Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos piedalīsies kori no astoņām valstīm: no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes.

Šodien sāksies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuros paredzēti vairāk nekā 20 pasākumi gan Rīgā, gan Latvijas novados.

Pirmais svētku koncerts "Esi sveicināta, saule!" šovakar plkst.19.30 notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tas būs veltījums diriģentam Imantam Kokaram, kurš 1995.gadā aizsāka Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju. Koncertā uzstāsies koris "Ave Sol". Koncerta programmā būs Kokara veidoto koncertprogrammu brīnišķīgāko paraugu izlase. Pie diriģenta pults stāsies vairāk nekā desmit diriģenti - Kokara audzēkņi un svētku virsdiriģenti.

Savukārt vakarā plkst.22 Esplanādē notiks atklāšanas ceremonija, kurā piedalīsies reprezentācijas kori no visām svētku dalībvalstīm.

27.jūnijā dažādi pasākumi, tostarp viesu koru koncerti, notiks Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā.

Savukārt 28.jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks noslēguma koncerts. Šis koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.

Svētkos piedalīsies 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāvēs 251 koris ar 4616 dziedātājiem.

Svētkos piedalīsies arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā "a cappella", kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu. Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.
Jau pēc pāris dienām sāksies ilgi gaidītās vasaras saulgriežu svinības, kurās neiztikt bez jautras svētku svinēšanas, ugunskuru kurināšanu, atpūtas dabā un peldēšanās. Lai Līgo svētku un Jāņu dienas svinēšanu neaptumšotu nelaime, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedz savu versiju par Jāņu ticējumiem un tradīcijām, lai svētki tiktu aizvadīti droši un bez raizēm.

Ikviens īstens līgotājs un Jāņu bērns zina, ka svētkiem ir jāgatavojas laikus, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskas lietas. Jāņu ticējumos ir noteikts, ka labklājība visa gada garumā pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Līgo svētku svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai visi ūdens krāni ir aizgriezti un gludeklis izslēgts.

Daudzi Līgo dienu dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ja iegaumēsiet svinību vietas adresi un apkārtni, tad, zvanot uz tālruņa numuru 112, Jūs bez minstināšanās varēsiet nosaukt savu atrašanās vietu un ugunsdzēsēji glābēji, mediķi vai policisti ātri atsteigsies palīgā.
Ierodoties svētku svinēšanas vietā, iesakām uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem tiekat atpakaļ mājās. Pēc tam var sākties gatavošanās Līgo svinībām ar svinību vietas rotāšanu un iekārtošanu. Piemēram, Jāņu zāļu lasīšana un vainagu pīšana ir viena no svarīgākajām Līgo svētku dienas tradīcijām.

Ticējumi vēsta, ka, ja dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, ņemsiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni un kādu līdzgaitnieku, tad varēsiet neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās visas Jāņu zāles un nenokavēt svinības.

Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām. VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina! Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Kad īstā ugunskura kurināšanas vieta ir atrasta, tai apkārt jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Lai ugunskurs būtu gaišāks, tas jādedzina tikai ar malku, savādāk melni dūmi, nelaba smaka un operatīvo dienestu bākugunis sagaidīs tos, kuri ugunskurā dedzinās riepas, plastmasas pudeles un dažādus sadzīves atkritumus. VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs nodzēst ugunskuru, kad visi līgotāji dosies pie miera, vai arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju.

Tautas ticējumi paredz, ka Līgo svētku svinības nav iedomājamas bez Jāņu siera, kvasa un labi iemarinēta šašlika. Sentēvu gudrības māca, ka gaļa (vai desiņas) sanāk sulīga un garšīga tikai tad, ja tā tiek cepta uz stabilas virsmas novietota grila, kas atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem. Grils ir jāmāk arī pareizi iekurināt – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķīdrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa.

Līgo dienā daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai svētkos lustētos tīri un balti. Aicinām pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem. Jāņu ticējumos ir izteikts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai arī peldēties pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes. VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un nesaprātīgie peldētāji, kā arī  laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt vairākus desmitus Līgo svētku svinību. Jāņu tradīcijas stingri nosaka – ja gribi visus līgotājus redzēt arī Jāņu dienas rītā, tad neļauj draugam jautrā prātā un it sevišķi naktī doties peldēties vai laivot!

Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pār ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes.
Tiem, kuri Jāņu naktī dodas papardes ziedu meklējumos, ticējumos teikts, ka dziļi mežos papardes nemaz neaug, tāpēc pirms došanās iesakām skaļi paziņot papardes augšanas vietas, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur Jūs meklēt. Ja nu tomēr klusībā un vienatnē esat izlēmis, ka dosieties mežā papardes ziedu lūkoties, tad paņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.

Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Tomēr ticējumi vēsta, ka ugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskurus dedzināt atkritumu tvertnēs vai cept gaļu uz balkona – degošie atkritumi noteikti sabojās blakus esošās svinības, bet grils uz balkona piedūmos apkārtni un, iespējams, arī aizdedzinās blakus esošo kaimiņu balkonus. VUGD iesaka pilsētniekiem Jāņu svinēšanai pieiet radoši un iztikt bez lēkšanas pār degošām miskastēm un netīša Jāņu ugunskura izveidošanas uz kaimiņu balkoniem.

Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties. Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.

Ja tomēr sentēvu tradīcijas un ticējumus nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!
 
Jāņu brīvdienās laiks Latvijā būs nepastāvīgs - bieži uzlīs, tomēr būs arī saulaini mirkļi, kļūs nedaudz siltāks, liecina prognozes.

Šajā nedēļas nogalē, kad sāksies brīvdienas piecu dienu garumā, laiks vēl būs pavēss. Naktīs temperatūra pazemināsies līdz +6..+12 grādiem, bet dienās sasniegs +15..+20 grādus, vietām valsts dienvidos līdz +22 grādiem. Gan sestdien, gan svētdien brīžiem līs, dažviet ar pērkona negaisu.

Nākamās nedēļas sākumā kļūs mazliet siltāks un saskaņā ar pašreizējām prognozēm Līgo dienā gaisa temperatūra Latvijā būs +17..+22 grādi, vietām Zemgalē un Latgalē līdz +24 grādiem. Daudzviet Latvijā īslaicīgi uzlīs, gaidāms arī pērkona negaiss.

Dažviet līs arī Jāņu naktī, bet lietus neskars visu valsti. Nakts būs silta - ap +9..+14 grādiem.

Jāņu dienā atkal daudzviet īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu. Gaisa temperatūra no +15..+17 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz +18..+23 grādiem pārējā valstī.

Prognozes vēl var būtiski mainīties, jo laika apstākļu tuvākās nedēļas laikā būs nepastāvīgi - mūsu reģiona tuvumā atradīsies arī visai karstas gaisa masas, kas Baltkrievijā un Krievijā daudzviet gādās par vasarīgu svelmi.
"Global Forecast System" meteoroloģiskā prognožu modeļa 20 aprēķinātajos nākotnes scenārijos gan tikai divi paredz, ka karstās gaisa masas no Krievijas un Baltkrievijas Jāņos varētu sasniegt Latviju, līdz ar to iespējamība ir samērā maza. 

Toms Bricis/meteorologs
RADIO TEV ēterā katru otrdienu un ceturtdienu plkst. 10:45 skan raidījums "Eiropas laiks". 

ES darbojas programma “Erasmus+”  - tā ir ES  izglītības , mācību , jaunatnes  un sporta programma 2014.–2020. gadam, ar   mērķi ir vairot prasmes un cilvēku iespējas atrast darbu, kā arī modernizēt izglītību, mācības un jaunatnes darbu. Septiņus gadus ilgās programmas budžets ir 14,7 miljardi eiro.

Pateicoties “Erasmus+” vairāk nekā četriem miljoniem eiropiešu ir  iespēja ārzemēs studēt, mācīties, iegūt darba pieredzi un veikt brīvprātīgo darbu.

Satikām Kristīni Vaksu -  jaunieti, kura studē kultūras zinātnes un 5 mēnešus pavadīja Itālijā.

“Es papildināju savas zināšanas, apguvu jaunas lekcijas, bet galvenokārt iepazinu citu kultūru, citu domāšanu. Iegūtas zināšanas man ļoti palīdzēja, jo es “Erasmusā” apguvu jaunu lekciju kursu, no kura iedvesmojos savam maģistra darbam. Iespējams, ja nebūtu šo zināšanu, es būtu rakstījusi ko citu. Vēl es ieguvu patstāvību, jo biju projām tomēr 5 mēnešus. Man šķiet, ka “Erasmus” ir laba iespēja studentiem iepazīt citu valsti, citu kultūru, paplašināt savus apvāršņus, jo ārzemēs ir diezgan daudz lietu, kuras pieredzēt un iepazīt.”

Ja studentiem interesē šī iespēja, tad jāinteresējas savā augstskolā. 

Nākamreiz palūkosimies, kā “Erasmus” programma palīdz darba pieredzes veidošanā. 

Ir jautājumi par to, kas notiek Eiropā - raksti: studija@radiotev.lv

Ķīmiķis un mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš ir pirmais latvietis, kurš ticis nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai. Parīzē pasniegtas balvas piecās nominācijās, Latviešu zinātnieks pretendēja uz balvu par mūža ieguldījumu, taču ķīmiķi žūrijas vērtējumā pārspēja Šveices nanozinātnieks Andreass Mancs par izgudroto ierīci, kura paredz plašas izmantošanas iespējas pasaules mazattīstītos reģionos.

"Kur mēs būtu bez izgudrošanas kāres?" ar šādu saukli visu finālistu valodās Parīzes Biržas vēsturiskajā ēkā sākās Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonija, klātesot 400 viesiem. Ar simbolisko buras statuju mājup no Parīzes dodas Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Francijas, Japānas, Ķīnas un Austrālijas izgudrotāji, kurus žūrija izvēlējās piecās nominācijās.

Kategorijā par mūža ieguldījumu, kurā finālistu vidū bija izvirzīts arī Latvijas ķīmiķis, mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš, laurus plūca šveicietis Andreass Mancs (Andreas Manz).
Viņš izgudrojis ierīci, kas ļauj laboratoriju ietipināt dažus milimetrus lielā mikročipā - lai veiktu asinsanalīzes un pat lai noteiktu piesārņojuma avotus ūdenī. Šis 58 gadus vecā ķīmiķa un nanozinātnieka sasniegums ļauj veikt analīzes ne tikai ātri un precīzi, bet arī ir lielisks līdzeklis, lai veiktu diagnostiku attālos un mazattīstītos reģionos, kur cilvēkiem nav pieejamas laboratorijas asinsanalīžu veikšanai.

Paredzams, ka ar šo ierīci varēs diagnosticēt tādas slimības kā HIV, malārija, tropu drudzis, kā arī dažādas ģenētiskas saslimšanas un atsevišķus ļaundabīgo audzēju veidus. Zīmīgi, ka Manca izstrādātajai sistēmai dizainu ir izveidojis pagājušā gada Eiropas Izgudrotāju balvas laureāts Kristofers Tumazu (Christofer Toumazou). Mancs ir ierindots pagājušās desmitgades 50 ietekmīgāko ķīmiķu sarakstā.

Bet neraugoties uz to, ka Ivars Kalviņš nesaņēma godalgoto pirmo vietu šajā nominācijā, viņa devumu jaunu zāļu radīšanā īpaši izceļ Eiropas Patentu biroja prezidents Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).
Viņš norādīja, ka šis ir pierādījums, ka maza valsts var būt veiksmīga patentu izstrādē un radīt ne tikai lielisku produktu, bet arī darba vietas. Batistelli īpaši uzsvēra arī Kalviņa ilgus gadus vadītā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) nopelnus pasaules mērogā.

Kalviņš pēc balvu pasniegšanas ceremonijas Latvijas Radio sacīja, ka ir gods būt nominantam. Tiesa, viņš nedomā, ka Latvijā līdz ar šo pagodinājumu zinātnes loma būtiski mainīsies. „Kā vienmēr gribētos zeltu un augstāko pjedestālu, bet, ja paliek uz otrā vai trešā pakāpiena arī tas ir gods,” saka Kalviņš. Viņš uzsver, ka žūrija ir izšķīrusies starp izgudrojumiem, kas sniedz naudu un kas glābj dzīvību. Šoreiz žūrija priekšroku devusi izgudrojumiem, kas sniedz naudu. Turklāt visa uzmanība vērsta uz vienu produktu, taču Kalviņš bija nominants kategorijā „Dzīves devums”.
Viņš gan uzsver, ka šī balva varētu sabiedrībai dot labākas priekšzināšanas par to, ka zinātnieki strādā nevis naudas, bet gan tādēļ, ka vēlas sabiedrībai dot to, kas tai pietrūkst. „Būt starp 15 labākajiem pasaulē – tas kaut ko nozīmē,” saka Kalviņš. Tiesa, Kalviņš ir skeptisks par to, ka politiķi līdz ar šo balvu varētu mainīt attieksmi pret zinātni.

Kategorijā „Industrija” par labākiem atzīti Francs Amtmans (Franz Amtmann) no Austrijas un Filips Mogars (Philippe Maugars) no Francijas -  viņi kopā ar dāņu uzņēmumu "NXP Semiconductors" izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj droši un ātri pārnest datus no dažādām mobilām ierīcēm.
Pateicoties viņu izgudrojumam, mūsu ikdienā arvien vairāk viedtelefoni pildīs virtuālo maku funkcijas un būs iesaistīti tā saucamo „viedo māju” tīklā, kas ļaus sazināties ar dažādam ierīcēm un ļaut tām autonomi pildīt vairākas mūsu ikdienā ierastas darbības.

Kategorijā „Mazie un vidējie uzņēmumi” uzvarējusi nīderlandiete Laura van ‘t Veera (Laura van ‘t Veer). Viņas nopelns ir testa izstrāde, kas ar ģenētisko analīžu palīdzību ļauj noteikt, vai sievietēm pēc krūts vēža operācijas ir nepieciešama ķīmijterapija. Izrādās, jau 40 000 sieviešu, kuram konstatēts krūts vēzis agrīnā stadijā, šī tehnoloģija palīdzējusi izvairīties no terapijas, kas tām patiesībā nemaz nav vajadzīga.
Tas nozīmē, ka turpmāk ķīmijterapiju nebūs nepieciešams veikt apmēram 20–30 % ar krūts vēzi slimojošu sieviešu.

Nominācijā „Pētniecība” uzvaras laurus plūcis poļu izcelsmes zinātnieks no Francijas Ludvigs Leibers (Ludwik Leibler). Viņš ir piedāvājis revolucionāru risinājumu plastmasas ražošanā. Turpmāk plastmasa varētu tikt ražota tā, lai tā pati spētu noārdīties un tikt pilnībā pārstrādāta. Tā vizuāli atgādinās stiklu, bet karstumā var tikt pārveidota līdz nepazīšanai. Paredzams, ka šāda tehnoloģija tālāk tiks izmantota lidmašīnu un automašīnu ražošanā, arī elektronikā un sporta industrijā.
Ludwik Leibler - Vitrimers – a new class of polymers

Ārpus Eiropas valstu konkurencē par labāko žūrija atzinusi Japānas zinātnieku komandu – Sumio Iijima, Akira Koshio un Masako Yudasaka ir radījuši revolūciju materiālzinātnēs. Viņu izgudrotās oglekļa nanocaurulītes  padara datorus ātrākus, automašīnu un lidaparātu detaļas stabilākas un saules paneļus daudz efektīvākus.  Un tas nav viss – japāņu izgudrotāji gājuši soli tālāk un paredz šo materiālu izmantot arī biomedicīnā vēža ārstēšanā.

Un visbeidzot par šīs balvas populārākajiem finālistiem pasaulē atzīti Ians Frazers no Austrālijas un Jian Zhou no Ķīnas.
Viņi interneta balsojumā ieguvuši vislielāko balsu skaitu.
Abu zinātnieku sasniegums ir vakcīnas izstrāde pret cilvēka papilomas vīrusu, kas tūkstošiem sieviešu visā pasaulē ļauj izvairīties no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi. Šī balva ir simbolisks stāsts par draudzību, kas pārvar ne tikai valstu, bet arī laika robežas – pirms vairākiem gadiem Jian Zhou negaidīti šķīrās no šīs dzīves, bet Ians Frazers nebeidz izcelt arī kolēģa nopelnus šajā sasniegumā un šodien īpaši piemin viņa devumu šīs vakcīnas radīšanā.

Sandra Kropa, Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja
Makšķerēšanas ierobežojumus plānots padarīti būtiski stingrākus, samazinot lomā paturamo zivju maksimālo skaitu, kā arī striktāk ierobežojot paturamo zivju izmērus.

Tas paredzēts Zemkopības ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", kurā iekļauti arī citi būtiski grozījumi līdzšinējā makšķerēšanas kārtībā.

Jaunajos noteikumos paredzēts aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, cemmerēt zivis jeb aizķert ar āķi jebkurā zivs ķermeņa daļā, izņemot muti, atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts svara ierobežojums lomā.

Jaunajos noteikumos paredzēts samazināt loma lielumu līdakām, zandartiem, zušiem un strauta forelēm. Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt piecas līdakas, zandartus un zušus, tad pēc noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt tikai pa trīs šo sugu zivīm.
Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt trīs strauta foreles, tad turpmāk drīkstēs lomā paturēt tikai vienu strauta foreli.

Ar jaunajiem noteikumiem plānots atcelt skaita ierobežojumu varavīksnes forelēm, kas nav vietējās faunas pārstāvis un dabiskajos apstākļos nevairojas.

Plānots mainīt arī vairāku lomā paturamo zivju pieļaujamos garumus. Ja līdz šim samu lomā drīkstēja paturēt, ja tā garums sasniedza 50 centimetrus (cm), tad turpmāk tā garumam būs jābūt 70 cm, zutim pieļaujamais garums mainīts no 40 cm uz 50 cm, vēdzelei - no 30 cm uz 40 cm.

Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt strauta foreli, kuras garums no 30 cm līdz 40 cm, tad pēc šo noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt foreles, kas sasniegušas 35 cm.

Mainīti arī alatu un strauta foreļu makšķerēšanas liegumu laiki. Ja līdz šim alatas bija aizliegts paturēt lomā no 16.marta līdz 15.maijam, tad turpmāk to būs aizliegts darīt no 1.februāra līdz 30.aprīlim. Savukārt foreļu liegums, kas kādreiz bija no 1.oktobra līdz 30.novembrim, tagad pagarināts no 1.septembra līdz 30.novembrim.

Ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem paredzēts aizliegt makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim.

Turklāt plānots noteikt maksimālā loma lielumu diennaktī, nevis kā tas bija līdz šim - vienā makšķerēšanas reizē.

Jaunie noteikumi arī paredz, ka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem būs tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei.

Pašvaldības varēs noteikt stingrākus aizliegumus, piemēram, aizliedzot makšķerēt diennakts tumšajā laikā, noteikt aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, noteikt aizliegumus, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai u.c.

Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts atļaut zemūdens medības tikai divās publiskajās upēs - Daugavā un Buļupē, kā arī 57 publiskajos ezeros.

Zemūdens medības būs atļautas Aijažu un Apguldes ezerā, Baltezerā, Baļotes, Briģenes, Brocēnu, Cieceres, Cirma, Černostes, Demenes ezerā, Dūņezerā, Dziļezerā, Dziļūta ezerā, Dzirnezerā, Feimaņu, Jersikas, Juglas, Juvera, Jūdažu, Kairīšu, Laudera, Lielajā Gusena, Lielajā Kalupes, Lielajā Nabas, Lielajā Subates, Liezēra, Lizdoles, Līlastes, Ludza, Mazajā Kalupes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Mazajā Virānes, Meirānu, Nauļānu, Odzes, Osvas, Pabažu, Pālansu, Pērkonu, Plaužu, Plisūna, Rāceņu, Remtes, Riebiņu, Sasmakas, Sēmes, Skolas ezerā, Sudalezerā, Svētaunes, Taurenes, Ušura, Vārzgūnes, Viesītes, Vilgāles, Zvārtavas un Zvirgzdenes ezerā.

Savukārt šaurspīļu vēžu ieguve būs atļauta Āraišu ezerā, Lielupē, Mazajā Baltezerā. Dzeloņvaigu vēžus varēs ķert Daugavā līdz Rīgas hidroelektrostacijai, Hapaka grāvī, Lielupē, Ķīšezerā, Sausajā Daugavā, Vecdaugavā un Ventā.

Savukārt signālvēžus drīkstēs ķert Primmas ezerā.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, kas pieejams MK mājaslapā. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.
Latvijas Pasts līdz šim nav sācis sūtījumu piegādi uz pakomātiem, jo ir pietiekami daudz alternatīvu šim piegādes veidam, kā arī pakomātu uzstādīšana un uzturēšana prasa augstas starta fiksētās izmaksas, tas nozīmē pakomātu iegādi vai nomu, kas abos gadījumos nav lēts pakalpojums, sacīja Latvijas Pasta pakalpojumu pārdošanas daļas vadītājs Kristaps Upens.

Kā stāsta Upens, pakomāti ir tikai viens no vairākiem sūtījumu piegādes kanālu veidiem, un, kā vēsta "Pasaules pasta un kurjerpiegādes Eiropas konferencē 2015" prezentēts pētījums par klientu izvēli sūtījumu saņemšanai, 82% Latvijas iedzīvotāju reti izmanto pakomātus vai neizmanto nemaz. "Latvijā šis sūtījumu saņemšanas veids nav populārs, savukārt 97% cilvēku Latvijā labprātāk sūtījumus izvēlas saņemt pasta nodaļās vai piegādes punktos," turpina Upens. "Sūtījumi uz pakomātiem procentuāli veido krietni mazāku daļu nekā klasiskās kurjerpiegādes, piegādes uz pasta nodaļām vai alternatīvajiem sūtījumu piegādes punktiem."

Kā pasta alternatīvu Upens min sadarbību ar "Statoil" degvielas uzpildes stacijām, kurās Latvijas pasta klienti sūtījumus var saņemt neierobežotā laikā.

Maija nogalē  četras Liepājas Universitātes studentes, pateicoties veiksmīgai studiju kursa apguvei un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā atbalstam, devās uz Strasbūru, Franciju, lai tiktos ar Eiropas Parlamenta deputātiem un vērotu plenārsēdi. 

Studentēm bija iespēja tikties ar mūsu  Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski un eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu. Abi visiem Latvijas jauniešiem novēlēja mācīties, mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Jo izglītība ir atslēga uz teju visām durvīm.

Valdis Dombrovskis: “Dzīvē es parasti pieturos pie principa, ka labākās rūpes par rītdienu, ir labi izdarīt to, kas jādara šodien. Un to es gribētu novēlēt arī Latvijas studentiem. Darīt tos darbus, kas šodien jāizdara, nepamest lietas pusratā, ja esat sākuši studēt, tad pabeidziet studijas. Tālāk virzieties uz priekšu un skatieties, kas ir tās iespējas, ko dzīve dod, un tās pilnvērtīgi izmantojiet.”

Andrejs Mamikins: “Nesaudzējiet sevi. Mācieties cik jums ir spēks. Īpaši cenšaties apgūt valodas. Jo vairāk, jo labāk.”

Ar šīm studentēm vēl tiksimies, lai uzzinātu – vai viesošanās Eiropas parlamentā ir mainījusi jaunietēm priekšstatu par parlamenta darbu un vai gūti kādi vērtīgi secinājumi.

Taču, kas attiecas uz izglītības jomu, ES valstis atbild pašas par savām izglītības sistēmām,  ES tām tikai palīdz noteikt vienotus mērķus. 

Lai palīdzētu uzlabot situāciju izglītības jomā, ES darbojas “Erasmus+” programma. “Erasmus+” ir jaunā ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma 2014.–2020. gadam, kas sāka darboties 2014. gada janvārī.
Ar šo  programmu  iecerēts cīnīties pret jauniešu bezdarbu, palīdzot viņiem uzlabot prasmes un nodarbināmību.

Šos un citus jautājumus par Eiropas savienību, apskatām katru otrdienu un ceturtdienu Radio Tev ēterā plkst. 10:40. 


Radio Tev ēterā katru otrdienu un ceturtdienu plkst.10:40 skan raidījums "Eiropas laiks". 

Latvija Eiropā ir jau 10 gadus, taču joprojām daļa iedzīvotāju nav informēti – kā Eiropas parlamenta likumi ietekmē mūsu ikdienu.

Eiropas Parlamentams lemj par teju 85 jomām, lūk daži svarīgākie piemēri:

- ES vienotais tirgus;
- Kopējā lauksaimniecība (piemēram, aizliegums audzēt ģenētiski modificētas kartupeļu
šķirnes vai programma gados jaunu lauksaimnieku atbalstīšanai);
- Vides aizsardzība; 
- Sabiedrības veselība (piemēram, cigarešu pārdošanas ierobežojumi);
- Ceļu drošība (piemēram, vienoti noteikumi par tehnisko apskati).

Parlaments ir vienīgā ES iestāde, kas lielāko daļu darba laika pavada, uzklausot iedzīvotājus — savus vēlētājus. Tas notiek, piemēram, rīkojot darba grupas ar ekspertu un nevalstisko organizāciju uzklausīšanu. 

Taču ir jomas, kuras EP nevar ietekmēt, kurās likumdošana ir vienīgi mūsu pašu ziņā. Piemēram:
- mēs paši izlemjam par savu sociālo budžetu, kādas pensijas un pabalstus saņems Latvijas iedzīvotāji; 
- Tāpat EP neiejaucas Veselības aprūpes organizēšanā, kultūrā un  izglītībā (izņemot starptautisku apmaiņas programmu, piemēram, Erasmus, finansēšanu);
- arī dalībvalstu nacionālie budžeti un to plānošana ir katras valsts pārziņā.

Un vēl – Latvijā ir tik brīnišķīgas vasaras, parādi tās citiem, ES dzīvojošiem! Ikviens tiek aicināts piedalīties konkursā - „Eiropas vasara”! 
*******
Ikviens tiek aicināts piedalīties  konkursā „Eiropas vasara”! Atsūti uz epastu epriga@europarl.europa.eu (ar norādi EIROPAS VASARA 2015) foto, kas, Tavuprāt, raksturo šo brīnišķīgo gadalaiku. Katra mēneša beigās piecus labākos foto publicēsim mūsu profilā, bet labāko bilžu autori saņems jauku suvenīru! Nosūtot foto konkursam, lūdzu, epastā norādīt, ka ESI šī foto autors/e un piekrīti bildes publicēšanai EPIB sociālajos tīklos.


ASV slavenību šefpavārs Arts Smits no šodienas  vadīs meistarklasi skolu un pirmsskolas iestāžu ēdnīcu pavāriem par garšīga un veselīga ēdiena gatavošanu skolas budžeta ietvaros. Pagatavoto maltīti vērtēs arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Pēc degustēšanas paredzēta publiska diskusija.

Smits dalīsies pārdomās par praktisku pieeju, kā gatavot garšīgu un uzturvielām bagātu ēdienu ar mazām izmaksām, radoši izmantojot pieejamās sastāvdaļas un garšvielas.

Smits ir četru restorānu šefpavārs un līdzīpašnieks, kā arī četru godalgotu pavārgrāmatu autors. Viņš specialitāte ir ASV dienvidu reģionu ēdieni.

Smits ir nevalstiskās organizācijas "Kopīgie pavedieni" ("Common Threads") dibinātājs, kopš 2003.gada maznodrošinātiem bērniem mācot gatavot veselīgu un lētu ēdienu. No 1997. līdz 2007.gadam Smits strādāja par Opras Vinfrijas personīgo šefpavāru un pašlaik koordinē un gatavo maltītes īpašiem notikumiem visā pasaulē. 

Rīgā turpinās vērienīga adrešu maiņa – nākamo divu gadu laikā adreses plānots nomainīt 10 tūkstošiem ēku. 

Rīgas būvvalde informē, ka   uz katras mājas, kur tuvākajā laikā plānota adrešu maiņa, tiek izvietota informācija.

No katra iedzīvotāja apziņošanas Rīgas būvvalde atturējās, jo ierakstīto vēstuļu sūtīšana no nodokļu maksātāju naudas izmaksātu pusmiljonu eiro.
Turklāt būvvalde uzskata, ka ierakstītu vēstuļu izsūtīšana negarantētu, ka dzīvokļa īpašnieks to saņems.

Tāpēc ieteikums ir viens – apskatīt, vai pie mājas nav kādas ziņas par adrešu maiņu. Pagaidām tā notiek tikai Pārdaugavā, bet jau rudenī tā skars arī Daugavas otru krastu. 

Vairāk info te: http://www.rpbv.lv/adresacijas-sakartosanas-projekts

Starp citu, saskaņā ar SKDS veikto iedzīvotāju aptauju 22% rīdzinieku ir saskārušies ar grūtībām orientēties galvaspilsētā. Vissarežģītāk nepieciešamo adresi ir atrast kādā no mikrorajoniem – puse aptaujas dalībnieku vismaz vienu reizi ir apmaldījušies nepazīstamā vietā.

*********
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR ADREŠU MAIŅU

Vai, mainot adresi, ir jālabo arī ieraksts Zemesgrāmatā?

Nav jālabo. Informāciju par izmaiņām Rīgas pašvaldība nosūtīs Adrešu reģistram, no turienes tā tiks nodota Zemesgrāmatai un datubāzes ieraksts automātiski aktualizēsies datorizētajā Zemesgrāmatā. Ja īpašnieks tomēr vēlas to izdarīt personīgi, viņš var vērsties Zemesgrāmatā ar iesniegumu, tam pievienot lēmuma kopiju vai Būvvaldes izsniegto izziņu un iesniegumā norādīt, ka ēkai vai zemei ir mainīta adrese. Iesniegumā norāda lēmuma numuru (to var uzzināt Būvvaldē vai laikraksta Latvijas Vēstnesis publikācijās par adreses maiņu). Tad Zemesgrāmatā tiks izdarīts labojums, norādot jauno adresi. Šis pakalpojums ir bezmaksas. Tomēr, ja īpašnieks vēlēsies, lai tiktu izdrukāta Zemesgrāmatas apliecība ar jauno adresi, par to būs jāmaksā.
 
Vai, mainot adresi, vajadzēs vēlreiz deklarēt dzīvesvietu?

Lielākajā daļā gadījumu atkārtoti deklarēt dzīvesvietu nebūs nepieciešams. Rīgas pašvaldība informāciju par adreses maiņu nosūtīs Adrešu reģistram, no turienes tā nokļūs Iedzīvotāju reģistrā un tur automātiski tiks aktualizēta. Taču dažos gadījumos tomēr būs nepieciešama atkārtota dzīvesvietas deklarēšana – piemēram, to vajadzēs darīt visiem, kas dzīvo mājā ar vienu dzīvokli. Šajos gadījumos dzīvokļa numurs tiks likvidēts un namam tiks piešķirts tikai ēkas numurs. Diemžēl tādu adrešu maiņu tehnisku iemeslu dēļ automātiski izdarīt nav iespējams.
 
Ko darīt, ja man patlaban piederošās telpas adrese ir atzīta par neeksistējošu? Es savu īpašumu nevaru nedz pārdot, nedz deklarēt tajā radiniekus, kaut gan adrese Zemesgrāmatā ir ierakstīta.

Šī problēma ir vienkārši atrisināma. Jāierodas Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4 un jāuzraksta iesniegums ar lūgumu piešķirt adresi jūsu īpašumā esošajai mājai, zemei vai dzīvoklim. To jūs arī saņemsiet, turklāt – bez maksas.
 
Ja adrešu maiņas procesā mana adrese tiks mainīta, vai tas nozīmē, ka būs jāatjauno visi līdz šim izsniegtie īpašuma dokumenti – pirkšanas un pārdošanas līgums, īres līgums un citi?

Nē, tas nav jādara. Visi agrāk izdotie dokumenti saglabās juridisku spēku tāpat kā līdz šim. Lai apstiprinātu to derīgumu, pietiks, ja jums būs lēmums par adreses maiņu vai izziņa, kuru jums jebkurā laikā izsniegs Būvvalde (tas ir bezmaksas pakalpojums). Lai arī Adrešu reģistra dati ir gan par maksu, gan arī pieejami bez maksas, jāatceras, ka Valsts zemes dienests nebūt ne katrā gadījumā spēj redzēt visu objekta vēsturi – kādas adreses tas nomainījis savas pastāvēšanas laikā.
 
Vai adrešu maiņa tiks atainota tādos populāros servisos kā Google map un GPS-navigators?

Oficiālā informācija par adrešu maiņu tiks atainota, pirmkārt, mājaslapā www.rigis.lv. Šī kartogrāfiskā sistēma ir izveidota saskaņā ar pilsētas vadības lēmumu, un tajā tiek ievadīta aktuālākā informācija par adresēm. Ja jums ir jāaplūko, kur atrodas kāda no Rīgas adresēm, kur sākas vai beidzas kāda no Rīgas ielām, vislabāk to ir izdarīt tieši šajā mājaslapā. Tādas meklēšanas sistēmas kā Google Map vai GPS-navigators diemžēl nereti mēdz būt maldīgas. Ir bijuši gadījumi, ka neatliekamai medicīniskai palīdzībai grūtības sagādā GPS sistēmas lietošana, nespējot operatīvi identificēt adreses objektu dabā. Tomēr, ņemot vērā, ka iepriekšminētie servisi ir populāri Latvijas iedzīvotāju vidū, Rīgas pilsētas Būvvaldes Adresācijas nodaļas darbinieki labprāt nodotu informāciju par adrešu maiņu arī šo servisu firmu galvenajiem birojiem. Taču šis jautājums vēl ir izpētes stadijā.
 
DER ZINĀT 

Noderīgs interneta serviss – kadastrs.lv. Šajā portālā, sadaļā Adrešu reģistrs, bez maksas ir pieejama informācija par visām adresēm Latvijā.
Sācies skolēnu brīvlaiks, kas nozīmē, ka Latvijā ar pilnu sparu darbu uzsākušas dažādas bērnu un jauniešu nometnes. 

Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrētas aptuveni 950 bērnu un jauniešu nometnes. Kā katru gadu, piedāvājums ir ļoti plašs – sākot ar sporta un mākslas un beidzot ar dažādu valodu apmācību nometnēm. Nometņu reģistrs ikvienam interesentam ir pieejams mājaslapā nometnes.gov.lv. 

Tas nozīmēs, ka nometne ir legāla un viss ir kārtībā. Jāskatās, vai tā ir saskaņota visos dienestos – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), veselības inspekcijā (VI), Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), un arī pašvaldība ir jāinformē par nometni un jāpārbauda, vai nometnes vadītājam ir spēkā esoša apliecība. To visu var izdarīt mājaslapā. Var arī zvanīt un mājaslapā var arī uzdot konkrētu jautājumu, mēs atbildēsim.

Ja nometne nav atrodama mājaslapā, tas nozīmē, tā nav oficiāli reģistrēta. Visticamāk, tās organizatori nespēj izpildīt valsts noteiktās elementārās drošības prasības – gan par jautājumiem, kas saistīti ar ēdināšanu, higiēnu, gan par ugunsdrošību. 

Statistika rāda, ka ar katru gadu tiek konstatēts arvien mazāk pārkāpumu.

Pērn visbiežāk problēmas radījušas tiešu ārstu izziņas, kuras esot bijušas vai nu pārāk vecas, vai arī ārsti tās nebija pienācīgi aizpildījuši. Ārstu zīme par bērna veselības stāvokli ir nepieciešama arī tad, ja atvase tiek sūtīta uz dienas nometnēm, kur pa nakti nav jāpaliek.

Pārtikas, higiēnas prasības un ugunsdrošības prasības nometņu organizatori lielākoties ievēro godam.
Tuvākajos divos mēnešo naktīs Ziemeļu pusē būs novērojami  Sudrabainie mākoņi  - tie ir  reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā.  

Tie ir visaugstāk novietotie mākoņi Zemes atmosfērā;  un redzami tikai tad, kad tos apspīd Saule, atrodoties zem horizonta un kad nekādus citus mākoņus tā vairs neapspīd. Dienā mākoņi nav redzami pārāk gaišās gaismas dēļ. Tie ir tik caurspīdīgi, ka dienā tiem cauri spīd ne tikai Saule, bet arī Mēness un zvaigznes.

Sudrabainie mākoņi pilnībā nav izpētīti.
 Cik zināms, sudrabainos mākoņus 1885. gadā pirmoreiz novēroja britu astronoms T.V.Bekhauss, un iespējams, ka tie agrāk nav pastāvējuši.

Divus gadus iepriekš — 1883. gadā — Indonēzijā notika Krakatau vulkāna izvirdums, un tā pelni tika izsviesti augstu atmosfērā. Daudzas daļiņas nenonāca atpakaļ uz zemes un no tām veidojās sudrabainie mākoņi. Tie atmosfērā saglabājās arī turpmāk, turklāt tiek uzskatīts, ka sudrabaino mākoņu veidošanās saistīta ar metānu, kurš izdalījies atmosfērā kopš rūpnieciskās revolūcijas laikiem.

Atmosfēras augšslāņos metāns pārvēršas ūdens tvaikā, kas kalpo par mākoņu saistvielu. Turklāt šķiet, ka tie sākuši izplesties. Bekhausa laikā sudrabainie mākoņi bija redzami tikai uz ziemeļiem no 50. platuma grāda, bet mūsdienās tie novēroti pat pie 40. ziemeļu platuma grāda. 1978. gadā bija arī izteikts viedoklis, ka sudrabainie mākoņi ir tikai optiskais efekts, kurš līdzinās mirāžai. Bieži mākoņus saista ar Tunguskas meteorīta katastrofu.

Pēdējie pētījumi rāda, ka iespējamais mākoņu veidošanās iemesls varētu būt kosmiskie putekļi un meteorīti, kuri tiek iznīcināti tieši šajā augstumā. Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi.

Sudrabainie mākoņi kalpo arī kā viens no galvenajiem informācijas avotiem par gaisa masu kustību atmosfēras augšējos slāņos.

Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nerīkos inaugurācijas balli kā viņa priekšteči.

Mazāka apmēra inaugurācijas pasākums tiks rīkots, jo nepieciešams ievērot valsts protokola prasības, taču balle tā nebūšot. Vējonis gan plāno rīkot balli par godu Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai - 2018.gadā.

 Vējonis ir pieprasījis aprēķinus par to, cik izmaksā apsardzes nodrošināšana viņa pašreizējā dzīvesvietā, kas atrodas Ogres daudzstāvu namā. Pēc aprēķinu saņemšanas viņš izvērtēs, vai turpināt dzīvot Ogrē vai tomēr pārcelties uz Jūrmalas rezidenci.

Jāatgādina, ka  Vējonis pēc ievēlēšanas pagājušā nedēļā paziņoja, ka turpinās dzīvot ar ģimeni daudzdzīvokļu mājā Ogrē. Vējonis pagājušā nedēļā apstiprinājis, ka tikšot izskatīta iespēja Jūrmalas rezidenci izmantot brīžos, kad plānotas svarīgas tikšanās. 
Katra Eiropas Savienības dalībvalsts, neatkarīgi no tās lieluma,  rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada Eiropas Savienības Padomes darbu.

Eiropas Savienības Padome ir galvenā lēmējinstitūcija, kas koordinē ES politikas jomas, nosaka ārpolitiku un drošības politiku, slēdz starptautiskus nolīgumus un kopā ar Eiropas
Parlamentu pieņem ES budžetu.

Šo Padomi veido 28 dalībvalstu ministri, katrs pārstāvot savu valsti. Šī gada  pirmajā pusē Eiropas Savienības Padomes darbu vada Latvija, mūsu prezidentūra ilgs līdz jūnija beigām un mēs to darām pirmoreiz.

Latvijas  Ārlietu ministsr Edgars Rinkēvičs: “Es varu pateikt pavisam droši un ar pilnu atbildības sajūtu, ka mums nav bijusi neviena izgāšanās nevienā līmenī. Ne politiskā, ne valsts pārvaldes līmenī. Taisni otrādi, es dzirdu labus vārdus par to, cik profesionāli tomēr strādā gan mūsu pārstāvniecība Briselē, gan mūsu ministri, ” uzsver  Rinkēvičs. 

Prezidējošā valsts, tātad mēs, patlaban vadam Eiropas Savienības Padomes visu līmeņu sanāksmes, virzām darbu ES likumdošanas jomā un veicinām valstu sadarbību. 

Valstij, kas ir prezidējošā – ir arī savi ieguvumi, piemēram, iespēja veidot nākotnes ES, iespēja iepazīstināt ar Latvijas kultūru un tradīcijām, popularizēt mūsu preces un pakalpojumus, iespēja prezentēt Latviju kā modernu valsti.

Nākamreiz Latvija prezidējošās valsts lomu pildīs ne ātrāk kā pēc 14 gadiem.

Šos un citus jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības lietām, klausies "Radio Tev" ēterā otrdienās un ceturtdienās plkst.10:40.

Ja rodas jautājumi, raksti: studija@radiotev.lv, mēs meklēsim atbildes. 
Gandrīz 66% Latvijas iedzīvotāju jūtas kā pilntiesīgi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, Tā liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Savukārt 31% aptaujāto tā nejūtas, bet  5%  nav viedokļa šajā jautājumā.

Lai vai kā, bet Latvija jau 10 gadus ir viena no 28 ES valstīm. 

Bieži dzirdam, ka tie tur Eiropā pieņēmuši šādu vai tādu likumu.
Kas tad ir tie tur Eiropā, kas pieņem lēmumus, ko vēlāk īstenojam arī mēs Latvijā, kā darbojas ES un ko no šīs savienības varam iegūt mēs – Latvijā dzīvojošie? Šos un citus jautājumus, turpmāk aplūkosim arī mūsu radio ēterā.

Teritorijas ziņā Francija ir vislielākā ES dalībvalsts, bet Malta — vismazākā. ES ekonomika saražoto preču un pakalpojumu vērtības ziņā tagad pārspēj ASV. ES iedzīvotājiem ir tiesības lasīt visus ES dokumentus viņu valsts oficiālajā valodā. Turklāt viņiem ir tiesības šajā valodā rakstīt Komisijai un saņemt atbildi.

Latvijas intereses Eiropā pārstāv 8 deputāti. Šķiet, ka maz. Taču katras valsts deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam. Nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem, un deputātu kopskaits nedrīkst pārsniegt 750, pie tam deputāti ir iedalīti grupās atkarībā no politiskajiem uzskatiem, nevis valsts piederības.  

Nākamreiz turpināsim ceļojumu ES un palūkosimies, kas patlaban ir aktuāls tās dienas kārtībā.

Pēdējā laikā arvien biežāk izskanējis tāds jaunvārds kā glokalizācija. Un izrādās, piemēri tam, kā, darbojoties lokāli, ietekmēt globālus procesus, nav tālu jāmeklē. Viens no tuvākajiem atrodams mūsu iepirkumu groziņos. Tie ir kā ziņotāji par to, cik tad īsti mums rūp tas, ko ēdam, un tas, kādu ceļu produkts mērojis, lai nonāktu mūsu  veikalos. 

Protams, ir lieliski izvēlēties vietējo ražotāju pārtiku, tā samazinot t.s. “pārtikas ķēdes”  garumu – jo tuvāk mājām iegūts produkts, jo tas videi un veselībai draudzīgāks (tā transportēšanai nav tērēti papildu resursi un produkts nav apstrādāts ar dažādām ķīmiskām vielām, kas novērš tā bojāšanos); bet ko darīt ar tiem, piemēram, augļiem un dārzeņiem, kas neaug māju tuvumā? Izrādās, pievēršot uzmanību dažiem šķietamiem sīkumiem, iespējams izdarīt izvēli, kas nekaitē nedz dabai, nedz planētas iedzīvotajiem.  Un viens no šādiem produktiem ir banāni.

Lai kādus banānus mēs arī nemeklētu veikalu plauktos, tie visi līdz mums būs atceļojuši no tāliens – banānu izplatības areāls ir salīdzinoši šaura josla ap ekvatoru.
Galvenokārt banāni Eiropā nonāk no  Centrālās un Dienvidamerikas.  Lielākās banānu eksportētājvalstis jau vēsturiski ir Ekvadora, Kostarika, Nikaragva, Hondurasa un Gvatemala. Taču - vai mēs zinām, kas ar banāniem notiek to augšanas plantācijās? Ja lietas spētu runāt, tad emocionāli piesātināta pavisam noteikti būtu banānu biogrāfija.

Skatoties uz banāniem veikalu plauktos, mēs droši vien domājam tikai par to cenu un svaiguma pakāpi. Bet vai zināt, ka tajos lasāmi arī stāsti par bērnu darbaspēku, nepietiekošu samaksu par darbu,  veselībai kaitīgiem pesticīdiem, visbeidzot, arī par zemju noplicināšanu un lietusmežu izciršanu?

Un mēs katrs, izvēloties, kurus banānus ēst, atbalstām vai gluži pretēji, mazinām šo darbību izplatību pasaulē.

Jā, esot Rīgā, Cēsīs, Valmierā vai Daugavpilī, mēs esam saistīti ar to, kas (un galvenais - kā!)  notiek Ekvadorā, Gvatemalā vai Hondurasā.

Banānu audzēšanai ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Vispirms jau banānu plantācijas tiek ierīkotas vietās, kur vēl nesen zēla un plauka neskaitāmām  augu un dzīvnieku sugām bagātie tropiskie lietusmeži. Šīs planētai un mums visiem tik svarīgās vietas tiek izcirstas neiedomājamā ātrumā un apmērā, lai tās auglīgajā augsnē varētu audzēt pasaulē tik pieprasītos augļus. Taču augsnes auglība gadu no gada samazinās, ja tajā tiek ilgstoši audzēta viena un tā pati lauskaimniecības kultūra.  Tā kā pieprasījums pēc banāniem pasaulē ir liels, tad ražošanas apmēriem arī jābūt atbilstošiem. Turklāt, lai neriskētu, ka plantācijās iezogas kāda slimība vai savairojas augu kaitekļi, banānu audzēšanā netiek taupīti arī dažādi pesticīdi. Aprēķināts, ka to  daudzums  uz hektāru sasniedz 44 kilogramus!

Bet ar augsnes nopilicināšanu un kaitīgo vielu ievadišanu gruntsūdeņos vai upēs vēl nekas nav beidzies.
Ir zināmi vairāki gadījumi, kad plantācijās strādājošajiem pēc saskarsmes ar kaitīgajām vielām radušās veselības problēmas, par kurām darba devēji īpaši nav sastraukušies – piešķīruši vien dienu vai divas brīvas dienas un tad atkal gaidījuši strādniekus ierodamies darbā. Turklāt bieži vien banānu plantācijās strādā bērni, nemaz nesasnieguši astoņu gadu vecumu. Neapzinīgi izvēloties pārtiku, mēs ļoti tiešā mērā atbalstām to, ka Centrālamerikā bērni nevis iet uz skolu, bet gan pavada savu laiku, strādājot plantācijās, turklāt saņemot par to ļoti zemu atalgojumu.  Katrā valstī samaksa, protams, atšķiras: kamēr Ekvadorā par dienu  strādājošais saņem 2-4 ASV dolārus, Panamā samaksa par banānu audzēšanu un novākšanu  ir 6 dolāri dienā. Turklāt itin bieži sievietes par padarīto darbu saņem krietni mazāk nekā vīrieši par identiska darba veikšnu.

Ko darīt?
Vai sociāli atbildīgi un videi draudzīgi būtu neēst banānus, jo tie neaug Latvijā?
Nē, videi draudzīga rīcība nenozīmē galējības un pilnīgu atteikšanos no savām vajadzībām – tā drīzāk ir kompromisu meklēšana, kas ļauj apvienot sev tīkamos ēšanas paradumus ar godīgu tirdzniecību un ekoloģiski pieņemamu vides apsaimniekošanu.  

Pasauē banānu tirdzniecība ir piecu lielu koncernu ziņā – pasaulē noteikumus šajā ziņā diktē amerikāņu "Dole", "Chiquita" un "Del Monte", īru "Fyffes" un Ekvadoras uzņēmums "Noboa".  Mēs, patērētāji, varam izsekot līdzi šo uzņēmumu rīcībai. Piemēram, daži no  banānu audzētājiem jau atraduši videi draudzīgākus veidus, kā, piemēram, mazināt pesticīdu daudzumu plantācijās.

Vairākus kaitēkļus tur apkaro citu augu līdzās pastāvēšana, piemēram, tabaka. Turklāt citu kultūru klātbūtne atrisina arī augsnes nopilicināšanas problēmu. Ir vairāki veidi, kā ražotāji var turpināt audzēt banānus, piegādāt tos teju visām pasaules valstīm un nekaitēt dabai. Ir veidi, kā mazināt nabadzību un negodīgu tirdzniecību jaunattīstības valstīs.

Bet mūsu, patērētāju, spēcīgākais ierocis ir mūsu izvēle.
Godīgas tirdzniecības (Faire trade) zīme un Lietusmežu alianses vardīte (Rainforest alliance) ir divi populārākie ekoloģiskie marķējumi, kas garantē, ka konkrētais produkts līdz mums nonācis  lai arī pa garu, tomēr videi un cilvēkiem salīdzinoši draudzīgu ceļu.  Diemžēl Latvijā iedzīvotāju informētības līmenis par šādu marķējumu esamību ir zems.  

Neraugoties uz to, ka arvien biežāk mūsu iepirkumu grozos nonāk tādi produkti kā kafija, šokolāde un dažādi eksotiski augļi, “Fair trade” zīmi Latvijā atpazīst vien 6%  iedzīvotāju. Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem augstākais rādītājs ir Lielbritānijā, kur par šo zīmi zina 81%  aptaujāto.

Var jau teikt, ka pārtikas drošības un godīgas tirdzniecības problēmas no mums ir tālu, tomēr patīk mums tas vai nē, tās visas saskaras mūsu šķīvjos un iepirkumu groziņos.

Domāt globāli un rīkoties lokāli – tā ir atslēga mūsu visu kopīgajai labklājībai, veselībai un dzīves kvalitātei.

Sandra Kropa, Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja
Ceturtdien, 4.jūnijā,  plkst.10.00, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests  visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu to gatavību.

Latvijā tiks ieslēgtas 164 trauksmes sirēnas.  Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam un turpmākā rīcība nav nepieciešama. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika.

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad ir kāda ārkārtēja situācija, notikušas dabas vai tehnogēnas katastrofas, vai arī pastāv to draudi. Gadījumos, kad iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tad izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un rīcību katastrofu un avāriju gadījumos.
Cēsniece Dace Zaharova dzīvo līdzās Gaujas tiltam, un jau ceturto  gadu aicina uz akciju “Lai uzzied Gaujas tilts” – ar puķu stādiem izdaiļot Gaujas tiltu.  Dace  atklāj, ka šo gadu laikā redzējusi, ka tilts ir daudzu cilvēku tikšanās vieta. Tieši tādēļ radusies ideja, Gaujas tiltu izrotāt ziediem. 

Pēc Daces domām,  nebūt nav daudz laika jāiegulda, lai vidi padarītu skaistu. "Jau senāk esmu domājusi, ka, piemēram, katrs cēsnieks pie savas mājas varētu iestādīt vienu rožu krūmu. Iedomājieties, ka pēc pāris gadiem Cēsis būtu ziedošo rožu pilsēta! Vai tas nebūtu skaisti,” vaicā Dace. 

5.jūnija vakarā no plkst. 18-19 ikviens tiek gaidīts ar saviem puķu stādiem, ko iestādīt pie margām piestiprinātajās kastēs. 

Kā saka Dace – nevajag zaļos pirkstiņus, bet vajag zaļo sirsniņu – tad viss augs! 
21.jūnijā, visas dienas garumā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tiks svinēta starptautiskā Jogas diena.
Jogas dienas svinības ar sveicienu saulei sāksies plkst.8 un turpināsies līdz plkst.18.

Starptautisko Jogas dienu pirmo reizi svinēs visā pasaulē. Tā, saulei austot, sāksies Japānā, un notiks vairāk nekā 177 valstīs.

Pēc Indijas premjerministra Šri Narendra Modi aicinājuma ANO Ģenerālā asambleja 21.jūniju ir pasludinājusi par starptautisko Jogas dienu.

Starptaurisko Jogas dienu 18.jūnijā plkst.21 ievadīs akcija "Yoga Flash Mob", kas notiks Vecrīgā pie Rīgas domes ēkas. Šajā pasākumā vairāk nekā 100 jogas praktizētāju no 15 jogas skolām pusstundu demonstrēs dažādus jogas vingrinājumus.
Ķīnas galvaspilsētā Pekinā šodien  stājās spēkā aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās, kas ir līdz šim stingrākais smēķēšanas aizliegums Ķīnas vēsturē un paredz smagus sodus.

Jaunais likums aizliedz smēķēt birojos, restorānos, viesnīcās, slimnīcās un sabiedriskajā transportā, un par šī aizlieguma pārkāpšanu draud naudassods līdz 1471 eiro. Uzņēmumiem, kur šis likums atkārtoti tiktu ignorēts, var tikt atņemta darbības licence.

Smēķēt aizliegts ne tikai telpās, bet arī dažās vietās zem klajas debess skolu, slimnīcu un sporta objektu tuvumā.

Likuma ievērošana būs jānodrošina policijai, ēku menedžeriem, īrniekiem un veselības inspektoriem.

Pekinā arī ir izlikti plakāti ar informāciju par tālruņa numuriem, kur zvanīt par smēķēšanas aizlieguma pārkāpumiem. Pekinas pašvaldība ir izveidojusi sociālo mediju kontu, kurā iespējams augšuplādēt pieķerto smēķētāju fotogrāfijas.
Nolūkā samazināt negadījumu skaitu uz sliežu ceļiem un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem, «Latvijas dzelzceļš» no šodienas  līdz 14. jūnijam rīko sociālo kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu, kuras laikā norisināsies dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi.

Līdzšinējo uzņēmuma mērķtiecīgu informatīvo un izglītojošo pasākumu rezultātā pēdējo 10 gadu laikā Latvijā uz dzelzceļa notikušo negadījumu statistikā vērojams samazinājums, tomēr ik gadu, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. 

Lai izvairītos no sadursmes uz sliežu ceļiem, vilciena mašīnista vienīgā iespēja ir veikt ekstremālo bremzēšanu, jo vilciens nevar manevrēt vai apbraukt objektu. Pagājušajā gadā šīs procedūras pielietošana 67 gadījumos ļāva izvairīties no sadursmes ar cilvēku un 3 gadījumos ar automašīnu. Jāatgādina, ka viens kravas vilciens var svērt līdz pat 6000 tonnu un tā bremzēšanas ceļš sasniedz līdz pat 1200 metru, kas nozīmē, ka ļoti bieži vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas.

Jaunās kampaņas mērķis ir vēlreiz atgādināt, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās, izmantojot dzelzceļa pārbrauktuves, pārejas, tuneļus un tiltus vai gaisa pārvadus. Turklāt neatkarīgi no atļautās dzelzceļa šķērsošanas vietas, vienmēr jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens un ceļš ir drošs.

Šogad kampaņas laiks Latvijā sakrīt ar Starptautisko dzelzceļa drošas šķērsošanas dienu, kas visā pasaulē, kopumā vairāk kā 40 valstīs, tiek atzīmēta 3.jūnijā.

Šajā dienā no rīta uz vairākām dzelzceļa pārbrauktuvēm Rīgā iedzīvotājiem tiks dalīti bukleti ar informāciju par drošību uz dzelzceļa. Uz pārbrauktuves Rīgā, Liepājas ielā, no plkst. 8.00 līdz 11.00 LDz pārstāvji īpaši brīdinās visus, kuri neatļauti šķērsos dzelzceļu, bet Stacijas laukumā no 12.00-19.00 ikvienam būs iespēja ar īpašu skaņas simulatoru izmēģināt savas reakcijas ātrumu uz tuvojošos vilcienu , spēlēt lielizmēra spēli«Tas nav cirks, tas ir dzelzceļš»un saņemt informāciju par drošību uz dzelzceļa.

Galvenie negadījumu iemesli ir dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošana, kad tā ir slēgta, pārāk tuva atrašanās sliežu ceļiem vai to šķērsošana neatļautās vietās. Visbiežāk cilvēki pārkāpj drošības noteikumus un riskē ar savu dzīvību, minot steigu un pārliecību, ka nekas nenotiks, taču pēdējo gadu laikā palielinās tendence klausīties mūziku austiņās vai runāt pa telefonu, kas novērš cilvēka uzmanību un ir cēlonis daļai negadījumu uz dzelzceļa.
1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Pirmo reizi šī diena, īpašu svētku veidā veltīta speciāli bērniem, tika atzīmēta 1950. gadā. Kopš tā laika Starptautiskā bērnu aizsardzības diena ir kā nemainīga tradīcija daudzās pasaules valstīs un šajā dienā visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, kas veltīti bērniem, sniedzot prieku un sajūtu, ka šī ir viņu diena. 

 Diemžēl  ne visur pasaulē pret bērniem izturas labi,  Aplūkojot situāciju pasaulē, nākas atzīt, ka vēl joprojām daudzās valstīs bērnu fizisku sodīšanu uzskata par normālu audzināšanas metodi.

Sagaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, sabiedrība tiek mudināta uzlūkot bērnu kā vērtību. Tāpat 1.jūnijs ir arī pirmā diena, kad sākas vasaras brīvlaiks. Daži bērni brauc pie vecmāmiņām uz laukiem, citi iekārtojušies darbā, bet daži paliek mājās. 

Lai vecākiem nebūtu jāuztraucas, vēlams ar bērnu pārrunāt elementārus drošības jautājumus, lai vasaras brīvlaiks paietu bez ķibelēm.

Un izrādās - katru sekundi pasaulē piedzimst divi bērni. 

 Vecākā zināmā māmiņa dzīvo Rumānijā – viņai meitiņa piedzima 70 gadu vecumā.

Par neparastākajām dzemdībām varētu saukt Bojdas Brakstones mazuļu nākšanu pasaulē. Pirmie trīs bērni piedzima vienā nedēļā, bet otrie trīs – nākamajā. Šādas dzemdības bija iespējamas sievietes dzemdes īpatnējās uzbūves dēļ.

 Četri no desmit bērniem piedzimst ar vismaz vienu dzimumzīmīti.

Un atzīmējot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu – arī mēs aicinām – samīļojiet savus bērnus biežāk! 

No šā gada 1.jūnija Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas klienti, kuri apmeklēs iestādi klātienē, apmeklējuma laikā varēs izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pakalpojumus.

Klienti PMLP varēs pieteikties personas apliecības (eID kartes) izsniegšanai, aktivizēt e-Parakstīšanas iespēju jau izsniegtā eID kartē un saņemt konsultācijas par eID kartes lietošanas iespējām.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un sekmētu e-vides priekšrocību izmantošanu uzņēmēju vidū, UR sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un PMLP jau no šā gada februāra UR Rīgas reģionālās nodaļas klientiem piedāvā iespēju pieteikties un saņemt virtuālo e-parakstu un konsultācijas par e-paraksta pieprasīšanu e-paraksta viedkartē, kā arī nepieciešamības gadījumā e-paraksta speciālisti sagatavo klienta datoru darbam ar elektroniskiem dokumentiem.

Līdz ar to iespēja UR klientiem vienlaikus saņemt arī PMLP pakalpojumus ir pašsaprotama sasniedzamā mērķa aktivitāte, lai mudinātu uzņēmējus izmantot alternatīvu risinājumu valsts iestāžu klātienes apmeklējumam.

Kā norāda UR galvenā valsts notāre Guna Paidere, daudziem UR klientiem saziņa ar iestādi elektroniski ir tagadne, daudziem nākotne. Tiem klientiem, kuri apmeklē UR klātienē, tagad tiek nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai esošais UR klātienes apmeklējums būtu beidzamais un turpmāk komunikācija ar iestādi notiktu e-vidē jebkurā sev izdevīgā laikā un vietā.

UR atgādina, ka, izmantojot eID kartes un/vai e-paraksta iespējas, UR klienti var saņemt iestādes piedāvātos e-pakalpojumus portālā "www.latvija.lv".
Bijušās skaņu plašu rūpnīcas "Melodija" teritorijā, Kalnciema ielā 36/38, no jūnija līdz septembrim māksliniekiem būs iespējams veidot performances,  informēja fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāvji.

Mākslas projekta mērķis ir, svinot Džemmas Skulmes 90 gadu jubileju, aktualizēt Skulmes daiļradi un atspoguļot to laikmetīgās mākslas kontekstā. Paredzēts, ka "Vasaras mājā" notiks septiņu latviešu mākslinieku izstāžu sērija "Džemma Skulme", mākslinieku autorvakari, lekcijas, diskusijas un radošās darbnīcas bērniem. Nozīmīgu lomu pasākumu programmā plānots atvēlēt performances mākslai.

Performance ir brīva mākslas forma ar neierobežotām iespējām. Tajā pašā laikā performancē lieto tos pašus izteiksmes līdzekļus, ko vizuālajā mākslā, piemēram, krāsu, formu, cilvēka ķermeni un priekšmetisko vidi. Performance notiek konkrētā laikā, vietā un vidē, tātad nav atkārtojama. Pat ja performance tiek fiksēta, dokumentācijas iespējas ir ierobežotas, jo tās pilnībā nesniedz priekšstatu par gaismu, smaržu, skaņu un citām klātesošajām kvalitātēm.

Fonds "Mākslai vajag telpu" piedāvā "Vasaras māju" izmantot kā platformu performanču realizēšanai un aicina māksliniekus pieteikt savas performances programmu. Aicināti ir arī dejas, teātra, mūzikas un citu kultūras jomu speciālisti, kas vēlas izpausties performancē. Iespējams iesniegt arī starpdisciplināras programmas. Pieteikumu var iesniegt individuāls mākslinieks vai mākslinieku apvienība. Priekšroka tiks dota performancēm ar eksperimentālu raksturu.
 SIA "Rimi Latvia" rīkos kūku cepšanas konkursu.

Konkursa mērķis ir atklāt Latvijas gardākās kūkas recepti un labāko kūku cepēju, rast jaunas garšas, atklāt sen aizmirstās receptes un dalīties kūku cepšanas tradīcijās. Latvijas gardākās kūkas cepējs saņems "Rimi" dāvanu karti 500 eiro vērtībā.

Pieteikšanās konkursam tiks  30.maijā. Pieteikties varēs līdz 26.jūnijam mājaslapas "Gardezi.lv" sadaļā Latvijas gardākā kūka vai aizpildot anketu "Rimi" veikalos visā Latvijā.

Visus pirmajā kārtā iesniegtos pieteikumus vērtē Latvijā zināmi pavāri un ēst gatavošanas eksperti. No katra kultūrvēsturiskā reģiona tiks izvēlētas desmit interesantākās kūku receptes, kuru autori piedalīsies sava reģiona pusfinālā un tautas balsojumā, lai vēlāk sacenstos lielajā finālā Rīgā.

Lai pieteiktos konkursam, dalībniekiem ir jāpagatavo sava garšīgākā kūka, jānofotografē pagatavošanas process un rezultāts. Piesakoties konkursam, līdz ar divām līdz trim fotogrāfijām ir jāiesniedz kūkas recepte un īss pamatojums, kādēļ šī kūka ir cienīga kļūt par Latvijas gardāko kūku.

Konkursa Latvijas gardākā kūka pusfināli notiks piecās Latvijas pilsētās: 4.jūlijā Bauskā kantri festivāla laikā, 11.jūlijā Liepājā Jūras svētku laikā, 25.jūlijā Rīgā "Rimi" hipermārketā tirdzniecības parkā "Alfa", 1.augustā Rēzeknē pilsētas svētku laikā un 8.augustā Valmieras pilsētas svētku laikā.

Dalībniekus vērtēs arī konkrētās pilsētas īpaši izraudzītie viesi, kas klātienē vērtēs ne vien garšas bagātību, bet arī kūkas izskatu un kūku cepēju meistarību. Pusfinālu uzvarētāji satiksies Rīgā, lai sacenstos par galveno balvu - dāvanu karti no "Rimi" 500 eiro vērtībā.
Līdz 2030.gadam Rīgā paredzēts samazināt autostāvvietu skaitu par 60%.Tuvākajā nākotnē visā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā plānots ierīkot velojoslu, un ar laiku ielu pārveidot par gājēju ielu.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ir atbalstījusi pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju 2015. - 2030.gadam. Koncepcija balstās uz trīs galvenajiem attīstības virzieniem - velosatiksmes infrastruktūra, velosatiksmes plānošana un vadība, velosatiksmes popularizēšana un izglītība.

2014.gada vasarā Rīgā tika realizēts pirmais pilotprojekts - atsevišķa josla velobraucējiem kopējā satiksmes plūsmā Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielās. Tāpat pēdējos gados realizēti vairāki maģistrālo veloceļu izbūves projekti uz Mežaparku, Berģiem, Vecāķiem, kā arī savienojošie veloceļi kopumā 68 kilometru garumā.
Policija pirmo reizi izdevusi informatīvo brošūru par drošību Braila rakstā.

Kopumā izstrādātas sešas brošūras pieaugušajiem un bērniem. Brošūrās ir sniegta informācija par dažādām tēmām, tostarp par vardarbību, drošību internetā, personisko drošību, īpašuma drošību un atkarību izraisošajām vielām.

 Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļa 1.jūnijā no pulksten 15 līdz 18 Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pagalmā atgādinās bērniem par drošību. Kopā ar Runci Rūdi un Bebru Bruno varēs piedalīties radošajā darbnīcā un izgatavot taktilu jeb taustāmu gleznu. Gaidāmi policijas dienestu suņu paraugdemonstrējumi un iespēja piemērīt policista formu.

Pasākumā piedalīsies arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Servisa suņu biedrība "Teodors", Latvijas Neredzīgo biedrība. Apmeklētāji varēs klausīties arī dažādu muzikālo kopu priekšnesumus un doties izmēģinājuma pastaigā ar suni – pavadoni.
Facebook Draugiem Twitter Instagram