Sludinājumu portālos tiek piedāvātas biļetes uz Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem, bet pasākuma organizatori iesaka uzmanīties un neiegādāties biļetes no spekulantiem.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva  norādīja, ka situācija ar biļešu tirgošanu tiek monitorēta un novērots, ka portālos piedāvājumā ir parādījušās biļetes.
"Mēs rekomendējam gadījumos, ja tiek piedāvāts iegādāties biļetes uz kādu no dziesmu un deju svētku koncertiem, vērsties policijā, kā arī neiegādāties biļetes no spekulantiem," viņa uzsvēra.

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis savukārt norādīja, ka pa pagaidām neviena sūdzība policijā par dziesmu un deju svētku koncertu biļešu tirdzniecību, vai biļešu viltojumiem nav saņemta.
Viņš arī teica, ka policija šādus biļešu tirgotājus parasti nemeklē un neaiztur, bet gadījumos, kad biļešu spekulanti tiek aizturēti, šīs lietas tiek nodotas Valsts ieņēmumu dienestam.
"Principā ar likumu nav aizliegts pārdot iegādātu biļeti.Citādāk ir, ja spekulants ir iegādājies, piemēram, 60 biļetes un mēģina tās realizēt. Tad VID, izmeklējot lietu, var konstatēt, ka tikusi veikta nelicenzēta saimnieciska darbība," norādīja Sadovskis.

Portālā "ss.lv" vairāki cilvēki ievietojuši sludinājumu, ka vēlas iegādāties biļetes uz skolēnu deju svētku koncertu Daugavas stadionā. Tāpat portālā ir ievietoti arī sludinājumi ar piedāvājumu iegādāties biļetes Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem.

Jau ziņots, ka pirmajā dienā nopirktas un telefoniski rezervētas vairāk nekā puse jeb 54% Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku biļešu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6.līdz 12.jūlijam, tajos piedalīsies vairāk nekā 37 000 dalībnieku. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus rīko Valsts izglītības satura centrs.
21.jūnijā Smiltenē pilsētas svētku ietvaros notiks "O! Festivāls", kuru rīko Latvijas Orientēšanās federācija sadarbībā ar Smiltenes novada domi un orientēšanās klubu "Azimuts".

Festivāla laikā visi interesanti varēs startēt četrās dažādās orientēšanās disciplīnās – foto leģendas, foto orientēšanās, labirinta un sprinta orientēšanās distancē, kas vedīs pa Smiltenes parkiem un pagalmiem. Visos orientēšanās veidos būs iespējams saņemt pirmsstarta apmācību, lai veiksmīgi veiktu distances. Labākos rezultātus sasniegušie tiks apbalvoti ar veicināšanas balvām.

Festivāla aktivitātes būs pieejamas no plkst.12.00 līdz plkst.16.00 bezmaksas. Lai paspētu piedalīties visās festivāla aktivitātes, lūgums ierasties savlaicīgi. Reģistrācija sāksies plkst.11.30.

Foto leģendas disciplīnā, vadoties pēc fotogrāfijām leģendu lapā, būs jāveic distance, kas vedīs pa tuvējiem parkiem un dzīvojamo māju pagalmiem. Uzvarēs komanda, kura spēs atrisināt leģendu un veikt saistītus uzdevumus.

Foto orientēšanās distance vedīs pa Smiltenes ielām, meklējot zīmīgus objektus pilsētas kartē. Komanda, kas, veicot maršrutu, spēs atrast visvairāk objektu un pareizi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, kļūs par uzvarētāju.

Turpat, laukumā pie Kultūras nama atradīsies no lentēm veidots orientēšanās labirints (labirinta-o). Dalībniekiem būs iespēja izvēlēties no trīs dažāda garuma un sarežģītības distancēm, kuru veikšanai nepieciešamas 5-10 minūtes. 

Sprinta orientēšanās distance ir viens no orientēšanās paveidiem un būtiskākā atšķirība no klasiskās orientēšanās ir, ka tā norisinās nevis meža biezoknī, bet gan pilsētās un parkos – līdz ar to dalībniekam viss ir labi redzams un apmaldīties ir krietni sarežģītāk. "O! Festivāla" dalībniekiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus, orientējoties Smiltenes centrā un tuvējā Kalnamuižas parkā.
Saistībā ar tūrisma infrastruktūras uzlabošanu aptuveni līdz vasaras beigām tūristiem apskatei būs slēgts Sietiņiezis Gaujas Nacionālajā parkā. 

Remontdarbi ir sākuma stadijā, tāpēc patlaban esot grūti prognozēt, cik ilgi darbi norisināsies, taču līdz vasaras beigām tiem vajadzētu būt pabeigtiem.

Sietiņieža apkārtnē tiks labiekārtotas pastaigu takas 565 metru garumā, tostarp uzlabojot takas segumu 306 metru garumā, lai tas unikālo dabas objektu padarītu pieejamāku, bet vienlaikus pasargātu to no nelabvēlīgās apmeklētāju ietekmes. Projekta laikā paredzēts labiekārtot arī atpūtas zonu, novietojot tajā jaunu galdu un solus, tiks izbūvēta jauna nojuma, tualete, kā arī taps jauna laivu novilkšanas vieta un kāpnes uz to.

Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un tas ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Objekts atrodas Kocēnu novadā. 
Pavasarī daudzviet Latvijā atkritumu apsaimniekotāji rīko lielgabarīta atkritumu pieņemšanas akcijas. Aprīlī tās notika Ventspilī, Bauskā, Tukumā un daudzviet citur.

Šonedēļ savus lielos atkritumus par brīvu varēja izmest siguldieši. Lielie atkritumi parasti ir galdi, skapīši, salauzti dīvāni.  Siguldas atkritumu apsaimniekotāja PSIA „Jumis”  stāsta, ka Siguldā lielgabarīta atkritumus par brīvu var nodot trīs reizes gadā.
Lielgabarīta atkritumi ir sadzīvē, mājsaimniecībā radušies atkritumi, ko nevar un nedrīkst ievietot konteinerī, jo tas vienkārši fiziski tur neieiet.

Galvenais mērķis šādām akcijām esot dot iespēju iedzīvotājiem tikt vaļā no lietām, kuras ir kārdinājums vienkārši izmest dabā. 

Lielgabarīta atkritumus par brīvu varēja nodot arī vairākās pilsētās Ziemeļvidzemē, kur akcijas rīkoja SIA „ZAAO”. Uzņēmumā stāsta, ka šogad daudzviet pieņemto atkritumu apjoms ir pieaudzis par aptuveni piekto daļu. Vienīgie, kas vēl var paspēt lielgabarīta atkritumus izmest par brīvu, ir Kocēnu novada iedzīvotāji, kas to var darīt līdz 31.maijam.

Jāatgādina, ka lielgabarīta atkritumi nav celtniecības atkritumi, un arī nevajadzētu mest šajos konteineros azbestu saturošu šīferi. 

Uz konteineriem nevajadzētu arī vest ledusskapjus vai citas vecas elektroniskas lietas, jo Ziemeļvidzemē tām par brīvu SIA „ZAAO” paši aizbrauks pakaļ visa gada garumā.
Šogad septembrī 25 īpaši talantīgi Latvijas jaunieši uzsāks mācības jaunizveidotajā Inženierzinātņu vidusskolā, ko dibinājusi Rīgas Tehniskā universitāte. Tā ir pirmā šāda veida mācību iestāde Latvijā, 

Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka turpmākajos 20 gados Latvijā hroniski trūks inženieru. Tas arī pamudinājis augstskolu uzrunāt jauniešus un mudināt viņus pievērsties eksaktajām zinātnēm vēl vidusskolā.

Jaunajā vidusskolā nebūs tāda mācību priekšmeta kā dziedāšana, jo nav izdevies atrast saikni starp mūziku un inženierzinātnēm. Tā vietā daudz un padziļināti būs jāmācās eksaktos priekšmetus - fiziku, ķīmiju un matemātiku. Būtiskākais, ka tos pasniegs pavisam citādāk nekā ierasts vispārizglītojošajās skolās.

Lai gan jau ir notikusi iespējamo audzēkņu atlase, skolā vēl šogad var iestāties eksakto zinātņu olimpiāžu medaļnieki. Savukārt astoto klašu skolēniem vērts sekot, lai nepalaistu garām sagatavošanas kursus, kas plānoti nākamā gada sākumā. 
Rīgas Zooloģiskajā dārzā 27.maijā norisināsies kalitriksu vasaras mītnes svinīga atklāšana.

Jaunajā vasaras mītnei izveidots sedzošs siets, kas pasargās mītnes iemītniekus no vārnu un kaiju uzbrukumiem, savukārt stikla barjersienas neļaus pērtiķiem no apmeklētājiem saņemt dažādus, reizēm bīstamus kārumus. Savukārt atrašanās svaigā gaisā un saules peldes stiprina dzīvnieku organismus un tas palielina iespēju iegūt veselīgus pēcnācējus. Lai pērtiķēniem vēsākās dienās nesaltu, tiem ir uzbūvēta apsildāma slēptuve – dobums.

Jaunajā vasaras mītnē pie Terārija ēkas dzīvos Geldi kalimiko un Ziemeļbrazīlijas kalitriksi. Abas mazo pērtiķu sugas sastopamas Dienvidamerikas tropiskajos apgabalos.

Rīgas Zoodārza jaunajā ekspozīcijā būs apskatāms geldi kalimiko pāris – 11 gadus vecais tēviņš Bernards no "Zoo Parc de Beauval" (Francija) un deviņus gadus vecā mātīte Aso no "Zoo d’Asson" (Francija). Šie melnie pērtiķi ir iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā kā saudzējama suga. Rīgas Zooloģiskais dārzs piedalās šīs apdraudētās sugas saglabāšanas un vairošanas nebrīvē Eiropas programmā.

Ziemeļbrazīlijas kalitriksi ir labi iedzīvojušies Rīgas zoodārzā un tiem jau vairākas reizes ir bijuši pēcnācēji, tādēļ uz vasarnīcu pārcelsies itin kupla pērtiķu saime – 8 gadus vecais tēviņš no "Parc Merveilleux" (Luksemburga), piecus gadus vecā mātīte Nelli no Tallinas zoodārza un viņu 9 atvases, kas pēdējos četros gados dzimuši Rīgā.
Jau ceturto gadu pēc kārtas Vides izglītības fonds īstenos kampaņu "Mana jūra", ekspedīcija sāksies otrdien.

Ekspedīcija sāksies Nidā, Lietuvā, un noslēgsies 28.jūnijā Ainažos, Latvijā.  

Ekspedīcas laikā dalībnieki ne tikai ies gar jūras krastu, bet arī mācīsies. Kampaņas laikā ir plānotas vairākas neformālas lekcijas brīvā dabā, kuru laikā jūras pazinēji stāstīs par dažādām jūras problēmām. Piemēram, pirmajā nedēļā plānots runāt par bezskābekļa vidi jūrā, par aktualitātēm dabas aizsardzībā un par vides inspektoru ikdienu.

Visas ekspedīcijas laikā 40 dažādās vietās tiks veikts atkritumu monitorings, kā rezultātā tiks noskaidrots, kuras ir piemēslotākās pludmales. Saskaitītie atkritumi tiks arī savākti, lai pludmales padarītu tīrākas.

Ekspedīcijā aicināts piedalīties ikviens, kam ir interese par vides problēmām. 
Atzīmējot Pasaules dienu pret tabaku, 29.maijā Rīgas domes Labklājības departaments rīko akciju „Pasmēķēji? Pietiek!”.

Akcijas ietvaro būs iespējams ne tikai veikt dažādus veselības mērījumus, piemēram, noteikt holesterīna līmenī asinīs vai izmērīt arteriālo asinsspiedienu, bet konsultēties arī par smēķēšanas atkarības profilaksi.

Būs iespējams uzzināt informāciju gan par cigaretēs esošo vielu ietekmi uz cilvēka organismu, smēķēšanas ietekmējošiem faktoriem un pasīvo smēķēšanu, gan palīdzības iespējām, lai mudinātu rast motivāciju un spēkus smēķēšanas atkarības pārtraukšanai.
Šādas konsultācijas varēs saņemt Aglonas ielā 35/3, Gaiziņa ielā 7, Aptiekas ielā 8, Slokas ielā 161 un Šarlotes ielā 1B.

Savukārt 27.maijā Rīgas 1.slimnīcas teritorijā, būs iespēja izmēģināt spēkus interaktīvās vides spēlēs – lielformāta puzles likšanā par atkarības tematiku, kā izspēlēt arī spēli „Atoms”, lai pārbaudītu savu erudīciju veselības veicināšanas jautājumos.

Slimību profilakses un kontroles centra dati visas Latvijas mērogā liecina, ka 2014.gadā ikdienā smēķēja 36% 15-64 gadīgie Latvijas iedzīvotāji.
Brioloģijas (botānikas nodaļa, kas pēta šūnveidīgos augus) ekspedīcijas gaitā Gaujas Nacionālajā parkā pētnieki atklājuši jaunu sūnu sugu - 'Campylopus fragilis',  informēja Rēzeknes Augstskolas (RA) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jaunā sūnu suga tika atrasta 15.aprīlī, uz smilšakmens atsegumiem Gaujas Nacionālajā parkā. Sūnu suga 'Campylopus fragilis' ir sīka, grūti pamanāma un reta.

Brioloģijas ekspedīcijas viens no organizatoriem Vācijas sūnu speciālists Stefens Kaspari bija patīkami pārsteigts par lielo sūnu daudzveidību Gaujas Nacionālajā parkā, kur salīdzinoši mazā mērogā vērojama liela sugu bagātība, piemēram, uz smilšakmens atseguma vienā kvadrātdecimetrā tika atrasta 21 sūnu suga. Briologs arī atzīmēja, ka interesanti redzēt Latvijā sūnu sugas, kuras ir reti sastopamas kalnos Rietumeiropā.

RA Reģionālistikas zinātniskā institūta vadošā pētniece Anna Mežaka atzīmēja, ka starptautiskā sadarbība ir ļoti nozīmīgs aspekts arī brioloģijas attīstībā Latvijā, jo bieži vien atver jaunu pieredzi un iespējas sūnu pētniecībā. Smilšakmens atsegumi, kas nodrošina mikronišu daudzveidību arī sūnām, ir Eiropas nozīmes aizsargājams biotops Latvijā - to aizsardzība un zinātniskā pētniecība ir arī Latvijas pienākums.

AS "Latvijas Valsts meži" vecākajai vides ekspertei Ilzei Rērihai smilšakmens atsegumi un to brioflora ir vieni no mīļākajiem izpētes objektiem, tāpēc ļoti nozīmīga bijusi iespēja konsultēties ar Vācijas sūnu speciālistu. Iegūto pieredzi būs iespējams izmantot tālākajā darbā, jo arī AS "Latvijas Valsts meži" pārvaldījumā esošajās teritorijās ir sastopami smilšakmens atsegumi ar retām un īpaši aizsargājamām sūnu sugām.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC) un SIA Lattelecom informē, ka 17.jūnijā Latgalē un daļā Vidzemes reģiona bezmaksas un maksas televīzijas programmu izplatīšanas tīklos tiks mainītas zemes ciparu  televīzijas TV signāla apraides frekvences.

Vairumā gadījumu  jaunās paaudzes TV uztvērēji un dekoderi, ko iedzīvotāji izmanto televīzijas uztveršanai, atjaunos informācijas plūsmu automātiski, tādejādi iedzīvotāji neērtības neizjutīs. Taču, gadījumos, ja  iekārtās frekvenču informācija neatjaunināsies automātiski, iedzīvotājiem būs jāveic TV kanālu meklēšana manuāli.

Frekvenču maiņa tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem, kas paredzēja atsevišķu frekvenču joslu līdz 2015.gada 1.jūlijam izmantot zemes ciparu  televīzijas apraidei, savukārt no šā gada 1.jūlijam tā ir jāatbrīvo mobilo sakaru sistēmu vajadzībām. Vienlaicīgi ar joslas atbrīvošanu tiek veiktas izmaiņas arī bezmaksas televīzijas  programmu izplatīšanas tīklā, uzlabojot uztveršanas apstākļus Latgalē un daļā Vidzemes reģiona.

No 17.jūnija TV raidošā stacija Māļos, Cesvainē un Alūksnē bezmaksas televīzijas programmas  - Latvijas Televīzijas 1. un 7.programmu , Vidzemes televīziju, Ogres Televīziju un TV 24 -  raidīs 22.televīzijas kanālā (līdzšinējā 41.TVK vietā), bet Rēzeknes, Dagdas un Daugavpils TV raidošās stacijas turpmāk raidīs 27. televīzijas kanālā (līdzšinējā 44.TVK un attiecīgi 47.kanāla vietā).

Savukārt maksas TV programmās izmaiņas ir sekojošas:
• Cesvaines un Alūksnes TV raidošajās stacijās 58. kanāls tiek aizstāts ar 46. kanālu, 22. kanāls ar 41. kanālu, 69. kanāls ar 58. kanālu.
• Daugavpils TV raidošajā stacijā 27. kanāls tiek aizstāts ar 47. kanālu;
• Rēzeknes TV raidošajā stacijā 62. kanāls tiek aizstāts ar 44. kanālu, 27. kanāls ar 47. kanālu, 37. kanāls ar 40. kanālu.

Iedzīvotāji, kuri arī pēc manuālas TV programmu atjaunošanas saskaras ar tehniskām nepilnībām, aicinām sazināties:
- Par bezmaksas TV programmu apraidi ar LVRTC, zvanot pa tālruni 67108792;
- Par maksas TV programmu apraidi ar Lattelecom, zvanot pa tālruni 177
Jūnijā Latvijas gaisa telpā sāksies militāro gaisa kuģu zemie lidojumi, kas nepieciešami, lai patruļlidmašīnu piloti varētu uzturēt kvalifikāciju un atbilstošas spējas.

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis skaidro, ka zemie lidojumi notiek aptuveni 61 metru virs pārlidojamās virsmas. Līdz ar to iedzīvotājiem lidmašīnas būs ļoti labi redzamas un dzirdamas, tomēr troksnis būs īslaicīgs.

Pastāvīgi lidojumi Latvijā, lielākoties Ziemeļvidzemē, Latgalē un Sēlijā sāksies no 8.jūnija. Ar lidojumu zonām un laikiem cilvēki var iepazīties NBS interneta vietnē: http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Pasakumu_kalendars/2015/05/zemie_lidojumi.aspx
Francijas kūrortpilsētā Kannās notikušajā 68.ikgadējā kinofestivālā, kas noslēdzās svētdien, galveno balvu - Zelta palmas zaru - saņēma franču režisora Žaka Odiāra imigrācijas tematikai veltītā drāma "Dheepan" ("Dhīpans"). Tās veidošanā tika izmantoti bijušā Šrilankas pilsoņkara notikumi.
Festivāla otro nozīmīgāko balvu - "Grand Prix" - ieguva Ungārijas režisora Lāslo Nemeša holokausta drāma "Saul fia" ("Saula dēls").

Festivāla žūrijas balva tika piešķirta grieķu režisora Jorga Lantima antiutopijai "The Lobster" ("Vēzis").

Labākā režisora balvu saņēma Taivānas režisors Hou Sjaosjeņs par mininālisma stilā veidotu cīņas mākslu drāmu "The Assassin" ("Slepkava").

Labākā aktiera balvu saņēma franču aktieris Vensāns Lendons par lomu režisora Stefana Brizē bezdarba drāmā "The Measure of a Man" ("Cilvēka mērs"), kurā viņš tēlo atlaistu faabrikas strādnieku izmisīgos darba meklējumos. Šī filma Francijā pazīstama ar nosaukumu "La Loi du marche" ("Tirgus likums").

Balva labākās aktrises kategorijā tika piešķirta divām aktrisēm - Holivudas zvaigznei Rūnijai Marai par lomu Toda Heinsa filmā "Carol" ("Kerola") un franču aktrisei Emanielai Berko par lomu Francijas režisores Maivennas le Besko filmā "Mon roi" ("Mans karalis"). Filma "Carol" ir stāsts par divu sieviešu mīlestību pagājušā gadsimta 50.gados Ņujorkā, un tajā galvenās lomas tēlo Keita Blanšeta un Rūnija Mara.

Labākā scenārista kategorijā tika apbalvots Mišels Franko par scenāriju filmai "Chronicles" ("Hronikas"). Franko ir arī šīs filmas režisors.

Par labāko īsmetrāžas filmu tika atzīta Libānas un Kataras filma "Waves-98" ("Viļņi-98"), kuras režisors ir Eli Dagers.

"Zelta kameru", kas ir balva par labāko debiju, saņēma Sesars Augusto Asevedo par savu pirmo filmu "La Tierra y la Sombra" ("Zeme un ēna").

Goda Zelta palmas zars par mūža ieguldījumu tika piešķirts Beļģijā dzimušajai franču režisorei Anjesai Vardai.

Festivāla uzvarētājus izvēlējās brāļu Ītena un Džoela Koenu vadīta žūrija, kuras sastāvā bija arī Džeiks Džilenhols un Sjenna Millere.Festivāls turpinājās 12 dienas. To apmeklēja apmēram 12 tūkstoši pārstāvju no 116 pasaules valstīm.

Pērn Zelta palmas zaru ieguva Turcijas režisora Nuri Bilges Džeilana filma "Kis Uykusu" ("Ziemas miegs").
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mājaslapā "dziediundejo.lv" apmeklētāji tiek aicināti piedalīties Likteņdārza tapšanā, atvedot saujiņu zemes no sava dzimtā novada.

Apmeklētāji šovasar tiek aicināti atvest saujiņu zemes no savām vai savu senču dzimtajām mājām vai vienkārši no sava dzimtā novada Likteņdārza Lielajam kalnam.
Lielais kalns ir plānots 12,5 metru augsts, un tam nepieciešams ap 200 000 kubikmetru zemes. Dodoties uz svētkiem, dalībnieki un skatītāji tiek aicināti atvest savu saujiņu zemes, lai kopīgi palīdzētu tapt Lielajam kalnam. Katru, kas piedalījies, aicina piereģistrēties uz vietas Likteņdārzā vai elektroniski pa e-pastu "info@koknesesfonds.lv".

Likteņdārza projekta autors ir pasaulē plaši pazīstamais Japānas ainavu arhitekts Šunmio Masuno, un viņa iecere ir radīt piemiņas vietu kā skaistu dārzu, pa kuru pastaiga sākas piemiņas mežā. Tajā cieši plecu pie pleca aug koki, ko saviem senčiem par piemiņu ir iestādījuši un turpina stādīt cilvēki no visiem Latvijas novadiem.

Pastaiga dārza pagātnes daļā apmeklētāju vedīs caur piemiņas ēku un noslēgsies pie ieejas Likteņdārza centrālajā daļā - amfiteātrī. Amfiteātris ir Likteņdārza sirds - vieta, kur 18.novembrī ap plkst.16 ik gadu var vērot skaistāko svētku uguņošanu dabā - saulrietu. Pēc uzkavēšanās Likteņdārza amfiteātrī pastaiga turpinās Likteņdārza nākotnes daļā, kur atradīsies arī Likteņdārza Lielais kalns - ziedu pļava.

No kalna virsotnes dārza apmeklētājam pavērsies neaizmirstams skats uz Likteņdārza ainavu un Daugavu, kā arī daudzfunkcionālo ēku, kas atradīsies kalna pakājē un veidos simbolisku tiltu uz Latvijas nākotni. Tā dienvidu nogāze būs apstādīta ar jauktu lapu un skuju koku mežu, bet ziemeļu nogāze būs veidota kā liela ziedu pļava, kurā vienkopus tiks iesētas pļavas puķu sēklas no visas Latvijas.

Likteņdārzs ar desmitiem tūkstošu cilvēku atbalstu kopš 2008.gada top Koknesē. Katram ir iespēja piedalīties tā īstenošanā, atvedot zemi Lielajam kalnam, iestādot koku, atvedot pelēko laukakmeni amfiteātrim, ziedojot bruģakmeni ar savu vārdu Likteņdārza draugu alejā un piedaloties talkās. Plašāka informācija pieejama vietnē "liktendarzs.lv".
No 1.jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta un minibusu maršrutiem tiks noteikts jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām.

Tāpat kā iepriekšējos gados, "Rīgas satiksme" veiks izmaiņas 3., 24., 29., 30. un 36.autobusa maršruta kustībā, lai uzlabotu nokļūšanu līdz Mangaļsalai, Vecāķu, Daugavgrīvas un Vakarbuļļu pludmalēm.

Sākoties vasaras sezonai, "Rīgas satiksme" mainīs atsevišķu sabiedriskā transporta maršrutu sarakstus atbilstoši pasažieru plūsmai un kā ik gadu nodrošinās iedzīvotājiem ērtāku nokļūšanu līdz Rīgas pilsētā esošajām peldvietām, atpūtas vietām un mazdārziņiem.

No 1.jūnija tiks mainīts 3., 30., 36. un 56.autobusa maršruta pieturvietas "Bolderāja D/P" nosaukums uz "Daugavgrīvas D/P" atbilstoši patiesajam apkaimes nosaukumam, līdz kuram kursē sabiedriskais transports. Līdz ar pieturvietas nosaukuma maiņu 3.autobusa maršrutam "Bolderāja-Pļavnieki" tiks mainīts virziena nosaukums uz "Daugavgrīva-Pļavnieki", 30.autobusa maršrutam "Centrālā stacija-Bolderāja" uz "Centrālā stacija-Daugavgrīva" un 56.autobusa maršrutam virziena nosaukums "Bolderāja-Ziepniekkalns" tiks mainīts uz "Daugavgrīva-Ziepniekkalns".

No 1.jūnija līdz 31.augustam 36.maršruta autobusi uz un no Vakarbuļļiem kursēs biežāk. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās 3.maršruta autobusi aptuveni no plkst.9 kursēs līdz Vakarbuļļu pludmalei, savukārt 30.maršruta autobusi līdz 31.augustam kursēs arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Tāpat no 1.jūnija līdz vasaras sezonas beigām 29.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Vecāķiem un autobusi kursēs maršrutā "Mežciems-Vecmīlgrāvis-Vecāķi". 24.autobusa maršrutā būs palielināts reisu skaits, lai uzlabotu sabiedriskā transporta kustību uz Mangaļsalu. Ņemot vērā izmaiņas 24. un 29.autobusu maršrutu kustību sarakstos, tiks veiktas izmaiņas arī attiecīgi 2. un 19.autobusu maršrutos.

No 1.jūnija jauni kustības saraksti būs 2., 3., 9., 12., 19., 24., 29., 30., 36., 37., 41., 56.autobusu maršrutiem darba dienās un brīvdienās, 15. un 31.autobusu maršrutiem brīvdienās.

Lai nodrošinātu ērtāku nokļūšanu Rīgas pilsētas atpūtas vietās, no 1.jūnija 11.maršruta tramvajam tiks palielināts reisu skaits brīvdienās.

2.maršruta tramvaja "Centrāltirgus-Tapešu iela" kustības saraksts vasaras sezonai tiks pieskaņots vilcienu kustības sarakstiem maršrutā "Rīga-Tukums-Rīga".

No 1.jūnija jauni kustības saraksti būs 2. un 7.tramvajam darba dienās un 11. un Retro tramvajam brīvdienās.

No 1.jūnija līdz 31.augustam būs jauni kustību saraksti 15. un 22.trolejbusa maršrutam darba dienās un brīvdienās.

Pamatojoties uz pasažieru plūsmas mērījumiem un iedzīvotāju ierosinājumiem, no 1.jūnija tiks mainīti arī vairāku minibusu kustību saraksti un maršruti.

200.minibusu maršrutā "Stacijas laukums-Vecdaugava" no 1.jūnija līdz 31.augustam daļa maršruta reisu tiks pagarināti līdz Vecāķiem. Kustību saraksts paliek nemainīgs.

237., 241., 204., 208., 222., 238., 242., 263.minibusa maršrutiem tiks mainīts kustību saraksts darba dienās.

204.minibusa maršruts "Centrs-Jugla" un 267. minibusa maršruts "Centrs-Sarkandaugava" svētdienās un svētku dienās nekursēs.

244.minibusa maršrutam "Centrālā stacija-Iļģuciems" sestdienās tiks piemērots esošais svētdienu un svētku dienu saraksts, savukārt svētdienās un svētku dienās 244.minibusa maršruts nekursēs.

208. un 263.minibusu maršrutiem būs jauni kustību saraksti sestdienās un arī svētdienās un svētku dienās. 242.minibusam "Centrālā stacija-Imanta" tiks mainīts brīvdienu kustību saraksts.

246.minibusa maršrutam "Centrs-Bolderāja" tiks mainīts virziena nosaukums uz "Centrs-Daugavgrīva".
AS "Pasažieru vilciens" no šī gada 1.jūnija atklās jaunu maršrutu Rīga-Dobele-Rīga.  

Jaunais vilcienu maršruts piedāvās iespēju dobelniekiem, kas strādā, mācās vai citu iemeslu dēļ regulāri apmeklē galvaspilsētu,  no rīta nokļūt Rīgā, Jelgavā un Olainē, kā arī vakarā atgriezties atpakaļ Dobelē.

Jaunajā ekspresreisā būs pieejams bezmaksas bezvadu internets.

No rītiem jaunais ekspresvilciens Nr.870 no Dobeles uz Rīgu aties plkst.6.56 ar pienākšanas laiku Rīgas Centrālajā stacijā plkst.8.03, savukārt vakarpusē jaunais vilciens Nr.869 aties no Rīgas Centrālās stacijas plkst.18.25 un pienāks Dobelē plkst.19.34. Braucot ar jauno ekspresvilcienu no Dobeles uz Rīgu ceļā būs jāpavada vien stunda un 7 minūtes, pa ceļam ekspresis apstāsies tikai divās pieturās - Jelgavā plkst.7.23 un Olainē plkst.7.43.

Visu veidu biļetes gan skaidrā naudā, gan norēķinoties ar maksājumu kartēm, iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā visās PV kasēs. Jaunā vilciena pasažieri biļetes varēs iegādāties pie konduktora (Dobeles stacijā nav pieejama kase).
Veselības ministrija plāno vēl stingrāk ierobežot smēķēšanu un aizliegt smēķēt bērnu klātbūtnē arī telpās un privātajos transportlīdzekļos, savukārt tirdzniecības vietās tabakas izstrādājumi atradīsies slēgtos skapjos vai plauktos un patērētāji tos varēs iegādāties, pārdevējam nosaucot konkrētu preci.

Plānots aizliegt izplatīt tabakas izstrādājumus ar raksturīgo aromātu (piemēram, augļu vai konfekšu garšu un smaržu) un tabakas izstrādājumus, kuri satur vitamīnus, kofeīnu vai kuru sastāvā ir piedevas, kam nesadedzinātām piemīt kancerogēnas, mutogēnas un reproduktīvai sistēmai toksiskas īpašības.

Lai nemaldinātu patērētājus, turpmāk uz smēķēšanai paredzēto tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu iepakojuma nebūs norādīts nikotīna, darvas un oglekļa monoksīda daudzums. Tā vietā uz iepakojuma būs jānorāda brīdinājumi par kaitīgo ietekmi uz veselību, piemēram, uz tabakas izstrādājumu iepakojuma būs jāizvieto lieli, krāsaini vizuāli brīdinājumi un rakstiskas norādes.

Uz katra smēķēšanai paredzētā tabakas izstrādājuma iepakojuma būs jānorāda Slimību profilakses un kontroles centra konsultatīvais tālrunis, uz kuru zvanot iedzīvotāji var saņemt informāciju un konsultācijas par smēķēšanas pārtraukšanu.
Lai veicinātu no tabakas dūmiem brīvu vidi, noteikti papildu smēķēšanas ierobežojumi, un turpmāk telpās nedrīkstēs būt smēķēšanai speciāli paredzētas vietas.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem smēķēšana bērnu klātbūtnē ir aizliegta. Lai pastiprinātu sabiedrības atbildību par līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselību, likumprojektā noteikts, ka turpmāk smēķēt nedrīkstēs dzīvojamās telpās bērnu klātbūtnē, kā arī privātos transportlīdzekļos.

Lai pildītu starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās saistības, kā arī mazinātu mārketinga ietekmi uz patērētājiem, ar 2018.gada 1.jūliju plānots ierobežot tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču izvietojumu tirdzniecības vietās. Turpmāk šie produkti atradīsies slēgtos skapjos vai plauktos un patērētāji tos varēs iegādāties, pārdevējam nosaucot konkrētu preci.

Pateicoties stingrajiem smēķēšanas un tabakas izstrādājumu laišanas tirgū ierobežojumiem, ir vērojama pozitīva tendence smēķēšanas izplatībai mazināties jauniešu populācijā. Tā, piemēram, 13-15 gadus vecu pusaudžu, kuri pašlaik lieto tabakas izstrādājumus, un  jauniešu, kuri tabakas produktus ir lietojuši pēdējo 30 dienu laikā, jeb regulāro lietotāju īpatsvars laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam ir samazinājies zēnu populācijā no 39,4% uz 25,3%, bet meiteņu populācijā - no 41,4% uz 23,9%.
“Neiet klāt, zvanīt 112. Ja ir suns, kurš ir palaists vaļā un skraida kaut kur, mēģināt suni sasaukt, paņemt pie saites un doties prom,” iesaka Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Vēl var paslēpties aiz koka, jo mežacūkas skrien taisnā līnijā un paskries kokam garām. Iespēja, ka cūka apgriezīsies ir ļoti maza, jo mežacūkas dabā nav trenkāt.

Tāpat Baumanis stāsta, ka lielākoties cūka skrien virsū bez mērķa uzbrukt, bet gan vēloties tikt pie saviem bērniem. Tāpēc, atrodoties klajā laukā, var arī palekt malā, dzīvnieks paskries garām cilvēkam pie saviem bērniem, iesaka Baumanis.

“Nepamatoti mežacūka nemetīsies virsū,” mierina Una Bērziņa, Latvijas Dabas muzeja muzejpedagoģe, taču norāda, ka, kā jebkurš dzīvnieks, tā var uzbrukt, ja ir pamanījusi sev vai saviem bērniem kādu apdraudējumu. 

Sastopot mežacūku, vislabāk ir doties projām vai tās apiet ar pēc iespējas lielāku līkumu. To arī apstiprina Una Bērziņa, sakot, ka ieraugot mežacūku, jādodas pretējā virzienā. “Dzīvnieks, kas iedzīts stūrī, vienmēr uzbruks,” brīdina Baumanis, norādot, ka nekāda gadījumā nedrīkst uzbrukt dzīvniekam vai mēģināt to sagūstīt saviem spēkiem. Viņš suņu īpašniekiem arī iesaka nerīdīt savus mīluļus pret savvaļas zvēru, jo tas var beigties tikai ar to, ka cieš pats mājdzīvnieks. “Pilsētas suņi nav medību suņi,” piebilst Baumanis.

Mežā, savā ierastajā vidē, mežacūka ir gana miermīlīgs dzīvnieks, kas cenšas izvairīties no satikšanās ar cilvēku.  Tur bīstamas situācijas var rasties tikai tad, ja zvērs ir ievainots vai cenšas aizstāvēt savus mazuļus. Savukārt tās mežacūkas, kuras dzīvo pilsētā vai tās tuvumā, jau ir saradušas ar cilvēku un var būt daudz bīstamākas, norāda Baumanis. Viņš arī norāda, ka šie dzīvnieki sākuši vairāk uzturēties pilsētās, jo pilsēta izplešas dzīvnieku agrākajās dzīves vietās un pilsētā ir gana viegli atrast pārtiku. 

Baumanis arī saka – LMS Rīgas domi jau sen ir brīdinājusi par šo problēmu, taču domei tikai tagad “nokritušas klapes no acīm”.

Jau ziņots, ka jau vairākkārt Rīgā ir manītas mežacūkas, kā arī, ka tās ir uzbrukušas mājdzīvniekiem. Reaģējot uz šiem notikumiem, Rīgas dome līdz Jāņiem ir apņēmusies izveidot Medību koordinācijas komisiju, lai cīnītos ar šo problēmu. Galvaspilsētas piemēram nolēmusi sekot arī Jūrmala, vēsta LETA.



Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
Ja neskaita baktērijas un augus, tad bruņurupucis patiešām ir ilgdzīvošanas rekordists starp pasaules dzīvajām būtnēm. Un patiešām, arī šobrīd kāds bruņurupucis Džonatans, ir vecākā dzīvā būtne uz planētas. Viņš mitinās britiem piederošā teritorijā Atlantijas okeānā - Svētās Helēnas salā.
Džonatans šogad svin  182 gadu jubileju. 

Kopš Džonatana ierašanās uz sulas nomainījušies 33 gubernatori.

Tādi bruņurupuči, kā Džonatans var dzīvot līdz pat 250 gadiem, kas nozīmē vien to, ka viņš joprojām ir savos labākajos gados.

Šobrīd par cienījamo būtni rūpējas salas vetārsts Džo Hollis, kurš reizi nedēļā viņu baro ar burkāniem, gurķiem un salātiem un reizēm ar kādu ābolu. Lai arī Džonatans ir palicis akls, viņam ļoti tīk cilvēku kompāniju un viņš regulāri pēc skaņas atrod tuvāko tenisa kortu un dodas sveicināties ar spēlētājiem.

6. un 7.jūnijā Stelpē, "Pīlādžu" mototrasē, gaidāmajam pasaules čempionāta posmam motokrosā blakusvāģiem pieteikušās 36 ekipāžas.

Starp dalībniekiem būs četri latviešu kantētāji - Kaspars Stupelis, Elvijs Mucenieks, Haralds Kurpnieks un Ilvars Skūltāns.

Sacensībām pieteikušās visas pasaules spēcīgākās ekipāžas.

Paralēli risināsies arī Eiropas čempionāta posms kvadricikliem, kurā savu dalību apstiprinājuši 25 sportisti, starp kuriem astoņi Latvijas motobraucēji. 

Kā zināms, pasaules čempionāta etaps Stelpē risināsies pirmoreiz vēsturē, turklāt šosezon Latvijā gaidāmi divi posmi, jo augustā sacensības notiks arī "Zelta zirga" trasē Ķegumā.
Jaunā pētījumā atklājies, ka kanādiešu rokgrupas "Nickelback" dziesmu vārdi esot inteliģentāki par amerikāņu grupu "Foo Fighters" un "Linkin Park" sacerētajiem tekstiem.

Veiktajā pētījumā tika analizētas 225 dziesmas, kas aizvadījušas vismaz trīs nedēļas "Billboard" popa, roka, kantri un hiphopa topos.
Pētījumā secināts, ka popmūzikas tekstu vidējais līmenis ir tāds, kādā lasa astoņus gadus vecs bērns.

"Visgudrākie" dziesmu vārdi ir kantrimūzikā, kam seko roks un pops. Viszemākie rādītāji ir R&B un hiphopam.

Noskaidrojot intelektuālākos žanrus, ņemtas vērā tādas īpašības kā zilbju skaits vārdos.
Tas ļāvis gudrāko rokmūzikas dziesmu saraksta pirmajā vietā nokļūt grupas "Red Hot Chili Peppers" hitam "Dani California", kurā nosaukti vairāki ASV štati. To var noklausīties pielikumā. 
Viszemākais rādītājs ir kanādiešu rokgrupas "Three Days Grace" dziesmai "The Good Life", kuras vārdi būtu saprotami trīsarpus gadus vecam bērnam.

Ātruma kontrolē izmantotos radarus varētu pielāgot arī kontrabandistu ķeršanai, pastāstīja Muitas policijas pārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe.

Ceipe sacīja, ka šobrīd gan tā ir tikai ideja. Iecere ir savienot Muitas policijas rīcībā esošo transportlīdzekļu identificēšanas sistēmu ar ātruma kontroles radaru sistēmu, tādējādi aizdomīgas automašīnas varētu konstatēt ne tikai uz robežas, bet arī iekšzemē, skaidroja Ceipe.

Ceipe gan uzsver, ka sistēmu savienošana nenozīmētu cilvēku izspiegošanu. "Ja radari spētu atpazīt numuru, kas ir tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tad varētu zināt, ka automašīna pabrauc garām, piemēram, Centrāltirgum," uzsvēra Muitas policijas pārvaldes priekšnieks.
Sistēmu savienošana palīdzētu ne tikai kontrabandas, bet arī citu noziegumu izmeklēšanā, pārliecināts Ceipe.


“Draugi piedāvāja piedalīties, es piekritu un nenožēloju!” saka studente Anna, kura pagājušajā gada martā piedalījās tūrisma rallijā Siguldā. Lai gan Anna un viņas draugi neieguva balvas, meitene pasākumu atceras ar prieku un gandarījumu, jo ļoti labi pavadījusi laiku.

Tūrisma rallijs ir draudzīga sacensība un ceļojums vienā. Pasākuma dalībnieki dodas ceļā pēc organizatoru maršruta, dienas laikā apmeklējot vairākus kartē apzīmētos apskates objektus, tur izpildot uzdevumus un krājot punktus. Dienas beigās tie apbalvoti gan tie, kuri sakrājuši visvairāk punktu, gan tie, kuri bijuši visaktīvākie. 

“Lai arī šis rallijs nav uz ātrumu, bet gan kvalitāti, tomēr parādās azarts, kas piešķir papildu "odziņu",” saka Anna. “Vienkāršā tūrisma izbraucienā apskatītajās vietās ne vienmēr ir kāda tiešām interesanta aktivitāte. Parasti viss beidzas ar vienkāršu pils apskati. Bet tūrisma rallijā katrā vietā ir kāds interesants, reizēm pat āķīgs uzdevums.”

“Mēs vēlējāmies  parādīt Latviju arī no cita skata redzējuma, ne tikai populārās apskates vietas,” par to, kā radās ideja par tūrisma ralliju, stāsta Anita Grīniece, atputasbazes.lv projektu vadītāja. Arī nākotnē viņu plāns ir turpināt “iedziļināties novadu vērtībās un meklēt nezināmo, noslēpumaino”.

Katram tūrisma rallijam ir sava tematika, kas paredzēta, lai izceltu kādus īpašus objektus vai notikumus. Dažos no šiem pasākumiem dalībnieki ir aicināti saģērbties īpašos kostīmos. Piemēram, par pagājušā gada vasara notikušo ralliju pirātu tematikā īpašā sajūsmā bijuši tieši bērni, atminas Grīniece.

Šis ir sestais gads, kopš notiek atputabazes.lv rīkotie tūrisma ralliji. Vasaras beigās būs notiks divpadsmitais tūrisma rallijs.

Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
13.jūnijā, Majoru pludmales "Baltic Beach Hotel & SPA" stadionā notiks Pasaules kausa posms ielu vingrošanā, kas pulcēs labākos ielu vingrotājus no 15 valstīm.

Sacensības Jūrmalā ir viens no 21 Pasaules kausa posma, kas norisināsies visos pasaules kontinentos. Katra posma uzvarētājs kvalificēsies finālsacensībām, kas notiks gada beigās Maskavā. No Jūrmalas posma uz Pasaules kausa finālu dosies divi spēcīgākie ielu vingrotāji.
Profesionāļu klases dalībnieki Jūrmalā sacentīsies frīstaila kategorijā, savukārt skatītāji tiks aicināti sacensties tautas klases spēka sacensībās. Jūrmalas posmu un pārējos 20 Pasaules posmus, kā arī finālu, kas norisināsies gada beigās Maskavā, rīko Latvijā dibinātā Pasaules Ielu vingrošanas federācija. Šobrīd federācijā jau ir 106 organizācijas no 76 valstīm.

"Latvija ir bijusi starta vieta un joprojām ir mājvieta visai lielajai ielu vingrošanas kustībai pasaulē," uzsver Pasaules Ielu vingrošanas federācijas prezidents Māris Šlēziņš. "Pēc divu gadu pauzes esam gatavi piedāvāt visiem Latvijas ielu vingrošanas faniem to, kas viņiem pienākas, pateicībā par visu atbalstu un uzticību kopš 2009.gada."

Sacensības Majoru pludmalē 13.jūnijā sākies plkst.14.
Pašlaik dalība apstiprināta jau 22 dalībniekiem no 15 valstīm, bet Latviju sacensībās pārstāvēs četri dalībnieki, kuri tiks noskaidroti pēc ranga 6.jūnijā paredzētajā Latvijas čempionātā ielu vingrošanā.

Papildus profesionāļu sacensībām visas dienas garumā norisināsies arī tautas klases sacensības sievietēm un vīriešiem sadarbībā ar "Latvijas Dzelzceļu". Tās notiks divās vecuma grupās - līdz un virs 18 gadiem.

2011.gadā Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrības vadītājs Šlēziņš pēc vairāku gadu aktīvas darbības ielu vingrošanā nolēma izmēģināt spēkus ielu vingrošanas sporta veida attīstībai visā pasaulē, kas rezultējās ar pirmo pasaules čempionātu. Tajā kopā ar saviem līdzgaitniekiem pulcējās spēcīgākie ielu vingrotāji no desmit valstīm.

Pēc šī pasākuma arī oficiāli tika parakstīts memorands par Pasaules Ielu vingrošanas federācijas izveidi.

Šlēziņš ar domubiedriem 2012. un 2013.gadā Rīgā rīkoja arī otro un trešo pasaules čempionātu, kurā pulcējās jau attiecīgi 20 un 30 valstu ielu vingrotāji.
2014.gadā pasaules čempionāts pārceļoja uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu, kur Šlēziņa komanda rīkoja pasaules čempionātu olimpiskajā "Lužņiku" arēnā, pulcējot 56 valstu spēcīgākos ielu vingrotājus.

2013.gadā Pasaules kauss tika rīkots septiņos posmos, aptverot Taivānu, ASV, Krieviju, Spāniju, Norvēģiju, Horvātiju un Vāciju.
 2014.gadā tika rīkoti jau desmit posmi, kur esošajiem posmiem pievienojās Austrālija, Dienvidāfrikas Republika un Venecuēla. Šogad interese par Pasaules kausa posmu rīkošanu bija tik liela, ka sacensības izaugušas jau līdz 21 posmam - klāt nākušas sacensības Marokā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā, Honkongā, Malaizijā, Kolumbijā, Portugālē, Polijā, Francijā un arī Latvijā.

Sociālās kampaņas "Pieķer būvgružotāju! II" laikā iedzīvotājus aicinās vākt pierādījumus par teritorijām, kur nelegāli izgāzti būvgruži, un pieķert pašus vides piesārņotājus.

Piesārņojums, ko rada būvgruži, kaitē cilvēkiem, videi, kā arī būtiskus zaudējumus cieš zemes īpašnieki, tostarp arī pašvaldības un valsts kopumā.

Lai aicinātu sabiedrību, viedokļu līderus, atbildīgo nozaru, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus aktīvi piedalīties diskusijā, pievērst pastiprinātu uzmanību problēmai, kā arī meklētu tās risinājumus, otro gadu pēc kārtas "Eco Baltia grupa" rīkos sociālo akciju "Pieķer būvgružotāju! II".
Akcijas laikā cilvēki aicināti ziņot par nelegālo būvgružu izgāztuvju vietām, kas ļaus savākt nepieciešamos datus, par problēmas apjomiem. Savākto informāciju kampaņas organizētāji iesniegs Saeimas Tautsaimniecības komisijā līdz ar ieteikumiem stingrāku noteikumu izstrādāšanā būvniekiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

Pagājušajā gadā līdzīgā akcijā iedzīvotāji uzrādīja nelegālās būvgružu izgāztuves, kur atkritumu apjoms kopumā ir vismaz 200 000 tonnu.

Biļešu tirdzniecība uz XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem sāksies 23.maijā.

Pērkot biļetes kasē, vienā pirkuma reizē pircējam uz vienu pasākumu būs iespējams nopirkt līdz astoņām biļetēm. Tāpat, pērkot biļetes internetā, vienā pirkuma reizē būs iespējams nopirkt līdz astoņām biļetēm. Biļetes būs iespējams rezervēt arī telefoniski.

Saskaņā ar valdībā apstiprināto cenrādi biļešu izcenojums veidots amplitūdā no diviem līdz 20 eiro. Plānots publiskajā tirdzniecībā nodrošināt 75% biļešu, iepriekšējā rezervēšanā - 25% biļešu.

Savukārt uz maksas pasākumiem lielākais biļešu daudzums maksās divus, četrus un sešus eiro, bet skolēni, uzrādot skolēnu apliecību, un daudzbērnu ģimenes ar "3+Ģimenes karti" biļetes varēs iegādāties ar 20% atlaidi. Bērni līdz septiņu gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visi svētku dalībnieki, uzrādot Svētku dalībnieka karti, varēs vērot Noslēguma koncertu un tā ģenerālmēģinājumu Mežaparka Lielajā estrādē.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6.jūlija līdz 12.jūlijam, un tajos piedalīsies ap 37 000 dalībnieku.
Britu karaliskās Rokingemas pils īpašumos Anglijā, Korbijā, no 19.jūnija līdz 21.jūnijam notiks Jāņu svinības ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem,  informēja latviešu izklaides pasākumu organizatori Anglijā - apvienība "Bērzes strazdi".

"Bērzes strazdi" Līgo svētku svinības Lielbritānijā rīko jau ceturto gadu pēc kārtas. Ar katru gadu latviešu skaits tajās pieaug. Pirmajos rīkotajos Jāņos Anglijas latviešu īpašumā "Mūsmājas" ieradušies aptuveni 970 cilvēki, pērn "Daugavas Vanagu" lauku īpašumā "Mūsmājas" jau bija 2300 svinētāju. Šovasar "Bērzes strazdi" ir sagādājuši Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem vēl grandiozāku pārsteigumu, piedāvājot nosvinēt Līgo svētkus vairāk nekā 900 gadus senās Rokingemas pils īpašumos.

Svinības 52 hektārus lielajā Rokingemas pilsmuižas Lielajā parkā norisināsies no 19.jūnija līdz 21.jūnijam. Agrajiem līgotājiem būs iespēja iesildīt balsis un deju soli ar latviešu dziesmām grupas "Dakota" un kavermūzikas virtuozu "Mazie rakari" izpildījumā. Visu svētku garumā svinētājus priecēs dejotāji, dziedātāji, koklētāji un aktieri, aktivitātes bērniem ar baloniem, klauniem, radošām darbnīcām un sportiskām izklaidēm latviskā garā. Būs arī Jāņu tirdziņš ar gardajiem latviešu labumiem, alu, amatnieku rokdarbiem, Jāņu vainaga pīšana un Lielā Jāņu ugunskura iedegšana un apdziedāšana, kā arī jestrā un tradicionālā nakts balle līdz rītausmai ar dzīvajām grupām "Mazie rakari", "Dakota" un "Credo". Vēl varēs baudīt teātra skatus no "Miču-Maču Silmači" un "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un citu latviešu filmu skatīšanos brīvdabas kino zem klajas debess.

Rokingemas pils bija iecienīta slavenā angļu rakstnieka Čārzla Dikensa medību un atpūtas vieta. Tajā filmēta BBC Anglijas pilsoņu kara drāma "By the Sword Divided", televīzijas seriāls "Arnescote Castle", kā arī tā redzama leģendārajā parodijfilmu klasikā "Top Secret!" ar Holivudas aktieri Velu Kilmeru galvenajā lomā.
Vairāk nekā 8000 velobraucēju brīvprātīgi veikuši braukšanas stila mērījumu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) "Draugiem.lv" lapā atrodamajā "Cieņ-o-metra" aplikācijā, lai noteiktu, kādam tēlam atbilst viņu uzvedība ceļu satiksmē.

Absolūtais vairākums velobraucēju apliecināja, ka ir godprātīgi satiksmes dalībnieki, kuri ievēro noteikumus un izvairās radīt bīstamas situācijas uz ceļa. 12% tomēr vaļsirdīgi atzina, ka dažkārt mēdz brīvi interpretēt satiksmes noteikumus un nesatraukties par tādu normu ievērošanu kā luksoforu signāli vai ceļa došana gājējiem.

"Cieņ-o-metra" aplikācija ar 14 jautājumiem par velobraucēja rīcību dažādās ikdienas situācijās uz ceļa piedāvāja katram būt paškritiskam un noskaidrot, vai viņš ir godam pelnījis "Cienījama velosipēdista" titulu vai arī drīzāk ierindojas kādā pārgalvīgo braucēju kategorijā - "sportists", "karstgalvis", "aklais" vai pat "muļķis". "Par laimi, klaji muļķīgu rīcību uz ceļa atzina tikai neliela daļa pārgalvīgo velobraucēju, tā vietā tie sev biežāk piedēvēja "sportistu" un "aklo" braucēju īpašības, atzīstot, ka pārvietojas pārlieku strauji un agresīvi vai arī nepamana citus satiksmes dalībniekus un ceļa zīmes.

Novērtējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus, "Cienījamo velosipēdistu" vidū tika izlozēta īpaša balva no "Noi Pure Fix Cycles" - tumsā spīdošs velosipēds, ko saņēma daiļā dzimuma pārstāve Kintija Puikevica. Tas neesot pārsteigums, jo sieviešu vidū godprātīga braukšanas kultūra novērota biežāk. 93% no daiļā dzimuma velobraucējām ieguvušas "Cienījama velosipēdista" titulu, kamēr vīriešu konkurencē tādu ir nedaudz mazāk - 73%, skaidro direkcijā.

Velobraucēju braukšanas stila mērījums veikts CSDD kampaņas "Cieņa darbojas!" ietvaros, kuras laikā aprīlī CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu velobiedrību Rīgā rīkoja arī īpašas "Cieņas velopatruļas", apstiprinot tendenci, ka vairums velobraucēju ievēro satiksmes noteikumus un bieži vien novērojamie konflikti rodas no dažu atsevišķu braucēju agresīvas uzvedības. Tāpēc visi satiksmes dalībnieki tiek aicināti atcerēties, ka uz ceļa neviens nav pārāks par citiem un atsevišķu satiksmes dalībnieku nevērība pret apkārtējiem tikai vairo savstarpējos konfliktus un negadījumu skaitu.
Līdz ar sākto oficiālo Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanu sabiedrības iniciatīvas "mansprezidents.lv" komanda katram Saeimas deputātam nogādājusi personīgi adresētu vēstuli ar pirmajiem iedzīvotāju balsojuma rezultātiem, aicinot šo viedokli ņemt vērā.
Līdz šim par savu kandidātu nobalsojuši 12 500 iedzīvotāju.

Balsojums par kandidātiem portālā turpinās, un līdz pat prezidenta vēlēšanu dienai ikvienam vēl ir iespēja atdot savu balsi par kādu no septiņiem līdz šim politisko partiju virzītajiem un iedzīvotāju ieteiktajiem kandidātiem - deputātiem Mārtiņu Bondaru (LRA), Sergeju Dologopolovu (S), eiroparlamentārieti Sandru Kalnieti (V), deputāti Gunāru Kūtri (NSL), tiesību ekspertu Egilu Levitu, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Iedzīvotāju favorīts kopš pirmās balsojuma dienas ir Bondars. Viņam seko Vīķe-Freiberga, kā arī Levits, Kalniete un Kūtris. Balsojuma galīgie rezultāti tiks nogādāti Saeimas deputātiem arī prezidenta vēlēšanu dienā.

Atgādināsim, ka no 20.aprīļa līdz Valsts prezidenta ievēlēšanai jūnija sākumā norit līdzdalības kampaņa "mansprezidents.lv", kurā ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, var nobalsot par kādu no deputātu vai iedzīvotāju izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem. Balsojuma rezultāts tiks nodots Saeimas deputātiem Valsts prezidenta ievēlēšanas dienā.


Par godu sešdesmitajam Eirovīzijas dziesmu konkursam pasākumā Vīnē, Austrijā, pirmo un vienīgo reizi piedalīsies arī Austrālija. Valsti pārstāvēs Gajs Sebastians ar dziesmu “Tonight Again”. Bukmeikeru vidū viņš atzīts par vienu no potenciālajiem uzvarētājiem. Tomēr viņu vidū šobrīd pārliecinošs favorīts ir Zviedrijas pārstāvis Manss Zelmerlovs (Måns Zelmerlöw) un viņa dziesma “Heroes”.

Vēl ir par agru prognozēt uzvarētāju, pārliecināts Miroslavs Kodis, Latvijas Eirovīzijas fanu kluba dibinātājs un prezidents. Šis nav gads, kad ir viens noteikts favorīts kā, piemēram, kad konkursā uzvarēja Aleksandrs Ribaks vai Lorīna. Kodis norāda, ka, lai gan Zviedrijai uzvarētāja godu paredz gan bukmeikeri, gan žurnālisti, piemēram, Eirovīzijas fanu kluba balsojumā pirmo vietu ieguva Itālijas pārstāvji “Il Volo” un viņu dziesma “Grande Amore”. Viņš arī atminas pagājušo gadu, kad bukmekeri Zviedrijai solīja uzvaru, taču, kā zināms, pirmo vietu ieguva Austrija.

Labas izredzes tiek paredzētas arī Latvijas pārstāves Aminatas dziesmai “Love Injected”. Pēc bukmeikeru prognozēm, meitene, ja ne iegūs uzvaru, tad pēc sešu gadu pārtraukuma Latviju aizvedīs līdz finālam.

“Mēs vēl nevaram atslābināties, un Aminata nevar atslābināties un teikt: “Jā, es jau esmu finālā, vienalga, kā es nodziedāšu!”” arī par Latvijas pārstāvi Kodis izsakās piesardzīgi. Viss ir atkarīgs ne vien no tā, kā viņa nodzied un kāds ir priekšnesums, bet arī no pārējo dalībnieku snieguma.

Kodis arī teic, ka Austrālijas piedalīšanās, pat ja tā ir tikai viena reize, ir pozitīvi vērtējams pasākums. Tā ir iespēja pašu pasākumu padarīt interesantāku un redzēt arī kaut ko no kultūras ārpus Eiropas. 

Austrālijā Eirovīzija tiek pārraidīta jau kopš 1983. gada, un pēdējos gadus tas ir viens no divdesmit skatītākajiem televīzijas šoviem valstī. Kopš 2010. gada austrāļiem atļauts arī piedalīties balsojumā, taču viņu balsis netiek ņemtas vērā uzvarētāju noteikšanā. 

Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
Facebook Draugiem Twitter Instagram