Latviešu rokdarbniece Vanda Podiņa ieguvusi dalīto pirmo vietu starptautiskajā zeķu adīšanas čempionātā Lietuvā, kur  piedalījās 54 adītāji.
No Latvijas kopumā bija 4 dalībnieces. 

Starptautiskā zeķu adīšanas čempionāta dalībnieka darba uzdevums bija atvest trīs paša darinātas zeķes izstādei un piedalīties adīšanas konkursā uz vietas, divu stundu laikā pēc paša izvēlēta raksta un kompozīcijas no organizatoru sagādātām dzijām uzadot zeķes  (stulma) paraugs.

Starptautiskais zeķu adīšanas čempionāts notika jau astoto reizi. Latvijas pārstāvji tajā piedalījās otro gadu.
Jau šonedēļ laukumā pie t/c “Origo” pulcēsies kori no visas pasaules Nāciju Grand Prix  un 3. Eiropas koru olimpiādē.

Ikvienam apmeklētājam trīs dienu garumā bez maksas būs iespējams dzirdēt dažādu tautu mūziku, piedzīvojot jaunus un vēl nebijušus iespaidus un izbaudot vēl nebijušu mūzikas skanējumu. 
 
Eiropas koru olimpiāde notiek reizi divos gados.
Tās ideja un mērķis ir caur dziesmu veicināt izpratni un mieru starp tautām, vienot cilvēkus no visas pasaules draudzīgā sacensībā.  

Šogad Nāciju Grand Prix   un 3. Eiropas koru olimpiāde notiks  līdz 23. jūlijam, uz nedēļu Rīgu pārvēršot par pasaules kormūzikas galvaspilsētu. Konkursos sacentīsies vairāk nekā 150 kori no visas pasaules 10 dažādās kategorijās skaistākajās Rīgas koncertzālēs un baznīcās, savukārt uz brīvdabas skatuvēm un parkos notiks daudzi draudzības koncerti, ko ikvienam būs iespēja apmeklēt bez maksas.

Pirmais koru olimpiādes draudzības koncerts norisināsies otrdien, 18. jūlijā plkst. 17.00, otrais – piektdien un trešais sestdien arī  plkst. 17.00.
Koncertos uzstāsies gan pašmāju kori, gan arī tuvu un tālu valstu kori. 

Eiropas koru olimpiādes laikā notiks arī nākamā gada Dziesmu un deju svētku ieskaņas koncerts “Pa zvaigžņu ceļu” un dalībnieku gājiens, kā arī vairākas īpašas koncertprogrammas. Krāšņo muzikālo nedēļu papildinās arī jauns Eirovīzijas formāts – televīzijas konkurss “Eirovīzijas gada koris”, kurā sacentīsies deviņi amatieru kori un kas tiks pārraidīts 11 valstu sabiedriskajās televīzijās.
 

18. jūlijā no plkst. 17.00 līdz 18.30 “Origo Summer Stage” Nāciju Grand Prix   un 3. Eiropas koru olimpiādes pirmais koncerts.
Koncertā klausītājus priecēs Rīgas 84. vidusskolas jauktais koris “Harmonija”, koris “Sienna Gospel” no Polijas, Dienvidāfrikas “Kimberley Girls’” koris un “The Girls’ Choir of the Cathedral of Roskilde” no Dānijas. Latviešu melodijas, eksotiski ritmi un ar eņģeļu balsīm pielīdzināmi solisti ir starp koru olimpiādes dalībnieku pirmās dienas priekšnesumiem.
 
21. jūlijā no plkst. 17.00 klausītājiem būs iespējams baudīt deju grupu “Imago Tijl”, kuru priekšnesumos manāmi pavedieni no klasiskās un laikmetīgās dejas, kamerkori “Compagnia della Gru” no Itālijas, vokālo grupu “Singletone – A Cappella Haifa”, kas lielākoties izpilda oriģinālus skaņdarbus, kā arī Rīgas vokālā džeza grupa “Assembly Singers” ar 26 gadu ilgu pieredzi.
 
22. jūlijā no plkst. 17.00 līdz 18.30 trešais koncerts, kur uzstāsies kori no Kanādas, Izraēlas, Krievijas un Grieķijas. Starp dalībniekiem būs koris “Les Chantamis” no Kanādas, kuru repertuārā ir folkloras, laikmetīgās un klasiskās dziesmas. Ar dziesmām pārsteigs arī Grieķijas sieviešu kamerkoris “Kallitechnimata”, un jauktais Izraēlas koris “Shchafim”, kas izpilda kompozīcijas ne tikai ebreju, bet arī citās valodās kopš 1990. gada.  Kā arī uzstāsies Krievijas Rrjazanas valsts universitātes jauniešu kamerkoris ar savai tautai raksturīgajām melodijām.
 
 
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ģimenēm par bērniem, kuri jūnijā pabeiguši 9.klasi, no jūlija ģimenes valsts pabalsta izmaksu pārtrauc, tāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra  to neizmaksā par jūliju un augustu.

Ja  skolēns septembrī sāk mācības 10.klasē, tad pabalsta izmaksas atsākšanai izziņa no mācību iestādes nav nepieciešama. Aģentūra par bērniem, kas mācās vispārējās izglītības iestādē, informāciju septembrī saņems no Izglītības un zinātnes ministrijas un, pamatojoties uz šo informāciju, turpinās izmaksāt ģimenes valsts pabalstu.

VSAA norāda, ka, ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, tad pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecuma sasniegšanas dienai, tomēr šajā gadījumā septembrī vecākiem jāiesniedz izziņa no mācību iestādes VSAA.

Savukārt, ja jaunietis sāk mācības profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, tad septembrī VSAA nodaļā jāiesniedz izziņa no skolas, lai saņemtu pabalstu par jūliju un augustu, jo par turpmāko periodu pabalsts netiks izmaksāts.

Pabalsta izmaksu par bērniem, kuri turpinās mācības, VSAA atjaunos no oktobra, izmaksājot arī no 1.jūlija līdz 30.septembrim neizmaksātos pabalstus.

Pabalstu pēc 12.klases absolvēšanas neatkarīgi no jaunieša vecuma aģentūra pārtrauc izmaksāt no 1.jūlija.
Vides risinājumu institūta  zinātnieki aicina iedzīvotājus portālā dabasdati.lv ziņot par ārstniecības baldriāna atradnēm Latvijā.

Zinātnieki šogad uzsākuši pētījumu, kura mērķis ir apzināt un izvērtēt vairāku ārstniecības augu sugu unikālos Latvijas ģenētiskos resursus, salīdzinot tos ar ārzemēs izveidotajām šķirnēm, liecina portālā "dabasdati.lv" pieejamā informācija.

Lai to izdarītu, šogad paredzēts ievākt baldriāna sēklas no savvaļas populācijām visā Latvijas teritorijā un nākošgad izveidot eksperimentālo dārzu, kurā ievāktie paraugi tiks savstarpēji salīdzināti un novērtēti.

Pašlaik ir sākusies ārstniecības baldriāna (valeriana officinalis) ziedēšana un daudzviet mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos pamanāmi to baltie, gaiši rozā vai violetie ziedu čemuri.

Baldriāns ir līdz 170 centimetrus augsts lakstaugs ar stāvu, rievainu un dobu stublāju, kas augšdaļā nedaudz zaro. Tā sakņu sistēmai ir raksturīga specifiska smarža. Zied no jūnija līdz augustam.
Ņujorkas "Knicks" uzbrucējs Kristaps Porziņģis iekļauts Nacionālas basketbola asociācijas (NBA) komandā, kas 5.augustā Dienvidāfrikas pilsētā Johannesburgā piedalīsies paraugmačā.

Porziņģis par savu dalību spēlē paziņoja aprīļa beigās, piebilstot, ka prombūtne ilgs aptuveni nedēļu, kuras laikā viņš nevarēs atrasties Latvijas izlases treniņnometnē.
Tiesa, Porziņģis solīja, ka visā pārējā laikā pilnu uzmanību veltīs izlasei, kas pirmdien uzsāks gatavošanos Eiropas čempionātam.

Šajā spēlē sacentīsies Āfrikas un Pasaules komandas.

Āfrikas komandā spēlēs basketbolisti no Āfrikas valstīm, vai kuru saknes meklējamas šajā kontinentā.
Tikmēr pasaules komandā spēlēs talanti no pārējiem kontinentiem.

Komandu treneri un tiesneši arī būs no NBA. Spēli apmeklēs NBA komisārs Edams Silvers un NBA spēlētāju savienības izpilddirektore Mišela Robertsa.
NBA ir bijuši vairāk nekā 70 spēlētāji, kuru saknes meklējamas Āfrikā. Pirmā šāda spēle notika 2015.gadā Johannesburgā.
Latvijas simtgades biroja un Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājums meklēt un reģistrēt  dižkokus jau pirmajās nedēļās sasniedzis negaidīti daudz dzirdīgu ausu un krietni papildinās Latvijas dižkoku datubāzi, kurā pašlaik reģistrēta  apmēram ceturtā daļa no visiem Latvijas mežu milžiem.

Starp aktīvākajiem dižkoku skaitītājiem ir biologs Arnis Bērziņš, kurš dižkokus uzskaita jau 35 gadus. Šajā laikā vairāk nekā 2000 esošu un topošu dižkoku – biologam visvairāk patīk priedes, jo viņš  kopš divu gadu vecuma dzīvoju pie jūras, starp priedēm.

Vairot un apzināties skaisto sev apkārt – tāds ir arī viens no Latvijas simtgades biroja mērķiem, ierosinot dižkoku skaitīšanas projektu Dabas aizsardzības pārvaldei.

Jāatceras, ka katrai sugai ir savs stumbra resnums, ar ko iekļūt dižkoku vidū. To regulē Ministru kabineta noteikumi, ko simtgades birojs kopā ar mērīšanas pamācību apkopojis viegli uztveramā interneta brošūrā.

Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzē pašlaik ir apmēram 8500 dižkoku un potenciālo dižkoku. Puse no tiem – ozoli, arī daudz liepu un priežu, mazāk vīksnu, gobu, bērzu un citu koku.
Dižkoki ir viena no īpaši aizsargājamo teritoriju kategorijām. 
Vajag staigāt pa savu tuvāko apkārtni, skatīties vecos parkus, muižu parkus, vecsaimniecības, arī upju ielejās un krastu krantīs bieži vien aug lieli koki. Un tad vienkārši vajag apmest to mērlenti riņķī 1,3 metru augstumā un apskatīties – sanāk vai nesanāk dižkoka parametri – tā aicina Dabas aizsardzības speciālisti. 

Atrastos un nomērītos dižkokus var reģistrēt Latvijas simtgades biroja izveidotajā lapā dizosanas.lv100.lv, kas šos datus pēcāk nodos pārbaudei Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem.
Darbavietās visā pasaulē neliels humors var biroju padarīt par ievērojami patīkamāku vietu, kur pavadīt astoņas vai vairāk stundas dienā. Bet uz katru patiesi smieklīgo darbinieku vai priekšnieku ir vairāki citi, kuru nesmieklīgie vai nepiedienīgie joki liek kolēģiem saviebties.

Kāds Pētījums atklāj, ka darbinieks vai priekšnieks, kurš veiksmīgi izmanto humoru, tiek uzskatīts gan par pašpārliecinātu, gan kompetentu, kā rezultātā paaugstinās viņa statuss.

Jautrība birojā var cīnīties ar intensīva un nogurdinoša darba negatīvo blakusefektu. 2006. gada pētījumā atklāts, ka tiem veselības aprūpes darbiniekiem, kuriem darbā bija vairāk jautrības, emocionālais nogurums bija manāmi mazāks.

Savukārt Vrijes universitātes pētījumā secināts, ka komandas, kuras vairāk dalās ar jokiem, sniedz arī lielāku savstarpēju atbalstu un konstruktīvus padomus.
Mēness putekļi, kurus bija savācis amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs, izstādīti apskatei Ņujorkas izsoļu namā .

Šie putekļi, kas tika savākti, cilvēkiem pirmoreiz izkāpjot uz Mēness virsmas, tagad ir novērtēti robežās no diviem līdz četriem miljoniem ASV dolāru.

Ārmstrongs atveda Mēness putekļus un dažus akmeņus uz Zemi necila izskata somā. Soma ar tiem vairākus gadu desmitus ceļoja apkārt un gandrīz tika izmesta atkritumos, līdz pirms diviem gadiem tika pārdota konfiscētu mantu izsolē. 

Šī relikvija ir viens no 180 objektiem, kas saistīti ar lidojumiem kosmosā un 20.jūlijā tiks piedāvāti "Sotheby's" izsolē Ņujorkā, atzīmējot 48.gadskārtu kopš cilvēku pirmās nolaišanās uz Mēness.
Labdarības veikala "Otrā elpa" organizētā projektā biedrība "Bezvests.lv" ieguvusi 3000 eiro, lai iegādātos termokameru, kuru varētu izmantot bezvēsts pazudušu cilvēku meklēšanai.
Uzvaru "Otrās elpas" sociālo projektu ideju konkursā nodrošināja pircēju balsojums.

Termokamera ir ierīce, kura pat no liela attāluma ļauj konstatēt siltumu, kuru rada cilvēka ķermenis, un rezultāts uzreiz redzams kameras ekrānā. 

Termokameru var piestiprināt paraplānam, kuru dažās no savām meklēšanas operācijām, izmanto "Bezvests.lv".
Biedrības praksē jau ir bijuši gadījumi, kad cilvēka meklēšanā ir izmantota termokamera.
Pirms 85 gadiem celtā Viļņas lidosta ceturtdienas vakarā uz vairāk nekā mēnesi tiks slēgta saistībā ar skrejceļa rekonstrukcijas darbiem.

Paredzēts, ka lidosta atkal tiks atvērta satiksmei naktī uz 18.augustu.
Lielākā daļa lidsabiedrību, izņemot Īrijas zemo cenu aviokompāniju "Ryanair", līdz tam pārceļ daļu savu reisu uz Kauņas lidostu.

Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm turp tiks pārcelti kopumā aptuveni 3100 reisu un 300 000 pasažieru.

Visu rekonstrukcijas darbu laiku starp Viļņu un Kauņu tiks uzturēta intensīvāka satiksme - vilcieni kursēs vairāk nekā 20 reizes dienā, paredzēts arī viens nakts vilciens, tiks palielināts starppilsētu autobusu reisu skaits, bet Kauņas 29.maršruta autobuss kursēs biežāk.

Latvijas sabiedrības kultūra, ievērojot aizliegumu Ziemassvētku eglītes un bērzu meijas uz Līgo svētkiem cirst jaunaudzēs, uzlabojas, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes loceklis Edvīns Zakovics.

Viņš sacīja, ka dodot iespēju iedzīvotājiem uz svētkiem personiskām vajadzībām nocirst kokus valsts mežos, kompānija dod ieguldījumu sabiedrībai un tradīcijām.
"Vienīgā mūsu striktā prasība ir, ka eglītes un bērzus nedrīkst cirst jaunaudzēs. Ir pietiekami daudz vietu, kur jaunie kociņi ir sasējušies - grāvmalas, stigu malas un citas vietas, kur katrs kociņus var atrast pēc savas gaumes," sacīja Zakovics, piebilstot, ka sabiedrības kultūra, attiecībā uz šīs prasības ievērošanu, uzlabojas.

Vienlaikus viņš piebilda, ka būtiska problēma joprojām ir mežu piesārņošana ar atkritumiem.
Cilvēki joprojām mēģina atvest un izbērt atkritumus mežā, lai ietaupītu līdzekļus, ko nāktos izdot par atkritumu izvešanu.

Tomēr LVM seko līdzi tam, kas notiek Latvijas valsts mežos, un pietiekami daudzus meža piesārņotājus iedevies "pieķert aiz rokas".
"Mums vairāk nekā 600 darbinieku visu laiku atrodas mežā. Tāpat atkritumos nereti paliek zīmes, pēc kurām šos īpašniekus viegli var atrast. Kā smieklīgu gadījumu varu minēt, ka mums gadījās atrast pat atkritumu īpašnieka veselības apsekošanas lapas, kur skaidri norādīts gan vārds, gan adrese, gan daktera apmeklējuma laiks un konstatētās kaites. Nu pēc tam pašam tie atkritumi bija jāsavāc un bija liels kauns," sacīja Zakovics.

Jau ziņots, ka LVM apsaimniekotajos mežos iedzīvotājiem bez maksas ik gadu personiskām vajadzībām ir atļauts nocirst vienu eglīti Ziemassvētku sagaidīšanai, kā arī nelielu daudzumu bērzu zaru un meiju.

Vakardien  no Antarktīdas atdalījies iespaidīgs ledus gabals, vienu triljonu tonnu smags un lielumā tikai nedaudz iepaliek no Puertoriko salas teritorijas.

Pirmās bažas izteikušie eksperti vakar norādīja, ka aisberga atlūzas, kas drīz sāks atdalīties no tā, radīs briesmas kuģiem.
Taču klimatologi uzsver, ka neizmērojami lielo ledus gabalu kustības neizbēgami cels ūdens līmeni.

Tas nenotiks rīt, tas nenotiks nākamgad. Process prasa laiku, taču dažās vietās tas jau ir sācies. Tas ir neizbēgami, saka Antarktikas pētnieki.
Tagad svarīgi esot reģionu pastāvīgi uzraudzīt, jo šeit termometra stabiņš kāpis krietni straujāk nekā citur Antarktīdā.
NATO izveidojusi īsfilmu par nacionālās pretošanās kustību jeb tā dēvētajiem meža brāļiem Baltijā.

Filmā izskaidrota partizānu rašanās un attēlotas iestudētas stilizētas cīņu ainas, kuras pavada bijušo nacionālās pretošanās kustību dalībnieku stāstītais par piedzīvoto.

Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara. Partizāni tiek saukti arī par mežabrāļiem, jo to apmešanās vietas galvenokārt bija mežu bunkuros.

Vairāk šeit:
VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) atkārtoti vēršas pie autovadītājiem ar aicinājumu ievērot gabarītu ierobežojumus kravas transportam zem pārvada pār Vidzemes šoseju pie pagrieziena uz Cēsīm.

Lai veiktu būvprojektā paredzētos darbus uz pārvada, ir samazināti pārvada augstuma un platuma gabarīti. Zem pārvada ir uzstādītas pagaidu turas, sastatnes un veidņi betona konstrukcijām. Uz pārvada un sastatnēm strādā cilvēki.

Neskatoties uz informējošām ceļa zīmēm un plakātiem, atsevišķi satiksmes dalībnieki ar lielgabarīta kravām vai tehnikas izmēriem ignorē gabarītu ierobežojumus, tādējādi radot ne tikai bojājumus pagaidu konstrukcijām un satiksmes organizācijas aprīkojumam, bet arī reālu dzīvības apdraudējumu uz pārvada un sastatnēm esošajiem strādniekiem.
LVC ir vērsusies Valsts policijā ar lūgumu veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

Ja arī turpmāk gabarītu ierobežojumi netiks ievēroti, satiksme zem pārvada augustā var tikt slēgta pilnībā līdz pat pārvada laiduma betonēšanas darbu pabeigšanai. Diemžēl veikt pārvada remontdarbus, neieviešot gabarītu ierobežojumus nav iespējams, jo uz pagaidu turām un sastatnēm balstās dažu betona konstrukciju veidņi.

Lai šķērsotu šo remontdarbu posmu, lielgabarīta transports var izmantot apbraucamo ceļu Melturos, nogriežoties pa labi uz autoceļu Asaru ezers–Melturi (V317) līdz Spārei, tad pa kreisi līdz Ģikšiem un tad vēlreiz pa kreisi caur Amatu līdz Vidzemes šosejai (A2). Vēl cita apbraukšanas iespēja ir jau Augšlīgatnē izmantot autoceļu Mūrnieki–Līgatne–Augšlīgatne (V283) caur Kārļiem līdz Mūrniekiem (P20) vai jau pie Sēnītes nogriezties Valmieras virzienā un tālāk, izmantojot autoceļu Umurga–Cēsis–Līvi (P14), caur Cēsīm atgriezties uz Vidzemes šosejas jau aiz pārvada.
Pēdējos gados uzturs paliek daudzveidīgāks – ēdienkartē bez kartupeļiem un griķiem parādās arī amarants, godži ogas, bulgurs, kvinoja un citi produkti, kas savukārt tiek lietoti citās zemēs.

 Uzņēmuma „Gusts Apinis” īpašnieki Amatas novada Skujenes pagastā pirmie Baltijas valstīs ir uzsākuši kvinojas  kultūras audzēšanu.
Šobrīd augstās uzturvērtības dēļ kvinoja pasaulē kļūst arvien populārāka. Tā satur ļoti labas olbaltumvielas, ko iesaka lietot arī tiem cilvēkiem, kas gaļu nelieto, vai arī cilvēkiem, kuriem vajadzīgs labs kvalitatīvs olbaltumvielu uzturs – bērniem, sportistiem. 

Kvinoja Skujenes pagastā   aug ceturto gadu,  un šogad gan saimniekiem bažas sagādā vēsā vasara, kas pat jau ierastajām kultūrām nav pa prātam. Un kad kvinoja zied, tad tā košumā varot sacensties ar ziedošajiem rapša laukiem. 
 "Latvijas valsts meži" (LVM)  šogad  plāno iegādāties vairāk nekā 2000 hektāru meža zemes,  zemes iegādes mērķis ir mežsaimnieciskā darbība. 

Iegādājoties meža zemi, LVM cenšas aizstāt tās platības, kas tiek izņemtas no tautsaimniecības aprites dabas aizsardzībai - mikroliegumiem, biotopiem. 

Vērtējot, kādu zemi iegādāties, LVM raugās, vai attiecīgajam zemes gabalam nav kādu ierobežojumu mežsaimnieciskai darbībai.
Tāpat kompānija iegādājas zemes, kuras piekļaujas LVM meža masīviem, lai būtu iespējams optimizēt uzņēmuma saimniecisko darbību.
Vērtēta tiek arī cena, kādu par noskatīto meža zemi piedāvā tās īpašnieks. 
Latvijā  6.–8. septembrī norisināsies pirmās Baltijas operatoru sacensības, kurās aicināti pieteikties visi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas smagās tehnikas operatori. Tā būs iespēja ne tikai sacensties, bet arī satikt nozares speciālistus no Baltijas valstīm un dalīties pieredzē.

“Ar sacensībām organizatori  vēlas lauzt stereotipus par klasisko traktorista tēlu un parādīt, ka tehnikas operators – tā ir nopietna profesija, kur nepieciešamas gan zināšanas, gan kvalifikācija, gan talants.

Industriālās tehnikas operatoru sacensībās dalībniekiem ir  jāstartē ar viņiem līdz šim maz pazīstamiem vai pat nepazīstamiem tehnikas modeļiem – tādiem, kurus viņi izmēģina pirmo reizi mūžā. Šī iemesla dēļ stāsts ir tieši par talantu, par vīriem, kam tehnika ir aizraušanās, azarts un dzīvesveids.
Pasākums Baltijas valstu līmenī norit pirmo reizi.

Sacensību laikā triju dienu garumā, kamēr operatori mērosies spēkiem, būs iespēja izklaidēties arī ģimenēm un līdzjutējiem. Par mazākajiem rūpēsies bērnu izklaides centrs, bet lielākajiem būs dažādas stafetes un izglītojošas programmas. Pasākums ir iespēja visai ģimenei būt kopā un iepazīt ģimenes stiprā dzimuma darbu.

Dalībnieku pieteikšanās sacensībām norit elektroniski no 10. jūlija līdz 15. augustam mājaslapā www.avesco-cat.lv. Sacensībām atļauts pieteikties jebkuras markas un veida industriālās tehnikas operatoriem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, strādā Baltijas reģionā reģistrētā industriālās nozares uzņēmumā un ir ieguvuši traktortehnikas vadītāja apliecību.

Šā gada Eiromelanomas dienu laikā prezentētā mobilā lietotne "We Care, Be Aware" līdz šim Latvijā palīdzējusi laikus atklāt jau 18 melanomas gadījumus,  informēja Starptautiskā Viroterapijas centra pārstāvji, kas šo aplikāciju izveidojuši un plāno to attīstīt. 

Pacienti pēc mobilās lietotnes izmantošanas saņēma brīdinājumu vērsties pie ārsta-onkologa, lai veiktu klātienes pārbaudi.
Klātienes pārbaudes apstiprināja aizdomas un pacienti tika nosūtīti uz ķirurģiju un histoloģijas veikšanu.
Starptautiskais Viroterapijas centrs atgādina, ka melanoma ir visbīstamākais ādas vēža veids, kuru iespējams ārstēt tikai tad, ja tā ir atklāta laikus.

Mobilo melanomas skrīningu "We Care, Be Aware" var veikt ikviens, kurš izmanto viedtālruni vai citu viedierīci.

Lietotnes izstrādātāji aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem un palīdzēt veikt mobilo skrīningu saviem tuviniekiem, kuri ikdienā nelieto viedtālruņus, kā arī lūgt līdzcilvēku palīdzību, lai veiktu mobilo skrīninga testu tādās grūti aizsniedzamās ķermeņa vietās kā mugura, pleci, utt.

Mobilo lietotni "We Care, Be Aware" iespējams lejuplādēt vietnēs "Google Play" un "Apple App Store", kur tā ir pieejama un izmantojama bez maksas.

Vairāk informācijas par melanomu un tās skrīningam veltīto aplikāciju iespējams iegūt interneta vietnē "melanoma.lv".
Dabas pētnieks, dižkoku meklēšanas entuziasts Arnis Bērziņš, atsaucoties uz Latvijas valsts simtgades akcijas LV100 Dižošanās aicinājumu, valstij dāvina datus par vairāk nekā 2000 kokiem.

Dati iesniegti par 2048 kokiem. No tiem 554 reģistrēti kā dižkoki, 1422 kā potenciāli dižkoki, 72 kā eksotiski, īpatnēji un memoriāli koki.
Dati ir par kokiem Rīgā, Ādažu, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Garkalnes, Stopiņu un Ropažu novados.

Bērziņš pēc izglītības ir biologs, līdz 1997. gadam strādājis Nacionālajā botāniskajā dārzā, kur interese par dižkokiem padziļinājusies.
Taču pirmo dižkoku – 3 metru priedi – Bērziņš atklājis un reģistrējis pirms 35 gadiem, kas arī uzskatāms par pirmo atspēriena punktu dižkoku meklēšanā.

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoku, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem.

Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un DAP ir uzsākusi iniciatīvu LV100 Dižošanās. Tās ietvaros ikvienu aicina doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Informācija, kā meklēt un kartēt dižkokus, pieejama tīmekļa vietnē dizosanas.lv100.lv.

Digitālajā kartē ievietotos datus par atrastajiem kokiem pārbaudīs un norādītos kokus dabā apsekos DAP speciālisti.
NASA paziņojusi, ka plāno kosmosā nosūtīt kapsulu, kuras mērķis būs novirzīt no kursa asteroīdu, kas 2022. gadā lidos garām zemei.

Lai arī misija, kas nosaukta par «DART», ir tikai izmēģinājums, un asteroīds, kas tuvojas Zemei, briesmas nerada, tomēr iegūtie rezultāti un secinājumi palīdzēs izstrādāt rīcības plānu gadījumā, ja Zemi kādreiz tiešām apdraudēs asteroīds.
«Misija «DART» ir pirmais mēģinājums ietekmēt asteroīda lidojuma trajektoriju, lai novērstu tā sadursmi ar Zemi. 

Ledusskapja izmēra kapsulas ātrums, ar kādu tā trauksies pretī asteroīdam, būs deviņas reizes lielāks nekā izšautai lodei.
Plānots, ka spēks, ar kādu tā ietrieksies asteroīdā, būs tik liels, ka sadursme būs redzama no Zemes.
Tomēr, pat ar tik lielu ātrumu ietriecoties asteroīdā, ir grūti paredzēt, vai trieciens būs pietiekami liels, lai novirzītu asteroīdu no kursa.

Zināms, ka mazāka izmēra asteroīdi Zemei garām lido katru dienu, tomēr tie ir tik nelieli, ka uzreiz sadeg Zemes atmosfērā, tomēr NASA regulāri novēro kosmisko telpu, lai varētu laicīgi paredzēt briesmas, ko nākotnē radītu lielāka izmēra asteroīdi.
Ministru kabinets akceptēja Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likuma izmaiņas, kas paredz saglabāt esošo nodokļa likmi 15% apmērā un samazināt pieļaujamā gada apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā.

Lai arī MUN režīms līdz šim vērtēts visai pretrunīgi, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā to saglabāt.
Iepriekš apgrozījuma slieksni šādam nodokļa režīmam bija paredzēts samazināt no 100 000 eiro līdz 50 000 eiro, taču valdība lēma, ka tas uzņēmumiem ar ne vairāk kā pieciem strādājošajiem būs 40 000 eiro.

Paredzēts saglabāt vienkāršotu maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglos administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, teikts likumprojekta anotācijā.

EM ar likuma izmaiņām rosināja palielināt strādājošā maksimālo darba algu līdz 900 eiro mēnesī, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu. Taču valdība lēma mikrouzņēmumā strādājošā maksimālo darba algu atstāt pašreizējā līmenī – 720 eiro mēnesī. 

Pašlaik saskaņā ar likumu mikrouzņēmuma nodokli sadala:  

Uzņēmumiem:
0,1% - uzņēmējdarbības riska valsts nodeva
65% - sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksās
30% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis
4,9% — uzņēmumu ienākuma nodoklis

Fiziskām personām:
65% - valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
35% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

MUN likuma grozījumi tāpat paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā nodokļa 80% jānovirza valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Pašlaik šim mērķim jānovirza 65%.
Turklāt, darbiniekam ir jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai. Šo informāciju jāietver darba līgumā.

EM skaidro, ka režīmu turpmāk varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem. Kopā to varētu izmantot ap 27 000 esoši MUN maksātāji, kuros nodarbināti ap 68 000 darbinieku.

Visā valstī aktīvi norisinās ceļu būvdarbi, vietām tie ir jau pabeigti, taču nereti vēl uz mēnesi vai ilgāk  tiek saglabāti ātruma ierobežojumi – 50  un 70 km/h. Šie ierobežojumi ir pamatoti un autovadītājiem lūgums būt pacietīgiem un pašu drošībai tos ievērot.

Lai atjaunotu ceļa virskārtu, Latvijā bieži izmanto virsmas pastiprināšanu ar bitumena emulsijas un sīkšķembu maisījumu.
Uz ceļa segas uzklāj bitumena emulsiju un virs tās – dažus centimetrus biezu šķembu kārtu. Lai bitumena emulsija pilnībā sasaistītos ar šķembām, ir nepieciešams laiks.

Kamēr emulsijas sasaiste ar šķembām nav noslēgusies, automašīnu riteņi nepielipušās šķembas var uzraut gaisā un tās var sabojāt sava vai citu transportlīdzekļu stiklus. Tādēļ šajos posmos nosaka ātruma ierobežojumu  Uz šādiem ceļiem vēlams arī palielināt distanci starp automašīnām.

Šādos posmos regulāri veic saķeres mērījumus, tiklīdz tā atbilst normai, ātruma ierobežojumi tiek noņemti.

Aktuāla informācija par satiksmes ierobežojumiem autoceļu tīklā ir pieejama arī aplikācijā Waze.
No Tallinas televīzijas torņa, kas rīt  svinēs savu 37.dzimšanas dienu, šonedēļ trīs dienu laikā nolēks 70 izpletņlēcēji no visas pasaules.

Lēcieni notiks no skatu platformas, kas atrodas torņa 22.stāvā, 175 metru augstumā.

Tā dēvētais beisdžampings - lēcieni ar izpletni no ēkām, ceļamkrāniem, tiltiem vai klintīm - ir nopietns un bīstams sporta veids, kas atšķiras no parastās izpletņlēkšanas, jo lēcieni notiek nevis no aptuveni četru kilometru augstuma, kā tas ir lidmašīnas gadījumā, bet no pāris simtu  metru augstuma, tādēļ tie atļauti tikai ārkārtīgi pieredzējušiem izpletņlēcējiem.

Pasaulē, nerēķinot Tallinu, lēcienus ar izpletni var vērot tikai no Kualalumpuras televīzijas torņa Malaizijā.
Šodien ikgadējā vēršu skrējiena festivāla  ceturtajā dienā Spānijas   Pamplonā ievainojumus guvuši divi cilvēki, kas nogādāti slimnīcā, bet viņu ievainojumi nav smagi.

Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada.
Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.

Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni aizsākušies XVI gadsimtā. Pasākums kļuva slavens, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926.gada romānam "Un saule lec", un tagad uz pilsētu, kurā dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules.
Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.
Bīstamie skrējieni vidēji ilgst nepilnas četras minūtes. 

Kopš  vēršu skrējienu  atklāšanas, šo gadu laikā  dzīvību  tajos zaudējuši 15 cilvēki. 
Šodien sāksies kampaņa "Mana jūra", kuras laikā ekspedīcija dosies ceļā no Nidas līdz Ainažiem, lai aktualizētu jūras piesārņojošo atkritumu problemātiku.

Kampaņa "Mana jūra" notiek kopš 2012.gada un tās atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija , kurā katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti.
Ekspedīcijas laikā tiek veikts jūras piesārņojošo atkritumu monitorings un citas izpētes, dalībniekiem ir iespēja iepazīt Latvijas piekrastes dabas daudzveidību, kā arī uzzināt vairāk par vides problēmām tiekoties ar vides ekspertiem un aktīvistiem kopīgās nodarbībās vai lekcijās.

Atšķirībā no iepriekšējiem pieciem gadiem šoreiz ekspedīcijā dodas salīdzinoši neliela cilvēku grupa, jo šī gada darāmo darbu apjoms ir tik liels, ka talkā aicināti paši izturīgākie kampaņas un aktivitāšu veterāni.
Sestajā kampaņas gadā sāktas arī jaunas iniciatīvas, īpaši uzsverot darbu ar datiem un pašvaldību uzrunāšanu.
Tiek apzināti cilvēki, kuriem interesē piekrastes lietas, īpaši piesārņojuma problēma.
Šī gada kampaņas galvenie uzdevumi ir risinājumu meklēšana piekrastes aizsardzībai un attīrīšanai no jūru piesārņojošajiem atkritumiem, veidojot ciešu sadarbību ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem. 

Šogad   kampaņa "Mana jūra" par labāko ilgtspējīgo projektu vides un enerģētikas jomā saņēmusi starptautisko "Energy Globe" nacionālo balvu.

Latvijas armija šodien svin 98.izveidošanas dienu, un šodien notiek  akcija "Esmu zemessargs", kurā zemessargi  aicināti iespēju robežās ierasties darba vietā lauka formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir zemessargu – un ar fotogrāfijām dalītie sociālajos tīklos.

Tāpat Aizsardzības ministrija un ministrs Raimonds Bergmanis personīgi  aicina ikvienu valsts iedzīvotāju piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā "Pasveicini karavīru!",  un ikviens, kuram radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir karavīrs vai zemessargs, aicināts  iepriecināt viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu.

Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums.
Ja cilvēks nepazīst nevienu karavīru personīgi, tad var apsveikt Latvijas armiju sociālajos tīklos.

Latvijas armija sastāv gan no karavīriem, gan jaunsargiem, gan zemessargiem un citām struktūrām. Taču aizvien armijas rindās tiek gaidīti papildspēki.
Lai tos vairotu, ik pa laikam izskan ierosinājums – ieviest obligāto  militāro dienestu.

Taču kā šoīt intervijā medijiem  stāstīja  Raimonds Bergmanis, tad obligātā militārā dienesta ieviešana šobrīd nav reāla, jo nav nedz atbilstošu finanšu resursu, nedz infrastruktūras. Viņš paskaidroja, ka nav, piemēram, instruktoru, kas apmācītu jaunos karavīrus. Tāpat ir jautājums, cik daudz cilvēkiem veselība atļautu dienēt. Identisku viedokli  pauda Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. 
Tikmēr  Zemessardzes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Ervīns Kopeika stāstīja, ka šogad dienestam Zemessardzē pieteikušies nepilni 500 cilvēki – un tas esot  ļoti labs rādītājs. 
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija negrasās atkāpties no savas prasības - palielināt kapitācijas naudas apjomu un pagaidām streiku pārtraukt neplāno, norādīja asociācijas vadītāja Sarmīte Veide.

Vakar vakarā asociācija saņēmusi vēstuli no Kučinska ar viņa piedāvājumu ģimenes ārstiem situācijas uzlabošanai. Veide skaidroja, ka esot panākts kompromiss par pieslēgšanos e-veselības sistēmai, reformas īstenošanu. Taču vienošanās par kapitācijas naudas pieaugumu aizvien nav panākta.

Veide atzina, ka kapitācijas naudas palielināšana ir prasība, no kuras ģimenes ārsti negrasās atteikties, taču līdz šim premjera piedāvājumā ir tikai punkts par atalgojuma daļas palielināšanu atbilstoši reformas plānam.

Arī Latvija Lauku ģimenes ārstu asociācija, izvērtējot Kučinska piedāvājumu, secināja, ka tas ir ļoti nekonkrēts, tādēļ pagaidām tam piekrist nevar. 

Ministru prezidents  ir pārsteigts par tik krasu ģimenes ārstu nostāju un nevēlēšanos pārtraukt savu protesta akciju, ņemot vērā, cik "konstruktīvā un labvēlīgā gaisotnē" vakar norisinājās sarunas.

Premjeram arī rodoties iespaids, ka laikā, kad gan ārsti, gan sabiedrība ir ieinteresēti pilnvērtīgā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanā, varētu būt atsevišķas personas, kas ieinteresētas šī haosa turpināšanā.

Runājot par iespējamo tikšanos ar ģimenes ārstiem, tiek norādīts, ka pašlaik vēl tiek apsvērts, kādā veidā turpināt dialogu ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju.
Rīgā uz AB dambja uzstādīts monumentālā Latvijas karoga 60 metrus augstais karoga masts, paceļot tajā arī Latvijas karogu.

Eksperti līdz objekta nodošanai ekspluatācijai pārbaudīs karoga pacelšanas mehānismu, tā funkcionalitāti, kā arī karoga ekspluatāciju dažādos laikapstākļos. Tieši tāpēc šobrīd lielizmēra Latvijas karogs ne vienmēr būs pacelts un periodiski to no 60 metru augstā karoga masta nolaidīs lejā.

Karoga masts, kura svars pārsniedz 14 tonnas, ir balstīts uz sešiem 24 metru dziļumā līdz dolomīta slānim ieurbtiem dzelzsbetona pāļiem. 

Projekta "Latvijas karogs" ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018.gadā iecerēts izvietot vairākus monumentālos karogus 20 metru augstumā, bet Rīgā 60 m augstais masts būs visgarākais.

Monumentālie karogi jau uzbūvēti Smiltenē, Ogrē un Valkā, savukārt to uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Limbažos, Liepājā un Valmierā. 
No šodienas līdz 11.jūlijam notiks studētgribētāju pieteikšanās studijām 12 Latvijas augstskolās, liecina informācija portālā "Latvija.lv".

No šodienas pieteikties studijām var Banku augstskolā, Daugavpils Universitātē, Ekonomikas un kultūras augstskolā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā.

Elektroniski studijām interesenti varēja sākt pieteikties jau pagājušajā nedēļā, taču no šodienas studētgribētājiem jādodas uz augstskolām, lai apstiprinātu savus pieteikumus, jo elektroniskā pieteikšanās nenozīmē, ka pieteikšanās ir pilnībā pabeigta. Reflektantam noteikti ir jāierodas personiski apstiprināt pieteikumu un uzrādīt nepieciešamos dokumentus jebkurā no uzņemšanas punktiem.

Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 14.jūlijā pēc plkst.15, otrās kārtas rezultāti - 18.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti e-pakalpojumā "Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās", kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā.

Pēc konkursa pirmās kārtas rezultātu uzzināšanas reflektantam jāizlemj, vai viņš vēlas turpināt piedalīties konkursā uz pieteikumā norādītajām studiju programmām vai nevēlas pretendēt uz studijām nevienā no studiju programmām. Konkursa pirmajā kārtā studiju vietu reflektants iegūs tādā gadījumā, ja šī studiju vieta konkursa rezultātā tiks apstiprināta viņa pirmajā prioritātē.
Personas no 1.jūlija var lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, savukārt jaundzimušajiem personas kods bez dzimšanas datuma norādīšanas tiks piešķirts automātiski, ziņo  Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Atbilstoši Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem no 1.jūlija persona ir tiesīga vienu reizi mainīt personas kodu, ja personai bija piešķirts personas kods, kas satur dzimšanas datumu. Personas koda maiņa ir bez maksas.

Ciparu kombināciju personas kodam izvēlēties nav iespējams un pēc personas koda maiņas iedzīvotāji vairs nevarēs pārdomāt un atgūt iepriekšējo personas kodu, jo Iedzīvotāju reģistrā to ģenerē automātiski vienu reizi.

Personas kodu, kurā ir dzimšanas datums, var mainīt visā personas dzīves laikā.

Pēc personas koda maiņas līdzšinējā pase vai personas apliecība kļūs lietošanai nederīga. Personas pienākums būs 30 dienu laikā iesniegt dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, par ko maksājama valsts nodeva. Tāpat būs nepieciešams mainīt visus dokumentus, kuros norādīts personai Latvijā piešķirtais personas kods, piemēram, transportlīdzekļa vadītāja apliecība, studenta, invalīda vai pensionāra apliecība un elektroniskais paraksts.

Mainot personai piešķirto personas kodu, netiek iegūta jauna identitāte, jo iepriekšējais personas kods Iedzīvotāju reģistrā tiek saglabāts vēsturiskajos ierakstos.
Facebook Draugiem Twitter Instagram