VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (turpmāk – LVRTC) un SIA Lattelecom informē, ka 17.jūnijā Latgalē un daļā Vidzemes reģiona bezmaksas un maksas televīzijas programmu izplatīšanas tīklos tiks mainītas zemes ciparu  televīzijas TV signāla apraides frekvences.

Vairumā gadījumu  jaunās paaudzes TV uztvērēji un dekoderi, ko iedzīvotāji izmanto televīzijas uztveršanai, atjaunos informācijas plūsmu automātiski, tādejādi iedzīvotāji neērtības neizjutīs. Taču, gadījumos, ja  iekārtās frekvenču informācija neatjaunināsies automātiski, iedzīvotājiem būs jāveic TV kanālu meklēšana manuāli.

Frekvenču maiņa tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem, kas paredzēja atsevišķu frekvenču joslu līdz 2015.gada 1.jūlijam izmantot zemes ciparu  televīzijas apraidei, savukārt no šā gada 1.jūlijam tā ir jāatbrīvo mobilo sakaru sistēmu vajadzībām. Vienlaicīgi ar joslas atbrīvošanu tiek veiktas izmaiņas arī bezmaksas televīzijas  programmu izplatīšanas tīklā, uzlabojot uztveršanas apstākļus Latgalē un daļā Vidzemes reģiona.

No 17.jūnija TV raidošā stacija Māļos, Cesvainē un Alūksnē bezmaksas televīzijas programmas  - Latvijas Televīzijas 1. un 7.programmu , Vidzemes televīziju, Ogres Televīziju un TV 24 -  raidīs 22.televīzijas kanālā (līdzšinējā 41.TVK vietā), bet Rēzeknes, Dagdas un Daugavpils TV raidošās stacijas turpmāk raidīs 27. televīzijas kanālā (līdzšinējā 44.TVK un attiecīgi 47.kanāla vietā).

Savukārt maksas TV programmās izmaiņas ir sekojošas:
• Cesvaines un Alūksnes TV raidošajās stacijās 58. kanāls tiek aizstāts ar 46. kanālu, 22. kanāls ar 41. kanālu, 69. kanāls ar 58. kanālu.
• Daugavpils TV raidošajā stacijā 27. kanāls tiek aizstāts ar 47. kanālu;
• Rēzeknes TV raidošajā stacijā 62. kanāls tiek aizstāts ar 44. kanālu, 27. kanāls ar 47. kanālu, 37. kanāls ar 40. kanālu.

Iedzīvotāji, kuri arī pēc manuālas TV programmu atjaunošanas saskaras ar tehniskām nepilnībām, aicinām sazināties:
- Par bezmaksas TV programmu apraidi ar LVRTC, zvanot pa tālruni 67108792;
- Par maksas TV programmu apraidi ar Lattelecom, zvanot pa tālruni 177
Jūnijā Latvijas gaisa telpā sāksies militāro gaisa kuģu zemie lidojumi, kas nepieciešami, lai patruļlidmašīnu piloti varētu uzturēt kvalifikāciju un atbilstošas spējas.

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis skaidro, ka zemie lidojumi notiek aptuveni 61 metru virs pārlidojamās virsmas. Līdz ar to iedzīvotājiem lidmašīnas būs ļoti labi redzamas un dzirdamas, tomēr troksnis būs īslaicīgs.

Pastāvīgi lidojumi Latvijā, lielākoties Ziemeļvidzemē, Latgalē un Sēlijā sāksies no 8.jūnija. Ar lidojumu zonām un laikiem cilvēki var iepazīties NBS interneta vietnē: http://www.mil.lv/lv/Aktualitates/Pasakumu_kalendars/2015/05/zemie_lidojumi.aspx
Francijas kūrortpilsētā Kannās notikušajā 68.ikgadējā kinofestivālā, kas noslēdzās svētdien, galveno balvu - Zelta palmas zaru - saņēma franču režisora Žaka Odiāra imigrācijas tematikai veltītā drāma "Dheepan" ("Dhīpans"). Tās veidošanā tika izmantoti bijušā Šrilankas pilsoņkara notikumi.
Festivāla otro nozīmīgāko balvu - "Grand Prix" - ieguva Ungārijas režisora Lāslo Nemeša holokausta drāma "Saul fia" ("Saula dēls").

Festivāla žūrijas balva tika piešķirta grieķu režisora Jorga Lantima antiutopijai "The Lobster" ("Vēzis").

Labākā režisora balvu saņēma Taivānas režisors Hou Sjaosjeņs par mininālisma stilā veidotu cīņas mākslu drāmu "The Assassin" ("Slepkava").

Labākā aktiera balvu saņēma franču aktieris Vensāns Lendons par lomu režisora Stefana Brizē bezdarba drāmā "The Measure of a Man" ("Cilvēka mērs"), kurā viņš tēlo atlaistu faabrikas strādnieku izmisīgos darba meklējumos. Šī filma Francijā pazīstama ar nosaukumu "La Loi du marche" ("Tirgus likums").

Balva labākās aktrises kategorijā tika piešķirta divām aktrisēm - Holivudas zvaigznei Rūnijai Marai par lomu Toda Heinsa filmā "Carol" ("Kerola") un franču aktrisei Emanielai Berko par lomu Francijas režisores Maivennas le Besko filmā "Mon roi" ("Mans karalis"). Filma "Carol" ir stāsts par divu sieviešu mīlestību pagājušā gadsimta 50.gados Ņujorkā, un tajā galvenās lomas tēlo Keita Blanšeta un Rūnija Mara.

Labākā scenārista kategorijā tika apbalvots Mišels Franko par scenāriju filmai "Chronicles" ("Hronikas"). Franko ir arī šīs filmas režisors.

Par labāko īsmetrāžas filmu tika atzīta Libānas un Kataras filma "Waves-98" ("Viļņi-98"), kuras režisors ir Eli Dagers.

"Zelta kameru", kas ir balva par labāko debiju, saņēma Sesars Augusto Asevedo par savu pirmo filmu "La Tierra y la Sombra" ("Zeme un ēna").

Goda Zelta palmas zars par mūža ieguldījumu tika piešķirts Beļģijā dzimušajai franču režisorei Anjesai Vardai.

Festivāla uzvarētājus izvēlējās brāļu Ītena un Džoela Koenu vadīta žūrija, kuras sastāvā bija arī Džeiks Džilenhols un Sjenna Millere.Festivāls turpinājās 12 dienas. To apmeklēja apmēram 12 tūkstoši pārstāvju no 116 pasaules valstīm.

Pērn Zelta palmas zaru ieguva Turcijas režisora Nuri Bilges Džeilana filma "Kis Uykusu" ("Ziemas miegs").
XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mājaslapā "dziediundejo.lv" apmeklētāji tiek aicināti piedalīties Likteņdārza tapšanā, atvedot saujiņu zemes no sava dzimtā novada.

Apmeklētāji šovasar tiek aicināti atvest saujiņu zemes no savām vai savu senču dzimtajām mājām vai vienkārši no sava dzimtā novada Likteņdārza Lielajam kalnam.
Lielais kalns ir plānots 12,5 metru augsts, un tam nepieciešams ap 200 000 kubikmetru zemes. Dodoties uz svētkiem, dalībnieki un skatītāji tiek aicināti atvest savu saujiņu zemes, lai kopīgi palīdzētu tapt Lielajam kalnam. Katru, kas piedalījies, aicina piereģistrēties uz vietas Likteņdārzā vai elektroniski pa e-pastu "info@koknesesfonds.lv".

Likteņdārza projekta autors ir pasaulē plaši pazīstamais Japānas ainavu arhitekts Šunmio Masuno, un viņa iecere ir radīt piemiņas vietu kā skaistu dārzu, pa kuru pastaiga sākas piemiņas mežā. Tajā cieši plecu pie pleca aug koki, ko saviem senčiem par piemiņu ir iestādījuši un turpina stādīt cilvēki no visiem Latvijas novadiem.

Pastaiga dārza pagātnes daļā apmeklētāju vedīs caur piemiņas ēku un noslēgsies pie ieejas Likteņdārza centrālajā daļā - amfiteātrī. Amfiteātris ir Likteņdārza sirds - vieta, kur 18.novembrī ap plkst.16 ik gadu var vērot skaistāko svētku uguņošanu dabā - saulrietu. Pēc uzkavēšanās Likteņdārza amfiteātrī pastaiga turpinās Likteņdārza nākotnes daļā, kur atradīsies arī Likteņdārza Lielais kalns - ziedu pļava.

No kalna virsotnes dārza apmeklētājam pavērsies neaizmirstams skats uz Likteņdārza ainavu un Daugavu, kā arī daudzfunkcionālo ēku, kas atradīsies kalna pakājē un veidos simbolisku tiltu uz Latvijas nākotni. Tā dienvidu nogāze būs apstādīta ar jauktu lapu un skuju koku mežu, bet ziemeļu nogāze būs veidota kā liela ziedu pļava, kurā vienkopus tiks iesētas pļavas puķu sēklas no visas Latvijas.

Likteņdārzs ar desmitiem tūkstošu cilvēku atbalstu kopš 2008.gada top Koknesē. Katram ir iespēja piedalīties tā īstenošanā, atvedot zemi Lielajam kalnam, iestādot koku, atvedot pelēko laukakmeni amfiteātrim, ziedojot bruģakmeni ar savu vārdu Likteņdārza draugu alejā un piedaloties talkās. Plašāka informācija pieejama vietnē "liktendarzs.lv".
No 1.jūnija atsevišķiem sabiedriskā transporta un minibusu maršrutiem tiks noteikts jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām.

Tāpat kā iepriekšējos gados, "Rīgas satiksme" veiks izmaiņas 3., 24., 29., 30. un 36.autobusa maršruta kustībā, lai uzlabotu nokļūšanu līdz Mangaļsalai, Vecāķu, Daugavgrīvas un Vakarbuļļu pludmalēm.

Sākoties vasaras sezonai, "Rīgas satiksme" mainīs atsevišķu sabiedriskā transporta maršrutu sarakstus atbilstoši pasažieru plūsmai un kā ik gadu nodrošinās iedzīvotājiem ērtāku nokļūšanu līdz Rīgas pilsētā esošajām peldvietām, atpūtas vietām un mazdārziņiem.

No 1.jūnija tiks mainīts 3., 30., 36. un 56.autobusa maršruta pieturvietas "Bolderāja D/P" nosaukums uz "Daugavgrīvas D/P" atbilstoši patiesajam apkaimes nosaukumam, līdz kuram kursē sabiedriskais transports. Līdz ar pieturvietas nosaukuma maiņu 3.autobusa maršrutam "Bolderāja-Pļavnieki" tiks mainīts virziena nosaukums uz "Daugavgrīva-Pļavnieki", 30.autobusa maršrutam "Centrālā stacija-Bolderāja" uz "Centrālā stacija-Daugavgrīva" un 56.autobusa maršrutam virziena nosaukums "Bolderāja-Ziepniekkalns" tiks mainīts uz "Daugavgrīva-Ziepniekkalns".

No 1.jūnija līdz 31.augustam 36.maršruta autobusi uz un no Vakarbuļļiem kursēs biežāk. Sestdienās, svētdienās un svētku dienās 3.maršruta autobusi aptuveni no plkst.9 kursēs līdz Vakarbuļļu pludmalei, savukārt 30.maršruta autobusi līdz 31.augustam kursēs arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

Tāpat no 1.jūnija līdz vasaras sezonas beigām 29.autobusa maršruts tiks pagarināts līdz Vecāķiem un autobusi kursēs maršrutā "Mežciems-Vecmīlgrāvis-Vecāķi". 24.autobusa maršrutā būs palielināts reisu skaits, lai uzlabotu sabiedriskā transporta kustību uz Mangaļsalu. Ņemot vērā izmaiņas 24. un 29.autobusu maršrutu kustību sarakstos, tiks veiktas izmaiņas arī attiecīgi 2. un 19.autobusu maršrutos.

No 1.jūnija jauni kustības saraksti būs 2., 3., 9., 12., 19., 24., 29., 30., 36., 37., 41., 56.autobusu maršrutiem darba dienās un brīvdienās, 15. un 31.autobusu maršrutiem brīvdienās.

Lai nodrošinātu ērtāku nokļūšanu Rīgas pilsētas atpūtas vietās, no 1.jūnija 11.maršruta tramvajam tiks palielināts reisu skaits brīvdienās.

2.maršruta tramvaja "Centrāltirgus-Tapešu iela" kustības saraksts vasaras sezonai tiks pieskaņots vilcienu kustības sarakstiem maršrutā "Rīga-Tukums-Rīga".

No 1.jūnija jauni kustības saraksti būs 2. un 7.tramvajam darba dienās un 11. un Retro tramvajam brīvdienās.

No 1.jūnija līdz 31.augustam būs jauni kustību saraksti 15. un 22.trolejbusa maršrutam darba dienās un brīvdienās.

Pamatojoties uz pasažieru plūsmas mērījumiem un iedzīvotāju ierosinājumiem, no 1.jūnija tiks mainīti arī vairāku minibusu kustību saraksti un maršruti.

200.minibusu maršrutā "Stacijas laukums-Vecdaugava" no 1.jūnija līdz 31.augustam daļa maršruta reisu tiks pagarināti līdz Vecāķiem. Kustību saraksts paliek nemainīgs.

237., 241., 204., 208., 222., 238., 242., 263.minibusa maršrutiem tiks mainīts kustību saraksts darba dienās.

204.minibusa maršruts "Centrs-Jugla" un 267. minibusa maršruts "Centrs-Sarkandaugava" svētdienās un svētku dienās nekursēs.

244.minibusa maršrutam "Centrālā stacija-Iļģuciems" sestdienās tiks piemērots esošais svētdienu un svētku dienu saraksts, savukārt svētdienās un svētku dienās 244.minibusa maršruts nekursēs.

208. un 263.minibusu maršrutiem būs jauni kustību saraksti sestdienās un arī svētdienās un svētku dienās. 242.minibusam "Centrālā stacija-Imanta" tiks mainīts brīvdienu kustību saraksts.

246.minibusa maršrutam "Centrs-Bolderāja" tiks mainīts virziena nosaukums uz "Centrs-Daugavgrīva".
AS "Pasažieru vilciens" no šī gada 1.jūnija atklās jaunu maršrutu Rīga-Dobele-Rīga.  

Jaunais vilcienu maršruts piedāvās iespēju dobelniekiem, kas strādā, mācās vai citu iemeslu dēļ regulāri apmeklē galvaspilsētu,  no rīta nokļūt Rīgā, Jelgavā un Olainē, kā arī vakarā atgriezties atpakaļ Dobelē.

Jaunajā ekspresreisā būs pieejams bezmaksas bezvadu internets.

No rītiem jaunais ekspresvilciens Nr.870 no Dobeles uz Rīgu aties plkst.6.56 ar pienākšanas laiku Rīgas Centrālajā stacijā plkst.8.03, savukārt vakarpusē jaunais vilciens Nr.869 aties no Rīgas Centrālās stacijas plkst.18.25 un pienāks Dobelē plkst.19.34. Braucot ar jauno ekspresvilcienu no Dobeles uz Rīgu ceļā būs jāpavada vien stunda un 7 minūtes, pa ceļam ekspresis apstāsies tikai divās pieturās - Jelgavā plkst.7.23 un Olainē plkst.7.43.

Visu veidu biļetes gan skaidrā naudā, gan norēķinoties ar maksājumu kartēm, iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā visās PV kasēs. Jaunā vilciena pasažieri biļetes varēs iegādāties pie konduktora (Dobeles stacijā nav pieejama kase).
Veselības ministrija plāno vēl stingrāk ierobežot smēķēšanu un aizliegt smēķēt bērnu klātbūtnē arī telpās un privātajos transportlīdzekļos, savukārt tirdzniecības vietās tabakas izstrādājumi atradīsies slēgtos skapjos vai plauktos un patērētāji tos varēs iegādāties, pārdevējam nosaucot konkrētu preci.

Plānots aizliegt izplatīt tabakas izstrādājumus ar raksturīgo aromātu (piemēram, augļu vai konfekšu garšu un smaržu) un tabakas izstrādājumus, kuri satur vitamīnus, kofeīnu vai kuru sastāvā ir piedevas, kam nesadedzinātām piemīt kancerogēnas, mutogēnas un reproduktīvai sistēmai toksiskas īpašības.

Lai nemaldinātu patērētājus, turpmāk uz smēķēšanai paredzēto tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu iepakojuma nebūs norādīts nikotīna, darvas un oglekļa monoksīda daudzums. Tā vietā uz iepakojuma būs jānorāda brīdinājumi par kaitīgo ietekmi uz veselību, piemēram, uz tabakas izstrādājumu iepakojuma būs jāizvieto lieli, krāsaini vizuāli brīdinājumi un rakstiskas norādes.

Uz katra smēķēšanai paredzētā tabakas izstrādājuma iepakojuma būs jānorāda Slimību profilakses un kontroles centra konsultatīvais tālrunis, uz kuru zvanot iedzīvotāji var saņemt informāciju un konsultācijas par smēķēšanas pārtraukšanu.
Lai veicinātu no tabakas dūmiem brīvu vidi, noteikti papildu smēķēšanas ierobežojumi, un turpmāk telpās nedrīkstēs būt smēķēšanai speciāli paredzētas vietas.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem smēķēšana bērnu klātbūtnē ir aizliegta. Lai pastiprinātu sabiedrības atbildību par līdzcilvēku, īpaši bērnu, veselību, likumprojektā noteikts, ka turpmāk smēķēt nedrīkstēs dzīvojamās telpās bērnu klātbūtnē, kā arī privātos transportlīdzekļos.

Lai pildītu starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās saistības, kā arī mazinātu mārketinga ietekmi uz patērētājiem, ar 2018.gada 1.jūliju plānots ierobežot tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu un elektronisko smēķēšanas ierīču izvietojumu tirdzniecības vietās. Turpmāk šie produkti atradīsies slēgtos skapjos vai plauktos un patērētāji tos varēs iegādāties, pārdevējam nosaucot konkrētu preci.

Pateicoties stingrajiem smēķēšanas un tabakas izstrādājumu laišanas tirgū ierobežojumiem, ir vērojama pozitīva tendence smēķēšanas izplatībai mazināties jauniešu populācijā. Tā, piemēram, 13-15 gadus vecu pusaudžu, kuri pašlaik lieto tabakas izstrādājumus, un  jauniešu, kuri tabakas produktus ir lietojuši pēdējo 30 dienu laikā, jeb regulāro lietotāju īpatsvars laika periodā no 2011. līdz 2014.gadam ir samazinājies zēnu populācijā no 39,4% uz 25,3%, bet meiteņu populācijā - no 41,4% uz 23,9%.
“Neiet klāt, zvanīt 112. Ja ir suns, kurš ir palaists vaļā un skraida kaut kur, mēģināt suni sasaukt, paņemt pie saites un doties prom,” iesaka Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. Vēl var paslēpties aiz koka, jo mežacūkas skrien taisnā līnijā un paskries kokam garām. Iespēja, ka cūka apgriezīsies ir ļoti maza, jo mežacūkas dabā nav trenkāt.

Tāpat Baumanis stāsta, ka lielākoties cūka skrien virsū bez mērķa uzbrukt, bet gan vēloties tikt pie saviem bērniem. Tāpēc, atrodoties klajā laukā, var arī palekt malā, dzīvnieks paskries garām cilvēkam pie saviem bērniem, iesaka Baumanis.

“Nepamatoti mežacūka nemetīsies virsū,” mierina Una Bērziņa, Latvijas Dabas muzeja muzejpedagoģe, taču norāda, ka, kā jebkurš dzīvnieks, tā var uzbrukt, ja ir pamanījusi sev vai saviem bērniem kādu apdraudējumu. 

Sastopot mežacūku, vislabāk ir doties projām vai tās apiet ar pēc iespējas lielāku līkumu. To arī apstiprina Una Bērziņa, sakot, ka ieraugot mežacūku, jādodas pretējā virzienā. “Dzīvnieks, kas iedzīts stūrī, vienmēr uzbruks,” brīdina Baumanis, norādot, ka nekāda gadījumā nedrīkst uzbrukt dzīvniekam vai mēģināt to sagūstīt saviem spēkiem. Viņš suņu īpašniekiem arī iesaka nerīdīt savus mīluļus pret savvaļas zvēru, jo tas var beigties tikai ar to, ka cieš pats mājdzīvnieks. “Pilsētas suņi nav medību suņi,” piebilst Baumanis.

Mežā, savā ierastajā vidē, mežacūka ir gana miermīlīgs dzīvnieks, kas cenšas izvairīties no satikšanās ar cilvēku.  Tur bīstamas situācijas var rasties tikai tad, ja zvērs ir ievainots vai cenšas aizstāvēt savus mazuļus. Savukārt tās mežacūkas, kuras dzīvo pilsētā vai tās tuvumā, jau ir saradušas ar cilvēku un var būt daudz bīstamākas, norāda Baumanis. Viņš arī norāda, ka šie dzīvnieki sākuši vairāk uzturēties pilsētās, jo pilsēta izplešas dzīvnieku agrākajās dzīves vietās un pilsētā ir gana viegli atrast pārtiku. 

Baumanis arī saka – LMS Rīgas domi jau sen ir brīdinājusi par šo problēmu, taču domei tikai tagad “nokritušas klapes no acīm”.

Jau ziņots, ka jau vairākkārt Rīgā ir manītas mežacūkas, kā arī, ka tās ir uzbrukušas mājdzīvniekiem. Reaģējot uz šiem notikumiem, Rīgas dome līdz Jāņiem ir apņēmusies izveidot Medību koordinācijas komisiju, lai cīnītos ar šo problēmu. Galvaspilsētas piemēram nolēmusi sekot arī Jūrmala, vēsta LETA.



Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
Ja neskaita baktērijas un augus, tad bruņurupucis patiešām ir ilgdzīvošanas rekordists starp pasaules dzīvajām būtnēm. Un patiešām, arī šobrīd kāds bruņurupucis Džonatans, ir vecākā dzīvā būtne uz planētas. Viņš mitinās britiem piederošā teritorijā Atlantijas okeānā - Svētās Helēnas salā.
Džonatans šogad svin  182 gadu jubileju. 

Kopš Džonatana ierašanās uz sulas nomainījušies 33 gubernatori.

Tādi bruņurupuči, kā Džonatans var dzīvot līdz pat 250 gadiem, kas nozīmē vien to, ka viņš joprojām ir savos labākajos gados.

Šobrīd par cienījamo būtni rūpējas salas vetārsts Džo Hollis, kurš reizi nedēļā viņu baro ar burkāniem, gurķiem un salātiem un reizēm ar kādu ābolu. Lai arī Džonatans ir palicis akls, viņam ļoti tīk cilvēku kompāniju un viņš regulāri pēc skaņas atrod tuvāko tenisa kortu un dodas sveicināties ar spēlētājiem.

6. un 7.jūnijā Stelpē, "Pīlādžu" mototrasē, gaidāmajam pasaules čempionāta posmam motokrosā blakusvāģiem pieteikušās 36 ekipāžas.

Starp dalībniekiem būs četri latviešu kantētāji - Kaspars Stupelis, Elvijs Mucenieks, Haralds Kurpnieks un Ilvars Skūltāns.

Sacensībām pieteikušās visas pasaules spēcīgākās ekipāžas.

Paralēli risināsies arī Eiropas čempionāta posms kvadricikliem, kurā savu dalību apstiprinājuši 25 sportisti, starp kuriem astoņi Latvijas motobraucēji. 

Kā zināms, pasaules čempionāta etaps Stelpē risināsies pirmoreiz vēsturē, turklāt šosezon Latvijā gaidāmi divi posmi, jo augustā sacensības notiks arī "Zelta zirga" trasē Ķegumā.
Jaunā pētījumā atklājies, ka kanādiešu rokgrupas "Nickelback" dziesmu vārdi esot inteliģentāki par amerikāņu grupu "Foo Fighters" un "Linkin Park" sacerētajiem tekstiem.

Veiktajā pētījumā tika analizētas 225 dziesmas, kas aizvadījušas vismaz trīs nedēļas "Billboard" popa, roka, kantri un hiphopa topos.
Pētījumā secināts, ka popmūzikas tekstu vidējais līmenis ir tāds, kādā lasa astoņus gadus vecs bērns.

"Visgudrākie" dziesmu vārdi ir kantrimūzikā, kam seko roks un pops. Viszemākie rādītāji ir R&B un hiphopam.

Noskaidrojot intelektuālākos žanrus, ņemtas vērā tādas īpašības kā zilbju skaits vārdos.
Tas ļāvis gudrāko rokmūzikas dziesmu saraksta pirmajā vietā nokļūt grupas "Red Hot Chili Peppers" hitam "Dani California", kurā nosaukti vairāki ASV štati. To var noklausīties pielikumā. 
Viszemākais rādītājs ir kanādiešu rokgrupas "Three Days Grace" dziesmai "The Good Life", kuras vārdi būtu saprotami trīsarpus gadus vecam bērnam.

Ātruma kontrolē izmantotos radarus varētu pielāgot arī kontrabandistu ķeršanai, pastāstīja Muitas policijas pārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe.

Ceipe sacīja, ka šobrīd gan tā ir tikai ideja. Iecere ir savienot Muitas policijas rīcībā esošo transportlīdzekļu identificēšanas sistēmu ar ātruma kontroles radaru sistēmu, tādējādi aizdomīgas automašīnas varētu konstatēt ne tikai uz robežas, bet arī iekšzemē, skaidroja Ceipe.

Ceipe gan uzsver, ka sistēmu savienošana nenozīmētu cilvēku izspiegošanu. "Ja radari spētu atpazīt numuru, kas ir tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tad varētu zināt, ka automašīna pabrauc garām, piemēram, Centrāltirgum," uzsvēra Muitas policijas pārvaldes priekšnieks.
Sistēmu savienošana palīdzētu ne tikai kontrabandas, bet arī citu noziegumu izmeklēšanā, pārliecināts Ceipe.


“Draugi piedāvāja piedalīties, es piekritu un nenožēloju!” saka studente Anna, kura pagājušajā gada martā piedalījās tūrisma rallijā Siguldā. Lai gan Anna un viņas draugi neieguva balvas, meitene pasākumu atceras ar prieku un gandarījumu, jo ļoti labi pavadījusi laiku.

Tūrisma rallijs ir draudzīga sacensība un ceļojums vienā. Pasākuma dalībnieki dodas ceļā pēc organizatoru maršruta, dienas laikā apmeklējot vairākus kartē apzīmētos apskates objektus, tur izpildot uzdevumus un krājot punktus. Dienas beigās tie apbalvoti gan tie, kuri sakrājuši visvairāk punktu, gan tie, kuri bijuši visaktīvākie. 

“Lai arī šis rallijs nav uz ātrumu, bet gan kvalitāti, tomēr parādās azarts, kas piešķir papildu "odziņu",” saka Anna. “Vienkāršā tūrisma izbraucienā apskatītajās vietās ne vienmēr ir kāda tiešām interesanta aktivitāte. Parasti viss beidzas ar vienkāršu pils apskati. Bet tūrisma rallijā katrā vietā ir kāds interesants, reizēm pat āķīgs uzdevums.”

“Mēs vēlējāmies  parādīt Latviju arī no cita skata redzējuma, ne tikai populārās apskates vietas,” par to, kā radās ideja par tūrisma ralliju, stāsta Anita Grīniece, atputasbazes.lv projektu vadītāja. Arī nākotnē viņu plāns ir turpināt “iedziļināties novadu vērtībās un meklēt nezināmo, noslēpumaino”.

Katram tūrisma rallijam ir sava tematika, kas paredzēta, lai izceltu kādus īpašus objektus vai notikumus. Dažos no šiem pasākumiem dalībnieki ir aicināti saģērbties īpašos kostīmos. Piemēram, par pagājušā gada vasara notikušo ralliju pirātu tematikā īpašā sajūsmā bijuši tieši bērni, atminas Grīniece.

Šis ir sestais gads, kopš notiek atputabazes.lv rīkotie tūrisma ralliji. Vasaras beigās būs notiks divpadsmitais tūrisma rallijs.

Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
13.jūnijā, Majoru pludmales "Baltic Beach Hotel & SPA" stadionā notiks Pasaules kausa posms ielu vingrošanā, kas pulcēs labākos ielu vingrotājus no 15 valstīm.

Sacensības Jūrmalā ir viens no 21 Pasaules kausa posma, kas norisināsies visos pasaules kontinentos. Katra posma uzvarētājs kvalificēsies finālsacensībām, kas notiks gada beigās Maskavā. No Jūrmalas posma uz Pasaules kausa finālu dosies divi spēcīgākie ielu vingrotāji.
Profesionāļu klases dalībnieki Jūrmalā sacentīsies frīstaila kategorijā, savukārt skatītāji tiks aicināti sacensties tautas klases spēka sacensībās. Jūrmalas posmu un pārējos 20 Pasaules posmus, kā arī finālu, kas norisināsies gada beigās Maskavā, rīko Latvijā dibinātā Pasaules Ielu vingrošanas federācija. Šobrīd federācijā jau ir 106 organizācijas no 76 valstīm.

"Latvija ir bijusi starta vieta un joprojām ir mājvieta visai lielajai ielu vingrošanas kustībai pasaulē," uzsver Pasaules Ielu vingrošanas federācijas prezidents Māris Šlēziņš. "Pēc divu gadu pauzes esam gatavi piedāvāt visiem Latvijas ielu vingrošanas faniem to, kas viņiem pienākas, pateicībā par visu atbalstu un uzticību kopš 2009.gada."

Sacensības Majoru pludmalē 13.jūnijā sākies plkst.14.
Pašlaik dalība apstiprināta jau 22 dalībniekiem no 15 valstīm, bet Latviju sacensībās pārstāvēs četri dalībnieki, kuri tiks noskaidroti pēc ranga 6.jūnijā paredzētajā Latvijas čempionātā ielu vingrošanā.

Papildus profesionāļu sacensībām visas dienas garumā norisināsies arī tautas klases sacensības sievietēm un vīriešiem sadarbībā ar "Latvijas Dzelzceļu". Tās notiks divās vecuma grupās - līdz un virs 18 gadiem.

2011.gadā Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrības vadītājs Šlēziņš pēc vairāku gadu aktīvas darbības ielu vingrošanā nolēma izmēģināt spēkus ielu vingrošanas sporta veida attīstībai visā pasaulē, kas rezultējās ar pirmo pasaules čempionātu. Tajā kopā ar saviem līdzgaitniekiem pulcējās spēcīgākie ielu vingrotāji no desmit valstīm.

Pēc šī pasākuma arī oficiāli tika parakstīts memorands par Pasaules Ielu vingrošanas federācijas izveidi.

Šlēziņš ar domubiedriem 2012. un 2013.gadā Rīgā rīkoja arī otro un trešo pasaules čempionātu, kurā pulcējās jau attiecīgi 20 un 30 valstu ielu vingrotāji.
2014.gadā pasaules čempionāts pārceļoja uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu, kur Šlēziņa komanda rīkoja pasaules čempionātu olimpiskajā "Lužņiku" arēnā, pulcējot 56 valstu spēcīgākos ielu vingrotājus.

2013.gadā Pasaules kauss tika rīkots septiņos posmos, aptverot Taivānu, ASV, Krieviju, Spāniju, Norvēģiju, Horvātiju un Vāciju.
 2014.gadā tika rīkoti jau desmit posmi, kur esošajiem posmiem pievienojās Austrālija, Dienvidāfrikas Republika un Venecuēla. Šogad interese par Pasaules kausa posmu rīkošanu bija tik liela, ka sacensības izaugušas jau līdz 21 posmam - klāt nākušas sacensības Marokā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā, Honkongā, Malaizijā, Kolumbijā, Portugālē, Polijā, Francijā un arī Latvijā.

Sociālās kampaņas "Pieķer būvgružotāju! II" laikā iedzīvotājus aicinās vākt pierādījumus par teritorijām, kur nelegāli izgāzti būvgruži, un pieķert pašus vides piesārņotājus.

Piesārņojums, ko rada būvgruži, kaitē cilvēkiem, videi, kā arī būtiskus zaudējumus cieš zemes īpašnieki, tostarp arī pašvaldības un valsts kopumā.

Lai aicinātu sabiedrību, viedokļu līderus, atbildīgo nozaru, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus aktīvi piedalīties diskusijā, pievērst pastiprinātu uzmanību problēmai, kā arī meklētu tās risinājumus, otro gadu pēc kārtas "Eco Baltia grupa" rīkos sociālo akciju "Pieķer būvgružotāju! II".
Akcijas laikā cilvēki aicināti ziņot par nelegālo būvgružu izgāztuvju vietām, kas ļaus savākt nepieciešamos datus, par problēmas apjomiem. Savākto informāciju kampaņas organizētāji iesniegs Saeimas Tautsaimniecības komisijā līdz ar ieteikumiem stingrāku noteikumu izstrādāšanā būvniekiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

Pagājušajā gadā līdzīgā akcijā iedzīvotāji uzrādīja nelegālās būvgružu izgāztuves, kur atkritumu apjoms kopumā ir vismaz 200 000 tonnu.

Biļešu tirdzniecība uz XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem sāksies 23.maijā.

Pērkot biļetes kasē, vienā pirkuma reizē pircējam uz vienu pasākumu būs iespējams nopirkt līdz astoņām biļetēm. Tāpat, pērkot biļetes internetā, vienā pirkuma reizē būs iespējams nopirkt līdz astoņām biļetēm. Biļetes būs iespējams rezervēt arī telefoniski.

Saskaņā ar valdībā apstiprināto cenrādi biļešu izcenojums veidots amplitūdā no diviem līdz 20 eiro. Plānots publiskajā tirdzniecībā nodrošināt 75% biļešu, iepriekšējā rezervēšanā - 25% biļešu.

Savukārt uz maksas pasākumiem lielākais biļešu daudzums maksās divus, četrus un sešus eiro, bet skolēni, uzrādot skolēnu apliecību, un daudzbērnu ģimenes ar "3+Ģimenes karti" biļetes varēs iegādāties ar 20% atlaidi. Bērni līdz septiņu gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visi svētku dalībnieki, uzrādot Svētku dalībnieka karti, varēs vērot Noslēguma koncertu un tā ģenerālmēģinājumu Mežaparka Lielajā estrādē.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6.jūlija līdz 12.jūlijam, un tajos piedalīsies ap 37 000 dalībnieku.
Britu karaliskās Rokingemas pils īpašumos Anglijā, Korbijā, no 19.jūnija līdz 21.jūnijam notiks Jāņu svinības ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem,  informēja latviešu izklaides pasākumu organizatori Anglijā - apvienība "Bērzes strazdi".

"Bērzes strazdi" Līgo svētku svinības Lielbritānijā rīko jau ceturto gadu pēc kārtas. Ar katru gadu latviešu skaits tajās pieaug. Pirmajos rīkotajos Jāņos Anglijas latviešu īpašumā "Mūsmājas" ieradušies aptuveni 970 cilvēki, pērn "Daugavas Vanagu" lauku īpašumā "Mūsmājas" jau bija 2300 svinētāju. Šovasar "Bērzes strazdi" ir sagādājuši Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem vēl grandiozāku pārsteigumu, piedāvājot nosvinēt Līgo svētkus vairāk nekā 900 gadus senās Rokingemas pils īpašumos.

Svinības 52 hektārus lielajā Rokingemas pilsmuižas Lielajā parkā norisināsies no 19.jūnija līdz 21.jūnijam. Agrajiem līgotājiem būs iespēja iesildīt balsis un deju soli ar latviešu dziesmām grupas "Dakota" un kavermūzikas virtuozu "Mazie rakari" izpildījumā. Visu svētku garumā svinētājus priecēs dejotāji, dziedātāji, koklētāji un aktieri, aktivitātes bērniem ar baloniem, klauniem, radošām darbnīcām un sportiskām izklaidēm latviskā garā. Būs arī Jāņu tirdziņš ar gardajiem latviešu labumiem, alu, amatnieku rokdarbiem, Jāņu vainaga pīšana un Lielā Jāņu ugunskura iedegšana un apdziedāšana, kā arī jestrā un tradicionālā nakts balle līdz rītausmai ar dzīvajām grupām "Mazie rakari", "Dakota" un "Credo". Vēl varēs baudīt teātra skatus no "Miču-Maču Silmači" un "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un citu latviešu filmu skatīšanos brīvdabas kino zem klajas debess.

Rokingemas pils bija iecienīta slavenā angļu rakstnieka Čārzla Dikensa medību un atpūtas vieta. Tajā filmēta BBC Anglijas pilsoņu kara drāma "By the Sword Divided", televīzijas seriāls "Arnescote Castle", kā arī tā redzama leģendārajā parodijfilmu klasikā "Top Secret!" ar Holivudas aktieri Velu Kilmeru galvenajā lomā.
Vairāk nekā 8000 velobraucēju brīvprātīgi veikuši braukšanas stila mērījumu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) "Draugiem.lv" lapā atrodamajā "Cieņ-o-metra" aplikācijā, lai noteiktu, kādam tēlam atbilst viņu uzvedība ceļu satiksmē.

Absolūtais vairākums velobraucēju apliecināja, ka ir godprātīgi satiksmes dalībnieki, kuri ievēro noteikumus un izvairās radīt bīstamas situācijas uz ceļa. 12% tomēr vaļsirdīgi atzina, ka dažkārt mēdz brīvi interpretēt satiksmes noteikumus un nesatraukties par tādu normu ievērošanu kā luksoforu signāli vai ceļa došana gājējiem.

"Cieņ-o-metra" aplikācija ar 14 jautājumiem par velobraucēja rīcību dažādās ikdienas situācijās uz ceļa piedāvāja katram būt paškritiskam un noskaidrot, vai viņš ir godam pelnījis "Cienījama velosipēdista" titulu vai arī drīzāk ierindojas kādā pārgalvīgo braucēju kategorijā - "sportists", "karstgalvis", "aklais" vai pat "muļķis". "Par laimi, klaji muļķīgu rīcību uz ceļa atzina tikai neliela daļa pārgalvīgo velobraucēju, tā vietā tie sev biežāk piedēvēja "sportistu" un "aklo" braucēju īpašības, atzīstot, ka pārvietojas pārlieku strauji un agresīvi vai arī nepamana citus satiksmes dalībniekus un ceļa zīmes.

Novērtējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus, "Cienījamo velosipēdistu" vidū tika izlozēta īpaša balva no "Noi Pure Fix Cycles" - tumsā spīdošs velosipēds, ko saņēma daiļā dzimuma pārstāve Kintija Puikevica. Tas neesot pārsteigums, jo sieviešu vidū godprātīga braukšanas kultūra novērota biežāk. 93% no daiļā dzimuma velobraucējām ieguvušas "Cienījama velosipēdista" titulu, kamēr vīriešu konkurencē tādu ir nedaudz mazāk - 73%, skaidro direkcijā.

Velobraucēju braukšanas stila mērījums veikts CSDD kampaņas "Cieņa darbojas!" ietvaros, kuras laikā aprīlī CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu velobiedrību Rīgā rīkoja arī īpašas "Cieņas velopatruļas", apstiprinot tendenci, ka vairums velobraucēju ievēro satiksmes noteikumus un bieži vien novērojamie konflikti rodas no dažu atsevišķu braucēju agresīvas uzvedības. Tāpēc visi satiksmes dalībnieki tiek aicināti atcerēties, ka uz ceļa neviens nav pārāks par citiem un atsevišķu satiksmes dalībnieku nevērība pret apkārtējiem tikai vairo savstarpējos konfliktus un negadījumu skaitu.
Līdz ar sākto oficiālo Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanu sabiedrības iniciatīvas "mansprezidents.lv" komanda katram Saeimas deputātam nogādājusi personīgi adresētu vēstuli ar pirmajiem iedzīvotāju balsojuma rezultātiem, aicinot šo viedokli ņemt vērā.
Līdz šim par savu kandidātu nobalsojuši 12 500 iedzīvotāju.

Balsojums par kandidātiem portālā turpinās, un līdz pat prezidenta vēlēšanu dienai ikvienam vēl ir iespēja atdot savu balsi par kādu no septiņiem līdz šim politisko partiju virzītajiem un iedzīvotāju ieteiktajiem kandidātiem - deputātiem Mārtiņu Bondaru (LRA), Sergeju Dologopolovu (S), eiroparlamentārieti Sandru Kalnieti (V), deputāti Gunāru Kūtri (NSL), tiesību ekspertu Egilu Levitu, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Iedzīvotāju favorīts kopš pirmās balsojuma dienas ir Bondars. Viņam seko Vīķe-Freiberga, kā arī Levits, Kalniete un Kūtris. Balsojuma galīgie rezultāti tiks nogādāti Saeimas deputātiem arī prezidenta vēlēšanu dienā.

Atgādināsim, ka no 20.aprīļa līdz Valsts prezidenta ievēlēšanai jūnija sākumā norit līdzdalības kampaņa "mansprezidents.lv", kurā ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, var nobalsot par kādu no deputātu vai iedzīvotāju izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem. Balsojuma rezultāts tiks nodots Saeimas deputātiem Valsts prezidenta ievēlēšanas dienā.


Par godu sešdesmitajam Eirovīzijas dziesmu konkursam pasākumā Vīnē, Austrijā, pirmo un vienīgo reizi piedalīsies arī Austrālija. Valsti pārstāvēs Gajs Sebastians ar dziesmu “Tonight Again”. Bukmeikeru vidū viņš atzīts par vienu no potenciālajiem uzvarētājiem. Tomēr viņu vidū šobrīd pārliecinošs favorīts ir Zviedrijas pārstāvis Manss Zelmerlovs (Måns Zelmerlöw) un viņa dziesma “Heroes”.

Vēl ir par agru prognozēt uzvarētāju, pārliecināts Miroslavs Kodis, Latvijas Eirovīzijas fanu kluba dibinātājs un prezidents. Šis nav gads, kad ir viens noteikts favorīts kā, piemēram, kad konkursā uzvarēja Aleksandrs Ribaks vai Lorīna. Kodis norāda, ka, lai gan Zviedrijai uzvarētāja godu paredz gan bukmeikeri, gan žurnālisti, piemēram, Eirovīzijas fanu kluba balsojumā pirmo vietu ieguva Itālijas pārstāvji “Il Volo” un viņu dziesma “Grande Amore”. Viņš arī atminas pagājušo gadu, kad bukmekeri Zviedrijai solīja uzvaru, taču, kā zināms, pirmo vietu ieguva Austrija.

Labas izredzes tiek paredzētas arī Latvijas pārstāves Aminatas dziesmai “Love Injected”. Pēc bukmeikeru prognozēm, meitene, ja ne iegūs uzvaru, tad pēc sešu gadu pārtraukuma Latviju aizvedīs līdz finālam.

“Mēs vēl nevaram atslābināties, un Aminata nevar atslābināties un teikt: “Jā, es jau esmu finālā, vienalga, kā es nodziedāšu!”” arī par Latvijas pārstāvi Kodis izsakās piesardzīgi. Viss ir atkarīgs ne vien no tā, kā viņa nodzied un kāds ir priekšnesums, bet arī no pārējo dalībnieku snieguma.

Kodis arī teic, ka Austrālijas piedalīšanās, pat ja tā ir tikai viena reize, ir pozitīvi vērtējams pasākums. Tā ir iespēja pašu pasākumu padarīt interesantāku un redzēt arī kaut ko no kultūras ārpus Eiropas. 

Austrālijā Eirovīzija tiek pārraidīta jau kopš 1983. gada, un pēdējos gadus tas ir viens no divdesmit skatītākajiem televīzijas šoviem valstī. Kopš 2010. gada austrāļiem atļauts arī piedalīties balsojumā, taču viņu balsis netiek ņemtas vērā uzvarētāju noteikšanā. 

Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
Lai sakārtotu adreses Šampētera, Zasulauka, Dzirciema, Ķīpsalas un Āgenskalna apkaimēs, līdz 18.jūnijam šo apkaimju iedzīvotāji aicināti piedalīties publiskajā apspriešanā.

Publiskās apspriešanas laikā tiks uzklausīts iedzīvotāju viedoklis par iespējamo adreses maiņu un apspriestas iespējas iedzīvotāju vēlmes saskaņot ar valdības noteiktajām prasībām par adresācijas sakārtošanu. 3.jūnijā Pārdaugavas izpilddirekcijā E.Smiļģa ielā 46 plkst.18 notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kuras laikā Rīgas pilsētas Būvvaldes speciālisti klātienē skaidros adresācijas sistēmas piešķiršanas pamatprincipus un atbildēs uz ikviena interesenta uzdotajiem jautājumiem.

Par iespējamo adreses maiņu savam īpašumam visērtāk ir uzzināt, apmeklējot būvvaldes mājaslapu, kur sadaļā Adresācijas sakārtošanas projekts ir pieejams Adrešu meklētājs. Adrešu meklētājā, ievadot adresi vai zemes vienības kadastra apzīmējumu, iedzīvotājiem ir iespējams iepazīties ar informāciju par to, vai īpašumam ir plānota adreses maiņa un, ja ir, tad kādu adresi ir paredzēts piešķirt.

Adreses plānots nomainīt tikai tiem īpašumiem, kam adreses atkārtojas, kā arī tiem, kam adrese nesaskan ar ielu, no kuras īpašumam var visātrāk piekļūt, jo valdība noteikusi, ka ēkām numuri ir jāpiešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras tiek organizēta galvenā piebraukšana īpašumam. Tas nepieciešams, lai atvieglotu iedzīvotāju un viesu orientēšanos, kā arī palīdzētu ātrāk adresi atrast ugunsdzēsējiem, mediķiem un policijai.

Iedzīvotājus, kuriem ar informāciju ērtāk ir iepazīties klātienē, aicinām vērsties Pārdaugavas izpilddirekcijā E.Smiļģa ielā 46, kur no 18.maija līdz 18.jūnijam būs iespējams iepazīties ar īpašumiem, kuros plānots mainīt adreses, adresācijas maiņas pamatojumu, jauno plānoto adresi, kā arī kartogrāfiskajiem materiāliem, kuros vizuāli tiks atainotas tās ēkas un zemes vienības, kurām paredzēta adreses maiņa.

Papildus informācija par plānoto adrešu maiņu pieejama arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros Kungu ielā 7/9 un Brīvības ielā 49/53, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4.

Visas publiskās apspriešanas laikā minētajās iestādēs būs pieejamas arī aptaujas anketas, kurās iedzīvotajiem iespējams izteikt argumentētu viedokli par konkrēta adresācijas objekta pāradresācijas atbalstīšanu vai noraidīšanu, piemēram paskaidrojot, ka konkrētās ēkas adreses nomaiņa nav nepieciešama, jo adresācijas objekta piekļūšanai iedzīvotāji izmanto to ielu, kuras nosaukums ir līdzšinējā adrese. Noslēdzoties publiskajai apspriešanai, būvvalde izvērtēs saņemtos iedzīvotāju viedokļus un pieņems lēmumu par adresācijas maiņu.

Informācija par adrešu maiņu tiks nosūtīta apmēram 200 adresātiem, piemēram, Latvijas Pastam, preses abonēšanas centriem, nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, bankām, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem utml. Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, būvvalde aicina iedzīvotājus pārliecināties vai privātie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem iepriekš noslēgtas līgumsaistības, šo informāciju ir aktualizējuši.

Tāpat būvvalde norāda, ka iedzīvotājiem, kurus skārusi adresācijas maiņa, būtu vēlams pārliecināties, vai nav nepieciešams aktualizēt informāciju par deklarēto dzīves vietu, jo gadījumos, kad, piemēram, viena adrese ir bijusi vairākiem adresācijas objektiem, datus par iepriekš deklarēto dzīvesvietu sistēmas automātiski diemžēl nespēs atpazīt.

Svarīgi ir atcerēties, ka pēc adreses maiņas iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā  trīs mēnešu laikā pēc lēmuma par adresācijas maiņu publikācijas Latvijas Vēstnesī, ēku īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir nepieciešams nomainīt un pareizā vietā uz ēkas fasādes uzstādīt jaunās adreses ēkas numura zīmes, kas nodrošinās pēc iespējas ātrāku jaunās adreses pilnvērtīgu lietošanu.
Rīgā 19.maijā ieradīsies Eiropas vīriešu basketbola čempionu kauss, kas pirms 2016.gada finālturnīra apceļos visas 24 dalībvalstis. Par godu 80 gadu jubilejai kopš Latvijas valstsvienības uzvaras pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Latvijai piešķirts gods atklāt čempionu kausa turneju.

No plkst. 18.30 kauss būs apskatāms "EuroBasket 2015" grupas turnīra norises vietā "Arēnā Rīga", kur 19.maijā “VEF Rīga” un BK “Ventspils” tiksies Latvijas Basketbola līgas otrajā finālspēlē.

Kopš 1995. gada Eiropas čempioniem pasniedz zeltkaļa Gintera Šūbela veidoto 16 kilogramus smago biķera formas kausu, kas veidots no zelta un sudraba. Tā augšējā mala izgreznota ar 24 dārgakmeņiem – granātu, ametistu, ahātu, malahītu, dzelteno kvarcu un kalnu kristālu.

Eiropas čempionu kauss nosaukts bijušā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) viceprezidenta Nikolaja Semaško vārdā. Jaunais kauss šogad tiks izcīnīts vienpadsmito reizi. Pirmajos Eiropas čempionātos uzvarētāji saņēma rīkotāju sagādātās oriģinālās balvas, piemēram, 1935. gadā Ženēvā sudraba vīna trauku, bet 1937. gadā Rīgā – Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto sudraba šķīvi. Ilgus gadus Eiropas čempioniem pasniedza ceļojošo kausu.

2015. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalīsies 24 komandas, un pirmo reizi tas notiks četrās valstīs – Francijā, Horvātijā, Latvijā un Vācijā. Latvijas basketbolisti no 5. līdz 10. septembrim D grupas turnīrā Rīgā cīnīsies ar Beļģijas, Lietuvas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas komandām. Četras spēcīgākās komandas iekļūs izslēgšanas turnīrā, kas no 12. līdz 20. septembrim risināsies Francijas pilsētā Lillē.

Latvijas valstsvienība 1935. gada 4. maijā triumfēja pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Ženēvā. Latvieši ceturtdaļfinālā uzvarēja Ungāriju (46:12), pusfinālā pārspēja laukuma saimnieci Šveici (28:19), bet finālā apspēlēja Spāniju (24:18).
Līdz 22.maijam Saldus novada Zvārdes pagastā notiks Zemessardzes organizētās mācības "Zvārdes detonators 15", kurās karavīri turpinās ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotās teritorijas attīrīšanu.

Paaugstināta riska mācībās Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīri savāks un neitralizēs sprādzienbīstamos priekšmetus, kas atrodas zemes virskārtā un zemes slānī.
Šādas mācības 54.inženiertehniskais bataljons ir rīkojis arī iepriekš gan Zvārdes poligonā, gan bijušo munīcijas noliktavu teritorijā Cekulē.

Pērn Zvārdes poligonā neitralizēti vairāk nekā 350 sprādzienbīstami priekšmeti, un liela daļa no tiem neitralizēti pērn notikušajās mācībās "Zvārdes detonators 2014".
Viena no Latvijas piesārņotākajām teritorijām ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir tieši bijušais Zvārdes poligons. Tā vairāk nekā 24 400 hektāru lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Sprādzienbīstami priekšmeti tajā nonāca arī Otrā Pasaules kara laikā.

Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem, uzturoties bijušā Zvārdes poligona teritorijā. Par katru aizdomīgu atrasto priekšmetu nekavējoties ir jāziņo Valsts policijai.
No šodienas līdz 30.maijam tiks mainīti Cēsu un Valgas virziena dīzeļvilcienu kustības saraksti, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Pasažieru vilciens".

Izmaiņas vilcienu sarakstos noteiktas dzelzceļa posmos Ieriķi-Āraiši, Cēsis-Jāņamuiža, kā arī Ieriķu, Āraišu un Cēsu stacijās paredzēto sliežu ceļu remontdarbu dēļ.

Šodien un rīt vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15), kas darba dienās (līdz 31.jūlijam) norīkots līdz Valmierai, no Rīgas izbrauks plkst.12.25, arī no pārējām maršruta pieturvietām aties 30 minūtes agrāk un kursēs tikai līdz Cēsīm. Cēsu stacijā vilciens pienāks plkst.14.19 un tā pasažieri līdz Valgai varēs nokļūt ar autobusu Cēsis (14.36)-Valga (16.43).
Savukārt 20. un 25.maijā vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15) no Rīgas izbrauks plkst.12.25, arī no pārējām maršruta pieturvietām aties 30 minūtes agrāk un kursēs tikai līdz Ieriķiem, kur pienāks plkst.13.52. Šī vilciena pasažieri līdz Valgas stacijai tiks aizvesti ar autobusu Ieriķi (plkst.14.06)-Valga (16.43).
Piektdien, 29.maijā, vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15) no Rīgas izbrauks plkst.12.25. Arī no pārējām maršruta pieturvietām vilciens aties 21-30 minūtes agrāk un kursēs līdz Valmierai, kur pienāks plkst.14.59. No Valmieras stacijas laukuma plkst.15.26 aties autobuss Valmiera-Valga (16.43).
Tāpat 20. un 25.maijā vilciens Rīga (plkst.10.38)-Cēsis (12.34) kursēs tikai līdz Siguldas stacijai un posmā Sigulda-Cēsis būs atcelts.
21. un 22.maijā vilciens Rīga (plkst.21.30)-Valmiera (0.01) kursēs tikai līdz Cēsu stacijai. Cēsīs vilciens pienāks plkst.23.29 un tā pasažieri līdz Valmieras stacijai varēs nokļūt ar autobusu Cēsis (plkst.23.36)-Valmiera (0.26).
Otrdien, 26.maijā, vilciens Rīga (plkst.21.30)-Valmiera (0.01) kursēs tikai līdz Ieriķu stacijai, kur pienāks plkst.23.02. No Ieriķu stacijas laukuma plkst.23.06 aties autobuss Ieriķi-Valmiera (0.26).
Šodien un rīt dīzeļvilciens Valga (plkst.11.42)-Rīga (15.05), kas darba dienās (līdz 31.jūlijam) kursē maršrutā Valmiera-Rīga un no Valmieras stacijas izbrauc plkst.12.35, būs atcelts posmā Valga-Cēsis un no Cēsu stacijas aties plkst.13.07. Pasažieri no Valgas stacijas laukuma uz šī vilciena atiešanas laiku Cēsīs varēs nokļūt ar autobusu Valga (10.48)-Cēsis (12.55).
20. un 25.maijā vilciens Valga (plkst.11.42)-Rīga (15.05) būs atcelts posmā Valga-Ieriķi un no Ieriķu stacijas aties plkst.13.34. Pasažieri no Valgas stacijas laukuma uz šo vilcienu Ieriķos tiks aizvesti ar autobusu Valga (plkst.10.48)-Ieriķi (13.25).
Tāpat 20. un 25.maijā vilciens Cēsis (plkst.15.08)-Rīga (17.05) būs atcelts posmā Cēsis-Ieriķi un kursēs no Ieriķu stacijas plkst.15.35. Vilciens Ieriķi (plkst.15.35)-Rīga (17.05) līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam.
Saistībā ar vērienīgiem drošības pasākumiem Austrumu partnerības samita laikā Rīgā 21.maijā un 22.maijā starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēti būtiski ierobežojumi, tādēļ pasažieriem lidostā jāierodas vismaz trīs stundas pirms reisa.

21. un 22.maijā lidostas "Rīga" terminālī varēs iekļūt tikai pasažieri un darbinieki. Pasažieru sagaidītāji un pavadītāji terminālī nevarēs iekļūt.

Ņemot vērā, ka šajās dienās būtiskas izmaiņas paredzētas satiksmes organizācijā, kas skars piebraukšanas ceļus un lidostas autostāvvietas, pasažieri tiek aicināti uz lidostu doties ar sabiedrisko transportu. Automašīnu īstermiņa un ilgtermiņa novietošana būs iespējama tikai autostāvvietā "P3".

Starptautiskā lidosta "Rīga" aicina pasažierus un lidostas viesus būt saprotošiem un atvainojas par sagādātajām neērtībām.

Bērnus un jauniešus, pieaugušos un seniorus aicina pieteikties skriešanas seriālam "Izskrien Rīgu!", kurā šogad paredzēti četri posmi - uz AB dambja, Arkādijas parkā, Klusajā dārzā un Lucavsalā.

Pirmais posms gaidāms jau 23.maijā.

Rīgas iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties skriešanas seriālā "Izskrien Rīgu!" jau trešo gadu. Tajā ikviens aktīva dzīvesveida piekritējs, tostarp bērni un pieaugušie, var pārbaudīt savu sportisko sagatavotību Bērnu grupas skrējienā, Tautas grupas un Meistarības grupas distancē.
Tautas sporta skrējiena seriāls četros posmos tiek organizēts, lai popularizētu skriešanu kā veselīga dzīves veida pamatu visu vecumu mērķauditorijai, kā arī dotu iespēju ģimeņu aktīvai brīvā laika pavadīšanai.

Pirmais seriāla posms notiks 23.maijā uz AB dambja, otrais - 13.jūnijā Arkādijas parkā, trešais - 22.augustā Klusajā dārzā, bet ceturtais posms notiks 12.septembrī Lucavsalā. Sacensību sākums visos posmos būs plkst.11.

Ikvienam ir iespēja iesaistīties skriešanas seriālā un piedalīties vienā vai vairākos posmos. Skriešanas seriāla nolikums ir pieejams īpaši šai sportiskajai aktivitātei izveidotajā tīmekļa vietnē "www.izskrienrigu.lv", kurā iedzīvotāji aicināti pieteikt savu dalību skrējienā. 

Skriešanas seriālu "Izskrien Rīgu!" organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Ar ziedotāju palīdzību Rotari klubs  cer uz Latviju atvest un sniegt sociālo rehabilitāciju 48 Ukrainas bērniem, kuri cietuši karā un zaudējuši kādu no vecākiem.

Ziedot labdarības akcijas mērķiem var labdarības organizācijas "Ziedot.lv" mājaslapā, kā arī iegādājoties biļetes uz labdarības koncertu, kurš notiks 6.jūlijā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē. Visi koncertā savāktie līdzekļi tiks novirzīti bērnu rehabilitācijai.
Savukārt koncerta ieraksts, papildināts ar viesu intervijām no koncertzāles un diktoru komentāriem studijā, būs skatāms 11.jūlijā LTV1.

Koncertā piedalīsies Inese Galante, Sergejs Jēgers, Sonora Vaice, Dmitro Popovs no Ukrainas, Armands Siliņš, Kārlis Lācis, Raimonds Tiguls, Katrīna Paula Felsberga, Jānis Stībelis, Oleksijs Demčenko no Ukrainas, Liāna Langa, Biruta Ozoliņa, Liepājas Simfoniskais orķestris, koris "Kamēr", Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara", kā arī diriģenti Aira Birziņa, Jānis Liepiņš un Atvars Lakstīgala.
Koncerta režisors ir Andrejs Žagars, scenārija autore - Nora Ikstena, mākslinieciskā producente - Indra Rubene. Koncerta vadītāji būs Andrejs Žagars un Liene Jakovļeva.

Projekta organizatori cer, ka izdosies savākt 48 000 eiro, lai sniegtu palīdzību karā cietušajiem bērniem. Vienas biļetes cena ir no 10 līdz 50 eiro.

Bērni Latvijā varētu ierasties septembrī vai oktobrī.

Sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ukrainā izveidots saraksts ar 48 bērniem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk - viņi zaudējuši kādu no vecākiem. Bērni, kuriem tiks sniegta palīdzība, būs vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem, un viņi nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" uzturēsies 10-14 dienas. Viena bērna rehabilitācija izmaksās no 500 līdz 600 eiro.

Šodien tiek atklāta informatīvās kampaņas "Valsts ir internetā" iniciatīva  - "Dienas bez rindām".

Iniciatīva "Diena bez rindām" izveidota, lai iedrošinātu mainīt klientu paradumus. Tajā ir apvienojušās vairāk nekā 80 valsts un pašvaldību iestādes. Iniciatīvas laikā no 14.līdz 21.maijam visā valsts teritorijā iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiks piedāvātas individuālas konsultācijas par e-pakalpojumu lietošanu.

Šobrīd jau katrs otrais valsts pakalpojums ir pieejams elektroniski, bet plānots, ka līdz gada beigām kopumā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 300 e-pakalpojumi. Elektroniskus pakalpojumus var saņemt www.latvija.lv, iestāžu tīmekļu vietnēs un arī uz iestādes oficiālo e-pasta adresi nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu veidlapu vai iesniegumu.

Valsts e-pakalpojumu lietošanai primāri nepieciešams tikai dators un interneta pieslēgums, 
Turpmāk E-parakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās elektroniskās identifikācijas (eID) kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kuras sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas pašas no šīs iespējas  neatteiksies.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties eID kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlas, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti e-parakstīšanas rīki. 

Nereti, piesakoties eID kartei, tā  nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām lietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā "latvija.lv", personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas eID kartes Latvijā nav obligātas. 
 ID karti tuvākajā laikā varētu papildināt e-receptes funkcija, kas, piemēram, Igaunijā darbojas jau vairākus gadus. Proti, ārsts ziņas par vajadzīgajām zālēm ievada elektroniski, un uzrādot ID karti aptiekā, to izlasa farmaceits.  

 Nākotnē eID kartes vajadzētu izmantot pārrobežu pakalpojumiem

 Igaunijā šo karti var izmantot arī, piemēram, transportam vai kā pilsētas lojalitātes karti. Latvija tikmēr  rada arvien jaunas kartes. Taču fakts, ka e-paraksts turpmāk būs automātiski visās eID kartēs, vieš cerības, ka arī Latvijā varētu šo karti izmantot pilnīgāk, nevis iebāzt maciņā pie veikalu lojalitātes kartēm. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram