Vairāk nekā 8000 velobraucēju brīvprātīgi veikuši braukšanas stila mērījumu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) "Draugiem.lv" lapā atrodamajā "Cieņ-o-metra" aplikācijā, lai noteiktu, kādam tēlam atbilst viņu uzvedība ceļu satiksmē.

Absolūtais vairākums velobraucēju apliecināja, ka ir godprātīgi satiksmes dalībnieki, kuri ievēro noteikumus un izvairās radīt bīstamas situācijas uz ceļa. 12% tomēr vaļsirdīgi atzina, ka dažkārt mēdz brīvi interpretēt satiksmes noteikumus un nesatraukties par tādu normu ievērošanu kā luksoforu signāli vai ceļa došana gājējiem.

"Cieņ-o-metra" aplikācija ar 14 jautājumiem par velobraucēja rīcību dažādās ikdienas situācijās uz ceļa piedāvāja katram būt paškritiskam un noskaidrot, vai viņš ir godam pelnījis "Cienījama velosipēdista" titulu vai arī drīzāk ierindojas kādā pārgalvīgo braucēju kategorijā - "sportists", "karstgalvis", "aklais" vai pat "muļķis". "Par laimi, klaji muļķīgu rīcību uz ceļa atzina tikai neliela daļa pārgalvīgo velobraucēju, tā vietā tie sev biežāk piedēvēja "sportistu" un "aklo" braucēju īpašības, atzīstot, ka pārvietojas pārlieku strauji un agresīvi vai arī nepamana citus satiksmes dalībniekus un ceļa zīmes.

Novērtējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus, "Cienījamo velosipēdistu" vidū tika izlozēta īpaša balva no "Noi Pure Fix Cycles" - tumsā spīdošs velosipēds, ko saņēma daiļā dzimuma pārstāve Kintija Puikevica. Tas neesot pārsteigums, jo sieviešu vidū godprātīga braukšanas kultūra novērota biežāk. 93% no daiļā dzimuma velobraucējām ieguvušas "Cienījama velosipēdista" titulu, kamēr vīriešu konkurencē tādu ir nedaudz mazāk - 73%, skaidro direkcijā.

Velobraucēju braukšanas stila mērījums veikts CSDD kampaņas "Cieņa darbojas!" ietvaros, kuras laikā aprīlī CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu velobiedrību Rīgā rīkoja arī īpašas "Cieņas velopatruļas", apstiprinot tendenci, ka vairums velobraucēju ievēro satiksmes noteikumus un bieži vien novērojamie konflikti rodas no dažu atsevišķu braucēju agresīvas uzvedības. Tāpēc visi satiksmes dalībnieki tiek aicināti atcerēties, ka uz ceļa neviens nav pārāks par citiem un atsevišķu satiksmes dalībnieku nevērība pret apkārtējiem tikai vairo savstarpējos konfliktus un negadījumu skaitu.
Līdz ar sākto oficiālo Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanu sabiedrības iniciatīvas "mansprezidents.lv" komanda katram Saeimas deputātam nogādājusi personīgi adresētu vēstuli ar pirmajiem iedzīvotāju balsojuma rezultātiem, aicinot šo viedokli ņemt vērā.
Līdz šim par savu kandidātu nobalsojuši 12 500 iedzīvotāju.

Balsojums par kandidātiem portālā turpinās, un līdz pat prezidenta vēlēšanu dienai ikvienam vēl ir iespēja atdot savu balsi par kādu no septiņiem līdz šim politisko partiju virzītajiem un iedzīvotāju ieteiktajiem kandidātiem - deputātiem Mārtiņu Bondaru (LRA), Sergeju Dologopolovu (S), eiroparlamentārieti Sandru Kalnieti (V), deputāti Gunāru Kūtri (NSL), tiesību ekspertu Egilu Levitu, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Iedzīvotāju favorīts kopš pirmās balsojuma dienas ir Bondars. Viņam seko Vīķe-Freiberga, kā arī Levits, Kalniete un Kūtris. Balsojuma galīgie rezultāti tiks nogādāti Saeimas deputātiem arī prezidenta vēlēšanu dienā.

Atgādināsim, ka no 20.aprīļa līdz Valsts prezidenta ievēlēšanai jūnija sākumā norit līdzdalības kampaņa "mansprezidents.lv", kurā ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, var nobalsot par kādu no deputātu vai iedzīvotāju izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem. Balsojuma rezultāts tiks nodots Saeimas deputātiem Valsts prezidenta ievēlēšanas dienā.


Par godu sešdesmitajam Eirovīzijas dziesmu konkursam pasākumā Vīnē, Austrijā, pirmo un vienīgo reizi piedalīsies arī Austrālija. Valsti pārstāvēs Gajs Sebastians ar dziesmu “Tonight Again”. Bukmeikeru vidū viņš atzīts par vienu no potenciālajiem uzvarētājiem. Tomēr viņu vidū šobrīd pārliecinošs favorīts ir Zviedrijas pārstāvis Manss Zelmerlovs (Måns Zelmerlöw) un viņa dziesma “Heroes”.

Vēl ir par agru prognozēt uzvarētāju, pārliecināts Miroslavs Kodis, Latvijas Eirovīzijas fanu kluba dibinātājs un prezidents. Šis nav gads, kad ir viens noteikts favorīts kā, piemēram, kad konkursā uzvarēja Aleksandrs Ribaks vai Lorīna. Kodis norāda, ka, lai gan Zviedrijai uzvarētāja godu paredz gan bukmeikeri, gan žurnālisti, piemēram, Eirovīzijas fanu kluba balsojumā pirmo vietu ieguva Itālijas pārstāvji “Il Volo” un viņu dziesma “Grande Amore”. Viņš arī atminas pagājušo gadu, kad bukmekeri Zviedrijai solīja uzvaru, taču, kā zināms, pirmo vietu ieguva Austrija.

Labas izredzes tiek paredzētas arī Latvijas pārstāves Aminatas dziesmai “Love Injected”. Pēc bukmeikeru prognozēm, meitene, ja ne iegūs uzvaru, tad pēc sešu gadu pārtraukuma Latviju aizvedīs līdz finālam.

“Mēs vēl nevaram atslābināties, un Aminata nevar atslābināties un teikt: “Jā, es jau esmu finālā, vienalga, kā es nodziedāšu!”” arī par Latvijas pārstāvi Kodis izsakās piesardzīgi. Viss ir atkarīgs ne vien no tā, kā viņa nodzied un kāds ir priekšnesums, bet arī no pārējo dalībnieku snieguma.

Kodis arī teic, ka Austrālijas piedalīšanās, pat ja tā ir tikai viena reize, ir pozitīvi vērtējams pasākums. Tā ir iespēja pašu pasākumu padarīt interesantāku un redzēt arī kaut ko no kultūras ārpus Eiropas. 

Austrālijā Eirovīzija tiek pārraidīta jau kopš 1983. gada, un pēdējos gadus tas ir viens no divdesmit skatītākajiem televīzijas šoviem valstī. Kopš 2010. gada austrāļiem atļauts arī piedalīties balsojumā, taču viņu balsis netiek ņemtas vērā uzvarētāju noteikšanā. 

Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
Lai sakārtotu adreses Šampētera, Zasulauka, Dzirciema, Ķīpsalas un Āgenskalna apkaimēs, līdz 18.jūnijam šo apkaimju iedzīvotāji aicināti piedalīties publiskajā apspriešanā.

Publiskās apspriešanas laikā tiks uzklausīts iedzīvotāju viedoklis par iespējamo adreses maiņu un apspriestas iespējas iedzīvotāju vēlmes saskaņot ar valdības noteiktajām prasībām par adresācijas sakārtošanu. 3.jūnijā Pārdaugavas izpilddirekcijā E.Smiļģa ielā 46 plkst.18 notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kuras laikā Rīgas pilsētas Būvvaldes speciālisti klātienē skaidros adresācijas sistēmas piešķiršanas pamatprincipus un atbildēs uz ikviena interesenta uzdotajiem jautājumiem.

Par iespējamo adreses maiņu savam īpašumam visērtāk ir uzzināt, apmeklējot būvvaldes mājaslapu, kur sadaļā Adresācijas sakārtošanas projekts ir pieejams Adrešu meklētājs. Adrešu meklētājā, ievadot adresi vai zemes vienības kadastra apzīmējumu, iedzīvotājiem ir iespējams iepazīties ar informāciju par to, vai īpašumam ir plānota adreses maiņa un, ja ir, tad kādu adresi ir paredzēts piešķirt.

Adreses plānots nomainīt tikai tiem īpašumiem, kam adreses atkārtojas, kā arī tiem, kam adrese nesaskan ar ielu, no kuras īpašumam var visātrāk piekļūt, jo valdība noteikusi, ka ēkām numuri ir jāpiešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras tiek organizēta galvenā piebraukšana īpašumam. Tas nepieciešams, lai atvieglotu iedzīvotāju un viesu orientēšanos, kā arī palīdzētu ātrāk adresi atrast ugunsdzēsējiem, mediķiem un policijai.

Iedzīvotājus, kuriem ar informāciju ērtāk ir iepazīties klātienē, aicinām vērsties Pārdaugavas izpilddirekcijā E.Smiļģa ielā 46, kur no 18.maija līdz 18.jūnijam būs iespējams iepazīties ar īpašumiem, kuros plānots mainīt adreses, adresācijas maiņas pamatojumu, jauno plānoto adresi, kā arī kartogrāfiskajiem materiāliem, kuros vizuāli tiks atainotas tās ēkas un zemes vienības, kurām paredzēta adreses maiņa.

Papildus informācija par plānoto adrešu maiņu pieejama arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros Kungu ielā 7/9 un Brīvības ielā 49/53, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4.

Visas publiskās apspriešanas laikā minētajās iestādēs būs pieejamas arī aptaujas anketas, kurās iedzīvotajiem iespējams izteikt argumentētu viedokli par konkrēta adresācijas objekta pāradresācijas atbalstīšanu vai noraidīšanu, piemēram paskaidrojot, ka konkrētās ēkas adreses nomaiņa nav nepieciešama, jo adresācijas objekta piekļūšanai iedzīvotāji izmanto to ielu, kuras nosaukums ir līdzšinējā adrese. Noslēdzoties publiskajai apspriešanai, būvvalde izvērtēs saņemtos iedzīvotāju viedokļus un pieņems lēmumu par adresācijas maiņu.

Informācija par adrešu maiņu tiks nosūtīta apmēram 200 adresātiem, piemēram, Latvijas Pastam, preses abonēšanas centriem, nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, bankām, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem utml. Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, būvvalde aicina iedzīvotājus pārliecināties vai privātie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem iepriekš noslēgtas līgumsaistības, šo informāciju ir aktualizējuši.

Tāpat būvvalde norāda, ka iedzīvotājiem, kurus skārusi adresācijas maiņa, būtu vēlams pārliecināties, vai nav nepieciešams aktualizēt informāciju par deklarēto dzīves vietu, jo gadījumos, kad, piemēram, viena adrese ir bijusi vairākiem adresācijas objektiem, datus par iepriekš deklarēto dzīvesvietu sistēmas automātiski diemžēl nespēs atpazīt.

Svarīgi ir atcerēties, ka pēc adreses maiņas iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā  trīs mēnešu laikā pēc lēmuma par adresācijas maiņu publikācijas Latvijas Vēstnesī, ēku īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir nepieciešams nomainīt un pareizā vietā uz ēkas fasādes uzstādīt jaunās adreses ēkas numura zīmes, kas nodrošinās pēc iespējas ātrāku jaunās adreses pilnvērtīgu lietošanu.
Rīgā 19.maijā ieradīsies Eiropas vīriešu basketbola čempionu kauss, kas pirms 2016.gada finālturnīra apceļos visas 24 dalībvalstis. Par godu 80 gadu jubilejai kopš Latvijas valstsvienības uzvaras pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Latvijai piešķirts gods atklāt čempionu kausa turneju.

No plkst. 18.30 kauss būs apskatāms "EuroBasket 2015" grupas turnīra norises vietā "Arēnā Rīga", kur 19.maijā “VEF Rīga” un BK “Ventspils” tiksies Latvijas Basketbola līgas otrajā finālspēlē.

Kopš 1995. gada Eiropas čempioniem pasniedz zeltkaļa Gintera Šūbela veidoto 16 kilogramus smago biķera formas kausu, kas veidots no zelta un sudraba. Tā augšējā mala izgreznota ar 24 dārgakmeņiem – granātu, ametistu, ahātu, malahītu, dzelteno kvarcu un kalnu kristālu.

Eiropas čempionu kauss nosaukts bijušā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) viceprezidenta Nikolaja Semaško vārdā. Jaunais kauss šogad tiks izcīnīts vienpadsmito reizi. Pirmajos Eiropas čempionātos uzvarētāji saņēma rīkotāju sagādātās oriģinālās balvas, piemēram, 1935. gadā Ženēvā sudraba vīna trauku, bet 1937. gadā Rīgā – Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto sudraba šķīvi. Ilgus gadus Eiropas čempioniem pasniedza ceļojošo kausu.

2015. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalīsies 24 komandas, un pirmo reizi tas notiks četrās valstīs – Francijā, Horvātijā, Latvijā un Vācijā. Latvijas basketbolisti no 5. līdz 10. septembrim D grupas turnīrā Rīgā cīnīsies ar Beļģijas, Lietuvas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas komandām. Četras spēcīgākās komandas iekļūs izslēgšanas turnīrā, kas no 12. līdz 20. septembrim risināsies Francijas pilsētā Lillē.

Latvijas valstsvienība 1935. gada 4. maijā triumfēja pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Ženēvā. Latvieši ceturtdaļfinālā uzvarēja Ungāriju (46:12), pusfinālā pārspēja laukuma saimnieci Šveici (28:19), bet finālā apspēlēja Spāniju (24:18).
Līdz 22.maijam Saldus novada Zvārdes pagastā notiks Zemessardzes organizētās mācības "Zvārdes detonators 15", kurās karavīri turpinās ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotās teritorijas attīrīšanu.

Paaugstināta riska mācībās Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīri savāks un neitralizēs sprādzienbīstamos priekšmetus, kas atrodas zemes virskārtā un zemes slānī.
Šādas mācības 54.inženiertehniskais bataljons ir rīkojis arī iepriekš gan Zvārdes poligonā, gan bijušo munīcijas noliktavu teritorijā Cekulē.

Pērn Zvārdes poligonā neitralizēti vairāk nekā 350 sprādzienbīstami priekšmeti, un liela daļa no tiem neitralizēti pērn notikušajās mācībās "Zvārdes detonators 2014".
Viena no Latvijas piesārņotākajām teritorijām ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir tieši bijušais Zvārdes poligons. Tā vairāk nekā 24 400 hektāru lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Sprādzienbīstami priekšmeti tajā nonāca arī Otrā Pasaules kara laikā.

Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem, uzturoties bijušā Zvārdes poligona teritorijā. Par katru aizdomīgu atrasto priekšmetu nekavējoties ir jāziņo Valsts policijai.
No šodienas līdz 30.maijam tiks mainīti Cēsu un Valgas virziena dīzeļvilcienu kustības saraksti, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Pasažieru vilciens".

Izmaiņas vilcienu sarakstos noteiktas dzelzceļa posmos Ieriķi-Āraiši, Cēsis-Jāņamuiža, kā arī Ieriķu, Āraišu un Cēsu stacijās paredzēto sliežu ceļu remontdarbu dēļ.

Šodien un rīt vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15), kas darba dienās (līdz 31.jūlijam) norīkots līdz Valmierai, no Rīgas izbrauks plkst.12.25, arī no pārējām maršruta pieturvietām aties 30 minūtes agrāk un kursēs tikai līdz Cēsīm. Cēsu stacijā vilciens pienāks plkst.14.19 un tā pasažieri līdz Valgai varēs nokļūt ar autobusu Cēsis (14.36)-Valga (16.43).
Savukārt 20. un 25.maijā vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15) no Rīgas izbrauks plkst.12.25, arī no pārējām maršruta pieturvietām aties 30 minūtes agrāk un kursēs tikai līdz Ieriķiem, kur pienāks plkst.13.52. Šī vilciena pasažieri līdz Valgas stacijai tiks aizvesti ar autobusu Ieriķi (plkst.14.06)-Valga (16.43).
Piektdien, 29.maijā, vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15) no Rīgas izbrauks plkst.12.25. Arī no pārējām maršruta pieturvietām vilciens aties 21-30 minūtes agrāk un kursēs līdz Valmierai, kur pienāks plkst.14.59. No Valmieras stacijas laukuma plkst.15.26 aties autobuss Valmiera-Valga (16.43).
Tāpat 20. un 25.maijā vilciens Rīga (plkst.10.38)-Cēsis (12.34) kursēs tikai līdz Siguldas stacijai un posmā Sigulda-Cēsis būs atcelts.
21. un 22.maijā vilciens Rīga (plkst.21.30)-Valmiera (0.01) kursēs tikai līdz Cēsu stacijai. Cēsīs vilciens pienāks plkst.23.29 un tā pasažieri līdz Valmieras stacijai varēs nokļūt ar autobusu Cēsis (plkst.23.36)-Valmiera (0.26).
Otrdien, 26.maijā, vilciens Rīga (plkst.21.30)-Valmiera (0.01) kursēs tikai līdz Ieriķu stacijai, kur pienāks plkst.23.02. No Ieriķu stacijas laukuma plkst.23.06 aties autobuss Ieriķi-Valmiera (0.26).
Šodien un rīt dīzeļvilciens Valga (plkst.11.42)-Rīga (15.05), kas darba dienās (līdz 31.jūlijam) kursē maršrutā Valmiera-Rīga un no Valmieras stacijas izbrauc plkst.12.35, būs atcelts posmā Valga-Cēsis un no Cēsu stacijas aties plkst.13.07. Pasažieri no Valgas stacijas laukuma uz šī vilciena atiešanas laiku Cēsīs varēs nokļūt ar autobusu Valga (10.48)-Cēsis (12.55).
20. un 25.maijā vilciens Valga (plkst.11.42)-Rīga (15.05) būs atcelts posmā Valga-Ieriķi un no Ieriķu stacijas aties plkst.13.34. Pasažieri no Valgas stacijas laukuma uz šo vilcienu Ieriķos tiks aizvesti ar autobusu Valga (plkst.10.48)-Ieriķi (13.25).
Tāpat 20. un 25.maijā vilciens Cēsis (plkst.15.08)-Rīga (17.05) būs atcelts posmā Cēsis-Ieriķi un kursēs no Ieriķu stacijas plkst.15.35. Vilciens Ieriķi (plkst.15.35)-Rīga (17.05) līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam.
Saistībā ar vērienīgiem drošības pasākumiem Austrumu partnerības samita laikā Rīgā 21.maijā un 22.maijā starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēti būtiski ierobežojumi, tādēļ pasažieriem lidostā jāierodas vismaz trīs stundas pirms reisa.

21. un 22.maijā lidostas "Rīga" terminālī varēs iekļūt tikai pasažieri un darbinieki. Pasažieru sagaidītāji un pavadītāji terminālī nevarēs iekļūt.

Ņemot vērā, ka šajās dienās būtiskas izmaiņas paredzētas satiksmes organizācijā, kas skars piebraukšanas ceļus un lidostas autostāvvietas, pasažieri tiek aicināti uz lidostu doties ar sabiedrisko transportu. Automašīnu īstermiņa un ilgtermiņa novietošana būs iespējama tikai autostāvvietā "P3".

Starptautiskā lidosta "Rīga" aicina pasažierus un lidostas viesus būt saprotošiem un atvainojas par sagādātajām neērtībām.

Bērnus un jauniešus, pieaugušos un seniorus aicina pieteikties skriešanas seriālam "Izskrien Rīgu!", kurā šogad paredzēti četri posmi - uz AB dambja, Arkādijas parkā, Klusajā dārzā un Lucavsalā.

Pirmais posms gaidāms jau 23.maijā.

Rīgas iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties skriešanas seriālā "Izskrien Rīgu!" jau trešo gadu. Tajā ikviens aktīva dzīvesveida piekritējs, tostarp bērni un pieaugušie, var pārbaudīt savu sportisko sagatavotību Bērnu grupas skrējienā, Tautas grupas un Meistarības grupas distancē.
Tautas sporta skrējiena seriāls četros posmos tiek organizēts, lai popularizētu skriešanu kā veselīga dzīves veida pamatu visu vecumu mērķauditorijai, kā arī dotu iespēju ģimeņu aktīvai brīvā laika pavadīšanai.

Pirmais seriāla posms notiks 23.maijā uz AB dambja, otrais - 13.jūnijā Arkādijas parkā, trešais - 22.augustā Klusajā dārzā, bet ceturtais posms notiks 12.septembrī Lucavsalā. Sacensību sākums visos posmos būs plkst.11.

Ikvienam ir iespēja iesaistīties skriešanas seriālā un piedalīties vienā vai vairākos posmos. Skriešanas seriāla nolikums ir pieejams īpaši šai sportiskajai aktivitātei izveidotajā tīmekļa vietnē "www.izskrienrigu.lv", kurā iedzīvotāji aicināti pieteikt savu dalību skrējienā. 

Skriešanas seriālu "Izskrien Rīgu!" organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Ar ziedotāju palīdzību Rotari klubs  cer uz Latviju atvest un sniegt sociālo rehabilitāciju 48 Ukrainas bērniem, kuri cietuši karā un zaudējuši kādu no vecākiem.

Ziedot labdarības akcijas mērķiem var labdarības organizācijas "Ziedot.lv" mājaslapā, kā arī iegādājoties biļetes uz labdarības koncertu, kurš notiks 6.jūlijā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē. Visi koncertā savāktie līdzekļi tiks novirzīti bērnu rehabilitācijai.
Savukārt koncerta ieraksts, papildināts ar viesu intervijām no koncertzāles un diktoru komentāriem studijā, būs skatāms 11.jūlijā LTV1.

Koncertā piedalīsies Inese Galante, Sergejs Jēgers, Sonora Vaice, Dmitro Popovs no Ukrainas, Armands Siliņš, Kārlis Lācis, Raimonds Tiguls, Katrīna Paula Felsberga, Jānis Stībelis, Oleksijs Demčenko no Ukrainas, Liāna Langa, Biruta Ozoliņa, Liepājas Simfoniskais orķestris, koris "Kamēr", Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara", kā arī diriģenti Aira Birziņa, Jānis Liepiņš un Atvars Lakstīgala.
Koncerta režisors ir Andrejs Žagars, scenārija autore - Nora Ikstena, mākslinieciskā producente - Indra Rubene. Koncerta vadītāji būs Andrejs Žagars un Liene Jakovļeva.

Projekta organizatori cer, ka izdosies savākt 48 000 eiro, lai sniegtu palīdzību karā cietušajiem bērniem. Vienas biļetes cena ir no 10 līdz 50 eiro.

Bērni Latvijā varētu ierasties septembrī vai oktobrī.

Sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ukrainā izveidots saraksts ar 48 bērniem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk - viņi zaudējuši kādu no vecākiem. Bērni, kuriem tiks sniegta palīdzība, būs vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem, un viņi nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" uzturēsies 10-14 dienas. Viena bērna rehabilitācija izmaksās no 500 līdz 600 eiro.

Šodien tiek atklāta informatīvās kampaņas "Valsts ir internetā" iniciatīva  - "Dienas bez rindām".

Iniciatīva "Diena bez rindām" izveidota, lai iedrošinātu mainīt klientu paradumus. Tajā ir apvienojušās vairāk nekā 80 valsts un pašvaldību iestādes. Iniciatīvas laikā no 14.līdz 21.maijam visā valsts teritorijā iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiks piedāvātas individuālas konsultācijas par e-pakalpojumu lietošanu.

Šobrīd jau katrs otrais valsts pakalpojums ir pieejams elektroniski, bet plānots, ka līdz gada beigām kopumā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 300 e-pakalpojumi. Elektroniskus pakalpojumus var saņemt www.latvija.lv, iestāžu tīmekļu vietnēs un arī uz iestādes oficiālo e-pasta adresi nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu veidlapu vai iesniegumu.

Valsts e-pakalpojumu lietošanai primāri nepieciešams tikai dators un interneta pieslēgums, 
Turpmāk E-parakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās elektroniskās identifikācijas (eID) kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kuras sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas pašas no šīs iespējas  neatteiksies.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties eID kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlas, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti e-parakstīšanas rīki. 

Nereti, piesakoties eID kartei, tā  nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām lietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā "latvija.lv", personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas eID kartes Latvijā nav obligātas. 
 ID karti tuvākajā laikā varētu papildināt e-receptes funkcija, kas, piemēram, Igaunijā darbojas jau vairākus gadus. Proti, ārsts ziņas par vajadzīgajām zālēm ievada elektroniski, un uzrādot ID karti aptiekā, to izlasa farmaceits.  

 Nākotnē eID kartes vajadzētu izmantot pārrobežu pakalpojumiem

 Igaunijā šo karti var izmantot arī, piemēram, transportam vai kā pilsētas lojalitātes karti. Latvija tikmēr  rada arvien jaunas kartes. Taču fakts, ka e-paraksts turpmāk būs automātiski visās eID kartēs, vieš cerības, ka arī Latvijā varētu šo karti izmantot pilnīgāk, nevis iebāzt maciņā pie veikalu lojalitātes kartēm. 
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), nosakot naudas sodu par dzīvnieku nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas attieksies arī uz suņu reģistrāciju vienotajā datubāzē, kas iedzīvotājiem būs jāveic no nākamā gada vidus.

Valdības noteikumi nosaka, ka suņu īpašniekiem līdz 2016.gada 1.jūlijam suns, kas līdz šim datumam būs sasniedzis sešu mēnešu vecumu, jāapzīmē un jāreģistrē vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē.

Par attiecīgo pārkāpumu uzliks naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.

Turpmāk mājdzīvniekus varēs reģistrēt ne tikai Lauksaimniecības datu reģistrā, bet arī portālā "Latvija.lv". Šobrīd reģistrēti mazāk kā desmitā daļa no Latvijā esošajiem 160 000 suņiem.
Ar interneta tiešsaistes kameru aprīkotajā melnā stārķa ligzdā Zemgalē ir izšķīlies arī otrs stārķu mazulis.

Pirmais cālis izšķīlās pirmdienas vakarā, bet šorīt ligzdā stārķu māte aprūpē jau divus gaiši pelēkus stārķu mazuļus.

Aptuveni pirmās divas nedēļas vecāki uzturas ar jaunuļiem ligzdā, bet vēlāk tikai apciemo tos katras trīs līdz piecas dienas, lai mazuļus pabarotu. Lidotspēju jaunie putni apgūst aptuveni 60 dienu vecumā.

Eiropā melnie stārķi ir reti sastopama un īpaši aizsargājama suga.

Latvijas veterinārārsti jau ziņoja par to, ka  suņi pēkšņi sākuši slimot ar bīstamu slimību, ar kuru iepriekš sirdzis vien retais - dilatāciju - barības vada paplašināšanos. Pagaidām speciālisti nevar pateikt, kas izraisījis tās uzliesmojumu. 
Līdz šim šo kaiti atklāja vienam diviem suņiem mēnesī, tagad saslimušie klīnikās nonāk gandrīz dienu.

 Suņi ēd, tomēr strauji novājē, jo barība nenonāk kuņģī, bet uzkrājas paplašinātajā barības vadā. Dzīvnieks lēnām mirst bada nāvē.
 Ja suns atrij barību, nevar padzerties un klepo, steigšus jāmaina barības veids un jādodas pie veterinārārsta.

Veterinārārstu biedrība sazinājusies ar pārējām ES valstīm, taču tur nav konstatēts šīs slimības uzliesmojums.

Dilatācija ir samērā reta ģenētiska saslimšana, ar kuru sirgst konkrētas suņi šķirnes un jauni suņi. Taču šobrīd slimību neizraisa ģenētika. Šobrīd  saslimst dažāda vecuma dzīvnieki, dažādas šķirņu suņi,
Gan veterinārārsti, gan Zemkopības ministrijas speciālisti piesardzīgi uzsver - barība ir tikai viena no versijām un viens no daudziem iespējamiem iemesliem.

Pārtikas un veterinārais dienests  ir pārbaudījis barību, visi rādītāji bijuši normas robežās.

Veterinārārstu biedrība aicinājusi suņu īpašniekus, kuriem radušās aizdomas par mīluļu saslimšanu, aizpildīt anketu biedrības mājas lapā. 

Te adrese; https://docs.google.com/a/vtv.lv/forms/d/1SUNG11h_8_468y0BKPlgbLkFcauOWnaeUK-znrUphSs/viewform?c=0&w=1
Divas dienas pirms Rīgas maratona liepājnieks Edgars Porciks sāks ceļu no vēju pilsētas, lai svētdien, sasniegtu Brīvības pieminekli un startētu "Rīgas maratona" 42,195 kilometru distancē. Lai neapgrūtinātu sevi ar šoseju Liepāja-Rīga, uzdevums tiks veikts pa mazākas nozīmes ceļiem, tā iepazīstot līdz šim neapmeklētas vietas Kurzemē.

Edgars Porciks savu sapni par Liepāja-Rīga ceļa pieveikšanu sāks piektdienas, 15.maija, rītausmā. Starts ultragarajai distancei plānots piecos no rīta Jūrmalas parkā pie pieminekļa bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem. 

241 kilometru distance jāpieveic 50 stundu laikā, lai paspētu nokļūt līdz Rīgas maratona startam 17.maija rītā plkst.8.30.

Pēdējā mēneša laikā liepājnieks ir noskrējis 238 kilometrus. Liepājnieks, gatavojoties šim lielajam notikumam, 28.martā veica treniņskrējienu Rīga-Valmiera, 107 kilometru distanci noskrienot precīzi 15 stundās. 

Abas dienas - 15. un 16.maijā Edgaram varēs sekot tiešsaistē: https://www.endomondo.com/profile/2964738
Sportacentrs.com notiekošajā hokeja prognožu spēlē piedalās arī Latvijā populāri aktieri un mūziķi, kuri, atsaucoties Latvijas kultūras portāla KultūrasVēstis.lv aicinājumam, izveidojuši 2 komandas un visa čempionāta garumā sacenšas savā starpā.

Lieliskus rezultātus prognozēs uzrādījuši  aktieris Varis Vētra un latviešu estrādes leģenda, dziedātājs Viktors Lapčenoks, kurš prognozēja vakardienas Latvijas zaudējumu un kopumā nopietni kļūdījies tikai 1 no 14 spēlēm. Kopvērtējumā pirms izslēgšanas spēlēm vadībā joprojām AKTIERI.

Pirmajās 3 spēļu dienās AKTIERUS pārstāvošais Jānis Jarāns bija iekrājis 2 punktu pārsvaru pār MŪZIĶU komandu, kuru pāŗstāvēja dziedātājs Andris Ērglis. Nododot stafeti nākamajiem dalībniekiem, rezultāts bija 12:10 AKTIERU labā.
4.maijā stafeti pārņēma populārais aktieris Rūdolfs Plēpis, kurš diezgan precīzi paredzēja Latvijas izlases sagrāvi cīņā pret Zviedriju ( 2:7) un pilnīgi precīzi uzminēja Kanādas 6:3 uzvaru pār Čehiju un Krievijas- Dānijas rezultātu 5-2, , bet MŪZIĶU komandā punktus turpināja krāt dziedātājs un šovmens Roberto Meloni, kurš kļūdījās tikai 3 spēļu uzvarētājkomandas noteikšanā (arī optimistiskā prognoze spēlē pret Zviedriju). Aktieris Plēpis uzvarētāju noteikšanā kļūdījās biežāk, bet uzminētie rezultāti bija precīzāki un aktieris savā mikromačā svinēja uzvaru ar 13:12. Nododot stafeti nākamajiem dalībniekiem, rezultāts bija 25:22 AKTIERU labā.

No 7.- 9.maijam spēlē iesaistījās divi citi mākslinieki- aizrautīgi hokeja līdzjutēji. MŪZIĶU komandā trīs dienas rezultātus prognozēja populārais dziedātājs Normunds Rutulis, bet AKTIERUS pārstāvēja Latvijas un bijušās PSRS kinoleģenda Pauls Butkēvičs. Interesanti, ka 12 no 14 prognozēs abu dalībnieku domas par uzvarētājkomandu sakrita, bet pieredzējušais aktieris Pauls Butkēvičs kļūdījās un nullītes saņēma tikai divreiz!- Baltkrievijas uzvarā pār ASV un mūsu hokejistu dramatiskajā zaudējumā Vācijai. Normundam Rutulim par divām kļūdām vairāk un tieši tas arī izšķīra mikromača rezultātu- 14:12 Butkēviča labā, bet kopējais rezultāts nododot stafeti 39 : 34 AKTIERU labā.

Pēdējā grupu spēļu posmā spēlē uz 3 dienām iesaistījās vēl divi sportiski un sportojoši mākslinieki- dziedošais aktieris Varis Vētra un latviešu estrādes leģenda Viktors Lapčenoks, kuri parādīja, ka ir īsti eksperti, abi precīzi uzminēja Čehijas- Vācijas rezultātu ( 4:2), bet uzvarētāja noteikšanā Viktors Lapčenoks kļūdījās un nullīti saņēma tikai vienā no 14 spēlēm!, kas pēc hokeja spēļu tabulas būtu 93% precizitāte ( vienīgā kļūda: Austrija- Vācija, prognozēts arī Latvijas zaudējums Francijai ).

Rezultāti gan precīzāki bija aktierim, tāpēc Vētras: Lapčenoka mikromačs noslēdzās ar draudzīgu, bet lielisku rezultātu 17:17. Abu dalībnieku sniegums ir līdz šim labākais mūsu spēlē, bet mākslinieku duelis turpinās un pirms izšķirošajām izslēgšanas spēlēm kopvērtējumā rezultāts AKTIERI 56:51 MŪZIĶI
Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:
Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Pusmaratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela –Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela–Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela–Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala (finišs).

10 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela –Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11. novembra krastmala (finišs).

5 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Elizabetes iela –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11. novembra krastmala (finišs).

17. maijā no plkst. 8.30 līdz plkst. 14.45 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi:
- Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai;
- Doma laukumā;
- Skanstes ielas posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai;
- Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai;
- Eksporta ielas posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai, kravas transportlīdzekļu un tūristu autobusu izbraukšanai un iebraukšanai ostas teritorijā.

No 15. maija plkst. 17.00 līdz 17. maijam plkst. 24.00 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt:
- 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;
- 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti);
- Kaļķu ielā.

Pils laukumā transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ilgs no 14. maija plkst. 22.00 līdz 18. maijam plkst. 8.00.

Maratona maršrutā tiks izvietotas drošības barjeras.
Himnas goda dienā, kas, atzīmējot Baumaņu Kārļa 180 gadu jubileju, 23.maijā notiks Limbažu novada Viļķenē, tiks atklātas Baumaņu Kārļa personības dažādās šķautnes.

"Vēlamies, lai jaunieši zinātu, ka Baumaņu Kārlis ir ne tikai Latvijas himnas autors," sacīja kultūras ministre Dace Melbārde, piebilstot, ka Baumaņu Kārlis atstājis ap 50 kora dziesmu un vokālo kompozīciju, bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks, kā arī aizrautīgs zolītes spēlmanis.

 No plkst.10 līdz 12 pa Viļķenes apkaimi ceļos "Dziedošais autobuss", kura pasažieres - sieviešu kora "Kalme" dalībnieces - dziedot reklamēs sevi, tautasdziesmu un pasākumu.
         
Plkst.12 Viļķenes Sv.Katrīnas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks Garīgās mūzikas koncerts, kurā jauniešu koris "Balsis" Inta Teterovska vadībā saspēlēsies ar dīdžeju "Monsta". Koncertā līdzās latviešu sakrālās mūzikas pērlēm skanēs arī ārzemju autoru darbi. Savukārt plkst.18 uz koncertu "Un tauta dziesmu godā cels" pulcēsies 29 kori no visas Latvijas. Koncertā izskanēs gan tautasdziesmas, gan arī oriģinālmūzikas, piemēram, "Dzimtā valoda" un citas dziesmas, kas tautai ir nozīmīgas.

Savukārt Limbažu novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks norādīja, ka Baumaņu Kārli, tāpat kā jebkuru citu personību, nevajag idealizēt. Viņam esot piemitušas dažas vājības, piemēram, tieksme spēlēt zolīti. Tālab, parādot šo personības šķautni, svētku programmā ir iekļauts Valsts himnas autora Baumaņu Kārļa Vislatvijas piemiņas turnīrs zolītē. Limbažu novada domes priekšsēdētājs arī uzsvēra Baumaņu Kārļa darbošanos Limbažu saviesīgajā biedrībā un viņa devumu Limbažu bibliotēkai. "Un tā ir apstākļu sakritība, ka šogad Limbažos tiek renovēta bibliotēka," sacīja Beļaunieks.
Viņš arī norādīja, ka Viļķenē atrodas Baumaņu Kārlim veltīts piemineklis, un pie tā būs skatāma pieminekļa autora tēlnieka Viļa Titāna darbu izstāde "Akmeņu plēsējs ar dzejnieka dvēseli".

Atgādinot, ka Baumaņu Kārlis izveidojis pirmo Baltijas kalendāru, kurā apkopojis interesantu un izglītojošu informāciju, taps kalendārs, kurā būs iekļauti 15 himnas autoram veltītā domrakstu un vizuālās mākslas konkursa dalībnieku darbi. Akcentējot Baumaņu Kārļa "dzirkstošo" daļu, tiks atklāta viņam veltītā mūzikas vēsturnieces Zanes Gailītes grāmata.

Himnas goda dienas svinībās piedalīsies arī ap 70 jaunsargu, kas godasardzē stāvēs pie Baumaņu Kārļa pieminekļa Viļķenē un arī veidos goda aleju, turot rokās Latvijas karogus, sacīja Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta direktora vietniece Judīte Suharevska.

Limbažu kultūras nams ikvienam interesentam piedāvā iespēju iesaistīties vairāk nekā 16 metrus garas jostas aušanā - ir plānots, ka jostā tiks ieausti visi himnas vārdi. 
Himnas goda dienā iesaistīsies arī grafiti mākslinieki, kas uz sienas pie ieejas Viļķenes kultūras namā radīs tematiski atbilstīgus darbus.

Svinības noslēgsies ar zaļumballi, kurā spēlēs grupa "Bitīt matos".

Tradīcija svinēt Baumaņu Kārļa dzimšanas dienu kā himnas goda dienu ir ieviesta 1995.gadā, taču šogad tradīcijai ir jauns konteksts - ar minēto pasākumu tiek pieteikta virzība uz Latvijas simtgadi. 
Latvijas Dabas muzejā otrdien tika atklāta izstāde "Tulpes 2015", kurā varēs apskatīt ap 400 tulpju šķirņu.

Tulpju izstāde atklās vasaras izstāžu sezonu un kopumā šogad Dabas muzejā plānotas desmit dažādu ziedu parādes.

Nedēļu pirms izstādes agrākās tulpju šķirnes ir noziedējušas, plaukumā ir Darvina hibrīdu tulpes, bet izstādē visvairāk būs redzamas vidējo un, iespējams, dažas vēlo tulpju šķirnes. Krāšņumaugus izrādīs Jānis Dukaļskis, Jānis Salens, Gundars Lācis un citi tulpju audzētāji.

Tulpju dzimtene ir Centrālā Āzija un Turcija. 16.gadsimtā tās tika ievestas Holandē un ļoti ātri kļuva populāras. Tulpes savas formas dēļ vārdu ir aizguvušas no turku vārda "tulbend", kas nozīmē turbāns jeb cepure Turcijā. Arī Latvijā tulpju audzēšanas tradīcijas ir senas, tās ir viegli audzēt, tāpēc šie ziedi ir tik populāri piemājas dārzos.

Tulpes Dabas muzeja 2.stāva izstāžu zālē būs skatāmas līdz 15.maijam.
Šovasar, 3.un 4.jūlijā, Cēsu Pils parkā norisināsies sarunu festivāls "LAMPA", kas tiek rīkots ar mērķi radīt platformu, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos, tādējādi stiprinot Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstību.

Līdzās dažādu žanru un tēmu sarunām, festivālā būs iespēja piedzīvot arī unikālus kultūras notikumus, piemēram, šobrīd aktuālāko režisoru īpaši festivālam radītas teātra spēles un instalācijas.
Sarunu festivāla "LAMPA" rīkotāji vēlas iedrošināt Latvijas cilvēkus vairāk sarunāties un iesaistīties valstī notiekošajā un aicina festivālā piedalīties visus, kuriem rūp Latvijas nākotne. "Mēs domājam, ka Latvijas cilvēki dzīvotu daudz labāk, ja rastu iespēju aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos. Festivāls būs vide, kā to darīt ārpus pierastajiem formātiem - ar vieglumu, humoru un gudrību pievēršoties jautājumiem, kas ir būtiski Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstībai," stāsta festivāla organizatoru un idejas autoru pārstāve Ieva Morica.

Pirmo reizi Latvijas festivālu vēsturē festivāla centrā būs sarunas un diskusijas. Divās iedvesmas un dzīvesprieka pilnās dienās sarunu festivāls "LAMPA" piedāvās 50 dažādu notikumu programmu uz dažādām skatuvēm un teltīs Cēsu pils parka teritorijā. Festivāla apmeklētāji varēs piedalīties spraigu viedokļu apmaiņās par Latvijas lielajiem jautājumiem uz "Izgaismo" skatuves. "Apgaismo" skatuve aicinās uz sarunām, "kas rok dziļumā, atklāj būtisko un ļauj no pirmavota uzzināt un izprast nozīmīgus procesus, lietu kārtību un būtību".
"Uzzibsnī" skatuves programma festivāla apmeklētājus rosinās jaunām idejām un atklājumiem. Vienlaikus platforma tiks dota arī personiskām sarunām un atklātai viedokļu apmaiņai "virtuvē", kā arī citās festivāla tematiskajās teltīs. Latvijas "stand-up" komiķi organizēs politiķu "cepienu", savukārt režisors Dmitrijs Petrenko piedāvās iespēju "pielaikot varu".

Par festivāla notikumiem var uzzināt, sekojot līdzi tā tapšanai un programmas pakāpeniskai publicēšanai interneta vietnē "www.festivalslampa.lv", kā arī festivāla sociālajos tīklos. Festivāla programma tiek radīta, kopā līdzdarbojoties dažādām organizācijām un diskusiju kultūras entuziastiem. Tāpēc tiem, kurus īpaši iedvesmojis festivāla formāts un ideja, ir iespēja pieteikt arī savu pasākumu, sazinoties ar festivāla organizatoriem.

Nākamgad noslēgsies populārais amerikāņu dziedāšanas šovs "American Idol", paziņojis telekanāls "Fox".

Nākamgad tiks demonstrēta šova 15.sezona. Žūrijā būs dziedātāja Dženifera Lopesa, dziedātājs Harijs Koniks jaunākais un kantri mūziķis Kīts Urbans, bet raidījuma vadīšanu turpinās televīzijas seja Raiens Sīkrests.
"Fox" norāda, ka pēdējā sezonā tikšot godināti bijušie dalībnieki, uzvarētāji un fani.

Šovu "American Idol" 2002.gadā izveidoja producenti Saimons Kauels un Saimons Fulers. Tas bija balstīts uz viņu Lielbritānijā nodibināto pārraidi "Pop Idol".
"American Idol" uzsāka dziedāšanas šovu bumu, kurā radās daudzas līdzīgas pārraides, tai skaitā "The X Factor" un "The Voice".

Pirmās "American Idol" sezonas uzvarētāja bija dziedātāja Kellija Klārksone. Raidījums palīdzēja iekarot pasaules slavu arī tādiem mūziķiem kā Kerija Andervuda, Dženifera Hadsone, Džordīna Spārksa un Adams Lamberts.

Žūrijā bijušas dziedātājas Meraija Kerija un Nikija Mināža, grupas "Aerosmith" līderis Stīvens Tailers, televīzijas personība Elena Dedženeresa, kā arī pats šova veidotājs Kauels.

Vislielāko popularitāti pārraide baudīja 2006.gadā, kad tai bija 36 miljoni skatītāju. Taču pēc tam reitingi ar katru gadu kritās, šogad nokrītot līdz 11,6 miljoniem skatītāju.
Lai atturētu cilvēkus no ceļazīmju un cita ceļu aprīkojuma bojāšanas, "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) uzsāk informatīvo kampaņu "Neamputē ceļazīmi!".

Katru gadu uz Latvijas valsts autoceļiem tiek nozagtas vai sabojātas desmitiem un simtiem ceļazīmes, drošības barjeras, luksofori un cits autoceļu aprīkojums. Katra šāda zādzība vai vandālisma akts ir ne tikai ievērojami materiālie zaudējumi, bet šāda rīcība arī apdraud autobraucēju un citu ceļu lietotāju drošību.

Kampaņa sāksies 13.maijā, kad televīzijas ekrānos būs redzami speciāli uzņemti video klipi ar aicinājumu nebojāt ceļazīmes. Tāpat no trešdienas atsevišķos valsts reģionos aicinājumi nebojāt ceļazīmes būs izvietoti uz maršruta autobusiem.

2014.gadā valsts ceļu aprīkojumam bija nodarīti zaudējumi vairāk kā 200 000 eiro apmērā. Visvairāk bojātas un zagtas ceļazīmes - 254. Tāpat pērn bojāti vai nozagti 212 ceļa zīmju stabi, kā arī bojāti vai nozagti 30 signālstabiņi un cits ceļu aprīkojums. Bojāti arī pieturvietu paviljoni, luksofori, apgaismes stabi. Regulāri tiek demolēts apgaismojums gājēju tuneļos zem valsts autoceļiem, cieš arī pieturvietu stikli.
Šodien plkst.18:00  Smiltenes novada bibliotēkā notiks informatīva vieslekcija sievietes veselībai  – krūts vēža profilaksei.

Piektdien Smiltenes pilsētas Kultūras centrā - Latvijas Pašvaldību savienības 26. Kongress.

Smiltenes novada tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Santu Paegli no "Sports S" aicina ikvienu velomīli uz aktīvās tūrisma sezonas atklāšanu "Ieriteņo vasarā" sestdien plkst.10:30 Cērtenes dzirnavās. Pieteikšanās pasākumam līdz rītdienai Smiltenes tūrisma centrā, var rakstīt arī epasta vēstuli. Bet dienu iepriekš – piektdien – ikviens pieaugušais tiek aicināts iesaistīties  akcijā "Ar riteni uz darbu" un šajā piektdienā Smiltenes pilsētas ielas piepildīt ar smaidīgiem un dabai draudzīgiem velobraucējiem un kājāmgājējiem.

Bet šo sestdien arī Smiltenes pusē varēs piedalīties Muzeju nakts pasākumos  Launkalnes pagastā - Kleperu meža un senu lietu muzejā,  Grundzāles kultūras namā un Smiltenes novada muzejā. 
 
31.maijā Smiltenes pilsētā notiks labdarības akcijas "Balta, balta mana sirds" noslēguma pasākums. Plkst.11:00 svētku gājiens, dienas laikā būs dažādas aktivitātes Smiltenes Bērnu rotaļu laukumā un Smiltenes pilsētas Kultūras centrā. Dienas programma www.smiltene.lv.
Starptautiskās "Bike To Work" nedēļas ietvaros trešdienas rītā deviņās pilsētās Latvijā norisināsies riteņbraucēju skaitīšana, vēsta velovortāls "Divritenis.lv". Līdz šim Latvijas Riteņbraucēju apvienība datu uzskaiti bija veikusi tikai Rīgā un Liepājā.

Tradicionāli riteņbraucēju skaitīšana notiks darba dienas rītā vienas stundas garumā no plkst.8:00 līdz 9:00 vietās ar aktīvu braucēju plūsmu – ielās, velojoslās, uz tiltiem un satiksmes pārvadiem pār dzelzceļu. Visbiežāk tiek saskaitīti tie riteņbraucēji, kas ar divriteni pārvietojas ikdienā un brauc uz darbu vai mācību iestādēm. 

Trešdienas riteņbraucēju skaitīšana notiks Rīgā, Liepājā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā un Ventspilī, lai noskaidrotu braucēju skaita pieauguma tendences. 

Latvijas Riteņbraucēju apvienība datu uzskaiti Rīgā veic kopš 2008.gada, savukārt biedrība "Velo-redele" Liepājā to dara otro gadu 2014.gada. Pārējās septiņas pilsētas riteņbraucēju skaitīšanā iesaistījušās pirmo reizi, pateicoties vairākām velo draudzīgām organizācijām.
Muzeju naktī 16.maijā Latgales muzejos varēs vērot Raiņa krāteri uz Merkura, rakstīt Muzeju nakts dzejoli un vēstules, notiks radošās darbnīcas un citas aktivitātes, liecina Muzeju nakts mājaslapā pieejamā informācija.

Balvu novada muzejā būs skatāmas multfilmas, kurās skan Raiņa un Aspazijas dzeja, – "Sēd uz sliekšņa pasaciņa" un "Saule un mēness", novada skatuves runas konkursu dalībnieki lasīs dzeju, kā arī būs iespēja kopā rakstīt Muzeju nakts dzejoli. Pasākumi notiks arī pie Bērnu un jauniešu centra un Balvu Valsts ģimnāzijā, kur varēs uzzināt par Balvu Valsts ģimnāzijas skolotājs Olīvu Mētru, kas bijis Raiņa un Aspazijas līdzgaitnieks, kā arī labvēlīgos laika apstākļos mēģinās saredzēt Raiņa krāteri uz Merkura.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā notiks pasākums "Uguns un nakts", kurā būs unikāla iespēja atgriezties Raiņa un Aspazijas laikmetā, iemēģinot roku vēstuļu rakstīšanā un citu laikmetam raksturīgo reāliju vērošanā. Tāpat būs vērojama unikāla uguns un gaismas saspēle ar muzeja eksponātiem un mākslas objektiem, notiks radošā darbnīca, Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas darbu izstāde un koncerts.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā atklās jauniešu eseju konkursa "Rainis. Aspazija. Daugavpils" sienu, tiks veidota instalācija "Stikla kalns". Sanākušajiem būs iespēja pirmajiem skatīt Rotko oriģināldarbu "Puisēns ar lautu".

Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrā pasākumā "Rainis Daugavpils cietoksnī: Daugavpilī tas viss bija..." notiks ekskursija "Rainis Daugavpils cietoksnī", Raiņa daiļrades lasījumi, kino hronikas un mākslas filmu fragmenti par cietoksni.

Daugavpils Skrošu rūpnīcā pasākumā "Metāla un akmens dziesma" skanēs dziesmas, Raiņa un Aspazijas dzeja, stāsti un konkursi ar Jevgeniju Jermolajevu, rādīs dokumentālās īsfilmas par Daugavpils skrošu rūpnīcu un skrošu liešanas torņu vēsturi, būs atvērta rūpnīcas vēstures, medību un sporta munīcijas ekspozīcija un vēsturiskais skrošu ražošanas cehs un būs iespēja izmēģināt spēkus pneimatisko munīciju rūpnīcas šautuvē.

Franča Trasuna muzejā "Kolnasāta" skanēs Raiņa un Aspazijas dzeja Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolas skolēnu izpildījumā, uzstāsies Sakstagala pagasta vokālais ansamblis, rādīs dokumentālo filmu "F. Trasunam – 150".

Krāslavas vēstures un mākslas muzejā notiks pasākums "Mainies uz augšu!", kurā notiks Krāslavas, Aglonas un Dagdas deju kopu "Alisa" priekšnesums, kā arī teatralizēts uzvedums "Mīlestība un naids" Krāslavas amatierteātra aktieru izpildījumā un Daugavpils grupas "Uguns teātris" uzstāšanās.

Latgales kultūrvēstures muzejā "Mēness naktī" būs iespēja apskatīt muzeja ekspozīciju un izstādes,  notiks fotoprezentācija "Rainis un Raiņa iela Rēzeknē", izglītojoša spēle visai ģimenei "Aspazijas un Raiņa saules rits", vēstures konkurss "Vai zini izglītības iestādes Rēzeknē 20. gs. 1. pusē?", radošā darbnīca, performance "Starp Raini un Rēzekni", kā arī skanēs mūzika mēness gaismā.

Latgales Mākslas un amatniecības centrā notiks pasākums "Ielūdz Rainis un Aspazija", kurā demonstrēs animācijas filmas, darbosies foto stūrītis un keramikas darbnīca.

Ludzas Novadpētniecības muzejā notiks vidusskolas audzēkņu Rainim un Aspazijai veltīti literārie lasījumi, orientēšanās Raiņa un Aspazijas dzejā, radosās darbnīcas, uzstāsies Ludzas Tautas nama folkloras kopa "Dzeipori".

Maltas vēstures muzejā pasākumā "Uguns un nakts" gaidāms Maltas posteņa ugunsdzēsēju-glābēju stāstījums un paraugdemonstrējumi un Daugavpils "Fire Theatre" uguns šovs.

Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā būs programma bērniem "Lellīte Lolīte", būs apskatāma Preiļu novada skolu Rainim un Aspazijai veltītā zīmējumu konkursa darbu brīvdabas izstāde, rādīs filmu studijas "Rija" animācijas filmu "Zelta zirgs", notiks konkursi, atjautības uzdevumi, mīklas un neticami stāsti, kāzu un apdziedāšanas dziesmas dziedās Preiļu valsts ģimnāzijas folkloras kopa "Rūtoj".

Raiņa muzejā "Jasmuiža" atklās vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa "Zelta sietiņš" izstādi, uzstāsies skatuves runas konkursa "Saules un Mēness gaismā" laureāti un notiks Latvijas Leļļu teātra izrāde "Lellīte Lolīte".

Roberta Mūka muzejā Galēnos notiks pasākums "Viss ir griba, tā ceļ visas spējas augšā", kurā rādīs filmu par Robertu Mūku, Raiņa un Aspazijas bērnu dzejas uzvedumu, skanēs dziesmas ar Raiņa un Aspazijas vārdiem un dzejas kompozīcija par pazudušā dēla tēmu.

Skrindu dzimtas muzejā pasākumā "Dorbs ir myusu svētība un zinība ir myusu spāks!" izskanēs amatierteātra "Nagaidama prīca" nopietni nenopietns dramatiski muzikāls sveiciens Rainim "Augsti gūdõtajs Latgalijas Draugs...", būs skatāma Ŗaiņa un Aspazijas dzejoļu ilustrāciju izstāde – konkurss, notiks radošas aktivitātes muzejā un ārpus tā.

Varakļānu novada muzejs aicina uz orientēšanās sacensībām bijušajā Raiņa parkā, Raiņa ielas svētkiem ar dziesmām, dzeju, latvju dejām un rotaļām. kā arī uz izstādes "Raiņa vārds Varakļānos no 20. gs. 50. gadiem līdz mūsdienām" atklāšanu. 

Viļakas novada muzejā pasākumā "Rainis un Aspazija gadsimtu griežos" plānota ekskursijas pa muzeja ekspozīcijām un tikšanās ar Raiņa un Aspazijas daiļrades tēliem, eseju un zīmējumu konkursa "Rainim un Aspazijai 150" noslēgums, dziesmas un dejas kopā ar Rekavas dzintaru, retro motociklu apskate un izbrauciens, kā arī radošās darbnīcas un aktivitātes.
CSDD uzsāks jaunu satiksmes drošības kampaņu "Dzīvības josta". 

Kampaņas mērķis ir aktualizēt drošības jostu izmantošanu arī auto pasažieru vidū, lai avārijas brīdī aizmugurē sēdošais ne tikai izglābtu savu dzīvību, bet arī nekļūtu par nāvējošu ieroci, kas spēj nogalināt citus. Simboliski tiks izspēlēta boulinga spēle uz dzīvību, lai uzskatāmi ilustrētu cilvēku sadursmi avārijas brīdī.

Kampaņas atklāšana notiks 13.maijā.

 72% Latvijas iedzīvotāju ir informēti par to, ka daudziem medikamentiem ir terapeitiski līdzvērtīgas, taču lētākas alternatīvas – tā sauktie ģenēriskie jeb patentbrīvie medikamenti, liecina biedrības "Veselības projekti Latvijai" martā veiktās interneta aptaujas dati.
Vien 4,7% no tiem, kas ģenēriskos medikamentus ir lietojuši, savu lietošanas pieredzi vērtē kā negatīvu vai drīzāk negatīvu.

Ja būtu jāizvēlas starp oriģinālo un ģenērisko medikamentu, 34,4% respondentu izvēlētos tikpat labi vienu, kā otru, 21% - noteikti vai drīzāk ģenērisko medikamentu, bet 28,6% - noteikti vai drīzāk oriģinālo medikamentu.

Svarīgākie faktori, kas ietekmē iedzīvotāju izvēli starp ģenēriskajiem un oriģinālajiem medikamentiem, ir pašu respondentu lietošanas pieredze, ārsta, farmaceita padoms un medikamenta cena. 

Daudzu medikamentu sastāvā ir viena un tā pati aktīvā viela, taču to cenas var ievērojami atšķirties. Ja zāles ir oriģinālas, proti, tās ražo uzņēmums, kas tās izstrādājis un patentējis, pircējs par tām var samaksāt pat vairākas reizes augstāku samaksu nekā par attiecīgā medikamenta kopiju jeb ģenērisko medikamentu, kas vismaz pamatsastāva ziņā ir ekvivalents oriģinālajam. 

Ģenēriskiem medikamentiem atļauts parādīties tirgū, kad beidzas oriģinālo zāļu izstrādātāja un ražotāja patenta aizsardzības laiks. Tad attiecīgās zāles, izmantojot tās pašas aktīvās vielas tādās pašās devās, kādas ir oriģināliem medikamentiem, drīkst ražot arī citi zāļu ražotāji.
Jelgavas Stacijas parkā 6.jūnijā notiks labestības skrējiens "Nes cerību 2015".
Skrējiena mērķis ir cilvēkus ar īpašām vajadzībām integrēt sabiedrībā, pievēršot uzmanību viņu problēmām un ikdienai.

Skrējienā varēs piedalīties ikviens jelgavnieks, tostarp cilvēki ar īpašām vajadzībām, bērni, jaunieši, pieaugušie, seniori, Jelgavas ģimenes, uzņēmumu pārstāvji un citi.

Distances 700 un 1400 metru garumā varēs mērot skrienot, soļojot, nūjojot, dejojot un citos veidos.

Pasākuma laikā plānots koncerts, dažādas aktivitātes ģimenēm un bērniem. Tāpat izvietos informatīvos stenus, kur varēs atrast materiālus par dažādām veselības tēmām. Skrējienā tiks noteikta kuplākā komanda, kā arī oriģinālākie, vecākie, jaunākie dalībnieki, kuri saņems veicināšanas balvas, vēsta dome.

Paralēli pasākumam plānots savākt ziedojumus. Saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Jelgavas sieviešu invalīdu organizācijai "Zvaigzne" un invalīdu sporta un rehabilitācijas klubam "Cerība". 
Facebook Draugiem Twitter Instagram