Iespēju nopeldēties arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem sagādājuši Lielezera pludmales apsaimniekotāji Limbažos. Iegādāts īpašs ratiņkrēsls peldēšanai.

Ideja par peldēšanas ratiņkrēslu radusies, pavasarī organizējot Zilā karoga pacelšanas svētkus Lielezera pludmalē. Rīkota ziedojumu vākšana, finansiāli iesaistījusies arī pašvaldība un jau dažas dienas pēc pasūtījuma veikšanas ratiņkrēsls no Francijas atgādāts uz Limbažiem. Tiesa, tad arī sapratuši, ka tikai ar šo ierīci vien ir par maz. "Jau uzreiz radās  ideja, kādā veidā no viena krēsla lai nokļūst otrā krēslā. Tad, kad iegādājāmies to pacēlāju, lai varētu nokļūt no viena krēsla otrā krēslā, kad mēs arī to izmēģinājām, tad sapratām, ka trūkst arī pārģērbšanās kušetītes," stāsta pašvaldības aģentūras “ALDA” direktors Jānis Remess.

Limbažnieks Dairis Daugulis, kurš pirmais šo peldierīci izmēģināja, pauž prieku, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma varējis atkal iekļūt ūdenī, un, ja vien laika apstākļi šovasar atļaus, peldes tiks baudītas biežāk. Dairim Daugulim šī bija jau otrā pelde jaunajā ratiņkrēslā. Viņš stāsta, ka kādreiz nodarbojies ar airēšanas sportu, tāpēc kopš mugurkaula traumas pirms 20 gadiem, ļoti ilgojies pēc iespējas atkal peldēt. Pēdējo reizi to darījis jūrā pirms gadiem pieciem, kad sarunājis puišus, kas palīdzējuši iekļūt ūdenī. Tāpēc šovasar ratiņkrēslu izmēģinot, paspējis kārtīgi nopeldēties.

"Novēlos nost no tā aparāta, veste bija, papeldēju brasā.Tā jau forši, tikai tas, ka pēc tam grūtāk tikt atpakaļ. Jāpiešaujas, jāiemēģina tas variants, kā atkal atpakaļ iekļūt tajā," priecājas limbažnieks Dairis Daugulis.
Dairis vairākas reizes bijis arī rehabilitācijas centros, kur baudītas ūdensprocedūras. Tagad līdzīgas nodarbes iespējams veikt tepat ezerā. Vaicāts, kādas ir sajūtas sēžot šajā krēslā, Dairis atzīst – sākumā ir mazliet nedroši: "Pateica, ka tie pludiņi sānos malās, ka apgāzties nevar, ka viņš ir drošs. Tas pirmais iespaids ir tā diezgan jocīgi, bet pēc tam jau aiziet."

Protams, lai dotos ezerā ar šo peldkrēslu, noteikti nepieciešams pavadonis. Daira dzīvesbiedre atzīst, ka arī viņa viena pati vīram nevarētu palīdzēt, iespējams, pludmalē nepieciešami vēl daži uzlabojumi. "Smiltis. Ja tur izdomātu kādus celiņus ar laiku, lai pie ezera piekļūtu klāt. Jo šeit jau ir viss, bet tieši līdz pludmalei pašai. Tad būtu vēl labāk," atzīst limbažniece Aija Daugule.

Ģimene arī novērtē, ka arvien vairāk vietu tiek pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tiesa Limbažos gan vēl jādomā par ietvju apmalēm, kas mēdz būt nepārvaramas.

Autors: Vidzemes TV
Saeimas namā 12.augustā notiks Starptautiskajai jaunatnes dienai veltītas atvērtās debates “Jauniešu līdzdalība sabiedrībā”.
Interesenti ir aicināti līdz 3.augustam pieteikties iespējai klātienē sekot līdzi debatēs spriestajam.

Plānots, ka debatēs norisināsies debašu turnīrs, kurā jaunieši un politiķi diskutēs par to, vai atļaut jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Pasākumā arī tiks prezentēts Latvijas Jaunatnes padomes veiktais pētījums par jauniešu politisko līdzdalību Latvijā.

Gada garumā visā Latvijā norisinājās konsultācijas ar jauniešiem, pašvaldību pārstāvjiem un ministrijām par to, kā veicināt jauniešu politisko un sabiedrisko līdzdalību. Konsultāciju rezultātā tika izstrādātas rekomendācijas, ar kurām tiks iepazīstināti konferences dalībnieki. Savukārt pasākuma noslēgumā ir paredzēta paneļdiskusija, kurā politikas veidotāji un jaunieši diskutēs par to, vai jaunieši nav ieinteresēti aktīvi līdzdarboties sabiedrībā notiekošajos procesos un kā pauž savu viedokli un attieksmi par to.

Pašlaik tikai 9% jauniešu Latvijā iesaistās nevalstiskajās organizācijās, bet 2% - politiskos procesos, darbojoties politiskajās partijās un citās organizācijās . 12. Saeimas vēlēšanās pie vēlēšanu urnām devās 65% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, izveidojot veselības maršrutus piecās Latvijas pilsētās, uzsāks sabiedrības informēšanas kampaņu „Aktīva ik diena!”. Kampaņas mērķis ir saistošā un atraktīvā veidā iedzīvotājiem skaidrot fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un uzlabošanā katrā vecuma posmā.

Sadarbojoties ar pašvaldībām, kampaņas ietvaros tiks izveidoti veselības maršruti Ogrē, Jūrmalā, Tukumā, Varakļānos un Cēsīs, lai veicinātu iedzīvotāju fizisko veselību, apvienojot patīkamo ar lietderīgo – pastaigu brīvā dabā un fiziskās aktivitātes. Vidēji 2,5 kilometrus garajos maršrutos tiks izvietoti informatīvi plakāti ar vingrojumiem veselības veicināšanai dažādām vecuma grupām, kurus izstrādājis fizioterapeits. 

Kampaņas „Aktīva ik diena!” sauklis ir „Tu esi radīts kustībai!”. Ikvienam cilvēkam ir jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai ilgtermiņā justos labi. Kampaņas ietvaros paredzēts sniegt praktiskus padomus, kā ikdienu padarīt fiziski aktīvāku, iekļaujot vecumam un dzīvesveidam piemērotas fiziskās aktivitātes, kuras neprasa lielus finansiālus ieguldījumus.

Kā arī aicināt visa vecuma iedzīvotājus iesaistīties fiziskajās aktivitātēs kopā ar saviem tuviniekiem, draugiem, bērniem, uzsverot, ka kopīgi sportojot ir vieglāk veidot un saglabāt savu, un iesaistīto cilvēku motivāciju, lai regulāri nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm. 

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju par fiziskajām aktivitātēm, vingrojumiem, kā arī citu noderīgu informāciju, tiks izveidota jauna interneta vietne www.aktivadiena.lv.
Interneta vietnē būs iespējams apskatīt visus veselības maršrutus, dažādus vingrojumu kompleksus un daudz cita interesanta. 
Rudenī Eiropas Parlaments spriedīs par civilajiem bezpilota lidaparātiem jeb tā dēvētajiem droniem, kas patlaban ir ārkārtīgi populāri, tāpēc kļūst lētāki un pieejamāki ikvienam.

Sākotnēji lidojošās ierīces tika radītas izklaidei. Kā labs piemērs ir latviešu projekts AirDog, kas pārvērtis dronu par video operatoru, kas seko līdzi sportistam. 

Dronus iespējams izmantot arī lauksaimniecībā, pārraugot labības laukus, avārijas dienestos, ziņu aģentūrās, izmeklējumos vai pat tiesiskuma aizsardzībā. Droni ir lieliska ierīce, lai iegūtu nepieciešamo informāciju no grūti pieejamām vietām un automātiski pārvietotu pat nelielu kravu. 
Lidojošie bezpilota aparāti gan paver jaunus apvāršņus, gan rada jaunus draudus – kāds min lieku troksni, cits iejaukšanos privātajā dzīvē.

Septembrī Eiropas Parlamenta transporta komitejas deputāti balsos par šīm ierīcēm, līdz tam vēl tiks izlemti tieši ar drošību un privātumu saistīti jautājumi. Piemēram, ir atšķirība, vai šādu lidaparātu cilvēks lidina virs savas pļavas un filmē margrietiņas, vai izmanto rokkoncertā.  Tāpēc plānots noteikt ģeozonas, kur lidaparātu var pārtvert, bloķēt vai tiem  būs nepieciešama atļauja – tās ir lidostas, dažādi svarīgi objekti.

Taču vēl jādiskutē, kā lidaparāti neapdraudētu, piemēram, medicīnas helikopterus, kas bieži darbojas attālos reģionos. Jau tagad ES valstīs ir virkne tiesību aktu, kas nosaka, ka katram ir tiesības uz privātumu. Topošos  noteikumos vēl skaidrāk būs šie akti jāattiecina arī uz droniem.  Tāpat šobrīd  katra ES dalībvalsts atsevišķi nosaka regulējumu bezpilota lidaparātiem, taču drīzumā taps vienoti noteikumi, kas šos daudzos diskutablos jautājumus sakārtos.

Arī Latvijā vairāki uzņēmumi nodarbojas ar bezpilota lidaparātu veidošanu un izplatīšanu. Kompānija „FlyVision” ražo bezpilota lidaparātus mērniekiem, kā arī foto un video uzņemšanai. „FlyVision” īpašnieks Gvido Puķe uzskata, ka lidaparātu dalīšana grupās ir solis pareizā virzienā:
„Pirmajā kārtā ir jāsadala profesionāļi no hobija līmeņa pilotiem. Tur būs, teiksim, hobija līmenī pilotiem kaut kādi 15 punkti, kas viņam ir jāievēro. Tu nelidosi tur un tur, un tu nelidosi ar smagāku aparātu par tādu un tādu svaru. Otra lieta ir, ka mēs gribam, lai tas būtu sakārtots no tāda viedokļa - mēs varam doties pie apdrošināšanas kompānijas un veikt ne tikai civiltiesisko apdrošināšanu, bet arī KASKO apdrošināšanu, lai visi šie te lidaparāti būtu kaut kādā uzskaites sistēmā. Līdzīga sistēma, kā tas ir CSDD vai kas tamlīdzīgs.”

Vēl viena Latvijas bezpilotu lidaparātu izgatavošanas kompānija „Drone Technology” koncentrējas uz augstas klases bezpilota lidaparātiem, kuri nav domāti plašai publikai. Kompānijas pārstāvis Reinis Tocelovskis piekrīt, ka regulējums nozarē ir vajadzīgs:
„Līdzīgi, kā mēs vadam automobili, ir zināmi ierobežojumi - ir ātruma ierobežojumi, ir vecuma ierobežojumi, no kura vispār drīkst vadīt automobili. Un tieši tas būtu jāizdara, runājot par bezpilota lidaparātiem.”
Tocelovskis uzskata, ka tieši uz pilotu sagatavošanu būtu jāliek uzsvars jaunajā regulējumā. Tāpat būtu jādomā par apstākļiem, kādos atļaut lidot ar bezpilota lidaparātiem. Tomēr svarīgi būtu nepārspīlēt ar likumiem, lai nekavētu biznesa attīstību.
„Ir svarīgi sabalansēt, tātad, no vienas puses, lai šīs prasības nebūtu neadekvāti augstas un neierobežotu industrijas attīstību kā tādu; no otras puses, lai tiktu noteiktas tādas minimālās prasības, kas garantētu, ka netiks nodarīts nekāds zaudējums vai skāde, vienalga, mantai vai cilvēka veselībai un dzīvībai,” norāda Tocelovskis.

Ja arī Tev ir aktuāls jautājums par Eiropas Parlamentā lemtajiem jautājumiem, raksti: studija@radiotev.lv, meklēsim atbildes.
Aizvadīti sestie Smiltenes novada svētki, kuri šogad notika Variņos. Sev piemērotu izklaidi spēja atrast ikviens – svētku dalībniekiem bija iespēja darboties radošajās darbnīcās, iepazīt Smiltenes novada pagastus un to kolektīvus, pārbaudīt savus spēkus dažādās individuālajās un komandas sporta disciplīnās, kā arī baudīt lielisku koncertu un balli.

Smiltenes novada domes pārstāvji svētku ietvaros apbalvoja konkursa „Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2015” laureātus, nominācijās „Sakoptākā ģimenes māja pilsētas vai ciema teritorijā”, „Sakoptākā viensēta pagasta teritorijā”, „Sakoptākais uzņēmums” un „Vides elements vai „Odziņa””.

Atklājot svētkus, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis pauda prieku par uzsākto tradīciju – katru reizi novada svētkus svinēt citā novada pagastā. „Šī ir lieliska iespēja iepazīt Smiltenes novadu tuvāk, paviesojoties katrā pagastā,” sacīja G. Kukainis.
Paldies, ikvienam svētku dalībniekam un novada viesim par dalību Smiltenes novada svētkos! Uz tikšanos nākamgad!

1. augustā plkst. 15.00 pasākums "Tiekamies Palsmanē, kad vasara zied" pie Palsmanes kultūras nama. 
Būs aktīvi pozitīvs pasākums visu vecumu dalībniekiem "Jautrā sporta darbnīca". 
No plkst.16.00 līdz 18.00 kultūras namā izstāde "Mani deju svētki 2015".
Plkst. 22.00, brīvdabas deju placī, zaļumballe ar grupu "Ateljē". 
Latvijas meži lutina ar dažādām ogām, sēnēm un citiem labumiem, turklāt tā ir lieliska vieta atpūtai ar bērnu, ja vien esi sagatavojies. Mazo ekspertu skola dalās vērtīgos padomos, kas vecākiem būtu jāņem vērā.
 
Pirms došanās dabā jau laikus vajadzētu sākt bērnu norūdīt – veikt pastaigas ar basām kājām rasā, smiltīs un pa akmentiņiem, stiprinot imunitāti un veicinot izturību. Kopā ar bērnu var salikt arī kopīgu pārgājiena somu un izrunāt, kas būs nepieciešams, turklāt izveidot sarakstu un aicināt izsvītrot to, kas jau salikts līdzi ņemšanai. Jāizvēlas arī bērnam piegulošs, gaišs apģērbs un obligāti jāliek galvas sega; līdzi var ņemt krustnagliņas vai krustnagliņu eļļu, kas nedaudz atbaidīs odus un citus knišļus.
  
Mežs ir labākā vieta, kur bērnam iepazīt dabas burvību. Tādēļ kopā ar bērnu var vākt dažādas koku un augu lapas, ko pēc tam var izmantot herbārija vai “dabas grāmatas” veidošanai. Var pastāstīt par augiem, kas noder veselības uzlabošanai vai palīdz dziedēt dažādas kaites (piemēram, ceļmallapa noder nobrāzumiem). Pie reizes var arī iemācīt atpazīt kokus.
 
Savukārt, atgriežoties mājās, jāpārbauda, vai līdzi nav atnākušas arī ērces – tās var ienest mājās arī ar pļavu ziediem un augiem. No savāktajiem augiem un dabas materiāliem var izveidot gleznu par dienā piedzīvoto un redzētu, turklāt aicināt bērnu papildināt dabas materiālu krājumus. Vairāk uzdevumu un aktivitāšu laika pavadīšanai brīvā dabā meklē Mazo ekspertu skolas mājas lapā.
 
Mazo ekspertu skola ir Latvijas vecākiem domāts tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. 
Zonde "New Horizons" fiksējusi slāpekļa ledāju kustību uz Plutona, kuru pārvietošanās ir līdzīga ledāju kustībai uz Zemes.

Ledāju kustība fiksēta Tombo reģiona jeb Plutona tā sauktās „sirds” kreisajā daļā. Kā norādījuši NASA pārstāvji, līdz šim kas tamlīdzīgs redzēts tikai uz aktīvajām planētām, piemēram, uz Zemes un Marsa.

Visskaidrāk slāpekļa ledāju kustību var novērot "Sputnik" plato rajonā, kur pētnieki pamanījuši uz robežas starp gaišajiem un tumšajiem plankumiem ledāju pārvietošanai raksturīgu ainu. 

Jau vēstīts, ka NASA pirmajos izplatītajos Plutona fotoattēlos uz pundurplanētas virsmas atklājusi augstus ledus kalnus. Zonde uz Zemi pārraidījusi arī skaidrus Plutona pavadoņa Harona attēlus, kuros redzamas klintis un gravas, ieskaitot deviņus kilometrus dziļu kanjonu.

 Atzīmējot pasaules hepatīta dienu, no 27.jūlija līdz 1.augustam bez maksas varēs veikt B un C hepatīta testu.

Bezmaksas testi būs pieejami gan Rīgā, gan arī reģionos. Ērtāko testa veikšanas vietu iespējams sameklēt Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā

B un C hepatīta simptomi bieži ir nemanāmi līdz sākušās nopietnas veselības problēmas, kad ārstēšana ir daudz sarežģītāka un nopietnāka, tāpēc ārsti uzsver hepatīta testa nozīmi un aicina to veikt ikvienam.

Ar B un C hepatītu iespējams inficēties, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus, tostarp šļirces, adatas, higiēnas piederumus, piemēram skuvekļus, zobu birstes,  ja netiek lietots prezervatīvs dzimumkontaktu laikā ar inficēto personu, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, arī skaistumkopšanas procedūru vai medicīnisko manipulāciju laikā, kā arī asins pārliešanas laikā. Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju.

Pret B hepatītu ir pieejama vakcinācija, ko apmaksā valsts un bērni to saņem vakcinācijas kalendāra ietvaros, savukārt no C hepatīta sevi var pasargāt, tikai ievērojot profilakses pasākumus.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka saslimstība ar akūtu B hepatītu samazinās un katru gadu tiek reģistrēti trīs līdz četri gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. 

Rihards Vālands Pamira kalnos sasniedzis Razģeļnaja virsotni, kas atrodas 6148 metrus virs jūras līmeņa. Šī Kirgizstānas kalnu virsotne bija daļa no Ļeņina smailes (7134m) augstkalnu ekspedīcijas, kurā Latvijas alpīnists bez kalnos zaudētā rokas bija plānojis uzkāpt sestdien, 25.jūlijā, taču veselības dēļ ekspedīcija tika pārtraukta.

Latvietis 10.jūlijā devās uz Centrālāziju, lai trīs nedēļu ilgā ekspedīcijā sasniegtu Pamira kalnu masīva ziemeļdaļā esošo Ļeņina virsotni, kura atrodas uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas. Par par godu 11.gadsimta persiešu zinātniekam un filozofam Avicennam 2006.gadā Tadžikistānā smaili pārdēvēja Ibn Sīnas vārdā. Taču pasaulē tā vairāk zināma pēc iepriekšējā nosaukuma.

Tieši Pamira kalnos 1991.gadā Rihards zaudēja kreiso roku, neuzmanīgi aizķerot akmeni, kas alpīnistu parāva zem tā. Pirms 24 gadiem roka tika sašķaidīta un palīdzības helikopters gaidīts vairāk nekā diennakti. Palikšana starp dzīvajiem bija vien dažu stundu jautājums, tolaik teikuši gan apkārtējie, gan mediķi.

Taču invaliditāte Rihardu nekad nav apturējusi. Viņš Monblānā virsotnē vedis gan neredzīgu cilvēku, gan tur stiepti invalīdu ratiņi. Vairākkārt lēkts ar gumiju un kalnos vestas alpīnistu grupas. 2015.gada jūlijā viņa mērķis bija Ļeņina smaile.
Cilvēki mainās augstumā virs 5000 metriem. Šajā augstumā viņi paliek reizē egoistiski un apātiski.

Rihardam bijusi sajūta, ka apkārt staigā dzīvi miroņi, kuros redzama vienaldzība uz visu: "ēd, jo vajag, bet negribas. Mainās vērtības." Pats viņš juties labi, nakšņots 5400 metru augstumā. Grūtākais kā invalīdam bijis ielīst un izlīst no telts, to nesaplēšot.  Ar vienu roku vajadzējis apģērbties, uzvilkt un novilkt dzelkšņus, tikt galā ar alpīnisma ekipējumu.

Sasniegtā Razģeļnaja virsotne (6148m) bija aklimatizācijas sastāvdaļa, pēc kuras iets atpakaļ lejā līdz 3600 metru augstumam, kur sākušās veselības problēmas. "Tur lejā man uz kakla piepampa limfmezgls un ārsts noņēma nost no trases," portālam lsm.lv no Kirgistānas pavēstīja kalnākāpējs, kurš ir apņēmības pilns nākamgad atgriezties šajā kalnā jau 54 gadu vecumā.

Kāpējiem grūtības sagādājušas daudzās plaisas un lavīnas, kuras atšķirībā no citiem gadiem itin bieži pārskrēja ceļu. Latvijas kāpējam divreiz paveicies, jo tajā brīdī centies nofilmēt dabas varenību. Savukārt, iekrītot plaisās, bīstamāks ir nevis pats kritiens, bet gan sniegs un ledus, kas kritiena brīdī uzgāžas uz galvas. "Vakar trīs parāva, bet beidzās veiksmīgi," tā par ceturtdien, 24.jūlijā redzēto lsm.lv pastāstīja Rihards Vālands.  

6148 metru augstumā teltis tiek aizpūstas un apraktas ar sniegu. Nāk citi kāpēji un ar dzelkšņiem sabradā, jo zem sniega neko neredz, alpīnistu skarbās dzīves ainiņas no Pamira uzbur Rihards, kura profesionālā darbība saistīta ar darba drošības normu ieviešanu Latvijas uzņēmumos. 
Foto: Riharda Vālanda personiskais arhīvs

Latvietim nejauši gadījies nonākt vienā no alpīnisma vēstures traģiskākajām lappusēm. Pastaigājoties 4,4-4,5 kilometru augstumā, Rihards pie leduskrituma tālumā pamanījis sarkanu punktu un padomājis, ka kādam no augšas noripojusi soma. Pēc 30 minūšu gājiena pavēries baiss skats ar bojāgājušo cilvēku atliekām un deviņdesmito gadu ekipējumu, apģērbu.

Viņa vietējais gids pārdzīvoja, ka nebija pabrīdinājis, jo domājis, ka latvietis tik tālu neaizklīdīs. Tieši pirms 25 gadiem, 1990.gada 17.jūlijā 6000 metru augstumā 40 alpīnisti vētrā zaudēja dzīvību, kad ledus siena aizslaucīja nometni. Šī joprojām tiek uzskatīta par vienu no lielākajām alpīnistu traģēdijām.

Autors Matīss Vecvagaris, lsm.lv 
Valmieras novada fonds, svinot savu 10 gadu jubileju, piedāvā ikvienam valmierietim un Valmieras viesim kļūt par Latvijā vēl nebijuša projekta dalībnieku. Valmierā tiks atklātas 3 publiski pieejamas klavieres, un organizēts pasākums "24 stundu klavierspēles maratons". Pēc atklāšanas, divu mēnešu garumā, klavieres brīvi varēs spēlēt ikviens garāmgājējs.

"24 stundu klavierspēles maratons" aizsāksies 25. jūlijā plkst. 17.00 pie Vidzemes Augstskolas. Tajā var pieteikties gan profesionāli, gan iesācēji klavierspēlē, kuri pusstundas garumā gatavi muzicēt klausītājiem. Aicināti arī instrumentālisti, kori, solisti un mūzikas grupas, kas spēlē klavieru pavadījumā. Pirmās divas maratona stundas skatītājus priecēs īpaši priekšnesumi, bet uz pārējo laiku ir brīva pieteikšanās šajā adresē.

Pasākuma tumšajās stundās būs iespējams ne tikai klausīties mūziķu izpildījumā, bet arī skatīties mēmā kino filmas uz lielā ekrāna. Pārējā laikā būs pieejamas galda spēles un laba mūzika.

Protams, pasākums nevar notikt bez Tavas palīdzības un ir vajadzīgs finansējums veiksmīgai projekta norisei. Tāpēc aicinām tieši Tevi kļūt par vienu no tā atbalstītājiem. Ieguldījums no Tevis parādīs, ka Tu vēlētos publiski pieejamas klavieres Valmierā un atbalsti vēl nebijušu mākslas pasākumu Latvijā.

Ideja aizgūta no projekta Play Me, I'm Yours, kas pirms 7 gadiem aizsākās Lielbritānijā uzstādot publiski pieejamas klavieres pilsētas iedzīvotājiem. Pateicoties idejai, tagad jau 50 pilsētās visā Pasaulē ir brīvi pieejamas klavieres. Par to kā publiskās klavieres tiek lietotas citviet, skatiet šajā adresē

Klavieres Valmierā no 25. jūlija atradīsiet pie Vidzemes Augstskolas, pie Dzirnavu ezeriņa, kas ir populāra pastaigas vieta un pie Valmieras mūzikas skolas, ar skatu uz Gauju. Visas trīs vietas ir saskaņotas ar pašvaldību un ir dota atļauja klavieru izvietošanai tajās.

Rudens un ziemas periodā vienas no klavierēm atradīsies Tautas Harmonijas Centra telpās blakus Vidzemes Augstskolai, par otrām klavierēm ir uzsāktas sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, par to izvietošanu Valmieras dzelzceļa stacijā, bet trešās klavieres ziemas perioda "apsaimniekotāju" vēl meklē. Ja klavieres savu skanīgumu nebūs zaudējušas, tās turpinās publiski priecēt valmieriešus un Valmieras viesus arī nākamgad.

Projekta izmaksu sarakstu skatīt šeit
5,69 sekundes Brazīlijas pilsētā Sanpaulu bija nepieciešamas, lai Fēlikss Zemdegs saliktu Rubika kubu un aizstāvētu savu pasaules čempiona titulu.

Jaunietis šobrīd ir iemantojis pasaules uzmanību ar savu talantu un veiklību, saliekot krāsaino 3x3x3 kubu, ko 1974.gadā izgudroja ungāru arhitekts Erno Rubiks.

Rubika kuba pasaules čempionāts pirmo reizi 1982.gadā notika Budapeštā, šogad tajā piedalījās 423 cilvēki no 41 valstīm. Ātrāk par sešām sekundēm to spēja salikt tikai Baltijas izcelsmes austrālietis Fēlikss Zemdegs. Rezultāts 5,69 sekundes no pasaules rekorda, kas pieder amerikānim Kolinam Burnsam (5,25s) atpalika tikai par 0,44 sekundēm. 

Pirmo kubu viņš nopircis 2008.gadā un 12 gadu vecumā iedvesmojies no "Youtube" video tā salikšanā. 19,73 sekundes ir pirmais neoficālais laiks, kurā viņš salicis Rubika kubu, tam sekoja 13,74 sekundes Jaunzēlandes čempionātā 2009.gadā. Pēc gada 2010.gadā viņš Melnburnas sacensībās pārsteidza ar savu pirmo pasaules rekordu - 9,21 sekundes, kas vēlāk tika vairākkārtīgi labots.

Ikdienā Zemdegs trenējas pat sešas stundas dienā, taču saka, ka tas jādara ar prieku bez sevis piespiešanas, citādi no tā nebūs gandarījuma.

Pasaules čempionātā notiek sacensības arī kuba salikšanā ar aizsietām acīm, kāju pirkstiem, kā arī lielāku kubu, piemēram, 6x6x6 un 7x7x7 salikšana.

Te var aplūkot video
 EP deputāti šonedēļ vienojušies sākt sarunas ar ES Padomi  par Pasažieru datu reģistru. Tas paredz uzglabāt starptautisko lidojumu pasažieru datus un palīdzēt drošības dienestiem izsekot teroristus un noziedzniekus.  Galvenie iebildumi ir par datu drošību, uz to norāda arī Eiropas Parlamenta Latvijas deputāte Inese Vaidere:

“Ir runa par datiem, ko ceļojumu pasažieri sniedz, kad rezervē biļetes. Tie ir 19 lauki: datums, lidojuma maršruts, maksāšanas līdzeklis, biļešu un kontaktinformācija, sēdvietas numurs, info par bagāžu. Tiek paredzēts uzskaitīt kādus paradumus, ko pasažieris lidojuma laikā lidmašīnā ēd un dzer. Tie ir ļoti personīgi dati, kurus paredzēts nodot citu valstu tiesībsargājošām institūcijām.”

Šobrīd datus glabā aviosabiedrības un pēc speciālu iestāžu lūguma tos var atklāt, bet tad jābūt ļoti spēcīgam pamatojumam. Jaunā sistēma paredzētu vispārēju datu bāzi par visiem attiecīgo valstu pilsoņiem, kur ceļo ar aviosatiksmi.

“Jau šobrīd ir spēkā datu apmaiņas sistēma ar ASV, Austrāliju, Kanādu. No 27 Eiropas valstīm pilnvērtīgi šī sistēma darbojas Apvienotajā karalistē, savukārt piecās valstīs – Francijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā un Nīderlandē sistēma darbojas testa režīmā.”

Tādas valstis kā Meksika, Argentīna, arī Sauda Arābija, Krievija, Apvienotie arābu emirāti  ir pieņēmušas šo sistēmu, bet Meksika ultimatīvi pieprasa dalīties ar šo informāciju. Meksikas piemēram vēlas sekot arī citas valstis. Daļa no valstīm neraisa uzticību, kā šie dati tiks izmantoti. 

“Sistēmai ir plusi – var atklāt noziedzību. Bet ir arī diskutējami jautājumi, piemēram, ja veido šādu sistēmu, vai veidot centralizētu vai decentralizētu, vai iekļaut  lidojumus Eiropā vai ārpus Eiropas.”

EP deputāti apņēmušies strādāt pie pasažieru datu reģistra direktīvas pabeigšanas līdz gada beigām.
Kā skaidro EP deputāte, parastajam pilsonim, varbūt, šādu datu aprite neko neizsaka. Taču šos datus var izmantot politiskajiem mērķiem, izsekošanai.
 Likumsargi aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpniekiem, kuri pieprasa izpirkumu par it kā zagtu automašīnu.

Valsts policija nereti saņem informāciju par gadījumiem, kad personas, izmantojot automašīnu īpašnieku sociālajos tīklos publicētu detalizētu informāciju par viņiem nozagto auto, uzdodas par autozagļiem un pieprasa samaksāt noteiktu naudas summu it kā par automašīnas atdošanu.
Policija aicina auto īpašniekus rūpīgi izvērtēt, kādu informāciju publicēt sociālajos tīklos, un nekādā gadījumā nepaļauties uz šādiem piedāvājumiem, bet nekavējoties ziņot par auto zādzību policijai.

Nozagto auto īpašnieki nereti sociālajos tīklos izvieto detalizētu informāciju par nozagtās automašīnas pazīmēm. Šo informāciju mēdz izmantot negodprātīgas personas, kas, uzdodoties it kā par auto zagļiem, sazinās ar informācijas ievietotāju un pieprasa maksāt izpirkuma maksu par automašīnas atgriešanu, piedraudot, lai cietušais nevēršas policijā.

Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, gandrīz visos gadījumos šīs personas vēlas iedzīvoties uz nelaimē nonākušā cilvēka rēķina.

Policijas rīcībā nav precīzas informācijas, cik personas ir paļāvušās uz līdzīgiem piedāvājumiem un samaksājušas prasīto naudu, taču aicina ikvienu par automašīnas zādzību, pirmkārt, nekavējoties ziņot policijai. Ja gadījumā pēc tam nākas saskarties arī ar līdzīgiem naudas izkrāpšanas mēģinājumiem, nekavējoties jāsazinās ar izmeklētājiem un jāsniedz informācija par notikušo.

Izmeklētāji piefiksēs nepieciešamos datus un pārbaudīs personas, kas izteikušas šādu piedāvājumu. Arī tajā gadījumā, ja ar cietušo sazinās īstie auto zagļi un pieprasa izpirkumu, ziņošana par notikušo ļaus izmeklētājiem noskaidrot šīs personas un aizturēt tās.
Tāpat policija aicina rūpīgi izvērtēt, kādu un cik detalizētu informāciju publicēt sociālajos tīklos.

Kā liecina policijas novērojumi, informācijas publicēšana par nozagto automašīnu nepalīdz ne īpašniekiem, ne policijai atrast nozagto auto. Tāpat šāda rīcība paver iespējas uzdarboties arī krāpniekiem, kas vēlas izkrāpt naudu.
Par zādzību pēc iespējas ātrāk jāziņo policijai. Šī gada piecos mēnešos Valsts policija ir reģistrējusi 421 auto zādzību. 187 no nozagtajām automašīnām šajā laikā izdevies atgūt.
Latvijā izgudrota jauna spēle, kuras spēlēšanā nepieciešama kena un biga. Spēle apvieno latvisko novusu un olimpisko kērlingu. Spēles izgudrotājs Andrejs Čakstiņš stāstīja, ka interese par spēli jūtama no dažādām valstīm.

Andrejs neslēpj - to, kāds izskatīsies spēles galds un kā tā būs jāspēlē, uzzīmējis uz papīra naktī. Spontāni pamodies un no rīta pats centies saprast sapnī atnākušo domu.
Viņš skaidri zinājis, tam jābūt kērlinga un novusa apvienojumam, kas šo spēli padara tik tiešām aizraujošu.

"Lai īstenotu ideju mēs pieņēmām patriotisku lēmumu - ja jau Latvijas produkts, tad jābūt no Latvijas materiāliem taisītam. Lai derētu visiem, visā pasaulē. Kaut kas uz to pusi mums ir izdevies. Viss jaunais iet ļoti grūti uz priekšu. (..) Uz galda ir trīs atzīmes. Ir starta līnija, uzdevums. Sit viens, sit otrs un ir jāsavāc maksimāli daudz punktu ar savām kenām. Maksimālais, ko jūs varat iegūt, ir deviņi punkti," stāsta spēles autors Andrejs Čakstiņš.

Spēles autors neslēpj, lai realizētu savu ideju, ziedojis pensiju vairāku gadu garumā. Šobrīd par viņa izgudrojumu ieinteresējušies potenciālie spēlētāji visā pasaulē. Interese ir parādījusies, jo īpaši uz austrumu pusi. "Mājaslapā mēs redzam, no kurienes mūs ir skatījušies, un praktiski mūs ir skatījušies no visas pasaules," vērtē Andrejs.

"Katrā tautā ir īpaši cilvēki, kuriem ir īpašas dotības uz jaunradi. Un es domāju, ka arī mūsu zemē ir tādi, kuri bez tā nevar. Arī izstrādājot ārējo izskatu, mums ir ir talantīgi dizaineri," uzskata Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta vadošais zinātniskais konsultants Jānis Ancītis.
Pie dizaineriem Latvijā pieskaita arī dažādu spēļu autorus.

Arī "Kenoss" autors ir ieguvis intelektuālā īpašuma apliecību. Pašu spēli nav iespējams patentēt.

"Kenoss" spēles izgudrotāji šobrīd pasaulē tādi ir vienīgie, kuri divas spēles spējuši apvienot vienā, un cilvēkiem tas patīk.

Latvijas Televīzija
Turpmāk valsts pārvaldes iestāžu darba sludinājumos vajadzētu norādīt arī mēnešalgu. Ar šādu aicinājumu pie ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm vērsusies Valsts kanceleja.
Ideju par mēnešalgas norādīšanu darba sludinājumā iesniedzis kāds iedzīvotājs Valsts kancelejas iniciatīvā "Mazinām slogu kopā".

Valsts kancelejā gan norāda, ka šāda prasība nav iestrādāta normatīvajos aktos, līdz ar to algas norādīšana darba sludinājumā pašlaik nav pienākums.

Valsts kanceleja iniciatīvā "Mazinām slogu kopā'' šogad ir saņēmusi vairāk nekā 140 iedzīvotāju priekšlikumus dažādos jautājumos, tostarp arī ierosinājumus, lai padarītu efektīvāku personāla atlases procesu valsts pārvaldē.

Pamatojoties uz šiem priekšlikumiem, Valsts kanceleja ir izstrādājusi aicinājumu visām ministrijām un to padotības iestādēm savos sludinājumos, kuros tiek sludināti amatu konkursi, norādīt amatam paredzēto atalgojumu.

Kā  norādīja iedzīvotāji, šādā veidā iztrūktu gan pašu amata pretendentu laika tērēšana, gan valsts pārvaldes resursu tērēšana uz tiem cilvēkiem, kuriem šis atalgojums nav pieņemams. Ļoti daudzi privātie uzņēmumi amatu konkursos norāda potenciālo atalgojumu un šāda sistēma ir arī ārzemēs.
 3. oktobrī plkst. 12:00 ikvienam interesentam būs iespēja rakstīt I vispasaules diktātu latviešu valodā klātienē kādā no sešām Latvijas pilsētām vai tiešsaistē, vēstīts iniciatīvas interneta vietnē raksti.org.

I vispasaules diktāts latviešu valodā ir divu ar biznesu un politiku nesaistītu cilvēku – Olgas Sukonnikovas un Sarmītes Ružas – sapnis un pilsoniskā iniciatīva. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums, kurš vienlaikus norisināsies visā pasaulē un kurā varēs piedalīties jebkurš interesents. Diktātu iespējams rakstīt, gan atklājot savu vārdu, gan arī anonīmi, ja persona vārdu norādīt nevēlas.

Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstīt latviešu valodas rakstītprasmi, audzināt cieņu pret dzimto valodu jau no bērna kājas, veidot ciešākas saiknes ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu, norāda iniciatīvas autores.

Šogad I vispasaules diktātu latviešu valodā interesenti varēs klātienē uzrakstīt Rīgā, Ventspilī, Valmierā, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē (norises vieta katrā pilsētā tiks precizēta).

Tāpat visiem interesentiem tiks nodrošināta iespēja uzrakstīt diktātu tiešsaistē.

Visās norises vietās dalībnieki vienlaikus, šī gada 3. oktobrī plkst. 12:00, rakstīs vienu un to pašu tekstu, visur pasākums notiks pēc vienota, skaidri zināma scenārija, kā arī visas pārbaudes komisijas vadīsies pēc vienotiem, iepriekš izstrādātiem un saskaņotiem kritērijiem.

Katrā pilsētā un valstī, kur notiek diktāta rakstīšana, pārbaudes komisijas priekšgalā atrodas profesionāls pasniedzējs – filologs. "Arī aptuveni 300 vārdu garais diktāta teksts ir jau zināms. Tā ir talantīga mūsdienu jaunā latviešu rakstnieka daiļdarba daļa, uzrakstīta dzīvā tautas valodā. Mūsu ekspertu komisija sakārtos tekstu atbilstoši latviešu valodas normām, taču jāņem vērā, ka teksts būs sarežģītāks nekā skolas programmas diktāti," stāsta organizatori. Visu dalībnieku atzīmes tiks publicētas mājaslapā mēnesi pēc pasākuma norises. Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt mājaslapā.

Vairāk informācijas iespējams atrast vietnē raksti.org.
25.jūlijā visas dienas garumā Smiltenes novada Variņu pagastā notiks novada svētki "Mana sēta".

Plkst.13 pie Variņu tautas nama Variņu sētas notiks saimnieku un viesu parādes brauciens ar SIA "Palsa" tehniku, Smiltenes novada svētku atklāšana, postfolkloras grupas "Rikši" koncerts. No plkst.13 līdz 16 paredzēts amatnieku tirdziņš, kā arī atraktīvas sportiskās aktivitātes gan lieliem, gan maziem svētku dalībniekiem.
Svētku laikā Rīgas Latviešu biedrības "Sprīdīša skola" rīkos izzinošas un radošas darbnīcas - paredzēta siena un labības leļļu gatavošana, tradicionālo amata spēļu programma, kā arī siena paklāja aušana, kurā var piedalīties ikviens interesents. Plkst.15.30 notiks aktīvāko dalībnieku godināšana un siena paklāja izloze.

Plkst.13.15 notiks konkursa "Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2015" laureātu godināšana, savukārt plkt.14 - novada pagastu fotoizstādes "Cilvēks manā novadā" prezentācija un priekšnesumi.

Svinības turpināsies Variņu tautas namā, kur plkst.16 notiks nama 50 gadu jubilejas svētku koncerts "Manas saknes - tikai te….".

Savukārt sporta laukumā plkst.19 notiks novada svētku noslēgums ar brāļu Auzānu un Jersikas orķestra koncertu, bet plkst.22 paredzēta balle ar grupām "Tālbraucēji" un "Dakota" (ieejas maksa - 3 eiro).

Uz novada svētkiem ielūdz Variņu pagasta ļaudis un Smiltenes novada dome.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atbalstītāja Statoil  organizētajā balsojumā par draudzīgākajiem un aizrautīgākajiem šoferīšiem Latvijā atzīti Harijs Krinkels no Cīravas, Juris Zilpaušs un Indulis Penka no Mazsalacas, kā arī Nauris Šulmeistars un Sergejs Smorodins no Valmieras.

Jauniešu iemīļotākos šoferus vieno tādas īpašības kā labas iemaņas drošā braukšanā, plašs joku un piedzīvojumu stāstu krājums, cieņa pret kolektīva tērpiem un atribūtiem, māka uzmundrināt dalībniekus gan ceļā, gan starp mēģinājumiem, kā arī rūpēšanās par savu kolektīvu labsajūtu un drošību.

 Pavisam kopā tika saņemti 34 interesanti stāsti par autobusu vadītājiem, un labākie no tiem saņēma vairāk nekā 500 balsu.  

Pieci visvairāk balsu saņēmušie šoferīši ieguvuši 1Statoil balvas, , savukārt viņu vestie kolektīvu dalībnieki – īpašu pārsteigumu no Statoil gardo uzkodu klāsta. Tāpat izlozes kārtībā apbalvoti pieci balsotāji un pieci stāstu iesniedzēji.

 Dziesmu svētku dalībnieku stāstus par saviem autobusu vadītājiem lasiet šeit
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) un holdinga kompānija GRF sadarbībā ar desmit profesionālās izglītības iestādēm aicina jauniešus vecumā no 17 līdz 29 gadiem pieteikties mācībām "Jauniešu garantijas" izglītības programmās būvniecībā, kas pielāgotas mūsdienu darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām.

Kā informēja VIAA, jaunieši viena vai pusotra gada laikā var bez maksas apgūt kādu no nozares profesijām, saņemot stipendiju un mācoties reālajā darba vidē uzņēmumos.

Plānojot turpmāko pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka, 2015./2016.mācību gadā Gunta Rāvja fonda (GRF) uzņēmumi piedāvā 240 jauniešiem sākt mācības Jauniešu garantijas izglītības programmās tādās profesijās kā betonētājs un betonēšanas tehniķis, elektrotehniķis, apdares darbu tehniķis, kā arī dzelzsbetona, metāla, koka vai stikloto būvkonstrukciju montētājs.

Šajās profesijās audzēkņiem būs pieejamas darba vidē balstītas mācības sadarbībā ar GRF uzņēmumiem "Latvijas Energoceltnieks", "Skonto Prefab" Salaspilī, "Cross Timber Systems" Jelgavā, "Skonto Plan" Tukumā, kā arī "Forta Medical" ražotnēm Ventspilī un Tukumā.

Uzņēmumos pieprasītās profesijas jau no septembra jaunieši var apgūt profesionālās izglītības iestādēs dažādos Latvijas reģionos - Rīgas Celtniecības koledžā, Ogres tehnikumā, Jelgavas tehnikumā, Ventspils tehnikumā, Rēzeknes tehnikumā, Daugavpils Būvniecības tehnikumā un Barkavas arodvidusskolā atkarībā no izvēlētās profesijas. 2016 gada ziemā audzēkņus uzņems arī Saldus profesionālā vidusskola, kā arī Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums un Cēsu profesionālā vidusskola, kur varēs apgūt arī elektromontāžas tehniķa profesiju.

Iesaistoties darba vidē balstītu mācību apguvē, audzēkņi pēc teorētisko zinību apguves skolā mācības turpinās uzņēmumā vai mācību procesam speciāli izveidotā vidē ar biznesā izmantotām tehnoloģijām, iesaistoties ierastajā darba ikdienā. Darba vidē balstīto mācību laikā tiks nodrošināta iespēja praksi iziet uzņēmumā ne tikai mācību noslēgumā, bet visa mācību procesa laikā.

Papildus audzēkņi varēs saņemt dažādas programmas "Jauniešu garantija" un ES fondu finansētas priekšrocības - stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, iespēju bez maksas dzīvot dienesta viesnīcā, prakses laikā apmaksātus ceļa izdevumus un naktsmītni, kā arī citas iespējas.
Programmā mācības var sākt jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nav nodarbināti un nemācās, tostarp neapgūst pilna laika studiju programmas. Dokumentus izvēlētajā izglītības iestādē var iesniegt līdz vasaras beigām.

Ar visām 114 "Jauniešu garantijas" izglītības programmām un uzņemšanas noteikumiem var iepazīties VIAA nacionālajā izglītības iespēju datubāzē "www.niid.lv".
18. jūlijā, Šventoji pludmalē (Lietuva) sākās rīdzinieka un saskarsmes kouča Rolanda Eglīša ceļojums ar kājām gar Baltijas jūru, kurā viņam nav līdz nekādu maksāšanas līdzekļus un pārtikas, bet tikai neliela telts un nepieciešamākais apģērbs. Šobrīd veiksmīgi pieveikti aptuveni 120 kilometri, bet 550 km garā maršruta galamērķi iecerēts sasniegt nākamajā nedēļā.

Pirmās ceļojuma dienas Rolandam nav bijušas vieglas, jo jūras krastā plosījās spēcīgs vējš, kas apgrūtināja pārvietošanos pa pludmales smiltīm, turklāt svētdien piedzīvotas arī spēcīgas lietusgāzes. Starp Papi un Jūrmalciemu Baltijas jūras krastā «sastapts» arī aļņa skelets, taču tas nebūt nav traucējis Rolandam turpināt ceļu, katru dienu veicot aptuveni 55 km. 

«Svētdien bijām nopietni uztraukušies par Rolandu, jo ilgāku laika periodu nebija iespējams ar viņu sazināties. Par laimi, viss bija kārtībā, kā noskaidrojās vēlāk – viņš bija gājis pa purvainu posmu, kur mobilajam tālrunim nebija zonas pārklājuma,» atklāj biedrības «Labās sirds kluba» aktīviste Linda Freiberga.

Otrdien Rolands iecerējis sasniegt Ventspili, kur viņam būs jāsastopas ar nopietnu šķērsli –jāpārvar Ventas ieteka jūrā. Jāpiebilst, ka Rolandā ceļojumā nevēlas novirzīties no iešanas tieši gar jūras krastu, tādēļ, lai pārvarētu upju ietekas, nāksies izmantot ūdenstransportu, ja tādu konkrētajā vietā izdosies atrast, vai pārvarēt šķērsli citā veidā.

Rolands Eglītis ikdienā strādā par saskarsmes kouču un pirms tam ieguvis arī atbilstošu izglītību, bet kā brīvprātīgais entuziasts konsultējis vairākas ģimenes, kurām palīdz biedrība «Labās sirds klubs». Īpašu paldies R.Eglītis saka biedrības «Radi vidi pats» pārstāvim Mārtiņam Mamim no Liepājas, ar kuru viņš savulaik iepazinās, piedaloties Eiropas brīvprātīgo nometnē Austrijā, un kurš ceļotāja ieceri atbalstījis no paša sākuma, tostarp palīdzot sameklēt tos cilvēkus, kuri garajā ceļā Rolandu nodrošinās ar pārtiku un naktsmītni sliktos laika apstākļos.
Kopā ar Mārtiņu Rolandam palīdz arī biedrības «Labās sirds aktīvisti», kuri palīdzēja ceļotājam nokļūt pārgājiena starta punktā, kā arī sniedz atbalstu pārtikas sagādei.

Rolanda ceļojuma atbalstīšanā tiek aicināts iesaistīties ikviens, palīdzot sagādāt ceļotājam pārtiku (vēlams, bagātu ar olbaltumvielām) un ūdens krājumus. To var nodot pašam ceļotājam rokās vai arī «noslēpt» kādā no maršruta vietām, nosūtot aprakstu un/vai koordinātes biedrībai «Labās sirds klubs» pārstāvjiem, kuri pēc tam informāciju nodos tālāk Rolandam. Jāatzīmē, ka ceļojuma laikā, lai taupītu mobilā tālruņa enerģiju, Rolands sazinās tikai ar īsziņu palīdzību.

Sīkāka informācija:
Linda Freiberga
Biedrības «Labās sirds klubs»
Tel.: 26168461
Ceļošana mums saistās ar patīkamiempiedzīvojumiem un labi pavadītu laiku, bet vai zināt, kā rīkoties
ārkārtas gadījumos?
Eiropas Savienībā ir spēkā noteikumi, kaspalīdzēs risināt šīs problēmas. Lūk, dažas lietas, kas būtu
jāatceras, ceļojot ārpus savas valsts.Ja ir nepieciešama palīdzībaārkārtas gadījumos (jāizsauc policija, ugunsdzēsēji,
medicīniskā palīdzība): tad jāzvana uz numuru 112 – tas
bezmaksas neatliekamās palīdzības telefona numurs, kurš darbojas
visā Eiropas Savienībā, kā arī dažās valstīs ārpus tās,
piemēram Šveicē un Dienvidāfrikā.Ņem līdzi Eiropas veselībasapdrošināšanas karti, ko bez maksas izsniedz valsts veselības
apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs: karte ļaus saņemt
veselības aprūpi ar tādiem pašiem nosacījumiem un izmaksām kā
attiecīgajā valstī apdrošinātās personas.Ja tavs lidojums, vilciens, autobussvai kuģis kavējas vai tiek atcelts, saskaņā ar ES noteikumiem tev
ir tiesības uz: naudas atgriešanu ilgas kavēšanās gadījumā
(vismaz 1 – 5 stundas, atkarībā no transporta veida);
maltītēm un viesnīcu, kamēr gaidi aizkavējušos
transportlīdzekli. Uzziniet vairāk par pasažiera tiesībām.Ja esi nonācis apcietinājumā,gadījies nozaudēt pasi vai nepieciešama jebkāda cita konsulārā
palīdzība valstī, kurā nav tavas valsts diplomātiskās
pārstāvniecības: sazinies ar jebkuras citas ES valsts
vēstniecību vai konsulātu - to pienākums ir jums palīdzēt tāpat
kā savas valsts pilsoņiem.Un tagad ceļojot arī viedtālruņaizmantošana ceļojuma laikā vairs tevi neizputinās: kopš
aizvadītā gada viesabonēšanas tarifi ir zemāki kā jebkad;
turklāt pavisam nesen Eiropas Parlaments ar ES valstu valdībām
vienojās par viesabonēšanas maksas atcelšanu no 2017. gada 15.
jūnija.

Pie tam nākotnē ceļotāji, kas paši internetā pērk ceļojumu, saņems tādu pašu aizsardzību, kā tie, kas to dara ar tūrisma aģentu palīdzību, tā šī gada maijā lēmis Eiropas Parlaments.Un ja ceļo – tad tev noderēs bezmaksas mobilā aplikācija ''Your passenger rights '' , tajā
latviešu un citās valodās tavas ceļotāja tiesības. 


Google lietotāji to var lejuplādēt šeit: 

Iphone lietotāji to var lejuplādēt šeit: 

Windows phone lietotāji to var lejuplādēt šeit: 

Raidījums EIROPAS LAIKS skan katru otrdienu un ceturtdienu plkst.10:40. 
 25.jūlijā Latvijas Tautas Sporta asociācija, sadarbībā ar Ziemeļvidzemes atlētu savienību rīko Latvijas čempionāta atlētiskajā vingrošanā trešo posmu Ropažu novada sporta centrā.  

Sacensību mērķis ir popularizēt veselīgu dzīvesveidu, veicināt estētisko un fizisko attīstību Latvijas iedzīvotāju vidū, iesaistīt jauniešus  atlētiskās vingrošanas nodarbībās, sporta aktivitātēs un  sacensībās. Sacensību programma paredz svara stieņa spiešanu guļus uz atkārtojumu skaitu, pievilkšanos,vēderpreses vingrinājumu un sieviešu dzimuma pārstāvēm airēšanas trenažiera vilkšana. Dalība sacensībās bezmaksas.

Dalībnieku reģistrēšana un svēršana no plkst. 11.00 līdz 12.00.
Sacensību sākums 13.00.

Vairāk meklē te: 
Festivālā "Positivus" atrastās mantas nogādātas Limbažu policijas iecirknī.

Policija aicina tos, kuri vēlas uzzināt, vai viņu festivāla laikā pazudusī manta ir atradusies, zvanīt uz Limbažu iecirkni pa tālruni 64001510.
Stradiņa slimnīcā šodien  sāk darboties vienotā pacientu pieraksta sistēma.
Darbu sāks  vienotais pacientu pieraksta tālrunis ar numuru 67069280. 

Tāpat, zvanot pa norādīto tālruni, varēs noskaidrot dažādus jautājumus, kas saistās ar iestāšanos slimnīcā, pakalpojumiem un to cenām, saņemto rēķinu, un citiem jautājumiem. Vienotā pieraksta tālruņa darba laiks ir no plkst.8.00 līdz plkst.19.00.

Pierakstīties pie Stradiņa slimnīcas speciālistiem var ne tikai telefoniski, bet arī elektroniski, sūtot e-pastu uz info@stradini.lv.
Pašlaik situācija ar melno stārķu populāciju ir sliktākā pārdesmit gadu laikā, intervijā LTV pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošais zinātnieks Māris Strazds.

Tuvākajos 8-10 gados melno stārķu populācija nepalielināsies, lēš ornitologs, atzīstot – tik slikta situācija, kā pašlaik, nav bijusi vairākus gadus.
Pašlaik šo putnu skaits ir 40% no tā, kas bija pirms pārdesmit gadiem, atklāj Strazds. Viņš neslēpj, ka situācija nav laba un kļūst vēl sliktāka.

Viņš arī apstiprināja jau iepriekš ziņoto par aizdomām, ka melno stārķu mirstībā, iespējams, vainojami Latvijā no padomju laikiem norakti dusta krājumi. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir daudzas vietas, kur noglabāta šī viela.

Brīdī, kad piesārņojums ar dustu ir tik liels, ka no tā iet bojā putns, tad tā vairs nav tikai melno stārķu problēma, teic zinātnieks.
Latvija prezidentūra ES Padomēnoslēgusies, un tālāk groži nodoti Luksemburgai. Taču Latvijas prezidentūras sekretariāts Latvijā vēl pusgadu darbosies, jo jānokārto dažas formalitātes un dokumentācija. Kā stāsta  sekretariāta direktore Kristīne Pommere, tad administratīvo darbu
nodrošināja 70 cilvēki.

Prezidentūras sekretariāts bija tikaimaza daļa no valsts pārvaldes cilvēkiem, kas nodrošināja prezidentūru. Kopumā bija ap 1000 cilvēku, kas bija iesaistīti prezidentūras sagatavošanā. Gatavojot prezidentūru, tika
izsludināta apjomīga prezidentūras praktikantu programma. Tā bija iespēja studējošiem Latvijas jauniešiem gūt neatsveramu pieredzi, kļūstot par ārvalstu delegāciju pavadoņiem.

Pavadonis ir persona konkrētaidelegācijai, ar šo delegāciju persona ir kopā visu tās vizītes laiku Latvijā, palīdzot risināt daudz un dažādas situācijas. Gan lidostā, gan viesnīcā, gan jebkur. Praktikantu programmas ietvaros mums pieteicās vairāk kā 300 studējošo Latvijas
jauniešu. Mēs atlasījām 107 jauniešus, kas kļuva par delegāciju pavadoņiem. Šie bija pavadoņi augsta līmeņa delegācijām, kad ierodas ministri, valstu un valdību vadītāji.”


Jaunieši par padarīto nesaņēmaatalgojumu, taču tā bija dinamiska, saspringta, taču interesanta prakse. Ne tikai risinot dažādus jautājumus, bet arī raugoties no dažādu kultūru atšķirībām. Taču pēc prezidentūras tika saņemti daudzi atzinības vārdi par šo jauniešu darbu.  

Delegāciju pavadoņi –jaunieši bija netipisks savienojums prezidentūrai. Jo citās prezidentūrās šo kombināciju tikpat kā neizmanto. Parasti delegācijas pavada valsts iestādēs strādājošie, kas kļūst par šo delegāciju pavadoņiem. Bet mēs gribējām iesaistīt tieši
jauniešus, lai parādītu kā Eiropa funkcionē.”


Kristīne Pommere novēl ikvienamjaunietim izmantot šādas prakses iespējas, kādas ES institūcijās ik pa laikam parādās, jo tā ir pieredze, kuru vērts piedzīvot un nodot tālāk.

Ja arī Tevi interesē prakse Eiropas institūcijās, piemēram, Eiropas Parlamentā, skaties te. 

Sestdien, 18.jūlijā  pie Smiltenes pilsētas Kultūras centra un Jāņukalna estrādē notiks Apvedceļa 15 gadu jubilejas svinību pasākums.
 
19. jūlijā plkst.15:00Jāņukalna estrāde viesosies Rūjienas novada amatierteātris "Vitrāža" ar izrādi „Traks numurs”
 
25.jūlijā Variņupagastā svinēsim Smiltenes novada svētkus "Mana sēta". Svētkus atklāsim plkst.13.00 pie Variņutautas nama ar Variņu sētas saimnieku un viesu parādes braucienu ar SIA "Palsa" tehniku un postfolkloras grupas "Rikši" koncertu.
Svētku izskaņā danču ritmos atpūtīsimies kopā ar grupām "Tālbraucēji" un "Dakota".

Sīkāka svētku programma Smiltenes novada mājas lapā www.smiltene.lv. 
 Pēc gandrīz 10 gadu un trīs miljardu kilometru lidojuma  ceļa , ASV zonde ļoti tuvu palidos garām Plutonam, esot no tikai niek a12 000 km attālumā. Tas ļaus iegūt vēl nebijušas kvalitātes pundurplanētas attēlus un iegūt citus datus.

Zonde vistuvāk pundurplanētai pielidos  aptuveni trijos pēcpusdienā pēc Latvijas laika. Tas ļaus iegūt augstas izšķirtspējas attēlus.

Zinātnieku īpašu interesi jau izraisījuši divi lieli veidojumi uz Plutona virmas, no kuriem viens ir sirds formā, bet otrs - tumšs un pēc apveida atgādina vali.

Plutons reiz uzskatīts par tālāko planētu no Saules, taču 2006.gadā tā statuss tika pazemināts uz pundurplanētu. Tajā pašā gadā no Floridas palaista zonde „New Horizons” jeb „Jaunie horizonti.”

Zonde „New Horizons” ir ātrākais jebkad palaistais lidaparāts. Šobrīd tas lido ar ātrumu aptuveni 50 000 kilometru stundā jeb 14 kilometri sekundē.


Šodien Berģos un Baltezerā tiks atvērti un lēnā režīmā piepildīti remontdarbu dēļ iepriekš iztukšotie ūdensvadi, kādēļ līdz pat 20.jūlijam pastāv iespēja, ka Daugavas labā krasta ūdensapgādes tīklā plašā teritorijā.

 Berģos, Juglā, Mežciemā, Purvciemā, Teikā un Pļavniekos vietām saglabāsies ūdens uzduļķošanās riski, līdz ūdensapgāde pilnībā atjaunosies ikdienišķā režīmā.

"Rīgas ūdens"  aicina dzeramo ūdeni pirms lietošanas notecināt, bet tad, ja ūdens uzduļķošanās saglabājas ilgstoši, zvanīt uz "Rīgas ūdens" vienoto informatīvo tālruni 80 002 122, lai "Rīgas ūdens" varētu veikt papildus pasākumus lokālu uzduļķojumu novēršanai.
Otrdien  Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzstājās Eiropas Parlamenta plenārsēdē un sniedza izvērtējumu par Latvijas prezidentūru ES Padomē. 

Latvijas  pastāvīgās  pārstāvniecības Eiropas savienībā preses sekretāram Jānim Bērziņam jautājām, kas ir tie nozīmīgākie lēmumi, kas atrisināti tieši Latvijas prezidentūras laikā. 

“Es neņemšos uzskaitīt visus  lēmumus, bet ir daži ļoti svarīgi piemēri, kas tuvākā vai tālākā nākotnē ietekmēs mūs visus. Esam strādājuši, lai Eiropai būtu spēcīga ekonomika, lai to panāktu, tika pieņemti lēmumi, kas nodrošina lielāku finansējumu investīcijām.
Tika pārcelti 2014.gada neizmantotie kohēziju fondi uz nākamajiem gadiem, lai nodrošinātu, ka ES budžeta nauda tiek pilnvērtīgi izmantota ekonomikas veicināšanai. 
Prezidentūras laikā tika lemti jautājumi par nodarbinātības veicināšanu, sevišķi jauniešu vidū.
Tāpat pieņemti lēmumi par ceļojumu pakotnēm, kas aizsargās ceļotājus. Piemēram, ja tiks iegādātas, tostarp internetā, ceļojumi un ar to saistītie pakalpojumi, turpmāk varēs nebaidīties, ka brīdī, kad būs jāceļo, tūrfirma būs bankrotējusi.
Jāmin arī, ka no 2017.gada tiks atceltas viesabonēšanas maksas, tādējādi lētāki kļūs mobilie sakari, pieņemti noteikumi, kas ierobežos maksas, kas tiek iekasētas, norēķinoties ar banku kartēm. Šie ir tikai daži piemēri.”


Te var atrast video, kur saprotamos piemēros, video  veidā, izskaidroti šie un citi piemēri, kuri ietekmēs ikviena eiropieša, tātad – arī mūsu dzīvi.
Facebook Draugiem Twitter Instagram