Eiropas Parlaments pagājušajā nedēļā apstiprināja "Junkera investīciju plānu", kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā. Eiroparlamenta deputātas Krišjānis Kariņš skaidro – kas tas ir -  Junkera plāns.

“Pamatdoma ir vienkārša. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē par privāto naudu, tiek pirktas valsts parādzīmes, taču šī nauda nenonāk tautsaimniecībā, nerodas jaunas darba vietas un tā tālāk. Ir mērķis šo naudu atkal iekustināt, lai tā ieplūstu tautsaimniecībā. Lai būtu kāds labums visiem no tās.  Un risinājums ir šis Junkera plāns – paņemt daļu Eiropas savienības budžeta naudas, to izmantot kā garantiju  un par garantiju tiesu samazināt privāto naudu risku. Mērķis ir iekustināt pāri par 300 miljardiem naudas visā Eiropas savienībā. Latvijā arī ir iespēja pieteikties uz šīm naudām. Reālākais pretendents ir dzelzceļa projekts Rail Baltica. Faktiski tas nozīmē, ka privātie uzņēmēji , ne valsts uzņēmumi varētu pretendēt uz riska samazināšanu. Doma ir  - piesaistīt jaunas naudas, kas nenāk no nodokļu maksātājiem, bet no privātajiem resursiem, lai šī nauda pelnītu jaunu naudu.” 

Junkera plāns apstiprināts tieši Latvijas prezidentūras Eiropas padomē laikā, un tas ir arī mūsu nopelns. 
Regula, kas īsteno "Junkera plānu", stāsies spēkā jūlija sākumā un tiek gaidīts, ka fonds pilnībā darbosies jau septembrī.
Paaugstinoties gaisa temperatūrai atsevišķās vietās var būt slideni autoceļi, brīdina VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pārstāvji.

Kā norāda LAU, balstoties uz Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laika prognozēm, nedēļas nogalē tiek prognozēta augsta gaisa temperatūra, līdz ar to atsevišķās vietās uz melnā seguma valsts autoceļiem var veidoties svīduma vietas un ceļš var būt slidens.

Pie ilgstoši augstas gaisa temperatūras uzkarst arī autoceļu segums. Ceļu segumam uzkarstot vairāk par plus 50 grādiem melnā seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un tas sāk kust. Lai uzlaboto transporta riteņu un asfaltu seguma virsmas saķeri, kā arī satiksmes drošību, LAU apstrādā svīdumu vietas, vienmērīgi nokaisot ar smilti vai sīkām šķembām.

Autovadītāji tiek aicināti būt uzmanīgiem un izvēlēties ceļa apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu. Tāpat satiksmes dalībnieki tiek aicināti par svīduma vietām uz valsts autoceļiem informēt Satiksmes informācijas centru, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005555.
Ventspilī piektdien aptuveni 15 jūdzes no krasta jūrā tiks palaisti trīs ronēni, pirms tam dodot tiem vārdus.
Jūrā ronēni tiks vesti no Ventspils ostas piestātnes ar Krasta apsardzes kuģi „Astra”.

 Roni Pīteru uz zoodārzu nogādāja pērn, bet divi roņu puikas, kas zoodārza darbinieku aprūpē nonāca šī gada aprīlī, vēl ir bez vārda, tādēļ iedzīvotāji tiek aicināti sociālā tīkla "Twitter" kontā  "Ventspilslv" paust savus ierosinājumus.

Ar nelaimē nokļuvušu vai arī nepamatoti liedagā savāktu roņu mazuļu izbarošanu Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti nodarbojas jau daudzus gadus, un zoodārza „audzēkņiem” mājvietas atrastas gan Ķīnas un Japānas, gan Francijas un Polijas, gan Lietuvas un Igaunijas zoodārzos un okeanārijos. Vairāk nekā 10 pelēkie roņi, pēc atpazīšanas zīmes iestiprināšanas pleznā atlaisti jūrā.

Atšķirībā no vairuma dzīvnieku mazuļu, līdz 30-40 kg uzbarotam pelēkajam ronēnam ir pietiekošas tauku rezerves, lai tas varētu pat pilnībā bez ēšanas izdzīvot vairākas nedēļas. Kā rāda zinātniskie pētījumi, parasti gan ronēns iemācās ķert zivis ātrāk, un vienīgās rūpes, lai tas neiekļūst piekrastes zvejnieku tīklos vai nesāk meklēt draugus atpūtnieku vidū liedagā. Tāpēc roņu izlaišana notiek attālu no krasta.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas. Pelēkais ronis un pogainais sīkronis Latvijas piekrastē uzskatāmi par samērā bieži sastopamiem, bet plankumainais ronis manīts ļoti reti. Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā. Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir Igaunijā, Sāremas apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā.
Saulainajās brīvdienās glābēji regulāri ziņo par kārtējo noslīkušo cilvēku. Arī šī nedēļas nogale solās būt karsta, tāpēc, visticamāk, ne viens vien cilvēks meklēs veldzi Latvijas ūdenstilpnēs. Tāpēc glābēji atgādina, kā palīdzēt tiem, kuri ūdenī nonākuši nelaimē un kā glābt slīkstošu cilvēku.

Glābēji skaidro, ka galvenie iemesli negadījumiem uz ūdens ir pārmērīga alkohola lietošana, kā arī neuzmanīgi vecāki, kuri nav pietiekami rūpīgi pieskatījuši savus bērnus.

Redzot slīkstošu cilvēku, glābēji neiesaka pa galvu un kaklu mesties ūdenī un ar rokām mēģināt izvilkt ārā nelaimē nokļuvušo.
“Glābt ir jāmāk, un ne katram cilvēkam tas ir pa spēkam, Jābūt aukstasinībai, jāsaprot, kā ir jārīkojas, ir jābūt pieredzei kritiskās situācijās,” uzsver  Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes speciālists Jānis Skrims.
Skrims atgādina, ka, neko nezinot, būs grūti izglābt slīkstošo cilvēku. “Tā ir laimes spēle drīzāk. Var izdzīvot cilvēks, kurš slīkst, var neizdzīvot glābējs, tas nav paredzams,” brīdina Skrims.

Redzot nelaimi, obligāti jāizsauc glābšanas dienesti, zvanot pa tālruni 112.  Kamēr ierodas glābēji, lai noturētu slīkstošu virs ūdens, var pielietot daudz drošākas metodes par peldēšanu klāt cietušajam.

“Mēs varam cilvēkam pamest plastmasas pudeli. Tas palīdzēs cietušo noturēt virs ūdens. Elpceļi viņam būs virs ūdens, viņš brīvi varēs elpot. Protams, ar cietušo ir jārunā, jānomierina, lai nekrīt cilvēks panikā,” stāsta Skrims.
Pudelē jābūt ielietam nelielam daudzumam šķidruma, pretējā gadījumā to no krasta nebūs iespējams pietiekami tālu aizmest.

“Ja nav šādas iespējas, tad var pamest kaut vai drēbes gabalu. Ja tas ir kaut kur pie peldlīdzekļiem, tad airi, ķeksi, tas var būt zars, dēļa gabals, vienalga kāds priekšmets, ar ko mēs varētu aizsniegties pie cietušā,” iesaka Skrims.

Tomēr pats galvenais, dodoties peldēties, ir ievērot piesardzības pasākumus. Pirmais un galvenais - nelietot alkoholiskos dzērienus.

“Ne velti tautā tagad ir tāds teiciens radies – še, paturi manu aliņu, es parādīšu kā vajag. Pēc šiem vārdiem 90% gadījumu tiek saukti glābšanas dienesti vai medicīniskā palīdzība,” saka Skrims.

Glābēji neiesaka doties peldēties vienam pašam un sakarsušam strauji ieskriet vēsā ūdenī.   
Ņemot vērā meteorologu prognozēto karstumu šajās dienās, mediķi aicina neaizmirst par piesardzību: izvēlies atbilstošu apģērbu, uzņem pietiekamā daudzumā šķidrumu un centies neuzturēties dienasvidū ilgstoši karstajā saulē. 

NMP dienesta mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti:

Gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem un kuri dzīvo vieni;
Mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu;
Slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību;
Cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem;
Cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus;
Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes (aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu).
 
Īpaši uzmanīgiem jābūt, rūpējoties par maziem bērniem – raugies, lai bērns regulāri padzertos. Nekādā gadījumā neatstāj bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Uzmani, lai bērns nepārkarstu guļot. Atceries, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par „siltumnīcu” un bērns pārkarsis var iet bojā. Bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās.
 
Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savi pastāvīgi lietojamie medikamenti. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.
 
Izvairies no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas.

Karstā laikā NMP dienesta mediķi iesaka:

• Ja iespējams, neuzturies ilgstoši atklātā saulē un nestrādā, nesporto laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11:00 līdz plkst. 15:00);
• Velc cepuri un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma, uz ielām turies vairāk ēnas pusē, paņem līdzi pietiekamu daudzumu ūdens;
• Palielini izdzertā šķidruma daudzumu un padzeries pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus dzer vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Atceries, alkohols, stipra kafija un tēja pastiprina dehidratāciju jeb ķermeņa atūdeņošanos;
• Ja uz ielas paliek pārāk karsti, meklē atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām;
• Lieto saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu āda;
• Lai atvēsinātos, ej vēsā dušā, vannā vai norīvējies ar slapju dvieli;

Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:

• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dot dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu;
• ja nepieciešams, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un var būt bīstama cietušā dzīvībai. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00 no rīta, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti). Bet, ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - zvani 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. 

NMP dienesta veidots klips ar ieteikumiem karstajā laikā: https://www.youtube.com/watch?v=n61Pv8txzFw
Smiltenes novada kolektīvi gatavojas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Uz svētkiem Rīgā dosies Smiltenes novada 19 kolektīvi ar 609 dalībniekiem. Dziesmu svētku nedēļa solās būt spraiga, smilteniešiem jātur īkšķi par savējiem, jo Finālskatēs jāpiedalās gan Smiltenes novada Pūtēju orķestrim, gan jauniešu korim “Lido” un “Lido” studijai.

Smiltenes novada iedzīvotāji un viesi aicināti doties pastaigā Cērtenes pilskalnā, jo tur uzstādītas divas koka skulptūras, kuras izveidojis koktēlnieks Guntis Priedīte. Skulptūras tikušas arī pie saviem vārdiem – Miervaldis un Liene. 

Sākoties aktīvajai tūrisma sezonai, Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrs, vasarā līdz 31. augustam,  ir atvērts katru dienu.

Smiltenes pusē ir iespēja iemēģināt jaunu velomaršrutu "Apriteņo Smiltenes ezerus". Tas ir 29 kilometrus garš, vidējas grūtības apļveida velomaršruts, kas ved lielākoties pa labas kvalitātes grants un meža ceļiem. Maršruts ļauj izbaudīt šai pusei raksturīgās reljefa formas, skaistās ainavas, veldzēties septiņos meža ezeros, iepazīt dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, vietējos iedzīvotājus, tradīcijas un kultūru.
šodien Salu tilta braukšanas joslām virzienā uz centru sāks ieklāt asfaltbetona segumu, tādēļ satiksmei slēgs vienu braukšanas joslu.

Asfaltbetona segumu ieklāšanas darbi Salu tilta posmā no Lucavsalas līdz Krasta ielai notiks nakts laikā no plkst. 20.00 līdz 6.00. Autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem virzienā uz centru līdz pat 3. jūlijam.

Savukārt virzienā no centra uz Pārdaugavu satiksme tiks organizēta kā līdz šim – pa divām malējām braukšanas joslām.

Ņemot vērā būvdarbu plānu, no 5. jūlija satiksme tiks pārorganizēta pa četrām jaunizbūvētajām braukšanas joslām uz Salu tilta, lai būvdarbu veicēji varētu uzsākt pēdējā posma būvniecības darbus – brauktuvju seguma atjaunošanu virzienā uz Pārdaugavu.

Salu tilta remontdarbi sākti pērnā gada vasarā.
Darbi turpinājušies arī ziemas periodā – pārsvarā visi remontdarbi notikuši tilta komunikācijas tuneļos, izbūvējot lietus ūdens novadīšanas sistēmu tiltam.

Salu tilts būvēts no 1968. līdz 1976. gadam, un kopš tā laika būtiski remontdarbi tiltam netika veikti. Betona apmetums un seguma virskārta bija nokalpojusi, gājēju tunelim vairs nebija apgaismojuma, arī deformācijas šuves nepildīja savas funkcijas.
Vērojot norises dabā, laika vērotājs no Viļakas Vilis Bukšs karstākas dienas jūlijā prognozē mēneša sākumā un beigās. Dabas procesi nozīmīgajās dienās janvārī, martā un maijā liecinājuši, ka jūlijs būs mēreni silts un arī nokrišņu daudzums būs tuvu normai.

Bukšs vērojis maijvaboļu uzvedību pavasarī, proti, ja maijvaboļu maijā ir daudz, vasara būs karsta. Šogad maijvaboles izlidojušas agri un maijā to bijis maz, kas nozīmējot, ka vasarā būs vien dažas karstas dienas un karstums nebūs ilgstošs.

Jūlija pirmā puse būs saulaināka, sausa, dienas būs siltas. Atsevišķās dienās gaisa temperatūra var pietuvoties plus 30 grādu atzīmei. Jūlija vidū gaidāmi mainīgi laika apstākļi – siltās dienas mīsies ar vēsajām. Savukārt uz mēneša beigām nokrišņu atkal būs mazāk un gaisa temperatūra dienā var sasniegt plus 28 grādu atzīmi.

Līdzīgi laika apstākļi varētu saglabāties arī augusta pirmajās dienās, prognozē laika zīmju vērotājs.

Jūlijā ir nozīmīga diena turpmāko laika apstākļu prognozēšanai – 10.jūlijs ir septiņu brāļu diena. Tautas ticējums vēsta: ja šajā dienā līst lietus, tad līs arī turpmākās septiņas nedēļas.
Latvijā izveidota kolektīvā finansējuma platforma "projektubanka.lv", kas atšķirībā no pasaulē pazīstamajām pūļa finansēšanas vietnēm "Kickstarter" vai "Indiegogo" domāta tieši vietējiem Latvijas mēroga projektiem.

Kā vēsta platformas pārstāvji, kamēr pasaulē kolektīvā finansēšana jau kļuvusi par ikdienišķu un nozīmīgu līdzekļu piesaistes veidu, beidzot arī Latvijas iedzīvotājiem radīta iespēja vietnē "projektubanka.lv" vākt līdzcilvēku finansējumu gan radošām, sociāli nozīmīgām idejām, gan arī biznesa mērķiem - no jauna produkta ražošanas līdz bērnu laukuma iekārtošanai, no mūzikas albuma izdošanas līdz festivāla organizēšanai.

"Mums nav jāgaida valsts, pašvaldības vai Eiropas atbalsts, mūsdienu tehnoloģijas paver lieliskas iespējas pašorganizēties un atbalstīt vienam otru kopīgu mērķu sasniegšanā," stāsta "Projektu bankas" vadītājs Māris Cīrulis. "Tās dod iespēju uzrunāt savas valsts, rajona, pilsētas cilvēkus par tādām idejām, kas viņiem ir saprotamas un patiešām nozīmīgas. Piemēram, Igaunijā līdzīga kolektīvā ieguldījuma vietne "Hooandja" izveidota jau pirms trīs gadiem, šajā laika posmā veiksmīgi atbalstot projektus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā."

"Projektubanka.lv" jau veiksmīgi noslēdzies pirmais projekts - tika savākti 572 eiro jaunam uzvedumam laikmetīgās dejas festivālā "Vides deja 2015".

Ideju "Projektu bankā" var pieteikt ikviens cilvēks vai organizācija.

Vispirms autors apraksta ideju, pamato nepieciešamo finansējumu un nosaka kampaņas ilgumu, bet pēc publicēšanas aktīvi strādā pie līdzcilvēku informēšanas. Savācot pilnu mērķa summu, idejas autors saņem ieguldīto naudu. Savukārt, ja visa summa noteiktajā laikā netiek savākta, nauda atgriežas pie ieguldītājiem. Kolektīvo ieguldījumu no ziedojuma atšķir iespēja saņemt projekta rezultātu - spēli, grāmatu, mūzikas albumu, pasākuma biļeti vai kādu citu produktu.

"Projektu banka" top ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, un to finansiāli atbalsta Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas granti "EEA Grants". Projektu pārvalda publisko un privāto partnerattiecību biedrība "Zied zeme".
Šodien plkst.10:40 raidījumā "Eiropas laiks", par brīvpārtīgo darbu. 

Par brīvprātīgo darbu Eirpā,informāciju meklē internetā, mājas lapā www.jaunatne.gov.lv,sadaļa “Erasmus+”, apakšsadaļa – brīvprātīgo darbs.  

Ikgadējais Latvijas valsts mežu Putnu rallijs norisināsies 19.septembrī un 20.septembrī.

Putnu vērošanas sacensības norisināsies 24 stundas. Komandā jābūt no trīs līdz pieciem cilvēkiem, un piedalīties var tikai pilngadību sasniegušas personas.

Sacensību teritorija būs Vidzeme, Latgale un Sēlija. Lai pārvietotos pa noteikto apgabalu, drīkstēs izmantot autotransportu, sabiedrisko transportu un citus mehāniskos transportlīdzekļus. Tomēr katra komanda drīkstēs izmantot tikai vienu transportlīdzekli.

Novērotās putnu sugas un pasugas būs jāreģistrē sacensību organizētāju izsniegtā Latvijas putnu sugu un pasugu sarakstā. Sarakstā ierakstīt atļauts tikai dzīvus, savvaļā brīvi novērotus vai dzirdētus un pārliecinoši noteiktus putnus. Putnu ķeršanai aizliegts izmantot tīklus vai citas ierīces, piemēram, putnu balsu atskaņotājus, lai pievilinātu putnus.

Par sacensību uzvarētājiem tiks atzīta tā komanda, kas būs reģistrējusi visvairāk putnu nominālsugu.

Ja vairākām komandām nominālsugu skaits sakritīs, par uzvarētāju atzīs to komandu, kurai ir vairāk novēroto unikālo sugu - tās ir sugas, kuras neviena cita komanda nebūs reģistrējusi.

Komandām uz sacensībām būs jāierodas 19.septembra rītā, sacensību centrs būs izvietots AS "Latvijas valsts meži" tūrisma un rekreācijas centrā "Ezernieki", Lubānas novada Indrānu pagastā.

Pieteikties sacensībām var līdz 31.jūlijam.
Šodien sākas vienotā pieteikšanās pamatstudijām 11 Latvijas augstskolās. Tāpat kā pērn, pieteikšanās studijām notiks valsts un pašvaldību portālā "www.Latvija.lv".
Pieteikšanās noritēs līdz 7.jūlijam.

Vienotā pieteikšanās paredzēta pamatstudijām Latvijas Universitātē, Banku augstskolā, Daugavpils Universitātē, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Liepājas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā, Rēzeknes Augstskolā, Ventspils Augstskolā, kā arī Vidzemes Augstskolā.

Apstiprināt elektronisko pieteikumu vai pieteikties klātienē augstskolu uzņemšanas punktos varēs no 1.jūlija līdz 7.jūlijam.

Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās. Pirmās kārtas rezultāti tiks paziņoti 10.jūlijā pēc plkst.17, otrās kārtas rezultāti - 14.jūlijā pēc plkst.17. Konkursa rezultāti tiks paziņoti portālā "www.latvija.lv", kā arī īsziņu un elektroniskās vēstules veidā.

Pieteikšanās studijām Rīgas Stradiņa universitātē sākās mēneša sākumā un arī noritēs līdz 7.jūlijam. Pieteikšanās studijām šajā augstskolā notiek atsevišķi.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Dziesmu svētkos piedalīsies kori no astoņām valstīm: no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes.

Šodien sāksies VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki, kuros paredzēti vairāk nekā 20 pasākumi gan Rīgā, gan Latvijas novados.

Pirmais svētku koncerts "Esi sveicināta, saule!" šovakar plkst.19.30 notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Tas būs veltījums diriģentam Imantam Kokaram, kurš 1995.gadā aizsāka Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīciju. Koncertā uzstāsies koris "Ave Sol". Koncerta programmā būs Kokara veidoto koncertprogrammu brīnišķīgāko paraugu izlase. Pie diriģenta pults stāsies vairāk nekā desmit diriģenti - Kokara audzēkņi un svētku virsdiriģenti.

Savukārt vakarā plkst.22 Esplanādē notiks atklāšanas ceremonija, kurā piedalīsies reprezentācijas kori no visām svētku dalībvalstīm.

27.jūnijā dažādi pasākumi, tostarp viesu koru koncerti, notiks Bauskā, Cēsīs, Jūrmalā, Ogrē, Siguldā un Tukumā.

Savukārt 28.jūnijā Mežaparka Lielajā estrādē notiks noslēguma koncerts. Šis koncerts vienlaikus būs arī Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā.

Svētkos piedalīsies 56 ārzemju kori, kuros ir 1383 dziedātāji, kā arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas prezentācijas kori ar 160 dziedātājiem. Latviju pārstāvēs 251 koris ar 4616 dziedātājiem.

Svētkos piedalīsies arī astoņi latviešu diasporas kori ar 178 dziedātājiem.

Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku tradīcija iedibināta 1995.gadā ar mērķi pulcēt kopā Baltijas un Ziemeļvalstu amatierkorus, izkopjot Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopdziedāšanu, arī izpildījumā "a cappella", kura līdz tam bijusi raksturīga tikai Baltijas valstīs, un sekmēt savstarpēju Eiropas kultūras apmaiņu. Pirmie svētki notika šīs tradīcijas dibinātāju valstī - Latvijā, Rīgā, kopā pulcējot gandrīz 6000 dziedātāju no Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šogad svētku tradīcijai aprit 20 gadi - šo gadu laikā svētki sarīkoti visās tradīcijā iesaistītajās dalībvalstīs.
Jau pēc pāris dienām sāksies ilgi gaidītās vasaras saulgriežu svinības, kurās neiztikt bez jautras svētku svinēšanas, ugunskuru kurināšanu, atpūtas dabā un peldēšanās. Lai Līgo svētku un Jāņu dienas svinēšanu neaptumšotu nelaime, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sniedz savu versiju par Jāņu ticējumiem un tradīcijām, lai svētki tiktu aizvadīti droši un bez raizēm.

Ikviens īstens līgotājs un Jāņu bērns zina, ka svētkiem ir jāgatavojas laikus, lai pēdējā brīža steigā neaizmirstu būtiskas lietas. Jāņu ticējumos ir noteikts, ka labklājība visa gada garumā pavadīs tos, kuri pirms došanās uz Līgo svētku svinībām atkārtoti pārbaudīs, vai visi ūdens krāni ir aizgriezti un gludeklis izslēgts.

Daudzi Līgo dienu dodas svinēt brīvā dabā pie radiem un draugiem. Ja iegaumēsiet svinību vietas adresi un apkārtni, tad, zvanot uz tālruņa numuru 112, Jūs bez minstināšanās varēsiet nosaukt savu atrašanās vietu un ugunsdzēsēji glābēji, mediķi vai policisti ātri atsteigsies palīgā.
Ierodoties svētku svinēšanas vietā, iesakām uzreiz drošā vietā nolikt mājas un automašīnas atslēgas, lai pēc svētkiem tiekat atpakaļ mājās. Pēc tam var sākties gatavošanās Līgo svinībām ar svinību vietas rotāšanu un iekārtošanu. Piemēram, Jāņu zāļu lasīšana un vainagu pīšana ir viena no svarīgākajām Līgo svētku dienas tradīcijām.

Ticējumi vēsta, ka, ja dodoties pēc ziediem, meijām un ozola zariem, ņemsiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu, ūdeni un kādu līdzgaitnieku, tad varēsiet neapmaldoties atrast atpakaļceļu, pārnest mājās visas Jāņu zāles un nenokavēt svinības.

Jāņu naktī Latvijā tiek dedzināti neskaitāmi ugunskuri, lai tie līgotājiem sniegtu gaismu no saules rieta līdz lēktam. Kādā Jāņu ticējumā ir teikts, ka veselu gadu veiksme pavadīs tos līgotājus, kuri Jāņu ugunskura vietu mācēs sagatavot pēc visām sentēvu un ugunsdzēsēju tradīcijām. VUGD skaidro, ka galvenais ir atrast īsto un pareizo vietu šim Līgo svētku galvenajam simbolam – tā, lai tas visus apgaismo un silda, bet neko nenodedzina! Jāņu ugunskurs ir jākurina drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Kad īstā ugunskura kurināšanas vieta ir atrasta, tai apkārt jāapliek akmeņi vai jāaprok zeme, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli un krūmiem. Lai ugunskurs būtu gaišāks, tas jādedzina tikai ar malku, savādāk melni dūmi, nelaba smaka un operatīvo dienestu bākugunis sagaidīs tos, kuri ugunskurā dedzinās riepas, plastmasas pudeles un dažādus sadzīves atkritumus. VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs nodzēst ugunskuru, kad visi līgotāji dosies pie miera, vai arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju.

Tautas ticējumi paredz, ka Līgo svētku svinības nav iedomājamas bez Jāņu siera, kvasa un labi iemarinēta šašlika. Sentēvu gudrības māca, ka gaļa (vai desiņas) sanāk sulīga un garšīga tikai tad, ja tā tiek cepta uz stabilas virsmas novietota grila, kas atrodas drošā attālumā no ēkām un kokiem. Grils ir jāmāk arī pareizi iekurināt – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķīdrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa.

Līgo dienā daudzi līgotāji dodas arī uz pirti, lai svētkos lustētos tīri un balti. Aicinām pirtis kurināt tā, lai tās nepārvērstos par lieliem Jāņu ugunskuriem. Jāņu ticējumos ir izteikts brīdinājums, ka tie līgotāji, kuri dosies uz pirti vai arī peldēties pēc alus nobaudīšanas, sabojās veselību un apdraudēs savu dzīvību. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes. VUGD novērojumi liecina, ka pārdrošie un nesaprātīgie peldētāji, kā arī  laivotāji, kuri dodas ūdenī bez glābšanas vestēm, var sabojāt vairākus desmitus Līgo svētku svinību. Jāņu tradīcijas stingri nosaka – ja gribi visus līgotājus redzēt arī Jāņu dienas rītā, tad neļauj draugam jautrā prātā un it sevišķi naktī doties peldēties vai laivot!

Tad, kad Līgo svētku svinības rit pilnā sparā, Jāņu bērni gatavi lēkt pāri ugunskuram. Izsenis ir noteikts, ka pār ugunskuram var lēkt tikai tie līgotāji, kuri ir vismaz 18 gadus veci, pirms tam nav baudījuši kādu stiprāku dzērienu un sev mugurā nav uzvilkuši sintētiskas vai plandošas drēbes.
Tiem, kuri Jāņu naktī dodas papardes ziedu meklējumos, ticējumos teikts, ka dziļi mežos papardes nemaz neaug, tāpēc pirms došanās iesakām skaļi paziņot papardes augšanas vietas, lai apmaldīšanās gadījumā pārējie zinātu, kur Jūs meklēt. Ja nu tomēr klusībā un vienatnē esat izlēmis, ka dosieties mežā papardes ziedu lūkoties, tad paņemiet līdzi uzlādētu mobilo telefonu un lukturīti.

Vieni no azartiskākajiem līgotājiem ir tie, kuri svētkus svin pilsētā. Tomēr ticējumi vēsta, ka ugunsnelaimes var piemeklēt tos, kuri mēģinās Jāņu ugunskurus dedzināt atkritumu tvertnēs vai cept gaļu uz balkona – degošie atkritumi noteikti sabojās blakus esošās svinības, bet grils uz balkona piedūmos apkārtni un, iespējams, arī aizdedzinās blakus esošo kaimiņu balkonus. VUGD iesaka pilsētniekiem Jāņu svinēšanai pieiet radoši un iztikt bez lēkšanas pār degošām miskastēm un netīša Jāņu ugunskura izveidošanas uz kaimiņu balkoniem.

Visu Līgo svētku un Jāņu dienas svinību laikā nedrīkst aizmirst par bērniem – viņi šos svētkus nereti gaida vairāk par citiem. Redzot kā pieaugušie gatavojas jautrai līgošanai, bērniem šķiet, ka arī viņiem šajā dienā ir ļauts padraiskoties. Tradīcijas un ticējumi nosaka, ka, lai mājās valdītu saticība un miers, Līgo svētkos bērniem ir jāuztic vainagu pīšana un galda klāšana, nevis ugunskuru kurināšana un gaļas cepšana. Jautra līgošana būs garantēta, ja bērni visu laiku būs vecāku redzeslokā.

Ja tomēr sentēvu tradīcijas un ticējumus nav izdevies ievērot vai arī notikusi kāda cita nelaime un nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz tālruni 112!
 
Jāņu brīvdienās laiks Latvijā būs nepastāvīgs - bieži uzlīs, tomēr būs arī saulaini mirkļi, kļūs nedaudz siltāks, liecina prognozes.

Šajā nedēļas nogalē, kad sāksies brīvdienas piecu dienu garumā, laiks vēl būs pavēss. Naktīs temperatūra pazemināsies līdz +6..+12 grādiem, bet dienās sasniegs +15..+20 grādus, vietām valsts dienvidos līdz +22 grādiem. Gan sestdien, gan svētdien brīžiem līs, dažviet ar pērkona negaisu.

Nākamās nedēļas sākumā kļūs mazliet siltāks un saskaņā ar pašreizējām prognozēm Līgo dienā gaisa temperatūra Latvijā būs +17..+22 grādi, vietām Zemgalē un Latgalē līdz +24 grādiem. Daudzviet Latvijā īslaicīgi uzlīs, gaidāms arī pērkona negaiss.

Dažviet līs arī Jāņu naktī, bet lietus neskars visu valsti. Nakts būs silta - ap +9..+14 grādiem.

Jāņu dienā atkal daudzviet īslaicīgas lietusgāzes, vietām ar pērkona negaisu. Gaisa temperatūra no +15..+17 grādiem jūras piekrastē Kurzemē līdz +18..+23 grādiem pārējā valstī.

Prognozes vēl var būtiski mainīties, jo laika apstākļu tuvākās nedēļas laikā būs nepastāvīgi - mūsu reģiona tuvumā atradīsies arī visai karstas gaisa masas, kas Baltkrievijā un Krievijā daudzviet gādās par vasarīgu svelmi.
"Global Forecast System" meteoroloģiskā prognožu modeļa 20 aprēķinātajos nākotnes scenārijos gan tikai divi paredz, ka karstās gaisa masas no Krievijas un Baltkrievijas Jāņos varētu sasniegt Latviju, līdz ar to iespējamība ir samērā maza. 

Toms Bricis/meteorologs
RADIO TEV ēterā katru otrdienu un ceturtdienu plkst. 10:45 skan raidījums "Eiropas laiks". 

ES darbojas programma “Erasmus+”  - tā ir ES  izglītības , mācību , jaunatnes  un sporta programma 2014.–2020. gadam, ar   mērķi ir vairot prasmes un cilvēku iespējas atrast darbu, kā arī modernizēt izglītību, mācības un jaunatnes darbu. Septiņus gadus ilgās programmas budžets ir 14,7 miljardi eiro.

Pateicoties “Erasmus+” vairāk nekā četriem miljoniem eiropiešu ir  iespēja ārzemēs studēt, mācīties, iegūt darba pieredzi un veikt brīvprātīgo darbu.

Satikām Kristīni Vaksu -  jaunieti, kura studē kultūras zinātnes un 5 mēnešus pavadīja Itālijā.

“Es papildināju savas zināšanas, apguvu jaunas lekcijas, bet galvenokārt iepazinu citu kultūru, citu domāšanu. Iegūtas zināšanas man ļoti palīdzēja, jo es “Erasmusā” apguvu jaunu lekciju kursu, no kura iedvesmojos savam maģistra darbam. Iespējams, ja nebūtu šo zināšanu, es būtu rakstījusi ko citu. Vēl es ieguvu patstāvību, jo biju projām tomēr 5 mēnešus. Man šķiet, ka “Erasmus” ir laba iespēja studentiem iepazīt citu valsti, citu kultūru, paplašināt savus apvāršņus, jo ārzemēs ir diezgan daudz lietu, kuras pieredzēt un iepazīt.”

Ja studentiem interesē šī iespēja, tad jāinteresējas savā augstskolā. 

Nākamreiz palūkosimies, kā “Erasmus” programma palīdz darba pieredzes veidošanā. 

Ir jautājumi par to, kas notiek Eiropā - raksti: studija@radiotev.lv

Ķīmiķis un mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš ir pirmais latvietis, kurš ticis nominēts prestižajai Eiropas Izgudrotāju balvai. Parīzē pasniegtas balvas piecās nominācijās, Latviešu zinātnieks pretendēja uz balvu par mūža ieguldījumu, taču ķīmiķi žūrijas vērtējumā pārspēja Šveices nanozinātnieks Andreass Mancs par izgudroto ierīci, kura paredz plašas izmantošanas iespējas pasaules mazattīstītos reģionos.

"Kur mēs būtu bez izgudrošanas kāres?" ar šādu saukli visu finālistu valodās Parīzes Biržas vēsturiskajā ēkā sākās Eiropas Izgudrotāju balvas pasniegšanas ceremonija, klātesot 400 viesiem. Ar simbolisko buras statuju mājup no Parīzes dodas Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Francijas, Japānas, Ķīnas un Austrālijas izgudrotāji, kurus žūrija izvēlējās piecās nominācijās.

Kategorijā par mūža ieguldījumu, kurā finālistu vidū bija izvirzīts arī Latvijas ķīmiķis, mildronāta izgudrotājs Ivars Kalviņš, laurus plūca šveicietis Andreass Mancs (Andreas Manz).
Viņš izgudrojis ierīci, kas ļauj laboratoriju ietipināt dažus milimetrus lielā mikročipā - lai veiktu asinsanalīzes un pat lai noteiktu piesārņojuma avotus ūdenī. Šis 58 gadus vecā ķīmiķa un nanozinātnieka sasniegums ļauj veikt analīzes ne tikai ātri un precīzi, bet arī ir lielisks līdzeklis, lai veiktu diagnostiku attālos un mazattīstītos reģionos, kur cilvēkiem nav pieejamas laboratorijas asinsanalīžu veikšanai.

Paredzams, ka ar šo ierīci varēs diagnosticēt tādas slimības kā HIV, malārija, tropu drudzis, kā arī dažādas ģenētiskas saslimšanas un atsevišķus ļaundabīgo audzēju veidus. Zīmīgi, ka Manca izstrādātajai sistēmai dizainu ir izveidojis pagājušā gada Eiropas Izgudrotāju balvas laureāts Kristofers Tumazu (Christofer Toumazou). Mancs ir ierindots pagājušās desmitgades 50 ietekmīgāko ķīmiķu sarakstā.

Bet neraugoties uz to, ka Ivars Kalviņš nesaņēma godalgoto pirmo vietu šajā nominācijā, viņa devumu jaunu zāļu radīšanā īpaši izceļ Eiropas Patentu biroja prezidents Benuā Batistelli (Benoit Battistelli).
Viņš norādīja, ka šis ir pierādījums, ka maza valsts var būt veiksmīga patentu izstrādē un radīt ne tikai lielisku produktu, bet arī darba vietas. Batistelli īpaši uzsvēra arī Kalviņa ilgus gadus vadītā Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) nopelnus pasaules mērogā.

Kalviņš pēc balvu pasniegšanas ceremonijas Latvijas Radio sacīja, ka ir gods būt nominantam. Tiesa, viņš nedomā, ka Latvijā līdz ar šo pagodinājumu zinātnes loma būtiski mainīsies. „Kā vienmēr gribētos zeltu un augstāko pjedestālu, bet, ja paliek uz otrā vai trešā pakāpiena arī tas ir gods,” saka Kalviņš. Viņš uzsver, ka žūrija ir izšķīrusies starp izgudrojumiem, kas sniedz naudu un kas glābj dzīvību. Šoreiz žūrija priekšroku devusi izgudrojumiem, kas sniedz naudu. Turklāt visa uzmanība vērsta uz vienu produktu, taču Kalviņš bija nominants kategorijā „Dzīves devums”.
Viņš gan uzsver, ka šī balva varētu sabiedrībai dot labākas priekšzināšanas par to, ka zinātnieki strādā nevis naudas, bet gan tādēļ, ka vēlas sabiedrībai dot to, kas tai pietrūkst. „Būt starp 15 labākajiem pasaulē – tas kaut ko nozīmē,” saka Kalviņš. Tiesa, Kalviņš ir skeptisks par to, ka politiķi līdz ar šo balvu varētu mainīt attieksmi pret zinātni.

Kategorijā „Industrija” par labākiem atzīti Francs Amtmans (Franz Amtmann) no Austrijas un Filips Mogars (Philippe Maugars) no Francijas -  viņi kopā ar dāņu uzņēmumu "NXP Semiconductors" izstrādājuši tehnoloģiju, kas ļauj droši un ātri pārnest datus no dažādām mobilām ierīcēm.
Pateicoties viņu izgudrojumam, mūsu ikdienā arvien vairāk viedtelefoni pildīs virtuālo maku funkcijas un būs iesaistīti tā saucamo „viedo māju” tīklā, kas ļaus sazināties ar dažādam ierīcēm un ļaut tām autonomi pildīt vairākas mūsu ikdienā ierastas darbības.

Kategorijā „Mazie un vidējie uzņēmumi” uzvarējusi nīderlandiete Laura van ‘t Veera (Laura van ‘t Veer). Viņas nopelns ir testa izstrāde, kas ar ģenētisko analīžu palīdzību ļauj noteikt, vai sievietēm pēc krūts vēža operācijas ir nepieciešama ķīmijterapija. Izrādās, jau 40 000 sieviešu, kuram konstatēts krūts vēzis agrīnā stadijā, šī tehnoloģija palīdzējusi izvairīties no terapijas, kas tām patiesībā nemaz nav vajadzīga.
Tas nozīmē, ka turpmāk ķīmijterapiju nebūs nepieciešams veikt apmēram 20–30 % ar krūts vēzi slimojošu sieviešu.

Nominācijā „Pētniecība” uzvaras laurus plūcis poļu izcelsmes zinātnieks no Francijas Ludvigs Leibers (Ludwik Leibler). Viņš ir piedāvājis revolucionāru risinājumu plastmasas ražošanā. Turpmāk plastmasa varētu tikt ražota tā, lai tā pati spētu noārdīties un tikt pilnībā pārstrādāta. Tā vizuāli atgādinās stiklu, bet karstumā var tikt pārveidota līdz nepazīšanai. Paredzams, ka šāda tehnoloģija tālāk tiks izmantota lidmašīnu un automašīnu ražošanā, arī elektronikā un sporta industrijā.
Ludwik Leibler - Vitrimers – a new class of polymers

Ārpus Eiropas valstu konkurencē par labāko žūrija atzinusi Japānas zinātnieku komandu – Sumio Iijima, Akira Koshio un Masako Yudasaka ir radījuši revolūciju materiālzinātnēs. Viņu izgudrotās oglekļa nanocaurulītes  padara datorus ātrākus, automašīnu un lidaparātu detaļas stabilākas un saules paneļus daudz efektīvākus.  Un tas nav viss – japāņu izgudrotāji gājuši soli tālāk un paredz šo materiālu izmantot arī biomedicīnā vēža ārstēšanā.

Un visbeidzot par šīs balvas populārākajiem finālistiem pasaulē atzīti Ians Frazers no Austrālijas un Jian Zhou no Ķīnas.
Viņi interneta balsojumā ieguvuši vislielāko balsu skaitu.
Abu zinātnieku sasniegums ir vakcīnas izstrāde pret cilvēka papilomas vīrusu, kas tūkstošiem sieviešu visā pasaulē ļauj izvairīties no saslimšanas ar dzemdes kakla vēzi. Šī balva ir simbolisks stāsts par draudzību, kas pārvar ne tikai valstu, bet arī laika robežas – pirms vairākiem gadiem Jian Zhou negaidīti šķīrās no šīs dzīves, bet Ians Frazers nebeidz izcelt arī kolēģa nopelnus šajā sasniegumā un šodien īpaši piemin viņa devumu šīs vakcīnas radīšanā.

Sandra Kropa, Latvijas Radio un LTV raidījumu vadītāja
Makšķerēšanas ierobežojumus plānots padarīti būtiski stingrākus, samazinot lomā paturamo zivju maksimālo skaitu, kā arī striktāk ierobežojot paturamo zivju izmērus.

Tas paredzēts Zemkopības ministrijas sagatavotajā noteikumu projektā "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi", kurā iekļauti arī citi būtiski grozījumi līdzšinējā makšķerēšanas kārtībā.

Jaunajos noteikumos paredzēts aizliegums slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus un lomu, cemmerēt zivis jeb aizķert ar āķi jebkurā zivs ķermeņa daļā, izņemot muti, atstāt zivis uz ledus pēc makšķerēšanas pabeigšanas, sadalīt vai citādā veidā mainīt zivs veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām nav noteikts svara ierobežojums lomā.

Jaunajos noteikumos paredzēts samazināt loma lielumu līdakām, zandartiem, zušiem un strauta forelēm. Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt piecas līdakas, zandartus un zušus, tad pēc noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt tikai pa trīs šo sugu zivīm.
Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt trīs strauta foreles, tad turpmāk drīkstēs lomā paturēt tikai vienu strauta foreli.

Ar jaunajiem noteikumiem plānots atcelt skaita ierobežojumu varavīksnes forelēm, kas nav vietējās faunas pārstāvis un dabiskajos apstākļos nevairojas.

Plānots mainīt arī vairāku lomā paturamo zivju pieļaujamos garumus. Ja līdz šim samu lomā drīkstēja paturēt, ja tā garums sasniedza 50 centimetrus (cm), tad turpmāk tā garumam būs jābūt 70 cm, zutim pieļaujamais garums mainīts no 40 cm uz 50 cm, vēdzelei - no 30 cm uz 40 cm.

Ja līdz šim lomā drīkstēja paturēt strauta foreli, kuras garums no 30 cm līdz 40 cm, tad pēc šo noteikumu pieņemšanas lomā drīkstēs paturēt foreles, kas sasniegušas 35 cm.

Mainīti arī alatu un strauta foreļu makšķerēšanas liegumu laiki. Ja līdz šim alatas bija aizliegts paturēt lomā no 16.marta līdz 15.maijam, tad turpmāk to būs aizliegts darīt no 1.februāra līdz 30.aprīlim. Savukārt foreļu liegums, kas kādreiz bija no 1.oktobra līdz 30.novembrim, tagad pagarināts no 1.septembra līdz 30.novembrim.

Ar jaunajiem makšķerēšanas noteikumiem paredzēts aizliegt makšķerēšanā izmantot ēsmas zivtiņas līdaku lieguma laikā no 1.marta līdz 30.aprīlim.

Turklāt plānots noteikt maksimālā loma lielumu diennaktī, nevis kā tas bija līdz šim - vienā makšķerēšanas reizē.

Jaunie noteikumi arī paredz, ka pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem būs tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja atbilstoši vietējiem apstākļiem ir nepieciešami papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei.

Pašvaldības varēs noteikt stingrākus aizliegumus, piemēram, aizliedzot makšķerēt diennakts tumšajā laikā, noteikt aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, noteikt aizliegumus, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai u.c.

Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts atļaut zemūdens medības tikai divās publiskajās upēs - Daugavā un Buļupē, kā arī 57 publiskajos ezeros.

Zemūdens medības būs atļautas Aijažu un Apguldes ezerā, Baltezerā, Baļotes, Briģenes, Brocēnu, Cieceres, Cirma, Černostes, Demenes ezerā, Dūņezerā, Dziļezerā, Dziļūta ezerā, Dzirnezerā, Feimaņu, Jersikas, Juglas, Juvera, Jūdažu, Kairīšu, Laudera, Lielajā Gusena, Lielajā Kalupes, Lielajā Nabas, Lielajā Subates, Liezēra, Lizdoles, Līlastes, Ludza, Mazajā Kalupes, Mazajā Ludzas, Mazajā Nabas, Mazajā Virānes, Meirānu, Nauļānu, Odzes, Osvas, Pabažu, Pālansu, Pērkonu, Plaužu, Plisūna, Rāceņu, Remtes, Riebiņu, Sasmakas, Sēmes, Skolas ezerā, Sudalezerā, Svētaunes, Taurenes, Ušura, Vārzgūnes, Viesītes, Vilgāles, Zvārtavas un Zvirgzdenes ezerā.

Savukārt šaurspīļu vēžu ieguve būs atļauta Āraišu ezerā, Lielupē, Mazajā Baltezerā. Dzeloņvaigu vēžus varēs ķert Daugavā līdz Rīgas hidroelektrostacijai, Hapaka grāvī, Lielupē, Ķīšezerā, Sausajā Daugavā, Vecdaugavā un Ventā.

Savukārt signālvēžus drīkstēs ķert Primmas ezerā.

Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē, kas pieejams MK mājaslapā. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.
Latvijas Pasts līdz šim nav sācis sūtījumu piegādi uz pakomātiem, jo ir pietiekami daudz alternatīvu šim piegādes veidam, kā arī pakomātu uzstādīšana un uzturēšana prasa augstas starta fiksētās izmaksas, tas nozīmē pakomātu iegādi vai nomu, kas abos gadījumos nav lēts pakalpojums, sacīja Latvijas Pasta pakalpojumu pārdošanas daļas vadītājs Kristaps Upens.

Kā stāsta Upens, pakomāti ir tikai viens no vairākiem sūtījumu piegādes kanālu veidiem, un, kā vēsta "Pasaules pasta un kurjerpiegādes Eiropas konferencē 2015" prezentēts pētījums par klientu izvēli sūtījumu saņemšanai, 82% Latvijas iedzīvotāju reti izmanto pakomātus vai neizmanto nemaz. "Latvijā šis sūtījumu saņemšanas veids nav populārs, savukārt 97% cilvēku Latvijā labprātāk sūtījumus izvēlas saņemt pasta nodaļās vai piegādes punktos," turpina Upens. "Sūtījumi uz pakomātiem procentuāli veido krietni mazāku daļu nekā klasiskās kurjerpiegādes, piegādes uz pasta nodaļām vai alternatīvajiem sūtījumu piegādes punktiem."

Kā pasta alternatīvu Upens min sadarbību ar "Statoil" degvielas uzpildes stacijām, kurās Latvijas pasta klienti sūtījumus var saņemt neierobežotā laikā.

Maija nogalē  četras Liepājas Universitātes studentes, pateicoties veiksmīgai studiju kursa apguvei un Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā atbalstam, devās uz Strasbūru, Franciju, lai tiktos ar Eiropas Parlamenta deputātiem un vērotu plenārsēdi. 

Studentēm bija iespēja tikties ar mūsu  Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski un eiroparlamentārieti Andreju Mamikinu. Abi visiem Latvijas jauniešiem novēlēja mācīties, mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Jo izglītība ir atslēga uz teju visām durvīm.

Valdis Dombrovskis: “Dzīvē es parasti pieturos pie principa, ka labākās rūpes par rītdienu, ir labi izdarīt to, kas jādara šodien. Un to es gribētu novēlēt arī Latvijas studentiem. Darīt tos darbus, kas šodien jāizdara, nepamest lietas pusratā, ja esat sākuši studēt, tad pabeidziet studijas. Tālāk virzieties uz priekšu un skatieties, kas ir tās iespējas, ko dzīve dod, un tās pilnvērtīgi izmantojiet.”

Andrejs Mamikins: “Nesaudzējiet sevi. Mācieties cik jums ir spēks. Īpaši cenšaties apgūt valodas. Jo vairāk, jo labāk.”

Ar šīm studentēm vēl tiksimies, lai uzzinātu – vai viesošanās Eiropas parlamentā ir mainījusi jaunietēm priekšstatu par parlamenta darbu un vai gūti kādi vērtīgi secinājumi.

Taču, kas attiecas uz izglītības jomu, ES valstis atbild pašas par savām izglītības sistēmām,  ES tām tikai palīdz noteikt vienotus mērķus. 

Lai palīdzētu uzlabot situāciju izglītības jomā, ES darbojas “Erasmus+” programma. “Erasmus+” ir jaunā ES izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programma 2014.–2020. gadam, kas sāka darboties 2014. gada janvārī.
Ar šo  programmu  iecerēts cīnīties pret jauniešu bezdarbu, palīdzot viņiem uzlabot prasmes un nodarbināmību.

Šos un citus jautājumus par Eiropas savienību, apskatām katru otrdienu un ceturtdienu Radio Tev ēterā plkst. 10:40. 


Radio Tev ēterā katru otrdienu un ceturtdienu plkst.10:40 skan raidījums "Eiropas laiks". 

Latvija Eiropā ir jau 10 gadus, taču joprojām daļa iedzīvotāju nav informēti – kā Eiropas parlamenta likumi ietekmē mūsu ikdienu.

Eiropas Parlamentams lemj par teju 85 jomām, lūk daži svarīgākie piemēri:

- ES vienotais tirgus;
- Kopējā lauksaimniecība (piemēram, aizliegums audzēt ģenētiski modificētas kartupeļu
šķirnes vai programma gados jaunu lauksaimnieku atbalstīšanai);
- Vides aizsardzība; 
- Sabiedrības veselība (piemēram, cigarešu pārdošanas ierobežojumi);
- Ceļu drošība (piemēram, vienoti noteikumi par tehnisko apskati).

Parlaments ir vienīgā ES iestāde, kas lielāko daļu darba laika pavada, uzklausot iedzīvotājus — savus vēlētājus. Tas notiek, piemēram, rīkojot darba grupas ar ekspertu un nevalstisko organizāciju uzklausīšanu. 

Taču ir jomas, kuras EP nevar ietekmēt, kurās likumdošana ir vienīgi mūsu pašu ziņā. Piemēram:
- mēs paši izlemjam par savu sociālo budžetu, kādas pensijas un pabalstus saņems Latvijas iedzīvotāji; 
- Tāpat EP neiejaucas Veselības aprūpes organizēšanā, kultūrā un  izglītībā (izņemot starptautisku apmaiņas programmu, piemēram, Erasmus, finansēšanu);
- arī dalībvalstu nacionālie budžeti un to plānošana ir katras valsts pārziņā.

Un vēl – Latvijā ir tik brīnišķīgas vasaras, parādi tās citiem, ES dzīvojošiem! Ikviens tiek aicināts piedalīties konkursā - „Eiropas vasara”! 
*******
Ikviens tiek aicināts piedalīties  konkursā „Eiropas vasara”! Atsūti uz epastu epriga@europarl.europa.eu (ar norādi EIROPAS VASARA 2015) foto, kas, Tavuprāt, raksturo šo brīnišķīgo gadalaiku. Katra mēneša beigās piecus labākos foto publicēsim mūsu profilā, bet labāko bilžu autori saņems jauku suvenīru! Nosūtot foto konkursam, lūdzu, epastā norādīt, ka ESI šī foto autors/e un piekrīti bildes publicēšanai EPIB sociālajos tīklos.


ASV slavenību šefpavārs Arts Smits no šodienas  vadīs meistarklasi skolu un pirmsskolas iestāžu ēdnīcu pavāriem par garšīga un veselīga ēdiena gatavošanu skolas budžeta ietvaros. Pagatavoto maltīti vērtēs arī veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Pēc degustēšanas paredzēta publiska diskusija.

Smits dalīsies pārdomās par praktisku pieeju, kā gatavot garšīgu un uzturvielām bagātu ēdienu ar mazām izmaksām, radoši izmantojot pieejamās sastāvdaļas un garšvielas.

Smits ir četru restorānu šefpavārs un līdzīpašnieks, kā arī četru godalgotu pavārgrāmatu autors. Viņš specialitāte ir ASV dienvidu reģionu ēdieni.

Smits ir nevalstiskās organizācijas "Kopīgie pavedieni" ("Common Threads") dibinātājs, kopš 2003.gada maznodrošinātiem bērniem mācot gatavot veselīgu un lētu ēdienu. No 1997. līdz 2007.gadam Smits strādāja par Opras Vinfrijas personīgo šefpavāru un pašlaik koordinē un gatavo maltītes īpašiem notikumiem visā pasaulē. 

Rīgā turpinās vērienīga adrešu maiņa – nākamo divu gadu laikā adreses plānots nomainīt 10 tūkstošiem ēku. 

Rīgas būvvalde informē, ka   uz katras mājas, kur tuvākajā laikā plānota adrešu maiņa, tiek izvietota informācija.

No katra iedzīvotāja apziņošanas Rīgas būvvalde atturējās, jo ierakstīto vēstuļu sūtīšana no nodokļu maksātāju naudas izmaksātu pusmiljonu eiro.
Turklāt būvvalde uzskata, ka ierakstītu vēstuļu izsūtīšana negarantētu, ka dzīvokļa īpašnieks to saņems.

Tāpēc ieteikums ir viens – apskatīt, vai pie mājas nav kādas ziņas par adrešu maiņu. Pagaidām tā notiek tikai Pārdaugavā, bet jau rudenī tā skars arī Daugavas otru krastu. 

Vairāk info te: http://www.rpbv.lv/adresacijas-sakartosanas-projekts

Starp citu, saskaņā ar SKDS veikto iedzīvotāju aptauju 22% rīdzinieku ir saskārušies ar grūtībām orientēties galvaspilsētā. Vissarežģītāk nepieciešamo adresi ir atrast kādā no mikrorajoniem – puse aptaujas dalībnieku vismaz vienu reizi ir apmaldījušies nepazīstamā vietā.

*********
BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI PAR ADREŠU MAIŅU

Vai, mainot adresi, ir jālabo arī ieraksts Zemesgrāmatā?

Nav jālabo. Informāciju par izmaiņām Rīgas pašvaldība nosūtīs Adrešu reģistram, no turienes tā tiks nodota Zemesgrāmatai un datubāzes ieraksts automātiski aktualizēsies datorizētajā Zemesgrāmatā. Ja īpašnieks tomēr vēlas to izdarīt personīgi, viņš var vērsties Zemesgrāmatā ar iesniegumu, tam pievienot lēmuma kopiju vai Būvvaldes izsniegto izziņu un iesniegumā norādīt, ka ēkai vai zemei ir mainīta adrese. Iesniegumā norāda lēmuma numuru (to var uzzināt Būvvaldē vai laikraksta Latvijas Vēstnesis publikācijās par adreses maiņu). Tad Zemesgrāmatā tiks izdarīts labojums, norādot jauno adresi. Šis pakalpojums ir bezmaksas. Tomēr, ja īpašnieks vēlēsies, lai tiktu izdrukāta Zemesgrāmatas apliecība ar jauno adresi, par to būs jāmaksā.
 
Vai, mainot adresi, vajadzēs vēlreiz deklarēt dzīvesvietu?

Lielākajā daļā gadījumu atkārtoti deklarēt dzīvesvietu nebūs nepieciešams. Rīgas pašvaldība informāciju par adreses maiņu nosūtīs Adrešu reģistram, no turienes tā nokļūs Iedzīvotāju reģistrā un tur automātiski tiks aktualizēta. Taču dažos gadījumos tomēr būs nepieciešama atkārtota dzīvesvietas deklarēšana – piemēram, to vajadzēs darīt visiem, kas dzīvo mājā ar vienu dzīvokli. Šajos gadījumos dzīvokļa numurs tiks likvidēts un namam tiks piešķirts tikai ēkas numurs. Diemžēl tādu adrešu maiņu tehnisku iemeslu dēļ automātiski izdarīt nav iespējams.
 
Ko darīt, ja man patlaban piederošās telpas adrese ir atzīta par neeksistējošu? Es savu īpašumu nevaru nedz pārdot, nedz deklarēt tajā radiniekus, kaut gan adrese Zemesgrāmatā ir ierakstīta.

Šī problēma ir vienkārši atrisināma. Jāierodas Būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4 un jāuzraksta iesniegums ar lūgumu piešķirt adresi jūsu īpašumā esošajai mājai, zemei vai dzīvoklim. To jūs arī saņemsiet, turklāt – bez maksas.
 
Ja adrešu maiņas procesā mana adrese tiks mainīta, vai tas nozīmē, ka būs jāatjauno visi līdz šim izsniegtie īpašuma dokumenti – pirkšanas un pārdošanas līgums, īres līgums un citi?

Nē, tas nav jādara. Visi agrāk izdotie dokumenti saglabās juridisku spēku tāpat kā līdz šim. Lai apstiprinātu to derīgumu, pietiks, ja jums būs lēmums par adreses maiņu vai izziņa, kuru jums jebkurā laikā izsniegs Būvvalde (tas ir bezmaksas pakalpojums). Lai arī Adrešu reģistra dati ir gan par maksu, gan arī pieejami bez maksas, jāatceras, ka Valsts zemes dienests nebūt ne katrā gadījumā spēj redzēt visu objekta vēsturi – kādas adreses tas nomainījis savas pastāvēšanas laikā.
 
Vai adrešu maiņa tiks atainota tādos populāros servisos kā Google map un GPS-navigators?

Oficiālā informācija par adrešu maiņu tiks atainota, pirmkārt, mājaslapā www.rigis.lv. Šī kartogrāfiskā sistēma ir izveidota saskaņā ar pilsētas vadības lēmumu, un tajā tiek ievadīta aktuālākā informācija par adresēm. Ja jums ir jāaplūko, kur atrodas kāda no Rīgas adresēm, kur sākas vai beidzas kāda no Rīgas ielām, vislabāk to ir izdarīt tieši šajā mājaslapā. Tādas meklēšanas sistēmas kā Google Map vai GPS-navigators diemžēl nereti mēdz būt maldīgas. Ir bijuši gadījumi, ka neatliekamai medicīniskai palīdzībai grūtības sagādā GPS sistēmas lietošana, nespējot operatīvi identificēt adreses objektu dabā. Tomēr, ņemot vērā, ka iepriekšminētie servisi ir populāri Latvijas iedzīvotāju vidū, Rīgas pilsētas Būvvaldes Adresācijas nodaļas darbinieki labprāt nodotu informāciju par adrešu maiņu arī šo servisu firmu galvenajiem birojiem. Taču šis jautājums vēl ir izpētes stadijā.
 
DER ZINĀT 

Noderīgs interneta serviss – kadastrs.lv. Šajā portālā, sadaļā Adrešu reģistrs, bez maksas ir pieejama informācija par visām adresēm Latvijā.
Sācies skolēnu brīvlaiks, kas nozīmē, ka Latvijā ar pilnu sparu darbu uzsākušas dažādas bērnu un jauniešu nometnes. 

Šobrīd Latvijā oficiāli reģistrētas aptuveni 950 bērnu un jauniešu nometnes. Kā katru gadu, piedāvājums ir ļoti plašs – sākot ar sporta un mākslas un beidzot ar dažādu valodu apmācību nometnēm. Nometņu reģistrs ikvienam interesentam ir pieejams mājaslapā nometnes.gov.lv. 

Tas nozīmēs, ka nometne ir legāla un viss ir kārtībā. Jāskatās, vai tā ir saskaņota visos dienestos – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), veselības inspekcijā (VI), Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), un arī pašvaldība ir jāinformē par nometni un jāpārbauda, vai nometnes vadītājam ir spēkā esoša apliecība. To visu var izdarīt mājaslapā. Var arī zvanīt un mājaslapā var arī uzdot konkrētu jautājumu, mēs atbildēsim.

Ja nometne nav atrodama mājaslapā, tas nozīmē, tā nav oficiāli reģistrēta. Visticamāk, tās organizatori nespēj izpildīt valsts noteiktās elementārās drošības prasības – gan par jautājumiem, kas saistīti ar ēdināšanu, higiēnu, gan par ugunsdrošību. 

Statistika rāda, ka ar katru gadu tiek konstatēts arvien mazāk pārkāpumu.

Pērn visbiežāk problēmas radījušas tiešu ārstu izziņas, kuras esot bijušas vai nu pārāk vecas, vai arī ārsti tās nebija pienācīgi aizpildījuši. Ārstu zīme par bērna veselības stāvokli ir nepieciešama arī tad, ja atvase tiek sūtīta uz dienas nometnēm, kur pa nakti nav jāpaliek.

Pārtikas, higiēnas prasības un ugunsdrošības prasības nometņu organizatori lielākoties ievēro godam.
Tuvākajos divos mēnešo naktīs Ziemeļu pusē būs novērojami  Sudrabainie mākoņi  - tie ir  reti atmosfēras mākoņi, kurus var redzēt tikai krēslas laikā.  

Tie ir visaugstāk novietotie mākoņi Zemes atmosfērā;  un redzami tikai tad, kad tos apspīd Saule, atrodoties zem horizonta un kad nekādus citus mākoņus tā vairs neapspīd. Dienā mākoņi nav redzami pārāk gaišās gaismas dēļ. Tie ir tik caurspīdīgi, ka dienā tiem cauri spīd ne tikai Saule, bet arī Mēness un zvaigznes.

Sudrabainie mākoņi pilnībā nav izpētīti.
 Cik zināms, sudrabainos mākoņus 1885. gadā pirmoreiz novēroja britu astronoms T.V.Bekhauss, un iespējams, ka tie agrāk nav pastāvējuši.

Divus gadus iepriekš — 1883. gadā — Indonēzijā notika Krakatau vulkāna izvirdums, un tā pelni tika izsviesti augstu atmosfērā. Daudzas daļiņas nenonāca atpakaļ uz zemes un no tām veidojās sudrabainie mākoņi. Tie atmosfērā saglabājās arī turpmāk, turklāt tiek uzskatīts, ka sudrabaino mākoņu veidošanās saistīta ar metānu, kurš izdalījies atmosfērā kopš rūpnieciskās revolūcijas laikiem.

Atmosfēras augšslāņos metāns pārvēršas ūdens tvaikā, kas kalpo par mākoņu saistvielu. Turklāt šķiet, ka tie sākuši izplesties. Bekhausa laikā sudrabainie mākoņi bija redzami tikai uz ziemeļiem no 50. platuma grāda, bet mūsdienās tie novēroti pat pie 40. ziemeļu platuma grāda. 1978. gadā bija arī izteikts viedoklis, ka sudrabainie mākoņi ir tikai optiskais efekts, kurš līdzinās mirāžai. Bieži mākoņus saista ar Tunguskas meteorīta katastrofu.

Pēdējie pētījumi rāda, ka iespējamais mākoņu veidošanās iemesls varētu būt kosmiskie putekļi un meteorīti, kuri tiek iznīcināti tieši šajā augstumā. Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi.

Sudrabainie mākoņi kalpo arī kā viens no galvenajiem informācijas avotiem par gaisa masu kustību atmosfēras augšējos slāņos.

Tomēr visi mēģinājumi izskaidrot mākoņu ģeogrāfisko izplatību un novērošanas laiku ir bijuši neveiksmīgi.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nerīkos inaugurācijas balli kā viņa priekšteči.

Mazāka apmēra inaugurācijas pasākums tiks rīkots, jo nepieciešams ievērot valsts protokola prasības, taču balle tā nebūšot. Vējonis gan plāno rīkot balli par godu Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai - 2018.gadā.

 Vējonis ir pieprasījis aprēķinus par to, cik izmaksā apsardzes nodrošināšana viņa pašreizējā dzīvesvietā, kas atrodas Ogres daudzstāvu namā. Pēc aprēķinu saņemšanas viņš izvērtēs, vai turpināt dzīvot Ogrē vai tomēr pārcelties uz Jūrmalas rezidenci.

Jāatgādina, ka  Vējonis pēc ievēlēšanas pagājušā nedēļā paziņoja, ka turpinās dzīvot ar ģimeni daudzdzīvokļu mājā Ogrē. Vējonis pagājušā nedēļā apstiprinājis, ka tikšot izskatīta iespēja Jūrmalas rezidenci izmantot brīžos, kad plānotas svarīgas tikšanās. 
Katra Eiropas Savienības dalībvalsts, neatkarīgi no tās lieluma,  rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada Eiropas Savienības Padomes darbu.

Eiropas Savienības Padome ir galvenā lēmējinstitūcija, kas koordinē ES politikas jomas, nosaka ārpolitiku un drošības politiku, slēdz starptautiskus nolīgumus un kopā ar Eiropas
Parlamentu pieņem ES budžetu.

Šo Padomi veido 28 dalībvalstu ministri, katrs pārstāvot savu valsti. Šī gada  pirmajā pusē Eiropas Savienības Padomes darbu vada Latvija, mūsu prezidentūra ilgs līdz jūnija beigām un mēs to darām pirmoreiz.

Latvijas  Ārlietu ministsr Edgars Rinkēvičs: “Es varu pateikt pavisam droši un ar pilnu atbildības sajūtu, ka mums nav bijusi neviena izgāšanās nevienā līmenī. Ne politiskā, ne valsts pārvaldes līmenī. Taisni otrādi, es dzirdu labus vārdus par to, cik profesionāli tomēr strādā gan mūsu pārstāvniecība Briselē, gan mūsu ministri, ” uzsver  Rinkēvičs. 

Prezidējošā valsts, tātad mēs, patlaban vadam Eiropas Savienības Padomes visu līmeņu sanāksmes, virzām darbu ES likumdošanas jomā un veicinām valstu sadarbību. 

Valstij, kas ir prezidējošā – ir arī savi ieguvumi, piemēram, iespēja veidot nākotnes ES, iespēja iepazīstināt ar Latvijas kultūru un tradīcijām, popularizēt mūsu preces un pakalpojumus, iespēja prezentēt Latviju kā modernu valsti.

Nākamreiz Latvija prezidējošās valsts lomu pildīs ne ātrāk kā pēc 14 gadiem.

Šos un citus jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības lietām, klausies "Radio Tev" ēterā otrdienās un ceturtdienās plkst.10:40.

Ja rodas jautājumi, raksti: studija@radiotev.lv, mēs meklēsim atbildes. 
Gandrīz 66% Latvijas iedzīvotāju jūtas kā pilntiesīgi Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, Tā liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Savukārt 31% aptaujāto tā nejūtas, bet  5%  nav viedokļa šajā jautājumā.

Lai vai kā, bet Latvija jau 10 gadus ir viena no 28 ES valstīm. 

Bieži dzirdam, ka tie tur Eiropā pieņēmuši šādu vai tādu likumu.
Kas tad ir tie tur Eiropā, kas pieņem lēmumus, ko vēlāk īstenojam arī mēs Latvijā, kā darbojas ES un ko no šīs savienības varam iegūt mēs – Latvijā dzīvojošie? Šos un citus jautājumus, turpmāk aplūkosim arī mūsu radio ēterā.

Teritorijas ziņā Francija ir vislielākā ES dalībvalsts, bet Malta — vismazākā. ES ekonomika saražoto preču un pakalpojumu vērtības ziņā tagad pārspēj ASV. ES iedzīvotājiem ir tiesības lasīt visus ES dokumentus viņu valsts oficiālajā valodā. Turklāt viņiem ir tiesības šajā valodā rakstīt Komisijai un saņemt atbildi.

Latvijas intereses Eiropā pārstāv 8 deputāti. Šķiet, ka maz. Taču katras valsts deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam. Nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem, un deputātu kopskaits nedrīkst pārsniegt 750, pie tam deputāti ir iedalīti grupās atkarībā no politiskajiem uzskatiem, nevis valsts piederības.  

Nākamreiz turpināsim ceļojumu ES un palūkosimies, kas patlaban ir aktuāls tās dienas kārtībā.

Facebook Draugiem Twitter Instagram