkal atzina, ka monarhija ir daļa no viņu nacionālās identitātes, un aptaujas liecina, ka republikāņiem pagaidām nopietnu izredžu nav.

Lai arī par britu karalieni mēdz teikt, ka viņa valda, bet nepārvalda par viņas lielo svaru gan  politiskos, gan ekonomiskos procesos šaubās retais. Piemēram, tieši Elizabetei piedēvē vairāku  līgumu tostarp ar Ķīnu un arābu valstīm sekmēšanu, kas ļāva Londonai saglabāt finanšu metropoles statusu un sekmēja ieguldījumus ekonomikā.

„Karaliskā ģimene cītīgi cenšas palikt  politiski neitrāla, taču  dažkārt tas vairāk palīdz ieeļļot valstij svarīgus  darījumus un starptautisku līgumus. Jo cilvēkiem galda otrā  pusē   nav jādomā, ka viņi varbūt runā ar ideoloģiskiem pretiniekiem. Viņiem pretim ir neitrāli Lielbritānijas pārstāvji, nevis potenciāli politiskie pretinieki,” skaidro investīciju analītiķis Maiks Ingrems.

Vēsturnieki tagad salīdzina Viktorijas laiku valdīšanu ar viņas mazmazmeitas Elizabetes II darbību, atrod daudz līdzību. Abas sāka valdīt ļoti jauns, valdīja ilgi, un viņu ietekme uz valsts un sabiedrības izmaiņām bija ievērojamas. 

„Viktorijas laikā tika aizsākat karaliskās ģimenes tuvināšanās tautai. Viktorija daudz izmantoja tobrīd augošās preses ietekmi un kļuva par morālu autoritāti, kā arī padarīja monarhiju saprotamāku cilvēkiem. Elizabetes laikā šī tendence ir ieguvusi jaunu attīstību un visilgāk valdījušais monarhs ir kļuvis arī vispopulārākais  un ne mazāk populāra ir arī karaliskā ģimene kopumā,” norāda Kensigtonas pils muzeja pārzine Deidre Mērfija.

Pagaidām karaliene Elizabete II nav ļāvusi noprasts, ka varētu doties pensijā un ļaut beidzot pavaldīt jau pensija vecumu sasniegušajam troņmantniekam Čārlzam.

 Par monarhijas nākotni tādā gadījumā pareģotāju aplēses atšķiras. No vienas puses briti ir lepni, ka viņiem ir tik solīds un daudzviet  pasaulē novērtēts karaļnams, taču no otras puses tas izmaksā diezgan dārgi. Turklāt, izņemot Elizabeti II, citas  karaliskās personas ik pa laika dod iemeslus pārdomām, vai Apvienotajai karalistei patiešām karaļi arvien būtu nepieciešami.




Trešdien Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers iepazīstinās Eiropas Parlamenta deputātus ar plāniem par bēgļu sadali ES dalībvalstīm. Junkers  vēlas nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm. 

Ņemot vērā iepriekš izstrādāto kvotu formulu, Latvijai kopumā var nākties uzņemt 6000 bēgļu, tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš darbojas Ārlietu komitejā. Viņš  uzsvēra, ka Latvija jau sen zināja, ka bēgļi būs jāuzņem.

“Tas ir vecs stāsts un zināms jau sen. Ir tāds dokuments “Līgums par ES darbību”, ko paraksta ikviena valsts, stājoties savienībā. Tautas valodā runājot, tas ir dokuments, kā funkcionē Eiropas savienība. Tur, 78.pantā  ir teikts, ka Es īsteno kopēju patvēruma meklētāju papildus aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, ja tas lūdz starptautisku aizsardzību. Vēl ir punkts: ja kāda valsts saskaras ar ārkārtēju situāciju, ko raksturo pēkšņs bēgļu pieplūdums, tad var tikt paredzēti pagaidu pasākumi attiecīgu dalībvalstu labā. Un ir vēl 80.pants, kas tieši attiecās uz Latviju – skaidrošu vienkāršā valodā: Latvijas valsts, stājoties ES, parakstīja minēto dokumentu un jau tad mums bija zināms, ka nāksies uzņemt patvēruma meklētājus. Un ja radīsies situācija, kad bēgļu pieplūdums ir liels un pēkšņs, kā tas ir tagad ar Itālijas un Grieķijas bēgļiem, tad vadoties pēc 80.pantā rakstītā, citas dalībvalstis, vadoties pēc solidaritātes principa, uzņem bēgļus”, skaidro Mamikins.
 
Deputāts arī skaidro, kāda ir formula, pēc kuras nosaka, cik bēgļus katrai dalībvalstij būtu jāuzņem:
“Ir 4 kritēriji – pirmais ir valsts lielums, platība. Otrs kritērijs ir IKP, jo iekšzemes kopprodukts ir atšķirīgs. Teiksim Luksemburga – valsts ir mazāka par Latviju, taču bagātāka. Trešais – bezdarba līmenis, jo mazāks ir bezdarba līmenis, jo vairāk bēgļu varam uzņemt. Un ceturtais ir faktors: cik bēgļu jau ir uzņemts.”

Te Andrejs Mamikins skaidro, ka ja Latvija savulaik būtu paudusi gatavību uzņemt bēgļus no Ukrainas, kā to darījušas vairākas ES valstis, Latvijai šajā bēgļu uzņemšanā nebūtu nepieciešams piedalīties. "Bet tolaik mēs teicām nē, jo baidījāmies no Donbasa, Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem," situāciju raksturoja deputāts. Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā bēgļu apjoma straujo pieaugumu ES, Latvijai uzņemamo bēgļu skaits paliks tikai lielāks.

Tāpat Mamikins uzsvēra, ka Latvija vairāku gadu garumā no dažādiem fondiem, kas saistīti ar bēgļiem, saņēmusi ievērojamas naudas summas, taču viņam neesot pārliecības, vai pieejamais finansējums ir lietderīgi izmantots. 
“Naudu mēs esam saņēmuši milzīgu. Piemēram, no 2007.-2013.gadam, Latvija apguvusi 33 miljonus eiro no 4 fondiem: Eiropas bēgļu fonda, bēgļu atgriešanas fonds, trešo valstu pilsoņu integrācijas fonds un ārējo robežu fonds. 33 miljonus esam noēduši konferencēs, braukuši pieredzes apmaiņās, trenējušies uzņemt bēgļus un tā tālāk. Pie tam no 2014-2020.gadam tikai Latvijai bija paredzēti vairāk kā 29 miljoni eiro no Eiropas patvērumu, migrācijas un integrācijas fonda. Kā lai mēs tagad Junkeram sakām: mums naudas vairāk nav?” retoriski vaicā Mamikins, piebilstot, ka pastāv risks -  šo naudas summu Latvijai var nākties atdot.

EK prezidents Žans Klods – Junkers  tuvākajā laikā izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai. Priekšlikumi tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. 

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas. Vienlaikus paredzētas jaunas normas, kas liegs patvērumu pieprasīt ES kandidātvalstu pilsoņiem.
Paredzēts izveidot arī īpašu fondu, kas būs paredzēts situācijas stabilizācijai Ziemeļāfrikas valstīs, no kurienes ierodas liels skaits nelegālo imigrantu, kas šobrīd pārpludina Eiropu.

Šonedēļ visas Eiropas ceļu policijas tīkla jeb TISPOL dalībvalstis, tostarp Latvija, veiks pastiprinātu autovadītāju kontroli, lai uzraudzītu vai šoferi un viņu pasažieri lieto drošības jostas. 

TISPOL prezidents Aidans Reids  aicina autovadītājus uzņemties atbildību par savu un līdzcilvēku drošību un pirms braukšanas vienmēr pārliecināties, ka katrs pasažieris ir piesprādzējis drošības jostu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atgādina: “Būtiski atcerēties, ka piesprādzēta drošības josta efektīvi pasargā no negadījuma sekām. Avārijas laikā nepiesprādzēts pasažieris ar savu ķermeni var smagi savainot vai pat nogalināt klātesošos, taču piesprādzēta drošības josta ķermeni nofiksē un notur sēdeklī. 

Šogad laikā līdz 5. septembrim vairāk nekā 20 000 satiksmes dalībniekiem sastādīti protokoli par nepiesprādzēšanos. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram