ASV kompānija "Twitter" vakar paziņoja par izmēģinājuma projektu, kurā tvītu maksimālais garums tiks palielināts no 140 līdz 280 zīmēm, mēģinot veicināt šī sociālā tīkla izaugsmi, kuras temps ir palēninājies.

Šī izmēģinājuma mērķis ir pievērsties daudzu lietotāju "svarīgam neapmierinātības cēlonim" – tam, ka tvīti ir pārāk īsi.

"Twitter" plāno atstāt spēkā līdzšinējo garuma ierobežojumu tvītiem japāņu, ķīniešu un korejiešu valodās, kuru rakstība ļauj pateikt vairāk mazākā zīmju skaitā, nekā tas iespējams citās valodās.
Atzīmējot 48. Pasaules pasta dienu, Latvijas Pasts organizē pastkaršu sūtīšanas entuziastu tikšanos.

Tās dalībnieki varēs dalīties savā pastkaršu sūtīšanas pieredzē, nosūtīt pastkartes un uzzināt interesantus faktus par pastkaršu un citu papīrlietu tapšanas procesu.
Tikšanās plānota 6.oktobrī plkst.16 NicePlace Telpa K.Barona ielā 21a (iekšpagalmā), Rīgā. 

192 Pasaules Pasta savienības dalībvalstu pasta uzņēmumos strādā vairāk nekā pieci miljoni darbinieku, un viens no šiem uzņēmumiem ir arī Latvijas Pasts ar vairāk nekā 4200 strādājošo: pastniekiem, pasta nodaļu operatoriem, kurjeriem, sūtījumu apstrādes darbiniekiem, šoferiem, loģistikas, starptautisko attiecību un informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kā arī virkni citu nepieciešamu profesiju darbinieku, kas gadu no gada rūpējas par vairāku desmitu miljonu sūtījumu piegādi līdz adresātiem. 

Par godu nozares svētkiem Latvijas Pasts tradicionāli šajā periodā pulcē pastkaršu sūtīšanas entuziastus, veicinot pastkaršu sūtīsanas izplatību un sīkāk iepazīstinot ar Latvijas Pasta darbību. Kā parasti, tikšanās notiks radošā gaisotnē, aicinot piedalīties ikvienu, kam patīk sūtīt un saņemt pastkartes no visas pasaules.

Latvijas Pasts ikvienam tikšanās dalībniekam nodrošinās iespēju nosūtīt savu vēstījumu kādam vēstuļu draugam un iepazīt mākslinieces Zanes Ernšteites daiļradi. Zane Ernštreite ir grāmatu māksliniece un grafiķe, pastkaršu sūtīšanas entuziastu vidū visai populāro NicePlace pastkaršu un citu papīrlietu dizaina autore.
Šogad Z. Ernštreite izveidojusi arī augstspiedes darbnīcu Papīrpele, kura veido dažādas papīrlietas senajā un joprojām neatkārtojamajā augstspiedes tehnikā.

Latvijas Pasts jau kopš 2010.gada pulcē interesentus, kam patīk pastkaršu sūtīšanas tradīcija, īpaši piesaistot jauniešu un kolekcionāru uzmanību. 
No 2. līdz 10. oktobrim Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās notiks ikgadējās auto servisa dienas. To laikā autovadītāji aicināti uz bezmaksas automobiļu pārbaudēm, kuru laikā būs iespēja noskaidrot automobiļu drošības sistēmu un to elektroapgāžu darbību.

Tāpat ar profesionāla aprīkojuma palīdzību varēs pārbaudīt arī lukturus un to regulējumu, kā arī riepu atbilstību. Papildus auto tehniskajām pārbaudēm autovadītāji varēs uzdot jautājumus kvalificētiem auto aprūpes speciālistiem par mūsdienīgu auto diagnostiku, apkopi un uzturēšanu. 

Automašīnu bezmaksas pārbaudes notiks Circle K  no plkst. 11.00 līdz 18.00:

2. oktobris Rīga: Circle K DUS Ulmaņa gatve 110
3. oktobris Jēkabpils: Circle K DUS Rīgas iela 218G un CSDD Ā.Elksnes iela
4. oktobris Rēzekne: Circle K DUS Atbrīvošanas aleja 143b un CSDD Jupatovkas iela 1A
5. oktobris Valmiera: Circle K DUS Stacijas iela 29 un CSDD Eduarda Lācera iela 3
6. oktobris Jelgava, Circle K DUS Brīvības bulvāris 1 un CSDD Satiksmes iela 2a
9. oktobris Talsi: Circle K DUS “Jaunratnieki”, Jaunzemes, Ģibuļu pagasts, Talsu novads un CSDD Fr.Blumbaha iela 11 
10. oktobris Liepāja, Circle K DUS Esperanto iela 2/8 un CSDD Brīvības iela 148 

Lielajās pilsētās biežāk pārvietojas ar automašīnu nekā ar sabiedrisko transportu, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Ikdienā lielākā daļa iedzīvotāju ar automašīnu pārvietojas Valmierā (61%), Jelgavā (60%), Jēkabpilī (58%), Jūrmalā (55%), Ventspilī (54%), Rēzeknē (53%).
Tikai Daugavpilī iedzīvotāju biežāk izmanto sabiedrisko transportu nekā automašīnu. Mazāk par pusi no iedzīvotājiem ikdienā izmanto auto vēl tikai Liepājā (45%).

Vīrieši lielajās pilsētās ar auto ikdienā pārvietojas biežāk nekā sievietes.

Pilsētas sabiedrisko transportu visbiežāk izmanto daugavpilieši (71%), un viņi ar to ir arī visapmierinātākie (85%).
Retāk ar sabiedrisko transportu pārvietojas Jūrmalā, Ventspilī (47% katrā), Jēkabpilī (46%) un Jelgavā (43%).

Aptaujas dati rāda, ka ar velosipēdu regulāri brauc aptuveni 10 % pilsētnieku. Visvairāk riteņbraucēju ikdienā ir Liepājā (13%), vismazāk – Rēzeknē (2%). 
Svētdien, 24.septembrī 12 stundu laikā noskrienot 144,42 kilometrus uz trenažiera, jelgavnieks Edgars Simanovičs pārspēja Ginesa rekordu.
To viņš paveica  Rīgā,  tirdzniecības parka “Alfa” otrajā stāvā.

Edgars Simanovičs  pārspēja 2016.gada 20.augustā ASV fiksētos Ronija Delzera 143,84 kilometrus.
Rekorda pārspēšanai katrā stundā bija jānoskrien 12,4 kilometri (jeb temps 4:48 min/km). Latvietis savu skrējienu sāka plkst.8 vēl pirms lielveikala “Alfa” publiskas atvēršanas apmeklētājiem un 12 stundas atradās uz skrejceļa, kuram līdzīgi redzēti teju katrā fitnesa zālē.

Tiesa, lai pārspētu līdzšinējo Ginesa rekordu, jelgavnieka atbalstītāji bija sarupējuši divus trenažierus, kuru kvalitāte atbilst NBA spēlētāju prasībām.
Lai iekļūtu pasaulē tiražētākās grāmatas lappusēs, nepieciešams izpildīt virkni prasību, tostarp veikt pieteiktā rekorda filmēšanu un nodrošināt divus lieciniekus, kas dokumentē plānoto sasniegumu.
 
Latvietis un viņa komanda ne mirkli nešaubījās par rekorda realizēšanu, taču bez starpgadījumiem neiztika. Skrienot iekštelpās, pēc 77 kilometriem sāka palielināties skrējēja sirdsdarbības pulss un fitnesa speciālisti pieņēma lēmumu – meklēt gaisa kondicionierus. Edgara Simanoviča komanda vienu ventilatoru atrada kādā tirdzniecības parka veikalā, savukārt otru atveda no mājām. Skrējēja pulss samazinājās līdz ierastajam līmenim zem 160 sitieniem minūtē.

Trenažieru apkopes speciālisti bija izslēguši funkciju, kas pārtrauc darbību pēc pusotras stundas, taču nebija zināms, kas notiks ar iekārtu pēc 100 kilometriem, kad displejā pietrūks vietas visiem cipariem. Kā plānots, pēc 99,99 kilometriem skrejceliņu nācies iedarbināt otrreiz.
Bet tā nebija vienīgā reize, kad tas apstājies, jo ultramaratonists no tā nokāpa septiņas astoņas reizes, lai apmeklētu tualeti, apēstu buljonu vai atgultos uz pāris minūtēm, kamēr labākais draugs Kristers masē kājas. 

Ja dienas gaitā atbastītāju nebija visai daudz, tad pēdējās stundās klātešošo skaits bija tuvu simtam. Viņu vidū bija ne tikai draugi un nejauši veikala apmeklētāji, bet arī ģimene. Pēc 12 stundām apstādinot trenažieri, Edgars Simanovičs spēja pacelt gaisā gada sākumā dzimušo dēlu Ernestu un patiekties klātesošajiem par atbalstu.

Pirms mēneša, 10.augustā, ASV pilsētā Losandželosā Pasaules policistu un ugunsdzēsēju sporta spēlēs Rīgas pilsētas pašvaldības policijas darbinieks izcīnīja otro vietu pusmaratona 21,0975 kilometru distancē.
Pērn Edgars Simanovičs debitēja vēsturiskajā Grieķijas 247 kilometru Spartatlonā.

avots: Matīss Vecvagaris, portāls lsm.lv
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) plāno salīdzināt aptuveni 20 Latvijas un Vācijas tirgum piedāvātos produktus - jogurtus, sierus, cepumus, šokolādi, bezalkoholiskos dzērienus un, iespējams, kafiju.

PVD salīdzinās identisku zīmolu produktus, kas varētu būt ražoti dažādās Rietumeiropas valstīs, bet piedāvāti Vācijas un Latvijas tirgos.  
Vispirms PVD plāno salīdzināt produktu marķējumu. Bet pēc tam sadarbībā ar institūtu BIOR dienests izvēlēsies konkrētus parametrus laboratorijas kontrolei, ko var pārbaudīt Latvijā – tie var būt tauki, saldinātāji, piedevas, jogurtā augļu īpatsvars, un tamlīdzīgi. 
Rezultātus PVD plāno sagaidīt mēneša laikā.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) šovasar solīja aktīvāk iesaistīties cīņā pret atšķirīgu pārtikas un sadzīves preču kvalitāti Austrumu un Rietumeiropā.
 Lai gan vairāku Rietumvalstu politiķi uzskata šo jautājumu par nebūtisku, Polija, Čehija, Bulgārija, Slovākija un Ungārija uzstāja, ka precēm ar vienādu nosaukumu un iepakojumu ir jābūt vienlīdz kvalitatīvām visās Eiropas valstīs.
Naudas trūkuma dēļ Labklājības ministrija piedāvās koriģēt ģimenes valsts pabalsta apmērus par pirmo, otro un katru nākamo bērnu ģimenē, atsaucoties uz labklājības ministru Jāni Reiru, raksta "Diena".
Daudzbērnu ģimenēm pabalstiem nākamajā gadā papildus novirzīs 28 miljonus eiro, bet no 2019. gada - 32 miljonus eiro.

Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks norādījis, ka tas nodrošinās, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē būs 15 eiro mēnesī, par otro bērnu - 35 eiro , bet par trešo un nākamajiem bērniem plānoti 100 eiro.

Ministrijas uzdevums bija izrēķināt, vai naudas šādam scenārijam pietiek, taču izrādījies, ka naudas tam nepietiek.
Trūkst  vēl 1 miljonu eiro. Līdz ar to viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem varētu būt 12 eiro par pirmo bērnu, 25 eiro - par otru, bet par trešo un nākamajiem - 75 eiro.
Par risinājumiem būs jāizšķiras valdībai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nereti sastopas ar gadījumiem, kad steidzoties uz izsaukumiem, automašīnas dzīvojamo māju rajonos ir novietotas tā, ka ugunsdzēsēji glābēji nevar nokļūt līdz notikuma vietai un palīdzēt nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem, tāpēc trešdien, 20.septembrī, VUGD Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas ugunsdzēsēji glābēji izlases veidā apsekoja vairākus daudzdzīvokļu namu pagalmus un ielas Valmierā, lai noskaidrotu, cik viegli ugunsdzēsēju glābēju transportam ir piekļūt pie ēkām. 

Pārbaudes laikā ugunsdzēsēji glābēji izvietoja informatīvas skrejlapas uz to transportlīdzekļu priekšējiem stikliem, kuri traucēja operatīvajam transportam pārvietoties. Informatīvās skrejlapas izvietotas ar mērķi informēt un likt iedzīvotājiem aizdomāties, ka viņu atstātie transportlīdzekļi var traucēt operatīvajam transportam nokļūt notikuma vietā.

Kopumā situācija Valmierā ir jāuzlabo, jo apsekojot namu pagalmus var secināt, ka ir tādi daudzdzīvokļu namu pagalmi, kur ir ierīkotas autostāvvietas un iedzīvotāji savas automašīnas nenovieto tiešā mājas tuvumā, kas atvieglo operatīvā transporta pārvietošanos, bet ir arī pagalmi, kur automašīnas novietotas tā, ka operatīvajam transportam ir problemātiski, pat neiespējami pārvietoties.

Viskritiskākā situācija tika konstatēta Gaujas ielā pie deviņstāvu daudzdzīvokļu mājām, kur, lai piebrauktu ugunsdzēsēju glābēju autokāpnei, pārvietoties traucēja ne tikai automašīnas, bet arī dažādi krūmi un koki.
Veicot pagalmu apsekošanu, ugunsdzēsēji glābēji līdz Gaujas ielas pēdējam namam nevarēja piebraukt ne dienas vidū, ne arī vakara stundās.
Problēmas pārvietoties pa iekšpagalmiem tika konstatētas praktiski visos daudzdzīvokļu māju pagalmos.
Ja dažos pagalmos ugunsdzēsības tehnika iebraukt varēja, tad vietu, kur apgriezties gan nevarēja atrast. 

VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš aicina visus pilsētas namu apsaimniekotājus un ēku īpašniekus labiekārtot daudzdzīvokļu namu pagalmu stāvvietas un izvērtēt, vai pie daudzdzīvokļu namiem esošie stāvlaukumi ir ierīkoti tā, lai  operatīvais transports notikuma vietai varētu piebraukt un palīdzēt. Jāatzīmē arī tas, ka šajā pārbaudē daudzdzīvokļu namu pagalmi tika apsekoti ar ugunsdzēsības autokāpni, jo tieši daudzstāvu ēkas ir tās, kur ar autokāpnēm ugunsgrēka gadījumā ir iespējams glābt cilvēkus no augšējiem ēku stāviem, jo autokāpni var izvirzīt līdz pat 37metru augstumam. Ugunsdzēsības autokāpnes platums ir 2,46 metri, tomēr, lai varētu izmantot kāpnes ar grozu, mašīna ir jānostiprina. Šajā mirklī autokāpnei nepieciešamais platums var sasniegt 5,2 metrus. 

VUGD atgādina, ka šāda veida akcijas tiek organizētas nevis tāpēc, lai kādu sodītu, bet gan, lai vērstu daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju uzmanību uz esošo problēmu. Tāpat par adresēm, kurās operatīvajam transportam bija problemātiski pārvietoties, tiks informēti namu īpašnieki un apsaimniekotāji. 

VUGD aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni un, pirms novietot savu automašīnu, apdomāties, vai tā netraucēs ugunsdzēsēju glābēju operatīvajam transportam, jo ikviena neapdomīgi, pavirši vai neadekvāti atstāta automašīna kādā daudzdzīvokļu mājas pagalmā var maksāt jūsu kaimiņa, līdzcilvēka vai pat ģimenes locekļa dzīvību!  

Šādā veida akcijas jau iepriekš organizētas arī citās Latvijas pilsētās un tiks turpinātas un atkārtotas, jo brīdī, kad palīdzība nepieciešama, katra sekunde ir no svara. 
Sestdien, 7. oktobrī, plkst. 12.00  ikviens interesents aicināts  pārbaudīt savu rakstītprasmi, piedaloties III pasaules diktātā latviešu valodā klātienē kādā no septiņām Latvijas pilsētām (Rīga, Ventspils, Liepāja, Valmiera, Jēkabpils, Rēzekne, Daugavpils) vai tiešsaistē šajā vietnē

Atzīmes netiks liktas, diktātu varēs rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt savas zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.
Interesenti, kuri būs rakstījuši diktātu klātienē, ar sava darba kļūdu labojumu varēs iepazīties attiecīgajās norises vietās, savukārt tie, kuri būs uzdevumu pildījuši tiešsaistē, kļūdu labojumu varēs apskatīt vietnē www.raksti.org.

Diktoru lomu, lasot diktātu klātienē, uzņemsies sabiedrībā pazīstami cilvēki.
Aptuveni 300 vārdu garā diktāta teksta autors ir rakstnieks Nils Sakss, Rīgā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē (LU HZF) to diktēs aktrise Guna Zariņa.

2016. gada diktātu latviešu valodā tiešsaistē un dažādās valstīs un pilsētās kopā rakstījuši 789 cilvēki.
Divi diktāti ir uzrakstīti bez kļūdām, trīs – ar vienu kļūdu, savukārt lielākais kļūdu skaits vienā darbā ir 234. Vidēji dalībnieki tekstā pieļāvuši 11 ortogrāfijas un 7 interpunkcijas kļūdas, turklāt vidēji sievietēm ir divreiz mazāk kļūdu nekā vīriešiem (attiecīgi 15 un 31).
Jaunākā dalībniece ir 9 gadus veca rīdziniece, savukārt vecākais dalībnieks ir 82 gadus vecs kungs no Salaspils.

Kopā diktātā piedalījušies interesenti no 24 valstīm. Katrs piektais cilvēks rakstīja diktātu jau otro gadu pēc kārtas
“Karšu izdevniecība Jāņa sēta” laidusi klajā Alnatu, kas domāts bērniem un  grāmata aizvedīs nebijušā ceļojumā apkārt pasaulei. 

55 milzīgas kartes ar neskaitāmām ilustrācijām, kurās atspoguļotas gan svarīgas lietas, gan visdažādākās detaļas, aizvedīs īpašā ceļojumā un raisīs zinātkāri uzzināt ko vairāk! Cauri kartēm varēs apceļot  46 valstis sešos kontinentos.

Līdz šim izdevums tulkots 32 valodās un pasaulē izdots 3 miljonos eksemplāru.
Tas saņēmis prestižus starptautiskus apbalvojumus bērnu grāmatu un izglītojošo izdevumu nominācijās vairākās valstīs. 
Vidzemniekiem tuvākajā laikā būs pieejams jauns īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums – atelpas brīdi,  informēja Vidzemes plānošanas reģionā.

Atelpas brīdis ir pakalpojums, kura mērķis ir bērniem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošināt īslaicīgu sociālās aprūpes pakalpojumu, piedāvājot bērniem draudzīgu, pieejamu un patīkamu vidi, vienlaikus atslogojot ģimenes locekļus , jo šādus bērnus ne mirkli nedrīkst atstāt bez uzraudzības. 
Tādējādi atelpas brīdis ir lieliska iespēja vecākiem nedaudz atpūsties un veltīt laiku arī sev.

Pakalpojums būs pieejams fonda "Iespēju tilts" telpās (Garā ielā 10, Valmierā) katru darba dienu, un to izmantot varēs jebkura vecuma personas ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī invalīdi ar fiziska rakstura traucējumiem.
Pirmdien, 25.septembrī, vairāk nekā 50 kareivju, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, sāks dienestu bruņotajos spēkos, vispirms apgūstot profesijas pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

Tikko dienestu sākušie kareivji 2. kājnieku bataljona instruktoru vadībā apgūs pamatus darbībai ar ieročiem, taktikā, darbā ar karti un kompasu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanu, lauka kaujas iemaņas un vairākus citus militārās pamata apmācības priekšmetus.

Bruņoto spēku virsnieki, instruktori un kareivji savus tiešos amata pienākumus pilda vairāk nekā 30 funkcionālajās (ieroču šķiru) jomās un teju 170 specialitātēs. Piedāvājot tik plašu nodarbinātības jomu un specialitāšu klāstu, iespēja veidot militāro karjeru bruņotajos spēkos tiek dota gan tiem, kuri ieguvuši tikai pamata izglītību, gan arī tiem, kuriem ir iegūta vidējā un augstākā izglītība vai kuri ir apguvuši kādu bruņotajiem spēkiem nepieciešamu arodu profesionālās izglītības iestādēs.

Kareivja profesiju, kas ir arī militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā Alūksnē vai Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

Lai kļūtu par kareivi, ir jābūt Latvijas Republikas pilsonim ar vismaz pamatizglītību vecumā no 18 līdz 39 gadiem.

Pēc pamata iemaņu apgūšanas militārais dienests turpināsies, izvēlētājā vienībā apgūstot iemaņas specialitātē un veicot kolektīvo apmācību.
Bruņotie spēki piedāvā iespēju izvēlēties dienestu kādā no apakšvienībām Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, Jūras spēkos un Gaisa spēkos, kā arī Štāba bataljonā un specializētajās bruņoto spēku apakšvienībās, kurās lieti noderēs civilajā dzīvē iegūtās aroda prasmes.

Dienestam specializētājās vienībās un speciālistu amatos bruņotie spēki aicina kandidātus ar 1. līmeņa augstāko izglītību IT jomā, ar 1. vai 2. līmeņa augstāko izglītību telekomunikāciju jomā, ar vidējo tehnisko izglītību autotransporta jomā, autovadītājus (B, C kategorija), kā arī kandidātus ar pieredzi transporta remonta un daudzās citās jomās.

Militārā karjera sākas ar pieteikšanos profesionālajam dienestam, kurai seko atlases posms.
Tajā kandidātiem būs jāveic veselības pārbaude, jākārto fiziskās sagatavotības pārbaude un psihodiagnostikas testi.

Profesionālā dienesta kandidāti rekrutēšanas procesu var sākt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku, tostarp, Zemessardzes, vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku interneta vietnes www.mil.lv sadaļā “Rekrutēšana”.

2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
Iekšlietu ministrija un mobilo sakaru operatori veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai no 1.oktobra Latvijā varētu sākt darboties avārijas zvanu automātiska "eZvana" sistēma.

Ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.
Šis pakalpojums būs pieejams tām automašīnām, kuras ir tehniski aprīkotas ar šādu iespēju. Eiropas Savienības prasības nosaka, ka no 2018.gada visām jaunāko modeļu automašīnām jābūt aprīkotām ar šādu sistēmu.
Paredzams, ka "eZvans" samazinās neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku un līdz ar to samazinās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu.

Avārijas situācijā automašīnās iebūvētais "eZvana" modulis automātiski izveidos savienojumu ar 112 operatoru, paralēli nosūtot minimālo datu kopu, kurā iekļauts laiks, precīza atrašanās vieta jeb GPS koordinātes, braukšanas virziens pirms negadījuma, pasažieru skaits, automašīnas virsbūves numurs un dzinēja tips.

"eZvanu" būs iespējams nosūtīt arī manuāli, nospiežot automašīnā iebūvēto "eZvana" jeb SOS pogu un lietotājiem šis pakalpojums būs bez maksas. 
Šodien spēkā provizoriski stājas Eiropas Savienības (ES) brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu jeb CETA. 

Eiropas Savienība un Kanāda sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu veda septiņus gadus, un, kad pēc vienošanās panākšanas vēl atlikta tikai uzlikt parakstus, Beļģijas Valonijas reģions to nobloķēja.
Galu galā sarunās valoņus gan izdevās pierunāt atcelt savu veto, un šodien tiek uzsākta CETA pagaidu piemērošana.

Praktiski tas nozīmē, ka atcelti 99% Kanādas importa nodevu un ievērojami atvērts Kanādas pakalpojumu tirgus.
Kanāda vienlaikus paziņojusi, ka izmantos CETA kā paraugu turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar Lielbritāniju pēc tam, kad tā izstāsies no Eiropas Savienības 2019.gadā.
 Latvijas garo distanču skrējējs Edgars Simanovičs svētdien  tirdzniecības parkā "Alfa" no plkst.10 mēģinās labot Ginesa rekordu 12 stundu skriešanā uz skrejceliņa.
Lai labotu pašreizējo rekordu, Simanovičam 12 stundu laikā uz skrejceliņa jānoskrien 143,84 kilometru distance.
Pašlaik šis rekords pieder ASV sporta entuziastam, vairāku maratonu, triatlonu un 100 jūdžu ultramaratonu dalībniekam Ronijam Delzeram.
Simanovičs 2016.gadā pieveicis ultramaratonu no Atēnām līdz Spartai, kas tiek saukts arī par Spartatlonu.
Šodien kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" sāk jaunu iniciatīvu "Viss sākas ar mājām", kuras mērķis ir bēgļu ģimenes Latvijā pirmajos 6-12 mēnešos pēc bēgļa statusa saņemšanas nodrošināt ar mājvietu,  informēja kustības veidotājs Egils Grasmanis.
Viņš skaidro, ka šāda iniciatīva ir  vienlaikus 60 valstīs, tostarp Latvijā.

Grasmanis norāda, ka sarežģītā dzīvesvietas atrašana veicina to, ka bēgļi Latvijā nevar sākt patstāvīgu dzīvi. Palīdzot ar resursiem - gan ziedojumiem, gan reālas dzīves telpas piedāvājumiem -, tiks nota iespēja tiem, kuriem tā nepieciešama.

Šī iemesla dēļ ar jauno iniciatīvu kustība vēlas nodrošināt vairākas mājvietas, kurās par nelielu samaksu varēs apmesties bēgļu ģimenes. 
Šodien jau otro gadu pēc kārtas visās Eiropas Savienības  dalībvalstīs norisinās Eiropas ceļu policijas tīkla sadarbībā ar Eiropas Komisiju organizētā kampaņa Eiropas diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem.

Piedaloties ceļu satiksmē, tās dalībnieki nereti neievēro ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot gan sevi, gan citus. Katru dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā apmēram 70 cilvēki. Valsts policija atgādina - drošība uz ceļiem ir ikviena atbildība.

Šodien  ceļu policija veiks pastiprinātu ceļu satiksmes uzraudzību, nodrošinot pēc iespējas lielāku policijas klātbūtni ceļu satiksmē. Reidu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, bērnu sēdeklīšu un drošības jostu lietojumam, kā arī likumsargi veiks pastiprinātu ātruma kontroli. Tāpat īpaša uzmanība tik pievērsta vadītāju, kuri pie transportlīdzekļa stūres sēdušies reibuma stāvoklī, atklāšanai.
Zemes iedzīvotāju skaits 2050.gadā sasniegs desmit miljardus, liecina Francijā veikta pētījuma rezultāti. Šobrīd pasaulē dzīvo 7,5 miljardi cilvēku.

Rekordlielu iedzīvotāju skaita pieaugumu sagaida Āfrika - tās iedzīvotāju skaits līdz 2050.gadam dubultosies, bet līdz 2100.gadam četrkāršosies.

Šobrīd Āfrikā dzīvo sestdaļa Zemes iedzīvotāju - 1,2 miljardi, un tieši Āfrika ir rekordiste iedzīvotāju skaita pieauguma ziņā - Nigērā vidēji uz vienu sievieti ir 7,3 bērni, bet vidējais pasaules rādītājs ir 2,5 bērni.

Saskaņā ar fonda "Pasaules iedzīvotāji" datiem, ja mūsdienu pasauli iedomājas kā ciemu ar 100 iedzīvotājiem, tad tajā dzīvotu 60 aziāti, 16 afrikāņi, 10 eiropieši, astoņi latīņamerikāņi, pieci ziemeļamerikāņi un viens cilvēks no Okeānijas.
Par vienu no populārākajiem produktiem internetā šobrīd kļuvusi soma vīriešiem, kas liekama ap vēderu. Produkts paredzēts slaidiem vīriešiem, kas sapņo par kārtīgu alus vēderu, tā vēsta apollo.

Somu, kura ir gaišā krāsā un ar spalvaina vēdera fotogrāfiju uz tās, ar nosaukumu «Dadbag»  jeb Tētu soma radījis britu mākslas dizaineris Alberts Pukīss, kas vēlējies, lai viņiem būtu kārtīgs tēta ķermenis, bet neesot vēlējies iedzīvoties veselības problēmās.

Par neparastā izskata somiņu sajūsminās sociālo tīklu lietotāji - arī lielākā daļa no viņiem vēlētos šādu tēta vēderu.
Vēlā piektdienas vakarā sāksies astronomiskais rudens, gaidāma arī ilgstoša sausa perioda iestāšanās, turklāt gaisa temperatūra šīs nedēļas nogalē sasniegs 20 grādu atzīmi.

Astronomiskais rudens sāksies piektdien - pulksten 23:02. Tā būs rudens ekvinokcija, savukārt Zemes dienvidu puslodē iestāsies pavasaris.

Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.

Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, piektdien dienas garums Latvijā vēl par 13 minūtēm pārspēs nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs pirmdien, 25.septembrī.

Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.

Astronomiskais rudens turpināsies līdz 21.decembrim, kad iestāsies ziema.
"Google" nācis klajā ar jaunu iespēju lietotājiem, kuri vēlas izpētīt dažādas kultūras no iekšpuses - ielūkojoties cilvēku mājokļu iekšpusē. Jaunā funkcija saucas "This is home".

Pateicoties moderajām tehnoloģijām jums vairs nav jāapceļo puspasaule, lai redzētu, kā citi cilvēki dzīvo. Ar "This is home" jums ir iespēja virtuāli apciemot un izstaigāt dažādus tradicionālos mitekļus visā pasaulē.

Vietnē šobrīd apskatāmi 53 dažādi mitekļi sešos kontinentos. Gluži tāpat, kā "Google Street View", tajā var izstaigāt šo mājokļu iekštelpas.
Pasniegtas ikgadējās Nobela prēmijas parodijas «Ig Nobel» balvas, kas šogad godina tādus zinātniskus pētījumus kā - vai kaķi ir šķidri vai cieti, kā krokodila turēšana rokās var palīdzēt azartspēlēs, un vai Austrālijas aborigēnu pūšamais instruments didžeridū var izārstēt no krākšanas.

Galvenās balvas ieguvēja 2014. gadā veikto pētījumu par to, vai kaķi var būt gan cieti, gan šķidri, iedvesmoja internetā bieži redzamie video un foto materiāli, kuros kaķi viegli ietilpst glāzēs, vāzēs un izlietnēs.
Ilgstošu pētījumu rezultātā zinātnieki izmantoja matemātiskas formulas, lai secinātu, ka jauni, aktīvi kaķi dažādas fiziskās formas var ieņemt daudz labāk nekā vecāki kaķi.

«Ig Nobel» balvu 1991. gadā izgudroja  Marks Abrahamss, lai izceltu izgudrojumus un pētījumus, kas rosina cilvēkus domāt «ārpus kastes».
Starp starptautiskā mūzikas uzņēmuma "Sony Music" pārstāvniecību Somijā un televīzijas kanālu TV3 noslēgta vienošanās, kas paredz iespēju sadarboties ar muzikālā šova "X Faktors" uzvarētāju Latvijā.
Vienošanās noslēgta pēc "Sony Music" pārstāvniecības Somijā vizītes Latvijā veidotā muzikālā šova "X faktors" laikā.

"Sony Music" ir viens no ietekmīgākajiem uzņēmumiem pasaules mūzikas tirgū un tā pārstāvniecība Somijā ir oficiālais "X Faktora" partneris, kas izvērtē sadarbības iespējas ar katru pasaules televīzijas kanālu, kas ieguvis licenci formāta realizācijai. Latvija ir kļuvusi par pirmo "Sony Music" pārstāvniecības sadarbības valsti Baltijā.

"A&R", "Sony Music" pārstāvniecības Somijā vadītājs Timo Kopameki norāda, ka "X Faktors" jau daudzu gadu garumā ir starptautiski sevi apliecinājis kā visveiksmīgākā platforma jaunajiem māksliniekiem, kuri ir savas karjeras sākumā. "Mēs, "Sony Music" Somijā, esam lepni, ka kļūstam par Latvijas "X Faktora" partneri un varēsim sadarboties ar šova uzvarētāju," uzsver Kopameki.
Latvijas "X Faktora" uzvarētājs tiks noskaidrots šova lielajā finālā šā gada 3.decembrī.

"X faktors" ir pasaules mērogā pazīstams televīzijas realitātes šovs, kura mērķis ir atrast jaunus dziedošos mūzikas talantus. Skatītājiem tā ir iespēja just līdzi saviem favorītiem, savukārt mūziķiem - attīstīt sevi pieredzējušu nozares profesionāļu vadībā, iegūt klausītāju atzinību un, iespējams, atspērienu veiksmīgai mūziķa karjerai. Starp spožākajiem "X Faktora" veiksmes stāstiem, kuri ieguvuši pasaules slavu pēc dalības šovā, var minēt tādus vārdus kā "One Direction", britu dziedātāju Džeimsu Arturu un viņa tautieti, dziedātāju Leonu Luisu.
Gatavojoties Lāčplēša dienai un Latvijas simtgadei, kā arī veicinot patriotismu un nacionālo apziņu, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem aicināti piedalīties fotokonkursā "Mūsu karogs".

Konkursa uzvarētāji dosies braucienā ar patruļkuģi, kā arī saņems pārsteiguma balvas.
Fotokonkursu organizē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Jaunsardzes un informācijas centru.

Konkursam var iesūtīt fotogrāfijas, kurās attēlotas Latvijas karoga lietošanas tradīcijas ģimenē, skolā, pagastā, pilsētā, svinīgos pasākumos un valsts svētkos.

Katrs konkursa dalībnieks var iesniegt ne vairāk kā trīs digitālas fotogrāfijas.
Darbam jānorāda nosaukums, un, ja autors vēlas, var pievienot arī idejas aprakstu, kas nepārsniedz 300 zīmes.

Darbi līdz 26.oktobrim jāsūta uz e-pastu "konkurss@saeima.lv" vai pa pastu uz adresi Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1811, norādot autora vārdu, uzvārdu, vecumu, mācību iestādi un kontaktinformāciju (e-pastu un tālruņa numurs).

Tāpat darbus datu nesējā iespējams iesniegt klātienē Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā Jēkaba ielā 16, Rīgā.

Rezultāti tiks paziņoti 3.novembrī Saeimas, NBS un Jaunsardzes un informācijas centra mājaslapās.
Starp Latvijas pievilcīgākajiem darba devējiem pārsvarā atrodami valsts sektora uzņēmumi un iestādes, vai uzņēmumi ar valstij piederošām kapitāldaļām, liecina pētījumu kompānijas "Kantar TNS" pētījuma rezultāti.

Aptaujājot 1003 darba ņēmējus, par pievilcīgākajiem darba devējiem tika atzīti "Latvijas valsts meži", "Latvenergo", "AirBaltic", "Starptautiskā lidosta "Rīga"", Latvijas Banka un "Latvijas dzelzceļš".
Aptaujājot 548 studentus, par pievilcīgākajiem darba devējiem no studentu skatupunkta tika atzīti "Latvenergo", "Swedbank", "AirBaltic", "Latvijas valsts meži", "MTG Latvia", "Starptautiskā lidosta "Rīga'", "Microsoft Latvia" un "Moller Baltic Import".

Pētījuma autori norāda, ka Latvijai raksturīgi, ka topa augšpusē abās mērķa grupās ik gadu dominē valsts sektora uzņēmumi, tajā skaitā uzņēmumi ar valsts kapitāldaļām, kas potenciāli ir saistāms ar drošu un stabilu darbu kā būtisku darba devēja izvēles kritēriju.
Latviešiem allaž ir paticis ticēt brīnumiem, jo sevišķi tādiem, kas saistīti ar dabu, tajā skaitā avotu dziednieciskajam spēkam.
Teju katrā novadā ir pa kādam avotam, dažiem pat ir savi svētavoti, un cilvēki ar prieku dzer šo avotu ūdeni.
Bet LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, pārbaudot 12 avotu ūdeni, konstatēja, ka droši dzert ūdeni var tikai no pieciem.

“Aizliegtā paņēmiena” komanda apsekoja 12 avotus visos četros Latvijas lielajos novados, un ūdens paraugus nodeva pārbaudei laboratorijā “Bior”, un pēc analīzēm ieteikt ņemt ūdeni var tikai piecos. Pārējos ir konstatētas e-coli baktērijas jeb zarnu nūjiņas vai arī koliformas, kas nozīmē, ka šo ūdeni drīkst dzert tikai vārītu.
E-coli baktēriju un koliformu baktēriju klātbūtne nozīmē, ka tās nāk vai nu no cilvēka vai kāda dzīvnieka fekālijām.

No  12 pārbaudītajiem ūdens avotiem koliformu klātbūtne konstatēta Rojas avotā, Jelgavas novada Vilces dabas parka avotā un Iecavas avotā. 
Savukārt koliformas kopā ar zarnu nūjiņām konstatētas Līvānu novada Madaliņas baznīcas avotā, Siguldas Saltavotā, Ķekavas avotā un Krāslavas Mīlestības kalniņa avotā.

Tikmēr veselībai bīstamu baktēriju klātesamība ūdenī netika konstatēta Dundagas Dakterlejas svētavotā, Kuldīgas novada Lielā Nabes ezera avotā, Vecpiebalgas novada Bānužu svētavotā, Madonas novada Biksēres avotā un Aglonas bazilikas avotā.

Tāpat raidījuma veidotāji atklāja, ka daudzās pašvaldībās, kurās cilvēki masveidā lieto šos ūdens avotus, nemaz netiek veiktas regulāras analīzes, lai arī nereti ceļš uz šiem avotiem ir labiekārtots un cilvēki tic, ka to ūdens kvalitāte tajos tiek pārbaudīta.
Gan līgava, gan līgavas māsas kāzu ceremonijā vienmēr ierodas ar ziedu pušķiem rokās, tomēr  kāda līgava no Austrālijas nolēma darīt nedaudz citādāk. 23 gadus vecā Peidža Kirka no Sidnejas kopā ar draudzenēm pie altāra devās ar virtuļu pušķiem rokās, ziņo apollo.lv.

Par savu asprātīgo ideju Peidža līgavas māsas iepriekš nebrīdināja. Neilgi pēc tam, kad tika uzņemtas pirmās kopīgās fotogrāfijas, līgava paziņoja, ka rokās esošie ziedu pušķi tomēr nebūs vajadzīgi. Tā vietā viņas visas rokās turēs virtuļu pušķus.

Līgava atklāja, ka viesi bija sajūsmā un uzskatīja, ka tas ir ļoti asprātīgi. 
Vairāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar populārākā nodarbe brīvā dabā bija riteņbraukšana.

Nākamās populārākās šovasar brīvā dabā veiktās aktivitātes ir peldēšana un skriešana.

Desmitā daļa šovasar vingrojuši brīvā dabā, savukārt mazāk nekā desmitā daļa apgalvo, ka spēlējuši futbolu vai volejbolu, vai arī laivojuši. Vēl nedaudz mazāks iedzīvotāju īpatsvars ir skrituļojuši, nūjojuši vai veikuši citas sportiskās aktivitātes.
Šodien Latviju šķērsos dienvidu ciklons "Tomass", radot jaunus plūdu draudus un atnesot brāzmainu vēju.

Daudzviet līs ilgstoši un stipri, austrumu novados iespējamas pērkona lietusgāzes. Valsts lielākajā daļā nokrišņu daudzums pārsniegs 20 milimetru, vietām, iespējams, pat 50 milimetru. Pūtīs brāzmains vējš līdz 18 metriem sekundē, piekrastē līdz 22 metriem sekundē.

Hidrologi brīdina, ka pārlieku mitras augsnes dēļ pat neliels lietus var izraisīt ūdens līmeņa paaugstināšanos teritorijās, kas iepriekšējās nedēļās cietušas no spēcīgām lietavām.

Jauno lietavu dēļ ūdens līmenis vispirms paaugstināsies mazajās, vēlāk arī vidējās un lielajās upēs, vietām tas notiks strauji.

Šodien spēkā otrā līmeņa brīdinājums par stipru un ļoti stipru lietu. Gaidāma zemāko vietu applūšana, iespējami ceļu izskalojumi.

Arī nedēļas otrajā pusē vietām Latvijā iespējams stiprs lietus un pērkona negaiss, bet kļūs nedaudz siltāks.

Ciklonam "Tomass" aizejot, rīt vēl daudzviet Latvijā līs, taču nokrišņi vairs nebūs tik intensīvi kā šodien un arī vējš pierims. Naktī uz trešdienu debesis skaidrosies un nokrišņi mitēsies. Darba nedēļas izskaņā Latvijā ieplūdīs siltāka gaisa masa, daudzviet palaikam līs, vietām iespējami stipri nokrišņi un pērkona negaiss. 
Šodien Jelgavā  300 ugunsdzēsēji no visas Latvijas  un  arī viesu komandas no Lietuvas pilsētām, pulcējās ugunsdzēsēju sacensībās lai cīnītos par titulu  "Brašākais ugunsdzēsējs".  
       
Ugunsdzēsēju brigādes  pulcējās sacīkstēm, kurās ir tikai viena, taču ļoti atbildīga disciplīna.
Komandām jāspēj pēc iespējas ātrāk savienot ūdens šļūtenes un padot ūdeni, kas savukārt jātrāpa īpašā mērķī - sacīkšu rīkotāji atzīst, ka no šīm darbībām ikdienā ir atkarīgs gan ēku liktenis, gan cilvēku dzīvība. 

1.grupā, kurā sacentās 17 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandas, uzvaru izcīnīja Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas 1.komanda, aiz sevis atstājot Valmieras daļas un Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandu.

Iestāžu ugunsdzēsības dienestu, pašvaldību un brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju grupā, kurā startēja sešas komandas, uzvaras laurus plūca Saldus tehnikuma komanda. 2.vietā Jaunpils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) komanda, bet 3.vietā Rūjienas un Naukšēnu komanda “Latakva”.

Sieviešu komandu grupā sacentās 6 komandas. 1.vietu izcīnīja “Tehniskā Rīga”, 2.vietā - Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas komanda, bet 3.vietā Tērvetes BUB komanda.

Jauniešu zēnu komandu grupā šogad bija vislielākā konkurence. Par uzvarētāju titulu cīnījās 18 komandas. 1.vietu izcīnīja Rīga “ISKADA” komanda, 2.vietā Tērvetes BUB, 3.vietā Alsungas komanda.

Jauniešu meiteņu sešu komandu konkurencē 1.vietu izcīnīja Rīga “ISKADA”, 2.vietā Rūjienas un Naukšēnu komanda “Latakva 2”, bet 3. – Saldus tehnikuma meiteņu komanda.

“Brašākā ugunsdzēsēja” sacīkstes ir ļoti iecienīts un kupli apmeklēts pasākums.
Tas gan nenozīmē, ka Latvija piektdien palika bez glābējiem. Sacīkstēs piedalījās tikai tie, kuriem nav dežūras.
Facebook Draugiem Twitter Instagram