Jūlijs ir festivālu laiks – nedēļas nogales mūs lutina ar dažādiem mūzikas, mākslas un izklaides pasākumiem brīvā dabā.
Tiem, kas nolēmuši piedalīties festivālos kopā ar bērniem, lieti noderēs Mazo ekspertu skolas un sabiedrībā zināmu māmiņu – Santas Bindemanes, Katrīnas Puriņas un Kristas Tabakas – ieteikumi veiksmīgai nedēļas nogalei festivālā. 

“Festivāli rada lielu draudzības un kopības izjūtu. Var satikt paziņas pavisam nejauši un nopļāpāt vairākas stundas turpat uz taciņas, kopā aiziet pusdienās. Nav jāskrien uz nākamo darba tikšanos un jāuztraucas, ka mašīnai beigsies stāvvietas laiks. Tā ir iespēja arī bērniem vecākus ieraudzīt pavisam citā gaismā – nav steigas un stresa,” saka modes dizainere Krista Tabaka.

“Meitas jau kopš dzimšanas dabiski uztver to, ka aktīvi piedalāmies sabiedriskos pasākumos, kuros varam satikt draugus un iegūt kultūras iespaidus. Ar lielu patiku un interesi ejam uz mūzikas un mākslas festivāliem – tie bagātina mūsu iekšējo pasauli un ļauj izbaudīt dzīves krāšņumu,” saka dūla Katrīna Puriņa. “Manuprāt, ģimenēm draudzīgākie festivāli ir Positivus, Laba Daba, Gara Vasara, Saules festivāls un Piena festivāls. Mums ļoti patīk un apmeklējam arī Cēsu Mākslas festivālu un Siguldas opermūzikas svētkus.”

Stiliste un bloga Kidsgazette autore Santa Bindemane iesaka:

• Seko līdzi laikapstākļu prognozei! Vienmēr parūpējos par saulesbrillēm, cepuri, „gumijniekiem” un lietusmēteli. Labāk paņemt uz festivālu vairāk apģērba nekā mazāk! Mazajiem komforts ir svarīgs, lai baudītu atpūtu dabā bez raizēm.
• Esi sasniedzama! Pat ja tavam bērnam ir mobilais telefons, piekar mazajam kaklā kartīti ar savu telefona numuru.
• Izvēlies veselīgu uzturu! Festivālu teritorijā atrodams veselīgo un dabīgo produktu stūrītis. Tajā pieejami augļi, dārzeņu ēdieni un citi vērtīgi produkti. Cenšamies iet uz bērniem piemērotu ēdināšanas vietu vai sagatavojam līdzi ņemšanai veselīgas uzkodas, piemēram, burkānus. Iesaku pievērst uzmanību gaisa temperatūrai – lieto un dod mazajam tikai svaigus produktus!
• Izdomā vienojošo elementu! Izvēlies tērpus vienā stilā, vienādas aproces, kaklarotas,  lakatiņus, cepures vai citus aksesuārus. Gatavošanās svētkiem rada saliedētības izjūtu, kā arī satuvina ģimeni. 
• Iepazīstini bērnus ar festivāla programmu un teritoriju! Festivālos (piemēram, Positivus vai Laba Daba) ir vairākas aktivitātes ģimenēm un labiekārtoti bērnu stūrīši, kur mazie var atrast gan izklaidējošas, gan izglītojošas nodarbes savam vecumam. Ar ģimeni vienmēr apstaigāju festivāla teritoriju, atrodot bērnam draudzīgas un interesantas aktivitātes.

Rekomendē K. Puriņa:

• Parūpējies par drošību! Pastāsti mazajam, kas jādara pazušanas gadījumā. Es saviem bērniem parasti uz rokas ar melnu flomāsteru uzrakstu savu telefona numuru.
• Paņem līdzi “mini aptieciņu”! Lieti noder sauļošanās krēmi, pret-odu līdzekļi. Paņem līdzi arī plāksterus, zāles un dezinfekcijas līdzekļus, kas varētu noderēt nejaušas traumas gadījumā.
• Atvēli laiku diendusai! Festivālos ir tik daudz notikumu, piedzīvojumu un cilvēku, ka bērns var nogurt ātrāk, nekā ierasts. Diendusa vai nosnaušanās uz pār-desmit minūtēm palīdzēs uzkrāt spēkus atlikušajai festivāla programmai.
• Sargi dzirdi! Iesaku paņemt līdzi skaņu apslāpējošās ausis – tās ne tikai palīdz sargāt bērnu no pārlieku liela trokšņa, tās ir arī stilīgs aksesuārs!

Iesaka K. Tabaka:

• Paņem līdzi vienkāršu spēli vai izdrukātus uzdevumus! Rēķinies ar ceļā pavadīto laiku, kā arī apzinies, ka, iespējams, būs jāstāv garās rindās vai bērni gluži vienkārši vēlēsies darīt, ko citu, nekā esat iepriekš plānojuši. Nereti smeļos iedvesmu citu mammu pieredzē! Vari aicināt bērnu izdomāt savu pasaku (http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/233) vai atrast atšķirības starp diviem zīmējumiem (http://mazoekspertuskola.lv/cards/view/234). Laba nodarbe ir arī “Uno” vai kāda cita galda spēle.
• Izmēģini ķermeņa krāsas un rotas! Ar ķermeņa krāsām vai sejas grimu varat izveidot atpazīšanas zīmes, piemēram, “tetovējumus” uz rokas vai pleca. Bērniem patīk gan apgleznot, līmēt uzlīmes sev, gan pucēt mammu un tēti! Ļaujies bērna izdomai un iedvesmai – būs prieks visai ģimenei!
• Ģērb bērnu vienkārši! T-krekls un šorti gana ērts apģērbs mazajam – galvenais, lai bērns var brīvi kustēties. Ja tomēr kas trūkst, atceries – festivālos uz vietas iespējams iegādāties interesantus aksesuārus: galvas rotas, jakas, šalles un daudz citu jauku, interesantu un radošu lietu.

Par Mazo ekspertu skolu
Mazo ekspertu skola www.mazoekspertuskola.lv ir Latvijas vecākiem domāts unikāls tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. Interneta platforma tika atklāta 2014. gada maijā. Pieejamie materiāli galvenokārt ir krāsojami uzdevumi latviešu valodā. Uzdevumi attīsta bērnu valodu, loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci, uztveri, izpratni par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, tāpat tie ir ērts resurss vecākiem ierosmei pavadīt laiku kopā ar 2-6 gadus veciem bērniem. 
Šajā vasarā, kad joprojām pastāv augsts Āfrikas cūku mēra izplatīšanās risks, ogotāji un sēņotāji mežā vai tā apkārtnē var atrast ne tikai ogas un sēnes, bet uziet arī beigtu mežacūku, par ko viņi lūgti informēt Pārtikas un veterināro dienestu.

Kā norāda PVD, lai mazinātu slimības izplatības risku, dzīvnieka līķis pēc iespējas operatīvāk jāiznīcina. Tāpēc cilvēki aicināti sniegt precīzu informāciju par mežacūkas atrašanās vietu, kā arī netuvoties dzīvnieka līķim un neaiztikt to.

Atgriežoties mājās pēc ogošanas, sēņošanas, medībām vai meža darbiem, PVD iesaka notīrīt un nomazgāt apavus un to zoles. Īpaši piesardzīgiem jābūt iedzīvotājiem, kuri tur mājas cūkas vai ir nodarbināti cūkkopības nozarē.

PVD informē, ka līdz 5.jūlijam ĀCM konstatēts 312 mežacūkām 21 novada 52 pagastos, un skaitļi turpina pieaugt. Piemēram, no 1.jūlija līdz 5.jūlijam ĀCM šogad jauni gadījumi mežacūkām konstatēti sešu novadu astoņos pagastos.

Par mežos atrastajām beigtajām mežacūkām PVD ir informējuši mednieki, mežstrādnieki, mežsargi un iedzīvotāji.
Īsajā atklāto ūdeņu peldsezonā notiek vairākas sacensības, kurās savas prasmes var pārbaudīt peldētāji, kam lielākoties nākas izmantot slēgtos baseinus, lai uzturētu sevi sportiskajā formā.

 Liepājā 11.jūlijā risināsies Latvijas čempionāts peldēšanā atklātā ūdenī. Ne tik oficiālā gaisotnē notiks peldēšanas sacensības "Ciecernieks" Brocēnu novadā un "Lieluupes izaicinājums" Jūrmalā.

Trešo gadu pēc kārtas Liepājā noskaidros valsts čempionus 2,8 kilometru sporta un 700 metru tautas distancēs. Trešā piedāvātā distance būs 100 metru peldējums Liepājas tirdzniecības kanālā, kur tiks doti starti arī abiem garākajiem peldējumiem. Šīs sacensības ir vienas no retajām, kurās var piedalīties jebkurš interesents un nav obligāti jābūt peldēšanas profesionālim.

Laikā, kad tiek vākti paraksti par obligātās peldētprasmes ieviešanu sākumskolās, tiek piedāvātas arī citas iespējas sacensties peldēšanā atklātos ūdeņos. Cieceres ezerā svētdien, 26.jūlijā Saldus un Brocēnu novadu iedzīvotājiem būs iespēja mēroties spēkiem 2,5 kilometru sporta, 400 metru tautas un 100 metru veselības distancēs. Kā ierasts tautas sportā, dalībniekus vērtēs vairākās vecuma grupās. Atsevišķs starts 100 metru distancē plānots bērniem.

Savukārt 1.augustā Jūrmalā notiks peldēšanas sacensības 3,8 kilometru sporta, 450 metru tautas un 100 metru bērnu distancēs. 

Atsevišķa peldēšanas disciplīna plānota arī Rīgas triatlona laikā, 9.augustā. Peldēšana atklātā ūdenī kļūst aizvien populārāka, par ko liecina pirmā komanda, kas devusies uz Norvēģijā notiekošajām sacensībām "Rockman".
Valsts prezidenta postenis tika iedibināts līdz ar Latvijas Republikas valstiskās iekārtas fiksēšanu Satversmē 1922.gadā. Tas gan nebija pašsaprotams lēmums, jo parlamentārisma entuziasti uzskatīja, ka atsevišķs valsts galva nav vajadzīgs. Tomēr tika panākts kompromiss par Saeimas vēlētu prezidentu ar Satversmē nostiprinātām, taču ne pārāk lielām pilnvarām. 

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā. Termins "augstākā" gan nenozīmē, ka viņam ir arī vislielākā vara un ietekme. Šajā ziņā smagāks noteikti ir premjera  postenis. Taču parlamentāro republiku tradīcijās prezidentiem atvēlētas ceremoniālas lomas ar nelielu līdzsvarotu politisko ietekmi. Konstitucionālo tiesību zinātāji atzīst, ka Satversme dod šim amatam pietiekami daudz pilnvaru, kuru piepildījumu gan lielā mērā nosaka konkrētā krēsla aizņēmēja personība. 

Valsts prezidentam ir spēcīgas  pilnvaras likumdošanā. Bez viņa paraksta nestājas spēkā Saeimas pieņemtie likumi. Viņš tos var atgriezt vēlreizējai caurlūkošanai. Valsts galva  drīkst arī pats iesniegt parlamentam likumprojektus. Prezidentam ir tiesības izraudzīties premjera amata kandidātu un vadīt ārkārtas valdības sēdes, kā arī pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu. Viņš var arī atlaist parlamentu. Prezidents ir Bruņoto spēku augstākais vadonis, viņa ziņā ir virsnieku pakāpju piešķiršana un atņemšana. 

Prezidenta galvenie uzdevumi ir pārstāvēt Latvijas Republiku starptautiski un nodrošināt politisko stabilitāti valstī. Viņš, piemēram, vada Nacionāla drošības padoms sēdes. 

Prezidenta un viņa komandas lielākais darbs valsts pārvaldes jomā paliek publikai nemanāms un norit kuluāros. Prezidentam ir pieeja praktiski jebkurai informācijai, viņš drīkst prasīt ziņas no gandrīz visām amatpersonām. Ja valsts galva izveido labas attiecība ar premjeru un valdošo koalīciju, viņam ir lielākas iespējas ietekmēt jautājumus, kas nav tiešā viņa kompetencē.

Jautājums par prezidenta pilnvaru paplašināšanu pēdējā desmitgadē pastāvīgi ir dienaskārtībā, tāpat kā iespēja viņu ļaut ievēlēt tautai. Viens no priekšlikumiem, kas varētu īstenoties pārskatāmā nākotnē, ir prezidentam ar izraudzīto premjera kandidātu saskaņot atsevišķu ministru, piemēram, ārlietu, aizsardzības un iekšlietu ministra kandidatūras.

Līdz šim bijuši astoņi parlamenta ievēlēti prezidenti un vēl trīs cilvēki, kas pildījuši šī amata pienākumus dažādos apstākļos. Par Latvijas pirmo prezidentu 1922.gadā tika ievēlēts jurists Jānis Čakste, kurš bija gan redzams atmodas laiku darbinieks, gan stāvēja arī Satversmes sapulces priekšgalā.

Jānis Čakste iedibināja prezidenta standartu un piedzīvoja krāšņākās bēres, stāsta konstitucionālo tiesību eksperts Lauris Liepa.
Amatā viņu nomainīja partijas biedrs no "Demokrātiskā centra" - arī jurists Gustavs Zemgals, kurš bija amatā vienu termiņu. Tad no 1930.gada ar divu trīs gadu kadenci Rīgas pilī strādāja "Latviešu zemnieku savienības" virzītais jurists Alberts Kviesis.
Viņš amatus saglabāja arī pēc agronoma Kārļa Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā.
Par to Kviesis izpelnījies nopēlumu, jo prezidentam kā Satversmes sargam būtu vismaz jāatkāpjas.
Beidzoties Kvieša pilnvarām 1936.gadā, Ulmanis, kurš bija atlaidis Saeimu un pildīja Ministru prezidenta pienākumus paziņoja, ka turpmāk būs arī valsts galva. Viņa vara beidzās 1940.gadā ar padomju okupāciju. 

Otrā pasaules kara gados un pēc tam darbojās divi prezidenta pienākumu izpildītāji trimdā. Sākumā pēdējās 4.Saeimas priekšsēdētājs jurists Pauls Kalniņš un vēlāk viņa biedrs katoļu bīskaps Jānis Rancāns. Viņš pienākumus nomināli pildīja visilgāk - gandrīz 25 gadus līdz 1969.gadam. 

Pēc neatkarības atjaunošanas un piektās Saeimas ievēlēšanas 1993.gadā  tās deputāti par prezidentu izvēlējās Kārļa Ulmaņa brāļa dēlu, tautsaimnieku Gunti Ulmani. Viņš amatā arī bija divus trīs gadu termiņus. 1998.gadā Saeima pagarināja gan parlamenta, gan prezidenta pilnvaras uz četriem gadiem.

Divus četru gadu termiņus amatā pavadīja 1999.gadā ievēlētā valodniece un psiholoģe Vaira Vīķe-Freiberga. 2007.gadā viņu Rīgas pilī un Jūrmalas rezidencē nomainīja ķirurgs Valdis Zatlers, kurš 2011.gadā pirmais izmantoja tiesība atlaist Saeimu. Tomēr atlaistie deputāti ievēlēja jaunu prezidentu baņķieri un parlamenta deputātu Andri Bērziņu. Viņam nācās strādāt Melngalvju namā, kamēr Rīgas pils tiek remontēta.

Bērziņu šogad nomainīja aizsardzības ministrs, biologs Raimonds Vējonis.

Pēc kārtas viņš ir 8.Saeimas ievēlētais prezidents, devītais, kurš pildīs Latvijas Republikas prezidenta  pienākumus de facto un vienpadsmitais de jure. 

Andris Lācars, LTV 
Rīgas dome regulāri saņem iesniegumus no iedzīvotājiem ar lūgumu nozāģēt vecus un bīstamus kokus, kas paši vējā var salūzt vai to sausie zari var nodarīt kaitējumu cilvēkam, mājai vai zem kokiem novietotai automašīnai.

Par kokiem galvaspilsētā atbildīga ir Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, kas izsniedz atļaujas veco koku izciršanai. Visvairāk tiekot izcirstas papeles, gadā vidēji 250, tomēr veco papeļu skaits Rīgā vēl ir gana ievērojams – 8000.

Eksperti norāda, ka ne vienmēr noteicošais ir koka vecums vai jau acīmredzami tā bojājumi. Mēdz krist arī šķietami veselīgi koki, kuriem varētu būt bojātas saknes, ja to tuvumā ir veikti kādi remontdarbi vai koku saknes ziemās tiek kaisītas ar sāli.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apstādījumu saglabāšanas komisija rūpējas par apstādījumiem un kokiem galvaspilsētā. Periodiski, apsekojot mežus, parkus un dzīvojamās teritorijas, vecie koki tiek nozāģēti. 

Tomēr nelaimes gadījumā ar kokiem atbildīgs ir tās teritorijas īpašnieks, uz kuras koks atrodas. Tas ne vienmēr ir pašvaldība, bet nereti arī privātpersona. Statistikas datu par bīstamiem un veciem kokiem Rīgā nav.
 
Tuvākajās dienās Latvijā pūtīs spēcīgs rietumu, dienvidrietumu vējš, kura ietekmē   Kolkas piekrastē jau sākusies un citviet posmā no Kolkas līdz Jūrmalai turpināsies strauja ūdens temperatūras pazemināšanās, liecina prognozes.

Spēcīgs vējš no krasta puses aizpūš no piekrastes sasilušos ūdens virsējos slāņus un tā vietā piekrastē paceļas auksts ūdens no dziļākajiem slāņiem. Šo procesu sauc par apvelingu.

Kad Latvijā pūš dienvidrietumu, rietumu vēji, tad apvelinga dēļ auksts ūdens ir Rīgas līča piekrastē Kurzemē, savukārt Baltijas jūras piekrastē Kurzemē (posmā no Lietuvas robežas līdz Mazirbei) un Vidzemes piekrastē (no Rīgas līdz Ainažiem) ūdens ir silts, un šajos krastos, kur vējš pūš no ūdens puses un siltais ūdens tiek sadzīts piekrastē, procesu sauc par daunvelingu.

Turpretī, ja vējš pūš no austrumiem vai dienvidaustrumiem, tad auksts ūdens parādās Vidzemes piekrastē un Baltijas jūras piekrastē Kurzemē, savukārt Rīgas līča piekrastē Kurzemē ūdens ir krietni siltāks.

Ja Latvijā vairākas dienas valda dienvidaustrumu, austrumu vējš, parasti pie mums ieplūst karstas gaisa masas, tādēļ bieži vasaras karstākajās dienās ledaini auksts ūdens pārsteidz tos, kuri devušies atpūsties uz Rīgas vai citām Vidzemes pludmalēm.

Ūdens temperatūra apvelinga dēļ var pazemināties par 10-15 grādiem dažu stundu laikā. Piemēram, pērn 14. jūlijā ūdens temperatūra Mērsraga piekrastē no +20 grādiem strauji pazeminājās līdz +8 grādiem.
Ir bijuši gadījumi, kad ūdens temperatūra svelmīgā vasaras dienā Vidzemes piekrastē ir tikai +2..+4 grādi.

Saskaņā ar LVĢMC apkopoto statistiku apvelings visbiežāk notiek laika posmā no maija līdz jūlijam un vidēji ilgst divas līdz trīs dienas.
Ūdens temperatūra apvelinga laikā parasti pazeminās par sešiem grādiem, bet dažos gadījumos var pazemināties arī krietni vairāk.

Vasaras beigās, kar Rīgas līcī un Baltijas jūrā sasilušā ūdens slānis ir biezāks nekā vasaras sākumā, lai notiktu apvelings, nepieciešams vairākas dienas noturīgs un spēcīgs krasta vējš.
Otrdien, 7.jūlijā ir Valsts prezidenta  Andra Bērziņa pēdējā darba diena, viņš  savas prezidentūras laikā devies 34 reģionālajās vizītēs.

Kopumā prezidents reģionālo vizīšu laikā apmeklējis 32 novadus, uzturoties visās no lielajām Latvijas pilsētām.

Treštdien Saeima sanāks uz ārkārtas sēdi, kur savu zvērestu nodos nākamais mūsu valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Viņš noteicis sava darba galveno prioritāti un tā ir valsts drošība. Vējonis ir pirmais prezidents pasaulē, kurš ievēlēts no Zaļās partijas un videi draudzīgās idejas viņš sola saglabāt.
Tāpat viņš ir apņēmies sekot līdzi tam, lai no valsts budžeta katru gadu 2% tiktu atvēlēti aizsardzības nozarei. Vēl Vējonis ir nolēmis iestāties par nevienlīdzības mazināšanu un uzņēmējdarbības veicināšanu.

Runājot par Bērziņu - Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.




/foto - R.Vējoņa ģimenes albūms, te vēl Raimonds nekaļ politiskos plānus, bet veic svarīgu ikviena bērna uzdevumu - aug liels!/
Sakarā ar šonedēļ notiekošajiem XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīgā būs gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi.

Autovadītājiem jāņem vērā, ka šodienas plkst.20 līdz 11.jūlija plkst.18 ierobežos satiksmi Vagonu ielā, posmā no Matīsa ielas līdz Augusta Deglava ielai, Suntažu ielā, Strenču ielā, Narvas ielā, Rūjienas ielā (izņemot sabiedrisko transportu), Pērnavas ielā, posmā no Matīsa ielas līdz Aleksandra Čaka ielai (izņemot sabiedrisko transportu), Vārnu ielā, Zvaigžņu ielā, Terēzes ielā, Rūdolfa ielā, Ata ielā, Alauksta ielā, Laboratorijas ielā, Jāņa Asara ielā (izņemot sabiedrisko transportu), trolejbusu apgriešanās lokā Jāņa Asara ielas un Pērnavas ielas krustojumā (izņemot sabiedrisko transportu), Augusta Deglava ielā, posmā no Lienes ielas līdz Nīcgales iela (izņemot sabiedrisko transportu), Valmieras ielā, posmā no Pērnavas ielas līdz Augusta Deglava ielai.
No 6.jūlija plkst.20 līdz 9.jūlija plkst.12 ierobežos satiksmi 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai. No 9.jūlija plkst.12 līdz 11.jūlija plkst.20 - 11.novembra krastmalā, posmā no Bīskapa gātes līdz Muitas ielai, 6.jūlijā no plkst.8 līdz plkst.22 un 10.jūlijā no plkst.8 līdz plkst.22 - Zirgu ielā kreisajā pusē, no Meistaru ielas līdz Doma laukumam.

No 6.jūlija plkst.8 līdz 12.jūlija plkst.19 ierobežos satiksmi Krišjāņa Barona ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai, Merķeļa ielā, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Arhitektu ielai, Tērbatas ielā, posmā no Merķeļa ielas līdz Elizabetes ielai (Vērmanes dārza pusē), Bruņinieku ielā labajā pusē, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Tērbatas ielai, Noliktavas ielas labajā pusē no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Muitas ielai, Kalpaka bulvārī, posmā no Elizabetes ielas līdz Jura Alunāna ielai, Eksporta ielas autobusu stāvlaukumā pretī iebrauktuvei Rīgas Pasažieru ostā, Krasta ielas stāvlaukumā pie Salu tilta, Kronvalda bulvārī, posmā no Citadeles ielas līdz Muitas ielai, Stabu ielas posmā no ēkas Stabu iela 60 līdz ēkai Stabu ielai 72, Tomsona ielā, 150 metrus garā posmā no Alojas ielas virzienā uz Jāņa Dikmaņa ielu, ielas posmā no Maskavas ielas līdz skolai Maskavas ielā 273.

No 9.jūlija plkst.7 līdz 12.jūlija plkst.24 ierobežos satiksmi Meža prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Ezermalas ielai (izņemot sabiedrisko transportu), Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam, Ezermalas ielā, posmā no Annas Sakses ielas līdz Meža prospektam, Ostas prospektā, Lēdurgas ielā, posmā no Viestura prospekta līdz Mores ielai, Mores ielā, posmā no Lēdurgas ielas līdz Ostas prospektam, Janševska prospektā, Atpūtas alejā, bet 10.jūlijā no plkst.8 līdz plkst.20 - Lielgabalu ielā, virzienā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai un Tērbatas ielas abās pusēs no Lielgabalu ielas līdz Artilērijas ielai.

11.jūlijā no plkst.8 līdz 20 tiks ierobežota vai slēgta satiksme Alfrēda Kalniņa ielā, savukārt no plkst.7 līdz 12.jūlija plkst.24 - Viestura prospektā, posmā no Meža prospekta līdz Ostas prospektam (Mežaparka pusē), Gatartas ielā, Bergenas ielā, Mātera ielā, Ernsta Bergmaņa ielā, Siguldas prospektā, autobusu apgriešanās lokā Meža prospekta un Gatartas ielas krustojumā (izņemot sabiedrisko transportu).

No 11.jūlija plkst.12 līdz 12.jūlija plkst.16 ierobežos satiksmi 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai, 11.novembra krastmalas paralēlajā ielā, Eksporta ielā, posmā no Muitas ielas līdz Hanzas ielai, Hanzas ielā, posmā no Eksporta ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Skanstes ielā, posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai, Grostonas ielā, Vesetas ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai, Sporta ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Mālpils ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Dikmaņa ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Daliņa ielā, posmā no Grostonas ielas līdz Skanstes ielai un Zirņu ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai.

Minētajā laikā satiksmi ierobežos arī Miesnieku ielā, Pils ielā, Poļu gātē, Bīskapa gātē, Herdera laukumā, Kaļķu ielā, Pils laukumā, Daugavas gātē, Doma laukumā, Smilšu ielā, Vaļņu ielā posmā no Smilšu līdz Kaļķu ielai, Mūku ielā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Kaļķu ielai, Aspazijas bulvārī, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Raiņa bulvārī, posmā no Reimersa ielas līdz Inženieru ielai, Brīvības bulvārī, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Pērnavas ielai, Matīsa ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Bruņinieku ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Stabu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Ģertrūdes ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, Lāčplēša ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Blaumaņa ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Brīvības bulvārim, Dzirnavu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Cēsu ielā, Elizabetes ielā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai, Baznīcas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Skolas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības bulvāra līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Merķeļa ielā, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Brīvības bulvārim, Reimersa ielā, kā arī Arhitektu ielā.
Minētajās ielās atstātie transportlīdzekļi var tikt pārvietoti uz tuvāko stāvēšanai atļauto vietu.

No 7.jūlija plkst.00.01. līdz 9.jūlija plkst.12 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm un transportlīdzekļus, kas izbrauc no Bīskapa gātes Poļu gātes virzienā uz Muitas ielas pusi līdz 8.jūlija plkst.17) 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai.

No 9.jūlija plkst.19 līdz ģenerālmēģinājuma beigām 10.jūlijā no plkst.11 līdz plkst.15 un no plkst.17 līdz koncerta beigām un 11.jūlijā no plkst.11 līdz koncerta beigām ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi Augšielā, Stadiona ielā, Jāņa Asara ielā, posmā no Ata ielas līdz Pērnavas ielai.

11.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.22 un 12.jūlijā no plkst.19 līdz koncerta beigām ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi Ezermalas ielā, posmā no Meža prospekta līdz Stokholmas ielai (izņemot sabiedrisko transportu un vietējo iedzīvotāju transportlīdzekļus), Meža prospektā, posmā no Ezermalas ielas līdz Siguldas prospektam (izņemot sabiedrisko transportu), Janševska prospektā, Kokneses prospektā, posmā no Siguldas prospekta līdz Meža prospektam (izņemot sabiedrisko transportu).

12.jūlijā no plkst.9 notiks Svētku gājiens. Viens no maršrutiem būs 11.novembra krastmala, Rātslaukums, Kaļķu iela, Brīvības bulvāris, Brīvības iela, nonākot līdz Dailes teātrim. Savukārt otrs maršrutā iekļauta 11.novembra krastmala, Poļu gāte, Pils iela, Doma laukums, Jēkaba ielas posms no Doma laukuma līdz Smilšu ielai, Smilšu iela, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris, Brīvības bulvāris, Brīvības iela.

Transporta līdzekļu satiksme tiks ierobežota vai slēgta arī svētku gājiena laikā. No dienas sākuma līdz plkst.16. Ierobežos satiksmi 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai, kā arī 11.novembra krastmalas paralēlajā ielā.
No plkst.7 līdz plkst.16 satiksme tiks ierobežota vai slēgta Eksporta ielā, posmā no Muitas ielas līdz Hanzas ielai, Hanzas ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Grostonas ielā, Vesetas ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai, Sporta ielā, posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Mālpils ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Dikmaņa ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Skanstes ielai, Jāņa Daliņa ielā, posmā no Grostonas ielas līdz Skanstes ielai, Miesnieku ielā, Pils ielā, Poļu gātē, Bīskapa gātē, Herdera laukumā, Kaļķu ielā, Pils laukumā, Daugavas gātē, Doma laukumā, Smilšu ielā, Mūku ielā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Kaļķu ielai (izņemot transportlīdzekļus ar organizatoru izsniegtām caurlaidēm līdz Smilšu ielai) un Aspazijas bulvārī, posmā no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

Tādi paši ierobežojumi būs spēkā Raiņa bulvārī, posmā no Reimersa ielas līdz Inženieru ielai, Brīvības bulvārī, Brīvības ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Pērnavas ielai, Matīsa ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Barona ielai (izņemot sabiedrisko transportu), Bruņinieku ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Stabu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Ģertrūdes ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai, Lāčplēša ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Blaumaņa ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Brīvības bulvārim, Dzirnavu ielā, posmā no Tērbatas ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, Cēsu ielā, Elizabetes ielā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai, Baznīcas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Skolas ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Bruņinieku ielai, Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības bulvāra līdz Reimersa ielai, Merķeļa ielā, posmā no Inženieru ielas līdz Brīvības bulvārim, un Reimersa ielā (izņemot sabiedrisko transportu), Arhitektu ielā.
Salu tilta renovācijas darbu dēļ no  līdz 1.decembrim uz Salu tilta posmā un virzienā no Krasta ielas līdz Lucavsalai tiks slēgtas divas malējās braukšanas joslas.

Satiksmes ierobežojumi ietekmēs atsevišķu maršrutu trolejbusu kustību uz Pārdaugavā esošo 2.trolejbusu parku - remontdarbu laikā 14. un 17.maršruta trolejbusu kustība no pamata maršruta tiks organizēta pa Vanšu tiltu un tiks slēgti atsevišķi 18. un 23.trolejbusu reisi. Informācija par izmaiņām tiks izvietota sabiedriskā transporta pieturvietās.

Transportlīdzekļu satiksmi uz Salu tilta posmā no Krasta ielas līdz Lucavsalai var atjaunot pirms minētā laika, ja darbi tiek pabeigti ātrāk.
Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja "Junkera investīciju plānu", kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā. Eiroparlamenta deputātas Krišjānis Kariņš skaidro – kas tas ir -  Junkera plāns.

“Pamatdoma ir vienkārša. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē par privāto naudu, tiek pirktas valsts parādzīmes, taču šī nauda nenonāk tautsaimniecībā, nerodas jaunas darba vietas un tā tālāk. Ir mērķis šo naudu atkal iekustināt, lai tā ieplūstu tautsaimniecībā. Lai būtu kāds labums visiem no tās.  Un risinājums ir šis Junkera plāns – paņemt daļu Eiropas savienības budžeta naudas, to izmantot kā garantiju  un par garantiju tiesu samazināt privāto naudu risku. Mērķis ir iekustināt pāri par 300 miljardiem naudas visā Eiropas savienībā. Latvijā arī ir iespēja pieteikties uz šīm naudām. Reālākais pretendents ir dzelzceļa projekts Rail Baltica. Faktiski tas nozīmē, ka privātie uzņēmēji , ne valsts uzņēmumi varētu pretendēt uz riska samazināšanu. Doma ir  - piesaistīt jaunas naudas, kas nenāk no nodokļu maksātājiem, bet no privātajiem resursiem, lai šī nauda pelnītu jaunu naudu.” 

Junkera plāns apstiprināts tieši Latvijas prezidentūras Eiropas padomē laikā, un tas ir arī mūsu nopelns. 
Regula, kas īsteno "Junkera plānu", stāsies spēkā jūlija sākumā un tiek gaidīts, ka fonds pilnībā darbosies jau septembrī.
Paaugstinoties gaisa temperatūrai atsevišķās vietās var būt slideni autoceļi, brīdina VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pārstāvji.

Kā norāda LAU, balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laika prognozēm, nedēļas nogalē tiek prognozēta augsta gaisa temperatūra, līdz ar to atsevišķās vietās uz melnā seguma valsts autoceļiem var veidoties svīduma vietas un ceļš var būt slidens.

Pie ilgstoši augstas gaisa temperatūras uzkarst arī autoceļu segums. Ceļu segumam uzkarstot vairāk par plus 50 grādiem melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un tas sāk kust. Lai uzlaboto transporta riteņu un asfaltu seguma virsmas saķeri, kā arī satiksmes drošību, LAU apstrādā svīdumu vietas, vienmērīgi nokaisot ar smilti vai sīkām šķembām.

Autovadītāji tiek aicināti būt uzmanīgiem un izvēlēties ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu. Tāpat satiksmes dalībnieki tiek aicināti par svīduma vietām uz valsts autoceļiem informēt Satiksmes informācijas centru, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.
Ventspilī piektdien aptuveni 15 jūdzes no krasta jūrā tiks palaisti trīs ronēni, pirms tam dodot tiem vārdus.
Jūrā ronēni tiks vesti no Ventspils ostas piestātnes ar Krasta apsardzes kuģi „Astra”.

 Roni Pīteru uz zoodārzu nogādāja pērn, bet divi roņu puikas, kas zoodārza darbinieku aprūpē nonāca šī gada aprīlī, vēl ir bez vārda, tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti sociālā tīkla "Twitter" kontā  "Ventspilslv" paust savus ierosinājumus.

Ar nelaimē nokļuvušu vai arī nepamatoti liedagā savāktu roņu mazuļu izbarošanu Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti nodarbojas jau daudzus gadus, un zoodārza „audzēkņiem” mājvietas atrastas gan Ķīnas un Japānas, gan Francijas un Polijas, gan Lietuvas un Igaunijas zoodārzos un okeanārijos. Vairāk nekā 10 pelēkie roņi, pēc atpazīšanas zīmes iestiprināšanas pleznā atlaisti jūrā.

Atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu, līdz 30-40 kg uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu pat pilnībā bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas. Kā rāda zinātniskie pētījumi, parasti gan ronēns iemācās ķert zivis ātrāk, un vienīgās rūpes, lai tas neiekļūst piekrastes zvejnieku tīklos vai nesāk meklēt draugus atpūtnieku vidū liedagā. Tāpēc roņu izlaišana notiek attālu no krasta.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas. Pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmi par samērā bieži sastopamiem, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti. Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā. Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir Igaunijā, Sāremas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā.
Saulainajās brīvdienās glābēji regulāri ziņo par kārtējo noslīkušo cilvēku. Arī šī nedēļas nogale solās būt karsta, tāpēc, visticamāk, ne viens vien cilvēks meklēs veldzi Latvijas ūdenstilpnēs. Tāpēc glābēji atgādina, kā palīdzēt tiem, kuri ūdenī nonākuši nelaimē un kā glābt slīkstošu cilvēku.

Glābēji skaidro, ka galvenie iemesli negadījumiem uz ūdens ir pārmērīga alkohola lietošana, kā arī neuzmanīgi vecāki, kuri nav pietiekami rūpīgi pieskatījuši savus bērnus.

Redzot slīkstošu cilvēku, glābēji neiesaka pa galvu un kaklu mesties ūdenī un ar rokām mēģināt izvilkt ārā nelaimē nokļuvušo.
“Glābt ir jāmāk, un ne katram cilvēkam tas ir pa spēkam, Jābūt aukstasinībai, jāsaprot, kā ir jārīkojas, ir jābūt pieredzei kritiskās situācijās,” uzsver  Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes speciālists Jānis Skrims.
Skrims atgādina, ka, neko nezinot, būs grūti izglābt slīkstošo cilvēku. “Tā ir laimes spēle drīzāk. Var izdzīvot cilvēks, kurš slīkst, var neizdzīvot glābējs, tas nav paredzams,” brīdina Skrims.

Redzot nelaimi, obligāti jāizsauc glābšanas dienesti, zvanot pa tālruni 112.  Kamēr ierodas glābēji, lai noturētu slīkstošu virs ūdens, var pielietot daudz drošākas metodes par peldēšanu klāt cietušajam.

“Mēs varam cilvēkam pamest plastmasas pudeli. Tas palīdzēs cietušo noturēt virs ūdens. Elpceļi viņam būs virs ūdens, viņš brīvi varēs elpot. Protams, ar cietušo ir jārunā, jānomierina, lai nekrīt cilvēks panikā,” stāsta Skrims.
Pudelē jābūt ielietam nelielam daudzumam šķidruma, pretējā gadījumā to no krasta nebūs iespējams pietiekami tālu aizmest.

“Ja nav šādas iespējas, tad var pamest kaut vai drēbes gabalu. Ja tas ir kaut kur pie peldlīdzekļiem, tad airi, ķeksi, tas var būt zars, dēļa gabals, vienalga kāds priekšmets, ar ko mēs varētu aizsniegties pie cietušā,” iesaka Skrims.

Tomēr pats galvenais, dodoties peldēties, ir ievērot piesardzības pasākumus. Pirmais un galvenais - nelietot alkoholiskos dzērienus.

“Ne velti tautā tagad ir tāds teiciens radies – še, paturi manu aliņu, es parādīšu kā vajag. Pēc šiem vārdiem 90% gadījumu tiek saukti glābšanas dienesti vai medicīniskā palīdzība,” saka Skrims.

Glābēji neiesaka doties peldēties vienam pašam un sakarsušam strauji ieskriet vēsā ūdenī.   
Ņemot vērā meteorologu prognozēto karstumu šajās dienās, mediķi aicina neaizmirst par piesardzību: izvēlies atbilstošu apģērbu, uzņem pietiekamā daudzumā šķidrumu un centies neuzturēties dienasvidū ilgstoši karstajā saulē. 

NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:

Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;
Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;
Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem;
Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
 
Īpaši uzmanīgiem jābūt, rūpējoties par maziem bērniem – raugies, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstāj bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Uzmani, lai bērns nepārkarstu guļot. Atceries, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
 
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
 
Izvairies no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas.

Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka:

• Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē un nestrādā, nesporto laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00);
• Velc cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turies vairāk ēnas pusē, paņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
• Palielini izdzertā šķidruma daudzumu un padzeries pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus dzer vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Atceries, alkohols, stipra kafija un tēja pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos;
• Ja uz ielas paliek pārāk karsti, meklē atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
• Lieto saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu āda;
• Lai atvēsinātos, ej vēsā dušā, vannā vai norīvējies ar slapju dvieli;

Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:

• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dot dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
• ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un var būt bīstama cietušā dzīvībai. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvani 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. 

NMP dienesta veidots klips ar ieteikumiem karstajā laikā: https://www.youtube.com/watch?v=n61Pv8txzFw
Smiltenes novada kolektīvi gatavojas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Uz svētkiem Rīgā dosies Smiltenes novada 19 kolektīvi ar 609 dalībniekiem. Dziesmu svētku nedēļa solās būt spraiga, smilteniešiem jātur īkšķi par savējiem, jo Finālskatēs jāpiedalās gan Smiltenes novada Pūtēju orķestrim, gan jauniešu korim “Lido” un “Lido” studijai.

Smiltenes novada iedzīvotāji un viesi aicināti doties pastaigā Cērtenes pilskalnā, jo tur uzstādītas divas koka skulptūras, kuras izveidojis koktēlnieks Guntis Priedīte. Skulptūras tikušas arī pie saviem vārdiem – Miervaldis un Liene. 

Sākoties aktīvajai tūrisma sezonai, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs, vasarā līdz 31. augustam,  ir atvērts katru dienu.

Smiltenes pusē ir iespēja iemēģināt jaunu velomaršrutu "Apriteņo Smiltenes ezerus". Tas ir 29 kilometrus garš, vidējas grūtības apļveida velomaršruts, kas ved lielākoties pa labas kvalitātes grants un meža ceļiem. Maršruts ļauj izbaudīt šai pusei raksturīgās reljefa formas, skaistās ainavas, veldzēties septiņos meža ezeros, iepazīt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, vietējos iedzīvotājus, tradīcijas un kultūru.
šodien Salu tilta braukšanas joslām virzienā uz centru sāks ieklāt asfaltbetona segumu, tādēļ satiksmei slēgs vienu braukšanas joslu.

Asfaltbetona segumu ieklāšanas darbi Salu tilta posmā no Lucavsalas līdz Krasta ielai notiks nakts laikā no plkst. 20.00 līdz 6.00. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem virzienā uz centru līdz pat 3. jūlijam.

Savukārt virzienā no centra uz Pārdaugavu satiksme tiks organizēta kā līdz šim – pa divām malējām braukšanas joslām.

Ņemot vērā būvdarbu plānu, no 5. jūlija satiksme tiks pārorganizēta pa četrām jaunizbūvētajām braukšanas joslām uz Salu tilta, lai būvdarbu veicēji varētu uzsākt pēdējā posma būvniecības darbus – brauktuvju seguma atjaunošanu virzienā uz Pārdaugavu.

Salu tilta remontdarbi sākti pērnā gada vasarā.
Darbi turpinājušies arī ziemas periodā – pārsvarā visi remontdarbi notikuši tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976. gadam, un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam netika veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojusi, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.
Vērojot norises dabā, laika vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs karstākas dienas jūlijā prognozē mēneša sākumā un beigās. Dabas procesi nozīmīgajās dienās janvārī, martā un maijā liecinājuši, ka jūlijs būs mēreni silts un arī nokrišņu daudzums būs tuvu normai.

Bukšs vērojis maijvaboļu uzvedību pavasarī, proti, ja maijvaboļu maijā ir daudz, vasara būs karsta. Šogad maijvaboles izlidojušas agri un maijā to bijis maz, kas nozīmējot, ka vasarā būs vien dažas karstas dienas un karstums nebūs ilgstošs.

Jūlija pirmā puse būs saulaināka, sausa, dienas būs siltas. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra var pietuvoties plus 30 grādu atzīmei. Jūlija vidū gaidāmi mainīgi laika apstākļi – siltās dienas mīsies ar vēsajām. Savukārt uz mēneša beigām nokrišņu atkal būs mazāk un gaisa temperatūra dienā var sasniegt plus 28 grādu atzīmi.

Līdzīgi laika apstākļi varētu saglabāties arī augusta pirmajās dienās, prognozē laika zīmju vērotājs.

Jūlijā ir nozīmīga diena turpmāko laika apstākļu prognozēšanai – 10.jūlijs ir septiņu brāļu diena. Tautas ticējums vēsta: ja šajā dienā līst lietus, tad līs arī turpmākās septiņas nedēļas.
Latvijā izveidota kolektīvā finansējuma platforma "projektubanka.lv", kas atšķirībā no pasaulē pazīstamajām pūļa finansēšanas vietnēm "Kickstarter" vai "Indiegogo" domāta tieši vietējiem Latvijas mēroga projektiem.

Kā vēsta platformas pārstāvji, kamēr pasaulē kolektīvā finansēšana jau kļuvusi par ikdienišķu un nozīmīgu līdzekļu piesaistes veidu, beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem radīta iespēja vietnē "projektubanka.lv" vākt līdzcilvēku finansējumu gan radošām, sociāli nozīmīgām idejām, gan arī biznesa mērķiem - no jauna produkta ražošanas līdz bērnu laukuma iekārtošanai, no mūzikas albuma izdošanas līdz festivāla organizēšanai.

"Mums nav jāgaida valsts, pašvaldības vai Eiropas atbalsts, mūsdienu tehnoloģijas paver lieliskas iespējas pašorganizēties un atbalstīt vienam otru kopīgu mērķu sasniegšanā," stāsta "Projektu bankas" vadītājs Māris Cīrulis. "Tās dod iespēju uzrunāt savas valsts, rajona, pilsētas cilvēkus par tādām idejām, kas viņiem ir saprotamas un patiešām nozīmīgas. Piemēram, Igaunijā līdzīga kolektīvā ieguldījuma vietne "Hooandja" izveidota jau pirms trīs gadiem, šajā laika posmā veiksmīgi atbalstot projektus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā."

"Projektubanka.lv" jau veiksmīgi noslēdzies pirmais projekts - tika savākti 572 eiro jaunam uzvedumam laikmetīgās dejas festivālā "Vides deja 2015".

Ideju "Projektu bankā" var pieteikt ikviens cilvēks vai organizācija.

Vispirms autors apraksta ideju, pamato nepieciešamo finansējumu un nosaka kampaņas ilgumu, bet pēc publicēšanas aktīvi strādā pie līdzcilvēku informēšanas. Savācot pilnu mērķa summu, idejas autors saņem ieguldīto naudu. Savukārt, ja visa summa noteiktajā laikā netiek savākta, nauda atgriežas pie ieguldītājiem. Kolektīvo ieguldījumu no ziedojuma atšķir iespēja saņemt projekta rezultātu - spēli, grāmatu, mūzikas albumu, pasākuma biļeti vai kādu citu produktu.

"Projektu banka" top ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, un to finansiāli atbalsta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas granti "EEA Grants". Projektu pārvalda publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Zied zeme".
Šodien plkst.10:40 raidījumā "Eiropas laiks", par brīvpārtīgo darbu. 

Par brīvprātīgo darbu Eirpā,informāciju meklē internetā, mājas lapā www.jaunatne.gov.lv,sadaļa “Erasmus+”, apakšsadaļa – brīvprātīgo darbs.  

Ikgadējais Latvijas valsts mežu Putnu rallijs norisināsies 19.septembrī un 20.septembrī.

Putnu vērošanas sacensības norisināsies 24 stundas. Komandā jābūt no trīs līdz pieciem cilvēkiem, un piedalīties var tikai pilngadību sasniegušas personas.

Sacensību teritorija būs Vidzeme, Latgale un Sēlija. Lai pārvietotos pa noteikto apgabalu, drīkstēs izmantot autotransportu, sabiedrisko transportu un citus mehāniskos transportlīdzekļus. Tomēr katra komanda drīkstēs izmantot tikai vienu transportlīdzekli.

Novērotās putnu sugas un pasugas būs jāreģistrē sacensību organizētāju izsniegtā Latvijas putnu sugu un pasugu sarakstā. Sarakstā ierakstīt atļauts tikai dzīvus, savvaļā brīvi novērotus vai dzirdētus un pārliecinoši noteiktus putnus. Putnu ķeršanai aizliegts izmantot tīklus vai citas ierīces, piemēram, putnu balsu atskaņotājus, lai pievilinātu putnus.

Par sacensību uzvarētājiem tiks atzīta tā komanda, kas būs reģistrējusi visvairāk putnu nominālsugu.

Ja vairākām komandām nominālsugu skaits sakritīs, par uzvarētāju atzīs to komandu, kurai ir vairāk novēroto unikālo sugu - tās ir sugas, kuras neviena cita komanda nebūs reģistrējusi.

Komandām uz sacensībām būs jāierodas 19.septembra rītā, sacensību centrs būs izvietots AS "Latvijas valsts meži" tūrisma un rekreācijas centrā "Ezernieki", Lubānas novada Indrānu pagastā.

Pieteikties sacensībām var līdz 31.jūlijam.
Šodien sākas vienotā pieteikšanās pamatstudijām 11 Latvijas augstskolās. Tāpat kā pērn, pieteikšanās studijām notiks valsts un pašvaldību portālā "www.Latvija.lv".
Pieteikšanās noritēs līdz 7.jūlijam.

Vienotā pieteikšanās paredzēta pamatstudijām Latvijas Universitātē, Banku augstskolā, Daugavpils Universitātē, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rēzeknes Augstskolā, Ventspils Augstskolā, kā arī Vidzemes Augstskolā.

Apstiprināt elektronisko pieteikumu vai pieteikties klātienē augstskolu uzņemšanas punktos varēs no 1.jūlija līdz 7.jūlijam.

Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 10.jūlijā pēc plkst.17, otrās kārtas rezultāti - 14.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti portālā "www.latvija.lv", kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā.

Pieteikšanās studijām Rīgas Stradiņa universitātē sākās mēneša sākumā un arī noritēs līdz 7.jūlijam. Pieteikšanās studijām šajā augstskolā notiek atsevišķi.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos piedalīsies kori no astoņām valstīm: no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes.

Šodien sāksies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuros paredzēti vairāk nekā 20 pasākumi gan Rīgā, gan Latvijas novados.

Pirmais svētku koncerts "Esi sveicināta, saule!" šovakar plkst.19.30 notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tas būs veltījums diriģentam Imantam Kokaram, kurš 1995.gadā aizsāka Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju. Koncertā uzstāsies koris "Ave Sol". Koncerta programmā būs Kokara veidoto koncertprogrammu brīnišķīgāko paraugu izlase. Pie diriģenta pults stāsies vairāk nekā desmit diriģenti - Kokara audzēkņi un svētku virsdiriģenti.

Savukārt vakarā plkst.22 Esplanādē notiks atklāšanas ceremonija, kurā piedalīsies reprezentācijas kori no visām svētku dalībvalstīm.

27.jūnijā dažādi pasākumi, tostarp viesu koru koncerti, notiks Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā.

Savukārt 28.jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks noslēguma koncerts. Šis koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.

Svētkos piedalīsies 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāvēs 251 koris ar 4616 dziedātājiem.

Svētkos piedalīsies arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā "a cappella", kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu. Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.
Jau pēc pāris dienām sāksies ilgi gaidītās vasaras saulgriežu svinības, kurās neiztikt bez jautras svētku svinēšanas, ugunskuru kurināšanu, atpūtas dabā un peldēšanās. Lai Līgo svētku un Jāņu dienas svinēšanu neaptumšotu nelaime, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedz savu versiju par Jāņu ticējumiem un tradīcijām, lai svētki tiktu aizvadīti droši un bez raizēm.

Ikviens īstens līgotājs un Jāņu bērns zina, ka svētkiem ir jāgatavojas laikus, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskas lietas. Jāņu ticējumos ir noteikts, ka labklājība visa gada garumā pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Līgo svētku svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai visi ūdens krāni ir aizgriezti un gludeklis izslēgts.

Daudzi Līgo dienu dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ja iegaumēsiet svinību vietas adresi un apkārtni, tad, zvanot uz tālruņa numuru 112, Jūs bez minstināšanās varēsiet nosaukt savu atrašanās vietu un ugunsdzēsēji glābēji, mediķi vai policisti ātri atsteigsies palīgā.
Ierodoties svētku svinēšanas vietā, iesakām uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem tiekat atpakaļ mājās. Pēc tam var sākties gatavošanās Līgo svinībām ar svinību vietas rotāšanu un iekārtošanu. Piemēram, Jāņu zāļu lasīšana un vainagu pīšana ir viena no svarīgākajām Līgo svētku dienas tradīcijām.

Ticējumi vēsta, ka, ja dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, ņemsiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni un kādu līdzgaitnieku, tad varēsiet neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās visas Jāņu zāles un nenokavēt svinības.

Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām. VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina! Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Kad īstā ugunskura kurināšanas vieta ir atrasta, tai apkārt jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Lai ugunskurs būtu gaišāks, tas jādedzina tikai ar malku, savādāk melni dūmi, nelaba smaka un operatīvo dienestu bākugunis sagaidīs tos, kuri ugunskurā dedzinās riepas, plastmasas pudeles un dažādus sadzīves atkritumus. VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs nodzēst ugunskuru, kad visi līgotāji dosies pie miera, vai arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju.

Tautas ticējumi paredz, ka Līgo svētku svinības nav iedomājamas bez Jāņu siera, kvasa un labi iemarinēta šašlika. Sentēvu gudrības māca, ka gaļa (vai desiņas) sanāk sulīga un garšīga tikai tad, ja tā tiek cepta uz stabilas virsmas novietota grila, kas atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem. Grils ir jāmāk arī pareizi iekurināt – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķīdrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa.

Līgo dienā daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai svētkos lustētos tīri un balti. Aicinām pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem. Jāņu ticējumos ir izteikts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai arī peldēties pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes. VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un nesaprātīgie peldētāji, kā arī  laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt vairākus desmitus Līgo svētku svinību. Jāņu tradīcijas stingri nosaka – ja gribi visus līgotājus redzēt arī Jāņu dienas rītā, tad neļauj draugam jautrā prātā un it sevišķi naktī doties peldēties vai laivot!

Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pār ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes.
Tiem, kuri Jāņu naktī dodas papardes ziedu meklējumos, ticējumos teikts, ka dziļi mežos papardes nemaz neaug, tāpēc pirms došanās iesakām skaļi paziņot papardes augšanas vietas, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur Jūs meklēt. Ja nu tomēr klusībā un vienatnē esat izlēmis, ka dosieties mežā papardes ziedu lūkoties, tad paņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.

Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Tomēr ticējumi vēsta, ka ugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskurus dedzināt atkritumu tvertnēs vai cept gaļu uz balkona – degošie atkritumi noteikti sabojās blakus esošās svinības, bet grils uz balkona piedūmos apkārtni un, iespējams, arī aizdedzinās blakus esošo kaimiņu balkonus. VUGD iesaka pilsētniekiem Jāņu svinēšanai pieiet radoši un iztikt bez lēkšanas pār degošām miskastēm un netīša Jāņu ugunskura izveidošanas uz kaimiņu balkoniem.

Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties. Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.

Ja tomēr sentēvu tradīcijas un ticējumus nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!
 
Jāņu brīvdienās laiks Latvijā būs nepastāvīgs - bieži uzlīs, tomēr būs arī saulaini mirkļi, kļūs nedaudz siltāks, liecina prognozes.

Šajā nedēļas nogalē, kad sāksies brīvdienas piecu dienu garumā, laiks vēl būs pavēss. Naktīs temperatūra pazemināsies līdz +6..+12 grādiem, bet dienās sasniegs +15..+20 grādus, vietām valsts dienvidos līdz +22 grādiem. Gan sestdien, gan svētdien brīžiem līs, dažviet ar pērkona negaisu.

Nākamās nedēļas sākumā kļūs mazliet siltāks un saskaņā ar pašreizējām prognozēm Līgo dienā gaisa temperatūra Latvijā būs +17..+22 grādi, vietām Zemgalē un Latgalē līdz +24 grādiem. Daudzviet Latvijā īslaicīgi uzlīs, gaidāms arī pērkona negaiss.

Dažviet līs arī Jāņu naktī, bet lietus neskars visu valsti. Nakts būs silta - ap +9..+14 grādiem.

Jāņu dienā atkal daudzviet īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu. Gaisa temperatūra no +15..+17 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz +18..+23 grādiem pārējā valstī.

Prognozes vēl var būtiski mainīties, jo laika apstākļu tuvākās nedēļas laikā būs nepastāvīgi - mūsu reģiona tuvumā atradīsies arī visai karstas gaisa masas, kas Baltkrievijā un Krievijā daudzviet gādās par vasarīgu svelmi.
"Global Forecast System" meteoroloģiskā prognožu modeļa 20 aprēķinātajos nākotnes scenārijos gan tikai divi paredz, ka karstās gaisa masas no Krievijas un Baltkrievijas Jāņos varētu sasniegt Latviju, līdz ar to iespējamība ir samērā maza. 

Toms Bricis/meteorologs
RADIO TEV ēterā katru otrdienu un ceturtdienu plkst. 10:45 skan raidījums "Eiropas laiks". 

ES darbojas programma “Erasmus+”  - tā ir ES  izglītības , mācību , jaunatnes  un sporta programma 2014.–2020. gadam, ar   mērķi ir vairot prasmes un cilvēku iespējas atrast darbu, kā arī modernizēt izglītību, mācības un jaunatnes darbu. Septiņus gadus ilgās programmas budžets ir 14,7 miljardi eiro.

Pateicoties “Erasmus+” vairāk nekā četriem miljoniem eiropiešu ir  iespēja ārzemēs studēt, mācīties, iegūt darba pieredzi un veikt brīvprātīgo darbu.

Satikām Kristīni Vaksu -  jaunieti, kura studē kultūras zinātnes un 5 mēnešus pavadīja Itālijā.

“Es papildināju savas zināšanas, apguvu jaunas lekcijas, bet galvenokārt iepazinu citu kultūru, citu domāšanu. Iegūtas zināšanas man ļoti palīdzēja, jo es “Erasmusā” apguvu jaunu lekciju kursu, no kura iedvesmojos savam maģistra darbam. Iespējams, ja nebūtu šo zināšanu, es būtu rakstījusi ko citu. Vēl es ieguvu patstāvību, jo biju projām tomēr 5 mēnešus. Man šķiet, ka “Erasmus” ir laba iespēja studentiem iepazīt citu valsti, citu kultūru, paplašināt savus apvāršņus, jo ārzemēs ir diezgan daudz lietu, kuras pieredzēt un iepazīt.”

Ja studentiem interesē šī iespēja, tad jāinteresējas savā augstskolā. 

Nākamreiz palūkosimies, kā “Erasmus” programma palīdz darba pieredzes veidošanā. 

Ir jautājumi par to, kas notiek Eiropā - raksti: studija@radiotev.lv

Ķīmiķis un mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš ir pirmais latvietis, kurš ticis nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai. Parīzē pasniegtas balvas piecās nominācijās, Latviešu zinātnieks pretendēja uz balvu par mūža ieguldījumu, taču ķīmiķi žūrijas vērtējumā pārspēja Šveices nanozinātnieks Andreass Mancs par izgudroto ierīci, kura paredz plašas izmantošanas iespējas pasaules mazattīstītos reģionos.

"Kur mēs būtu bez izgudrošanas kāres?" ar šādu saukli visu finālistu valodās Parīzes Biržas vēsturiskajā ēkā sākās Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonija, klātesot 400 viesiem. Ar simbolisko buras statuju mājup no Parīzes dodas Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Francijas, Japānas, Ķīnas un Austrālijas izgudrotāji, kurus žūrija izvēlējās piecās nominācijās.

Kategorijā par mūža ieguldījumu, kurā finālistu vidū bija izvirzīts arī Latvijas ķīmiķis, mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš, laurus plūca šveicietis Andreass Mancs (Andreas Manz).
Viņš izgudrojis ierīci, kas ļauj laboratoriju ietipināt dažus milimetrus lielā mikročipā - lai veiktu asinsanalīzes un pat lai noteiktu piesārņojuma avotus ūdenī. Šis 58 gadus vecā ķīmiķa un nanozinātnieka sasniegums ļauj veikt analīzes ne tikai ātri un precīzi, bet arī ir lielisks līdzeklis, lai veiktu diagnostiku attālos un mazattīstītos reģionos, kur cilvēkiem nav pieejamas laboratorijas asinsanalīžu veikšanai.

Paredzams, ka ar šo ierīci varēs diagnosticēt tādas slimības kā HIV, malārija, tropu drudzis, kā arī dažādas ģenētiskas saslimšanas un atsevišķus ļaundabīgo audzēju veidus. Zīmīgi, ka Manca izstrādātajai sistēmai dizainu ir izveidojis pagājušā gada Eiropas Izgudrotāju balvas laureāts Kristofers Tumazu (Christofer Toumazou). Mancs ir ierindots pagājušās desmitgades 50 ietekmīgāko ķīmiķu sarakstā.

Bet neraugoties uz to, ka Ivars Kalviņš nesaņēma godalgoto pirmo vietu šajā nominācijā, viņa devumu jaunu zāļu radīšanā īpaši izceļ Eiropas Patentu biroja prezidents Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).
Viņš norādīja, ka šis ir pierādījums, ka maza valsts var būt veiksmīga patentu izstrādē un radīt ne tikai lielisku produktu, bet arī darba vietas. Batistelli īpaši uzsvēra arī Kalviņa ilgus gadus vadītā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) nopelnus pasaules mērogā.

Kalviņš pēc balvu pasniegšanas ceremonijas Latvijas Radio sacīja, ka ir gods būt nominantam. Tiesa, viņš nedomā, ka Latvijā līdz ar šo pagodinājumu zinātnes loma būtiski mainīsies. „Kā vienmēr gribētos zeltu un augstāko pjedestālu, bet, ja paliek uz otrā vai trešā pakāpiena arī tas ir gods,” saka Kalviņš. Viņš uzsver, ka žūrija ir izšķīrusies starp izgudrojumiem, kas sniedz naudu un kas glābj dzīvību. Šoreiz žūrija priekšroku devusi izgudrojumiem, kas sniedz naudu. Turklāt visa uzmanība vērsta uz vienu produktu, taču Kalviņš bija nominants kategorijā „Dzīves devums”.
Viņš gan uzsver, ka šī balva varētu sabiedrībai dot labākas priekšzināšanas par to, ka zinātnieki strādā nevis naudas, bet gan tādēļ, ka vēlas sabiedrībai dot to, kas tai pietrūkst. „Būt starp 15 labākajiem pasaulē – tas kaut ko nozīmē,” saka Kalviņš. Tiesa, Kalviņš ir skeptisks par to, ka politiķi līdz ar šo balvu varētu mainīt attieksmi pret zinātni.

Kategorijā „Industrija” par labākiem atzīti Francs Amtmans (Franz Amtmann) no Austrijas un Filips Mogars (Philippe Maugars) no Francijas -  viņi kopā ar dāņu uzņēmumu "NXP Semiconductors" izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj droši un ātri pārnest datus no dažādām mobilām ierīcēm.
Pateicoties viņu izgudrojumam, mūsu ikdienā arvien vairāk viedtelefoni pildīs virtuālo maku funkcijas un būs iesaistīti tā saucamo „viedo māju” tīklā, kas ļaus sazināties ar dažādam ierīcēm un ļaut tām autonomi pildīt vairākas mūsu ikdienā ierastas darbības.

Kategorijā „Mazie un vidējie uzņēmumi” uzvarējusi nīderlandiete Laura van ‘t Veera (Laura van ‘t Veer). Viņas nopelns ir testa izstrāde, kas ar ģenētisko analīžu palīdzību ļauj noteikt, vai sievietēm pēc krūts vēža operācijas ir nepieciešama ķīmijterapija. Izrādās, jau 40 000 sieviešu, kuram konstatēts krūts vēzis agrīnā stadijā, šī tehnoloģija palīdzējusi izvairīties no terapijas, kas tām patiesībā nemaz nav vajadzīga.
Tas nozīmē, ka turpmāk ķīmijterapiju nebūs nepieciešams veikt apmēram 20–30 % ar krūts vēzi slimojošu sieviešu.

Nominācijā „Pētniecība” uzvaras laurus plūcis poļu izcelsmes zinātnieks no Francijas Ludvigs Leibers (Ludwik Leibler). Viņš ir piedāvājis revolucionāru risinājumu plastmasas ražošanā. Turpmāk plastmasa varētu tikt ražota tā, lai tā pati spētu noārdīties un tikt pilnībā pārstrādāta. Tā vizuāli atgādinās stiklu, bet karstumā var tikt pārveidota līdz nepazīšanai. Paredzams, ka šāda tehnoloģija tālāk tiks izmantota lidmašīnu un automašīnu ražošanā, arī elektronikā un sporta industrijā.
Ludwik Leibler - Vitrimers – a new class of polymers

Ārpus Eiropas valstu konkurencē par labāko žūrija atzinusi Japānas zinātnieku komandu – Sumio Iijima, Akira Koshio un Masako Yudasaka ir radījuši revolūciju materiālzinātnēs. Viņu izgudrotās oglekļa nanocaurulītes  padara datorus ātrākus, automašīnu un lidaparātu detaļas stabilākas un saules paneļus daudz efektīvākus.  Un tas nav viss – japāņu izgudrotāji gājuši soli tālāk un paredz šo materiālu izmantot arī biomedicīnā vēža ārstēšanā.

Un visbeidzot par šīs balvas populārākajiem finālistiem pasaulē atzīti Ians Frazers no Austrālijas un Jian Zhou no Ķīnas.
Viņi interneta balsojumā ieguvuši vislielāko balsu skaitu.
Abu zinātnieku sasniegums ir vakcīnas izstrāde pret cilvēka papilomas vīrusu, kas tūkstošiem sieviešu visā pasaulē ļauj izvairīties no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi. Šī balva ir simbolisks stāsts par draudzību, kas pārvar ne tikai valstu, bet arī laika robežas – pirms vairākiem gadiem Jian Zhou negaidīti šķīrās no šīs dzīves, bet Ians Frazers nebeidz izcelt arī kolēģa nopelnus šajā sasniegumā un šodien īpaši piemin viņa devumu šīs vakcīnas radīšanā.

Sandra Kropa, Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja
Makšķerēšanas ierobežojumus plānots padarīti būtiski stingrākus, samazinot lomā paturamo zivju maksimālo skaitu, kā arī striktāk ierobežojot paturamo zivju izmērus.

Tas paredzēts Zemkopības ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", kurā iekļauti arī citi būtiski grozījumi līdzšinējā makšķerēšanas kārtībā.

Jaunajos noteikumos paredzēts aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, cemmerēt zivis jeb aizķert ar āķi jebkurā zivs ķermeņa daļā, izņemot muti, atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts svara ierobežojums lomā.

Jaunajos noteikumos paredzēts samazināt loma lielumu līdakām, zandartiem, zušiem un strauta forelēm. Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt piecas līdakas, zandartus un zušus, tad pēc noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt tikai pa trīs šo sugu zivīm.
Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt trīs strauta foreles, tad turpmāk drīkstēs lomā paturēt tikai vienu strauta foreli.

Ar jaunajiem noteikumiem plānots atcelt skaita ierobežojumu varavīksnes forelēm, kas nav vietējās faunas pārstāvis un dabiskajos apstākļos nevairojas.

Plānots mainīt arī vairāku lomā paturamo zivju pieļaujamos garumus. Ja līdz šim samu lomā drīkstēja paturēt, ja tā garums sasniedza 50 centimetrus (cm), tad turpmāk tā garumam būs jābūt 70 cm, zutim pieļaujamais garums mainīts no 40 cm uz 50 cm, vēdzelei - no 30 cm uz 40 cm.

Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt strauta foreli, kuras garums no 30 cm līdz 40 cm, tad pēc šo noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt foreles, kas sasniegušas 35 cm.

Mainīti arī alatu un strauta foreļu makšķerēšanas liegumu laiki. Ja līdz šim alatas bija aizliegts paturēt lomā no 16.marta līdz 15.maijam, tad turpmāk to būs aizliegts darīt no 1.februāra līdz 30.aprīlim. Savukārt foreļu liegums, kas kādreiz bija no 1.oktobra līdz 30.novembrim, tagad pagarināts no 1.septembra līdz 30.novembrim.

Ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem paredzēts aizliegt makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim.

Turklāt plānots noteikt maksimālā loma lielumu diennaktī, nevis kā tas bija līdz šim - vienā makšķerēšanas reizē.

Jaunie noteikumi arī paredz, ka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem būs tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei.

Pašvaldības varēs noteikt stingrākus aizliegumus, piemēram, aizliedzot makšķerēt diennakts tumšajā laikā, noteikt aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, noteikt aizliegumus, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai u.c.

Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts atļaut zemūdens medības tikai divās publiskajās upēs - Daugavā un Buļupē, kā arī 57 publiskajos ezeros.

Zemūdens medības būs atļautas Aijažu un Apguldes ezerā, Baltezerā, Baļotes, Briģenes, Brocēnu, Cieceres, Cirma, Černostes, Demenes ezerā, Dūņezerā, Dziļezerā, Dziļūta ezerā, Dzirnezerā, Feimaņu, Jersikas, Juglas, Juvera, Jūdažu, Kairīšu, Laudera, Lielajā Gusena, Lielajā Kalupes, Lielajā Nabas, Lielajā Subates, Liezēra, Lizdoles, Līlastes, Ludza, Mazajā Kalupes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Mazajā Virānes, Meirānu, Nauļānu, Odzes, Osvas, Pabažu, Pālansu, Pērkonu, Plaužu, Plisūna, Rāceņu, Remtes, Riebiņu, Sasmakas, Sēmes, Skolas ezerā, Sudalezerā, Svētaunes, Taurenes, Ušura, Vārzgūnes, Viesītes, Vilgāles, Zvārtavas un Zvirgzdenes ezerā.

Savukārt šaurspīļu vēžu ieguve būs atļauta Āraišu ezerā, Lielupē, Mazajā Baltezerā. Dzeloņvaigu vēžus varēs ķert Daugavā līdz Rīgas hidroelektrostacijai, Hapaka grāvī, Lielupē, Ķīšezerā, Sausajā Daugavā, Vecdaugavā un Ventā.

Savukārt signālvēžus drīkstēs ķert Primmas ezerā.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, kas pieejams MK mājaslapā. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.
Latvijas Pasts līdz šim nav sācis sūtījumu piegādi uz pakomātiem, jo ir pietiekami daudz alternatīvu šim piegādes veidam, kā arī pakomātu uzstādīšana un uzturēšana prasa augstas starta fiksētās izmaksas, tas nozīmē pakomātu iegādi vai nomu, kas abos gadījumos nav lēts pakalpojums, sacīja Latvijas Pasta pakalpojumu pārdošanas daļas vadītājs Kristaps Upens.

Kā stāsta Upens, pakomāti ir tikai viens no vairākiem sūtījumu piegādes kanālu veidiem, un, kā vēsta "Pasaules pasta un kurjerpiegādes Eiropas konferencē 2015" prezentēts pētījums par klientu izvēli sūtījumu saņemšanai, 82% Latvijas iedzīvotāju reti izmanto pakomātus vai neizmanto nemaz. "Latvijā šis sūtījumu saņemšanas veids nav populārs, savukārt 97% cilvēku Latvijā labprātāk sūtījumus izvēlas saņemt pasta nodaļās vai piegādes punktos," turpina Upens. "Sūtījumi uz pakomātiem procentuāli veido krietni mazāku daļu nekā klasiskās kurjerpiegādes, piegādes uz pasta nodaļām vai alternatīvajiem sūtījumu piegādes punktiem."

Kā pasta alternatīvu Upens min sadarbību ar "Statoil" degvielas uzpildes stacijām, kurās Latvijas pasta klienti sūtījumus var saņemt neierobežotā laikā.

Maija nogalē  četras Liepājas Universitātes studentes, pateicoties veiksmīgai studiju kursa apguvei un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā atbalstam, devās uz Strasbūru, Franciju, lai tiktos ar Eiropas Parlamenta deputātiem un vērotu plenārsēdi. 

Studentēm bija iespēja tikties ar mūsu  Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski un eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu. Abi visiem Latvijas jauniešiem novēlēja mācīties, mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Jo izglītība ir atslēga uz teju visām durvīm.

Valdis Dombrovskis: “Dzīvē es parasti pieturos pie principa, ka labākās rūpes par rītdienu, ir labi izdarīt to, kas jādara šodien. Un to es gribētu novēlēt arī Latvijas studentiem. Darīt tos darbus, kas šodien jāizdara, nepamest lietas pusratā, ja esat sākuši studēt, tad pabeidziet studijas. Tālāk virzieties uz priekšu un skatieties, kas ir tās iespējas, ko dzīve dod, un tās pilnvērtīgi izmantojiet.”

Andrejs Mamikins: “Nesaudzējiet sevi. Mācieties cik jums ir spēks. Īpaši cenšaties apgūt valodas. Jo vairāk, jo labāk.”

Ar šīm studentēm vēl tiksimies, lai uzzinātu – vai viesošanās Eiropas parlamentā ir mainījusi jaunietēm priekšstatu par parlamenta darbu un vai gūti kādi vērtīgi secinājumi.

Taču, kas attiecas uz izglītības jomu, ES valstis atbild pašas par savām izglītības sistēmām,  ES tām tikai palīdz noteikt vienotus mērķus. 

Lai palīdzētu uzlabot situāciju izglītības jomā, ES darbojas “Erasmus+” programma. “Erasmus+” ir jaunā ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma 2014.–2020. gadam, kas sāka darboties 2014. gada janvārī.
Ar šo  programmu  iecerēts cīnīties pret jauniešu bezdarbu, palīdzot viņiem uzlabot prasmes un nodarbināmību.

Šos un citus jautājumus par Eiropas savienību, apskatām katru otrdienu un ceturtdienu Radio Tev ēterā plkst. 10:40. 


Facebook Draugiem Twitter Instagram