Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) portālā "manabalss.lv" iesniegusi iniciatīvu par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā un aicina to parakstīt ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp Latvijas putnu labklājība.

Katru gadu valsts mežos vien mežizstrādes dēļ bojā iet vairāk nekā 50 000 putnu ligzdu, aplēsusi biedrība.
Mežizstrādes radītais traucējums ligzdošanas sezonas laikā apdraud arī tos putnus, kuru ligzdas fiziski netiek izpostītas.
Piemēram, melnajam stārķim šis ir viens no galvenajiem sliktu ligzdošanas sekmju iemesliem. Stārķis jūtas iztramdīts un pēcnācējus vairs ligzdā nerada. 

LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka biedrība pirms četriem gadiem ar līdzīgu  lūgumu vērsās valdībā, bet tas tika noraidīts.

LOB aicina noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam .

Biedrība uzskata, ka, nosakot mežizstrādes miera periodu, tiks īstenotas sabiedrības vairākuma vēlmes un stiprināta pārliecība, ka likumdevējs darbojas sabiedrības, nevis atsevišķu interešu grupu labā.
Vidzemes augstskolā, Cēsu ielā 4, 11 martā plkst. 17:15 tiks demonstrēta dokumentālā filma “Ģenerālplāns”.

Dokumentālā filma  pēta metodes, kā Krievija ietekmē Baltijas valstis - šķeļot vietējo sabiedrību, sējot ilgas pēc Padomju Savienības un noniecinot Baltijas valstu atgūto neatkarību.

Uzsverot filmas aktualitāti, filmas režisors Juris Pakalniņš secina: “Nupat rezonansi  un nervozitāti Latvijas sabiedrībā radīja LTV demonstrētā BBC filma „Trešā pasaules kara komandcentrā”. Vairāk nekā gadu ir tapusi mūsu dokumentālā filma „Ģenerālplāns”.  Vai abu šo filmu vienlaicīga parādīšanās uz ekrāniem ir nejaušība?  Vērojot pēdējo gadu notikumus Latvijā un tās tuvakajās kaimiņvalstīs, kā arī uzklausot pasaulē pazīstamu ekspertu viedokļus, mēs savā filmā mēģinājām saprast, vai tā tiešām ir tikai sagadīšanās.”

Filmas seanss un diskusija ar filmas veidotājiem un politikas ekspertiem 11. martā  Vidzemes augstskolā, Valmierā. 
Ieeja bez maksas. 
Kāds Kipras ierēdnis nosūtījis vēstuli valsts prezidentam, sūdzoties par augsto atalgojumu par nekā nedarīšanu visu pagājušo gadu.
Maris Drušiotis sūdzas, ka viņš kopš darba sākšanas Enerģētikas, tirdzniecības un tūrisma ministrijā 2015.gada februārī joprojām nav paveicis kaut vienas dienas darbu.
Uz viņa galda nav nonācis neviens dokuments un priekšniecība nav uzdevusi viņam nevienu darbu.
"Es to uzskatu par nepieņemamu, ka darbiniekam ar labu apmaksu   ir piespiedu dīkstāve," vēstulē Kipras prezidentam  raksta Drušiotis. "Manuprāt, valsts būtu ietaupījusi, ja man būtu teikts palikt mājās un alga tiktu man nosūtīta. Valsts arī būtu ietaupījusi uz mana biroja apkuri un gaismu."
Šādas kategorijas ierēdņi Kiprā mēnesī saņem aptuveni 5000 eiro, salīdzinot ar vidējo algu valstī , kas ir nedaudz virs 1500 eiro. Sabiedrības acīs ierēdņi ir pārmaksāti un slinki.
Aprīlī atsāksies periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva - divi eiro.

Nodeva par iebraukšanu kūrortpilsētā ir spēkā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim, bet rudens un ziemas periodā par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā.
Automašīnu novietošana pašvaldības ierīkotās autostāvvietās kūrortpilsētā ir bez maksas visu gadu.

2015.gadā Jūrmalas pašvaldība par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā pērn ieņēmusi 2,02 miljonus eiro.

Šobrīd var pieteikties ilglaicīgajām iebraukšanas atļaujām Jūrmalā. Pašvaldība norāda, ka atcelts transportlīdzekļu skaita ierobežojums caurlaides "Uzrādītājam" lietotājiem. Tie autobraucēji, kuri šogad iegādājušies caurlaidi "Uzrādītājam" noteiktam transportlīdzekļu skaitam, varēs lietot caurlaidi neierobežotam transportlīdzekļu skaitam tā, kā tas bija iepriekš.

Bez maksas iebraukt Jūrmalas pilsētā atļauts elektromobiļiem.
Bez nodevas samaksas iebraukt Jūrmalā atļauts arī tiem transportlīdzekļiem, kuri pielāgoti vadītājam ar invaliditāti vai kuri pārvadā I grupas invalīdus, bērnus invalīdus vai invalīdus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.
Zviedrijas nomaļā piekrastes pilsētā iedzīvotājiem radusies vēl nebijusi iespēja – iepirkties veikalā, kurā nav neviena pārdevēja.
Vietējam uzņēmējam šāda ideja radusies, kad kādā vēlā naktī viņš nav spējis savā dzimtajā pilsētā nopirkt bērnu pārtiku.

Mazajā piekrastes pilsētā  Vikenā dzīvo aptuveni 4200 cilvēku. Lai iekļūtu veikalā un iegādātos produktus, klienti izmanto viedtālruņu aplikāciju.

Veikalā  ir aptuveni 450 produktu - nedaudz no visa, kam ir jābūt lauku veikalā, stāsta uzņēmējs Roberts Ilijasons, kuram pieder šis veikals. 
Veikalā nav pārdevēju, un tas palīdz ievērojami samazināt pašizmaksas. 

Viss, kas veikala klientiem jāizdara iepirkšanās reizē, jānoskenē preces svītrkods.
Samaksāt par pirkumiem viņi var, reizi mēnesī saņemot rēķinu.

Par drošību veikalā rūpējas sešas novērošanas kameras un tas pats durvju atslēgu mehānisms.
Balstoties uz sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” veiktu aptauju, izveidots Latvijā populārāko vaļasprieku tops, ar ko iedzīvotāji lepojas.
Pirmajā vietā ir grāmatu un žurnālu lasīšana, otrajā - ceļošana, bet trešajā - sēņošana un ogošana.

Starp nākamajiem TOP 10 vaļaspriekiem iedzīvotāji ir iecienījuši dārza darbus (4.vieta), teātra apmeklēšanu (5.vieta), kā arī kulināriju un ēst gatavošanu (6.vieta), koncertu apmeklēšanu (7.vieta), braukšanu ar velosipēdu (8.vieta), krustvārdu mīklu minēšanu (8.vieta), fotografēšanu (9.vieta), kino (9.vieta) un peldēšanu (10.vieta).

Lai gan starp top vaļaspriekiem ir maz sporta veidu, tomēr iedzīvotāji ir gana sportiski, jo gandrīz 60% atzīst, ka vismaz reizi nedēļā sporto vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, bet gandrīz katrs desmitais to dara katru vai pārsvarā katru dienu. Vairāk nekā 60% respondentu vismaz reizi nedēļā ir aktīvi brīvā laika pavadītāji pie dabas.

SKDS vadītājs un sociologs Arnis Kaktiņš atzinīgi vērtē to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir vaļasprieks un viņi ar to lepojas, bet tajā pašā laikā aptauja parāda to, ka laiks, ko cilvēks velta savam vaļaspriekam, iet mazumā.

Foto: dziedataja.blogspot.com

Šodien pasaulē atzīmē Starptautisko dzirdes dienu. Šogad šīs dienas devīze ir "Zobus pārbaudīji? Redzi pārbaudīji? Bet dzirdi?".

šodien plkst.14 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā studentu Otorinolaringoloģijas pulciņa entuziasti visiem interesentiem stāstīs par to, kas ir dzirde, kā tā veidojas un kā par to rūpēties. Kā arī būs iespēja iesaistīties dažās aktivitātēs un sajust, kā tas ir, ja kaut kas traucē dzirdēt kā ierasts.

Savukārt sestdien,  plkst.12 Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" telpās notiks tikšanās ar "Sadzirdi.lv" biedri, vājdzirdīgo rakstnieci Rūtu Mežavilku, kura pastāstīs par savu pieredzi, kopš bērnības sadzīvojot ar nopietniem dzirdes traucējumiem.

Latvijā cilvēku ar dzirdes traucējumiem ir ļoti daudz, ir uzskats, ka pat katrs desmitais, pēc 65 gadu vecuma - katrs sestais. 

Dzirde ir viens no svarīgākajiem maņu orgāniem, kas nekad neiemieg, bet visu laiku analizē apkārt notiekošo. Tāpēc bieži vien jaunajās mājvietās vai svešās vietās bieži trūkstamies augšā. Jo dzirde sūta smadzenēm signālu, tās savukārt organismam dod impulsu: hei, celies augšā un paskaties vai viss ir kārtībā?
Tie, kas svešās vietās guļ ciešā miegā, ir apveltīti ar stiprāku nervu sistēmu.

Auss kā skaņas uztvērējs ir apbrīnojami jūtīgs dabas veidojums. Vēl neviena cilvēka roku mākslīgi veidota ierīce nespēj uztvert skaņu tik labi kā auss.

Visizplatītākās auss slimības: dzirdes pavājināšanās  un vidusauss iekaisums..
Dzirdes pasliktināšanās visbiežāk rodas no liela trokšņa. Ilgstošs troksnis sabojā dzirdes receptorus un pasliktinās dzirde. Pārāk liels troksnis var pārplēst bungplēvīti.
Vidusauss iekaisums rodas no mikrobiem, kas nonāk vidusausī. Cilvēkam pasliktinās dzirde. Smagākos gadījumos vidusauss sāk strutot. Strutas izlaužas uz āru un uz iekšējām smadzenēm, kur sabojā līdzsvara un dzirdes orgānus.

Troksnis, kas izraisa sāpe sākas no 130 decibeliem (dB). Ilgstošs  troksnis, kas izraisa dzirdes bojājumus: 90 dB. Trokšņa līmenis naktī klusā istabā: 20 dB. Trokšņa līmenis bārā vai restorānā: 90 dB. Trokšņa ielu labošanas darbos: 110 dB.
Ja cilvēka darbs saistās ar pastāvīgu troksni, ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi – austiņas vai ausu aizbāžņi. Negatīvi dzirdi ietekmē skaļas mūzikas klausīšanās.

Lai pārbaudītu vai ar dzirdi viss kārtībā, var veikt dzirdes testu:
Ja kaut uz vienu no tiem tava atbilde ir JĀ, ir vērts padomāt par dzirdes speciālista jeb lora apmeklējumu.

* Kad skatāties TV pārraides kopā ar pārējiem, vai jums ir jāuzslēdz televizora skaņa skaļāk, nekā citiem nepieciešams?
* Vai jūs bieži lūdzat, lai cilvēki atkārto teikto?
* Vai jums ir problēmas ar sarunas uztveri, ja ir fona troksnis vai vairāki cilvēki runā vienlaicīgi?
* Vai ģimenes locekļi/kolēģi/draugi ir jautājuši, vai jums ir dzirdes problēmas?
* Vai jūs jūtaties noguruši vai stresa pārņemti, kad jums ir bijis jārunā vai jāklausās ilgu laika periodu?
* Vai jums ir jāsēž tuvāk runātājam sapulcē, dievkalpojumos vai pie pusdienu galda, lai uztvertu sacīto?
* Vai jums bieži ir dzirdes traucējumi un jūs nedzirdat, ko citi jums saka, ja jums ar runātāju nav acu kontakta?
* Vai jums ir grūti noteikt, no kuras puses nāk skaņa?

Dažus interesantus faktus par skaņu, apkopojis portāls rigabrain.com:

Mūzikas skaņas labvēlīgi ietekmē 99,9 % cilvēku.

Skaņa gaisā izplatās ar ātrumu aptuveni 335 m/s ( atkarīgs no gaisa temperatūras), taču skaņa nevar izplatīties vakumā. 
Ūdenī skaņa pārvietojas aptuveni četras reizes ātrāk nekā gaisā.

Zinātni kas pēta skaņu sauc par akustiku. Un skaņu plaši izmanto medicīnā.

Galvenā aktīvā maņa mazulim mātes vēderā ir dzirde,tādēļ skaņa ir primārā maņa caur ko embrijs saņem informāciju.

Interesanti, ka dzirdot smagā metāla mūziku termīti koksni sagrauž divas reizes ātrāk.
Uzņēmumā ''Latvijas Valsts ceļi'' (LVC) informē, ka uz grants seguma ceļiem ievērojami pasliktinājies to stāvoklis, jo jau kopš janvāra otrās puses bieži ir mainīgi laika apstākļi.

Kritiskais stāvoklis ir iemesls, kāpēc uz daudziem grants ceļiem visā valstī agrāk, nekā ierasts, ir iestājies šķīdonis un ir noteikti masas ierobežojumi.
Šķīdonis uz grants ceļiem turpinās jau otro mēnesi un uzlabojumi ir atkarīgi no laikapstākļiem.

Visvairāk masas ierobežojumu patlaban ir spēkā Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma apkārtnē. Sākot ar nākamo nedēļu, tos paredz ieviest Alūksnes, Balvu, Bauskas, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Ludzas, Talsu un Ventspils pusē, bet marta otrajā pusē - arī ap Cēsīm un Valmieru.

Pašreizējos laikapstākļos uz šiem ceļiem nevar veikt ikdienas uzturēšanas darbus. Grants ceļus nevar kvalitatīvi greiderēt, tam nebūs jēgas, kamēr grants segas ir pārmitrinātas vai sasalušas. Greiderējot ceļus, kas nav nožuvuši, tos var vēl vairāk sabojāt ar smago tehniku, jo pašreizējā stāvoklī grants ceļi ir zaudējuši savu nestspēju - tādēļ arī ieviesti masas ierobežojumi.

Šajās dienās daudzviet masas ierobežojumi ir noņemti un ceļa zīmes ir aizsegtas, jo ceļi ir piesaluši, ievērojamu nokrišņu nav bijis un ceļu nestspēja ir uzlabojusies. Tas attiecas uz Smiltenes, Gulbenes, Preiļu, Limbažu, Rēzeknes, Madonas un Saldus apkaimes grants ceļiem. Taču saskaņā ar laika prognozi drīzumā atkal kļūs siltāks, gaidāmi nokrišņi. Tas nozīmē, ka tiks atjaunoti arī atceltie ierobežojumi, un pārsvarā tas attieksies uz transportlīdzekļiem ar 10 tonnu masu.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aicina piedalīties balsojumā grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele" un izvēlēties skaistāko pagājušā gadā Latvijā izdoto grāmatu.
Balsojums ilgs  līdz 30. martam (ieskaitot), savukārt grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” uzvarētāju apbalvošana notiks 31. martā .

Skaistāko grāmatu konkurss notiek jau 23. reizi. Šogad konkursā 42 izdevēji bija pieteikuši 101 grāmatu, no tām deviņās kategorijās nominētas 43.

Nominēto grāmatu izstādes būs skatāmas Rīgas Centrālajā bibliotēkā (14.03. –27.04.), Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā ( 02.04. – 01.04.2017.) un "2015. gads Latvijas grāmatniecībā" Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā (27.03. – 20.05).
Līdz 31.martam iedzīvotāji tiek aicināti uzslavēt lielus un mazus uzņēmumus,

Uzslavas var iesniegt iniciatīvas mājaslapā "www.labsserviss.lv", kurā uzslavas sniedzējam vienmēr ir jānorāda uzņēmums, par kuru uzslava tiek izteikta, bet pēc izvēles iespējams novērtēt klientu apkalpošanas darbiniekus konkrētās filiālēs un ierakstīt uzslavu par saņemto apkalpošanu. Ikviens interesents interneta vidē var iesniegt uzslavu reizi dienā.

Iniciatīvā šogad izlēmuši piedalīties 56 zīmoli ar vairāk nekā 640 klientu apkalpošanas vietām un vairāk kā 9700 klientu servisa darbiniekiem.
Kampaņai pieteikušās arī iestādes no valsts un pašvaldību sektora.

Latvijā laba servisa uzslavēšana notiek   jau 12.gadus un tās laikā tiks noskaidroti un apbalvoti uzņēmumi un to darbinieki vairāk nekā 48 nominācijās.
Klientu servisa izcilības balvas tiks pasniegtas 14.aprīlī.
Iedzīvotāji ir aicināti piedalīties ikgadējā aptaujā "Latvijas Gada monēta 2015".

Iedzīvotāji aptaujā aicināti izteikt viedokli, kura no sešām iepriekšējā gadā izdotajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša.

Viedokli iedzīvotāji var izteikt par 2015.gadā izdotajām kolekciju monētām "Ugunsdzēsībai Latvijā 150", "Rīgas pilij 500", "Rainis un Aspazija", "Melanholiskais valsis", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi" un "Vērdiņam 500". 

Izvēli ikviens var izdarīt Latvijas Bankas interneta vietnē www.bank.lv/aptauja un www.draugiem.lv/latvijasbanka vai aizpildot anketu Latvijas Bankā. Tāpat balsošanas anketas būs izvietotas virknē kultūras iestāžu un monētu tirdzniecības vietu.
Aptauja norisināsies līdz 22.martam, savukārt aptaujas rezultātus plānots paziņot 28.aprīlī.

Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", Riharda Zariņa "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta" un "Kurzemes baroks".

Pagājušajā gadā aptaujā piedalījās gandrīz 17 tūkstoši interesentu.
Latvijas Banka kopš 1995.gada ir izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un 12 eiro kolekcijas monētas.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Kolekcijas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības - mākslas darbs. 
Sākot no 1.marta, iedzīvotāji var sākt iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID)  ienākumu deklarācijas par 2015.gadā gūtajiem ieņēmumiem.

Ir iedzīvotāju kategorijas, kuriem obligāti jāiesniedz šī deklarācija no šī gada 1.marta līdz 1.jūnijam ieskaitot. Bet ir ļoti liela daļa iedzīvotāju, kuri var iesniegt deklarāciju brīvprātīgi, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli par ārstniecības, izglītības izdevumiem, iemaksām pensiju fondos, iemaksām apdrošināšanā.

Gada ienākumu deklarācijas var iesniegt, gan ierodoties kādā no Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centriem vai kādā no 66 Valsts un pašvaldību vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, gan elektroniski, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Lai popularizētu elektronisku deklarāciju iesniegšanu, Valsts ieņēmumu dienests šogad īsteno kādu jauninājumu. “Pa dažādiem Latvijas novadiem sāks braukāt VID e-busiņš, kas būs atpazīstams arī vizuāli ar uzrakstu “Valsts ieņēmumu dienests” un ģerboni. Šajā e-busiņā  klientu apkalpošanas speciālisti palīdzēs cilvēkiem, kas būs atnākuši, un palīdzēs iesniegt ienākumu deklarāciju elektroniski.
Tenisa līdzjutēji un aktīvie interneta balsotāji var sarosīties – Latvijas tenisa rakete Jeļena Ostapenko, kurā šobrīd atrodas WTA ranga 41. pozīcijā, ir izvirzīta februāra WTA lielākā izrāviena autores balvai.
To noteiks līdzjutēji ar savu balsojumu.

Balsojums pieejams wtatennis.com interneta vietnē.

18 gadus vecā Latvijas tenisiste patiešām ir cienīga būt par lielā izrāviena autori. Vēl pagājušajā nedēļā viņa WTA rangā bija 88. pozīcijā, taču pēc spēles Dohas  turnīrā, pirmdien Ostapenko WTA rangā jau bija 41. vietā. Tas ir viņas karjeras rekords.

Jāsaka gan, ka konkurence Ostapenko izrāviena autores balvai ir liela – vēl ir iespējas balsot par ķīnieti Saisai Džeinu, Krievijas tenisisti Darju Kasatkinu un francūzieti Karolīni Garsiju.



Valsts policija sadarbībā ar modes māksliniekiem Kasparu Blūmu-Blūmaniun Janu Kokinu ceturtdien rīkos modes skati, kurā iepazīstinās ar modernu un drošu alternatīvu gaismu atstarojošām vestēm.

Tās izveidotas projekta "Dzīvība ir modē" ietvaros, kas veidots ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, īpaši pievēršoties "tumšo" gājēju problēmas risināšanai.

Projekta mērķis ir iedvesmot kājāmgājējus parūpēties par savu redzamību diennakts tumšajās stundās, nezaudējot savu individualitāti, kā arī "lauzt" stereotipu, ka gājēju drošība un mode nav savienojami.


Pagājušajā nedēļā Latvijā atgriezies sila cīrulis, sloka un Sāmsalas pīle, kas šīm putnu sugām ir agrākie pavasara migrantu novērojumi Latvijā. Savukārt lielajam dumpim jau manīta riesta laikam raksturīga balss, liecina informācija portālā Latvijasputni.lv.
 
Sloka pamanīta 23. februārī Liepājā, kāpās. Pagājušā gada pavasarī pirmās slokas manītas vien 8. martā Ropažu novadā. Vairākas Sāmsalas pīles manītas 24. februārī, Mērsragā pie ostas.
 
Latvijā neierasti agri atgriezušās arī baltvaigu zosis - tās pamanītas 19. februārī Nīcas apkaimē kopā ar 3000 citu zosu sugu.
 
Jau ziņots, ka šī gada sākums ir bagātīgs ar agriem gājputnu novērojumiem - Latvijā atgriezušās dzērves, ķīvītes, brūnkakļi, zosis. Lai gan sākotnēji izskanēja, ka manīts arī stārķis, tomēr pēc tam apstiprinājās, ka tas, visticamāk, ir Latvijā ziemu pārlaidis šīs sugas īpatnis.
Palielinoties laulāto izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja, ka laulātie šķirs laulību. Turklāt personai ar pamatizglītību vai zemāku ir lielāka iespēja izšķirties neatkarīgi no tā, kāda izglītība ir viņa laulātajam, tā secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pētnieku īstenotajā pētījumā par 2001.gadā laulāto pāru demogrāfisko un sociālo rādītāju izmaiņām pēdējo 15 gadu laikā.

2001.gadā vidējais vīrieša vecums laulību brīdī bija 31 gads, sievietes – 28,5 gadi. Vidēji vīrietis bija 2,5 gadus vecāks nekā sieviete.
CSP pētnieki secinājuši, ka, palielinoties laulāto vidējam vecumam laulību brīdī, samazinās šķiršanās iespēja, taču vecuma starpība neietekmē šķiršanās iespēju.

No visiem pāriem 40% sievietei ir augstāka izglītība nekā vīrietim, 39% abiem laulātajiem ir vienāda izglītība, bet 21% – vīram ir augstāka izglītība.
Mazāk izglītots vīrietis ir lielāks “drauds” laulībai (iespēja palikt kopā 43%) nekā mazāk izglītota sieviete (iespēja palikt kopā – 49%).
Tomēr abos gadījumos, palielinoties izglītības līmeņu starpībai, palielinās iespēja izšķirties.
 
Tāpat pētījums rāda, ka biežāk šķirtas laulības 4 – 7 gadus pēc to noslēgšanas.



Kāpēc februārī būtu jāgūst garšas baudījums no jaunās kartupeļu ražas, kas nākusi no Dienvideiropas, ja šajā laikā var baudīt tepat, Latvijas lauku zemē, paša izaudzētus kartupeļus?

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības eksperts Māris Narvils Priekules pagastā aizvadītā gada augusta sākumā iestādījis un šī gada februārī novācis jauno kartupeļu ražu. 

Māris Narvils : “Šī ideja ir vairākas gadus veca. Savā laikā internetā izlasīju, ka šādā veidā, stādot rudens pusē kartupeļus, ir iespējams ļoti agrā pavasarī novākt jauno ražu. Tas pamudināja mani jau divus gadus atpakaļ pamēģināt, kā tas ir. Es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem garšo tieši jauno kartupeļu raža, kurai ir savdabīga garša. Latvijā nav ilgs periods, kad šos kartupeļus var baudīt. Ar šo lietu nodarbojos jau otro gadu.”

Narvilam jau izveidojusies pieredze, šādā veidā audzējot kartupeļus. Rudenī agronoms kartupeļu lauku nosedzis ar koku lapām, bet vēlāk - ar salmu kārtu.
Viņš uzsver, ka jāievēro dažādi nosacījumu, lai šī procedūra izdotos: “Jāņem vēra, ka jāstāda tā gada sēklas kartupeļi, kas jāglabā ne tikai visu ziemu, pavasari, bet arī pusi no vasaras. Šādu sēklu saglabāt ir diezgan sarežģīti. Kartupeļi arī spēcīgi asno, daļu spēku viņi ieliek asnos, to vairs nevar atgūt, iestādot zemē.”

“Tas nav vienīgais klupšanas akmens. Rudens pusē būtiska problēma ir lakstu puve. Ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi. Saziemošanas periodā stādījums ir jānosedz, lai pasargātu no aukstuma perioda. Arī grauzēji darbojas zem zemes, it sevišķi ziemas laikā. Arī man piespiedu kārtā nācās padalīt savu ražu ar zemes iemītniekiem. Šādu kartupeļu garša neatšķiras no vasaras jaunajiem kartupeļiem. Jāievēro tas, ka kartupeļus nevar novākt, ja temperatūra ir virs nulle grādiem, lai kartupeļi nesasalst."

Arī vieta kartupeļu audzēšanai jāizvēlas tā, lai tajā neuzkrātos ūdens. Rietumlatvijas pusē dzīvojušajiem ir lielākas priekšrocības kartupeļu audzēšanā, jo rudens ir siltāks. Savukārt austrum pusē dzīvojošajiem būtu kartupeļiem jāvelta lielākas rūpes, jāsedz ar agrotīklu, ja temperatūra noslīd zem 10 grādiem, tad augšana praktiski apstājas, jāuzmanās arī no salnām, kuru Kurzemes, Zemgales pusē ir krietni mazāk.

Šobrīd daļa no Narvila kartupeļu ražas vēl palikusi uz lauka, daļu grauzēji izmantojuši savām vajadzībām, bet daļu agronoms jau pagatavojis. Narvils stāsta, ka nākotnē šo audzēšanu nevēlas pārvērsts par biznesu, drīzāk par nišas produktu. Taču šobrīd šāds eksperiments sniedz vēdera baudījumu gan pašam, gan tuviniekiem. ”Pasākums ir tā vērts. es šo aktivitāti turpināšu, jo man tiešām garšo šāda veida kartupeļi garšo. Ir vērts arī kaut kādu daļu pazaudēt, bet izbaudīt to ir tiešām kaut kas īpašs. Tie, kuriem tas nav tik nozīmīgi, to nenovērtēs un pasmīnēs. ”

Ziemojošie kartupeļi Latvijā nav nekas jauns.
To audzēšanā specializējas arī Bauskas pusē, taču neviens no audzētajiem nesaskata biznesa iespēju tajā.
Ja kāds vēlas jaunos kartupeļus baudīt ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, tad jāveic šādi eksperimenti pašam.

Piemēram, 2014. gadā Zviedrijā šādi jaunie kartupeļi maksāja 75 eiro/kg.



Rīt Sestdien, 27.februārī Vidzemes koncertzālē “Cēsis” ikviens  tiek aicināts uz muzikāli izklaidējošu vakara programmu, ko sagatvojis pūtēju orķestris “Cēsis”, sagaidot savu 5 gadu jubileju.

Kā stāsta orķestra prezidents Māris Buholcs, kurš pats orķestrī spēlē trombonu, tad  orķestra pastāvēšanas pirmsākumi meklējami  stipri senākā pagātnē.

"Cēsīs pūtēju orķestra pirmsākumi meklējami pagājuša gadsimta 45. gadā, kad orķestris bijis Latvijas labāko vidū; līdz pat 90 – to gadu pārmaiņu laikam, kad darbība tika pārtraukta. Pūtēju orķestra muzicēšanas tradīcijas Cēsīs atdzimst 2010.gadā līdz ar jaunizveidoto kolektīvu diriģenta Andra Riekstiņa vadībā. Šogad tiks atzīmēti pieci radošā darba gadi no jauna atdzimušajam kolektīvam, kas apvieno aizrautīgākos Cēsu un tuvākās apkārtnes mūziķus. Orķestra diriģenti patlaban Jānis Puriņš un Tālivaldis Narvils".

Savukārt jubilejas koncerta īpašais viesis būs kādreizējais orķestra diriģents Jānis Grasis, kurš  kultūras nama orķestri pārņēma no Jāņa Liepiņa 1964. gadā un, lai celtu tā māksliniecisko līmeni, sāka orķestrī iesaistīt mūzikas skolas audzēkņus.

Šobrīd orķestrī spēlē aptuveni 33 dalībnieki, arī dāmas. Pūtēju orķestris "Cēsis" piedāvā mūzikālus priekšnesumus gan valsts svētku laikā, gan dažādos pasākumos, gan Ziemassvētku laikā jau par tradīciju kļuvusi ik adventes svētdienu spēlētā torņa mūzika no Cēsu Sv.Jāņa baznīcas torņa.

Jubilejas koncertā iekļauta  gan latviešu, gan ārzemju komponistu mūzika un populāras melodijas.
Koncertā uzstāsies  mūsu orķestra soliste Līna Krafte (alta saksofons), Cēsu kultūras un tūrisma centra popgrupa “Hey” Inas Aizgales vadībā un Priekuļu pagasta kultūras nama jauniešu deju kolektīvs “Zelta Virpulis”, vadītājs Uldis Blīgzna.

Izdejot dejas orķestra  ritmos nemaz neesot tik vienkārši, stāsta orķestra prezidents. Tāpat Māris Buholcs piebilst, ka orķestris savā pulkā labprāt uzņem jaunus dalībniekus un dalībnieces, pat nemaz nevajagot mācēt spēlēt instrumentu. Svarīgāka par to ir gribēšana un prieks spēlēt. 

Jautāts par to, kādi instrumenti vēl prasītos orķestrī, Māris aplaiž apkārt skatienu orķestra telpai un saka, ka vareni būtu, ja pūtēju saimei piepulcētos vēl kāds eksotiskāks instruments, piemēram, oboja. Tāpat vairāk varētu būt sitaminstrumentu un vēl kāda tuba arī nenāktu par skādi. Ja kādam šie instrumenti ir mājā un vēl prot spēlēt, laipni lūgti pūtēju orķestrī "Cēsis."

Informāciju var meklēt gan orķestra Facebook lapā, gan arī orķestra interneta lapā.



 


Pretendējot uz tradīciju un pasākuma ilglaicību, Krodera fonds ir nobriedis  jau trešajai Krodera balvas pasniegšanas reizei.

Sākotnēji iecerētā 29. februāra vakara vietā, kas tapa izvēlēts ekskluzivitātes dēļ, jo kalendārā parādās tikai reizi četros gados, Krodera pirmdiena tehnisku iemeslu dēļ un piemērojoties citu teātru mēneša repertuāriem pārcelta uz pavasari – 11. aprīli, kad Valmieras teātra Lielajā zālē plkst. 19.00 tiks svinēti teātra svētki. Iepriekš iegādātās biļetes ir derīgas.

Balvu iniciējis un pasniegs „Krodera fonds”, kas dibināts, lai saglabātu ievērojamā režisora piemiņu un veicinātu radošu viņa mākslas un dzīves skatījuma attīstību latviešu teātrī.

Līdz šim to saņēmusi aktrise Indra Briķe un māksliniece Monika Pormale. Pirmās Krodera balvas ieguvēja Indra Briķe, kas šo balvu pēc saņemšanas novērtēja kā augstāko sava mūža atzinību, ar to arī deva emocionālāko apzīmējumu balvas nozīmībai.

Ievērojot tradīciju, šī gada pasākumu atraktīvi un asprātīgi vadīs aktieri Artūrs Skrastiņš un Vilis Daudziņš, un uz Krodera balvu tāpat kā iepriekš pretendēs kāds no divpadsmit nominantiem, kurus balvas pasniedzēji – Krodera fonda valde turēs noslēpumā līdz 11. aprīļa vakaram. „Krodera balva” gada izaicinošākajam izcilniekam būs mākslinieka Aivara Vīlipsōna veidota statuete – mets topošajam Krodera piemineklim, kā arī naudas balva. 

Atšķirībā no „Spēlmaņu nakts”, kas fiksē sezonas augstāko kvalitāti, Krodera balvas mērķis ir izcelt esošās situācijas pārvērtēšanu, skatpunkta maiņu, izraušanos no ierastiem, lai arī pareiziem un stabiliem priekšstatiem. 
Datorologs aicina 9.martā ikvienu pārbaudīt sava datora veselību. Jo: ja katrs Latvijas iedzīvotājs šobrīd pārbaudītu un izārstētu sava datora e-slimības, Latvija jau šonedēļ varētu kļūt par e-veselīgāko valsti Eiropā!, apgalvo Datorologs. 

Datorologs pieņems 9.martā no plkst.10 līdz plkst.16 Raiņa bulvārī 29, Rīgā.
Šogad datora apskatei iespējams pierakstīties iepriekš, rakstot uz "datorologs@cert.lv".
 
Datorologs ir CERT.LV - Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas darbinieks, kurš var diagnosticēt un, ja iespējams, novērst e-slimības un ļaunprātības jūsu datorā, stacionārajā vai portatīvajā, tāpat mobilajā tālrunī un pastāstīt, kā varat pasargāt savu ierīci nākotnē. Visi Datorologa padomi ir bez maksas.
Datorologs nereklamē neviena konkrēta ražotāja izstrādātās antivīrusu programmas.
Datorologs nepārbauda jūsu datora programmu legālo izcelsmi un neuzņemas atbildību, ja esat uzstādījis nelegālu saturu savā datorā.
 
Pirms Datorologa apmeklējuma iesakām pārbaudīt jūsu datora veselību, apmeklējot portālu www.esidross.lv.
Gadījumā, ja jūsu datora IP adrese ir inficēto adrešu sarakstā, parādīsies sarkans brīdinājums.
Taču pilnu diagnozi un ārstēšanu iespējams veikt klātienē pie Datorologa.
 
Eurostat pagājušajā gadā veiktā pētījumā secinājis, ka katrs trešais datorlietotājs ES pēdējā gada laikā saskāries ar datorvīrusu.
 
Lai godinātu Latvijas reņģu ēdājus, ķērājus, kā arī pašu reņģi, 21.maijā Salacgrīvā notiks vēl nebijuši svētki - Reņģēdāju festivāls.

Pasākuma organizatori cer, ka nākotnē šis pasākums kļūs par tradīciju. Šogad tas  kuplinās Salacgrīvas tradicionālos plostnieku svētkus.

Par reņģēdājiem un festivāla ideju  Radio TEV stāsta viens no svētku organizatoriem Dzintris Kolāts: “Reņģēdājs, būtībā, ir tas, kurš ēd reņģes. Zivīs ir daudz fosfora, un, iespējams, reņģēs ir vēl kādas vielas. Tās lietojot, reņģēdājs iegūst tās īpašības, kuras  respektējuši politiķi, lai nosauktu tā Latvijas lielāko sabiedrības daļu. Acīmredzot, viņiem bija kādi pētījumi, kas definētu reņģēdāju sociālo fenomenu. No sākumu cilvēki pret to attiecās ar dusmām un nepatiku. Vēlāk, vērtējot šo reņģēdāju fenomenu, radās doma, kādēļ tad vienmēr tas ir tādā negatīvā gaismā? Reņģēdājs ir liela sabiedrības daļa, kurai līdz šim nebija savu svētku.”

Salacgrīva plašu popularitāti Latvijā un ārpus tās robežām, guvusi, pateicoties “Positivus” un Klasiskās mūzikas festivāliem. Kolāts uzskata, ka trešais varētu būtu Reņģēdāju festivāls, kurš pārstāvētu tieši identitāti. Viņa uzstādījums ir padarīt šo notikumu par regulāru arī nākamajos gados.

Festivālam izvēlēts arī atbilstošs datums, lai reņģes varētu saņemt tieši no jūras. Piemēram,  Zvejnieku svētkos jūlija vidū - kad pavasara zivis ir beigušās un rudens zivju vēl nav - konkrētajā brīdī uz vietas noķerto zivju ir diezgan maz. Turpretim, 21. maijs ir īstais reņģu stāvvadu laiks. 

Kolāts informē, ka līdzīgi svētki notiek arī Lietuvā un Somijā, taču šajās valstīs festivāli paredzēti dažāda veida reņģu sumināšanai, tie galvenokārt virzās uz kulināro dimensiju. ”Mēs izdomājām, ka šī lieta ir jāatver mazliet plašāk, kāpēc tikai reņģi sumināt? Vajag sumināt arī reņģes ķērājus un ēdājus.”

Par pasākuma dalībniekiem humoristiski stāsta organizators: “Reņģēdājs nesaraujami ir saistīts ar savu pamatu – reņģi. Tās māsīca ir brētliņa, kura savukārt pārtop šprotēs, kas izraisa dažādas politiskas un ekonomiskas kaislības, ir vēl otra māsīca – siļķe, zināms, ka tā ir tā pati reņģe tikai ar Norvēģijas algu. Līdz ar to, apkopojot visos šos nosacījumus, nācās secināt, ka Reņģēdāju festivāls ir tas, kas mūsu vidē pietrūkst. Nekļūdīšos sakot, ka 90 % Latvijas cilvēku šim statusam atbilst. Turklāt es domāju, ka būs tiešām interesanti.” 

Festivāls sāksies ar profesora Ivara Ijaba priekšlsījumu “Reņģēdāja sociālais fenomens”, bet tālākā pasākuma programma virzās trijos blokos.
Pirmais – kulinārās aktivitātes -  pavāru sacensības ar nopietnu žūriju, kā arī tirgošanās.
Otrais - pašdarbnieku aktivitāte – dziedāšana, runāšana, teātra spēlēšana arī vietējo dialektu lielīšanās sacensības.
Trešais - fiziskās aktivitātes un prāta asināšana - roku cīņas, kuras vadīs Latvijas čempions Normunds Tomsons, virves vilkšana un citas.
Vakarā - rēņģēdāju koncerts un zaļumballe.

Divas reizes dienā pie jahtu piestātnes piebrauks laiva taisni no jūras tīkla, kura dalīs reņģes, pirmais spainītis ir par brīvu. “Ja laba raža, tad reņģu vajadzētu pietikt ar vienu laivu, bet, ja ar reņģēm no abām laivām nepietiks, tad ir skaidrs, ka šī zivs ir viena svarīga lieta jau pašā sākumā. Tomēr labāk, lai nepietiek, nekā paliek pāri,” stāsta Kolāts.

Viena no aktivitātēm paredz, ka  uz vietas tiks rādīts, kā reņģes tiek kūpinātas no paša sākuma līdz zeltainai garšai.

Pasākuma organizators stāsta: “Man garšo uz oglēm ceptas un uz restītēm arī kūpinātās reņģes. Garšo arī – kūpinātas reņģes, ar kurām man ir nostaļģiskas atmiņas, jo mana mamma ilgus gadus strādāja zivju kūpinātavā. Taču pasākumā varēs nogaršot visdažādākās lietas. Es ceru, ka kāds varēs uztaisīs arī reņģu desertu.”

Reņģes ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Mazā, sudrabotā zivtiņa ir viena no uzturam veselīgākajām Latvijas teritorijā dzīvojošajām zivīm.

Sagatavoja Laima Ķevere





SIA"Saniteks" pēc ražotāja pieprasījuma no tirdzniecības Latvijā jāatsauc Nīderlandes rūpnīcā "Mars" ražotā produkcija, jo pastāv aizdomas, ka tā var saturēt plastmasas gabaliņus un apdraudēt patērētāju veselību.

Dienests aicina patērētājus būt uzmanīgiem un iegādājoties "Mars", "Milky Way", "Snickers", "Celebrations" un "Mini Mix" šokolādes tāfelītes pievērst uzmanību derīguma termiņiem un partijas numuriem, kas norādīti pie produktu iepakojuma.
PVD dosies uz "Saniteks" noliktavām, lai pārliecinātos, ka piesārņotie produkti tiek atsaukti no tirdzniecības.

Ražotājs informējis produkcijas saņēmējus dažādās pasaules valstīs, ka no tirdzniecības jāatsauc sekojoši produkti:

MARS (Single, Duo Pack, Multipack, Mini’s, Miniatures) - PARTIJAS NR. 550*, 551*, 552*,553*,601*,602*,603* - DERĪGUMA TERM. 07 aug 2016 - 16 okt 2016

MILKY WAY (Mini) - PARTIJAS NR. 550*, 551*, 552*, 553*, 601*, 602*, 603* - DERĪGUMA TERM. 04 sep 2016 - 08 jan 2017

SNICKERS (Single, Duo Pack, Multipack, Mini’s, Miniatures) - PARTIJAS NR. 549*, 550*,551*, 552*,553*, 601*, 602*,603* - DERĪGUMA TERM. 03 jul 2016 - 11 dec 2016

CELEBRATIONS - PARTIJAS NR. 550*,551*,553*,601*,602*,603*,605*,606*,607* - DERĪGUMA TERM. 19 jun 2016 - 28 aug 2016

MINI MIX - PARTIJAS NR. 
550*,601*,602*,603*,604*,607* - DERĪGUMA TERM. 10 jul 2016 - 18 sep 2016

27. februārī Smiltenes novada tūrisma informācijas centrs aicina doties kopīgā pārgājienā "Cilpu cilpām, rakstu rakstiem", lai dzītu prom ziemu un ātrāk varētu iestāties pavasaris.
Pārgājiena sākums no veikala "Top!", Bilskā 27. februārī plkst. 9:30. Pārgājiens būs aptuveni 14 km garš, sāksies Bilskā un pāri laukiem, gar purviem un cauri mežiem vedīs uz Smilteni.
Iepriekšēja pieteikšanās līdz 25. februārim Smiltenes novada tūrisma informācijas centrā klātienē vai zvanot uz 29395200, sūtot e-pastu tourism@smiltene.lv.

27. februārī plkst.10.00 Variņu pamatskolas sporta zālē notiks Smiltenes novada čempionāta volejbolā 4:4 trešā kārta.
Savukārt Smiltenes pilsētas Kultūras centra lielajā zālē 27. februārī plkst. 18.00 deju kolektīvu sadraudzības koncerts “Deja atnes pavasari”. Piedalās deju kopas “Ieviņa”, “Lielupe”, “Līgo”, “Saime”, “Vektrors” un “Dadži”.

Šonedēļ Smiltenes kinoteātrī romantiska filma “Visi ceļi ved uzRomu”, trilleris “Lūzuma punkts”, savukārt 28. februārī pirmizrāde latviešu filmai “Es esmu šeit”. Vairāk info: www.smilteneskino.lv.

5. martā plkst.18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā ar skaistu koncertu savu 55 gadu jubileju svinēs Smiltenes Pūtēju orķestris. Koncertā piedalīsies bijušie un esošie orķestra dalībnieki.
6. martā plkst.16.00 Kultūras centrā gaidāms Latvijā iemīļotās grupas "Galaktika" koncerts "Labvakar, draugi!".
 
11. martā plkst. 21.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centra lielajā zālē Starptautiskajai Sieviešu dienai veltīta balle - groziņvakars ar grupu “Klaidonis”.
Savukārt 12. martā plkst. 17.00 un 13. martā plkst. 16.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā būs skatāma Smiltenes Tautas teātra iestudējuma "Daži vasaras vakari zem saules" pirmizrāde.
 
22. aprīlī plkst. 19.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā gaidāms leģendārās rokgrupas "OPUS PRO" 30 gadu jubilejas koncerts "Rozā lietus".
 
Braukšanu reibumā varētu rosināt noteikt par kriminālpārkāpumu, pieļauj Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Likumsargi šā gada janvārī konstatējuši 662 gadījumus, kad autovadītājs pie sava spēkrata stūres bija sēdies alkohola reibumā. Tas ir par 143 gadījumiem vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī.

Krapsis norādīja, ka "sodi par braukšanu reibumā nav bargi. Iespējams nepieciešami likumdošanas grozījumi un jāmaina kopējā politika".

Igaunijā kriminālatbildība iestājas, ja autovadītājs ir braucis vienas promiles reibumā. Savukārt Latvijā jau iepriekš ir bijusi diskusija, ka krimināli sodīt varētu autovadītājus, kuri ir 1,5 promiļu reibumā.


Pērn palielinājies pret galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmuma "Rīgas satiksme" kontrolieriem vērsto fizisko uzbrukumu skaits, atzina uzņēmuma Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča.

Viņa uzsvēra, ka katra pasažiera pienākums pēc iekāpšanas sabiedriskajā transportā ir nekavējoties veikt brauciena reģistrāciju vai iegādāties biļeti.

2015. gadā konstatēti 152 gadījumi, kad pasažiera rīcība un uzvedība ir bijusi agresīva, no kuriem 48 gadījumos pret kontrolieriem tika pielietots fizisks spēks.


Zvanot uz kādu uzņēmumu vai iestādi, dažkārt krietni ilgi nākas klausīties paziņojumus un mūziku, līdz zvanītājam atbild iestādes darbinieks.
Cilvēki bieži nezina, ka arī par šo „gaidīšanas režīmu” ir jāmaksā, tādēļ ir neizpratnē, kad par elektronisko sakaru pakalpojumiem saņem negaidīti lielu rēķinu, to pētijis sabiedriskais medijs.

Taču Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāve Inese Krūmiņa skaidro, ka tieši tā tas ir – zvani gaidīšanas režīmā ir uzskatāmi par veiktu sarunu.

Parasti uzņēmumi, kuriem ir liels ienākošo zvanu skaits, izvēlas zvanu centra risinājumus. Taču mēdz būt situācijas, kad vienlaicīgi ir ļoti liels ienākošo zvanu skaits, un uzņēmumam ir ierobežoti personāla resursi, kas zvanus apkalpo.
Kamēr zvanu centra darbinieks nevar atbildēt uz izsaukumu, tad zvanu centra iekārta klientam atskaņo mūziku vai kādu citu paziņojumu. Līdzīgi ir arī ar auto atbildētājiem un faksa aparātiem.

Lai izvairītos no maksas par “gaidīšanas režīmu”, iedzīvotāji tiek aicināti izmantot citus veidus, kā kontaktēties ar iestādēm, piemēram, rakstot e-pastu.
Par maksu nebūs tādi telefona zvani, kuru numuri sākas ar 800 sēriju. 
21.februārī Latvijā un citviet pasaulē atzīmēja  dzimtās valodas dienu. Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību. 

Šogad Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties folkloras materiālu pārrakstīšanas akcijā “Valodas talka” un  palīdzēt pētniekiem atšifrēt dažādos rokrakstus piezīmēs un novadpētniecības materiālos no 19. un 20. gadsimta.
To akcijas laikā var darīt portālā garamantas.lv.

Šajā vietnē ir iespējams reģistrēties, izmantojot sociālo tīklu profilus vai e-pastus. Tad ir iespēja izvēlēties kādu materiālu 10 dažādās valodās, un, ja jūtams, ka materiāls vai rokraksts ir par sarežģītu, lai atšifrētu, tad var izvēlēties citu.
Akcijas mērķis – lai iesaistītie nāk talkā folkloristiem pārrakstīt šos materiālus datorrakstā. 
Režisora Renāra Vimbas spēlfilma „Es esmu šeit” ir saņēmusi jauniešu žūrijas balvu un ieguvusi Berlīnes kino festivāla „Kristāla lāci” kā labākā filma kategorijā „14 plus”.

Latvijas kino vēsturē līdz šim bijis tikai viens Berlināles Kristāla lācis – 1995. gadā to konkursa "Generation Kplus" īsfilmu sadaļā saņēma režisors Nils Skapāns par filmiņu "Lidojam?!" no seriāla "Munks un Lemijs", 
Latvijā filma būs skatāma no nākamās piektdienas, 26. februāra.

Tikmēr Berlīnes kinofestivāla  galveno balvu "Zelta lāci" saņēmusi itāļu režisora Džan-franko Rozi dokumentālā filma  "Uguns jūrā", kas vēsta par bēgļu krīzes pārņemto Lampedūzas salu.
Šī ir pirmā reize vairāk nekā sešu gadu desmitu laikā, kad "Zelta lācis" piešķirts dokumentālai filmai. 

Festivāla žūrijas "Grand Prix", kas tiek uzskatīta par Berlināles otru prestižāko godalgu, saņēma Bosnijas režisors Daniss Tanovičs par fimu  "Nāve Sarajevā".
Tanoviča filma vēsta par mūsdienu Bosniju, kas joprojām nav atbrīvojusies no pagātnes spriedzes un kur mafijai izdodas gūt virsroku.
Šomēnes Latvijā tiks pārstāts izdot žurnālu "National Geographic".
Februāra beigās iznāks pēdējais žurnāla numurs latviešu valodā.

Žurnālu izdeva Lietuvas uzņēmuma "Alma Littera Group" meitas uzņēmums Latvijā "ALG periodika LV", kura darbība pilnībā tiks izbeigta 31.martā.

"Alma Littera Group" ir mainījusi savu ilgtermiņa stratēģiju, koncentrējot izglītojošo saturu galvenokārt Lietuvā.
Periodiskie izdevumi Latvijā un Igaunijā vairs nav stratēģijas prioritāte.

Visiem abonentiem ir izsūtītas vēstules pa pastu vai elektroniski ar informāciju par naudas atdošanu.

Ja līdz nedēļas beigām abonents šādu vēstuli nav saņēmis, ieteicams sazināties ar žurnāla redakciju, rakstot uz e-pastu "birojs@nationalgeographic.lv" vai zvanot pa tālruni 26576696.
Sazinoties ar redakciju, iespējams arī iegādāties jebkuru no 2012.gada oktobra līdz 2016.gada martam izdotajiem žurnāla numuriem.
Žurnālus, kas netiks pārdoti, redakcija tradicionāli ziedos skolām un bibliotēkām.

Līdz 31.martam tiks noskaidroti un apbalvoti "National Geographic Latvia" ceļojumu aprakstu konkursa un fotokonkursa uzvarētāji. Uzvarētāju vārdi tiks publicēti "Draugiem.lv" un "Facebook" vietnēs.
"National Geographic Latvija" ceļojošā izstāde "Putni Latvijā un pasaulē" Latvijā būs apskatāma līdz marta beigām. Tā viesosies Cesvainē no 22. februāra līdz 11. martam, pēcāk Madonā no 14. līdz 27. martam.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina jauniešus bezdarbniekus vecumā no 18 līdz 29 gadiem pieteikties dalībai atbalsta pasākumā komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, kas tiek īstenots Eiropas Savienības projekta “Jauniešu garantija” ietvaros.

Pasākumā var iesaistīties tie NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki, kuri ir ieguvuši profesionālo vidējo vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā, vai izvēlētās komercdarbības vai pašnodarbinātības jomā. Pasākumā var piedalīties arī tie jaunieši, kuri apguvuši tādas profesionālās izglītības programmas, kas nodrošina uzņēmējdarbības uzsākšanai un vadībai nepieciešamās zināšanas, vai ir ieguvuši profesionālo vidējo vai augstāko izglītību un apguvuši ar uzņēmējdarbības vadību saistītu neformālās izglītības programmu.

Iesaistoties komercdarbības vai pašnodarbinātības atbalsta pasākumā, jaunietis ar NVA piesaistīto profesionālo uzņēmējdarbības konsultantu palīdzību izstrādās biznesa plānu, kas vēlāk tiks iesniegts izvērtēšanai ekspertiem.
Ja eksperti uzskatīs, ka izstrādātais biznesa plāns ir dzīvotspējīgs un tā īstenošanai nepieciešams atbalsts, NVA piedāvās jaunietim slēgt līgumu par atbalsta pakalpojumu saņemšanu.

Noslēdzot līgumu ar NVA, jaunietis varēs saņemt uzņēmējdarbības profesionāļu konsultācijas biznesa plāna īstenošanas pirmajā gadā, komercdarbības dotāciju biznesa plāna īstenošanai - līdz 3000 eiro atbilstoši apstiprinātajai biznesa plāna tāmei un ikmēneša dotāciju valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā pirmo sešu mēnešu biznesa plāna īstenošanas laikā.

Saņemt detalizētāku informāciju un pieteikties pasākumam jaunieši var NVA filiālē, kurā ir reģistrējušies.
Aģentūras filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA interneta lapā.
Facebook Draugiem Twitter Instagram