Uz valsts galvenajiem ceļiem posmos, kuri ir labā tehniskā stāvoklī, vasarā maksimāli pieļaujamais braukšanas ātrums tiek palielināts līdz 100 km/h.

Šogad no 8. maija atļautais braukšanas ātrums būs palielināts šādos ceļu posmos:

Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (22,10.-26,00. un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30. un 74,70.-81,20. km);
Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km) un no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam (202,20.-212,20. km), kā arī
Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-38,80. km), izņemot posmus ar ātruma ierobežojumiem.

Tikmēr lielā ceļu satiksmes negadījumu skaita dēļ uz jaunajiem ceļiem Tīnūži–Koknese (P80) un Ludza–Nirza (A12), šovasar nepalielinās maksimāli pieļaujamo ātrumu līdz 100 kilometriem stundā.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Valsts policijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Latvijas valsts ceļu speciālistu ieteikumiem, jo šeit fiksēti vairāki negadījumi. 

Daļa no šiem negadījumiem ir bijusi ar traģiskām sekām, turklāt uz šiem ceļiem Valsts policija ir fiksējusi arī lielākos ātruma pārkāpumus.
Sestdien Rīgas 28.vidusskolā, Sliežu ielā 23, notiks starptautisko sacensību "Rēķini galvā" finālsacīkstes, kurās piedalīsies dalībnieki no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Slovēnijas un Latvijas.
Sacensību sākums būs plkst.12.

Šogad Latvijā trijās sacensību nacionālās atlases neklātienes kārtās startēja vairāk nekā 3700 dalībnieku. Savukārt Latvijas kārtas finālā piedalījās 84 labākie dalībnieki. Vissīvākā konkurence, kā parasti, bija vērojama 4.-6.klases dalībnieku grupā. Bez tradicionālajiem sacensību līderiem nopietni sevi šogad pieteica Alūksne un Madona, kā arī vairākas Rīgas skolas, piemēram, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskola, Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas Purvciema vidusskola, Rīgas Rīnūžu vidusskola, Friča Brīvzemnieka pamatskola, pamatskola "Harmonija", Rīgas Valsts tehnikums un ISMA "Premjers".

Sīkāka informācija par sacensību rezultātiem un projekta plāniem pieejama tīmekļa vietnē "www.miksike.lv".

Sacensības "Rēķini galvā" šogad Latvijā notiek jau 12.sezonu. 
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina iedzīvotājus izmantot reģionu dabas izglītības centrus, lai labāk iepazītu norises pavasarī.

Vidzemes reģionā dabas norises iespējams pētīt trīs izglītības centros. Gaujas nacionālā parka centrā "Pauguri" izziņas procesi notiek gan telpās, gan brīvā dabā, piemēram, spēlējot dažādas izglītojošas spēles. Maija vidū šajā centrā tiks atklāta vēl nebijusi interaktīva ekspozīcija "Dziļāk mežā: par Eiropas nozīmes aizsargājamiem biotopiem - nogāžu-platlapju mežiem un boreālajiem mežiem".

Arī centrs "Vecupītes" atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, tikai Kocēnu novadā. Tajā iespējams apskatīt izstādi par mežu un bioloģisko daudzveidību, piedalīties dabas pētniecības nodarbībās, spēlēt vides spēles, organizēt seminārus un lekcijas. Centra tuvumā sākas 2,8 kilometrus gara dabas taka, kurā iespējams aplūkot dažādas ekosistēmas.

Savukārt Ziemeļvidzemes biosfēras centra "Ziemeļvidzeme" darbība orientēta uz piekrastes dabas iepazīšanu. Tuvumā atrodas arī 1,2 kilometrus garā Randu pļavu taka, kur dabā iespējams iepazīt teritorijā augošos augus un mītošos putnus, jo tā līkumo caur melnalkšņu dumbrāju un pļavām.

Latgales reģionā ar dabas norisēm pavasarī var iepazīties izglītības centrā "Rāzna", kas atrodas Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera krastā. Pavasara norises dabā var vērot gan Mākoņkalnā, gan arī Akmeņu takā, kas ierīkota Jaunstašulos nepilnu 3 kilometru attālumā no Lipuškiem. Iepriekš piesakoties, te tiek sniegta iespēja darboties radošās un interaktīvās nodarbībās par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā, izzināt ezera un tā piekrastes iemītniekus, iepazīt nogāžu un gravu mežus.

Savukārt Pierīgā, Ķemeru nacionālajā parkā, atrodas dabas izglītības centrs "Meža māja". Izmantojot dažādus pētniecības instrumentus, var iepazīt purvus, mežus, jūras piekrasti un noslēpumaino ūdens pasauli. Tāpat iespējams izstaigāt "Meža apļa" taku, lai varētu apskatīt dabisku mežu.

DAP vērš uzmanību, ka katram dabas izglītības centram ir savs darba laiks, tāpēc apmeklējumus vēlams iepriekš saskaņot ar to darbiniekiem.
Atzīmējot ugunsdzēsības Latvijā 150.gadadienu un svinot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina ikvienu 17. un 18. maijā nākt ciemos uz ugunsdzēsēju depo visā Latvijā.

Atvērto durvju dienas laikā būs iespējams iepazīties ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, apskatīt VUGD tehniku, izmēģināt, cik tad īsti sver ugunsdzēsēju ekipējums un pamēģināt arī to, vai iespējams 30 sekunžu laikā uzģērbt ugunsdzēsēju glābēju aizsargtērpu. Kā arī ugunsdzēsēji glābēji sniegs atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem un būs iespējams nofotografēties ar VUGD tehniku un pašiem ugunsdzēsējiem.

17.maijā no pulksten 10.00 līdz 17.00 glābēji gaidīs ciemos ikvienu interesentu, savukārt 18.maijā no pulksten 10.00 līdz 15.00 gaidīs ciemos izglītības iestāžu audzēkņus.

Lai izglītības iestādes pieteiktu savu apmeklējumu 18.maijā, aicinām sazināties ar VUGD daļu un posteņu kontaktpersonām.                
Uz šosejas A7, pirms pagrieziena uz Rāmavu izveidots piemineklis „Bojā gājušam motociklistam”, tā tapšana notikusi par motoklubu finanšu līdzekļiem un motociklistu ziedojumiem 
Oficiāla pieminekļa atklāšana plānota 9.maijā.

Līdz šim motociklisti savus mūžībā aizgājušos biedrus pieminējuši braukšanas sezonas atklāšanā – katra aprīļa pēdējā sestdienā, pulcējoties pie Lielupes tilta Jūrmalā.
Kuldīgā 14.maijā tiks dots starts otrajam velobraucienam bibliotēku atbalstam, kurā aicināts piedalīties ikviens bibliotekārs, lasītājs, sadarbības partneris vai vienkārši bibliotēku draugs. 
Šogad brauciens būs uz Kuldīgas novada Padures, Īvandes un Ēdoles pagastiem, kur dalībnieki tiks iepazīstināti ne tikai ar bibliotēkām, bet arī ar ievērojamiem novadniekiem un objektiem pagastos.

Velobrauciens bibliotēku atbalstam jeb "Cycling for libraries" ir starptautiska iniciatīva, kas notiek jau piekto gadu. Šogad lielais brauciens notiks no 1. līdz 10. septembrim, tā dalībnieki dosies no Oslo fjordiem Norvēģijā līdz Orhūsai Dānijā, kur velobrauciens noslēgsies ar starptautisku konferenci "Next Library 2015".

Katru gadu notiek arī mazāki – vietējas nozīmes velobraucieni, ar tiem var iepazīties oficiālajā "Cycling for libraries" tīmekļa vietnē.

Dalībnieki tiek aicināti reģistrēties līdz 11.maijam. Sīkāku informāciju par pasākumu var atrast Kuldīgas bibliotēkas mājas lapā "http://biblio.kuldiga.lv/".
Atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas 25. gadadienu, kā arī sagaidot Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa dzimšanas dienu, Limbažos uzsākta Latvijas himnas ieaušana īpašā jostā. Tā ir tautas lietišķās mākslas studijas „Dzilna” audēju izauklēta ideja un jostas aušanā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Latvijas himnā ir gandrīz 150 burti, un audējas lēš, ka josta sanāks apmēram 16 metrus gara. Josta top speciāli šai aktivitātei gatavotās stellēs, tās pamats būs austs, savukārt burti izšūti. Jostas darināšana jāpabeidz līdz Latvijas dzimšanas dienai 18. novembrī, un limbažnieki cer, ka viņiem talkā nāks arī daudzi citi Latvijas iedzīvotāji.  

Aust var nākt jebkurš, kurš vēlas, vienalga no kura Latvijas novada.
           
Jostas aušana notiek gadā, kad himnas autoram Baumaņu Kārlim varam svinēt 180. dzimšanas dienu. Mēneša beigās viņa dzimtajā Viļķenes pagastā notiks arī komponistam veltīts pasākums „Himnas goda diena”.
Dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, 3. maijā, jau otro reizi tika pasniegts apbalvojums "Laiks Ziedonim", laureāti cildināti piecās nominācijās. 

Zinātnes nominācijā "Taureņu uzbrukums" balvu ieguva kognitīvo zinātņu pētnieks profesors Jurģis Šķilters, kurš savos pētījumos pievērsies valodai un tam, kā domājam, uztveram pasauli un sevi. Pašlaik viņa interešu lokā nonācis tas, kā latviešu valodā uztveram telpu.
Šajā nominācija bija izvirzīti arī muzikologs Mārtiņš Boiko, vēsturnieks Harijs Tumans, matemātiķis Andris Ambainis, ekonomists Tālis Putniņš un inženierzinātņu doktors Kaspars Kalniņš.

Nominācijā "Bize" balvu saņēma latviešu bērnu literatūras veicinātāja un rakstniece Inese Zandere. Šajā nominācijā par dzīvi literatūrā bija izvirzīti arī jaunās paaudzes latgaliešu literāte Ilze Sperga, rakstnieks Reinis Runcis un rakstniece Inga Ābele.

Tautsaimniecības nominācijā "Zemi es mācos" balvu saņēma uzņēmuma "Infogram" dibinātājs Uldis Leiterts. Uz balvu pretendēja arī Kaspars Ādams, kurš izveidojis "Liellopu izsoļu namu", senču zīmola atjaunotājs Toms Ērenpreiss un viens no zāļu tēju ražošanas celmlaužiem Latvijā Atrūrs Tereško.

Savukārt bērnu un jauniešu nominācijā "Rabarbers" balvu saņēma Saldus 2.vidusskolas 11.klases skolnieks aizrautīgais grāmatu kolekcionārs septiņpadsmitgadīgais Valters Dakša. Viņa plašā kolekcija glabājas Oskara Kalpaka muzejā "Airītes" un ir pieejama ikvienam muzeja apmeklētājam. Viņš atšķiras no citiem jauniešiem ar padziļināto interesi par Latvijas vēsturi, tagadni, tās literatūru, kultūru un cilvēkiem, kas to rada.
Balvai bija izvirzīti arī students un "Straume" "inline" skolas treneris, kurš popularizē ekstrēmo skrituļslidošanu jaunatnes vidū, Nils Jansons, kā arī pūču pētnieks Andris Avotiņš.

Novadpētniecības nominācijā "Kedas" balvu saņēma Varis Auziņš, kurš pāris gados izpētījis un sācis atjaunot gandrīz izzudušu Vidzemes folkloras kapelu tradīciju – latviešu basa instrumenta basītes spēli.
Nominācijā uz balvu pretendēja arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja meistars Aldonis Baldiņš un starpnozaru mākslas grupa "Serde".

Kopumā apbalvojumam tika saņemti 170 pieteikumi. 

Latvijas hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans ir pamatīgi sašutis par Latvijas valsts vadošo amatpersonu vienaldzību attiecībā pret valstsvienību, jo neviena no tām nav iedomājusies komandu, kura aizstāv Latvijas godu pasaules čempionātā, apsveikt Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā.

Lipmans sacīja, ka pirmo reizi, kopš viņš ir LHF vadītājs un ar izlasi valsts svētku laikā ir kopā pasaules čempionātā, valsts amatpersonas nav iedomājušās nosūtīt kaut vai simbolisku apsveikumu komandai. 

"Diemžēl, bet izskatās, ka valsts prezidentam šobrīd, kad viņš jau domā par aiziešanu no amata, viss ir pie vienas vietas, Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece vispār nezina kas tas tāds hokejs un sports vispār ir, premjerei Straujumai tam nav laika. Labi, vismaz par sportu atbildošā Izglītības un zinātnes ministrija varēja kaut divus vārdus atsūtīt. Domājiet, ka puišiem tas nav svarīgi? Muļķības, kurš tad negrib, lai par viņiem atceras. Runa taču ir par valsts svētkiem un nacionālo izlasi, valsts lepnumu, komandu, kura četras reizes pēc kārtas ir piedalījusies olimpiskajās spēlēs," sašutumu pauda Lipmans.

Viņš arī uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvijas hokejisti tiks pie panākumiem, tie paši politiķi un sporta amatpersonas būs pirmās, kas steigs viņus apsveikt. "Tad viņi būs klāt vesels bars, ticiet man," pārliecināts ir Latvijas hokeja dzīves vadītājs.

Kā piemēru Lipmans minēja Somijas izlasi, kuru klātienē Ostravā jau ir atbalstījis premjers Juha Sipilā, kurš komandu uzmundrinājis nākamajā mačā pēc zaudējuma pret ASV izlasi. "Citas komandas atbalsta valsts amatpersonas klātienē, brauc skatās, iedvesmo spēlētājus ģērbtuvē. Tas taču arī iedvesmo, ja tavas valsts augsta amatpersona klātienē uzmundrina. Mūsu izlases spēlētāji to taču arī jūt, kāda ir valsts vadības attieksme pret viņiem. Mums tā diemžēl ir nekāda," pārliecināts ir LHF prezidents.

Biogrāfiskās filmas "Cobain: Montage of Heck" režisors Brets Morgens iecerējis vasarā izlaist grandžroka grupas "Nirvana" solista Kurta Kobeina solo ierakstu, ziņo britu laikraksts "The Guardian".

Lai arī tiek baumots, ka Koneins pirms nāves plānoja izdot soloalbumu, līdz šim nebija atrasti viņa ieraksti bez "Nirvana".

Veidojot dokumentālo filmu par Kobeina dzīvi, Morgens noklausījās vairāk nekā 200 stundas garu materiālu, ko mūziķis ierakstīja savā mājā. No tā režisors izveidojis albumu ar "neizlaistiem dārgakmeņiem".

Albumā būs iekļauta Kobeina kaverversija grupas "The Beatles" dziesmai "And I Love Her", kas pagājušomēnes tika izlaista internetā.
No 5. maija iedzīvotāji, kam izsniegta sociālā dienesta izziņa par trūcīgās personas vai ģimenes statusu, vai arī nonākšanu krīzes situācijā, varēs saņemt pārtikas pakas. Palīdzības pakas būs pieejamas 474 vietās visā Latvijas teritorijā.

Kopumā gada laikā ar pārtikas pakām plānots palīdzēt aptuveni 98 tūkstošiem iedzīvotāju.

No jūnija trūcīgajiem iedzīvotājiem būs pieejamas arī higiēnas un saimniecības preču pakas, bet vasaras otrajā pusē – arī mācību līdzekļu komplekti bērniem.

Lielā daļā Latvijas teritorijas palīdzības paku izsniegšanu nodrošinās Latvijas Sarkanais Krusts.

Papildus visam tiks sniegti arī tā saucamie sociālās iekļaušanās pasākumi, ar kuriem mēģinās cilvēkus atgriezt ikdienas dzīvē atpakaļ no  trūcīgo statusa.
Otrdienas pēcpusdienā plaša nokrišņu zona atrodas virs Nīderlandes, Dānijas un Skandināvijas dienvidiem, un nākamajā diennaktī tā sasniegs Latviju atnesot ilgstošu un brīžiem stipru lietu Kurzemē un valsts centrālajā daļā, liecina prognozes.

Naktī debesis būs daļēji apmākušās, brīžiem līs, bet spēcīgākie nokrišņi Kurzemi sasniegs agrā trešdienas rītā. Pūtīs mērens dienvidaustrumu vējš, vienīgi Kurzemē tas būs spēcīgāks - brāzmās 10-15 metri sekundē.
Nakts būs silta - minimālā temperatūra +7..+13 grādi.

Dienā būs pārsvarā apmācies laiks, Latgalē skaidrosies un spīdēs saule. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos gaidāms ilgstošs lietus. Stiprāk līs no rīta, kā arī vēlā pēcpusdienā un vakarā. Pastiprināsies dienvidaustrumu vējš, brāzmās 11-16 metri sekundē, bet pēcpusdienā Kurzemē un Zemgalē būs lēns mainīga virziena vējš.
Maksimālā gaisa temperatūra +14..+19 grādi, Kurzemē vēsāks - +10..+13 grādi.

Lietus Kurzemē un valsts centrālajā daļā ar nelieliem pārtraukumiem ilgs gandrīz diennaktī un nokrišņu daudzums vietām sasniegs gandrīz visa mēneša normu. Iespējams arī pērkona negaiss.

Vidēji Latvijā maijā nolīst 50 milimetri lietus, pašreizējās prognozes liecina, ka dažviet Zemgalē un Rīgas apkārtnē nokrišņu daudzums diennakts laikā var būt ap 40 milimetriem.

Naktī lietus dēļ brīžiem būs apgrūtināta braukšana, zemes ceļi var būt applūduši, iespējami izskalojumi, kas dažos ceļu posmos var daļēji vai pilnībā apturēt satiksmi.

Rīgā lietus sāksies trešdienas rītā un turpināsies līdz ceturtdienas nakts otrajai pusei. Pūtīs mēreni stiprs dienvidaustrumu vējš, dienas laikā brāzmās 10-14 metri sekundē. Gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī ap +13..+15 grādiem.
Austrumu pierobežu teritorijās uzsākta meža dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, uzsākta  5.maijā un turpināsies divas nedēļas, līdzīgi kā tas noticis ik gadu pavasarī.

Tā kā jau divus gadus nav konstatēts trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekiem un no 2013.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, vakcinācija tiks veikta Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, teritorijās, kas atrodas 70-100 kilometru attālumā no robežas.
Brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti nevajadzētu aiztikt, jo tādējādi meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs. 

Tās nav bīstamas ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu, kuras iekšpuse ir šķidra un nokļuvusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. Pieaugušie aicināti par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās neaiztikt. Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, to apēdot dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.

Latvijas ceturtajā kasieru čempionātā kopvērtējumā par uzvarētāju kļuva Baiba Kaušele, kura strādā uzņēmuma "Antaris" veikalā Daugavpilī.

Čempionātā tika noteikti uzvarētāji arī citos konkursos. Piemēram, konkursa kategorijā komunikācijā uzvarēja Daina Libeka (Jūrmalā), darbs ar kases aparātu - Linda Krieviņa (Bēnes patērētāju biedrība), likumdošanā - Elena Gugane (Rēzekne), naudas skaitīšanā - Kristīne Helmane (Bēnes patērētāju biedrība).

Kasieru čempionātā piedalījās arī topošie komercdarbinieki no sešām mācību iestādēm (no Rīgas, Preiļiem, Valmieras, Jelgavas un Jēkabpils).

Veicamie uzdevumi - pirkuma reģistrācija (preču apstrādes ātrums un kvalitāte, strādājot ar kases sistēmu), kontakts ar pircēju (dialogs, tostarp par neikdienišķām, kuriozām, konflikta situācijām kasieru darbā), naudas skaitīšana, tās apstrādes ātrums un precizitāte, kas varētu būt viena no skatītājiem interesantākajām disciplīnām, un likumdošanas pārzināšana (tests likumdošanā par patērētāju tiesībām, preču kustību un darba attiecībām/darba drošību).
Eiropas Parlaments (EP) ir ierobežojis videi kaitīgo plastmasas maisiņu lietošanu. Noteikumi paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs krasi jāsamazina visbiežāk izplatīto un piesārņojošāko plastmasas maisiņu patēriņš.

ES dalībvalstis varēs izvēlēties vienu no divām iespējām.

Pirmā, nodrošināt, lai gada vidējais „plāno” maisiņu, kas bioloģiski nenoārdās, patēriņš no 2019.gada nepārsniegtu 90 maisiņus uz iedzīvotāju, un no 2025.gada nepārsniegtu 40 maisiņus uz iedzīvotāju
Otrā, nodrošināt, ka no 2018.gada šī veida maisiņus pircējiem vairs neizsniedz bez maksas.

Lielākā daļa plastmasas iepirkumu maisiņu ir plānāki par 50 mikroniem. Tos daudz retāk nekā biezākus maisiņus lieto atkārtoti, tie straujāk nonāk atkritumos un biežāk tiek "mēsloti" vidē, piesārņojot ūdenstilpnes un ūdens ekosistēmas.
Ikviens ES iedzīvotājs 2010.gadā patērēja 198 plastmasas maisiņus, no kuriem 90% bija “plānie”. Plastmasas maisiņu patēriņam ir tendence ievērojami pieaugt. Aprēķināts, ka 2010.gadā atkritumos nonāca vairāk nekā astoņi miljardi plastmasas maisiņu.
Piektdien Smiltenē notiks Ielu stafetes 2015. Programmā 350m skrējieni pirmsskolas vecuma bērniem un 1.klašu skolēniem; 6x350 m stafešu skrējieni 2.-3.; 4.-5.; 6-7.; 8.-9.; 10.-12.klašu skolēniem un pieaugušajiem. Komandām iepriekšēja pieteikšanās līdz 29.aprīlim Smiltenes sporta centrā vai pa tel.26460704, sportacentrs@gmail.com.

Laikā no 19.- 23. aprīlim Grundzāles pamatskolas meiteņu komanda, kas trenējas Smiltenes BJSS, ar panākumiem piedalījās Pasaules skolēnu čempionātā orientēšanās sportā Turcijā. Agnija Caune kļuva par Pasaules skolēnu čempioni vidējā distancē. Grundzāles pamatskola komandu vērtējumā W2 skolu grupā ieguva 2.vietu. Komandā startēja Agnija Caune, Elīna Skopāne un Zanda Stabiņa.

Sestdien vienu no kluba vēsturē lielākajām uzvarām izcīnīja FK "Smiltene/ BJSS", kas savā laukumā komanda.lv 1.līgas ceturtās kārtas spēlē ar rezultātu 4:3 pārspēja vienus no visa čempionāta galvenajiem favorītiem "Rēzeknes FA" komandu. Savu nākamo spēli komanda.lv 1.līgas čempionātā "Smiltene/ BJSS" aizvadīs piektdien, 1. maijā, kad Tepera stadionā uzņems "Saldus/ Brocēni" komandu.
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis nosaucis tos 25 hokejistus, kuri dosies uz pasaules čempionātu (PČ) Prāgā, ārpus šī sastāva atstājot aizsargus Jāni Andersonu, Ēriku Ševčenko, uzbrucējus Miku Lipsbergu un Robertu Jekimovu, bet no iepriekš atsijātajiem komandā atgriežot Gunāru Skvorcovu.

Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valde izlasei izvirzījusi minimālo uzdevumu desmito vietu, bet maksimālo - iekļūt ceturtdaļfinālā. Komandas kapteinis būs Kaspars Daugaviņš, bet viņa asistenti Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts.

Latvijas izlasē būs septiņi PČ debitanti. Komandā cer, ka uzbrucējs Miks Indrašis varēs palīdzēt komandai turnīra otrajā pusē, jo viņa atlabšana pēc savainojuma "iet ļoti ātri". Par Ronaldu Ķēniņu informācijas nav nekādas, jo Vankūveras "Canucks" uzbrucējs nav atbildējis, un ar viņu neesot bijis iespējams kontaktēties pēc komandas izstāšanās no Stenlija kausa izcīņas. No kontaktēšanās ar vārtsargu Kristeru Gudļevski izlases vadība atturas, jo turpinās pirmā kārta Amerikas Hokeja līgas izslēgšanas turnīrā.
Beļavskis pirmo reizi vedīs Latvijas izlasi uz pasaules čempionātu galvenā trenera amatā. Pirms 11 gadiem, kad pasaules čempionāts arī notika Čehijā, Beļavskis bija tā brīža galvenā trenera Kurta Lindstrēma palīgs. Latvijas izlase 2004. gadā Prāgā spēlēja sekmīgi, jo iekļuva ceturtdaļfinālā. Beļavskis izlases galvenā trenera amatā pērnā gada vasarā nomainīja kanādieti Tedu Nolanu, kurš ar izlasi strādāja trīs sezonas.

Pasaules čempionāts Čehijā notiks no 1. līdz 17. maijam. Latvijas izlase A apakšgrupā Prāgā spēlēs pret Kanādu, Čehiju, Zviedriju, Šveici, Vāciju, Austriju un Franciju, savukārt B grupā Ostravā sacentīsies Somija, Krievija, ASV, Slovākija, Norvēģija, Baltkrievija, Slovēnija un Dānija.
Pirmo spēli Latvijas izlase aizvadīs 1. maijā pret Kanādu, kuras sastāvā būs arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) superzvaigzne Sidnijs Krosbijs no Pitsburgas "Penguins" komandas.

Latvijas izlases sastāvs startam PČ:
Vārtsargi: Jānis Kalniņš ("Acelbikak", Ungārija), Ervīns Muštukovs ("Aalborg", Dānija), Edgars Masaļskis ("Ambri Piotta", Šveice)
Aizsargi: Krišjānis Rēdlihs, Oskars Cibuļskis, Kristaps Sotnieks, Aleksandrs Jerofejevs (visi Rīgas "Dinamo"), Renārs Demiters (HK "Astana", Kazahstāna), Māris Jass ("Orli Znojmo", Čehija), Maksims Širokovs ("Red Ice", Šveice), Guntis Galviņš ("HC Bolzano", Itālija)
Uzbrucēji: Mārtiņš Cipulis, Andris Džeriņš, Kaspars Saulietis, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Rodrigo Ābols, Roberts Bukarts, Gunārs Skvorcovs (visi Rīgas "Dinamo"), Jānis Sprukts ("Fribourg-Gotteron", Šveice), Koba Jass ("Bili Tygri Liberec", Čehija), Lauris Bajaruns ("Rungsted", Dānija), Armands Bērziņš ("Val Pusteria", Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas "Dinamo", KHL), Ņikita Jevpalovs (Bleinvilas-Buābriānas "Armada", QMJHL)
VAS "Latvijas Valsts ceļi" kopā ar "Autoceļu Avīzi" un portālu "www.iauto.lv" aicina autovadītājus nobalsot par labāko pērn izbūvēto valsts autoceļu posmu.

Patlaban nobalsot par labāko posmu ir iespējams portālā "www.iauto.lv", kā arī portāla sociālo tīklu "Twitter" un "Facebook" kontos.

Autobraucēju izvēlēta posma būvnieki saņems Autobraucēju gada balvu. Savukārt balsotāji, kuri tiks izlozēti pēc nejaušības principa, saņems balvas no "www.iauto.lv" un VAS "Latvijas Valsts ceļi". Balsošana ilgs līdz 15.maijam.
Šveice kļuvusi par pasaules laimīgāko valsti, bet tai ar nelielu atstarpi seko Islande, Dānija, Norvēģija un Kanāda, liecina publiskotais ANO ekspertu ziņojums.

Pirmajā desmitniekā iekļāvušas arī Somija, Nīderlande, Zviedrija, Jaunzēlande un Austrālija, kamēr Latvija atrodama tikai saraksta 89.pozīcijā, ievērojami atpaliekot gan no Igaunijas, gan Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 73. un 56.vietu.

Par visnelaimīgāko no sarakstā iekļautajām 158 valstīm atzīta Togo. Nelaimīgāko valstu desmitniekā iekļautas arī Afganistāna, Sīrija, Burundi, Benina, Ruanda, Burkinafaso, Kotdivuāra, Gvineja un Čada.

Latvijā sestdien norisināsies Lielā Talka, kurā iedzīvotāji sakops apkārtējo vidi. Valsts ugundzēsības un glābšanas dienests aicina sakopšanas darbos iztikt bez atkritumu, sadzīves mantu un ugunskuru dedzināšanas, jo sausā, saulainā un vējainā laika ietekmē šī dedzināšana var kļūt nekontrolējama un pārvērsties ugunsnelaimē.

VUGD arī informē, ka sākot ar 25.aprīli Valsts mežu dienests visā Latvijas teritorijā ir noteicis meža ugunsnedrošo laika periodu.
Tas nozīmē, ka no sestdienas ir aizliegts mežos un purvos kurināt ugunskurus (izņemot tam atbilstoši ierīkotas vietas), atstāt ugunskurus bez uzraudzības un dedzināt sadzīves atkritumus, kā arī aizliegts nomest kādus gruzdošus priekšmetus, piemēram, nenodzēstus cigarešu izsmēķus vai degošus sērkociņus.
Ārvalstīs jau labu laiku darbojas interneta vietnes, kas saved kopā radošu un inovatīvu ideju autorus ar mecenātiem. To sauc par kolektīvo ieguldījumu platformu un ar tās palīdzību ir realizētas daudzas sociāli nozīmīgas, varbūt pat trakas idejas. Nupat šāda platforma sākusi darboties Latvijā. Tā ir nosaukta par Projektu banku.
Projektu banku izveidojušie cilvēki tic, ka valstī, kurā ir daudz jaunu ideju un apņēmīgu cilvēku, ir iespējams realizēt vispārdrošākos mērķus un ka finansējumu to realizēšanai vienmēr kaut kur var atrast.

"Projektu banka ir kolektīvā ieguldījuma platforma, kas palīdz satikties projektu īstenotājiem, ideju autoriem ar to iespējamajiem atbalstītājiem. Idejas var būt ļoti dažādas, galvenais, lai tās ir radošas, inovatīvas un sociāli nozīmīgas.
Var būt gan projekti, kas rada un attīsta uzņēmējdarbību, gan arī projekti, kas ir vairāk sociāla rakstura, kas uzlabo apkārtējo vidi un atrisina kaut kādas problēmas," sacīja Projektu bankas idejas autors Māris Cīrulis.

Pirmās idejas Projektu bankā jau ir iesniegtas. Kāds kungs Vidrižu pagastā vēlas izveidot jaunu ozolu birzi un, lai dzīvnieki jaunos kokus neapgrauztu, lūdz palīdzību žoga izveidē. Tikmēr Signe Meirāne gatavojas izdot jaunu kulinārijas grāmatu ar seno laiku receptēm. "Ideja ir savākt naudu otrajai grāmatai “Mūsu mantojums”. Pirmo mēs jau izdevām. Šobrīd mēs strādājam pie otrās grāmatas. Grāmata ir stāsts par mūsu mantojumu no kulinārās puses. Mēs braucam visu gadu pie omēm un opjiem un viņi stāsta par savu dzīvi caur kulināro pusi," savu ideju Latvijas Televīzijai klāstīja grāmatas “Mūsu mantojums” autore Signe Meirāne.
Savukārt Diāna Popova vēlas atrast mecenātus kāda īpaša koncerta sarīkošanai. "Mēs šogad organizējam leģendārā multimākslinieka Hārdija Lediņa gadu, un viena no šī gada nozīmīgākajām lietām būs pirmatskaņojums albumam "Kuncerdorfs un Osendovskis" orķestra “Simfonietta Riga” izpildījumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā gada kulminācija," pastāstīja Latvijas laikmetīgās mākslas centra projekta vadītāja Diāna Popova.
Vēl viens idejas autors Elivss Strazdiņš nolēmis popularizēt Latviju ar jaunas datorspēles par Lāčplēsi palīdzību. "Mēs šo spēli plānojam līdzīgi kā ir zviedru spēle, kas kļuva ļoti populāra un lika daudziem ārzemēs uzzināt, kur atrodas Zviedrija. Mūsu mērķis ir pateikt, ka Latvija eksistē, kur tā atrodas un ka mums ir sava mitoloģija, savas tradīcijas, sava folklora," pavēstīja spēļu izstrādes entuziasts Elivss Strazdiņš.

Projekta autorus ikviens interesents var atbalstīt kaut vai ar dažiem eiro. Organizatori cer, ka Latvijas sabiedrība ir gatava ne tikai iesaistīties labdarības akcijās, bet arī palīdzēt tiem, kuri vēlas radīt jaunus produktus, kas būs noderīgi visai sabiedrībai kopumā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā tapušais tehnoloģiju projekts "Airdog" finansējumu savāca starptautiskajā kolektīvo ieguldījumu platformā “Kickstarter”. Vairāk par "Airdog" projektu pievienotajā video.

Nedēļas nogalē, 26.aprīlī, savu sezonu sāks motociklisti ar gadskārtējo parādes braucienu - ļaujot vienkopus satikties daudziem moto entuziastiem un visiem interesentiem iepazīties ar motobraucējiem, viņu spēkratiem un to ekipējumu.

Pagājušajā gadā motosezonā pulcējās ap 5000 motociklu, un arī šogad tiek gaidīta liela motobraucēju atsaucība.

Pasākuma starts tiek dots pie „Mola”, kur plkst.10 pulcēsies motobraucēji, Pulksten 13 motociklisti dosies sezonas atklāšanas parādē, dodoties pa Salu tiltu, Mūkusalas ielu, Raņķa dambi, Vanšu tiltu un caur Pils laukumu nonākot 11. novembra krastmalā. Tur ar plašu izklaides un kultūras programmu līdz pulksten 18 turpināsies sezonas atklāšanas svētki.
Piekto gadu pēc kārtas, 9.maijā Ērgļu novadā pulcēsies drosmīgie, lai pārliecinātos par to, cik viegli ir krist par upuri ērcei, kā arī ļautos nesteidzīgai karūsu makšķerēšanai.

Sacensību pirmais posms prasīs īpašu drosmi, jo tā laikā dalībniekiem tiks piešķirti drošības kombinezoni, cimdi un mazs trauciņš, kur ievietot noķertās ērces. Pēc sacensību starta vienu stundu notiks ērču ķeršana, ejot grupās vai atsevišķi. Pēc finiša signāla dalībnieki sapulcēsies pie starta, lai salasītos insektus saskaitītu un uzrādītu tiesnešiem.

Otrajā sacensību daļā dalībnieki nodosies karūsas ķeršanai.

Pirms starta radošās darbnīcas ietvaros katrs pats sev sameistaros makšķeri, par kātu izmantojot turpat sameklētu lazdas koku.

Pieteikšanās notiek sacensību mājaslapā. Pasākuma programmā iekļauts arī akarologa - ērču eksperta stāstījums par ērces dabu un paradumiem.

Pērn, šajās sacensībās stundas laikā notvertas 15 ērces un divu stundu laikā samakšķerētas 383 karūsas.
23.aprīlī plkst.21:15 Latvijas Televīzijā sāksies jauns diskusiju raidījums "Vai Latvija nākotnē būs tikai Rīga?", kuru vadīs žurnālists Guntis Bojārs un ekspremjers Ivars Godmanis.
Latvijas nākotnes stratēģijas diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kur jākoncentrē resursi Latvijas attīstībai un kur būtu jārada jaunas darbavietas.

"Protams, ka mūsu uzdotais lielais jautājums, vai nākotnē Latvija būs tikai Rīga, skan ļoti provokatīvi un izaicinoši, tas pat izklausās absurdi, taču skaitļi liecina, ka lielai daļai cilvēku kā darba un dzīves vietas magnēts darbojas Rīga un Pierīga, nevis tie attīstības centri, ko šobrīd politiķi iezīmējuši Nacionālajā attīstības plānā," uzsvēris LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs.

Uz diskusiju aicināta premjere Laimdota Straujuma un valdības ministri, kā arī pašvaldību vadītāji un uzņēmēji. Studijā tiksies divas ekspertu komandas, kas katra aizstāvēs savu nākotnes vīziju par Latvijas reģionu attīstību.
Pašvaldību un iedzīvotāju savstarpējā saziņā populārākais sociālais tīkls ir "Twitter.com", rāda "Latvijas pašvaldību e-indeksa" mērījumi par 116 Latvijas pašvaldībām.

Kā otru iecienītāko saziņas vietni pašvaldības atzīst "Facebook.com", bet iedzīvotāji - "Draugiem.lv".

"Twitter" tīklā sastopamas divas trešdaļas pašvaldību, un to aktivitātēm kopā ir gandrīz 72 000 sekotāju.

Sociālajos tīklos visvairāk sekotāju ir lielo pilsētu pašvaldībām - Valmieras, Liepājas, Ventspils, Jelgavas un Rīgas pilsētai.
Video redzams Džaveds Karims, viens no lapas līdzdibinātājiem.

Kopš tā brīža video skatīts 19 miljonus reižu.

Kad Google iegādājās Youtube, Džaveds saņēma 64 miljonus dolāru un kaudzi akciju.

Britu laikraksts "Daily Mirror" ziņo, ka mūziķi Noels un Līems Galaheri plānojot atjaunot rokgrupu "Oasis", kas brāļu strīda dēļ izjuka 2009.gadā.

Noels Galahers kā iemeslu grupas izjukšanai minēja to, ka nespējot sastrādāties ar brāli. Taču radinieku attiecības pēdējā laikā uzlabojušās. Pagājušajā mēnesī Līems Galahers publicēja fotogrāfiju ar ieejas caurlaidi brāļa koncertā, savukārt Noels Galahers iedrošināja jaunāko brāli izdot soloalbumu.

Sajūsmu par "Oasis" iespējamo apvienošanos sociālajos tīklos paudusi mūziķu Kurta Kobeina un Kortnijas Lovas meita Frānsisa Bīna, dziedātāja Skaja Fereira un daudzi citi grupas fani.
Rotaļlietu ražotājs "Hasbro" akcionāru sapulcē atklājis, ka nākamā zinātniskās fantastikas sērijas "Transformers" filma varētu iznākt 2017.gadā.

Uzņēmuma prezidents Braiens Goldners veidojis postapokaliptiskās filmas "I Am Legend" ("Es esmu leģenda") scenāriju. Viņš nebūs jaunās "Transformers" filmas scenārists, bet gan uzraudzīs kinolentes veidošanu un pieņems darbā scenāristus, sadarbojoties ar režisoriem Maiklu Beju un Stīvenu Spīlbergu.

Filmas "Transformers: Age of Extinction" ("Transformeri: Iznīcības laikmets") galvenās lomas tēlotājs Marks Vālbergs apstiprinājis, ka piedalīsies vairākos turpinājumos.

Franšīzes ceturtās filmas "Transformers: Age of Extinction" ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros pārsniedza 932 miljonus eiro. Četru līdz šim iznākušo "Transformers" filmu kopējie kases ieņēmumi pārsniedz 3,45 miljardus eiro.
Sibīrijas pilsētā Krasnojarskā notikušas neparastas sacensības. Krāsainos kostīmos ģērbušies iedzīvotāji ar slēpēm un snovborda dēļiem lēca ledus aukstā ūdenī.

Šādas sacensības Sibīrijā notiek jau vairākus gadus. Par uzvarētāju atzīst to, kurš pagūst aizlekt vistālāk.

Sacensību dalībnieki centās atstāt iespaidu ne tikai ar lēcieniem, bet arī ar oriģinālākajiem kostīmiem. Šogad sacensībās piedalījās Supermens, Zirnekļcilvēks un Zorro, kā arī milzu kūkas gabaliņš.


Jau otro gadu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki aicina ziņot par parastās ievas (Padus avium) lapu plaukšanu un ziedēšanu portālā www.dabasdati.lv.
Izvēlies koku, kas ir netālu no mājām, pa ceļam uz darbu vai skolu, un katru nedēļu nofotografē tuvplānā, atbilstoši sezonai, pumpurus, lapas, ziedus vai augļus.

Pētījuma mērķis ir labāk izprast sezonālās (fenoloģiskās) norises dabā. Parastā ieva tiek izmantota kā piemērs, lai attīstītu paņēmienus augu dabiskās attīstības modelēšanai, līdzīgi kā atmosfēras matemātiskie modeļi tiek izmantoti laika apstākļu prognozēšanai.
Sezonalitātes novērojumi kopš pagājušā gadsimta sākuma uzskatāmi parāda, ka klimats Latvijā patiesi mainās: pavasaris dzīvajā dabā iestājas arvien agrāk. Arvien jauni sezonalitātes novērojumi zinātniekiem ļauj ne tikai dokumentēt klimata pārmaiņas, bet arī izprast to raksturu un ietekmi uz ekosistēmām.

Dabasdati.lv arhīvā uzkrātās ievas fotogrāfijas analizēs zinātnieki.
Vairāk par projektu šajā mājas lapā www.gadalaiki.lu.lv.

Ar laiku ievu ziedēšanas pētījumu cer attīstīt arī plašākā mērogā un aicināt cilvēkus ziņot par dažādiem novērojumiem visu gadu, piemēram, par ogu, sēņu augšanu vai lapu dzeltēšanu. Pagaidām pilotpētījumā tieši ievas izvēlētas, jo visi latvieši šī aromātiskā krūma ziedēšanu atpazīst un tas ir arī tautas dziesmās plaši apdziedāts.
Facebook Draugiem Twitter Instagram