Trešdien  Starptautiskajā reto slimību dienā  - oficiāli darbu sāks Reto slimību koordinēšanas centrs.

Turpmāk pacientiem ar retām slimībām tiks nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātus  ģenētikas izmeklējumus, terapijas arī tādām retām slimībām, kurām līdz šim ārstēšana Latvijā nebija iespējama.
Tāpat centrs nodrošinās pakalpojumus bērniem un pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm, kuru vēl nedzimušajam bērniņam konstatēta reta slimība.

Reto slimību centra darbu koordinēs Bērnu klīniskās universitātes slimnīca.

Patlaban Reto slimību reģistrā atrodas 1481 pacients ar retas slimības kodu, bet speciālisti uzskata, ka Latvijā šo slimnieku skaits ir krietni lielāks.
Pasaulē pastāv apmēram 8000 reto slimību diagnožu. 
Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Latvijā būtu jābūt apmēram 130 000 reto slimību pacientu.
Eiropā slimība tiek uzskatīta par reto slimību, ja tā skar ne vairāk kā 1 no 2000 cilvēkiem.

Daudzi cilvēki visā pasaulē cieš no retām slimībām, bet daudzām no tām vēl nav izgudrotas zāles pret, piemēram, asiņainām asarām, pēkšņu atmiņu zuduma.
Ir arī cilvēki, kuri ir vienīgie vai tikai daži  pasaulē ar kādu dīvainu saslimšanu, piemēram - Lerijs Ramos Meksikā tika dēvēts par cilvēku ar vilkača sindromu, jo viņam spalvas auga uz sejas un citām ķermeņa daļām, praktiski, visur. 

Anglijā kādai 21 gadu vecai sievietei ir alerģija pret ūdeni. Tas nozīmē, ka viņa nedrīkt lietot normālus dzērienus, piemēram, kā kafija vai tēja. Viņai sāk rasties izsitumi no asarām, sviedriem un pat siekalām. 

Pasaulē  ir daži cilvēki,  kuriem nav pilnīgi nekādu jūtu. Viņi nejūt vai laiks ārā ir ļoti karsts vai arī ļoti auksts, viņi nejūt to ja  ķermenis tiek iztiepts un pat nejūt ēdiena garšu.
Igaunijas, Lietuvas un Latvijas jaunie dziedātāji starptautiskā talantu šovā "Bravo!" sacentīsies par titulu "Labākais jaunais izpildītājs 2018".
Jaunie mūziķi vecumā no 10 līdz 17 gadiem spēkosies, izpildot pasaulslavenu hitu kaverversijas.

No katras valsts šovā piedalīsies trīs solisti, kuru muzikālajai attīstībai varēsim sekot deviņās sērijās.
Viņiem būs jāpierāda savs talants, izpildot pasaulslavenu mūziķu darbus.

Pirmie trīs šova raidījumi ļaus ielūkoties atlases posma aizkulisēs. Tālāk skatītāji varēs vērot piecus grandiozus koncertus, kas katrs būs veltīts citam mūzikas stilam, ļaujot jaunajiem dziedātājiem parādīt savu talantu. Šovu noslēgs superfināls, kurā uzzināsim titula "Labākais jaunais izpildītājs 2018" ieguvēju. To noteiks tikai un vienīgi žūrijas vērtējums, bet skatītāji, izsakot viedokli sociālajos tīklos, izšķirs, kurš saņems skatītāju simpātiju balvu. "Bravo!" uzvarētājs iegūs iespēju ierakstīt dziesmu profesionālā skaņu studijā, kā arī uzņemt mūzikas video klipu.

Šovs sekos jauno dalībnieku gaitām jau no atlases posma, kurā žūrijas pārstāvji izvēlējās dalībniekus.
Žūrijā piedalīsies viens atpazīstams dziedātājs no katras valsts. No Latvijas - Marija Naumova - 2002. gada Eirovīzijas uzvarētāja, no Lietuvas - 2011. gada Eirovīzijas fināliste Evelīna Sašenko, bet Igauniju pārstāvēs konkursa "Zelta gramofons" laureāts Andrejs Pokutnijs.

Jaunais mūzikas šovs "Bravo!" vienlaikus norit visās Baltijas valstīs. 
Latvijā uzsāk piedāvāt inovatīvus vēža izmeklējumus ar šobrīd pasaulē modernākajām diagnostikas iekārtām.

Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) ir uzsācis veikt jaunākās paaudzes onkoloģiskos izmeklējumus, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfa un datortomogrāfa izmeklējumus (PET/CT), kas ļauj atklāt pat niecīgas vēža šūnas cilvēku organismā un onkoloģisko saslimšanu recidīvus agrīnā stadijā.
Ļaundabīgie audzēji ir otrs valstī biežāk sastopamais nāves cēlonis pēc asinsrites sistēmas slimībām un šāda veida izmeklējumi dos papildus cerību izveseļoties vairāk nekā 70 000 vēža slimnieku Latvijā.

PET/CT izmeklējumi ir pašlaik progresīvākā audzēju diagnostikas metode, kura visā pasaulē tiek izmantota, lai pacientiem un onkologiem nodrošinātu detalizētu un būtisku informāciju attiecībā uz vēža diagnostiku, izplatību un terapijas rezultātiem, kā arī palīdzētu noteikt piemērotāko un efektīvāko ārstēšanas metodi.

"Ņemot vērā onkoloģisko saslimšanu izplatību, PET/CT izmeklējumu pieejamība ir ārkārtīgi būtisks papildinājums Latvijas onkoloģijas pacientu aprūpē gan agrīnai diagnostikai, gan izvēlētās terapijas un ārstēšanas rezultātu izvērtēšanai. Pieļauju, ka mūsu piedāvājums varētu ieinteresēt arī pacientus no citām mūsu reģiona valstīm un veicinās veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību Latvijā," norāda LJMC valdes priekšsēdētājs Jānis Birks.

Izmantojot PET/CT, visaptveroša informācija par pacienta šūnu un audu stāvokli ķermenī tiek iegūta viena izmeklējuma ietvaros.

LJMC Diagnostiskās radioloģijas nodaļā uzstādītais PET/CT skeneris ir otrā šāda veida iekārta Latvijā. LJMC Diagnostiskās radioloģijas nodaļa ir viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas centriem Austrumeiropā. 
Ar vairākiem pirmatskaņojumiem un aktuālāko Latvijas mūziķu priekšnesumiem otrdien, 27.februārī  Dailes teātrī jau 22.reizi tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons.

Vakara īpašā viešņa būs Vācijas prestižākās mūzikas balvu Echo Klassik saņēmusī akordeoniste Ksenija Sidorova, kura izbrīvējusi vienu dienu savā aktīvajā koncertdarbībā un uz Latviju dosies no Madrides, lai kopā ar Vidzemes kamerorķestri diriģenta Andra Veismaņa vadībā izpildītu "Carmen’s Spiel". Orķestris veidos arī īpaši unikālu skanējumu Aijas Andrejevas melodiskajam hitam "Tu mani sauc".

Televīzijas pirmatskaņojumu piedzīvos Astro’n’out kopdarbs "Satelīts" ar Fiņķi un Kashuku, un Dailes teātrī viņiem ekskluzīvā iznācienā pievienosies arī DJ Rudd un Goran Gora. Pirmo reizi būs dzirdama arī tēma no topošās Andreja Ēķa filmas "Blēži" Ralfa Eilanda izpildījumā un grupas "Very Cool People" kopdarbs ar Kristīni Prauliņu "We should dance" .

Grupa "Prāta Vētra" izpildīs jaunāko garadarbu "Pašu dārgāko" un mūziķa Dona izpildījumā varēs dzirdēt dziesmu "Namiņš". Īpaši grandiozu priekšnesumu - pārsteigumu visiem skatītājiem - gatavo grupa "Instrumenti", kuri noslēgs Zelta Mikrofona ceremoniju.

Dailes teātrī tiks godināti arī šī gada Mūža ieguldījuma balvas saņēmēji - Viktors Lapčenoks un Jānis Erenštreits. Īpaši emocionālu priekšnesumu sola sagādāt V.Lapčenoks kopā ar TDA "Līgo" un kori "Anima", kuri izpildīs "Manai dzimtenei".

Tiks izdejoti horeogrāfa Alfrēda Spuras radītie soļi, kuri izveidoti Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertam 1973.gadā, bet cenzūras dēļ ģenerālmēģinājumā deja tika izņemta no programmas. Šogad, uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis kopīgiem spēkiem ar tā laika TDA "Dancis" dalībniekiem atjaunoja horeogrāfiju pēc atmiņām. Pēc 45 gadiem šī deja atgriezīsies uz skatuves, savukārt V.Lapčenoks to dziedās pēc 40 gadu pārtraukuma.

Nominantu vidū šogad vērojama sīva konkurence bez izteiktiem līderiem.
Visvairāk nominācijas ir mūziķim Donam, kopskaitā četras, viņam seko grupa "Instrumenti" ar trīs nominācijām. Uz balvām divās nominācijās pretendē Carnival Youth, Prāta Vētra, Musiqq, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis&Abonementa orķestris, Auļi un Tautumeitas, Astro’n’out, Ozols un Tehnikums, kā arī Viņa.

Daugavpils novada Līksnā  14. un 15.jūlijā jau septīto reizi notiks lielākais jaunās latgaliešu mūzikas festivāls "Muzykys Skrytuļs", pulcinot mūziķus, kuri dažādos žanros rada dziesmas latgaliski.

Kā informē pasākuma rīkotāji, festivāls norisināsies divas dienas un apmeklētāji tiks pārsteigti ar līdz šim vel nebijušām aktivitātēm.

Festivālā, sestdien, dienas koncertos uzstāsies latgaliešu jaunās grupas, savukārt naktī būs iespēja baudīt jau atpazīstamu grupu uzstāšanos. Svētdien, Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā, norisināsies garīgās mūzikas koncerts.

Pasākuma organizatori aicina mūziķus un mūziķu grupas, līdz 20. martam, pieteikties dalībai festivālā, kā arī izsludina brīvprātīgā darba vakances. Pieteikt savu dalību festivālam un uzzināt aktuālāko informāciju var festivāla sociālajos tīklos un mājaslapā skrytuls.liksna.lv.

Jaunās latgaliešu mūzikas festivāls "Muzykys Skrytuļs" pirmo reizi tika rīkots 2005. gadā ar mērķi popularizēt latgalisko identitāti un sekmēt jaunu dziesmu radīšanu latgaliski. Festivāls visiem apmeklētājiem ir bez maksas.
No 1. līdz 4.martam Siguldas Pilsētas trasē norisināsies "Siguldas kauss 2018" kalnu slēpošanā un snovbordā, kas ir tradīcijām bagātākās un senākās kalnu slēpošanas sacensības Latvijā. Piedalīties tiek aicināti gan amatieri, gan profesionāli slēpotāji visās vecuma grupās.
Šogad "Siguldas kauss" kalnu slēpošanā notiks "Baltijas kausa" 2.posma ietvaros.

Siguldā ziemas sporta veidu tradīcijas ir īpaši dzīvas, tamdēļ "Siguldas kauss" var lepoties ar vairākus desmitus gadu senu vēsturi. Sacensības pirmo reizi pulcēja kalnu slēpotājus pirms gandrīz piecdesmit gadiem - 1969.gadā, un kopš tā laika ir bijis populārs un apmeklēts ziemas sporta pasākums.

Šogad tiks gan ievērotas jau iemīļotas sacensību tradīcijas - nakts brauciens ar lapām, kalna karaļa un karalienes kronēšana un "Kišuro" balvas pasniegšana neveiksmīgākā kritiena īpašniekam, gan ieviestas jaunas tradīcijas - svinīga atklāšanas parāde, motociklu kalnā braukšanas šovs un citas aktivitātes.

1.martā visiem snovborda dalībniekiem būs jāizaicina sevi milzu slalomā, 3.martā norisināsies milzu slaloms kalnu slēpošanā, kas būs kvalifikācijas brauciens paralēlajam slalomam un 4.martā norisināsies paralēlais slaloms kalnu slēpošanā. Sacensībās var piedalīties dalībnieki jau no 2.5 gadiem līdz neierobežotam vecumam. 
Sabiedrībā ir nepieciešams mainīt attieksmi pret autovadītāju nogurumu, šodien, atklājot kampaņu "Apstājies, pirms atslēdzies!", teica kampaņas rīkotājas CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Viņš skaidroja, ka nogurums ir neapzināts risks, un autovadītāja spēkos nav pretoties miegam.

"Par to ir jārunā skaļi, brīdinot sabiedrību par sekām. Autovadītāja spēkos nav pretoties miegam. Vienā brīdī cilvēks atslēdzas pie auto stūres, kam sekas var būt letālas - aizmidzis autovadītājs apdraud ne tikai sevi un pasažierus, bet ikvienu satiksmes dalībnieku," teica Lukstiņš, norādot, ka cīņa ar nogurumu iespējama, informējot un izglītojot sabiedrību gan par cēloņiem un riskiem, gan noguruma pārvarēšanu īstermiņā un ilgtermiņā, tāpēc attieksmes maiņa sabiedrībai kopumā ir ļoti būtiska.

CSDD sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Miega slimību centru veica pētījumu, kurā secināts, ka trešdaļa autovadītāju hroniski neizguļas, katrs trešais autovadītājs atzīst, ka viņš gada laikā pie auto stūres ir piedzīvojis sekundes miegu. Viņi ilgstoši diennaktī guļ mazāk par septiņām stundām. Katram astotajam autovadītājam ir augsts iemigšanas risks. Taču 40% šoferu, kuriem fiksēts augsts iemigšanas risks, uzskata, ka viņiem nav problēmu vadīt transportlīdzekli.

Lai pievērstu visas sabiedrības uzmanību neapzinātam riskam ceļu satiksmē, CSDD Latvijā uzsāk kampaņu pret nogurumu pie auto stūres "Apstājies, pirms atslēdzies!".

Saskaņā ar Valsts policijas datiem pērn notikuši 29 ceļu satiksmes negadījumi, kuru iemesls bija iemigšana pie stūres, savukārt šogad jau septiņi. Tomēr statistika neatspoguļo reālo situāciju, un patiesais negadījumu skaits ir tikai minams, bet noteikti - krietni lielāks. Policija brīdina - pat ja līdz galamērķim atlicis braukt vien dažas minūtes, tās var izrādīties liktenīgas, jo nogurumā miegs piezogas nemanot.

Kampaņas atklāšanā satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka pērn sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem - 136 cilvēki. Turklāt tas ir par 14% mazāk nekā 2016.gadā.

"Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums, ātrums un alkohols ir trīs galvenie slepkavas uz ceļiem. Analizējot Latvijas avārijas, vairāk nekā 30% negadījumu ar letālām sekām cēloņi nav skaidri zināmi. Tas var būt gan neuzmanība, mobilā telefona lietošana, transportlīdzekļu tehniskās problēmas, bet tikpat labi arī nogurums. Tieši par šo negadījumu cēloni Eiropā patlaban tiek runāts aizvien vairāk - tas ir maz pētīts, un to nevar pierādīt kā alkoholu vai ātrumu," uzsvēra Augulis.

RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds skaidroja, ka liela daļa cilvēku, ciešot no hroniskas neizgulēšanās, pat ir aizmiruši, kāda ir sajūta būt mundriem.
"Šo noguruma sajūtu viņi ir pieņēmuši kā pavisam normālu stāvokli un, sēžoties pie stūres, nevar objektīvi novērtēt, cik augsts ir iemigšanas risks," atzīmēja Blumfelds, aicinot līdzcilvēkus pievērst uzmanību autovadītāju miegainības pazīmēm un nekavējoties norādīt viņiem uz tām, bet šoferiem - nevadīt spēkratu miegainiem vai pārgurušiem.

No 1. aprīļa visām jaunajām automašīnām ir jābūt aprīkotām ar e-zvana sistēmu, kas pēc ceļu satiksmes negadījuma pati piezvanīs glābējiem un nosūtīs avārijas vietas koordinātes.
Šīs sistēmas princips ir – ja persona nonāk ceļu satiksmes negadījumā, automašīnas aprīkojums pats spēj padot signālu uz glābšanas dienesta telefona numuru 112, un glābēji saņem precīzas mašīnas koordinātas. 

Arī mediķi stāsta, šāda sistēma ir nepieciešama, jo  nereti gadās, ka informācija par nelaimi tiek saņemta novēloti. Izšķiroša var būt katra minūte. 

Ja cietušie neatbild uz automātisko zvanu, uz notikuma vietu  uzreiz tiek nosūtīti mediķi, ugunsdzēsēji.
Sistēma norāda precīzu auto atrašanās vietu.

Tirgotāji stāsta -  viņi  jaunajai sistēmai ir gatavi. Visas jaunās automašīnas jau tagad pamazām tiek aprīkotas ar šo funkciju.

Lai e-zvans nostrādātu, transportlīdzeklim jāiekļūst nopietnā avārijā. Sīkas skrambas dēļ sistēma glābējiem pati nezvanīs. 

Jaunā e-zvana sistēma tiek ieviesta visā Eiropas Savienībā. Sākotnējie testi liecina, ka šādā veidā glābēju ierašanās laiku iespējams samazināt pat uz pusi.
Pie katras dzīvesvietas, uzņēmuma, valsts iestādes obligāti būtu jābūt pastkastītei. Tomēr bieži pastnieki saskaras ar to, ka pastkastīšu nav, tāpēc sūtījumu nav kur novietot.
Un tādos gadījumos tas tiek nogādāts atpakaļ sūtītājam. Ja tiek sūtīta vienkārša vēstule, pastnieku pienākumos nav meklēt norādīto vēstules adresātu. 

Pēc tam personas pašas zvana un sūdzas, ka nav saņēmušas vēstules, taču nav bijis pastkastīšu, kur vēstuli ievietot – skaidro Latvijas pastā. 
Kā liecina Latvijas Pasta dati, Latvijā kopumā ir reģistrēts gandrīz 1,1 miljons adrešu, no kurām gandrīz 52 000 adresēs sūtījumu saņēmēji nav uzstādījuši pastkastītes. To skaitā pastkastītes nav arī uzņēmumiem un valsts iestādēm. 

Pastnieki arī norāda, ka nereti pastkastītes, kurās jāievieto sūtījums, nav piemērotas.
Tām būtu jābūt aizslēdzamām un pastkastīšu vajadzībām nebūtu jāizmanto dažādi sadzīves priekšmeti, kuri vēstules un žurnālus nepasargā no lietus vai sniega.
Aukstā laika dēļ skolēni vairākos Latvijas novados un pilsētās turpmākajās dienās un vēl jo vairāk nākamnedēļ drīkstēs neapmeklēt skolu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izglītības iestādi neapmeklē bērni vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par-20 grādiem un bērni vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -25 grādiem.

Aukstuma vilnis Latvijā turpināsies arī nākamnedēļ, kad temperatūra noslīdēs zem -25 grādu atzīmes, bet vietām var būt aukstāks pat par -30 grādiem.
Šādos apstākļos visa vecuma skolēni drīkst palikt mājās un uz skolu nedoties.

Lēmumu par bērna došanos uz skolu vai palikšanu mājās pieņem vecāki, un vēlams ik rītu izvērtēt apstākļus, pirms pieņemt lēmumu, ņemot vērā gan gaisa temperatūru, gan to, cik ilgs laiks skolēnam jāpavada ārpus telpām ceļā uz skolu.
No 1. marta tiks paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks - valsts atbalstu mājokļa iegādei varēs saņemt arī jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

ALTUM garantija ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet nepietiek uzkrājumu pirmajai iemaksai.

Ekonomikas ministrija veikusi aprēķinus, ka 45 000 eiro vērtu dzīvokli ar valsts garantijas palīdzību speciālists varēs brīvi iegādāties 8 mēnešu laikā, turpretī bez valsts garantijām pirmās iemaksas uzkrājums jākrāj būtu gandrīz 3 gadus.
Bez atbalsta programmas jaunajam speciālistam būtu nepieciešams sakrāt naudu kredīta pirmajai iemaksai 20% apmērā no kredīta summas - šajā gadījumā 9000 eiro. Ja viņa alga mēnesī ir 1000 euro uz rokas un pieņemot, ka mēnesī viņš varētu atlikt 270 eiro, pirmā iemaksa viņam būtu jākrāj gandrīz 3 gadus. Savukārt, iegādājoties identisku dzīvokli ar atbalsta programmas palīdzību, pirmās iemaksas apmērs ir tikai 5% no kredīta summas jeb 2250 eiro un to viņš varētu sakrāt vien 8 mēnešos.

Pērn tika secināts, ka lielākais īpatsvars personu, kurām nepieciešams atbalsts mājokļa iegādei, vidū ir personas līdz 35 gadiem, kuru rīcībā ir nelieli finanšu uzkrājumi, kas var būt nepietiekami, lai iegūtu savā īpašumā vajadzībām un finanšu līdzekļiem atbilstošu mājokli. Programmas paplašināšana ar šo mērķa grupu veicinās kvalificēta darbaspēka izaugsmi un piesaisti reģioniem, tādā veidā uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Savukārt garantijas ģimenēm ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot) tiks izsniegtas uz līdzšinējiem nosacījumiem. Persona, kuras apgādībā ir viens bērns, var saņemt ALTUM garantiju 10% apmērā no aizdevuma summas (maksimālais apmērs 10 tūkstoši eiro), ar diviem bērniem - 15% apmērā (līdz 15 tūkstošiem eiro), ar trīs vai vairāk bērniem - 20% apmērā (līdz 20 tūkstošiem eiro). Par garantiju ir noteikta vienreizēja maksa 2,5% apmērā no garantijas summas.

Mājokļu garantiju programmu Altum īsteno kopš 2015. gada. Šajā laikā iedzīvotāju interese par programmu ir tikai augusi, jo iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, jaunām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem, trūkst finanšu līdzekļu kredīta pirmajai iemaksai, lai iegādātos nekustamo īpašumu.
Līdz šā gada 1. janvārim valsts atbalstu mājokļa iegādei saņēmušas vairāk nekā 7300 ģimenes, kurās ir 10 500 bērni vecumā līdz 18 gadiem. Piešķirto garantiju kopējā summa ir 50 miljoni eiro un kopējais ar garantijām piesaistīto hipotekāro aizdevumu apjoms komercbankās ir 445 miljoni eiro. Šajā laikā no galvojumu kopējā skaita lielākā daļa - 62% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 6% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem.

Atbalstu izmantojušas ģimenes visā Latvijā. Proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā - 67% garantiju. No kopējā garantiju skaita 14% garantiju izmantojušas ģimenes Vidzemes reģionā, Kurzemē - 9%, Zemgalē - 7%, savukārt Latgalē - 3%.

Valsts atbalstu ģimenes pamatā izmanto vidēja izmēra dzīvokļu iegādei - aizdevuma summa, ko ar ALTUM garantiju palīdzību aizņemas bankā, vidēji ir 61 tūkstotis eiro. Tie lielākoties ir mājokļi iepriekšējos gados būvētos daudzdzīvokļu namos. Ģimeņu pirmā izvēle ir gatava mājokļa iegāde, tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.
Trešdien, 21.februārī Rīgā notiks starptautiskā YouTube projekta Meallions show kārtējās epizodes filmēšana, kur piedalīties aicināti visi interesenti.
Ja vēlaties savām acīm ieraudzīt, kā top pasaules mēroga realitātes šovs un pavadīt dienu radošā kompānijā, tad šis ir pasākums tieši Jums!

Filmēšana norisināsies no plkst.12 līdz plkst.15 Rīga, Maskavas iela 196, kur jau vairākas nedēļas norit dažādu valstu pārtikas uzņēmēju konkurss, tā uzvarētājs saņems 100 000 dolāru lielu naudas balvu.
Pašlaik ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ņemt dalību realitātes šovā, kas nonāks pie miljoniem skatītāju visā pasaulē.
Šova viesiem būs iespēja ielūkoties filmēšanas procesā, kā arī degustēt produktus un vērot šova dalībnieku gatavošanos kārtējam konkursa uzdevumam.

Par projektu Meallions show:
Februārī un martā Rīgā notiks food-uzņēmējiem veltītā YouTube realitātes šova pirmās sezonas filmēšana. Šova balvu fonds ir 100 000 ASV dolāru. Meallions show piedalīsies jaunie uzņēmēji no visas pasaules, kurus apvieno inovatīvu pārtikas produktu idejas un apņemšanās iekļūt ar tiem globālajos pasaules tirgos.
5 nedēļu laikā 15 dalībnieki no Francijas, Lielbritānijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas un citām valstīm dzīvos Rīgas House of the Meallions - speciāli projekta vajadzībām aprīkotā mājā-studijā, sacentīsies uzņēmējdarbības prasmēs, mēģinās iekļūt finālā, lai cīnītos par galveno balvu un piedāvātu savu produktu pasaules tirgū.
Rīgā tiks filmētas pirmās deviņas šova epizodes, pēdējo trīs epizožu filmēšana notiks Ņujorkā, Londonā un Singapūrā.
Pirmās sezonas fināla cīņa notiks Singapūras ielu tirgos - dalībnieki veiks sava produkta izmēģinājuma tirdzniecību (tirgus testus).
Šovs tiks demonstrēts oficiālajā YouTube kanālā, paredzams, ka to noskatīsies 4 miljoni liela skatītāju auditorija.
Pirmā epizode nāks klajā 22. februārī.

Iedzīvotāji pārāk vieglprātīgi izturas pret elementārām ugunsdrošības prasībām, informē nekustamo īpašumu apsaimniekotāji. 

Piemēram,  pagrabos tiek glabātas neskaitāmas personiskās lietas, tostarp viegli uzliesmojoši materiāli, taču nav ventilācijas, ēkās nav ugunsdrošības sistēmas, nav veiktas arī ugunsdrošības pārbaudes, teritorijā mašīnas novietotas tā, ka ugunsgrēka gadījumā glābšanas dienesti ēkai nevarēs operatīvi piekļūt.
Uz šiem jautājumiem vairākkārt norādījuši arī glābēji. 

Tuvāko dažu gadu laikā pilnībā sāks darboties jaunie ugunsdrošības noteikumi.
Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi: iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai; dūmu detektora pieslēgšana; elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude ar termokameru. 

Ugunsgrēku statistika liecina, ka bojājumi elektroinstalācijā ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kuru dēļ izceļas ugunsnelaimes.
Elektroinstalācijas pārbaude ir pilnīgi jauna prasība, kas veicama reizi desmit gados. Īpaši būtiski tas ir sērijveida namiem un vēl vecākām ēkām, kur vadi vairs nav nekādi jaunie. 

Savukārt dūmu detektori, kuri jau šobrīd ir obligāti gan Lietuvā, gan Igaunijā, ir viens no visvienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savu mājokli. Latvijā tiem visos dzīvokļos jābūt no 2020.gada 1.janvāra, taču būtu ieteicams detektorus sākt lietot jau tagad.
Iesniegumu par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā varēs iesniegt arī elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.
To paredz izmaiņas Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, ko otrdien, 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Šobrīd saskaņā ar likumu personas, kuras vēlas noslēgt laulību, personīgi iesniedz dzimtsarakstu iestādei noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu.

Personām, kas vēlēsies noslēgt laulību, būs iespēja iesniegumu iesniegt uzreiz izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā. Līdz šim personām bija jāvēršas jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, lai saņemtu izziņu par laulības reģistrācijai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, ko vēlāk iesniegt dzimtsarakstu nodaļā, kurā plānots noslēgt laulību.

Jaunā kārtība atvieglos iesnieguma iesniegšanu, to nepastarpināti iesniedzot jau konkrētajā nodaļā, kurā vēlēsies reģistrēt laulību, atzīmē likumprojekta autori.
Līdz ar to iesniegumu personas varēs iesniegt jebkurā sev izdevīgā laikā.

Plānots, ka likuma izmaiņas attieksies tikai uz personām, par kurām ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā.
Ja norādītā informācija Iedzīvotāju reģistrā un iesniegumā nesakritīs, personām būs jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā un personīgi jāuzrāda pretrunu izskaidrošanai nepieciešamie dokumenti, teikts likumprojekta anotācijā.
Likuma grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimā.
Studija “VFS Films”, kas kopš dibināšanas 1997. gadā bija pazīstama kā Vides Filmu studija, nupat nosvinējusi 20 gadu jubileju un piedāvā noskatīties tiešsaistē šajos gados uzņemtās filmas – sekojot studijas Facebook lapai, katru pirmdienu līdz pavasarim varēs iegūt saiti uz kādu no studijas agrīnajām filmām, kas septiņas dienas būs pieejama bez maksas.

Studijas profilā katru pirmdienu tiks publicēta saite uz kādu no studijas agrīnajām filmām, un to septiņas dienas varēs skatīties bez maksas. 

Pirmajā nedēļā ievietotā filma liecina par studijas VFS Films plašajiem starptautiskajiem sakariem un divām valstīm, ar ko šie sakari ir visciešākie – Lietuvu un Gruziju. Lietuviešu dokumentālā kino vidējās paaudzes klasiķis Audrius Stonis veidojis vairākas VFS Films producētas filmas, viņš šobrīd kopā ar producentu Uldi Cekuli un režisori Kristīni Briedi strādā arī pie Latvijas Simtgades filmas Laika tilti, bet VFS Films jubilejas kontekstā un pieminot februāra sākumā pāragri aizgājušo talantīgo lietuviešu operatoru Audriusu Kemeži (1973-2018), Vimeo platformā ievietota Stoņa režisētā dokumentālā filma Ramins (2011) – poētisks stāsts par gruzīnu brīvās cīņas veterānu un viņa cīņu ar pēdējo, visgrūtāk pieveicamo pretinieku – vientulību (links uz filmu - https://vimeo.com/30162045) 

Pirmdien, 19. februārī, VFS Films piedāvās saiti uz nākamo filmu – režisores Lailas Pakalniņas dokumentālo komēdiju Sniegs (2012), kas apspēlē latviešu kaislību uz kalnu slēpošanu, lai gan augstākais kalns Latvijā sasniedz nieka 300 metrus virs jūras līmeņa un sniega Latvijas ziemās vairs tikpat kā nav. Šīs filmas esenci vēl skaidrāk pauž angliskais nosaukums Snow Crazy... 

1997. gadā dibinātā studija VFS Films ir neatkarīga, aktīva un starptautiski novērtēta filmu un TV raidījumu producēšanas kompānija, kuras sākotnējais fokuss uz dabas un vides filmām gadu gaitā izvērties par profesionālu prasmi stāstīt vizuāli izcilus un saturā bagātus stāstus par cilvēkiem, vēsturi un sabiedrību. Studijas nelielais kodols piesaista dažādus kinovides profesionāļus uz atsevišķiem darbiem, attīsta nopietnu starptautisku sadarbību un veido filmas, kas regulāri piedalās nozīmīgākajos pasaules dokumentālā kino festivālos. 
Jaunākajā  laimes indeksā secināts, ka 60% Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi.
Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums.

Salīdzinājumam 2016. un 2015. gadā šis rādītājs attiecīgi sasniedza 63% un pat 70%. Vienlaikus saglabājas tendence, ka cilvēku laimes sajūta ģimenē ir augstāka. Ievērojami audzis iedzīvotāju skaits, kas savā ģimenē jūtas ļoti laimīgi, uzrādot vēsturiski augstāko rezultātu - 18%, tostarp laimīgākās ir ģimenes ar bērniem.

Laimes sajūtu veicina ciešās ģimenes attiecības, un, jo kuplāka ģimene, jo laimīgāki jūtas Latvijas iedzīvotāji, liecina jaunākā laimes indeksa dati. Laimi ģimenē atraduši 73% cilvēku, un vislaimīgākie ir jauni cilvēki, precētie pāri, cilvēki ar bērniem un tie, kuri dzīvo lielās ģimenēs - četri vai pieci cilvēki zem viena jumta.

Tāpat vērojams līdz šim zemākais laimīgo vīriešu īpatsvars - tikai 56%.

Vērtējot laimes sajūtu kopumā, starp laimīgajiem visbiežāk ir gados jauni cilvēki, precētie pāri, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un publiskajā sektorā strādājošie.

Savukārt visretāk laimīgi ir sociāli mazāk aizsargātie - seniori un bez darba palikušie. Turklāt laimes sajūtas trūkums bieži vien saistīts ar vientulību un neveiksmēm privātajā dzīvē.

Interesanti, ka, apskatot reģionālo ainu, kopējā laimes sajūta iedzīvotāju vidū visaugstāk vērtēta Rīgā un Latgalē, tikmēr zemākie laimes rādītāji vērojami Vidzemē, kur laimīgi jūtas 58% iedzīvotāju. Bet visaugstākais nelaimīgo īpatsvars ir Zemgalē, kur tādi jūtas 15% iedzīvotāju.

Saskaņā ar CSDD pētījumu sabiedrība hroniski neizguļas, tādēļ cilvēki aizvien biežāk riskē iemigt pie auto stūres.
Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums ir viens no trim bīstamākajiem slepkavām uz ceļa.
Kā atpazīt nogurumu un kā ar to cīnīties? Tāpēc CSDD pirmo reizi Latvijā rīko satiksmes drošības kampaņu pret nogurumu pie auto stūres "Apstājies, pirms atslēdzies!", vēršot sabiedrības uzmanību neapzinātam riskam - nogurumam. Nākamnedēļ tiks sniegti plašāki skaidrojumu par šo kampaņu. 
Ik mēnesi  aptuveni 250 autovadītāju pamet notikuma vietu pēc satiksmes negadījuma izraisīšanas.

Sodi par šādu pārkāpumu ir ļoti bargi, no 70 līdz 700 eiro vai “tiesību” atņemšana no trīs mēnešiem līdz diviem gadiem.

Tikmēr Rīgas reģionā notikuma vietu pērn bija pametuši 3 200 autovadītāju, no tiem 60% izdevās sameklēt. Galvaspilsētā ir ļoti attīstīta videonovērošanas sistēma.

Par šādu tendenci pamest notikuma vietu nobažījušies ir eksperti, kas to skaidro ar nespēju uzņemties atbildību. 
Uuzbraucot cilvēkam un aizmūkot, autovadītājs neapzinās, ka sāksies sirdsapziņas pārmetumi, stāsta sociālais psihologs Ivars Austers, kurš ir pētījis autovadītāju uzvedību.

Katru gadu vairāki autovadītāji, kuri ir uzbraukuši gājējam vai saskrāpējuši citu auto un pametuši notikuma vietu, paši pēc laika ierodas policijā.
Skaidrojums  - viņi nespēja sadzīvot ar ļoti lielu vainas sajūtu.

Ja ir gadījies izdarīt pat ļoti nelielu bojājumu svešai automašīnai un tās īpašnieks nav bijis klāt, atstāt viņam zīmīti ar savu kontaktinformāciju, pēc policijas domām, nav pareiza rīcība.
Uz negadījuma vietu noteikti jāizsauc policijas darbinieki. Jo pretējā gadījumā tas tiks uzskatīts par negadījuma vietas pamešanu.
Aptuveni 2% no visiem transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa Latvijas ceļiem, satiksmē piedalās bez  OCTA polises  un ar neizietu tehnisko apskati – tas ir lielāks skaits bezatbildīgo šoferu nekā tika domāts.
Šāda aina atklājusies pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja un CSDD veiktās kampaņas.

To, vai automašīnas izgājušas tehnisko apskati un iegādājušās OCTA, kampaņas laikā pārbaudīja divos veidos. Uz laiku pārprogrammējot stacionāros radarus, kas fiksēja ne tikai braukšanas ātrumu, bet arī šo dokumentu esamību, kā arī pastiprināti patrulējot uz ceļiem. 

Kampaņas laikā tika pārbaudīti 16 000 spēkratu, 9500 šoferīšu saņēma sodus par viena vai otra dokumenta neesamību.
Sods par braukšanu bez tehniskās apskates un derīgas OCTA ir līdz 120 eiro, kā arī 2 soda punkti par katru no pārkāpumiem.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) veiktā aptauja par pārtikas kvalitātes zīmēm Latvijā rāda, ka pārtikas kvalitātes zīmēm uzmanību pievērš 75% patērētāju.

Latvijas iedzīvotāju vidū atpazīstamākās kvalitātes zīmes ir Zaļā un Bordo karotīte – Zaļo karotīti atpazīst 90% patērētāju, bet Bordo karotīti – 54%.
Pēc tam seko tādas zīmes kā Latvijas Ekoprodukts un Zaļā Ekolapiņa. 

Gan atpazīstamības, gan patērētāju uzticēšanās ziņā līderpozīcijas pieder Zaļajai karotītei – tai kopumā uzticas 59% patērētāju, savukārt Bordo karotītei – 28%.
Citām pārtikas kvalitātes zīmēm uzticamības līmenis ir zemāks. 

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 113 uzņēmumu 464 produktam, bet Bordo karotīte – 42 uzņēmumu 237 produktiem. 
27. un 28. februārī jau 13. reizi visā Latvjiā norisināsies Notāru dienas.
To laikā ikvienam interesentam ir iespēja apmeklēt notāra bezmaksas konsultāciju un iegūt atbildes uz sev interesējošajiem juridiskiem jautājumiem.

Šogad Notāru dienās īpaša uzmanība tiks pievērsta gan sabiedrības informēšanai par to, kā sevi pasargāt no krāpniekiem, gan arī tam, kā nekļūt par upuri iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Zvērinātu notāru pieredze rāda, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās.
Ja pirms 10 – 15 gadiem mēs itin droši varējām runāt par to, ka visbiežāk par krāpnieku upuriem kļūst seniori un vientuļi cilvēki, kuriem ar juridiskām shēmām izkrāpa īpašumus vai finanšu līdzekļus, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Neviens vairs nav pasargāts un var kļūt par upuri, tādēļ ikvienam no mums ir jābūt sevišķi uzmanīgam. 

Šā gada notāru dienas ir īpašas arī tāpēc, ka drīzumā tiks atklāts notāru digitālais portāls.
“Par šo jauninājumu esam īpaši gandarīti. Turpmāk ikvienam notāra pakalpojumi būs pieejami arī attālināti; arī tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ atrodas ārpus Latvijas,” norāda Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.

Bezmaksas notāru kosultācijas notiks 27. un 28. februārī no 10.00 – 16.00 notāru birojos klātienē.
Turklāt, uzdot jautājumus notāram varēs arī attālināti, izmantojot Skype (lietotājvārds: Notaru dienas). 
Ja esi jaunietis vecumā no 15 līdz 29 gadiem, pašlaik nemācies, nestrādā algotu darbu, neapgūsti arodu pie amata meistara un neesi reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks, piesakies atbalstam projektā “PROTI un DARI!”. 

Eiropas Sociālā fonda finansētais projekts ir unikāls ar to, ka katram projektā iesaistītam jaunietim tiek sniegts individuāls, tieši viņam domāts atbalsts.
Balstoties uz jaunieša prasmēm, interesēm, iespējamiem attīstības virzieniem un vajadzībām, jaunietim tiek izstrādāta individuālo pasākumu programma, piedāvājot piemērotus atbalsta pasākumus, kas var ietvert tādas aktivitātes kā neformālās un ikdienas mācīšanās, speciālistu konsultācijas (psihologs, karjeras konsultants u. c., izņemot ārstniecības personālu), dalība pasākumos (nometnes, semināri, sporta aktivitātes, kultūras pasākumi), brīvprātīgais darbs, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izvēlētos iegūt profesionālo kvalifikāciju vai apgūt arodu pie amata meistara, iesaiste vietējās sabiedriskajās aktivitātēs, specifiski pasākumi mērķa grupas jauniešiem ar invaliditāti.

Katrs jaunietis, īstenojot savu individuālu pasākumu programmu, var tikt iesaistīts projektā līdz 9 mēnešiem.

Ikvienu jaunieti, kas vēlas saņemt individuālu atbalstu un piedalīties projektā “PROTI un DARI!”, aicina griezties savā pašvaldībā.

Katru jaunieti ikdienas gaitās atbalstīs programmas vadītāji un mentori – izglītības un jaunatnes lietu speciālisti, jauniešu biedrību pārstāvji, dažādu izglītības iestāžu darbinieki, karjeras konsultanti un citu jomu un nozaru pārstāvji un speciālisti. Tas nozīmē, ka katrs jaunietis varēs ne tikai līdzdarboties ar interesantiem un daudzveidīgiem cilvēkiem, bet arī pārņemt pieredzi un sev vērtīgas zināšanas turpmākajiem dzīves panākumiem. 

Projekta mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.
Ziemeļamerikā līdz pat 30 % cilvēku vecuma grupā no 18 līdz 54 gadiem cietuši no veselības problēmām saistībā ar trauksmi un stresu. To piedzīvo puse studentu un strādājošo. Trauksmes mocīti, cilvēki trīs līdz piecas reizes biežāk apmeklē ārstu, un viņiem ir sešas reizes lielāka iespējamība nokļūt slimnīcā ar psihiskiem traucējumiem nekā tiem, kuriem trauksme nav novērota.

Sekas – 65% amerikāņu katru dienu lieto medikamentus un 43% uzlabo garastāvokli ar recepšu zālēm.
Otrs izplatītākais veids, kā cīnīties pret trauksmi, ir psihologa vai psihiatra apmeklēšana.

Un trauksme ir viena no izplatītākajām garīgās veselības problēmām Rietumu pasaulē. Bieži tai pievienojas grūti ārstējamas panikas lēkmes, bailes un pārmērīga raizēšanās.
Kanādiešu neirobiologi atklājuši, ka ir skaņdarbi, kas šos simptomus mazina labāk nekā medikamenti.
Citas iedarbīgas stratēģijas trauksmes sindroma kontrolei ietver meditāciju, masāžu un jogu.

Zinātnieki arī atklājuši, ka trauksmes mazināšanai ļoti labi noder arī mūzikas terapija.
Neirobiologi pat atraduši mūziku, kas nodrošina klausītājiem labāku relaksāciju nekā citi skaņdarbi un pat samazina trauksmi par 65 %. Šī apbrīnojamā skaņdarba nosaukums ir “Weightless”, un to izpilda grupa “Marconi Union”.
Ārsti atzinuši, ka šī dziesma var samazināt asinsspiedienu, padarīt lēnāku sirds ritmu un novērst stresu.

Novērtē, vai tā tiešām ir!

Tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā tās ir kļuvušas ne vien par neaizvietojamu saziņas rīku, bet arī par uzticamu palīgu gan darba, gan privātajā dzīvē.
Jāatzīst, ka viedtālrunis ir izmainījis veidu, kā komunicējam ar sev tuvajiem un pat to, kā būvējam attiecības ar apkārtējiem.
Saskaņā ar  pētījumu, liela daļa cilvēku mūsdienās savu sociālo dzīvi nevar iedomāties bez telefona, un tendences liecina, ka telefons indivīda sociālās dzīves veidošanā ieņems arvien lielāku lomu arī nākotnē.

Pētījums veikts 12 Eiropas valstīs, kura ietvaros tika noskaidroti cilvēku viedtālruņu lietošanas paradumi.
Pētījuma gaitā tika noskaidrota nozīmīgā loma, ko ieņem viedtālrunis moderna cilvēka dzīvē. 84% no respondentiem atzina, ka viedtālruni izmanto saziņai ar sev tuvajiem. Savukārt 78% cilvēku īpaši izcēla telefona nozīmīgumu brīžos, kad tuvinieki dodas prom uz ilgāku laiku.

Veiktā pētījuma dati atklāj, ka 45% respondentu, sazinoties ar tuvajiem telefoniski, saka "Es tevi mīlu", savukārt 11% respondentu telefoniski atgādina tuviniekiem, ka ilgojas pēc viņiem.

To, ka tālrunim ir īpaša nozīme mūsdienu cilvēka dzīvē, apstiprina ne tikai pētījums, bet arī profesionāļi, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem. Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas centra "Intellego" psiholoģe Katrīna Žaltkovska stāsta, ka cilvēkam uz visu tehnoloģiju attīstību jāskatās no diviem skatu punktiem.
"No vienas puses tās mums palīdz izveidot, uzturēt un uzlabot attiecības, jo tālrunis ir tas resurss, kas mums šobrīd palīdz sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem. No otras puses skatoties, attiecības, kas veidotas ar tehnoloģiju starpniecību krietni atšķiras no tām, kas ir starp cilvēkiem klātienē," atzīst speciāliste.
Pēc Katrīnas Žaltkovskas domām, viedtālruņu plašo iespēju dēļ attiecības izveidot mūsdienās noteikti ir iespējams ātrāk un vienkāršāk. Arī kādreiz cilvēki satikās caur kopīgām interesēm un nodarbēm taču šobrīd tehnoloģijas dod mums iespēju ātrāk atrast cilvēkus, ar kuriem sakrīt intereses.

Tāpat psiholoģe atzīst, ka diemžēl mūsdienās situācija, kad kāds tuvinieks devies dzīvot uz kādu citu tuvāku vai tālāku valsti nav retums, un tehnoloģijas palīdz mums jebkurā vietā un laikā sazināties ar tiem, kas nav blakus. Lai gan ilgtermiņā saziņa telefoniski nespēj sniegt tikpat augstu attiecību kvalitāti kā tikšanās klātienē, īstermiņā tā palīdz nepazaudēt kontaktu un būt lietas kursā par otra cilvēka dzīvi.
"Lielākais risks tad, kad kāds tuvinieks dodas prom, ir neizpratne par to, ka dzīve "iet uz priekšu" un mainās gan tam, kurš paliek, gan aizbraucējam. Atgriežoties un satiekoties pēc kāda laika, var rasties maldīga sajūta, ka satiekamies tur pat un tādi paši, kā šķīrāmies, bet tā nav. Katram pa vidu ir bijušas savas ikdienas rūpes, notikumi, pieredzes, tāpēc ir nozīmīgi izmantot telefona sniegtās iespējas un ikdienā padalīties savos iespaidos un izjūtās ar sev tuvajiem," stāsta speciāliste.

Taču psiholoģe atgādina, ka, lai cik tālu attīstītos tehnoloģijas, tās vienmēr strādās par labu cilvēkam tad, ja viņš pats tās izmantos gudri, kā arī spēs attiecības uzturēt arī reālajā dzīvē.
"Cilvēkam ir jāprot tehnoloģijas izmantot pareizi, lai tās darbotos viņa labā, līdzīgi kā ar uguni – ja uguni izmantojam pareizi un ierobežojam to, tā nāk mums par labu, bet brīdī, kad to vairs nekontrolējam, tā var mūs apdraudēt," piebilst Katrīna Žaltkovska.
CSDD apkopotā statistika liecina, ka bojā gājušo gājēju skaits  vēl aizvien ir augsts.
2017.gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 51, bet ievainoti 889 gājēji. 

Tādēļ arī šogad CSDD sadarbībā ar Latvijas Samariešu apvienību gājējiem dāvinās košas un drošas gaismu atstarojošas vestes, jo viens no galvenajiem traģēdiju iemesliem vēl aizvien ir tas, ka gājējs tumsā ir neredzams. 
Pēc Valsts policijas datiem 65% no traģēdijām notiek diennakts tumšajā laikā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi katru nedēļu dodas vairākos izsaukumos, lai sniegtu palīdzību satiksmes negadījumos cietušiem gājējiem.
Traumas visbiežāk ir ļoti smagas un dzīvībai bīstamas – galvas traumas, iekšējo orgānu bojājumi, komplicēti kaulu lūzumi, mugurkaula bojājumi, kas prasa ilgstošu un sarežģītu ārstēšanu vai rada invaliditāti, atstājot sekas uz visu turpmāko dzīvi. Kā norāda mediķi – sadursmē ar auto, gājējs nekad neuzvarēs.  

Daudzos gadījumos tieši gājēja piesardzība uz ceļa un savai drošībai veltīts mirklis, uzvelkot gaismu atstarojošu vesti, būs izšķirošs.

Lai arī ik gadu pie cilvēkiem nonāk vairāki tūkstoši gaismu atstarojošo vestu, tomēr vēl aizvien ir gadījumi, kad cilvēki aizmirst uzvilkt vesti vai to lieto nepareizi. Piemēram, reģionālo reidu laikā kāda sieviete atzinās, ka viņai veste ir, bet tā tiek nēsāta rokassomiņā. Savukārt cits gājējs uzvelk vesti, bet tai pa virsu uzliek mugursomu. 

Pirmais gājēju drošības reģionālais reids notiks 15. februārī. plkst. 17:30, Valmierā, vēlāk reidi plānoti arī citviet.


Polijā smēķējošiem darbiniekiem varētu nākties strādāt ilgāk, lai atstrādātu laiku, kuru viņi pavadījuši smēķēšanas pauzēs.
Šādus noteikumus ierosinājusi valdības izveidota komisija, kas izstrādā labojumus Darba kodeksā.
Ierosinātos grozījumus Darba kodeksā komisija publiskos marta vidū.

Polija arī  janvārī pieņēma likumu, kas paredz pakāpeniski aizliegt tirdzniecību svētdienās vairumā Polijas tirdzniecības vietu.
Sākot no 1.marta, tirdzniecība būs aizliegta divas svētdienas mēnesī, bet jau 2020.gadā tirdzniecība  būs atļauta vienīgi septiņas svētdienas gadā.

Aizliegums neattieksies uz tīmekļa veikaliem, benzīntankiem, lidostām, maiznīcām, aptiekām un puķu veikaliem.
Gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam ir kāds tuvāks vai tālāks radinieks vai mīļš cilvēks, kurš kādu apsvērumu dēļ dzīvo ārzemēs. 

Vairākus gadus lolotā projektā ikviens no viņiem tika aicināts izstāstīt savu dzīves stāstu vai sajūtu par Latviju – uz maza auduma gabaliņa.
No tiem tapusi simtgades dāvana - “Stāstu sega Latvijai”, kas apceļos Latvijas pilsētas. 

Desmit metru gara un trīs metrus augstā  “Stāstu sega Latvijai” vēstī 1100 ārzemēs esošu tautiešu dzīvesstāstus, domas un jūtas par Latviju.
Te atrodami gan Otrā pasaules kara trimdas stāsti, gan mīlasstāsti, kas aizveduši uz citām zemēm, un sirsnīgas vēstules dzimtajai pusei.
Jo katram auduma kvadrātiņam līdzi atceļojis arī rakstisks stāsts, ko ikviens apmeklētājs varēs izlasīt digitālā formā. 

Alūksnes muzejā sega viesosies līdz 3. martam. Kopumā aicinājumam izstādīt segu šobrīd atsaukušās 10  pašvaldības, un nākošā pieturvieta būs Madona.
Pirms četriem gadiem pēc pašvaldības iniciatīvas Siguldas pilsētas vidusskolā tika uzsākta unikāla programma - izveidota pirmā sporta klase, kurā papildus vispārējai izglītībai skolēniem mācību stundu ietvaros tiek nodrošinātas daudzveidīgas sportiskās aktivitātes, kā arī interešu izglītības un ārpusstundu aktivitātes.

Šajā mācību gadā sporta klases programmu apgūst jau vairāk nekā 100 skolēnu no 1. līdz 4.klasei.
Viens no sporta klases idejas iniciatoriem, skeletona treneris un bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda" direktors Dainis Dukurs uzskata, ka sporta klase ir viena no iespējām, kā Siguldas novadā mērķtiecīgi veidot nākamos olimpiešus.

Sporta klases skolēniem katra diena sākas ar sporta stundu, savukārt pēc mācību stundām, atbilstoši sezonai, bērni trīs reizes nedēļā apmeklē vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības - vieglatlētiku, slēpošanu, peldēšanu vai citas.
Interešu izglītības nodarbību vadīšanai tiek pieaicināti profesionāli sportisti, vasaras brīvlaikā sporta klases audzēkņi piedalās sporta nometnēs, bet sporta veidus skolēni iepazīst apmeklējot dažādas sacensības.

"Sporta klase nodrošina skolēniem iespēju apgūt ne tikai zināšanu, prasmju un attieksmju kopumu, kas nepieciešams personības izaugsmei, bet arī veido vispusīgi attīstītu, fiziski spēcīgu un veselīgu jauno novada iedzīvotāju paaudzi. Ņemot vērā Siguldā pieejamo sporta infrastruktūru - bobsleja un kamaniņu trasi, mūsdienīgo sporta centru, kā arī sporta tradīcijas, šeit ir radīti visi priekšnosacījumi jaunai profesionālo sportistu paaudzei, kas nākotnē varētu papildināt Latvijas olimpisko medaļu skaitu," pauž Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa, norādot, ka arī vecāku interese par iespēju bērniem apmeklēt Siguldas pilsētas vidusskolas sporta klasi ar katru gadu pieaug.

Lai izvērtētu sporta klases ieguvumus, regulāri tiek vērtēti skolēnu sasniegumi, mācību rezultāti un veselības stāvoklis, kas apliecina, ka sporta klašu audzēkņi līdztekus sportiskajiem sasniegumiem, uzrāda labas un teicamas sekmes mācībās, retāk slimo, ir daudz disciplinētāki un organizētāki.

Ikdienas sporta nodarbības rosina skolēnus būt aktīviem - vairāk nekā 80% no sporta klases audzēkņiem, papildus ikdienas sporta aktivitātēm, ir jau izvēlējušies kādu no sporta veidiem attīstīt profesionālā ievirzē, uzsākot mācības Siguldas Sporta skolā.
Janvāra beigās un februārī CSDD sadarbībā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju piedāvāja autovadītājiem Rīgā un reģionos uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos.
Šogad bezmaksas konsultācijas Rīgā, Biķernieku trasē, kā arī Rēzeknē un Valmierā apmeklēja vairāk nekā 600 autovadītāju.

Drošas braukšanas speciālisti nodarbību dalībniekiem skaidro drošas braukšanas pamatprincipus, bremzēšanas ceļa garumu ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā censties izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem tiek sniegti skaidrojumi par auto riepu stāvokli, to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.

Braukšanas apmācībās piedalās kā vīrieši, tā arī sievietes. Būtiski, ka tās ir iecienījuši autovadītāji, kuru stāžs ir ap 10 gadiem.
"Šķiet, ka tieši tie šoferi, kuri ir kaut ko pieredzējuši uz ceļa, saprot, ka braukšanas prasmes ir jāpilnveido regulāri. Mācīties nekad nevar būt par daudz!" uzsver Biķernieku trases drošas braukšanas eksperts un konsultāciju vadītājs Normunds Lagzdiņš.

Konsultāciju laikā tika veikts arī pētījums par reālo automobiļu riepu stāvokli.
"Kopumā autovadītāji ar katru gadu kļūst zinošāki kā braukšanas prasmju ziņā, tā arī ziemas riepu lietošanas jomā. Ja uzsākot apmācības 2015. gadā katram septītajam auto ziemas riepas neatbilda noteiktajām prasībām, tad šogad tikai katrai 15 automašīnai riepu protektora dziļums bija četri un mazāk milimetri.", skaidro Lagzdiņš.

Šogad viens no konsultāciju dalībniekiem, lai pārliecinātos par savas automašīnas vadāmības un bremzēšanas kraso atšķirību uz slidena seguma, pēc pirmās konsultācijas iegādājās jaunas ziemas riepas. "Liels bija viņa pārsteigums par to, cik stabili auto ar jaunā riepām turējās uz ledus!" komentēja CSDD pārstāvis.

CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos. Četru gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši autovadītāju.

Atkarībā no laika apstākļiem, braukšanas konsultācijas tiks piedāvātas arī turpmāk.
Seko līdzi informācijai: www.bksb.lv un www.csdd.lv, kā arī sociālajos tīklos. 
Mūsdienās iepazīšanās portāli ir kļuvuši par vienu no populārākajiem veidiem kā iepazīties ar jauniem cilvēkiem un atrast savu otro pusīti.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina patērētājus būt uzmanīgiem, reģistrējoties tiešsaistes iepazīšanas portālos, un rūpīgi iepazīties ar portāla lietošanas noteikumiem, lai nenāktos pārmaksāt un prieku par otrās pusītes atrašanu neaizēnotu pārlieku lielais rēķins.

Lielākajā daļā iepazīšanās portālu ir iespējams par maksu iegādāties papildus iespējas un uzlabot savu profilu.
PTAC atgādina, ka, izmantojot maksas pakalpojumus tiešsaistes iepazīšanās platformās, patērētājiem ir tiesības atteikties no pakalpojuma 14 dienu laikā. Šajā laikā pakalpojuma sniedzējam ir jāatgriež patērētāja samaksātā nauda, taču ne vienmēr tas notiek pilnā apmērā.
Piemēram, ja patērētājs ir izmantojis platformu, lai sazinātos un apskatītu citu lietotāju profilus, pakalpojuma sniedzējs argumentē, ka iepazīšanās vietne ir sākta lietot un pakalpojuma sniedzējam ir tiesības saņemt samaksu par sniegto pakalpojumu. Pakalpojuma maksa bieži vien sasniedz 50% no abonementa maksas, dažos gadījumos pat vairāk. Pakalpojuma sniedzēji šos cenrāžus pamato ar apgalvojumu, ka šāda tipa pakalpojumā svarīgākais ir iegūto kontaktu skaits nevis platformā pavadītais laiks.

Savukārt brīdī, kad esat izlēmis pārtraukt iepazīšanās portāla lietošanu, aicinām patērētājus rūpīgi izlasīt noteikumus par atteikšanos no abonementa. Parasti tie ir norādīti abonementa noteikumu beigās un maza izmēra tekstā.

Profila dzēšana var arī nenozīmēt automātisku abonementa izbeigšanu. Dažādiem pakalpojumu sniedzējiem atšķiras kārtība kādā tiek pagarināts platformas lietošanas abonements. Piemēram, dažas platformas pagarina abonementu automātiski, bet citas informē patērētāju pirms abonementa pagarināšanas. Neuzmanīgāks lietotājs var šādas nianses nepamanīt un uzskatīt, ka tiešsaistes iepazīšanās platformas lietošanu ir pārtraucis, lai gan joprojām turpinās platformas abonements un pieaug pakalpojuma rēķins. 

Šogad viena no PTAC prioritārajām uzraudzības jomām ir iepazīšanās portāli, kuru pārbaužu rezultāti būs zināmi pēc vairākiem mēnešiem.

Padomi iepazīšanas portālu lietošanā:

o Uzmanīgi izlasi visus nosacījumus (līguma noteikumus) un pārliecinies, ka tie atbilst Tavām interesēm;
o Ja īsi pēc reģistrēšanās saproti, ka iepazīšanās platforma neatbilst tavām vajadzībām, pārstāj to lietot un rakstiski lūdz pārtraukt līgumu, neaizmirsti saglabāt kopiju. Tas var palīdzēt samazināt vai atcelt kompensācijas maksas. Painteresējies iepriekš par to, cik liela kompensācija būs nepieciešama;
o Ja līguma noteikumi šķiet neskaidri vai netaisnīgi, vērsieties pie pakalpojuma sniedzēja. Atgādinām, ka līgumā iekļautie netaisnīgie līguma noteikumi nebūs spēkā;
o Īpašu uzmanību pievērsiet līguma noteikumiem par personas datu apstrādi;
o Pirms maksas pakalpojuma iegādāšanās noskaidro, par kādu lietošanas periodu tiks veikta samaksa un atzīmējiet kalendārā šī perioda beigu datumu.
Facebook Draugiem Twitter Instagram