Radio Tev ēterā katru otrdienu un ceturtdienu plkst.10:40 skan raidījums "Eiropas laiks". 

Latvija Eiropā ir jau 10 gadus, taču joprojām daļa iedzīvotāju nav informēti – kā Eiropas parlamenta likumi ietekmē mūsu ikdienu.

Eiropas Parlamentams lemj par teju 85 jomām, lūk daži svarīgākie piemēri:

- ES vienotais tirgus;
- Kopējā lauksaimniecība (piemēram, aizliegums audzēt ģenētiski modificētas kartupeļu
šķirnes vai programma gados jaunu lauksaimnieku atbalstīšanai);
- Vides aizsardzība; 
- Sabiedrības veselība (piemēram, cigarešu pārdošanas ierobežojumi);
- Ceļu drošība (piemēram, vienoti noteikumi par tehnisko apskati).

Parlaments ir vienīgā ES iestāde, kas lielāko daļu darba laika pavada, uzklausot iedzīvotājus — savus vēlētājus. Tas notiek, piemēram, rīkojot darba grupas ar ekspertu un nevalstisko organizāciju uzklausīšanu. 

Taču ir jomas, kuras EP nevar ietekmēt, kurās likumdošana ir vienīgi mūsu pašu ziņā. Piemēram:
- mēs paši izlemjam par savu sociālo budžetu, kādas pensijas un pabalstus saņems Latvijas iedzīvotāji; 
- Tāpat EP neiejaucas Veselības aprūpes organizēšanā, kultūrā un  izglītībā (izņemot starptautisku apmaiņas programmu, piemēram, Erasmus, finansēšanu);
- arī dalībvalstu nacionālie budžeti un to plānošana ir katras valsts pārziņā.

Un vēl – Latvijā ir tik brīnišķīgas vasaras, parādi tās citiem, ES dzīvojošiem! Ikviens tiek aicināts piedalīties konkursā - „Eiropas vasara”! 
*******
Ikviens tiek aicināts piedalīties  konkursā „Eiropas vasara”! Atsūti uz epastu epriga@europarl.europa.eu (ar norādi EIROPAS VASARA 2015) foto, kas, Tavuprāt, raksturo šo brīnišķīgo gadalaiku. Katra mēneša beigās piecus labākos foto publicēsim mūsu profilā, bet labāko bilžu autori saņems jauku suvenīru! Nosūtot foto konkursam, lūdzu, epastā norādīt, ka ESI šī foto autors/e un piekrīti bildes publicēšanai EPIB sociālajos tīklos.


ASV slavenību šefpavārs Arts Smits no šodienas  vadīs meistarklasi skolu un pirmsskolas iestāžu ēdnīcu pavāriem par garšīga un veselīga ēdiena gatavošanu skolas budžeta ietvaros. Pagatavoto maltīti vērtēs arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Pēc degustēšanas paredzēta publiska diskusija.

Smits dalīsies pārdomās par praktisku pieeju, kā gatavot garšīgu un uzturvielām bagātu ēdienu ar mazām izmaksām, radoši izmantojot pieejamās sastāvdaļas un garšvielas.

Smits ir četru restorānu šefpavārs un līdzīpašnieks, kā arī četru godalgotu pavārgrāmatu autors. Viņš specialitāte ir ASV dienvidu reģionu ēdieni.

Smits ir nevalstiskās organizācijas "Kopīgie pavedieni" ("Common Threads") dibinātājs, kopš 2003.gada maznodrošinātiem bērniem mācot gatavot veselīgu un lētu ēdienu. No 1997. līdz 2007.gadam Smits strādāja par Opras Vinfrijas personīgo šefpavāru un pašlaik koordinē un gatavo maltītes īpašiem notikumiem visā pasaulē. 

Rīgā turpinās vērienīga adrešu maiņa – nākamo divu gadu laikā adreses plānots nomainīt 10 tūkstošiem ēku. 

Rīgas būvvalde informē, ka   uz katras mājas, kur tuvākajā laikā plānota adrešu maiņa, tiek izvietota informācija.

No katra iedzīvotāja apziņošanas Rīgas būvvalde atturējās, jo ierakstīto vēstuļu sūtīšana no nodokļu maksātāju naudas izmaksātu pusmiljonu eiro.
Turklāt būvvalde uzskata, ka ierakstītu vēstuļu izsūtīšana negarantētu, ka dzīvokļa īpašnieks to saņems.

Tāpēc ieteikums ir viens – apskatīt, vai pie mājas nav kādas ziņas par adrešu maiņu. Pagaidām tā notiek tikai Pārdaugavā, bet jau rudenī tā skars arī Daugavas otru krastu. 

Vairāk info te: http://www.rpbv.lv/adresacijas-sakartosanas-projekts

Starp citu, saskaņā ar SKDS veikto iedzīvotāju aptauju 22% rīdzinieku ir saskārušies ar grūtībām orientēties galvaspilsētā. Vissarežģītāk nepieciešamo adresi ir atrast kādā no mikrorajoniem – puse aptaujas dalībnieku vismaz vienu reizi ir apmaldījušies nepazīstamā vietā.

*********
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR ADREŠU MAIŅU

Vai, mainot adresi, ir jālabo arī ieraksts Zemesgrāmatā?

Nav jālabo. Informāciju par izmaiņām Rīgas pašvaldība nosūtīs Adrešu reģistram, no turienes tā tiks nodota Zemesgrāmatai un datubāzes ieraksts automātiski aktualizēsies datorizētajā Zemesgrāmatā. Ja īpašnieks tomēr vēlas to izdarīt personīgi, viņš var vērsties Zemesgrāmatā ar iesniegumu, tam pievienot lēmuma kopiju vai Būvvaldes izsniegto izziņu un iesniegumā norādīt, ka ēkai vai zemei ir mainīta adrese. Iesniegumā norāda lēmuma numuru (to var uzzināt Būvvaldē vai laikraksta Latvijas Vēstnesis publikācijās par adreses maiņu). Tad Zemesgrāmatā tiks izdarīts labojums, norādot jauno adresi. Šis pakalpojums ir bezmaksas. Tomēr, ja īpašnieks vēlēsies, lai tiktu izdrukāta Zemesgrāmatas apliecība ar jauno adresi, par to būs jāmaksā.
 
Vai, mainot adresi, vajadzēs vēlreiz deklarēt dzīvesvietu?

Lielākajā daļā gadījumu atkārtoti deklarēt dzīvesvietu nebūs nepieciešams. Rīgas pašvaldība informāciju par adreses maiņu nosūtīs Adrešu reģistram, no turienes tā nokļūs Iedzīvotāju reģistrā un tur automātiski tiks aktualizēta. Taču dažos gadījumos tomēr būs nepieciešama atkārtota dzīvesvietas deklarēšana – piemēram, to vajadzēs darīt visiem, kas dzīvo mājā ar vienu dzīvokli. Šajos gadījumos dzīvokļa numurs tiks likvidēts un namam tiks piešķirts tikai ēkas numurs. Diemžēl tādu adrešu maiņu tehnisku iemeslu dēļ automātiski izdarīt nav iespējams.
 
Ko darīt, ja man patlaban piederošās telpas adrese ir atzīta par neeksistējošu? Es savu īpašumu nevaru nedz pārdot, nedz deklarēt tajā radiniekus, kaut gan adrese Zemesgrāmatā ir ierakstīta.

Šī problēma ir vienkārši atrisināma. Jāierodas Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4 un jāuzraksta iesniegums ar lūgumu piešķirt adresi jūsu īpašumā esošajai mājai, zemei vai dzīvoklim. To jūs arī saņemsiet, turklāt – bez maksas.
 
Ja adrešu maiņas procesā mana adrese tiks mainīta, vai tas nozīmē, ka būs jāatjauno visi līdz šim izsniegtie īpašuma dokumenti – pirkšanas un pārdošanas līgums, īres līgums un citi?

Nē, tas nav jādara. Visi agrāk izdotie dokumenti saglabās juridisku spēku tāpat kā līdz šim. Lai apstiprinātu to derīgumu, pietiks, ja jums būs lēmums par adreses maiņu vai izziņa, kuru jums jebkurā laikā izsniegs Būvvalde (tas ir bezmaksas pakalpojums). Lai arī Adrešu reģistra dati ir gan par maksu, gan arī pieejami bez maksas, jāatceras, ka Valsts zemes dienests nebūt ne katrā gadījumā spēj redzēt visu objekta vēsturi – kādas adreses tas nomainījis savas pastāvēšanas laikā.
 
Vai adrešu maiņa tiks atainota tādos populāros servisos kā Google map un GPS-navigators?

Oficiālā informācija par adrešu maiņu tiks atainota, pirmkārt, mājaslapā www.rigis.lv. Šī kartogrāfiskā sistēma ir izveidota saskaņā ar pilsētas vadības lēmumu, un tajā tiek ievadīta aktuālākā informācija par adresēm. Ja jums ir jāaplūko, kur atrodas kāda no Rīgas adresēm, kur sākas vai beidzas kāda no Rīgas ielām, vislabāk to ir izdarīt tieši šajā mājaslapā. Tādas meklēšanas sistēmas kā Google Map vai GPS-navigators diemžēl nereti mēdz būt maldīgas. Ir bijuši gadījumi, ka neatliekamai medicīniskai palīdzībai grūtības sagādā GPS sistēmas lietošana, nespējot operatīvi identificēt adreses objektu dabā. Tomēr, ņemot vērā, ka iepriekšminētie servisi ir populāri Latvijas iedzīvotāju vidū, Rīgas pilsētas Būvvaldes Adresācijas nodaļas darbinieki labprāt nodotu informāciju par adrešu maiņu arī šo servisu firmu galvenajiem birojiem. Taču šis jautājums vēl ir izpētes stadijā.
 
DER ZINĀT 

Noderīgs interneta serviss – kadastrs.lv. Šajā portālā, sadaļā Adrešu reģistrs, bez maksas ir pieejama informācija par visām adresēm Latvijā.
Sācies skolēnu brīvlaiks, kas nozīmē, ka Latvijā ar pilnu sparu darbu uzsākušas dažādas bērnu un jauniešu nometnes. 

Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrētas aptuveni 950 bērnu un jauniešu nometnes. Kā katru gadu, piedāvājums ir ļoti plašs – sākot ar sporta un mākslas un beidzot ar dažādu valodu apmācību nometnēm. Nometņu reģistrs ikvienam interesentam ir pieejams mājaslapā nometnes.gov.lv. 

Tas nozīmēs, ka nometne ir legāla un viss ir kārtībā. Jāskatās, vai tā ir saskaņota visos dienestos – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), veselības inspekcijā (VI), Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), un arī pašvaldība ir jāinformē par nometni un jāpārbauda, vai nometnes vadītājam ir spēkā esoša apliecība. To visu var izdarīt mājaslapā. Var arī zvanīt un mājaslapā var arī uzdot konkrētu jautājumu, mēs atbildēsim.

Ja nometne nav atrodama mājaslapā, tas nozīmē, tā nav oficiāli reģistrēta. Visticamāk, tās organizatori nespēj izpildīt valsts noteiktās elementārās drošības prasības – gan par jautājumiem, kas saistīti ar ēdināšanu, higiēnu, gan par ugunsdrošību. 

Statistika rāda, ka ar katru gadu tiek konstatēts arvien mazāk pārkāpumu.

Pērn visbiežāk problēmas radījušas tiešu ārstu izziņas, kuras esot bijušas vai nu pārāk vecas, vai arī ārsti tās nebija pienācīgi aizpildījuši. Ārstu zīme par bērna veselības stāvokli ir nepieciešama arī tad, ja atvase tiek sūtīta uz dienas nometnēm, kur pa nakti nav jāpaliek.

Pārtikas, higiēnas prasības un ugunsdrošības prasības nometņu organizatori lielākoties ievēro godam.
Tuvākajos divos mēnešo naktīs Ziemeļu pusē būs novērojami  Sudrabainie mākoņi  - tie ir  reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā.  

Tie ir visaugstāk novietotie mākoņi Zemes atmosfērā;  un redzami tikai tad, kad tos apspīd Saule, atrodoties zem horizonta un kad nekādus citus mākoņus tā vairs neapspīd. Dienā mākoņi nav redzami pārāk gaišās gaismas dēļ. Tie ir tik caurspīdīgi, ka dienā tiem cauri spīd ne tikai Saule, bet arī Mēness un zvaigznes.

Sudrabainie mākoņi pilnībā nav izpētīti.
 Cik zināms, sudrabainos mākoņus 1885. gadā pirmoreiz novēroja britu astronoms T.V.Bekhauss, un iespējams, ka tie agrāk nav pastāvējuši.

Divus gadus iepriekš — 1883. gadā — Indonēzijā notika Krakatau vulkāna izvirdums, un tā pelni tika izsviesti augstu atmosfērā. Daudzas daļiņas nenonāca atpakaļ uz zemes un no tām veidojās sudrabainie mākoņi. Tie atmosfērā saglabājās arī turpmāk, turklāt tiek uzskatīts, ka sudrabaino mākoņu veidošanās saistīta ar metānu, kurš izdalījies atmosfērā kopš rūpnieciskās revolūcijas laikiem.

Atmosfēras augšslāņos metāns pārvēršas ūdens tvaikā, kas kalpo par mākoņu saistvielu. Turklāt šķiet, ka tie sākuši izplesties. Bekhausa laikā sudrabainie mākoņi bija redzami tikai uz ziemeļiem no 50. platuma grāda, bet mūsdienās tie novēroti pat pie 40. ziemeļu platuma grāda. 1978. gadā bija arī izteikts viedoklis, ka sudrabainie mākoņi ir tikai optiskais efekts, kurš līdzinās mirāžai. Bieži mākoņus saista ar Tunguskas meteorīta katastrofu.

Pēdējie pētījumi rāda, ka iespējamais mākoņu veidošanās iemesls varētu būt kosmiskie putekļi un meteorīti, kuri tiek iznīcināti tieši šajā augstumā. Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi.

Sudrabainie mākoņi kalpo arī kā viens no galvenajiem informācijas avotiem par gaisa masu kustību atmosfēras augšējos slāņos.

Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nerīkos inaugurācijas balli kā viņa priekšteči.

Mazāka apmēra inaugurācijas pasākums tiks rīkots, jo nepieciešams ievērot valsts protokola prasības, taču balle tā nebūšot. Vējonis gan plāno rīkot balli par godu Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai - 2018.gadā.

 Vējonis ir pieprasījis aprēķinus par to, cik izmaksā apsardzes nodrošināšana viņa pašreizējā dzīvesvietā, kas atrodas Ogres daudzstāvu namā. Pēc aprēķinu saņemšanas viņš izvērtēs, vai turpināt dzīvot Ogrē vai tomēr pārcelties uz Jūrmalas rezidenci.

Jāatgādina, ka  Vējonis pēc ievēlēšanas pagājušā nedēļā paziņoja, ka turpinās dzīvot ar ģimeni daudzdzīvokļu mājā Ogrē. Vējonis pagājušā nedēļā apstiprinājis, ka tikšot izskatīta iespēja Jūrmalas rezidenci izmantot brīžos, kad plānotas svarīgas tikšanās. 
Katra Eiropas Savienības dalībvalsts, neatkarīgi no tās lieluma,  rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada Eiropas Savienības Padomes darbu.

Eiropas Savienības Padome ir galvenā lēmējinstitūcija, kas koordinē ES politikas jomas, nosaka ārpolitiku un drošības politiku, slēdz starptautiskus nolīgumus un kopā ar Eiropas
Parlamentu pieņem ES budžetu.

Šo Padomi veido 28 dalībvalstu ministri, katrs pārstāvot savu valsti. Šī gada  pirmajā pusē Eiropas Savienības Padomes darbu vada Latvija, mūsu prezidentūra ilgs līdz jūnija beigām un mēs to darām pirmoreiz.

Latvijas  Ārlietu ministsr Edgars Rinkēvičs: “Es varu pateikt pavisam droši un ar pilnu atbildības sajūtu, ka mums nav bijusi neviena izgāšanās nevienā līmenī. Ne politiskā, ne valsts pārvaldes līmenī. Taisni otrādi, es dzirdu labus vārdus par to, cik profesionāli tomēr strādā gan mūsu pārstāvniecība Briselē, gan mūsu ministri, ” uzsver  Rinkēvičs. 

Prezidējošā valsts, tātad mēs, patlaban vadam Eiropas Savienības Padomes visu līmeņu sanāksmes, virzām darbu ES likumdošanas jomā un veicinām valstu sadarbību. 

Valstij, kas ir prezidējošā – ir arī savi ieguvumi, piemēram, iespēja veidot nākotnes ES, iespēja iepazīstināt ar Latvijas kultūru un tradīcijām, popularizēt mūsu preces un pakalpojumus, iespēja prezentēt Latviju kā modernu valsti.

Nākamreiz Latvija prezidējošās valsts lomu pildīs ne ātrāk kā pēc 14 gadiem.

Šos un citus jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības lietām, klausies "Radio Tev" ēterā otrdienās un ceturtdienās plkst.10:40.

Ja rodas jautājumi, raksti: studija@radiotev.lv, mēs meklēsim atbildes. 
Gandrīz 66% Latvijas iedzīvotāju jūtas kā pilntiesīgi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, Tā liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Savukārt 31% aptaujāto tā nejūtas, bet  5%  nav viedokļa šajā jautājumā.

Lai vai kā, bet Latvija jau 10 gadus ir viena no 28 ES valstīm. 

Bieži dzirdam, ka tie tur Eiropā pieņēmuši šādu vai tādu likumu.
Kas tad ir tie tur Eiropā, kas pieņem lēmumus, ko vēlāk īstenojam arī mēs Latvijā, kā darbojas ES un ko no šīs savienības varam iegūt mēs – Latvijā dzīvojošie? Šos un citus jautājumus, turpmāk aplūkosim arī mūsu radio ēterā.

Teritorijas ziņā Francija ir vislielākā ES dalībvalsts, bet Malta — vismazākā. ES ekonomika saražoto preču un pakalpojumu vērtības ziņā tagad pārspēj ASV. ES iedzīvotājiem ir tiesības lasīt visus ES dokumentus viņu valsts oficiālajā valodā. Turklāt viņiem ir tiesības šajā valodā rakstīt Komisijai un saņemt atbildi.

Latvijas intereses Eiropā pārstāv 8 deputāti. Šķiet, ka maz. Taču katras valsts deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam. Nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem, un deputātu kopskaits nedrīkst pārsniegt 750, pie tam deputāti ir iedalīti grupās atkarībā no politiskajiem uzskatiem, nevis valsts piederības.  

Nākamreiz turpināsim ceļojumu ES un palūkosimies, kas patlaban ir aktuāls tās dienas kārtībā.

Pēdējā laikā arvien biežāk izskanējis tāds jaunvārds kā glokalizācija. Un izrādās, piemēri tam, kā, darbojoties lokāli, ietekmēt globālus procesus, nav tālu jāmeklē. Viens no tuvākajiem atrodams mūsu iepirkumu groziņos. Tie ir kā ziņotāji par to, cik tad īsti mums rūp tas, ko ēdam, un tas, kādu ceļu produkts mērojis, lai nonāktu mūsu  veikalos. 

Protams, ir lieliski izvēlēties vietējo ražotāju pārtiku, tā samazinot t.s. “pārtikas ķēdes”  garumu – jo tuvāk mājām iegūts produkts, jo tas videi un veselībai draudzīgāks (tā transportēšanai nav tērēti papildu resursi un produkts nav apstrādāts ar dažādām ķīmiskām vielām, kas novērš tā bojāšanos); bet ko darīt ar tiem, piemēram, augļiem un dārzeņiem, kas neaug māju tuvumā? Izrādās, pievēršot uzmanību dažiem šķietamiem sīkumiem, iespējams izdarīt izvēli, kas nekaitē nedz dabai, nedz planētas iedzīvotajiem.  Un viens no šādiem produktiem ir banāni.

Lai kādus banānus mēs arī nemeklētu veikalu plauktos, tie visi līdz mums būs atceļojuši no tāliens – banānu izplatības areāls ir salīdzinoši šaura josla ap ekvatoru.
Galvenokārt banāni Eiropā nonāk no  Centrālās un Dienvidamerikas.  Lielākās banānu eksportētājvalstis jau vēsturiski ir Ekvadora, Kostarika, Nikaragva, Hondurasa un Gvatemala. Taču - vai mēs zinām, kas ar banāniem notiek to augšanas plantācijās? Ja lietas spētu runāt, tad emocionāli piesātināta pavisam noteikti būtu banānu biogrāfija.

Skatoties uz banāniem veikalu plauktos, mēs droši vien domājam tikai par to cenu un svaiguma pakāpi. Bet vai zināt, ka tajos lasāmi arī stāsti par bērnu darbaspēku, nepietiekošu samaksu par darbu,  veselībai kaitīgiem pesticīdiem, visbeidzot, arī par zemju noplicināšanu un lietusmežu izciršanu?

Un mēs katrs, izvēloties, kurus banānus ēst, atbalstām vai gluži pretēji, mazinām šo darbību izplatību pasaulē.

Jā, esot Rīgā, Cēsīs, Valmierā vai Daugavpilī, mēs esam saistīti ar to, kas (un galvenais - kā!)  notiek Ekvadorā, Gvatemalā vai Hondurasā.

Banānu audzēšanai ir liela ietekme uz vides kvalitāti. Vispirms jau banānu plantācijas tiek ierīkotas vietās, kur vēl nesen zēla un plauka neskaitāmām  augu un dzīvnieku sugām bagātie tropiskie lietusmeži. Šīs planētai un mums visiem tik svarīgās vietas tiek izcirstas neiedomājamā ātrumā un apmērā, lai tās auglīgajā augsnē varētu audzēt pasaulē tik pieprasītos augļus. Taču augsnes auglība gadu no gada samazinās, ja tajā tiek ilgstoši audzēta viena un tā pati lauskaimniecības kultūra.  Tā kā pieprasījums pēc banāniem pasaulē ir liels, tad ražošanas apmēriem arī jābūt atbilstošiem. Turklāt, lai neriskētu, ka plantācijās iezogas kāda slimība vai savairojas augu kaitekļi, banānu audzēšanā netiek taupīti arī dažādi pesticīdi. Aprēķināts, ka to  daudzums  uz hektāru sasniedz 44 kilogramus!

Bet ar augsnes nopilicināšanu un kaitīgo vielu ievadišanu gruntsūdeņos vai upēs vēl nekas nav beidzies.
Ir zināmi vairāki gadījumi, kad plantācijās strādājošajiem pēc saskarsmes ar kaitīgajām vielām radušās veselības problēmas, par kurām darba devēji īpaši nav sastraukušies – piešķīruši vien dienu vai divas brīvas dienas un tad atkal gaidījuši strādniekus ierodamies darbā. Turklāt bieži vien banānu plantācijās strādā bērni, nemaz nesasnieguši astoņu gadu vecumu. Neapzinīgi izvēloties pārtiku, mēs ļoti tiešā mērā atbalstām to, ka Centrālamerikā bērni nevis iet uz skolu, bet gan pavada savu laiku, strādājot plantācijās, turklāt saņemot par to ļoti zemu atalgojumu.  Katrā valstī samaksa, protams, atšķiras: kamēr Ekvadorā par dienu  strādājošais saņem 2-4 ASV dolārus, Panamā samaksa par banānu audzēšanu un novākšanu  ir 6 dolāri dienā. Turklāt itin bieži sievietes par padarīto darbu saņem krietni mazāk nekā vīrieši par identiska darba veikšnu.

Ko darīt?
Vai sociāli atbildīgi un videi draudzīgi būtu neēst banānus, jo tie neaug Latvijā?
Nē, videi draudzīga rīcība nenozīmē galējības un pilnīgu atteikšanos no savām vajadzībām – tā drīzāk ir kompromisu meklēšana, kas ļauj apvienot sev tīkamos ēšanas paradumus ar godīgu tirdzniecību un ekoloģiski pieņemamu vides apsaimniekošanu.  

Pasauē banānu tirdzniecība ir piecu lielu koncernu ziņā – pasaulē noteikumus šajā ziņā diktē amerikāņu "Dole", "Chiquita" un "Del Monte", īru "Fyffes" un Ekvadoras uzņēmums "Noboa".  Mēs, patērētāji, varam izsekot līdzi šo uzņēmumu rīcībai. Piemēram, daži no  banānu audzētājiem jau atraduši videi draudzīgākus veidus, kā, piemēram, mazināt pesticīdu daudzumu plantācijās.

Vairākus kaitēkļus tur apkaro citu augu līdzās pastāvēšana, piemēram, tabaka. Turklāt citu kultūru klātbūtne atrisina arī augsnes nopilicināšanas problēmu. Ir vairāki veidi, kā ražotāji var turpināt audzēt banānus, piegādāt tos teju visām pasaules valstīm un nekaitēt dabai. Ir veidi, kā mazināt nabadzību un negodīgu tirdzniecību jaunattīstības valstīs.

Bet mūsu, patērētāju, spēcīgākais ierocis ir mūsu izvēle.
Godīgas tirdzniecības (Faire trade) zīme un Lietusmežu alianses vardīte (Rainforest alliance) ir divi populārākie ekoloģiskie marķējumi, kas garantē, ka konkrētais produkts līdz mums nonācis  lai arī pa garu, tomēr videi un cilvēkiem salīdzinoši draudzīgu ceļu.  Diemžēl Latvijā iedzīvotāju informētības līmenis par šādu marķējumu esamību ir zems.  

Neraugoties uz to, ka arvien biežāk mūsu iepirkumu grozos nonāk tādi produkti kā kafija, šokolāde un dažādi eksotiski augļi, “Fair trade” zīmi Latvijā atpazīst vien 6%  iedzīvotāju. Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem augstākais rādītājs ir Lielbritānijā, kur par šo zīmi zina 81%  aptaujāto.

Var jau teikt, ka pārtikas drošības un godīgas tirdzniecības problēmas no mums ir tālu, tomēr patīk mums tas vai nē, tās visas saskaras mūsu šķīvjos un iepirkumu groziņos.

Domāt globāli un rīkoties lokāli – tā ir atslēga mūsu visu kopīgajai labklājībai, veselībai un dzīves kvalitātei.

Sandra Kropa, Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja
Ceturtdien, 4.jūnijā,  plkst.10.00, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests  visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu to gatavību.

Latvijā tiks ieslēgtas 164 trauksmes sirēnas.  Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam un turpmākā rīcība nav nepieciešama. VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika.

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad ir kāda ārkārtēja situācija, notikušas dabas vai tehnogēnas katastrofas, vai arī pastāv to draudi. Gadījumos, kad iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tad izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un rīcību katastrofu un avāriju gadījumos.
Cēsniece Dace Zaharova dzīvo līdzās Gaujas tiltam, un jau ceturto  gadu aicina uz akciju “Lai uzzied Gaujas tilts” – ar puķu stādiem izdaiļot Gaujas tiltu.  Dace  atklāj, ka šo gadu laikā redzējusi, ka tilts ir daudzu cilvēku tikšanās vieta. Tieši tādēļ radusies ideja, Gaujas tiltu izrotāt ziediem. 

Pēc Daces domām,  nebūt nav daudz laika jāiegulda, lai vidi padarītu skaistu. "Jau senāk esmu domājusi, ka, piemēram, katrs cēsnieks pie savas mājas varētu iestādīt vienu rožu krūmu. Iedomājieties, ka pēc pāris gadiem Cēsis būtu ziedošo rožu pilsēta! Vai tas nebūtu skaisti,” vaicā Dace. 

5.jūnija vakarā no plkst. 18-19 ikviens tiek gaidīts ar saviem puķu stādiem, ko iestādīt pie margām piestiprinātajās kastēs. 

Kā saka Dace – nevajag zaļos pirkstiņus, bet vajag zaļo sirsniņu – tad viss augs! 
21.jūnijā, visas dienas garumā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā tiks svinēta starptautiskā Jogas diena.
Jogas dienas svinības ar sveicienu saulei sāksies plkst.8 un turpināsies līdz plkst.18.

Starptautisko Jogas dienu pirmo reizi svinēs visā pasaulē. Tā, saulei austot, sāksies Japānā, un notiks vairāk nekā 177 valstīs.

Pēc Indijas premjerministra Šri Narendra Modi aicinājuma ANO Ģenerālā asambleja 21.jūniju ir pasludinājusi par starptautisko Jogas dienu.

Starptaurisko Jogas dienu 18.jūnijā plkst.21 ievadīs akcija "Yoga Flash Mob", kas notiks Vecrīgā pie Rīgas domes ēkas. Šajā pasākumā vairāk nekā 100 jogas praktizētāju no 15 jogas skolām pusstundu demonstrēs dažādus jogas vingrinājumus.
Ķīnas galvaspilsētā Pekinā šodien  stājās spēkā aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās, kas ir līdz šim stingrākais smēķēšanas aizliegums Ķīnas vēsturē un paredz smagus sodus.

Jaunais likums aizliedz smēķēt birojos, restorānos, viesnīcās, slimnīcās un sabiedriskajā transportā, un par šī aizlieguma pārkāpšanu draud naudassods līdz 1471 eiro. Uzņēmumiem, kur šis likums atkārtoti tiktu ignorēts, var tikt atņemta darbības licence.

Smēķēt aizliegts ne tikai telpās, bet arī dažās vietās zem klajas debess skolu, slimnīcu un sporta objektu tuvumā.

Likuma ievērošana būs jānodrošina policijai, ēku menedžeriem, īrniekiem un veselības inspektoriem.

Pekinā arī ir izlikti plakāti ar informāciju par tālruņa numuriem, kur zvanīt par smēķēšanas aizlieguma pārkāpumiem. Pekinas pašvaldība ir izveidojusi sociālo mediju kontu, kurā iespējams augšuplādēt pieķerto smēķētāju fotogrāfijas.
Nolūkā samazināt negadījumu skaitu uz sliežu ceļiem un pievērst sabiedrības uzmanību drošības jautājumiem, «Latvijas dzelzceļš» no šodienas  līdz 14. jūnijam rīko sociālo kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu, kuras laikā norisināsies dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi.

Līdzšinējo uzņēmuma mērķtiecīgu informatīvo un izglītojošo pasākumu rezultātā pēdējo 10 gadu laikā Latvijā uz dzelzceļa notikušo negadījumu statistikā vērojams samazinājums, tomēr ik gadu, neievērojot vai ignorējot drošības noteikumus, iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. 

Lai izvairītos no sadursmes uz sliežu ceļiem, vilciena mašīnista vienīgā iespēja ir veikt ekstremālo bremzēšanu, jo vilciens nevar manevrēt vai apbraukt objektu. Pagājušajā gadā šīs procedūras pielietošana 67 gadījumos ļāva izvairīties no sadursmes ar cilvēku un 3 gadījumos ar automašīnu. Jāatgādina, ka viens kravas vilciens var svērt līdz pat 6000 tonnu un tā bremzēšanas ceļš sasniedz līdz pat 1200 metru, kas nozīmē, ka ļoti bieži vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas.

Jaunās kampaņas mērķis ir vēlreiz atgādināt, ka dzelzceļu drīkst šķērsot tikai tam paredzētās vietās, izmantojot dzelzceļa pārbrauktuves, pārejas, tuneļus un tiltus vai gaisa pārvadus. Turklāt neatkarīgi no atļautās dzelzceļa šķērsošanas vietas, vienmēr jāpārliecinās, vai netuvojas vilciens un ceļš ir drošs.

Šogad kampaņas laiks Latvijā sakrīt ar Starptautisko dzelzceļa drošas šķērsošanas dienu, kas visā pasaulē, kopumā vairāk kā 40 valstīs, tiek atzīmēta 3.jūnijā.

Šajā dienā no rīta uz vairākām dzelzceļa pārbrauktuvēm Rīgā iedzīvotājiem tiks dalīti bukleti ar informāciju par drošību uz dzelzceļa. Uz pārbrauktuves Rīgā, Liepājas ielā, no plkst. 8.00 līdz 11.00 LDz pārstāvji īpaši brīdinās visus, kuri neatļauti šķērsos dzelzceļu, bet Stacijas laukumā no 12.00-19.00 ikvienam būs iespēja ar īpašu skaņas simulatoru izmēģināt savas reakcijas ātrumu uz tuvojošos vilcienu , spēlēt lielizmēra spēli«Tas nav cirks, tas ir dzelzceļš»un saņemt informāciju par drošību uz dzelzceļa.

Galvenie negadījumu iemesli ir dzelzceļa pārbrauktuves šķērsošana, kad tā ir slēgta, pārāk tuva atrašanās sliežu ceļiem vai to šķērsošana neatļautās vietās. Visbiežāk cilvēki pārkāpj drošības noteikumus un riskē ar savu dzīvību, minot steigu un pārliecību, ka nekas nenotiks, taču pēdējo gadu laikā palielinās tendence klausīties mūziku austiņās vai runāt pa telefonu, kas novērš cilvēka uzmanību un ir cēlonis daļai negadījumu uz dzelzceļa.
1. jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, tās aizsākumi meklējami 1925. gadā, kad Ženēvā norisinājās Pasaules konference bērnu labklājībai. Pirmo reizi šī diena, īpašu svētku veidā veltīta speciāli bērniem, tika atzīmēta 1950. gadā. Kopš tā laika Starptautiskā bērnu aizsardzības diena ir kā nemainīga tradīcija daudzās pasaules valstīs un šajā dienā visā pasaulē notiek dažādi pasākumi, kas veltīti bērniem, sniedzot prieku un sajūtu, ka šī ir viņu diena. 

 Diemžēl  ne visur pasaulē pret bērniem izturas labi,  Aplūkojot situāciju pasaulē, nākas atzīt, ka vēl joprojām daudzās valstīs bērnu fizisku sodīšanu uzskata par normālu audzināšanas metodi.

Sagaidot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, sabiedrība tiek mudināta uzlūkot bērnu kā vērtību. Tāpat 1.jūnijs ir arī pirmā diena, kad sākas vasaras brīvlaiks. Daži bērni brauc pie vecmāmiņām uz laukiem, citi iekārtojušies darbā, bet daži paliek mājās. 

Lai vecākiem nebūtu jāuztraucas, vēlams ar bērnu pārrunāt elementārus drošības jautājumus, lai vasaras brīvlaiks paietu bez ķibelēm.

Un izrādās - katru sekundi pasaulē piedzimst divi bērni. 

 Vecākā zināmā māmiņa dzīvo Rumānijā – viņai meitiņa piedzima 70 gadu vecumā.

Par neparastākajām dzemdībām varētu saukt Bojdas Brakstones mazuļu nākšanu pasaulē. Pirmie trīs bērni piedzima vienā nedēļā, bet otrie trīs – nākamajā. Šādas dzemdības bija iespējamas sievietes dzemdes īpatnējās uzbūves dēļ.

 Četri no desmit bērniem piedzimst ar vismaz vienu dzimumzīmīti.

Un atzīmējot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu – arī mēs aicinām – samīļojiet savus bērnus biežāk! 

No šā gada 1.jūnija Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas klienti, kuri apmeklēs iestādi klātienē, apmeklējuma laikā varēs izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pakalpojumus.

Klienti PMLP varēs pieteikties personas apliecības (eID kartes) izsniegšanai, aktivizēt e-Parakstīšanas iespēju jau izsniegtā eID kartē un saņemt konsultācijas par eID kartes lietošanas iespējām.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un sekmētu e-vides priekšrocību izmantošanu uzņēmēju vidū, UR sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un PMLP jau no šā gada februāra UR Rīgas reģionālās nodaļas klientiem piedāvā iespēju pieteikties un saņemt virtuālo e-parakstu un konsultācijas par e-paraksta pieprasīšanu e-paraksta viedkartē, kā arī nepieciešamības gadījumā e-paraksta speciālisti sagatavo klienta datoru darbam ar elektroniskiem dokumentiem.

Līdz ar to iespēja UR klientiem vienlaikus saņemt arī PMLP pakalpojumus ir pašsaprotama sasniedzamā mērķa aktivitāte, lai mudinātu uzņēmējus izmantot alternatīvu risinājumu valsts iestāžu klātienes apmeklējumam.

Kā norāda UR galvenā valsts notāre Guna Paidere, daudziem UR klientiem saziņa ar iestādi elektroniski ir tagadne, daudziem nākotne. Tiem klientiem, kuri apmeklē UR klātienē, tagad tiek nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai esošais UR klātienes apmeklējums būtu beidzamais un turpmāk komunikācija ar iestādi notiktu e-vidē jebkurā sev izdevīgā laikā un vietā.

UR atgādina, ka, izmantojot eID kartes un/vai e-paraksta iespējas, UR klienti var saņemt iestādes piedāvātos e-pakalpojumus portālā "www.latvija.lv".
Bijušās skaņu plašu rūpnīcas "Melodija" teritorijā, Kalnciema ielā 36/38, no jūnija līdz septembrim māksliniekiem būs iespējams veidot performances,  informēja fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāvji.

Mākslas projekta mērķis ir, svinot Džemmas Skulmes 90 gadu jubileju, aktualizēt Skulmes daiļradi un atspoguļot to laikmetīgās mākslas kontekstā. Paredzēts, ka "Vasaras mājā" notiks septiņu latviešu mākslinieku izstāžu sērija "Džemma Skulme", mākslinieku autorvakari, lekcijas, diskusijas un radošās darbnīcas bērniem. Nozīmīgu lomu pasākumu programmā plānots atvēlēt performances mākslai.

Performance ir brīva mākslas forma ar neierobežotām iespējām. Tajā pašā laikā performancē lieto tos pašus izteiksmes līdzekļus, ko vizuālajā mākslā, piemēram, krāsu, formu, cilvēka ķermeni un priekšmetisko vidi. Performance notiek konkrētā laikā, vietā un vidē, tātad nav atkārtojama. Pat ja performance tiek fiksēta, dokumentācijas iespējas ir ierobežotas, jo tās pilnībā nesniedz priekšstatu par gaismu, smaržu, skaņu un citām klātesošajām kvalitātēm.

Fonds "Mākslai vajag telpu" piedāvā "Vasaras māju" izmantot kā platformu performanču realizēšanai un aicina māksliniekus pieteikt savas performances programmu. Aicināti ir arī dejas, teātra, mūzikas un citu kultūras jomu speciālisti, kas vēlas izpausties performancē. Iespējams iesniegt arī starpdisciplināras programmas. Pieteikumu var iesniegt individuāls mākslinieks vai mākslinieku apvienība. Priekšroka tiks dota performancēm ar eksperimentālu raksturu.
 SIA "Rimi Latvia" rīkos kūku cepšanas konkursu.

Konkursa mērķis ir atklāt Latvijas gardākās kūkas recepti un labāko kūku cepēju, rast jaunas garšas, atklāt sen aizmirstās receptes un dalīties kūku cepšanas tradīcijās. Latvijas gardākās kūkas cepējs saņems "Rimi" dāvanu karti 500 eiro vērtībā.

Pieteikšanās konkursam tiks  30.maijā. Pieteikties varēs līdz 26.jūnijam mājaslapas "Gardezi.lv" sadaļā Latvijas gardākā kūka vai aizpildot anketu "Rimi" veikalos visā Latvijā.

Visus pirmajā kārtā iesniegtos pieteikumus vērtē Latvijā zināmi pavāri un ēst gatavošanas eksperti. No katra kultūrvēsturiskā reģiona tiks izvēlētas desmit interesantākās kūku receptes, kuru autori piedalīsies sava reģiona pusfinālā un tautas balsojumā, lai vēlāk sacenstos lielajā finālā Rīgā.

Lai pieteiktos konkursam, dalībniekiem ir jāpagatavo sava garšīgākā kūka, jānofotografē pagatavošanas process un rezultāts. Piesakoties konkursam, līdz ar divām līdz trim fotogrāfijām ir jāiesniedz kūkas recepte un īss pamatojums, kādēļ šī kūka ir cienīga kļūt par Latvijas gardāko kūku.

Konkursa Latvijas gardākā kūka pusfināli notiks piecās Latvijas pilsētās: 4.jūlijā Bauskā kantri festivāla laikā, 11.jūlijā Liepājā Jūras svētku laikā, 25.jūlijā Rīgā "Rimi" hipermārketā tirdzniecības parkā "Alfa", 1.augustā Rēzeknē pilsētas svētku laikā un 8.augustā Valmieras pilsētas svētku laikā.

Dalībniekus vērtēs arī konkrētās pilsētas īpaši izraudzītie viesi, kas klātienē vērtēs ne vien garšas bagātību, bet arī kūkas izskatu un kūku cepēju meistarību. Pusfinālu uzvarētāji satiksies Rīgā, lai sacenstos par galveno balvu - dāvanu karti no "Rimi" 500 eiro vērtībā.
Līdz 2030.gadam Rīgā paredzēts samazināt autostāvvietu skaitu par 60%.Tuvākajā nākotnē visā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā plānots ierīkot velojoslu, un ar laiku ielu pārveidot par gājēju ielu.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja ir atbalstījusi pilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju 2015. - 2030.gadam. Koncepcija balstās uz trīs galvenajiem attīstības virzieniem - velosatiksmes infrastruktūra, velosatiksmes plānošana un vadība, velosatiksmes popularizēšana un izglītība.

2014.gada vasarā Rīgā tika realizēts pirmais pilotprojekts - atsevišķa josla velobraucējiem kopējā satiksmes plūsmā Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielās. Tāpat pēdējos gados realizēti vairāki maģistrālo veloceļu izbūves projekti uz Mežaparku, Berģiem, Vecāķiem, kā arī savienojošie veloceļi kopumā 68 kilometru garumā.
Policija pirmo reizi izdevusi informatīvo brošūru par drošību Braila rakstā.

Kopumā izstrādātas sešas brošūras pieaugušajiem un bērniem. Brošūrās ir sniegta informācija par dažādām tēmām, tostarp par vardarbību, drošību internetā, personisko drošību, īpašuma drošību un atkarību izraisošajām vielām.

 Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļa 1.jūnijā no pulksten 15 līdz 18 Latvijas Neredzīgo bibliotēkas pagalmā atgādinās bērniem par drošību. Kopā ar Runci Rūdi un Bebru Bruno varēs piedalīties radošajā darbnīcā un izgatavot taktilu jeb taustāmu gleznu. Gaidāmi policijas dienestu suņu paraugdemonstrējumi un iespēja piemērīt policista formu.

Pasākumā piedalīsies arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Servisa suņu biedrība "Teodors", Latvijas Neredzīgo biedrība. Apmeklētāji varēs klausīties arī dažādu muzikālo kopu priekšnesumus un doties izmēģinājuma pastaigā ar suni – pavadoni.
Sludinājumu portālos tiek piedāvātas biļetes uz Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem, bet pasākuma organizatori iesaka uzmanīties un neiegādāties biļetes no spekulantiem.

Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva  norādīja, ka situācija ar biļešu tirgošanu tiek monitorēta un novērots, ka portālos piedāvājumā ir parādījušās biļetes.
"Mēs rekomendējam gadījumos, ja tiek piedāvāts iegādāties biļetes uz kādu no dziesmu un deju svētku koncertiem, vērsties policijā, kā arī neiegādāties biļetes no spekulantiem," viņa uzsvēra.

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis savukārt norādīja, ka pa pagaidām neviena sūdzība policijā par dziesmu un deju svētku koncertu biļešu tirdzniecību, vai biļešu viltojumiem nav saņemta.
Viņš arī teica, ka policija šādus biļešu tirgotājus parasti nemeklē un neaiztur, bet gadījumos, kad biļešu spekulanti tiek aizturēti, šīs lietas tiek nodotas Valsts ieņēmumu dienestam.
"Principā ar likumu nav aizliegts pārdot iegādātu biļeti.Citādāk ir, ja spekulants ir iegādājies, piemēram, 60 biļetes un mēģina tās realizēt. Tad VID, izmeklējot lietu, var konstatēt, ka tikusi veikta nelicenzēta saimnieciska darbība," norādīja Sadovskis.

Portālā "ss.lv" vairāki cilvēki ievietojuši sludinājumu, ka vēlas iegādāties biļetes uz skolēnu deju svētku koncertu Daugavas stadionā. Tāpat portālā ir ievietoti arī sludinājumi ar piedāvājumu iegādāties biļetes Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koncertiem.

Jau ziņots, ka pirmajā dienā nopirktas un telefoniski rezervētas vairāk nekā puse jeb 54% Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku biļešu.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6.līdz 12.jūlijam, tajos piedalīsies vairāk nekā 37 000 dalībnieku. XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus rīko Valsts izglītības satura centrs.
21.jūnijā Smiltenē pilsētas svētku ietvaros notiks "O! Festivāls", kuru rīko Latvijas Orientēšanās federācija sadarbībā ar Smiltenes novada domi un orientēšanās klubu "Azimuts".

Festivāla laikā visi interesanti varēs startēt četrās dažādās orientēšanās disciplīnās – foto leģendas, foto orientēšanās, labirinta un sprinta orientēšanās distancē, kas vedīs pa Smiltenes parkiem un pagalmiem. Visos orientēšanās veidos būs iespējams saņemt pirmsstarta apmācību, lai veiksmīgi veiktu distances. Labākos rezultātus sasniegušie tiks apbalvoti ar veicināšanas balvām.

Festivāla aktivitātes būs pieejamas no plkst.12.00 līdz plkst.16.00 bezmaksas. Lai paspētu piedalīties visās festivāla aktivitātes, lūgums ierasties savlaicīgi. Reģistrācija sāksies plkst.11.30.

Foto leģendas disciplīnā, vadoties pēc fotogrāfijām leģendu lapā, būs jāveic distance, kas vedīs pa tuvējiem parkiem un dzīvojamo māju pagalmiem. Uzvarēs komanda, kura spēs atrisināt leģendu un veikt saistītus uzdevumus.

Foto orientēšanās distance vedīs pa Smiltenes ielām, meklējot zīmīgus objektus pilsētas kartē. Komanda, kas, veicot maršrutu, spēs atrast visvairāk objektu un pareizi atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, kļūs par uzvarētāju.

Turpat, laukumā pie Kultūras nama atradīsies no lentēm veidots orientēšanās labirints (labirinta-o). Dalībniekiem būs iespēja izvēlēties no trīs dažāda garuma un sarežģītības distancēm, kuru veikšanai nepieciešamas 5-10 minūtes. 

Sprinta orientēšanās distance ir viens no orientēšanās paveidiem un būtiskākā atšķirība no klasiskās orientēšanās ir, ka tā norisinās nevis meža biezoknī, bet gan pilsētās un parkos – līdz ar to dalībniekam viss ir labi redzams un apmaldīties ir krietni sarežģītāk. "O! Festivāla" dalībniekiem būs iespēja izmēģināt savus spēkus, orientējoties Smiltenes centrā un tuvējā Kalnamuižas parkā.
Saistībā ar tūrisma infrastruktūras uzlabošanu aptuveni līdz vasaras beigām tūristiem apskatei būs slēgts Sietiņiezis Gaujas Nacionālajā parkā. 

Remontdarbi ir sākuma stadijā, tāpēc patlaban esot grūti prognozēt, cik ilgi darbi norisināsies, taču līdz vasaras beigām tiem vajadzētu būt pabeigtiem.

Sietiņieža apkārtnē tiks labiekārtotas pastaigu takas 565 metru garumā, tostarp uzlabojot takas segumu 306 metru garumā, lai tas unikālo dabas objektu padarītu pieejamāku, bet vienlaikus pasargātu to no nelabvēlīgās apmeklētāju ietekmes. Projekta laikā paredzēts labiekārtot arī atpūtas zonu, novietojot tajā jaunu galdu un solus, tiks izbūvēta jauna nojuma, tualete, kā arī taps jauna laivu novilkšanas vieta un kāpnes uz to.

Sietiņiezis ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Latvijā un tas ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Objekts atrodas Kocēnu novadā. 
Pavasarī daudzviet Latvijā atkritumu apsaimniekotāji rīko lielgabarīta atkritumu pieņemšanas akcijas. Aprīlī tās notika Ventspilī, Bauskā, Tukumā un daudzviet citur.

Šonedēļ savus lielos atkritumus par brīvu varēja izmest siguldieši. Lielie atkritumi parasti ir galdi, skapīši, salauzti dīvāni.  Siguldas atkritumu apsaimniekotāja PSIA „Jumis”  stāsta, ka Siguldā lielgabarīta atkritumus par brīvu var nodot trīs reizes gadā.
Lielgabarīta atkritumi ir sadzīvē, mājsaimniecībā radušies atkritumi, ko nevar un nedrīkst ievietot konteinerī, jo tas vienkārši fiziski tur neieiet.

Galvenais mērķis šādām akcijām esot dot iespēju iedzīvotājiem tikt vaļā no lietām, kuras ir kārdinājums vienkārši izmest dabā. 

Lielgabarīta atkritumus par brīvu varēja nodot arī vairākās pilsētās Ziemeļvidzemē, kur akcijas rīkoja SIA „ZAAO”. Uzņēmumā stāsta, ka šogad daudzviet pieņemto atkritumu apjoms ir pieaudzis par aptuveni piekto daļu. Vienīgie, kas vēl var paspēt lielgabarīta atkritumus izmest par brīvu, ir Kocēnu novada iedzīvotāji, kas to var darīt līdz 31.maijam.

Jāatgādina, ka lielgabarīta atkritumi nav celtniecības atkritumi, un arī nevajadzētu mest šajos konteineros azbestu saturošu šīferi. 

Uz konteineriem nevajadzētu arī vest ledusskapjus vai citas vecas elektroniskas lietas, jo Ziemeļvidzemē tām par brīvu SIA „ZAAO” paši aizbrauks pakaļ visa gada garumā.
Šogad septembrī 25 īpaši talantīgi Latvijas jaunieši uzsāks mācības jaunizveidotajā Inženierzinātņu vidusskolā, ko dibinājusi Rīgas Tehniskā universitāte. Tā ir pirmā šāda veida mācību iestāde Latvijā, 

Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka turpmākajos 20 gados Latvijā hroniski trūks inženieru. Tas arī pamudinājis augstskolu uzrunāt jauniešus un mudināt viņus pievērsties eksaktajām zinātnēm vēl vidusskolā.

Jaunajā vidusskolā nebūs tāda mācību priekšmeta kā dziedāšana, jo nav izdevies atrast saikni starp mūziku un inženierzinātnēm. Tā vietā daudz un padziļināti būs jāmācās eksaktos priekšmetus - fiziku, ķīmiju un matemātiku. Būtiskākais, ka tos pasniegs pavisam citādāk nekā ierasts vispārizglītojošajās skolās.

Lai gan jau ir notikusi iespējamo audzēkņu atlase, skolā vēl šogad var iestāties eksakto zinātņu olimpiāžu medaļnieki. Savukārt astoto klašu skolēniem vērts sekot, lai nepalaistu garām sagatavošanas kursus, kas plānoti nākamā gada sākumā. 
Rīgas Zooloģiskajā dārzā 27.maijā norisināsies kalitriksu vasaras mītnes svinīga atklāšana.

Jaunajā vasaras mītnei izveidots sedzošs siets, kas pasargās mītnes iemītniekus no vārnu un kaiju uzbrukumiem, savukārt stikla barjersienas neļaus pērtiķiem no apmeklētājiem saņemt dažādus, reizēm bīstamus kārumus. Savukārt atrašanās svaigā gaisā un saules peldes stiprina dzīvnieku organismus un tas palielina iespēju iegūt veselīgus pēcnācējus. Lai pērtiķēniem vēsākās dienās nesaltu, tiem ir uzbūvēta apsildāma slēptuve – dobums.

Jaunajā vasaras mītnē pie Terārija ēkas dzīvos Geldi kalimiko un Ziemeļbrazīlijas kalitriksi. Abas mazo pērtiķu sugas sastopamas Dienvidamerikas tropiskajos apgabalos.

Rīgas Zoodārza jaunajā ekspozīcijā būs apskatāms geldi kalimiko pāris – 11 gadus vecais tēviņš Bernards no "Zoo Parc de Beauval" (Francija) un deviņus gadus vecā mātīte Aso no "Zoo d’Asson" (Francija). Šie melnie pērtiķi ir iekļauti Pasaules Sarkanajā grāmatā kā saudzējama suga. Rīgas Zooloģiskais dārzs piedalās šīs apdraudētās sugas saglabāšanas un vairošanas nebrīvē Eiropas programmā.

Ziemeļbrazīlijas kalitriksi ir labi iedzīvojušies Rīgas zoodārzā un tiem jau vairākas reizes ir bijuši pēcnācēji, tādēļ uz vasarnīcu pārcelsies itin kupla pērtiķu saime – 8 gadus vecais tēviņš no "Parc Merveilleux" (Luksemburga), piecus gadus vecā mātīte Nelli no Tallinas zoodārza un viņu 9 atvases, kas pēdējos četros gados dzimuši Rīgā.
Jau ceturto gadu pēc kārtas Vides izglītības fonds īstenos kampaņu "Mana jūra", ekspedīcija sāksies otrdien.

Ekspedīcija sāksies Nidā, Lietuvā, un noslēgsies 28.jūnijā Ainažos, Latvijā.  

Ekspedīcas laikā dalībnieki ne tikai ies gar jūras krastu, bet arī mācīsies. Kampaņas laikā ir plānotas vairākas neformālas lekcijas brīvā dabā, kuru laikā jūras pazinēji stāstīs par dažādām jūras problēmām. Piemēram, pirmajā nedēļā plānots runāt par bezskābekļa vidi jūrā, par aktualitātēm dabas aizsardzībā un par vides inspektoru ikdienu.

Visas ekspedīcijas laikā 40 dažādās vietās tiks veikts atkritumu monitorings, kā rezultātā tiks noskaidrots, kuras ir piemēslotākās pludmales. Saskaitītie atkritumi tiks arī savākti, lai pludmales padarītu tīrākas.

Ekspedīcijā aicināts piedalīties ikviens, kam ir interese par vides problēmām. 
Atzīmējot Pasaules dienu pret tabaku, 29.maijā Rīgas domes Labklājības departaments rīko akciju „Pasmēķēji? Pietiek!”.

Akcijas ietvaro būs iespējams ne tikai veikt dažādus veselības mērījumus, piemēram, noteikt holesterīna līmenī asinīs vai izmērīt arteriālo asinsspiedienu, bet konsultēties arī par smēķēšanas atkarības profilaksi.

Būs iespējams uzzināt informāciju gan par cigaretēs esošo vielu ietekmi uz cilvēka organismu, smēķēšanas ietekmējošiem faktoriem un pasīvo smēķēšanu, gan palīdzības iespējām, lai mudinātu rast motivāciju un spēkus smēķēšanas atkarības pārtraukšanai.
Šādas konsultācijas varēs saņemt Aglonas ielā 35/3, Gaiziņa ielā 7, Aptiekas ielā 8, Slokas ielā 161 un Šarlotes ielā 1B.

Savukārt 27.maijā Rīgas 1.slimnīcas teritorijā, būs iespēja izmēģināt spēkus interaktīvās vides spēlēs – lielformāta puzles likšanā par atkarības tematiku, kā izspēlēt arī spēli „Atoms”, lai pārbaudītu savu erudīciju veselības veicināšanas jautājumos.

Slimību profilakses un kontroles centra dati visas Latvijas mērogā liecina, ka 2014.gadā ikdienā smēķēja 36% 15-64 gadīgie Latvijas iedzīvotāji.
Brioloģijas (botānikas nodaļa, kas pēta šūnveidīgos augus) ekspedīcijas gaitā Gaujas Nacionālajā parkā pētnieki atklājuši jaunu sūnu sugu - 'Campylopus fragilis',  informēja Rēzeknes Augstskolas (RA) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jaunā sūnu suga tika atrasta 15.aprīlī, uz smilšakmens atsegumiem Gaujas Nacionālajā parkā. Sūnu suga 'Campylopus fragilis' ir sīka, grūti pamanāma un reta.

Brioloģijas ekspedīcijas viens no organizatoriem Vācijas sūnu speciālists Stefens Kaspari bija patīkami pārsteigts par lielo sūnu daudzveidību Gaujas Nacionālajā parkā, kur salīdzinoši mazā mērogā vērojama liela sugu bagātība, piemēram, uz smilšakmens atseguma vienā kvadrātdecimetrā tika atrasta 21 sūnu suga. Briologs arī atzīmēja, ka interesanti redzēt Latvijā sūnu sugas, kuras ir reti sastopamas kalnos Rietumeiropā.

RA Reģionālistikas zinātniskā institūta vadošā pētniece Anna Mežaka atzīmēja, ka starptautiskā sadarbība ir ļoti nozīmīgs aspekts arī brioloģijas attīstībā Latvijā, jo bieži vien atver jaunu pieredzi un iespējas sūnu pētniecībā. Smilšakmens atsegumi, kas nodrošina mikronišu daudzveidību arī sūnām, ir Eiropas nozīmes aizsargājams biotops Latvijā - to aizsardzība un zinātniskā pētniecība ir arī Latvijas pienākums.

AS "Latvijas Valsts meži" vecākajai vides ekspertei Ilzei Rērihai smilšakmens atsegumi un to brioflora ir vieni no mīļākajiem izpētes objektiem, tāpēc ļoti nozīmīga bijusi iespēja konsultēties ar Vācijas sūnu speciālistu. Iegūto pieredzi būs iespējams izmantot tālākajā darbā, jo arī AS "Latvijas Valsts meži" pārvaldījumā esošajās teritorijās ir sastopami smilšakmens atsegumi ar retām un īpaši aizsargājamām sūnu sugām.

Facebook Draugiem Twitter Instagram