Šodien Rīgā notika pirmais akcijas “100 km Latvijas simtgadei” skrējiens, kurā ikviens skriešanas vai nūjošanas entuziasts var piedalīties bez maksas.

Kopumā akcija notiks 11 posmos līdz 9.oktobrim.
Skrējieni notiks pa Rīgas tiltiem, Lucavsalu un AB dambi un tas ir viens no Latvijas simtgades Rīgas programmas pasākumiem. Šoreiz starts un finišs bija AB dambī.

Piedaloties vismaz desmit sacensību posmos un katru reizi veicot desmit kilometru distanci, iedzīvotājiem ir iespēja noskriet vai nosoļot savus 100 kilometrus par godu Latvijas simtgadei.

Finanšu ministrija sagatavojusi priekšlikumus Čeku spēles organizēšanai, kas paredz pirmo spēli rīkot 2019. gada augustā.

 Čeku spēles mērķis ir veicināt nodokļu saistību brīvprātīgu izpildi, aicinot iedzīvotājus pieprasīt no saimnieciskās darbības veicējiem un komersantiem darījumu apliecinošu dokumentu, kā arī mazināt ēnu ekonomiku valstī. Plānots, ka no čeku izlozes nodokļu ieņēmumi pieaugs par 3 miljoniem eiro.

Saskaņā ar sagatavoto likumprojektu izlozēs plānots izmantot čekus ar vērtību virs 5 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Čeki spēlei tiks reģistrēti, izmantojot mobilās aplikācijas vai citus digitālos risinājumus. Čeku spēli organizēs Valsts ieņēmumu dienests.

Loterijas dalībniekiem būs jāreģistrē darījumu apliecinošu dokumentu interneta vietnē, aizpildot reģistrācijas formu un norādot darījuma, čeka un tirdzniecības vietas informāciju. Tāpat būs jānorāda arī loterijas dalībnieka mobilā tālruņa numurs, lai ar viņu varētu sazināties.

Čeku spēli organizēs nedēļas un mēneša izlozēs.
Nedēļas izloze laikā varēs laimēt 10 naudas balvas – katru 200 eiro vērtībā.
Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 3000 eiro vērtībā.

Plānots, ka izlozes uzvarētāja noteikšanai tiks atlasīti 70% no čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm par sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorijā. Savukārt 30% atlasīs no čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm, kas izsniegtas par iegādātajām precēm publiskajās tirdzniecības vietās Latvijas Republikā.

Lai izstrādātu nepieciešamo IT sistēmu, šā gada valsts budžetā ir paredzēts finansējums 200 000 eiro apmērā.
Līdzīgas čeku loterijas notiek arī citās valstīs.
Privātajos pensiju fondos jeb 3.pensiju līmenī iemaksas veic vien 4-5% ekonomisko aktīvo Latvijas iedzīvotāju,  prezentējot jaunāko Pensiju fondu apskatu, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja  Kristīne Lomanovska.

Kaut arī pērn kopējais pensiju – gan valsts fondēto jeb 2.pensiju līmeņa, gan 3.pensiju līmeņa ienesīgums uzskatāms par veiksmīgu, privāto pensiju fondu ienesīgums nebija tik liels, kāds tas bija 2.pensiju līmenim.
Kopumā pērn kopējās iemaksas 2.pensiju līmenī bija 424 miljoni eiro, bet peļņa - 90 miljoni eiro. Savukārt 3.pensiju līmenī kopējās iemaksas pērn bija 77 miljoni eiro, bet peļņa - 11 miljoni eiro.

Viņa uzsvēra, ka patlaban līdzekļus uzkrājumiem privātajos pensiju fondos lielākoties novirza iedzīvotāji vecumā pēc 40 gadiem, tādēļ, Lomanovskas ieskatā, būtu svarīgi domāt par pensiju uzkrājumu veikšanu jau laicīgāk.
Viņa arī atzīmēja, ka tikai 6% darba devēju Latvijā veic iemaksas pensiju fondos par saviem darbiniekiem. Līdz ar to viņa skaidroja, ka būtu svarīgi ņemt piemēru no tādām labklājības valstīm kā Lielbritānija, kurā tiek īstenota "auto-enrollment" programma, mudinot darba ņēmējus pašiem iesaistīties pensiju uzkrāšanā.
       

Fizisko personu datu aizsardzības likums ikvienam iedzīvotājam ļauj divas reizes gadā bez maksas uzzināt, kādu informāciju valsts iestādes par viņu ir vākušas. 
Netiek atklātas ziņas, kuras saistītas ar policijas vai citas izmeklējošās iestādes darbībām.

Taču pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis to amatpersonu skaits, kuras sodītas par darbam pieejamo datu bāžu izmantošanu personīgām vajadzībām – par to stāsta sabiedriskais  medijs. 

Visbiežāk KNAB redzeslokā nonāk Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas. Šīm divām institūcijām ir pieeja ļoti plašai informācijai.
Šogad sodītas jau sešas amatpersonas, kuras ziņkārības apmierināšanai lūrējušas informācijas krātuvēs.

Policijā un Valsts ieņēmumu dienestā saka – pārsvarā meklē informāciju par sevi vai saviem tuvajiem.
Daži gadījumi liecina, ka  piemēram, kāda VID darbiniece 27 reizes divu gadu laikā labojusi datus par sevi, bet kādā personiskā civilstrīdā iesaistīts  policists darbā pieejamās informācijas datos  meklējis informāciju  par konflikta otru pusi.

Mēdzot būt arī neuzmanības kļūdas, rakstot, piemēram, viena cilvēka personas kodu, samisējas cipari un izlec informācija par citu cilvēku.

Katrs cilvēks divas reizes gadā var prasīt, kas par viņu savākts jebkurā personas datu apstrādes sistēmā.
Maija beigās, kad spēkā būs jaunā datu uzraudzības regula, informāciju varēs prasīt kaut katru dienu.
Ar iesniegumu var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. 
Nacionālā vēstures muzeja filiālē Dauderi šajās dienās norisinās Simtgades seriāla "Sarkanais mežs" filmēšana. 

Daudzsēriju filma vēstīs par Nacionālo partizānu cīņu pret padomju okupāciju 20. gadsimta 40. gadu nogalē un 50. gadu sākumā.

Dauderos  tika filmēta epizode seriāla astotajai sērijai – balle pie vēstnieka Zariņa, kuru atveido Nacionālā teātra aktieris Uldis Dumpis. Viņa kundzes lomā Aurēlija Anužīte. Dauderi seriālā būs viņa Londonas rezidence. Balle filmā tika rīkota par godu Cēsu kauju atceres dienai. 

Seriāla notikumi risinās 1949. gadā. Padomju Savienība ir okupējusi Baltijas valstis. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mežos slēpjas nacionālie partizāni, kuri cer uz Rietumu pasaules atbalstu cīņā par Baltijas valstu brīvību. Laiks iet, bet palīdzība kavējas. 

Seriālam  "Sarkanais mežs" paredzētas deviņas sērijas.
Lietuvā iecerēts šovasar atvērt tūristiem Baltijas valstīs augstāko dzelzceļa tiltu pār gleznaino Dubīsas upes ieleju Raseiņu rajonā.

42 metrus augstais un 599 metrus garais Līduvēnu tilts, kas tiek stingri apsargāts, varētu kļūt par augstāko skatu platformu Lietuvā.
Tas ir sešus metrus augstāks par Lietuvas augstāko skatu torni   un gandrīz divreiz garāks par slaveno galotņu taku.

Pasažieru vilcieni pār šo tiltu nekursē, pa to pārvietojas tikai kravas sastāvi ceļā no Radvilišķiem uz Paģēģiem.
Tiltstiek apsargāts visu diennakti. Kad tas tiks atklāts gājējiem, apsargiem būs jāgādā arī par viņu drošību.

Dzelzceļa uzņēmums apsver arī iespēju ar laiku paredzēt tūristiem īpašu braucienu vilcienā pāri tiltam.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē reģistrēti jau vairāki gadījumi, kad neatļautās vietās tiek veikti bezpilota gaisa kuģu lidojumi. Piemēram, bija gadījums, kad kāds vīrietis veica bezpilota lidaparāta lidojumus virs militāra objekta.
Vīrietis skaidroja, ka aiz neuzmanības veicis lidojumu, testējot iegādāto dronu.

Par šāda veida lidojumiem, saskaņā ar 114.1 pantu par “Gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu”, tiek uzlikts naudas sods fiziskām personām no 150 līdz 700 eiro, taču juridiskām no 700 līdz 3000 eiro.
Policija norāda, ka bezpilota lidaparātu īpašniekiem vērīgi jāiepazīstas ar Ministru Kabineta noteikumiem. Pirms šo lidaparātu izmantošanas, vajadzētu ne tikai iepazīties ar lietošanas instrukciju, bet arī noteikumiem. Personas, kuras pārkāpj šos normatīvus, tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības. 

Jāpiemin, ka ar šī gada 1.janvāri stājas spēkā punkts, ja bezpilota lidaparāta kopējā pacelšanās masa pārsniedz 1,5 kilogramus, tā īpašniekam būs jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi.

Ar kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, var iepazīties šajā vietnē.
Tāpat šeit vēl par dronu  pilotēšanu un izmantošanu.

Vēl ikvienam dronu pilotam pieejama Latvijā radīta aplikācija  ‘Drone Pilot’.
Aplikācija ērti un saprotami parāda dronu pacelšanās un nolaišanās iespējas, gaisa telpas ierobežojumus un piedāvā izmantot citus dronu pilotēšanas rīkus.

Līdz šim bija gandrīz neiespējami uzzināt, kur ar dronu atļauts pacelties. Tagad ar aplikācijas palīdzību īsā laika posmā iespējams noteikt, vai drona pilotēšana izvēlētajā vietā ir atļauta, kā arī citus gaisa telpā spēkā esošos ierobežojumus.
Reālā laikā var apskatīt lidojumus un iegūt drona lidojumu attēlojumu kartē, pieprasīt lidojumu vēsturi un to apskatīt, kā arī saņemt gudros paziņojumus un satiksmes trauksmju ziņojumus.
Jaunais tehnoloģiskais risinājums ir veidots tā, lai būtu saprotams ikvienam šīs aplikācijas lietotājam.

Valsts ieņēmumu dienests informatīvā kampaņā “Uzzini. Izproti. Pajautā VID.” skaidros šī brīža aktuālākos jautājumus, kas darba ņēmējiem un darba devējiem radušies kopš 2018.gada 1.janvāra, kad spēkā stājās jaunā nodokļu reforma.
 
Jau pērnā gada nogalē un šī gada pirmajos mēnešos VID regulāri rīkoja bezmaksas seminārus grāmatvežiem, uzņēmumu finansistiem, saimnieciskās darbības veicējiem un citiem interesentiem, kuros skaidroja, kā piemērot nodokļu reformas ietvaros mainītās tiesību aktu normas. Kopumā notikuši 118 semināri, kuru laikā informēti vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku.
 
Nereti cilvēkiem grūti vērtēt nodokļu reformu kā kompleksu pasākumu kopumu, kas jāskata kontekstā ar dažādiem pabalstiem un atvieglojumiem, kuri konkrētajai personai jau pienākas.
Šī gada pirmajos mēnešos VID jau ir saņēmis vairākus simtus jautājumu gan no uzņēmējiem un darba ņēmējiem, gan arī grāmatvežiem un nozares ekspertiem. Galvenokārt tie ir saistīti ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu, iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmēm, reverso pievienotās vērtības nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli.
 
“No 2018.gada Latvijā sākusi darboties jaunā nodokļu reforma, kas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir palielinājusi ienākumu līmeni. Kā jau visām pārmaiņām, arī nodokļu reformas gadījumā ir nepieciešams laiks, lai cilvēki tai pielāgotos un labāk to izprastu. Mūsu uzdevums šajā situācijā ir pēc iespējas saprotamāk un operatīvāk sniegt sabiedrībai skaidrojumus par to, kā šīs izmaiņas reālajā dzīvē ietekmēs cilvēku personīgos ienākumus un nodokļu maksājumus, lai vēlāk nerastos nepatīkami pārsteigumi,” atzīst VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
 
Tāpēc, turpinot uzsākto, VID apkopojis un izvērtējis visus līdz šim saņemtos jautājumus. Kampaņas ietvaros medijos tiks publicēti skaidrojoši materiāli par dažādām praktiskām dzīves situācijām, tādejādi kliedējot radušās neskaidrības. VID informatīvā kampaņa turpināsies visu aprīli. 
 
Daļai Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi par ierastu ikdienas darbību, savukārt tikko šķirot sākušajiem parasti rodas dažādi jautājumi.
Tad lieti noderēs padomi, ko tieši un kā drīkst mest šķirojamos konteineros, lai izvairītos no populārākajām kļūdām.

Visbiežāk neizpratni un jautājumus rada dažādu veidu plastmasas un stikla izstrādājumu šķirošana, kā arī atkritumu sagatavošana izmešanai konteinerā.

Dažas pieļautās kļūdas un skaidrojumi, kas palīdzēs šķirošanas procesā:

Šķiroto atkritumu konteinerā iemests netīrs iepakojums.
Galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt – tiem jābūt tīriem. Slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena pārpalikumiem pārstrādei nederēs. Iepakojumi ar pārtikas paliekām ne vien rada nepatīkamu smaku, bet var arī sabojāt visu konteinera saturu. Netīrs, taukains vai samircis papīrs pārstrādes procesā var ietekmēt jaunā produkta kvalitāti – pārstrādātais papīrs var kļūt pleķains vai pat caurs.

Atkritumi netiek saplacināti.
Saplacinot šķirotos atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un konteinerā, līdz ar to konteiners var tikt iztukšots retāk, netiek pārvadāts gaiss un tādējādi tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram, vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras saplacinātas – atkritumus no mājām uz konteineru varēs nest četras reizes retāk.

Atkritumi iepakoti necaurspīdīgā maisā.
Ja dalītās vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss, veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai sakrāt lielā somā, pie konteineriem sašķirot, bet somu izmantot atkārtoti.

Stikla konteinerā iemesti saplēsti trauki vai smaržu pudelītes.
Stikla konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst – traukus, logu stiklus vai smaržu pudelītes, jo tiem tiek pievienotas piedevas, kas padara stiklu izturīgāku un dzidrāku, bet pārstrāde ir apgrūtināta.

Papīra konteinerā - sulas un piena pakas.
Šķirojot papīru, galvenais atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu, jo tie parasti ir kompozītmateriāli, kas pārstrādes procesā nav izmantojami. Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā. Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas pārstrādes gaitā.

Kopā ar skārdenēm izmesta folija.
Plastmasai paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus, bet nedrīkst – foliju, kas diemžēl nav pārstrādājams materiāls. Tāpat kā folija, arī lielākā daļa čipsu paku nav pārstrādājamas.

Plastmasas konteinerā iemesta rotaļlieta.
Rotaļlietas un citus sadzīves priekšmetus bieži vien nav iespējams izmantot atkārtotai pārstrādei. Lai saprastu, vai plastmasas izstrādājums tiek pieņemts pārstrādei, ieteicams noskaidrot plastmasas materiāla veidu, – tas norādīts uz iepakojuma ar īpašu marķējumu – no bultiņām veidotā trijstūrī ietverts cipars, zem kura var būt arī materiāla nosaukuma apzīmējums*. Visbiežāk pārstrādei pieņem 1 (PET), 2 (HDPE) un 4 (LDPE) apzīmējuma materiālus. Pārstrādāt iespējams arī citus plastmasas veidus – 3 (PVC), 5 (PP), 6 (PS), 7 (OTHER) – par to pieņemšanu ieteicams jautāt savam apsaimniekotājam.

Vairāk par šķirojamiem atkritumiem un atkritumu šķirošanas punktiem – skiroviegli.lv.
 
*Plastmasas materiāla veidi:
1 – PET (polietilēntereftalātu) – dzērienu pudeles, pārtikas kastītes u.c.
2 – HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) – sadzīves ķīmijas iepakojums, šampūna pudelītes, jogurta trauciņi u.c.
3 – PVC (polivinilhlorīdu) – santehnikas caurules, celtniecības materiāli u.c.
4 – LDPE (zema blīvuma polietilēnu) – ietinamā plēve, maisiņi, transportēšanas iepakojumi u.c.
5 – PP (polipropilēnu) – saimniecības preces, plastmasas trauki u.c.
6 – PS (polistirolu) – plastmasas olu kastītes, vienreizlietojamie pārtikas trauki u.c.
7 – OTHER (citus plastmasas veidus) – kompozītmateriāli, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem plastmasas veidiem.
Ar šo gadu ir ieviesta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvā likme un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais neapliekamais minimums.
Tas ir nesis pozitīvas izmaiņas darba ņēmēju maciņos, jo ļauj saņemt lielāku atalgojumu uzreiz, negaidot brīdi, kad tiek iesniegta gada ienākumu deklarācija, lai atgūtu nodokļos pārmaksāto naudu. 

Viena no grupām, kurām jābūt uzmanīgām, ir  personas, kas  gūst algota darba ienākumus un vienlaikus saņem pensijas vai autoratlīdzības. Proti, šīm personām ir ļoti rūpīgi jāskatās, cik lieli ir viņu kopējie ikmēneša ienākumi, jo īpaši, ja tie ir lielāki par 1667 eiro mēnesī.

Piemēram, Anna strādā algotu darbu, kur viņa saņem algu 1667 eiro, un viņas algai tiek piemērota 20% IIN likme (ar nosacījumu, ka šī darbavieta algas nodokļu grāmatiņā  ir atzīmēta kā galvenā ienākumu gūšanas vieta). Anna papildus sniedz arī fotogrāfa pakalpojumus un par to saņem autoratlīdzības ienākumu 300 eiro mēnesī, kuram arī tiek piemērota 20% IIN likme. 
Rezultātā gada beigās, saskaitot visus Annas ienākumus, kopā sanāk 23 604 eiro. Jaunā kārtība paredz, ka ienākumiem virs 20 004 eiro ir jāpiemēro 23% IIN likme, bet Annai visa gada garumā tiek piemērota samazinātā 20% IIN likme. Tas nozīmē, ka Annai samazinātās IIN likmes dēļ valsts kasē ir jāpiemaksā iztrūkstošie 3% no 3604 eiro, kas ir 108 eiro.

Līdzīga situācija, kad valsts kasē ir jāpiemaksā nodokļu starpība, darbiniekiem var rasties ar VID prognozētā neapliekamā minimuma piemērošanu.
VID, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personas iepriekš saņemtajiem ienākumiem, divas reizes gadā prognozē katram individuāli turpmāk piemērojamo neapliekamā minimuma apmēru. Proti, algām līdz 440 eiro (pirms nodokļu nomaksas) VID prognozēto neapliekamo minimumu gada laikā piemēro pilnā apmērā jeb 200 eiro. Savukārt ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums, pieaugot algai, samazināsies, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas netiks piemērots. Jāņem vērā, ka tā ir prognoze un ka atsevišķos gadījumos, ja ienākumi ir mainīgi, var rasties situācija, kad VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks. Tādējādi, gadam noslēdzoties, personai var nākties piemaksāt trūkstošo IIN.

Kā no šīm situācijām izvairīties?

Visos gadījumos, kad ieņēmumi pēdējā pusgada laikā ir palielinājušies, ieteicams konsultēties ar darba devēju. Viena no iespējām ir piemērot ienākumiem nevis 20%, bet gan 23% IIN likmi, kā arī lūgt darba devēju nepiemērot prognozēto neapliekamo minimumu. Ja gada beigās izrādīsies, ka darba ņēmējs nodokļos ir samaksājis vairāk, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts šo naudu atmaksās.
Savam nodokļa maksātāja statusam un nomaksātajiem nodokļiem ikviens darba ņēmējs var sekot līdzi elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), sadaļā “Pārskati”.
Arī VID prognozēto neapliekamo minimumu jebkura persona var redzēt, reģistrējoties savā VID EDS kontā.
Sākumlapā parādās sadaļa "Algas nodokļa grāmatiņa". Atverot šo sadaļu, būs redzams ieraksts "Prognozētais mēneša neapliekamais minimums". Ja tur parādās "0", VID prognozēto neapliekamo minimumu darba devējs nepiemēros, bet ja parādās kāda cita vērtība – tā arī būs personai piemērojamais prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Info no  Valsts ieņēmumu dienesta. 
Ceļu policija plāno vērienīgu tehnisko palīglīdzekļu modernizāciju, lai izķertu iespējami daudz satiksmes noteikumu pārkāpēju.

Iecerēts iegādāties modernas narkotiku testa ierīces.
Modernizētās ierīces ir izmērā lielākas par iepriekšējām, tās ir sarežģītākas un modernākas.
Iespējams, ka policijas aparatūra izskatīsies līdzīga tai, ko nesen ieviesuši Īrijas likumsargi. Tas ir viens no modernākajiem aparātiem, kas ātri atpazīst, kādas narkotikas lietotas, pat  nomierinošie medikamenti , uzrādās, paņemot siekalu paraugus. 

Policijai padomā vēl viens tehnoloģisks jaunums, ar kuru ķers šoferus, kas runā pa mobilo telefonu  – 360 grādu kamera. Pagaidām tā uzstādīta tikai vienā netrafarētajā likumsargu auto, rezultāti ir ražīgi – pārkāpumus izdevies fiksēt teju uz visām kameras pusēm.  
Pārkāpumu protokoli tikšot sastādīti automātiski un nosūtīti auto īpašniekiem - maksimāli samazinot to, ka inspektoram jāapstādina mašīna, un jāveic darbības, sastādot protokolu. Līdzīgu sistēmu izmanto Somijas sistēmas. Mašīna braukā, fiksē pārkāpējus!

Līdz ar pārkāpēju ķeršanas automatizēšanu, arvien vairāk darba varētu būt juristiem. Jau testa attēlos redzams, ka daži uzņēmumi ir izplūduši un nav īsti skaidrs – vai šoferis tiešām tur pie auss telefonu, vai vienkārši saķēris vaigu. 

Nākotnē plānots ar policijas kameru uzstādīšanu cīnīties arī pret pārkāpējiem, kas brauc pie sarkanās gaismas.
Vairāki Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki no darba brīvajā laikā dosies ekspedīcijā apkārt Latvijai, braucienu dāvājot mūsu valstij simtgadē.
Ugunsdzēsēji - glābēji ekspedīcijā dosies ar pašu atjaunotajiem  80to gadu “bobikiem”. 

Atjaunojot mašīnas, lielākās problēmas bijušas ar detaļām, jo šiem spēkratiem veikalā tās ir ļoti grūti atrast.

Apbraukt  apkārt valstij un iezīmēt kontūru kartē plāno sešu cilvēku komanda. 

Maršruta kopējais garums ir vairāk nekā 2000 kilometru un glābēji to centīsies paveikt septiņu dienu laikā, startējot 28.aprīlī. 
Līdz 31.decembrim   Valmieras un tuvākās apkaimes mammām ir iespēja saņemt vienu PEPmammas vai dūlas atbalsta konsultāciju bez maksas. 

Konsultācijas tiek piedāvāta jau pirmajās dienās pēc mazuļa piedzimšanas vēl atrodoties slimnīcā dzemdību nodaļā, kā arī pirmo nedēļu laikā mājās. 
Paredzamais konsultācijas ilgums apmēram 2 stundas, kuru laikā jaunā māmiņa varēs dalīties savās sajūtās un emocijās, kā arī uzdot aktuālos jautājumos jebkurā ar bērniņu saistītā aspektā.

Kas ir PEPmamma?
PEP- pirmā emocionāla palīdzība. Tā ir īpaši apmācīta sieviete, mamma, kas sniedz ģimenei atbalstu pēc bērniņa piedzimšanas līdz 3 gadu vecumam, konsultē attīstības jautājumos, krūts barošanā, rūpējas par mammas emocionālo labsajūtu, lai mamma varētu sniegt pilnvērtīgu aprūpi mazulim. Palīdz mammai saprast bērniņa emocionālo pasauli. 

Kas ir dūla? 
Dūla sniedz nemedicīnisku emocionālu, informatīvu un nepieciešamības gadījumā arī fizisku atbalstu jaunajiem vecākiem gaidību laikā, dzemdībās un arī pēcdzemdību periodā. 
Dažas dūlas piedāvā arī praktisku atbalstu, piemēram, pusdienu pagatavošanu vai lielākā bērna pieskatīšanu, lai jaunā māmiņa varētu visu savu uzmanību veltīt jaundzimušajam.

Pieteikt konsultāciju var e-pastā purinu.skola@inbox.lv vai pa telefonu 26525359
Valsts asinsdonoru centrs šodien atklāj jauno Donoru pieņemšanas vietu Merķeļa ielā 11, Rīgā, kur turpmāk donorus pieņems katru darba dienu.

Projekts uzsākts 2016. gada rudenī, lai veicinātu donoru aktivitāti un piesaistītu jaunus donorus, kā arī, lai gadījumos, kad tehnisku iemeslu dēļ netiek nodrošināti izbraukumi, nodrošinātu pietiekamu donoru plūsmu un vienkāršotu pieejamību asins donoriem pilsētas centrā.

Stacionārā donoru pieņemšanas vieta donoru pieņemšanu nodrošinās katru darba dienu: pirmdienās, ceturtdienās no pulksten 08.00 līdz 18.30, otrdienās, trešdienās no pulksten 08.00 līdz 16.30, bet piektdienās no pulksten 8.00 līdz 14.30.

 20., 21. un 22.aprīlī CSDD Biķernieku trasē organizē drošas moto braukšanas konsultācijas.

Uz nodarbībām tiek aicināti pieteikties visi motobraucēji, kas pirms motosezonas sākuma vēlas uzlabot un atkārtot savas motobraukšanas prasmes. Nodarbības notiks drošas motobraukšanas instruktoru pavadībā, kā arī lekciju veidā sniegs konsultācijas par motobraukšanas pamatprincipiem. Braucēji varēs apgūt optimālas trajektoriju izvēles dažādu konfigurāciju līkumos un citiem braukšanas elementiem.

Sakarā ar to, ka pasākuma galvenais mērķis ir veicināt labāku izprast tieši personīgā motocikla uzvedību, pasākuma dalībnieki tiek aicināti piedalīties ar savu motociklu neatkarīgi no tā tipa vai jaudas.
Atgādinot par to, ka sezona jāuzsāk ne tikai ar labām braukšanas prasmēm, bet arī ar atbilstošā tehniskā stāvoklī esošu tehniku, pirms došanās trasē visiem motocikliem tiks veikta tehniskā kontrole. Tehniskās kontroles laikā dalībnieki individuāli tiks informēti par viņu motocikla tehnisko stāvokli un lietām, kurām, iespējams, būtu jāpievērš uzmanība.

Latvijā pirmoreiz tika īstenots unikāls pētījums «Food Symphony», kura rezultātā bija iespējams uzzināt mūzikas ietekmi uz ēdiena uztveri.

Projekts tika realizēts ar sabiedrībā zināmu personību - gardēžu un mūzikas lietpratēju – līdzdalību, izmantojot speciālas mērierīces, kuras tāpat tiek izmantotas dažādu neiromārketinga procesu pētniecībā, nosakot katra dalībnieka reakciju uz ēdienu dažādu skaņdarbu pavadījumā.

Projekta autori pētījuma komandā apvienoja tādus pieredzējušus speciālistus kā mūzikas zinātnieku,  komponistu,  šefpavāru un neiromārketinga ekspertu, lai noskaidrotu, kāda mūzika pilnveido ēdiena baudīšanas procesu, un rezultātā radītu astoņu kārtu vakariņu ēdienkarti ar katram ēdienam īpaši pieskaņotu mūzikas skaņdarbu. 

Pētījumā piedalījās arī sabiedrībā zināmas personības, kuras orientējas gan mūzikas, gan gastronomijas nozarēs.
Pētījuma laikā tika vērtētas dalībnieku emocijas un fiksētas reakcijas caur sejas ekspresijām, sirdsdarbību un ādas radītiem impulsiem, tāpat tika veiktas subjektīvās aptaujas un fiksētas brīvprātīgo dalībnieku sajūtas pirms un pēc pētījuma. 

dalībnieki daloties iespaidos minēja, ka, pat neapzināti fonā dzirdot skaņas un vibrācijas, tiek radīta saikne ar tajā brīdī notiekošo. Turklāt Latvijā restorānos bieži skan ēdiena un noskaņas baudīšanai nepiemērota mūzika.

Eksperti stāsta, ka  “multisensora mijiedarbība starp mūzikas un ēdiena uztveri darbojas divos virzienos, un, kā novērojām mērījumos, cilvēka organisms īpaši reaģē uz saldu un treknu ēdienu, ievērojami paaugstinot fona mūzikas kopējo novērtējumu, savukārt ēdiens ar lielu dārzeņu saturu tiek uztverts mazāk emocionāli, attiecīgi samazinot fona skaņdarbu svarīgumu.”
Kraukšķīgs un dūmots zivju ēdiens tika vērtēts augstāk kombinācijā ar džeza  ģitāru skaņu un benda radīto mūziku.
Savukārt, deserta neskaitāmās garšas nianses izbaudīt pilnvērtīgāk palīdzējis klasiskās orķestra mūzikas pavadījums ar izteiktu vokālu melodiju.
Neiromarketinga eksperts uzsver, ka šīs konkrētās mūzikas un deserta kombinācija sinerģiski palielina gandarījuma sajūtu - tas lieliski parādās sejas ekspresijas analīzē, tādējādi apstiprinot pētījuma empīriskos rezultātus, ka ēdiena uztvere un emocijas var tikt dažādi ietekmētas ar fona mūziku. 
Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt – bezmaksas konsultāciju un mediācijas centrā (KMC) nepilna gada laikā sniegts atbalsts jau 429 klientiem.

Tāpēc iedzīvotāji, īpaši ārzemēs dzīvojošie, kuriem ir palikušas nesakārtotas kredītsaistības, aicināti sazināties ar KMC, kas var palīdzēt sakārtot ieilgušas un sarežģītas finanšu problēmas.
 
“Aiz katra cilvēka ir savs stāsts un izvēles iemesli, tomēr ir skumīgi dzirdēt, ka situācijās, kad atalgojums ir pārāk zems vai vispār nav iespējas gūt ienākumus, iedzīvotāji to patur pie sevis, ignorē bankas aicinājums uz tikšanos, kā rezultātā problēma samilzt un kļūst šķietami neatrisināma. Diemžēl pieredze rāda, ka nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas vēlāk rada negatīvas sekas. Daudzas ilgtermiņa problēmas varētu novērst, ja pirms izvēles izdarīšanas pakonsultētos ar profesionāļiem. Konsultāciju un mediācijas centra mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus,” stāsta KMC speciāliste Diāna Kvedere.

Konsultāciju un mediācijas centra kontakti
Tel. +371 27335508
e-pasts: info@kmc.org.lv 
www.kmc.org.lv 

KMC apkopotie dati parāda, ka galvotāji ir tie, kuri visbiežāk vēršas pēc palīdzības centrā, jo dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši atbildīgi par aizņēmēja kredītsaistībām. Savukārt pašiem kredītņēmējiem finanšu problēmas visbiežāk izraisa ienākumu samazinājums vai bezdarbs, tam seko kredītņēmēja vai viņa ģimenes locekļa slimība, trauma, kā arī laulības šķiršana un bijušā partnera nevēlēšanās iesaistīties kredītsaistību izpildē.
Tāpat salīdzinoši izplatīta problēma ir ātrie kredīti, kas kļuvuši tik lieli, ka traucē norēķināties, piemēram, par hipotekāro kredītu. 

Par KMC
KMC pakalpojumi jebkuras bankas klientam pieejami bez maksas. Katra situācija tiek izvērtēta individuāli un vienkāršākos gadījumos konsultants nodrošina neitrālu situācijas novērtējumu, sniedz padomus tās atrisināšanai un palīdz sazināties atjaunot komunikāciju ar banku. Savukārt sarežģītākos gadījumos tiek piesaistīts sertificēts mediators jeb sarunu vedējs, kas darbojas kā starpnieks starp klientu un banku, lai palīdzētu atrast abām pusēm pieņemamu risinājumu. 
Ūdenskrituma vai kalnu ainavas notveršana bildē tā, lai tā radītu klātesamības sajūtu, ir viens no lielākajiem fotogrāfu izaicinājumiem.
Labā ziņa – dabasskatu tveršanai obligāti nav nepieciešams profesionāls foto aprīkojums – to apstiprina  fotogrāfs Andri Barbanu, kurš pastāsta, kā spilgtus kadrus uzņemt arī pelēkajā laikā, pie tam ar viedtālruni.

Atrodi centrālo objektu!
Lai fotogrāfija izceltos citu vidū, pievērstu uzmanību un vēstītu kādu stāstu, ir svarīgi tajā fokusēties uz kādu no ainavā redzamajiem objektiem. Tā var būt gan kalna smaile, baznīcas tornis, vientuļš koks vai klinšu veidots siluets, gan arī kāds abstraktāks objekts, piemēram, gaismas stari. “Svarīgi atcerēties, ka šim objektam obligāti nav jāatrodas bildes centrā. Tieši pretēji – nofokusēts fotogrāfijas sānos, tas piešķirs tai papildu odziņu,” stāsta fotogrāfs Andris Barbans.

Visa pamatā – divu trešdaļu likums!
Kad objekts ir atrasts, nākamais noteikums veiksmīgas ainavas radīšanai ir divu trešdaļu likuma ievērošana – kas paredz to, ka priekšplānam un bildes centrālajam objektam proporcionāli jāaizņem lielākā foto daļa, savukārt debesīm tikai trešdaļa. Šo likumu ievērojot, bildē redzamā ainava acīm pavērsies plašāka un dzīvīgāka. Savukārt izteiksmīgiem mākoņu vai ziemeļblāzmas kadriem ieteicams izmantot šo principu apgrieztā veidā.

Gaismu pakārto sev, nevis otrādāk!
“Tiek uzskatīts, ka labākais diennakts laiks foto uzņemšanai jeb fotogrāfu “zelta stundas” ir saulriets un saullēkts, jo tad saules gaisma ir vissiltākā un ēnas visizteiksmīgākās,” stāsta Andris. Tas gan nenozīmē, ka kvalitatīvus fotouzņēmumus nevar uzņemt pēc krēslas iestāšanās. Jaunās viedtālruņu kameras spēj uztvert vairāk gaismas un tai ir gaismas caurlaidīgs objektīvs, kas nozīmē to, ka arī nepietiekamas gaismas apstākļos ikviens varēs iemūžināt izteiksmīgu bildi, piemēram, ar naksnīgu pilsētu vai tumsā mirgojošu bāku.
Izvērtē – horizontālu vai vertikālu novietojumu!
Tas, kā labāk ķert ceļojuma laikā ieraudzīto dabas brīnumu, atkarīgs no konkrētā dabas objekta platuma vai garuma. “Horizontālas bildes izcels tos objektus, kuru apskatīšanai dzīvē galva jāgroza pa labi un pa kreisi, respektīvi tie ir plati, piemēram, liels ezers vai tālumā esoša pilsēta, savukārt, ja esi nostājies pie kalna, kura virsotnes ieraudzīšanai jāpaceļ galva, fotografēšanai izmanto vertikālo formātu,” uzskatāmu piemēru sniedz fotogrāfs.

Atceries par panorāmu!
Brīdī, kad pārgājiena, ceļojuma vai dabas ekspedīcijas laikā pavērusies neaprakstāma ainava, un tās burvību fiziski nevar notvert vienā kadrā, izmanto telefonā iebūvēto Panorāmas fotogrāfijas funkciju. Daudzi mēdz aizmirst, bet arī uz Panorāmas fotogrāfiju attiecas divu trešdaļu likums.

Neaizmirsti par pēdējo punktu uz “i”!
Fotogrāfs ir pārliecināts, ka foto var uzskatīt par pabeigtu tad, ja noslīpētas visas tās detaļas, piemēram, nogrieztas liekās malas vai paspilgtinātas krāsas. Bilžu, kas uzņemtas ar viedtālruni, krāsu apstrādei Andris iesaka izmantot aplikācijas Snapseed un VSCO, savukārt perspektīvas koriģēšanai SKRWT. Tie, kuri bildi vēlas pielāgot jau fotografēšanas brīdī, var izmantot viedtālrunī iebūvēto Pro režīmu, kas ļauj regulēt baltās krāsas balansu, kā arī slēdža ātrumu.

Tie, kuri piedzīvojuši nepatīkamo situāciju ar telefona pazušanu vai zādzību, noteikti ieguvuši vērtīgu atziņu par to, cik svarīga ir personīgo datu aizsardzība. Informācijas nokļūšana nepareizajās rokās var radīt ne vien iekšēju trauksmi, bet arī finansiālus zaudējumus, tāpēc ir vienkārši padomi, ko katrs var veikt priekšlaikus savu datu aizsardzībai.

1. Bloķē sava telefona ekrānu
Tāpat kā izejot no mājas vai izkāpjot no auto mēs to vienmēr aizslēdzam, arī telefonā pirmais drošības priekšnosacījums ir ekrāna bloķēšanas funkcijas aktivizēšana. Līdzās jau ierastajai parolei, figūrai, PIN kodam un pirkstu nospiedumu skenerim, nu tiek piedāvāti vēl drošāki risinājumi telefona bloķēšanai. Jaunajos viedtālruņos iebūvētas arī tādas biometriskās autentificēšanas iespējas kā sejas atpazīšana un acs varavīksnenes skeneris.

2. Parūpējies par saziņas iespējām
Lai telefona pazušanas gadījumā tā atradējam nebūtu jālauza galva par to, kā sazināties ar tā īpašnieku, viedtālruņa uzstādījumi ļauj uz bloķēta ekrāna saglabāt ziņojumu ar īpašnieka vārdu vai par to, kam zvanīt vai rakstīt ierīces atrašanas gadījumā. Šī pavisam vienkāršā, bet mazāk zināmā un izmantotā funkcija var būtiski atvieglot gan atradēja rūpes, gan ierīces īpašnieka uztraukumus.

3. Dublē savus datus
Telefons jau sen vairs nav tikai saziņas ierīce – tas glabā gan darba informāciju, gan privātas bildes no dzimšanas dienas svinībām vai ceļojuma. Tāpēc, lai līdz ar telefona pazušanu, nebūtu jāviļas par zaudētajiem iemūžinātajiem mirkļiem vai jāuztraucas par svarīgas biznesa informācijas iespējamu pazušanu, atliek savā telefonā iestatīt saglabātās informācijas automātisku dublēšanu mākonī, piemēram, Google Drive vai citviet. To izdarot, arī rūpes par līdz ar telefonu pazudušajiem kalendāra ierakstiem un kontaktu sarakstu būs liekas.

4. Nodrošini dubultaizsardzību privātajai informācijai
Ja telefonā glabā datus, ko paredzēts skatīt tikai divām acīm, visdrošāk izmantot jaunajos  viedtālruņos pieejamo Secure Folder jeb drošo mapi. Tajā var nošķirt darba un privātos failus, kā arī glabāt īpaši sensitīvu informāciju, kurai piekļūt varēs vien ar paroli. Ja svešiniekam būs izdevies iekļūt telefonā, tad šajā drošajā mapē saglabātais saturs viņam paliks nepieejams.

5. Lejuplādē aplikāciju telefona atrašanai
“Kamēr vienā reizē gadās pazaudēt lietussargu vai aizmirst cimdus, nākamajā tas var būt arī telefons,” saka eksperti un tādēļ aicina telefonā lejuplādēt lietotni Find My Mobile. Ja telefonu gadījies pazaudēt telpā, to varēs ātri atrast, jo no datora uz šo aplikāciju savā telefonā būs iespēja nosūtīt uzdevumu sākt atskaņot skaļu signālu. Savukārt, ja šķiet, ka telefons vairs nav tuvumā, tad caur datoru būs iespēja redzēt tā atrašanās vietu – turklāt arī tad, ja GPS būs izslēgts. Tāpat ar šīs lietotnes palīdzību vari attālināti iegūt telefonā saglabāto informāciju, izdzēst to no ierīces, nobloķēt ekrānu vai veikt citas darbības.
No 1. aprīļa visā Eiropā oficiāli sāks darboties e-zvanu sistēma, lai palīdzētu glābšanas dienestiem operatīvāk nokļūt ceļu satiksmes avāriju vietās. Sistēmas testi liecina, ka šādā veidā glābēju ierašanās laiku iespējams samazināt pat uz pusi.
Eiropas Savienības prasības nosaka, ka no 2018.gada visām jaunāko modeļu automašīnām būs jābūt aprīkotām ar šādu sistēmu.

Ja persona nonāk ceļu satiksmes negadījumā, jaunāko automašīnu aprīkojums pats spēj padot signālu uz glābšanas dienesta telefona numuru 112. Latvijā sistēma testa režīmā darbojas jau vairākus mēnešus un saņemti arī pirmie e-zvani.
Vienā gadījumā bija notikusi avārija, bet cilvēkiem VUGD un mediķu palīdzību nevajadzēja, vajadzēja izsaukt tikai policiju, lai konstatētu avārijas faktu. Otrā gadījumā cilvēki paši bija manuāli nospieduši mašīnā e-zvana sistēmas pogu, vienkārši pārbaudot savā jaunajā auto, kas tas ir.

'Izmantojot eCall [e-zvanu], neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiks lauku rajonos samazināsies par aptuveni 50%, bet pilsētu teritorijās par 40%, tādējādi samazinot bojāgājušo skaitu līdz aptuveni 1500 cilvēku dzīvībām gadā. Saskaņā ar regulējumu sistēma darbojas, izmantojot Eiropas neatliekamās palīdzības numuru 112 un darbojas pāri robežām.
Lursoft apkopotā informācija liecina, ka 2017.gadā reģistrēti 10210 jauni uzņēmumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada.

Tuvojoties 1.aprīlim, “Lursoft” apkopojis aizvadītajā gadā reģistrētos uzņēmumus ar interesantākajiem nosaukumiem.

Kādu mērķu vadīti komersanti izvēlējušies savu rūpalu nosaukt tieši šādā vārdā, lai paliek katra paša ziņā, taču viens gan ir skaidrs – nosaukums paliks atmiņā un, ja ne aicinās iegādāties konkrētā uzņēmuma pakalpojumus un preces, tad vismaz radīs pārējo sejās smaidu.

Kādam jābūt uzņēmuma nosaukumam? Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai.
Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA “Traktordakteris”, SIA “Latvijas alus paradīze”, kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA “Aizvest paku”, SIA “Žogu valstība” vai arī SIA “Labakais Tehnologiju Sakartotajs” Daugavpils novadā.

Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta.  Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA “Pupsiks”, SIA “Jaukie cilvēki”, SIA “Ko gribu, to daru”, SIA “Turpinājums sekos” vai arī SIA “Čau Tēti”?

Iespējams, šogad atzīmējamās Latvijas simtgades ietekmē, 2017.gadā reģistrēti arī vairāki uzņēmumi, kas tā vien vedina domāt par svētkiem un ballītēm – SIA “Sauļuka ballišu studija”, SIA “Latvijai simts” un SIA “Ballējam neguļam”.
Īsta balle nav iedomājama arī bez bagātīgi klāta galda, par ko vienisprātis ir arī jaunie uzņēmēji, saviem pagājušajā gadā reģistrētajiem uzņēmumiem izvēloties tādus nosaukumus, kas jau tos izlasot vien liek iztēloties gardus ēdienus un našķus. Piemēram, SIA “Kopā garšīgāk”, SIA “Jums garšos”, SIA “Ābolmaize ģimenei”, SIA “Mmm-Saldumiņš”, SIA “Ēdienkūre”, SIA “Bismarka Brokastis” vai SIA “Restorāns kastē”, kas gan, tā arī nesagaidot savas darbības pirmo gadu, jau likvidēts.

Ja runājam par svētkiem, tad pirms tam obligāti jāuzpoš svinību vieta, par ko padomājuši arī jaunie uzņēmēji, 2017.gadā reģistrējot uzņēmumus SIA “Tīri logi”, SIA “Pedantiskā Slota” un SIA “Sakopts īpašums”.

Mēs lepojamies ar savām saknēm un savu valsti, par ko var pārliecināties, arī iepazīstoties ar pagājušajā gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem. Ir pavisam skaidrs, ka Balvos reģistrētajai reklāmas aģentūrai SIA “We Are From Latvia” ārvalstu sadarbības partneri un klienti pat nevaicās, no kurienes nāk pakalpojumu sniedzējs, jo atbilde jau būs atrodama tā nosaukumā. Savukārt Krāslavas novadā reģistrētais viesu izmitināšanas nozarē strādājošais SIA “Pazust Latgalē” jau ar nosaukumu vien aicina dažas dienas veltīt Latgales izpētei.

Runājot par tūrismu un Latvijas apceļošanu, daudzi šī gada sākumā noteikti devās uz Pāvilostu, lai paši savām acīm redzētu, kāda gan izskatās par kuģi nodēvētā māja. Kamēr lielākajai daļai iedzīvotāju šāda veida būve bija atklājums, mājas – kuģa tēmu uzņēmuma nosaukumā jau pērnā gada vasarā pamanījušies apspēlēt jaunie uzņēmēji, savam rūpalam dodot nosaukumu SIA “Peldmaja”. Kā liecina “Lursoft” atrodamā informācija, uzņēmuma pamatdarbība saistīta ar viesu izmitināšanu viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās.

Uzņēmēji pagājušajā gadā ir bijuši izdomas bagāti, tāpēc viens gan ir skaidrs – ar 2017.gadu nekas nebeidzas, un arī šogad mēs vēl dzirdēsim par uzņēmēju radošo pieeju nosaukumu izvēlei. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ arī uzņēmēja Raimonda Kosmane pagājušā gada februārī reģistrējusi uzņēmumu SIA “Turpinājums sekos”.

2017.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantie nosaukumi

Janvāris
• SAVE MY DAY, SIA (Rīga)
• ANNAS PANNAS, SIA (Jēkabpils)
• Sauļuka ballišu studija, SIA (Jūrmala)
• AUTOSERVISS PĒDĒJĀ CERĪBA, SIA (Priekules novads)
• Spēka Māja, SIA (Durbes novads)
• SAULAINAIS ZĪDA CEĻŠ, SIA (Priekuļu novads)
• ĒDIENKŪRE, IK (Dundagas novads)
• Asumiņš, SIA (Jaunjelgavas novads)
• Veselīgie projekti, IK (Rīga)
• Bismarka Brokastis, SIA (Rīga)
• Love me, IK (Liepāja)
• PINOKIO, SIA (Rīga)
• Traktordakteris, SIA (Jaunpils novads)
• ZVĒRU DĀRZS, SIA (Valmiera)
• Instruktoru paradīze, SIA (Ķekavas novads)
• Matu pagrabs, SIA (Priekuļu novads)
• Dārzeņu pasts, SIA (Rīga)
• Prieka ķēķis, SIA (Gulbenes novads)

Februāris
• Dizaina mednieks, SIA (Siguldas novads)
• Rīgas skatiens, IK (Rīga)
• AKTĪVĀ LATVIJA, SIA (Stopiņu novads)
• KOPĀ JAUTRĀK, SIA (Rīga)
• Turpinājums sekos, SIA (Rīga)
• Saulainais smaids, SIA (Rīga)
• Lieliskais gadsimts, SIA (Jūrmala)
• Zeme Debesīs, IK (Jūrmala)
• Pērļu Medības, SIA (Rīga)
• Jūsu kalpi, SIA (Rīga)
• ŠOKOLĀDES ANGEL, SIA (Rīga)
• Labais Rūķis, SIA (Rīga)

Marts
• Ko mākslinieki tev nestāsta, SIA (Rīga)
• Grēcinieku ezītis, SIA (Ogres novads)
• Konditoru noma, SIA (Rīga)
• Vīru virtuve, SIA (Vecumnieku novads)
• AUKSTUMA AĢENTS, SIA (Mārupes novads)
• TIKS TEV un MAN, SIA (Bauskas novads)
• Sapņu kariete, SIA (Jūrmala)
• Talantu skola, SIA(Rīga)

Aprīlis
• Auto Paradise, SIA (Rīga)
• Restorāns kastē, SIA (Liepāja)
• Ministri, SIA (Rīga)
• Žogu valstība, SIA (Rīga)
• Art of life, SIA (Rīga)
• IEEJ, SIA (Kuldīgas novads)
• Tīri logi, SIA (Rīga)
• ĪSTAIS VIRZIENS, SIA (Ozolnieku novads)
• Smaržeklis, SIA (Rīga)
• Reklāmas vētra, SIA (Ķekavas novads)
• Milu Tevi, SIA (Inčukalna novads)
• ROYAL MARK, SIA (Rīga)

Maijs
• Kopā garšīgāk,SIA (Krustpils novads)
• Darba Skudra, SIA (Mārupes novads)
• Limpene, SIA (Rīga)
• Latvijai simts, SIA (Engures novads)
• Mmm-Saldumiņš, SIA (Ventspils novads)
• Bezgalīgā paralēle, SIA (Ikšķiles novads)
• IetaupiNaudu, SIA (Rīga)
• ZELTA RUNA, SIA (Daugavpils)
• 3 zaķi, SIA (Rīga)
• Tukuma Smukausis, SIA (Tukuma novads)
• Pupsiks, SIA (Jēkabpils)
• KRĀSU VIRPULIS, IK (Lubānas novads)

Jūnijs
• Krāsainās Pērles, SIA (Rīga)
• Salčuks, SIA (Talsu novads)
• Zemes un debesu maģija, SIA (Rēzeknes novads)
• Latvijas alus paradīze, SIA (Rīga)
• Peldmaja, SIA (Rīga)
• Sešdesmit stāvvietas, SIA (Rīga)
• Aizvedīs un Atvedīs, IK (Kuldīgas novads)
• Good day, SIA (Saldus novads)
• Laiks braukt, SIA (Dobeles novads)
• Aizvest paku, SIA (Rīga)

Jūlijs
• Skaistuma Templis, IK (Balvu novads)
• Mazs un stilīgs, SIA (Limbažu novads)
• Saldās odziņas, IK (Rīga)
• Ezītis miglā, SIA (Rīga)
• BALLĒJAM NEGUĻAM, SIA (Alūksnes novads)
• Bagāta osta, SIA (Rīga)
• Jaukie cilvēki, SIA (Rīga)
• BARDAKS HOLDING, SIA (Rīga)
• IT Supermaster, SIA (Rīga)
• TIPVEIDA EKSELENCE, SIA (Rīga)

Augusts
• SENIORU NEATKARĪBA, SIA (Rīga)
• Vaniļas debesis, SIA (Lielvārdes novads)
• 2reiz2ir5, SIA (Rīga)
• Skaņu bārs, SIA (Ogres novads)
• Ģimenes sirds, SIA (Siguldas novads)
• Paldies, SIA (Rīga)
• Stundu darbnīca, SIA (Rīga)
• Ienācēji, IK (Saldas novads)
• LABIE KOKI konstruē, SIA (Babītes novads)
• Viedais ūdens, SIA (Ventspils)
• GURU BĀRS, SIA (Rēzeknes novads)
• LABA DZĪVE, IK (Jelgava)
• Pedantiskā Slota, SIA (Siguldas novads)
• Sakopts īpašums, SIA (Krimuldas novads)
• Dabas pēddziņi, SIA (Tukuma novads)
• Dzērveņu Rītausma, SIA (Rīga)
• Labi pakalpojumi, SIA (Dundagas novads)

Septembris
• Daiya Vu : nu ir ziepes, IK (Rīga)
• Ko gribu, to daru, SIA (Rīga)
• SVĒTĪTĀS ZVAIGZNĪTES, IK (Rīga)
• Radīti Kultūrai, SIA (Bauskas novads)
• 1, 2, 3 – Sākam, SIA (Pārgaujas novads)
• Kaķeņbolmāsters, SIA (Salacgrīvas novads)
• Zaļie Rūķīši, SIA(Liepāja)
• Labi Nodomi, IK (Jūrmala)
• Ābolmaize ģimenei, SIA (Rīga)
• Jums garšos, SIA(Grobiņas novads)
• RAIBAIS RUNCIS, SIA (Saldus novads)
• PASAKAINAS LIETAS, IK (Vecpiebalgas novads)

Oktobris
• We Are From Latvia, SIA (Balvu novads)
• Pazust Latgalē, SIA(Krāslavas novads)
• Ciklabadzīve, SIA (Rīga)
• KUNGU GARĀŽA, SIA (Ķekavas novads)
• MANA ĒRA, SIA (Rīga)
• USMAS GARŠA, SIA (Talsu novads)
• Cerību balss, SIA (Priekules novads)
• Boldžas kafija, SIA (Rīga)

Novembris
• Palīgs grāmatvedim, SIA (Salacgrīvas novads)
• Čau Tēti, SIA (Liepāja)
• Jautrās bumbas, SIA (Rīga)
• LAIKA NAV, IK (Rīga)
• Lapsa mākoņos, SIA (Olaines novads)
• TU VARI VAIRĀK, SIA (Rīga)
• VIENREIZĒJS VAKARS, SIA (Rīga)
• Irēna + Sofija, IK (Rēzekne)
• Viss priekš Jums, IK (Jūrmala)
• Ar Smaidu, SIA (Rīga)

Decembris
• Zāles uz mājām, SIA (Alūksnes novads)
• KOKI STAIGĀ, SIA (Siguldas novads)
• Ziedu pavēlnieks, SIA (Rīga)
• Naudas barons, SIA (Rīga)
• Labakais Tehnologiju Sakartotajs, SIA (Daugavpils novads)
• Matemātiskais Svārsts, SIA (Valmiera)
• Uzņēmēja draugs, SIA (Rīga)
• TRUE STORY, SIA (Rīga)
Atzīmējot ūdens dienu un atgādinot iedzīvotājiem par ūdeni kā mūsu zemes vērtīgāko resursu,  iedzīvotājus aicina piedalīties Latvijas ūdens dižvietu topa izveidē, speciālā balsojumā nosakot visvērtīgākās Latvijai ūdens vietas.

Kopā ar ekspertiem ir atlasītas 20 vietas no dažādiem Latvijas reģioniem.
Balsot par vērtīgāko ūdens dižvietu var ikviens līdz 22. aprīlim vietnē www.mangalidizvietas.lv.
Projekta mērķis ir aicināt Latvijas iedzīvotājus apzināties, cik daudz vērtīgu ūdens vietu ir Latvijā un novērtēt mūsu vērtīgos ūdens resursus.

Kas ir Latvijas dižākās no dižvietām?
Vējiņu pazemes ezeri Straupē, Sv.Meinarda sala Daugavas vidū, Lubāns, Ventas rumba, Ērgļu klintis vai citas vietas? Ikviens var nobalsot par viņuprāt vērtīgākajām vietām. Tālāk tiks izveidots speciāls tops un pie 5 dižākajām vietās tiks uzstādītas speciālas norādes.

Godinot mūsu ūdens resursus, pērn tika sākts projekts “Mangaļi dižvietas”, kura mērķis ir līdz Latvijas simtgadei izveidot Latvijai dāvanu – unikālu karti jeb dižceļvedi ar vismaz 100 dižvietām.
Tās ir vietas ar stāstiem par labākajām Latvijas ūdens dižvietām, kas saistītas ar Latvijas upēm, ezeriem, strautiem un avotiem. Tās ir vietas, kas vislabāk raksturos Latviju, apvītas ar leģendām un stāstiem un iedvesmos iedzīvotājus vairāk novērtēt mūsu ūdeni. Karte vienlaikus būs labs palīgs Latvijas apceļošanai un iepazīšanai.

Projekta mērķis ir veicināt ne tikai iedzīvotāju vēlmi apceļot Latviju, bet arī patriotismu, pierādot, ka, lai gan Latvija teritorijas ziņā ir maza valsts, tomēr tā var būt arī savā jomā lielvalsts.
Lai gan mūsu dzīlēs nav atklāti vērtīgi naftas urbumi, tomēr mūsu dzīles ir bagātas ar ūdeni. Tāpēc droši varam apgalvot, ka Latvija ir ūdens lielvalsts.
Pēc ziņām par neticami milzīgo atkritumu salu Klusajā okeānām, kāds ātrās ēdināšanas restorāns  nolēmis rīkoties.
Proti, viņi iecerējuši atteikties no plastmasas dzērienu salmiņiem. Sākumā tas notiks 1300 ēstuvēs Lielbritānijā, kur iecerēts eksperimentēt ar citu materiālu ''caurulītem'', atrodot klientiem tīkamāko.

Uzņēmums norāda, ka viņi cenšas pakāpeniski atteikties no plastmas jau 10 gadus un atvadas no salmiņiem būtu līdz šim lielākais solis.

Ņemot vērā, ka britu salās ātrās ēdināšanas iestādi  vismaz reizi gadā apmeklē 90% iedzīvotāju, ik dienas apkalpojot 3,7 miljonus klientu, dzērieniem tiek izmantoti apmēram 8,5 miljardi salmiņu un vairums no tiem pārstrādāti netiek.

Sākot pārejas procesu, dažos restorānos vēl paliks arī plastmasas salmiņi, tomēr tos klientiem būs īpaši jāpalūdz pie kases.
Visticamāk, ka šī stratēģija nonāks arī pārējā pasaulē - tostarp, Latvijā.
Briežu novājēšanas slimības dēļ, kas ir konstatēta Norvēģijas ziemeļos, Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu patērēt no turienes ievesto gaļu.
Savukārt to, vai slimība “atnāks” līdz Latvijai, rādīs laiks – par to stāsta sabiedriskais medijs.
 Pārtikas un veterinārā dienests norāda, ka visvairāk satraukumu rada tas, ka briežu novājēšanas slimība ir maz izpētīta.
Šeit  būtiskākais ir tas, ka Āfrikas cūku mēra vīruss nav bīstams cilvēkam. Bet, kas attiecas uz hronisko novājēšanas slimību, kas ir briežveidīgo dzimtas dzīvniekiem, tad šeit nav zināms, vai patērējot slima dzīvnieka produkciju pārtikā, cilvēks arī nevar šo slimību iegūt vai kādus simptomus,” norāda  PVD, akcentējot, ka no Norvēģijas ievestu ziemeļbriežu gaļu nevajadzētu ēst.
Vistu selekcionāri aicina atsaukties lauku sētas, kur mīt pašmāju senākā un izturīgākā šķirne – cukurvistiņas, kas Latvijā palicis liels retums un praktiski ir izzudušas.
Šobrīd noris meklēšanas darbi visā Latvijā.
Ir apzināti entuziasti, kā arī putnkopji ar pieredzi, kas gatavi uzņemties šķirnes pavairošanas darbu.
Kā ziņo telekompānija LNT, tad entuziasti īstās cukurvistiņas ir atraduši Limbažu novadā,  vēl Jēkabpils un Talsu pusē. 
Bet ir vajadzīgas vēl cukurvistiņas. 
Tāpēc entuziasti un selekcionāri cer uz cilvēku atsaucību. Ja jūsu lauku sētā mīt vistas šādā izskatā, sazinieties Sīkdzīvnieku audzētāju biedrību ”Trusis un citi”.
Latvijā darbu sākusi ar kamerām aprīkota netrafarēta Valsts policijas automašīna, kura fiksē mobilā telefona lietošanu pie stūres. 
Automašīna ir aprīkota ar foto un video kamerām, kas gan fiksē šofera rīcību pie stūres, gan nolasa transporta līdzekļa reģistrācijas numura zīmi. 

Sistēma darbojas līdzīgi kā fotoradari - pārkāpuma gadījumā šoferim tiks paziņots par sodu.

Fotokameras var fiksēt jebkuru pārkāpumu, piemēram, to, vai automašīnas vadītājs ir piesprādzējies, tomēr mobilā telefona lietošana pie stūres pašlaik ir satraucošākais pārkāpums.

Tikmēr Satiksmes ministrija rosina vairāk nekā sešas reizes palielināt maksimālo sodu par tālruņa lietošanu pie stūres. Šobrīd par to pienākas brīdinājums vai 15 eiro naudas sods, taču ministrija vēlas soda apmēru noteikt  līdz pat 100 eiro.
Par to paredzēts diskutēt Saeimas Juridiskajā komisijā aprīlī. 

Pagājušajā gadā par tālruņa lietošanu pie stūres autovadītāji sodīti gandrīz 3400 reižu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nākamnedēļ darba vizītē apmeklēs ASV, kur tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un Franciju, kur tiksies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu,  informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Savukārt darba vizītes ASV noslēgumā Valsts prezidents apmeklēs Latvijas simtgadei veltīto Nacionālās Basketbola līgas spēli starp "New York Knicks" un "Milwaukee Buck".

Dažas no NBA komandu mājas spēlēm tiek veltītas kādam īpašam tematam, mača laikā skatītājus iesaistot dažādos ar to saistītos pasākumos.
Un tā kā Knick komandā spēlē latvietis Kristaps Porziņģis un Latvija šogad svin savu 100gadi, tad šī spēle būs veltīta šim notikumam.
Lieldienu brīvdienas ir laiks, kad tiek paveikti pirmie dārza darbi, atklāta grila sezona, bet citviet vēl tiek izbaudīti ziemas prieki!
Lai šos pavasara svētkus neizbojātu dažādi nelaimes gadījumi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina iedzīvotājus neaizmirst par savu un apkārtējo cilvēku drošību gan svinot svētkus iekštelpās, gan atpūšoties brīvā dabā. 

Šobrīd meteorologu prognozes liecina, ka Lieldienās Latvijā laiks būs vēss, bet mainīgs – vietām saulains, bet citviet gaidāms sniegs. VUGD iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka iedzīvotāji arī šādos laikapstākļos atrod veidus, kā aizdedzināt kūlu.
VUGD atgādina, ka pērnās zāles dedzināšana nav veids kā sakopt savus īpašumus – kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods. Tās dedzināšana ne tikai apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, bet arī nodara būtisku kaitējumu dabai. Pie tam, ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. VUGD atgādina, ka dedzinot pērno zāli, zeme nepaliek auglīgāka un kūlas dedzināšana nav senlatviešu tradīcija, kā arī tas nav veids kā cīnīties ar ērcēm!

Noteikti brīvdienās meteorologu prognozētie ne pārāk pavasarīgie laikapstākļi neatturēs cilvēkus uzsākt grila sezonu.
Aicinām iedzīvotājus, kurinot grilus, būt uzmanīgiem un neaizmirst, ka dārzu un privātmāju pagalmos grils ir jānovieto uz stabilas virsmas un drošā attālumā no ēkām, tā, lai uzpūšot stiprākam vējam, dzirksteles nevarētu izraisīt ugunsgrēku. Iekurinot grilu ir jāizmanto tikai tie degšķidrumi, kuri ir paredzēti šim mērķim, nevis piemēram, benzīns vai acetons, jo, tam uzliesmojot, cilvēks var gūt smagus apdegumus.
Pirms grila aizdedzināšanas, kurināmais jāaplej ar degšķidrumu, jāpagaida, kamēr tas sasūksies un tikai tad uzmanīgi jāaizdedzina. Līdztekus VUGD aicina grila iededzināšanu neuzticēt bērniem, jo, pat pieaugušo klātbūtnē, viņiem to darīt var būt bīstami.

Ja svētku brīvdienās ir vēlme iekurināt ugunskuru, tad atgādinām, ka pirms tam noteikti ir jāpainteresējas par to, kādi konkrētajā novadā ir saistošie noteikumi attiecībā uz ugunskuru kurināšanu, jo ne visos novados tas ir atļauts un dažviet par to var tikt piemērots sods. VUGD atgādina, ka vietās, kur atļauts kurināt ugunskurus, vispirms ir jāizvēlas tāda vieta, kurai tuvumā nav sausā zāle vai koki, kas var aizdegties. Ugunskura vietu jāsagatavo un jāierobežo aprokot tam apkārt zemi vai apliekot akmeņus.
Pirms došanās prom jāatceras, ka ugunskurs ir jānodzēš, piemēram, ar līdzpaņemtu ūdens pudeli, lai, uzpūšot stiprākam vējam, tas neuzliesmotu no jauna. Nededziniet plastmasas izstrādājumus un riepas, jo tie sadegot rada indīgus dūmus un apkārtējie var saindēties ar degšanas produktiem. 

Brīvdienās atpūšoties ārpus mājas vai iekštelpās, vienmēr jāatceras par bērnu drošību un nedrīkst viņus atstāt bez uzraudzības. Piemēram, ugunskuri vai piemājas ūdenskrātuves var radīt bērnam īpašu vilinājumu, kas var beigties ar traģiskām sekām – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, viņam no ugunskura var aizdegties drēbes vai arī viņš var iekrist ūdenī. 

Ja tomēr mainīgie un neparedzamie laikapstākļi brīvdienas liks pavadīt iekštelpās, VUGD atgādina, ka bez pieskatīšanas atstāts olu krāsošanas katliņš vai ēdiens uz plīts, tāpat arī bez uzraudzības atstāta svece telpās var izraisīt ugunsnelaimi.

VUGD iesaka uzstādīt dūmu detektorus dzīvojamās telpās, jo tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā laicīgi pamanīt iespējamo ugunsnelaimi un no briesmām pasargāt sevi un līdzcilvēkus.

Atgādinām, ka, ja tomēr pavasara brīvdienu laikā ir notikusi nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nevilcinieties un nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!
Nacionālie bruņotie spēki šovasar plāno uzņemt pirmos 50 brīvprātīgos, kuri, piedaloties speciālā piecu nedēļu kursā, varēs kļūt par rezerves karavīriem. Kursa laikā Latvijas pilsoņi kopumā kompensācijās saņems 962 eiro.

Aizsardzības ministrijas sagatavotie un pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību un nav sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu, ja viņš atbilst likumā noteiktajām prasībām, varēs pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu apmācības kursu. Pēc šī kursa sekmīgas pabeigšanas viņu ieskaitīs NBS rezervē rezerves karavīra statusā.

Paredzēts, ka militārās apmācības kursam varēs pieteikties līdz 1.jūlijam.
Pilotprojektā plānots pieņemt līdz 50 apmācāmos. Kurss norisināsies no 28.jūlija līdz 2.septembrim. Apmācība paredzētas divās daļās - lielāko daļu laika Latvijas pilsoņi uzturēsies Alūksnes Kājnieku skolā, bet atlikušajā laikā paredzēta dalība vērienīgās mācībās "Namejs 2018" Ādažos.

Kursā paredzētās tēmas būs identiskas ar citiem armijas pamatapmācības kursiem - tiks iekļautas ieroču apmācība, lauku kaujas iemaņas, topogrāfija un orientēšanās, sakaru apmācība, pirmās palīdzības sniegšana.

Ņemot vērā, ka kursā varēs pieteikties agrāk netiesāti Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, tad slodze un intensitāte tikšot atbilstoši vecumam pielāgota, lai gan pirms iestāšanās paredzētas medicīniskās pārbaudes.
Speciāli fiziskās prasības iestājpārbaudījumi nav paredzēti, taču jau kursa laikā personām būs jāskrien kross, jāveic vēdera preses vingrinājums, kā arī tā sauktā "pumpēšanās" jeb roku iztaisnošana un saliekšana balstā guļus. Tāpat paredzēti pārgājieni.

Prasības paredz, ka kursam varēs pieteikties pilsoņi, kuriem ir vismaz pamatizglītība, valsts valodas zināšanas, rezerves karavīram atbilstoša veselība. Pieteikšanās gan būs liegta personām, kuras atrodas Iekšlietu ministrijas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienestā. Šāda prasība izvirzīta, jo krīzes gadījumā šīs personas veiks uzdevumus savos dienestos.

Pēc apmācību noslēguma persona nodos karavīra zvērestu un tiks ieskaitīts rezerves karavīru sastāvā.
Tas nozīmē, ka reizi četros gados rezerves karavīru var iesaukt uz pāris nedēļu ilgām apmācībām iemaņu atjaunošanai. Personas pēc kursa beigšanas pēc vēlēšanas var iestāties Zemessardzē vai profesionālajā dienestā.

Vasarā paredzētais militārās apmācības kurss kalpos kā pilotprojekts arī nākotnē, lai izvērtētu programmas pielāgošanu turpmākajos gados.
Mērķis ir papildināt NBS rezervi ar augsti motivētiem un militāri apmācītiem pilsoņiem, kuri neredz sevi profesionālajā militārā dienestā vai arī neizvēlas dienestu Zemessardzē.


Vai svētku brīvdienas darba devējam ir jākompensē? Kas notiek, ja tomēr oficiālajās brīvdienās ir jāstrādā? Uz šādiem jautājumiem atbildējis Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba aizsardzības konsultants Kaspars Rācenājs.
 
Vidēji mēnesī ir 22 darba dienas. Ja cilvēks strādā pa astoņām stundām piecas dienas nedēļā, tad mēnesī šādi tiek nostrādātas 176 stundas.
Martā aina ir nedaudz citādāka, jo 30. datums ir noteikts kā oficiāla brīvdiena. Savukārt 29. marts ir pirmssvētku diena, kas nozīmē - neatkarīgi no tā, vai tā ir valsts iestāde vai privāts uzņēmums, normāla laika darbiniekiem darba diena ir jāsaīsina par vienu stundu. Rezultātā martā cilvēkam 176 stundu vietā jānostrādā tikai 167.

Vai šāds darba stundu samazinājums kaut kā ietekmē atalgojumu?

Kaspars Rācenājs skaidro, ka darbiniekam, kuram ir noteikts normālais darba laiks un, piemēram, fiksēta alga 500 eiro mēnesī, ir  tiesības saņemt šos 500 eiro mēnesī par visu nostrādāto darbu laiku.

Bet ja darbiniekam oficiālajās brīvdienās tomēr ir jāstrādā, darba devējam tas ir jākompensē.
Proti, ja, piemēram, darba alga noteikta 10 eiro stundā, tad par 8 stundu darbu oficiālajā brīvdienā pienākas nevis 80 eiro, bet 160.

“Otrs variants, ka šī diena tiek kompensēta ar atpūtu citā nedēļas dienā,” stāsta Kaspars Rācenājs.
Tas nozīmē, ka darbinieks nevis saņem dubultu atalgojumu, bet kopā ar darba devēju vienojas par kādu citu brīvu dienu, kas tiek apmaksāta no darba devēja puses.
Facebook Draugiem Twitter Instagram