Sagatavošanās ceļam uz skolu ir svarīgs un atbildīgs vecāku uzdevums, kurā jāiegulda daudz laika, pacietības un iejušanās spēju. Droša dalība satiksmē jāiemācās gan tiem bērniem, kuri dodas uz skolu kājām, gan tiem, kurus ved ar auto vai sabiedrisko transportu.
Kā norāda satiksmes drošības eksperts un LTV raidījuma „Zebra” vadītājs Pauls Timrots, pirmo klašu skolēni parasti vēl nav piemēroti ceļu satiksmei, jo tajā ir daudz sarežģītu situāciju. Mazā auguma dēļ viņi nevar labi pārskatīt apkārtējo vidi un arī paši nav pietiekami labi ieraugāmi. Vecākiem vajadzētu pamēģināt uz ielas pietupties, lai saprastu satiksmi no bērna redzes leņķa.

Daži ieteikumi:

Paredzētais ceļš uz skolu vai autobusa pieturu kopīgi jāizstaigā gan stundu sākuma, gan beigu laikā, jo satiksme var atšķirties.

Nelaidiet bērnu vienu pašu tūlīt pēc pirmās skolas dienas un arī vēlāk laiku pa laikam pakontrolējiet, vai viņš izturas tā, kā kopīgi esat mācījušies.

Vecāku uzvedība uz ielas bērnu ietekmē visvairāk, tāpēc vienmēr rādiet viņam labu piemēru!
Izvēlieties pēc iespējas drošāku ceļu uz un no skolas, pat ja tas ir nedaudz garāks.

Paskaidrojiet bērnam, ka arī uz gājēju pārejām ir jābūt uzmanīgam, jo daudzi automašīnu vadītāji neievēro ceļu satiksmes noteikumus.

Ja bērns uz skolu dodas ar sabiedrisko transportu, parūpējieties, lai viņš laicīgi iziet no mājas un paspēj līdz pieturvietai bez steigas.

Ja tas iespējams, bērnu uz skolu ar auto vediet tikai izņēmuma gadījumos! Ja jums tomēr tas jādara regulāri, tad nekad nepieturiet un negaidiet bērnu autobusu pieturvietās vai tieši skolas priekšā. Lieciet bērnam vienmēr izkāpt un iekāpt nedaudz tālāk no minētajām vietām. Jūsu bērns ar kājām var aiziet nelielu ceļa gabalu kopā ar citiem bērniem, turklāt tā viņš ātrāk iemācīsies patstāvīgi pārvietoties pa ielām.

Izkāpšanai un iekāpšanai mašīnā vienmēr pieturiet tajā ceļa pusē, kurā atrodas skola, lai bērnam nav jāšķērso iela, turklāt vienmēr lieciet bērnam izkāpt un iekāpt mašīnā pa labās puses durvīm.

Uzmaniet, lai bērns automašīnā vienmēr, arī īsos braucienos, ir piesprādzēts un apgādāts ar sēdeklīti vai paliktni, ja tāds nepieciešams. Vienmēr paši brauciet piesprādzējušies!

Noskatieties arī video par bērna ceļu uz skolu
Sestdien jau trešo reizi notiks Baltijas Baso pēdu ultramaratons, dalībniekiem piedāvājot trīs distances - 53 km, 34 km un 11 km garumā gar Baltijas jūras krastu posmā no Mazirbes līdz Rojai.

Rīkotāji vēlas pievērst uzmanību dabiskai, veselīgai sportošanai un fiziskām aktivitātēm dabā. Skriešanai basām pēdām ir īpaša nozīme veselīga dzīvesveida uzturēšanā – tā tiek uzskatīta par vismazāk traumatisko, turklāt arī par visdabiskāko, visekonomiskāko un videi draudzīgāko skriešanas veidu. Sacensībās ir aicināti piedalīties arī visi tie, kas vēl nav gatavi sacensību distanci veikt basām pēdām, piedaloties skrējienā sev ērtos apavos. Tomēr skrējēji, kas distanci veiks basām pēdām, tiks vērtēti atsevišķā kategorijā.\

Ar katru gadu skrējiena dalībnieku skaits turpina pieaugt, un šogad pieteikties ir iespējams līdz piektdienai, 28. augustam. Plašāka informācija par sacensībām, kā arī sacensību nolikums un pieteikuma forma ir atrodama mājaslapā www.bbultramarathon.com. Tāpat papildu informācija atrodama
pasākuma Facebook lapā.



Sestdien Igaunijas ziemeļu daļā, Rakverē, notika jau trešie Panku dziesmu svētki, kuros pankroka klasiku kopā ar kolorītās subkultūras pārstāvjiem izpildīja arī profesionāli kori.

Aizvadītajā pasākumā piedalījušies vairāk kā 2000 cilvēku, kas kopīgi dziedāja ne tikai pasaules, bet arī igauņu panku mūzikas iemīļotākās dziesmas.

Festivāla organizatori uzsver, ka pasākumam nav nekāda politiska vēstījuma, tā galvenā ideja ir svinības par godu brīvībai, panku kultūrai un koru tradīcijām.

Pasākumā piedalījās gan akadēmiskie, gan pusprofesionālie kori, kuru dalībnieki pieskaņoja savu ģērbšanās stilu pasākuma noskaņai.


Starp Eiropas parlamenta daputātiem ir ..ziņotāji.

Nē, nē, viss kārtībā – vienkārši izstrādājot Parlamenta nostāju attiecībā uz likumdošanas aktu priekšlikumiem, svarīgu lomu spēlē EP deputāti, kas tiek dēvēti par ziņotājiem jeb referentiem. Taču viņi nav vienīgie, kas iesaistīti Parlamenta nostājas izstrādē.

Viņiem pievienojas arī ēnu ziņotāji, koordinatori un atzinumu sagatavotāji. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu vairāk par viņu funkcijām.

Kad kāda no Parlamenta komitejām ir nolēmusi sagatavot ziņojumu,  tiek iecelts par ziņojuma izstrādi atbildīgais EP deputāts – ziņotājs.

Ziņotāja uzdevums ir izstrādāt ziņojumu, kas pauž Parlamenta nostāju par konkrēto tiesību akta projektu. Komiteja balso, lai lemtu, vai pieņemt šo ziņojumu un tā grozījumus. Komitejas balsojumam seko visu deputātu balsojums plenārsesijā.

Strādājot pie ziņojuma, ziņotājs konsultējas ar citiem EP deputātiem un ekspertiem. Bieži tiek rīkotas ekspertu uzklausīšanas, kas kalpo par ieguldījumu darbā pie ziņojuma.

Lai sekotu ziņojuma izstrādes gaitai, politiskās grupas var nozīmēt ēnu ziņotājus jeb ēnu referentus. Ēnu ziņotajs ir persona, kas atbildīga par konkrēto jautājumu savā politiskajā grupā un viņa uzdevums ir meklēt kompromisa risinājumus savas grupas vārdā.

Politiskās grupas vienu deputātu no sava vidus var iecelt par koordinatoru.
Koordinators darbojas kā politiskās grupas galvenais pārstāvis konkrētajā komitejā. Kopā ar citiem koordinatoriem tiek sagatavoti komitejā pieņemamie lēmumi. Koordinators mobilizē grupas locekļus svarīgiem balsojumiem un var izteikt priekšlikumu par ēnu referenta iecelšanu.

Ja komiteja tiek lūgta izteikt viedokli par kādas citas komitejas gatavoto ziņojumu, tā ieceļ deputātu, kurš atbildīgs par atzinuma sagatavošanu.

Šis ir tikai viens piemērs, kā darbojas Eiropas Parlaments, kas, starp citu, tūdaļ – 7. Septembrī sāks darbu pēc vasaras atpūtas.

Seko līdzi aktualitātēm – eiropas parlamenta interneta lapā, kas pieejama arī latviešu valodā vai Eiropas Parlamenta facebook kontā.
Latvietis plāno nopeldēt 50 kilometru distanci turp un atpakaļ starp Sebu un Negrosas salām Filipīnās, vēsta laikraksts "Sun Star Cebu". 38 gadus vecais Mārtiņš Slišāns plāno sākt peldēt rītdien plkst. 20 pēc vietējā laika un pabeigt distanci 16 stundu laikā līdz trešdienas plkst. 14.

"Tā būs nepārtraukta distance. Es šķērsošu Tanjona šaurumu uz Negrosas salu. Kad es sasniegušu Negrosu, es pieskarošos jūras dibenam, griezīšos atpakaļ un peldēšu atpakaļ uz Sebu," laikrakstam stāstīja Slišāns. "Ir grūti prognozēt, cik ilgu laiku tas aizņems, bet mans mērķis ir 16 stundas. Mans peldēšanas stils ir uzlabojies, jo es daudz trenējos un esmu kļuvis ātrāks, salīdzinot ar iepriekšējo reizi, kad es to darīju," sacīja Slišāns.

Par galveno izaicinājumu peldētājs uzskata spēcīgās straumes šaurumā. "Būtībā tur vienmēr ir straumes. Tāpat peldēt lielu distanci vienmēr ir liels izaicinājums, jo nekad nevar zināt, kādi pārsteigumi sagaida. Pagājušo reizi man trāpījās divus kilometrus gara medūzu zupa. To dzēlieni ir ļoti sāpīgi. Bet es ar tām peldu jau kādu gadu, tāpēc esmu jau pieradis," stāstīja Slišāns.

Ar savu peldēšanu Slišāns vēlas pievērst uzmanību Filipīnu skaistajai jūras ekosistēmai, kā arī protestēt pret atkritumu izmešanu jūrā. "Peldēt plastmasas maisiņos, autiņbiksītēs un citos atkritumos ir pretīgi. Es vienkārši ceru, ka cilvēki, kas atpūšas pie jūras, ir pietiekoši atbildīgi, lai pienācīgi izmestu savus atkritumus, nevis piesārņotu mūsu ūdeņus," piebilda peldētājs. Ceļojumā peldētāju pavadīs atbalsta komanda.

Pirmo garo peldēšanas distanci Slišāns veica 2010. gadā, kad viņš veiksmīgi aizpeldēja 22 kilometru distanci no Sebu salas līdz Negrosai. 2013. gada maijā Slišāns nopeldēja 34 kilometrus no Boholas salas līdz Sebu salai.
Pēc "Sun Star Cebu" rakstītā, Slišāns ar sievu Lauru pirms pieciem gadiem pārcēlies uz dzīvi Moalboalā, Filipīnu Sebu salā.
No šodienas platformā www.filmas.lv ikviens var legāli un bez maksas skatīties vairāk nekā 60 Latvijas filmas. Projekts "Latvijas filmas tiešsaistē" radīts, lai palīdzētu Latvijas filmām nokļūt pie skatītājiem un apgūtu jaunus ceļus filmu izplatīšanā. Pašlaik portālā ievietotas vairāk nekā 60 filmas, un filmu kolekciju plānots papildināt. Tās varēs skatīties visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets, jebkurā diennakts laikā. 

"Internets kā virtuālais kinoteātris, kas pieejams 24 stundas diennaktī, ieņem arvien lielāku nozīmi kinocienītāju ikdienā, kļūstot par ļoti nozīmīgu kino izplatīšanas platformu. Esam gandarīti, ka, pateicoties Latvijas filmu producentu atsaucībai, radusies iespēja padarīt sabiedrībai pieejamu plašu Latvijas filmu kolekciju gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pamatā tie ir pēdējā dekādē tapuši darbi - spēlfilmas, animācija un dokumentālās filmas, kuras tiešām vērts iepazīt," atzīmēja NKC vadītāja Dita Rietuma.

Filmas portālā ir sakārtotas tematiskos blokos. Pirmā tematiskā programma "Vasaras filmas" atgādinās, kādai jābūt īstai vasarai - bezbēdīgi relaksētai kā Nila Skapāna animācijas filmā "Raganas poga" vai tveicīgu kaislību piesātinātai kā Viestura Kairiša spēlfilmā "Tumšie brieži". Vasarā virmo vētraini attiecību samezglojumi - kā Anda Miziša spēlfilmā "Medības", vasarā notiek Dziesmu svētki - kā Lailas Pakalniņas spēlfilmā "Ķīlnieks" vai arī nenotiek gandrīz nekas, kā Pakalniņas dokumentālajā filmā "Pa Rubika ceļu". Vasara ir arī kāzu laiks, kā to atgādina Viestura Kairiša īsfilma "Kāzas" ar Jaunā Rīgas teātra aktieriem un slēptām parafrāzēm par Raiņa lugas "Spēlēju, dancoju" motīviem. JRT aktieri redzami arī spēlfilmā "Seržanta Lapiņa atgriešanās", ar kuru pilnmetrāžas formāta režijā debitēja Gatis Šmits.

Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datubāze, kas kopš 2006. gada veidota sadarbībā ar Rīgas Kino muzeju. Portālā pieejama kataloga informācija par gandrīz 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu.

Režisors Uģis Olte un operators Valdis Celmiņš atgriezušies no Ziemeļkorejas ar materiālu, kas uzņemts divu dienu laikā grupas "Laibach" koncertos Phenjanā. Kā ziņots, slovēņu grupa "Laibach" ir pirmā rietumvalstu grupa, kura koncertējusi Ziemeļkorejā. Grupas koncerti notika 19. un 20. augustā.

Uzfilmēto materiālu nav paredzēts izrādīt kā reportāžu, bet iekļaut filmā par grupu. Tā paredzēta kā mākslas darbs, kas iet pāri robežām. Koncertu filmēšana notikusi ar "īsti dokumentālu piegājienu", lai parādītu tieši to, kā Ziemeļkorejā ir norisinājušies šie pirmie Rietumu mūzikas koncerti un ka grupa no Eiropas "spēj pārvarēt dzelzs priekškaru un ielauzties noslēgtajā Ziemeļkorejā".
Latviešu kino mākslinieki iepriekš filmējuši arī grupas mēģinājumus Slovēnijā, lai parādītu arī gatavošanos koncertiem.

Plānots, ka filmas veidošana varētu tikt noslēgta šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Filmu plānots izrādīt Latvijā un citās Eiropas valstīs, kā arī Ziemeļkorejā. Filma plānota kā Latvijas un Norvēģijas, iespējams, arī Horvātijas kopražojums. Tās scenārija autori ir Olte un Mortens Traviks. Finansējumu filmas tapšanai iepriekš piešķīris arī Nacionālais kino centrs.


Dismalande, kas rada iespaidu kā Disnejlendas ļaunais dvīņu brālis, apmeklētājā neradīs nekāda prieka, tieši pretēji – riebumu un vēlmi ātrāk to pamest. Bet tieši tāds “atrakciju parks” ir atvēries Londonā, kur par 3 britu mārciņām jeb gandrīz 5 eiro vari “izbaudīt”, kā tas ir – iziet cauri murgam!

Atrakciju parks radīts kā alternatīva prastajai, ar cukuru pārsātinātai banalitātei, kas ir parasta diena laukā ar ģimeni. Tā ir jauna pasaule, kas būvēta haosā, kur var paslēpties no visa. Tā vietā, lai barotu ar burgeriem, apmeklētājam tiek piedāvāts muzejs. Suvenīru veikaliņu parka autori nomainījuši ar bibliotēku. Parks sevī ietver pieaugušo tēmas, mokošu tēlainību un neiedomājamu daudzumu stroboskopa, kā arī dūmu efektus un lamāšanos. Teritorijā nav iespējams iekļūt, ja līdzi ir naži, krāsu baloniņi, narkotikas, kā arī advokāti no Volta Disneja korporācijas.

Īpatnējais atrakciju parks uzbūvēts slepeni, un to izdarījis mākslinieks, kas slēpjas zem pseidonīma Banksijs (Bansky). Ar viņu šajā projektā piedalījušies vēl vairāk kā 50 mākslinieku no visas pasaules, un tur atrodami visdažādākie brīnumi – sākot no miniatūrām ekspozīcijām, beidzot ar milzu apskates objektiem.

Dabas aizsardzības pārvalde izstrādājusi viedtālruņu lietotni "Dabas tūrisms", lai sniegtu informāciju par tūrisma iespējām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā.

Lietotne viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem būtiski atvieglos apskates objektu, piemēram, taku, skatu torņu atrašanu dabā, kā arī sniegs detalizētu informāciju par objektu pieejamību un citiem tūrisma pakalpojumiem. Lietotne ir pieejama četrās valodās (latviešu, lietuviešu, krievu un angļu), kas sniedz iespēju arī valsts viesiem brīvi iegūt informāciju par dabas tūrismu Latvijā. Tajā ietverta informācija par dabas takām, velo maršrutiem, kā arī laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, skatu vietām, platformām un torņiem, informācijas centriem un punktiem, kā arī autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām un citiem pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir populārs tūristu galamērķis visā pasaulē, arī Latvijā. Līdz šim galvenokārt informācija par atpūtas iespējām Latvijas dabā un nacionālajos parkos bija pieejama tikai mājaslapās un bukletos, bet ne mobilās lietotnes veidā. Taču, ņemot vērā tūristu informācijas izmantošanas paradumus, Dabas aizsardzības pārvalde, piesaistot finansējumu, radījusi mūsdienīgu rīku saudzīgai un izzinošai atpūtai dabā.

Lietotne bez maksas pieejama gan "iPhone", gan "Android" tālruņiem "App Store" un "Google Play" vietnēs. 

Pirmdien, 24.augustā, Ņujorkas laikmetīgās mūzikas interneta radiostacija "Q2" 24 stundas pārraidīs vienīgi latviešu mūsdienu klasisko mūziku īpašā latviešu mūzikas maratonā "24 Hours of Latvian New Music with "Jaunā mūzika: Latvijā"".

Maratonam varēs pieslēgties mājaslapā "www.wqxr.org/"Q2"" vai "www."Q2"music.org" un to klausīties visā pasaulē.

Maratona programmu ir sakārtojis tā mākslinieciskais vadītājs un iniciators "Q2" producents Alekss Ambrouzs, kuru interesē latviešu mūzika. Vairāku gadu garumā "Q2" stacija ir saņēmusi starptautiski izdotus latviešu mūsdienu mūzikas diskus, kā arī Latvijā ražotus diskus no Latviešu mūzikas informācijas centra, Latvijas Radio 3 "Klasika", latviešu koriem, vokālistiem, instrumentālistiem un citiem ansambļiem.

Maratona tehniskā puse esot strauji attīstījusies šovasar, taču ideja par to pakāpeniski veidojusies kopš 2011.gada marta, kad "Q2" tika intervēts komponists Pēteris Vasks. Vaska, Santas Ratnieces, Ērika Ešenvalda, Uģa Prauliņa, Riharda Dubras, Indras Rišes un daudzu citu latviešu mūsdienu komponistu mūzikas ieraksti, kā arī latviešu mākslinieku, koru un orķestru ieraksti esot bieži skanējuši "Q2" un tās filiāles kanālā "WQXR" atsevišķos raidījumos un tematiskās programmās.

24.augusta maratons būs pirmā reize kad latviešu laikmetīgā mūzika "Q2" stacijā skanēs nepārtraukti 24 stundas. Latvija ir trešā valsts pēc Polijas un Somijas, kura ir saņēmusi šādu atzinību. "Q2" maratona mājaslapā latviešu mūsdienu mūzika esot raksturota kā "dinamiska un krāsaina".

Par programmu rakstīts, ka tā "pārraidīs 21.gadsimta latviešu skaņumākslas intriģējošākos un spilgtākos paraugus no Pētera Vaska mūzikas ikoniskā majestātiskuma līdz Ērika Ešenvalda, Indras Rišes un Artura Maskata krāšņajām partitūrām un Jēkaba Jančevska, Raimonda Tigula un Santas Ratnieces izsmalcinātajām skaņu gleznām," norādījis laikraksts. Šo un citu latviešu komponistu skaņdarbu atskaņotāji būs valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", jauniešu koris "Balsis", klavieru trio "Rix", kamerorķestris "Kremerata Baltica" un citi izpildītāji.

Pašlaik "Q2" staciju un tās filiālstacijas klausās vismaz 16 miljoni klausītāju.

Raidījums tiks atkārtots arī sestdien, 29.augustā.
Slovēnijas retro avangarda grupa "Laibach" vakar un šodien sniedz   koncertus Ziemeļkorejā, kļūstot par pirmo Rietumu rokgrupu, kas paviesojusies komunistiskajā valstī. 

Lai grupa varētu uzstāties, bijušas gadu ilgas sarunas  starp Phenjanu un norvēģu mākslinieku un režisoru Mortenu Traviku, kurš sagatavojis tūri.

Ziemeļkorejas mūziku un mūzikas grupas stingri uzrauga varasiestādes, lai gan ārzemju mūzika, it īpaši no Dienvidkorejas, kļūst arvien pieejamāka, pateicoties slepus ievestajiem pārnēsājamiem mūzikas atskaņotājiem un ierakstiem CD un USB atmiņas karšu formātā.
Un interesanti, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notiekošos grupas koncertus filmēs Latvijas "Vides filmu studija".
. "Šobrīd vēl nav izkristalizējies, kāds tieši būs filmas formāts - dokumentālā vai koncertfilma. Pamatdoma ir vedot stāstu par fenomenu, kā grupa no Eiropas lauž dzelzs priekškaru, bet filmā būs arī daudz mūzikas", saka filmas veidotāji.

 "Vides filmu studija" iepriekš filmējusi videoklipu grupas "Laibach" dziesmai "The Whistleblowers" kas guvis starptautisku atzinību un atpazīstamību. 

 "Laibach" ir pasaulē vispazīstamākā slovēņu rokgrupa, taču bieži saņem pārmetumus par divdomīgi tulkojamas politiskas un nacionālistiskas simbolikas izmantošanu.
 Daži mūziķus sauc par fašistiem, taču citi ir pārliecināti, ka viņi savā daiļradē kritizē totalitārisma ideoloģiju.


Ministru prezidente Laimdota Straujuma pirmdien, 24.augustā,  dosies uz Briseli, lai tiktos ar lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu un runātu par Eiropas Komisijas turpmāko atbalstu Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem, kuri cietuši no Krievijas sankcijām.

Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.

*****************

Maskava grasās padarīt sarežģītākus noteikumus, kas Eiropas Savienības pilsoņiem būs jāievēro, ieceļojot Krievijas teritorijā.
Krievijas Federālā tūrisma aģentūra ("Rosturizm") piedāvājusi ieviest  identifikācijas metodi pēc  pirkstu nospiedumiem ES pilsoņiem. Iestādes vadītājs Oļegs Safonovs sacija, ka tā esot atbilde uz analoģisko un, pēc viņa teiktā, klaji nedraudzīgo ES soli.
Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis atvieglot ieceļošanas noteikumus  Brazīlijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas - pilsoņiem.

******************

Ministru kabinets  atbalstīja ANO Vispārējās konvencijas par Kioto protokolu Dohas grozījumus, kas nosaka mērķus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai līdz 2020.gadam.
Jāatgādina, ka Kioto protokols tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu. Tas tika pieņemts 1997. gada 11. decembrī Kioto, Japānā,  protokolu parakstījusi 191 valsts.

Dohas grozījumi tika izstrādāti jau pirms vairākiem gadiem. 
Dohas grozījumu oficiāla stāšanās spēkā ir viens no primārajiem ES mērķiem. 

Jūnijā grozījumi tika apstiprināti arī Eiropas Parlamentā, kur notika plašas debates.  Deputāti izteica atbalstu mērķiem, tomēr izskanēja arī nožēla, ka ES ir viena cīņā ar klimata pārmaiņām un ka lielāko piesārņojumu radošās valstis neizrāda aktivitāti grozījumu parakstīšanā.
Debatēs uzstājās arī Latvijas pārstāvis Krišjānis Kariņš, norādot, ka ES rada vien desmito daļu no kopējām emisijām. Līdz ar to pat gadījumā, ja Eiropa emisijas samazina līdz nullei, 50% mērķis joprojām netiks sasniegts. Viņš aicināja saprast, ka Eiropa viena pati nevar panākt negatīvo klimata izmaiņu mazināšanos. 

Dohas grozījumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinēs VARAM.
Daudziem autovadītājiem ir zināmas tādas vietas uz ceļiem, kur regulāri notiek avārijas. Šīs vietas tiek definētas kā melnie punkti. Kamēr citās Eiropas valstīs par bīstamiem krustojumiem brīdina ar speciālu ceļa zīmi “melnais punkts”, tikmēr Latvijā šāda ceļa zīme nemaz Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) nav paredzēta. Pie mums melnos punktus cenšas likvidēt, aicinot vadītājus samazināt atļauto braukšanas ātrumu, aizliedzot veikt pagriezienus vai rekonstruējot krustojumus.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem ir 58 melnie punkti. Labā ziņa ir tāda, ka pēdējo gadu laikā bīstamo vietu skaitam ir tendence samazināties.
Pirms trīs gadiem Latvijā bija 68 melnie punkti, bet pirms sešiem gadiem pat 174.

LVC skaidro, ka par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.
Bīstamo vietu mazināšana nav ātrs un lēts process, jo nereti nākas pārbūvēt visu krustojumu. Šogad tiekot strādāts pie 10 melno punktu likvidēšanas.

Viens no melnajiem punktiem ir uz Ventspils šosejas ar Tukuma autoceļu, tur ir plānota rotācijas apļa izbūve. Medemciemā uz Jelgavas šosejas joprojām ir atļauts kreisais pagrieziens, bet, visticamāk, jau nākamgad tur tiks veikti pārbūves darbi, pagrieziens tiks likvidēts.
Nupat kā drošāks padarīts kāds krustojums uz Tallinas šoseja pirms Ādažiem, kur ticis aizliegts kreisais pagrieziens, braucot virzienā no Rīgas. Šī ceļa malā atrodas gan kokaudzētava, gan privātmāju ciemats.

Lielā daļā gadījumu bīstamību uz ceļiem rada nevis pats krustojums, bet apstāklis, ka autovadītāji neievēro CSN. Daudzos gadījumos šā iemesla dēļ ar ceļa zīmju nomaiņu melnā punkta likvidēšanai ir par maz. 
Atsevišķās vietās drošību uz ceļa šogad izdevies uzlabot, uzstādot stacionāros fotoradarus. Tomēr daudziem krustojumiem līdz rekonstrukcijai vēl kāds laiks būs jāpagaida, jo cīņa ar melno punktu likvidēšanu notiek pakāpeniski daudzu gadu garumā.

Autori: Uldis Birziņš, LTV
30.augustā  Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notiks Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas rīkotais Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncerts "Vidzemes talanti".

Koncertā piedalīsies 18 Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi un konkursu laureāti no Jaunpiebalgas, Cēsīm, Limbažiem, Madonas, Ogres, Smiltenes, Staiceles un Valmieras. Jaunie talanti uzstāties kopā ar Vidzemes kamerorķestri un diriģentu Andri Veismani. 

Koncertā būs dažādu instrumentu - vijoles, klarnetes, marimbas, čella, klavieru, flautas, akordeona, tubas, fagota, mežraga, vibrafona, saksofona - spēle.

Aranžijas solo instrumentiem ar orķestri rakstījis Starptautiskās "Sinfonia Baltica" prēmijas laureāts, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas skolotājs un komponists Andris Riekstiņš.

Jauno mākslinieku un kamerorķestra izpildījumā būs dzirdami J.Mediņa, E.Mlinarska, J.S.Baha, V.A.Mocarta, I.Berkoviča, G.F.Hendeļa, J.Haidna un citu komponistu skaņdarbi.

 Daudzās ģimenēs mācību gada sākums tiek atzīmēts, dodoties svētku pusdienās vai vakariņās. Lai palīdzētu ar skolas lietu iegādi SOS ciematos dzīvojošām ģimenēm, ap 30 restorānu un kafejnīcu šogad nolēmušas iesaistīties īpašā labdarības akcijā. "Ēd brašāk - palīdzi knašāk!". Restorāni, kuri piedalās akcijā, apņēmušies 10% no saviem svētku dienas ieņēmumiem ziedot SOS bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam un sagatavošanai skolas gaitām.

Šīs labdarības akcijas idejas autors ir Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons, kurš jau ilgus gadus ir labos draugos ar restorānu "Vairāk Saules" šefpavāru Endiju Bērziņu. Jau iepriekš abiem bijusi laba sadarbība, organizējot mazāka apmēra akcijas, taču šogad bijusi iecere iekustināt labdarībā ar citus kolēģus. Pavārs kopumā uzrunājis ap 60 pazīstamāku un mazāk pazīstamu ēstuvju šefpavārus. Pagaidām akcijai ir atsaukušies amata brāļi no aptuveni 30 restorāniem un kafejnīcām Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Jelgavā un Mārupē.

Ja kādam rodas interese piedalīties akcijā, to vēl var pagūt izdarīt, piesakoties SOS bērnu ciematu asociācijā.

6. augustā šefpavārs Endijs Bērziņš uz īpašām brokastīm bija ielūdzis gan savus kolēģus - Mārtiņu Sirmo, Lauri Aleksejevu, Andri Rūmīti, Valteru Zirdziņu, Kasparu Jansonu un Māri Jansonu, gan mediju pārstāvjus un arī sešus bērnus no Valmieras SOS ciemata. Tieši šie bērni bija uzaicināti pabrokastot ar zināmajiem pavāriem, jo visiem ir pastiprināta uzmanība par ēst gatavošanu. Viens no SOS bērnu ciemata puišiem jau apgūst pavārmākslu.

Akcijā "Ēd brašāk - palīdzi knašāk!" piedalīsies restorāni : "Vairāk Saules", "3 prir", "Bibliotēka Nr.1", "Valtera restorāns", "36. līnija", "Hercogs", "Muusu", "K.I.D.", "Fazenda", "Mercato", "Ostas Skati", "Mazā Kaņepe", "Stock Pot", "BBārs", "Neptūns", kafejnīcas "Annas Dārzs", "Austra" un "Lapsas māja", kā arī kafejnīca "Jauna Saule" un restorāns "Rātes Vārti" Valmierā. 
Eiropas Parlamentam ir viens no pasaulē lielākajiem mutiskās tulkošanas dienestiem. Tulkiem ir nozīmīga loma EP darbā. Ja sākotnēji Eiropas Kopienas oficiālās valodas bija tās četru dibinātājvalstu valodas -- vācu, franču, nīderlandiešu un itāļu, tad tagad ikdienas darbs norit 24 valodās, radot 552 valodu kombinācijas.

Papildus oficiālajām valodām saziņa bieži notiek kandidātvalstu valodās, kā arī krievu, ķīniešu, arābu, japāņu u.c. valodās.

Tāpēc EP vajadzīgi tulki – vēl līdz 1.septembrim var pieteikties pastāvīgam darbam ES institūcijās.

Tāpat ir sākusies pieteikšanās praksei Eiropas Parlamentā! Augstskolu absolventi var papildināt zināšanas, taču pats aizraujošākais – klātienē izprast un piedzīvot, kā darbojas ES, tās institūcijas. Jāpiebilst, ka ir arī konkurētspējīga stipendija. Prakses iespējas arī Eiropas Parlamenta informācijas birojā Rīgā.

Praksei var pieteikties augstskolu absolventi, ir arī vietas jauniešiem, kas nupat beiguši vidusskolu, un arī cilvēki ar funkcionāliem vai attīstības traucējumiem var meklēt savu prakses vietu. Prakses vietu ik gadu iekāro 25000 cilvēku, taču reāli apstiprinājumu saņem ap 600. 

Ideālā praktikanta trīs nepieciešamās īpašības raksturo Alans Krespinets, kas atbild par informācijas apriti ar praktikantiem: “Praktikantam jābūt daudzpusīgam, jāspēj izrādīt iniciatīvu un arī jāspēj strādāt komandā.”

Prakse, protams, negarantē vietu darbam EP, taču, kā arī mums iepriekšējos raidījumos stāstījuši vairāki praktikanti, tā ir nenovērtējama pieredze.

Visērtāk visu informāciju var iegūt EP mājas lapā vai apmeklējot “facebook” kontu: Eiropas parlaments Latvijā. 

18.augusts – tikai 1201. gadā - bīskaps Alberts ieliek pirmo pamatakmeni Rīgas pilsētas pamatos, līdz ar to tiek uzskatīts, ka tā dibināta tieši šajā datumā.

Daži fakti par R'īgu:

Kad Gustavs II Ādolfs iekaroja Rīgu (1621), Rīgai bija vairāk iedzīvotāju un spēcīgāka ekonomika nekā Stokholmai.

Skatoties Rīgas vēsturē redzams, ka kādreiz pie Vecrīgas atradās Rīgas osta.

Tāpat nez vai daudzi zin, ka viens no pirmajiem tankiem tika izgatavots Rīgā (1914-1915).

19.gs. beigās Rīgas Doma ērģeles bija lielākās ērģeles pasaulē. Mūsdienās tās tiek uzskatītas par vienu no pasaulē vērtīgākajām un vēsturiskajām ērģelēm.

17.gs. beigās Pētera baznīcas tornis bija augstākā koka konstrukcija pasaulē.

Tūdaļ Rīgas tuvumā būvēs ātrvilcienu, bet vēl tikai 1852. gadā Rīgā parādījās pirmais zirgu omnibuss. Viens brauciens zirgu omnibusā maksāja 10 kapeikas, bet brauciens uz omnibusa jumta maksāja 5 kapeikas. 

Rīgas īsākā iela ir Atgriežu iela, kas ir 30 metrus gara. Tā atrodas pie Saeimas deputātu frakciju un komisiju ēkas. 

Bet šaurākā Rīgas iela ir Rozena iela, kas atrodas pie 1991. gada barikāžu muzeja. 

Viens no Rīgas simboliem - Laimas pulkstenis tika uzbūvēts 1924. gadā ar praktisku nolūku - ļaut rīdziniekiem ierasties darbā precīzi laikā. 1936.gadā pulksteni izdekorēja ar valsts lielākā saldumu ražotāja "Laima" nosaukumu un logotipu. Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends. 1999. gadā "Laimas" pulkstenim veica pilnīgu rekonstrukciju, atjaunojot tādu izskatu, kāds tas bija trīsdesmitajos gados. Tagad laukums pie Laimas pulksteņa ir viena no populārākajām tikšanās vietām gan rīdzinieku, gan Rīgas viesu vidū.


Ķemeru Nacionālajā parkā sestdien, 22.augustā, notiks siena talka.

Pasākuma laikā paredzēts savākt nopļauto zāli, krūmus un atvases, bet atpūtas brīžos varēs klausīties speciālistu stāstījumā par apkārt esošajām dabas vērtībām un to nozīmi. Būs arī tematiskas radošās darbnīcas bērniem un talkai atbilstoša maltīte brīvā dabā.

Talkas retu un aizsargājamu biotopu kopšanai, iesaistot plašāku sabiedrību, Ķemeru Nacionālajā parkā tiek rīkotas jau trešo gadu. 
Uzņēmējdarbības veicināšanai un apdzīvotības saglabāšanai lauku apvidos būs pieejami 126,636 miljoni eiro.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un apdzīvotības saglabāšanos.

Prioritāri atbalstīs objektus, kas ļauj veicināt lauksaimniecības uzņēmējdarbības konkurētspēju attiecīgajā teritorijā, lai nodrošinātu efektīvāku ceļa infrastruktūras attīstību un ievērotu vietējo uzņēmēju intereses.

 Atbalstu varēs saņemt 110 novadu pašvaldības.
Pasākumam paredzētais publiskais finansējums ir 126,636 miljoni eiro, un atbalsta apmērs vienam atbalsta pretendentam nepārsniedz četrus miljonus eiro, kas tiek noteikts ievērojot aprēķina metodiku ar šādu proporciju - pašvaldības kopējais grantsceļu garums (40%), reģistrēto lauksaimniecības dzīvnieku skaits (30%) un laukaugu platība (30%).
Vasaras noslēgumā un līdz mācību gada sākumu satiksme kļūst intensīvāka. Mazo ekspertu skola atgādina vecākiem pamatnosacījumus, pārvietojoties ar bērnu uz ceļa ar kājām, automašīnu vai velosipēdu.
 
Kājāmgājējiem
  •  Stāsti bērnam par ceļu satiksmes noteikumiem. Iepazīstini ar luksofora krāsām, gājēju pāreju u.c. svarīgiem faktoriem. Iemāci mazajam, pie kuras krāsas drīkst šķērsot ielu, kā arī – kurā vietā drīkst pāriet ceļam. Norādi, ka būtiski ir atstarotāji uz apģērba vai mugursomas.[/*][*] Rādi piemēru! Atceries, ka bērns mācās vecāku paradumus. Nepārkāp noteikumus viņa klātbūtnē. Tāpat arī nemēģini pārskriet pāri ielai tuvu braucošai mašīnai. Bērns līdzīgā gadījumā var neaprēķināt pareizu attālumu līdz transportlīdzeklim un pakļūt zem tā.[/*][*] Pastāsti bērnam, ka jāizvairās no spēlēšanās tuvu ceļam. Māci, ka rotaļlietas nav tik svarīgas kā dzīvība! Nav vērts skriet pakaļ bumbai skrituļdēlim uz ceļa, iepriekš nepārliecinoties par drošību. Ja kāda rotaļlieta gadījusies uz ceļa, labāk palūgt pieaugušo to paņemt.[/*]
 
Pārvietojoties ar automašīnu
  •  Bērnu automašīnā pārvieto vienīgi speciālā autokrēsliņā, kas atbilst bērna augumam un svaram. Nostiprini to pareizi – ar drošības jostu.[/*][*] Novērs bērna “dauzīšanos” mašīnā! Piedāvā kādu uzdevumu, piemēram, emociju kartītes.[/*][*] Brauciena laikā atļauj turēt rokās mantiņas, ar kurām nevar savainoties. Nedod koka klucīšus vai plastmasas rotaļlietas ar asiem stūriem vai malām.[/*][*] Ēdienus un dzērienus dod tikai apstājoties. Ja bērns lūdz padzerties vai kaut ko apēst, obligāti apstājies.[/*]
 
Izbraucienā ar riteni vai skrituļdēli
  •  Sagatavo inventāru. Obligāta prasība ir ķivere, braucot ar skrituļdēli vai skrituļslidām – arī elkoņu, plaukstu un ceļu sargi.[/*][*] Pārvietojoties ar skrituļdēli vai skrituļslidām, svarīgs ir gluds asfalts. Iespējams, laba doma ir ļaut bērnam apgūt skrituļošanas vai skeitošanas prasmes profesionāla skolotāja vadībā.[/*][*] Raugies, lai velosipēds ir aprīkots ar nepieciešamajiem signāliem un gaismām. Velosipēda priekšā jābūt baltas gaismas lampiņai, aizmugurē – sarkanai.[/*][*] Pārdomā maršruta izvēli un paturi mazo redzes lokā. Nebrauc ar mazo garus un sarežģītus posmus pa lielceļa nomali vai autoceļiem ar lielu satiksmes intensitāti.[/*][*] Vienmēr ņem līdzi ūdeni. Atūdeņošanās it sevišķi bīstama ir karstās un saulainās dienās.[/*][*] Atceries! Bērnam no 7 gadu vecuma atļauts braukt ar velosipēdu pa ietvēm un velosipēda ceļiem, brauktuvi vai ceļmalu tikai kopā ar pilngadīgas personu. 7-10 gadu vecumā var mācīties braukt pagalmā, parkā, stadionā vai uz ielas pieaugušo klātbūtnē. Tikai no 10 gadu vecuma var kļūt par pilntiesīgu velosipēda vadītāju, ja sekmīgi nokārtots vadītāja eksāmens.[/*]
Konstruktora "Lego" salikšana pēc instrukcijas apspiež radošumu, noskaidrots jaunā amerikāņu un norvēģu zinātnieku pētījumā.

Eksperimenta dalībnieki bija sadalīti divās grupās. Pirmajai tika iedota instrukcija, kurā soli pa solim parādīta konstruktora salikšana, savukārt otra grupa varēja izveidot no "Lego" klucīšiem to, ko paši vēlējās. Pēc tam eksperimentā iesaistītajiem tika doti vairāki radoši uzdevumi, ar kuriem ievērojami labāk tika galā otrā grupa.

"Ir bijuši vairāki pētījumi par to, kas veicina jaunradi. Mūsējais ir starp nedaudziem pētījumiem, kurā mēģināts noskaidrot, kas to ierobežo," norāda norvēģu pētniece Mārita Gunnešena Engesete. "Mēs secinājām, ka skaidra uzdevuma definēšana var kavēt radošo domāšanu tālāko uzdevumu risināšanā." "Lego" apgalvo, ka kompānijas ražotie klucīši attīstot bērnos radošumu. Taču vecāki arvien biežāk sūdzas, ka komplekti ierobežojot bērnu iztēli, jo tiem pievienotas ļoti detalizētas salikšanas instrukcijas.

Pētījuma autori "Lego" konstruktora būvēšanu pēc instrukcijas salīdzina ar kādas problēmas risinājuma meklēšanu "Google" tā vietā, lai izdomātu to pats. "Uzņēmumu vadītājiem un likumdevējiem jāizglītojas par to, kā vienveidīgu uzdevumu veikšana var traucēt radoša darba veikšanai. Tāpat arī skolēnu un studentu standartizētie kontroldarbi, kuros ļoti konkrēti definēti uzdevumi, var būt šķērslis radošai domāšanai," teikts akadēmiskajā žurnālā "Journal of Marketing Research" publicētajā pētījumā.

Sausā laika ietekmē Eiropas ziemeļu un austrumu daļā, tostarp Latvijā, pieaug ugunsbīstamība, brīdina sinoptiķi. Līdz ar to Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājumu par augstu ugunsbīstamību, kas vietām sasniedz ceturto klasi no piecām,izsludinājis visos valsts reģionos.

Latvijas Valsts meža dienests jau no 25. aprīļa noteicis ugunsnedrošo laikposmu mežos. Uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus un citus gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, dedzināt atkritumus, braukt pa mežu un purvu ārpus ceļiem ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā arī aizliegts veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Valsts meža dienesta statistika liecina, ka lielākais ugunsgrēku skaits Latvijā katru gadu ir Rīgas un Pierīgas mežos, otra problemātiskākā vieta ir meži Daugavpils apkaimē. Šajos mežos ir visvairāk ogotāju un sēņotāju, un viens no galvenajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem ir bezatbildīga smēķēšana.

Saskaņā ar sinoptiķu prognozi tuvākajā nedēļā nokrišņu nebūs ne Skandināvijā, ne Baltijas valstīs, ne Baltkrievijā, ne Krievijas rietumos un Ukrainas centrālajā daļā, līdz ar to sausums un ugunsbīstamība pastiprināsies.



Turpinās uzņemšana SIVA Koledžā un Jūrmalas profesionālajā vidusskolā, kurā par valsts budžeta līdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti iespējams apgūt kādu no 18 profesionālās izglītības programmām, piemēram, informācijas tehnoloģijas, metālapstrāde, ēdināšanas pakalpojumi un citas.

Mācoties Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai studējot koledžā, personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti valsts apmaksā ne tikai izglītības programmu apguvi, bet arī nodrošina speciālistu (piemēram, ārsta, psihologa, ergoterapeita u.c.) konsultācijas un nodarbības, dažādas veselību veicinošas procedūras, autovadīšanas apmācību, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem - surdotulkošanu sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību -, kā arī dzīvošanu dienesta viesnīcā un ēdināšanu. Būtiski, ka izglītības programmās iekļauta arī prakse, kuru palīdz organizēt SIVA speciālisti.

2015./2016.gadā uzņemšana Jūrmalas profesionālajā vidusskolā notiek 11 izglītības programmās, lai iegūtu šādas kvalifikācijas - datorsistēmu tehniķis, pavārs, pavāra palīgs, konditora palīgs, rūpniecības komercdarbinieks, tirdzniecības zāles darbinieks, elektrotehnikas montētājs, montāžas darbu atslēdznieks, informācijas ievadīšanas operators, uzskaitvedis, palīgšuvējs, veļas mazgātājs un gludinātājs, kā arī apdrukas tehnoloģijas. Mācību ilgums Jūrmalas profesionālajā vidusskolā ir atkarīgs no izglītības programmas no 480 stundām informācijas ievadīšanas operatoriem līdz četriem gadiem datorsistēmu tehniķiem. Bez izglītības ierobežojuma iespējams apgūt divas profesionālās tālākizglītības programmas - konditora palīgs un veļas mazgātājs un gludinātājs.

2015./2016.gadā uzņemšana SIVA Koledžā notiek septiņās programmās - grāmatvedība un nodokļi, mārketings un tirdzniecība, cilvēku resursu vadība, viesnīcu servisa vadība, informācijas tehnoloģijas, lietišķo sistēmu programmatūra un tulkošana - surdotulka kvalifikācijas iegūšanai. Studiju ilgums ir no 2 - 3,5 gadiem pilna un nepilna laika klātienē. Surdotulka programma ir īpaša, jo tajā par valsts budžeta līdzekļiem iespējams studēt jebkuram interesentam pēc vidējās izglītības iegūšanas ar sekmīgiem centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā, un nokārtojot profesionālās piemērotības specialitātē pārbaudījumu.

Pirms mācību uzsākšanas cilvēkiem ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti jāveic profesionālās piemērotības noteikšana. Tās laikā tiek veiktas konsultācijas ar speciālistiem un dažādi testi, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko izglītības programmu atbilstoši katra individuālajām vēlmēm, veselības stāvoklim un iepriekšējām zināšanām. Profesionālās piemērotības noteikšanas process ilgst līdz 10 dienām, kuru laikā par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta arī ēdināšana, dzīvošana dienesta viesnīcā (ja nepieciešams) Jūrmalā un surdotulkošana personām ar dzirdes traucējumiem sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību.

Vairāk informācijas iespējams iegūt SIVA mājaslapā vai pa tālruņiem 67811750 (Profesionālās piemērotības noteikšana), 67811757 (SIVA Koledža) un 67811705 (Jūrmalas profesionālā vidusskola).
22 dažādu profesiju un vecumu vācieši sapratuši, ka dzīve mūsdienu sabiedrībā viņiem šķiet pārāk neciešama, tāpēc gluži kā pirmatnējas kopienas locekļi pārcēlušies uz pamestu lauku ciematu Odrincos Bulgārijā netālu no Grieķijas robežas.

Kompānija ir visai daudzveidīga - tajā ir gan bijušais kompānijas IBM konsultants, kāds mākslinieks no Luksemburgas, kurš ir arī santehniķis, bijusī bērnu aukle un daži pensionāri. Viņu līderis pašpasludināts šamanis Jurgens Hummess ir 57 gadus vecs galdnieks no Menhenglabdahas, kurš slimības laikā redzējis vīzijas un tagad apguvis spējas ar dažādām zālītēm dziedināt cilvēkus.

Bijušais IBM konsultants Štefans Gumbričs aģentūras ‘Reuters’ žurnālistiem pastāstījis, ka pametis gan darbus, gan draudzeni, lai uzsāktu jaunu dzīvi, kurā „nobremzētu smadzenes, kas mūsdienu pasaule ir nemitīgā joņojumā”. Daži no viņiem jau bija mēģinājuši dzīvot ārpus mūsdienu sabiedrības, taču iepriekš vienmēr bijuši dažādi traucēkļi. Tad kompānijas kodols Hummesa vadībā meditējuši pie kartes un izvēlējušies Bulgāriju.

Tāpat kā no citām Balkānu valstīm arī no Bulgārijas daudzi cilvēki devušies labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, un pirms šīs kopienas ierašanās šī gada maijā Odrincos dzīvojuši tikai pieci cilvēki. Ciematā jau daudzu gadus nav elektrības, bet šis šķietamais trūkums šī stāsta varoņiem bijusi papildu motivācija, kāpēc pārcelties tieši uz šo vietu. Vienīgais, kas Odrincos ir lielā daudzumā, ir kazas – šobrīd to esot 230, un vācieši tās izmanto piena iegūšanai un arī kā dzīvo darbaspēku. Pagaidām Odrincos gandrīz visas ēkas ir grausti, bet kopienai ir plāni daudz ko salabot, lielākoties tāpēc, lai optimizētu pārtikas ieguvi un apstrādi. 


Divi Vācijā dzīvojoši jaunieši Krišjānis un Madara ar velosipēdiem apceļojuši Latvijas pierobežu, 17 dienās pieveicot 1764,9 kilometrus. Arī turpmāk viņi apņēmušies vismaz vienu mēnesi gadā ceļot pa savu dzimto zemi.

Paņemt Latviju plaukstās un apskatīt Tēvu zemi no iepriekš neredzētas puses, tā jaunieši raksturo divās vasarās paveikto. Pērn apceļota aptuveni puse no Latvijas pierobežas - Vidzeme un Latgale, šovasar atlikusī daļa pa Zemgali un Kurzemi.
Brauciens 40 grādu temperatūrā sācies Rundālē, pēc tam virzījies caur Eleju dienvidrietumu virzienā uz Rucavu. Tālāk caur Liepāju un Ventspili līdz Kolkai, ceļojumu noslēdzot Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Visvairāk atmiņā jaunajiem ceļotājiem palicis Papes savdabīgums un jūra, kura katrā vietā izskatījusies citādāka.

Abos braucienos pieveikti 1764,9 kilometri, uz Latvijas ceļiem aizvadot 102 stundas un 21 minūti, pārvietojoties ar vidējo ātrumu 17,24 kilometri stundā. Lielākoties nakšņots teltīs, priecējusi arī draugu un paziņu pievienošanās atsevišķos ceļa posmos. Skumdina vienīgi autovadītāju attieksme, traucoties garām lielā ātrumā vai grants ceļos atstājot jauniešus putekļu mākoņos. Taču tas viņus neatturēs no skaistās Latvijas dabas baudīšanas arī turpmāk.

Uldis Birziņš, Latvijas Televīzija


Latvijas Nacionālā bibliotēka sākusi sadarbību ar interneta tehnoloģiju uzņēmuma "Google" elektronisko muzeju jeb kultūras institūta digitālo platformu. Sadarbības rezultātā "Google" elektroniskajā muzejā šobrīd ir iespēja virtuāli apskatīt LNB izstādes "Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem" attēlus, kas Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 2014. gada rudenī bija eksponēti Gaismas pilī.

Digitālajā izstādē iespējams aplūkot unikālus vēsturiskos materiālus no LNB krājuma - Rīgas kartes, dokumentus, zīmējumus un fotogrāfijas no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, piedāvājot daudzveidīgu un netradicionālu ieskatu piecās tematiskajās jomās, kas veidoja Rīgas vaibstus pirms Pirmā pasaules kara. Minētās tēmas ir "Pilsēta aug", "Rīdzinieki ir tik dažādi", "Rīdzinieki piedalās politikā", "Rīgai 700" un "Rīgas spožums un ēnas".

Ekspozīcija ir mēģinājums ielūkoties dinamiskajā, daudzveidīgajā, etniski un kultūras ziņā raibajā pilsētas dzīvē līdz 1914. gadam, kad Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. 19. gadsimta Rīgas stāsta noslēgums - cezūra, skaļš un asiņains, bēgļu ceļiem piepildīts klusuma periods, kad metropole pie Daugavas krastiem sastingusi nāves bailēs un rīdzinieku sāpēs. Izstāde noslēdzas ar lappusi no kādas skolnieces dienasgrāmatas, kurā lasāms: "1914. gada 20. jūlijs. Vācija pieteica Krievijai karu."

Virtuālā ekspozīcija latviešu valodā pieejama šeit, bet angļu valodā - šajā saitē.

"Google" kultūras institūts radīts, lai interneta lietotājiem dotu iespēju baudīt mākslas bagātības, pētīt vēsturiskiem notikumiem veltītas izstādes, neklātienē izstaigāt muzejus, kā arī skatīt antīkās un modernās pasaules arhitektūras pieminekļus. Tādējādi šie materiāli ne tikai kļūst pieejami mūsdienu cilvēkiem, bet tiek saglabāti arī nākamajām paaudzēm. Jau ziņots, ka arī daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas aplūkojama tiešsaistes "Google" kultūras institūta platformā.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) līdz 9.septembrim īstenos sociāli izglītojošo kampaņu "Atmet BEZdarbību!", kuras mērķis ir motivēt jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, izmantot iespēju īsā laikā bez maksas apgūt kādu profesiju.

Kampaņa vienlaikus norisināsies visā Latvijā. Tās laikā tiks īstenota aktīva komunikācija digitālajā vidē, tostarp sociālajos tīklos.

Projekts "Jauniešu garantija" ļauj apgūt vairāk nekā 100 darba tirgū pieprasītākās profesijas bez maksas īsā laika periodā - gada vai pusotra gada laikā. Tāpat var iegūt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, bez maksas dzīvot dienesta viesnīcā un gūt apmaksātus ceļa izdevumus prakses laikā.

Projekta "Jauniešu garantija" laikā jauniešiem tiek nodrošināta prakse dažādos Latvijas uzņēmumos, kur ir iespēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē, tā gūstot darba pieredzi, kas palielina iespējas atrast darbu un saņemt konkurētspējīgu atalgojumu mācību noslēgumā.

Jaunieši jau septembrī var sākt mācības vairāk nekā 100 darba tirgū pieprasītās profesijās. Populārākā profesija šajā uzņemšanā ir pavārs, kura kvalifikāciju var iegūt desmit profesionālās izglītības iestādēs vai to filiālēs. Septiņās izglītības iestādēs plānots sagatavot grāmatvežus un autoatslēdzniekus, savukārt sešās izglītības iestādēs - galdniekus, konditorus un restorānu pakalpojumu speciālistus. Kopumā jaunieši var izvēlēties apgūt kādu sev tīkamu profesiju vairāk nekā 40 profesionālās izglītības iestādēs vai to filiālēs visā Latvijā.

Projekta "Jauniešu garantija" izglītības programmās mācības var uzsākt jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nav nodarbināti un nemācās, tostarp neapgūst pilna laika studiju programmas. Dokumentus izvēlētajā izglītības iestādē var iesniegt līdz vasaras beigām.
Ņemot vērā vairākus faktorus, iedzīvotājiem pašiem būtu jāizvērtē, vai tiešām nelaimē nonākušam savvaļas dzīvniekam ir nepieciešams sniegt palīdzību,  informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.

Jautājumus par rīcību ar bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem dzīvniekiem raisījis gadījums, kad Kolkas pusē atrasts novārdzis lūšu mazulis, kas vēlāk nogādāts Rīgas zooloģiskajā dārzā.

Dabas aizsardzības departamenta eksperts Jēkabs Dzenis norāda, ka saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likumu slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība. Tomēr, lai ievērotu šī un citu ar dabas aizsardzības saistīto likumu prasības, ir jāizvērtē konkrētās situācijas apstākļi.

Piemēram, vairumā gadījumu, kad it kā bezpalīdzīgā situācijā nonākuši putnu mazuļi, tas neatbilst patiesībai, jo vecāki turpina par viņiem rūpēties, turklāt cilvēku iejaukšanās situāciju var pasliktināt. Bet gadījumā, ja savvaļas dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ, dzīvniekam ir sniedzama palīdzība.

Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu plēsīgo putnu, piemēram, vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu, atrašanas gadījumā jāsazinās ar Latvijā pirmās savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidotāju Uģi Bergmani, zvanot pa tālruni 29485851.

Pārējo nemedījamo sugu savainotos dzīvniekus iespēju robežās uzņem reģistrētie zooloģiskie dārzi.
To skaties šeitEiropas Jaunatnes dienu  pasākums jau klauvē pie durvīm, tas notiks nākamgad, bet organizatori jau tagad meklēt entuziastiskus jauniešus un organizācijas, kas vēlas piedalīties pasākuma tapšanā.

Visu nepieciešamo informāciju un jaunumus atradīsiet EYE2016 "Facebook" lapā tas ir šeit

Eiropas Jaunatnes dienas notiks 2016. gada 20.- 21. maijā Eiropas Parlamenta mītnē Strasbūrā. Un jaunatnes dienas ritēs zem saukļa: "Kopā mēs varam panākt pārmaiņas".
Pasākumā aicināti piedalīties 16 - 30 gadus veci jaunieši no Eiropas Savienības valstīm, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm. 

Jaunatnes dienu aktivitātes būs veltītas piecām galvenajām tēmām: karš un miers, apātija vai līdzdalība, jauniešu bezdarba samazināšana, nākotnes darbs, pasākumi ilgtspējīgai Eiropai.




**************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************

Eiropas Parlamenta (EP) "Facebook" profils tika izveidots 2009. gadā un pašlaik tam seko jau 1,8 miljoni cilvēku. Šā gada pirmajos sešos mēnešos vislielāko atbalstu izpelnījušās publikācijas, kas veltītas Starptautiskajai sieviešu dienai.

Par godu Starptautiskajai sieviešu dienai 8. martā EP Saharova balvas laureāte un sieviešu tiesību aktīviste Hauva Ibrahima ierakstīja īpašu video ziņojumu par meiteņu tiesībām uz izglītību. Publikācija ar video ziņojumu izpelnījās 100 000 "patīk" klikšķus, kas to ierindo Parlamenta "Facebook" lapas populārāko publikāciju augšgalā. 

Arī otrā šogad populārākā publikācija veltīta sieviešu dienai. Tajā Saharova balvas un Nobela prēmijas laureāte Malala Jusafzai stāsta, kāpēc ir svarīgi ieguldīt meiteņu izglītībā. Šo vēstījumu atbalstījuši 30 000 cilvēku. To skaties šeit

Trešai populārākais vēstījums  EP “Facebook” lapā ir   Šengenas līguma 30. gadadiena.
 Šengenas līgums ļauj mums brīvi ceļot visā Eiropā un eiropieši aktīvi izmato šo iespēju, gadā Šengena zonā veicot 1, 25 miljardus pārrobežu ceļojumu. Publikācija, kas atzīmē līguma 30. gadadienu, izpelnījusies gandrīz 30 000 atzīmes "patīk".

Arī Tu vari piereģistrēties Eiropas parlamenta “Facebook” kontam, tā Tu ātrāk uzzināsi par ko spriež EP deputāti un kādas no piedāvātajām EP iespējām vari izmantot Tu.  

Te "Facebook" konts: lasi šeit
Un te lasi par Eiropas Parlamenta aktualitātēm
Liepājas pludmalē vakar atrasta izskalota zobenzivs.
Eksotiskais atradums uziets netālu no pilsētas robežas, pludmalē iepretim dienvidrietumu mikrorajonam. Zobenzivs svars ir ap 80 kilogramiem un garuma ziņā tā pārspēj kvadricikla izmērus.
Atradums ir nodots zinātniekiem.

Tieši pirms astoņiem gadiem, 2007.gada 12.augustā, netālu no Liepājas, Ziemupes jūrmalā tika izskalota zobenzivs. Tā svēra 37 kilogramus. Iepriekš līdzīgi gadījumi, kad Latvijas piekrastē tika izskalota zobenzivs, fiksēti deviņas reizes līdz Otrajam pasaules karam un divas reizes pēckara periodā - 1952. un 1993.gadā pie Ventspils.

Baltijas jūrā ik pa laikam iemaldās vai krastā atrod interesantus un retus jūras iemītniekus.

Zobenzivs ir tipiska okeāna zivs, kas visbiežāk ir sastopama tropiskās joslas un mērenās joslas ūdeņos, un Baltijas jūrā tā ir tikai iemaldījusies.
Zobenzivs atradumus Baltijas jūrā var izskaidrot ar to migrāciju. Migrācijas dēļ zobenzivs ir sastopama arī tai neraksturīgākās vietās, piemēram, Melnajā jūrā, Ziemeļu jūrā vai Baltijas jūrā. Šādās vietās zivs nokļūst, sekojot līdzi zivju, galvenokārt siļķu, makreļu, stavridu vai reņģu, bariem.

Facebook Draugiem Twitter Instagram