Ja neskaita baktērijas un augus, tad bruņurupucis patiešām ir ilgdzīvošanas rekordists starp pasaules dzīvajām būtnēm. Un patiešām, arī šobrīd kāds bruņurupucis Džonatans, ir vecākā dzīvā būtne uz planētas. Viņš mitinās britiem piederošā teritorijā Atlantijas okeānā - Svētās Helēnas salā.
Džonatans šogad svin  182 gadu jubileju. 

Kopš Džonatana ierašanās uz sulas nomainījušies 33 gubernatori.

Tādi bruņurupuči, kā Džonatans var dzīvot līdz pat 250 gadiem, kas nozīmē vien to, ka viņš joprojām ir savos labākajos gados.

Šobrīd par cienījamo būtni rūpējas salas vetārsts Džo Hollis, kurš reizi nedēļā viņu baro ar burkāniem, gurķiem un salātiem un reizēm ar kādu ābolu. Lai arī Džonatans ir palicis akls, viņam ļoti tīk cilvēku kompāniju un viņš regulāri pēc skaņas atrod tuvāko tenisa kortu un dodas sveicināties ar spēlētājiem.

6. un 7.jūnijā Stelpē, "Pīlādžu" mototrasē, gaidāmajam pasaules čempionāta posmam motokrosā blakusvāģiem pieteikušās 36 ekipāžas.

Starp dalībniekiem būs četri latviešu kantētāji - Kaspars Stupelis, Elvijs Mucenieks, Haralds Kurpnieks un Ilvars Skūltāns.

Sacensībām pieteikušās visas pasaules spēcīgākās ekipāžas.

Paralēli risināsies arī Eiropas čempionāta posms kvadricikliem, kurā savu dalību apstiprinājuši 25 sportisti, starp kuriem astoņi Latvijas motobraucēji. 

Kā zināms, pasaules čempionāta etaps Stelpē risināsies pirmoreiz vēsturē, turklāt šosezon Latvijā gaidāmi divi posmi, jo augustā sacensības notiks arī "Zelta zirga" trasē Ķegumā.
Jaunā pētījumā atklājies, ka kanādiešu rokgrupas "Nickelback" dziesmu vārdi esot inteliģentāki par amerikāņu grupu "Foo Fighters" un "Linkin Park" sacerētajiem tekstiem.

Veiktajā pētījumā tika analizētas 225 dziesmas, kas aizvadījušas vismaz trīs nedēļas "Billboard" popa, roka, kantri un hiphopa topos.
Pētījumā secināts, ka popmūzikas tekstu vidējais līmenis ir tāds, kādā lasa astoņus gadus vecs bērns.

"Visgudrākie" dziesmu vārdi ir kantrimūzikā, kam seko roks un pops. Viszemākie rādītāji ir R&B un hiphopam.

Noskaidrojot intelektuālākos žanrus, ņemtas vērā tādas īpašības kā zilbju skaits vārdos.
Tas ļāvis gudrāko rokmūzikas dziesmu saraksta pirmajā vietā nokļūt grupas "Red Hot Chili Peppers" hitam "Dani California", kurā nosaukti vairāki ASV štati. To var noklausīties pielikumā. 
Viszemākais rādītājs ir kanādiešu rokgrupas "Three Days Grace" dziesmai "The Good Life", kuras vārdi būtu saprotami trīsarpus gadus vecam bērnam.

Ātruma kontrolē izmantotos radarus varētu pielāgot arī kontrabandistu ķeršanai, pastāstīja Muitas policijas pārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe.

Ceipe sacīja, ka šobrīd gan tā ir tikai ideja. Iecere ir savienot Muitas policijas rīcībā esošo transportlīdzekļu identificēšanas sistēmu ar ātruma kontroles radaru sistēmu, tādējādi aizdomīgas automašīnas varētu konstatēt ne tikai uz robežas, bet arī iekšzemē, skaidroja Ceipe.

Ceipe gan uzsver, ka sistēmu savienošana nenozīmētu cilvēku izspiegošanu. "Ja radari spētu atpazīt numuru, kas ir tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tad varētu zināt, ka automašīna pabrauc garām, piemēram, Centrāltirgum," uzsvēra Muitas policijas pārvaldes priekšnieks.
Sistēmu savienošana palīdzētu ne tikai kontrabandas, bet arī citu noziegumu izmeklēšanā, pārliecināts Ceipe.


“Draugi piedāvāja piedalīties, es piekritu un nenožēloju!” saka studente Anna, kura pagājušajā gada martā piedalījās tūrisma rallijā Siguldā. Lai gan Anna un viņas draugi neieguva balvas, meitene pasākumu atceras ar prieku un gandarījumu, jo ļoti labi pavadījusi laiku.

Tūrisma rallijs ir draudzīga sacensība un ceļojums vienā. Pasākuma dalībnieki dodas ceļā pēc organizatoru maršruta, dienas laikā apmeklējot vairākus kartē apzīmētos apskates objektus, tur izpildot uzdevumus un krājot punktus. Dienas beigās tie apbalvoti gan tie, kuri sakrājuši visvairāk punktu, gan tie, kuri bijuši visaktīvākie. 

“Lai arī šis rallijs nav uz ātrumu, bet gan kvalitāti, tomēr parādās azarts, kas piešķir papildu "odziņu",” saka Anna. “Vienkāršā tūrisma izbraucienā apskatītajās vietās ne vienmēr ir kāda tiešām interesanta aktivitāte. Parasti viss beidzas ar vienkāršu pils apskati. Bet tūrisma rallijā katrā vietā ir kāds interesants, reizēm pat āķīgs uzdevums.”

“Mēs vēlējāmies  parādīt Latviju arī no cita skata redzējuma, ne tikai populārās apskates vietas,” par to, kā radās ideja par tūrisma ralliju, stāsta Anita Grīniece, atputasbazes.lv projektu vadītāja. Arī nākotnē viņu plāns ir turpināt “iedziļināties novadu vērtībās un meklēt nezināmo, noslēpumaino”.

Katram tūrisma rallijam ir sava tematika, kas paredzēta, lai izceltu kādus īpašus objektus vai notikumus. Dažos no šiem pasākumiem dalībnieki ir aicināti saģērbties īpašos kostīmos. Piemēram, par pagājušā gada vasara notikušo ralliju pirātu tematikā īpašā sajūsmā bijuši tieši bērni, atminas Grīniece.

Šis ir sestais gads, kopš notiek atputabazes.lv rīkotie tūrisma ralliji. Vasaras beigās būs notiks divpadsmitais tūrisma rallijs.

Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
13.jūnijā, Majoru pludmales "Baltic Beach Hotel & SPA" stadionā notiks Pasaules kausa posms ielu vingrošanā, kas pulcēs labākos ielu vingrotājus no 15 valstīm.

Sacensības Jūrmalā ir viens no 21 Pasaules kausa posma, kas norisināsies visos pasaules kontinentos. Katra posma uzvarētājs kvalificēsies finālsacensībām, kas notiks gada beigās Maskavā. No Jūrmalas posma uz Pasaules kausa finālu dosies divi spēcīgākie ielu vingrotāji.
Profesionāļu klases dalībnieki Jūrmalā sacentīsies frīstaila kategorijā, savukārt skatītāji tiks aicināti sacensties tautas klases spēka sacensībās. Jūrmalas posmu un pārējos 20 Pasaules posmus, kā arī finālu, kas norisināsies gada beigās Maskavā, rīko Latvijā dibinātā Pasaules Ielu vingrošanas federācija. Šobrīd federācijā jau ir 106 organizācijas no 76 valstīm.

"Latvija ir bijusi starta vieta un joprojām ir mājvieta visai lielajai ielu vingrošanas kustībai pasaulē," uzsver Pasaules Ielu vingrošanas federācijas prezidents Māris Šlēziņš. "Pēc divu gadu pauzes esam gatavi piedāvāt visiem Latvijas ielu vingrošanas faniem to, kas viņiem pienākas, pateicībā par visu atbalstu un uzticību kopš 2009.gada."

Sacensības Majoru pludmalē 13.jūnijā sākies plkst.14.
Pašlaik dalība apstiprināta jau 22 dalībniekiem no 15 valstīm, bet Latviju sacensībās pārstāvēs četri dalībnieki, kuri tiks noskaidroti pēc ranga 6.jūnijā paredzētajā Latvijas čempionātā ielu vingrošanā.

Papildus profesionāļu sacensībām visas dienas garumā norisināsies arī tautas klases sacensības sievietēm un vīriešiem sadarbībā ar "Latvijas Dzelzceļu". Tās notiks divās vecuma grupās - līdz un virs 18 gadiem.

2011.gadā Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrības vadītājs Šlēziņš pēc vairāku gadu aktīvas darbības ielu vingrošanā nolēma izmēģināt spēkus ielu vingrošanas sporta veida attīstībai visā pasaulē, kas rezultējās ar pirmo pasaules čempionātu. Tajā kopā ar saviem līdzgaitniekiem pulcējās spēcīgākie ielu vingrotāji no desmit valstīm.

Pēc šī pasākuma arī oficiāli tika parakstīts memorands par Pasaules Ielu vingrošanas federācijas izveidi.

Šlēziņš ar domubiedriem 2012. un 2013.gadā Rīgā rīkoja arī otro un trešo pasaules čempionātu, kurā pulcējās jau attiecīgi 20 un 30 valstu ielu vingrotāji.
2014.gadā pasaules čempionāts pārceļoja uz Krievijas galvaspilsētu Maskavu, kur Šlēziņa komanda rīkoja pasaules čempionātu olimpiskajā "Lužņiku" arēnā, pulcējot 56 valstu spēcīgākos ielu vingrotājus.

2013.gadā Pasaules kauss tika rīkots septiņos posmos, aptverot Taivānu, ASV, Krieviju, Spāniju, Norvēģiju, Horvātiju un Vāciju.
 2014.gadā tika rīkoti jau desmit posmi, kur esošajiem posmiem pievienojās Austrālija, Dienvidāfrikas Republika un Venecuēla. Šogad interese par Pasaules kausa posmu rīkošanu bija tik liela, ka sacensības izaugušas jau līdz 21 posmam - klāt nākušas sacensības Marokā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Kazahstānā, Honkongā, Malaizijā, Kolumbijā, Portugālē, Polijā, Francijā un arī Latvijā.

Sociālās kampaņas "Pieķer būvgružotāju! II" laikā iedzīvotājus aicinās vākt pierādījumus par teritorijām, kur nelegāli izgāzti būvgruži, un pieķert pašus vides piesārņotājus.

Piesārņojums, ko rada būvgruži, kaitē cilvēkiem, videi, kā arī būtiskus zaudējumus cieš zemes īpašnieki, tostarp arī pašvaldības un valsts kopumā.

Lai aicinātu sabiedrību, viedokļu līderus, atbildīgo nozaru, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus aktīvi piedalīties diskusijā, pievērst pastiprinātu uzmanību problēmai, kā arī meklētu tās risinājumus, otro gadu pēc kārtas "Eco Baltia grupa" rīkos sociālo akciju "Pieķer būvgružotāju! II".
Akcijas laikā cilvēki aicināti ziņot par nelegālo būvgružu izgāztuvju vietām, kas ļaus savākt nepieciešamos datus, par problēmas apjomiem. Savākto informāciju kampaņas organizētāji iesniegs Saeimas Tautsaimniecības komisijā līdz ar ieteikumiem stingrāku noteikumu izstrādāšanā būvniekiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

Pagājušajā gadā līdzīgā akcijā iedzīvotāji uzrādīja nelegālās būvgružu izgāztuves, kur atkritumu apjoms kopumā ir vismaz 200 000 tonnu.

Biļešu tirdzniecība uz XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem sāksies 23.maijā.

Pērkot biļetes kasē, vienā pirkuma reizē pircējam uz vienu pasākumu būs iespējams nopirkt līdz astoņām biļetēm. Tāpat, pērkot biļetes internetā, vienā pirkuma reizē būs iespējams nopirkt līdz astoņām biļetēm. Biļetes būs iespējams rezervēt arī telefoniski.

Saskaņā ar valdībā apstiprināto cenrādi biļešu izcenojums veidots amplitūdā no diviem līdz 20 eiro. Plānots publiskajā tirdzniecībā nodrošināt 75% biļešu, iepriekšējā rezervēšanā - 25% biļešu.

Savukārt uz maksas pasākumiem lielākais biļešu daudzums maksās divus, četrus un sešus eiro, bet skolēni, uzrādot skolēnu apliecību, un daudzbērnu ģimenes ar "3+Ģimenes karti" biļetes varēs iegādāties ar 20% atlaidi. Bērni līdz septiņu gadu vecumam, ja viņiem nebūs nepieciešama sēdvieta, pasākumus varēs apmeklēt bez maksas. Arī visi svētku dalībnieki, uzrādot Svētku dalībnieka karti, varēs vērot Noslēguma koncertu un tā ģenerālmēģinājumu Mežaparka Lielajā estrādē.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies Rīgā no 6.jūlija līdz 12.jūlijam, un tajos piedalīsies ap 37 000 dalībnieku.
Britu karaliskās Rokingemas pils īpašumos Anglijā, Korbijā, no 19.jūnija līdz 21.jūnijam notiks Jāņu svinības ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem,  informēja latviešu izklaides pasākumu organizatori Anglijā - apvienība "Bērzes strazdi".

"Bērzes strazdi" Līgo svētku svinības Lielbritānijā rīko jau ceturto gadu pēc kārtas. Ar katru gadu latviešu skaits tajās pieaug. Pirmajos rīkotajos Jāņos Anglijas latviešu īpašumā "Mūsmājas" ieradušies aptuveni 970 cilvēki, pērn "Daugavas Vanagu" lauku īpašumā "Mūsmājas" jau bija 2300 svinētāju. Šovasar "Bērzes strazdi" ir sagādājuši Lielbritānijā dzīvojošajiem latviešiem vēl grandiozāku pārsteigumu, piedāvājot nosvinēt Līgo svētkus vairāk nekā 900 gadus senās Rokingemas pils īpašumos.

Svinības 52 hektārus lielajā Rokingemas pilsmuižas Lielajā parkā norisināsies no 19.jūnija līdz 21.jūnijam. Agrajiem līgotājiem būs iespēja iesildīt balsis un deju soli ar latviešu dziesmām grupas "Dakota" un kavermūzikas virtuozu "Mazie rakari" izpildījumā. Visu svētku garumā svinētājus priecēs dejotāji, dziedātāji, koklētāji un aktieri, aktivitātes bērniem ar baloniem, klauniem, radošām darbnīcām un sportiskām izklaidēm latviskā garā. Būs arī Jāņu tirdziņš ar gardajiem latviešu labumiem, alu, amatnieku rokdarbiem, Jāņu vainaga pīšana un Lielā Jāņu ugunskura iedegšana un apdziedāšana, kā arī jestrā un tradicionālā nakts balle līdz rītausmai ar dzīvajām grupām "Mazie rakari", "Dakota" un "Credo". Vēl varēs baudīt teātra skatus no "Miču-Maču Silmači" un "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un citu latviešu filmu skatīšanos brīvdabas kino zem klajas debess.

Rokingemas pils bija iecienīta slavenā angļu rakstnieka Čārzla Dikensa medību un atpūtas vieta. Tajā filmēta BBC Anglijas pilsoņu kara drāma "By the Sword Divided", televīzijas seriāls "Arnescote Castle", kā arī tā redzama leģendārajā parodijfilmu klasikā "Top Secret!" ar Holivudas aktieri Velu Kilmeru galvenajā lomā.
Vairāk nekā 8000 velobraucēju brīvprātīgi veikuši braukšanas stila mērījumu Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) "Draugiem.lv" lapā atrodamajā "Cieņ-o-metra" aplikācijā, lai noteiktu, kādam tēlam atbilst viņu uzvedība ceļu satiksmē.

Absolūtais vairākums velobraucēju apliecināja, ka ir godprātīgi satiksmes dalībnieki, kuri ievēro noteikumus un izvairās radīt bīstamas situācijas uz ceļa. 12% tomēr vaļsirdīgi atzina, ka dažkārt mēdz brīvi interpretēt satiksmes noteikumus un nesatraukties par tādu normu ievērošanu kā luksoforu signāli vai ceļa došana gājējiem.

"Cieņ-o-metra" aplikācija ar 14 jautājumiem par velobraucēja rīcību dažādās ikdienas situācijās uz ceļa piedāvāja katram būt paškritiskam un noskaidrot, vai viņš ir godam pelnījis "Cienījama velosipēdista" titulu vai arī drīzāk ierindojas kādā pārgalvīgo braucēju kategorijā - "sportists", "karstgalvis", "aklais" vai pat "muļķis". "Par laimi, klaji muļķīgu rīcību uz ceļa atzina tikai neliela daļa pārgalvīgo velobraucēju, tā vietā tie sev biežāk piedēvēja "sportistu" un "aklo" braucēju īpašības, atzīstot, ka pārvietojas pārlieku strauji un agresīvi vai arī nepamana citus satiksmes dalībniekus un ceļa zīmes.

Novērtējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus, "Cienījamo velosipēdistu" vidū tika izlozēta īpaša balva no "Noi Pure Fix Cycles" - tumsā spīdošs velosipēds, ko saņēma daiļā dzimuma pārstāve Kintija Puikevica. Tas neesot pārsteigums, jo sieviešu vidū godprātīga braukšanas kultūra novērota biežāk. 93% no daiļā dzimuma velobraucējām ieguvušas "Cienījama velosipēdista" titulu, kamēr vīriešu konkurencē tādu ir nedaudz mazāk - 73%, skaidro direkcijā.

Velobraucēju braukšanas stila mērījums veikts CSDD kampaņas "Cieņa darbojas!" ietvaros, kuras laikā aprīlī CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu velobiedrību Rīgā rīkoja arī īpašas "Cieņas velopatruļas", apstiprinot tendenci, ka vairums velobraucēju ievēro satiksmes noteikumus un bieži vien novērojamie konflikti rodas no dažu atsevišķu braucēju agresīvas uzvedības. Tāpēc visi satiksmes dalībnieki tiek aicināti atcerēties, ka uz ceļa neviens nav pārāks par citiem un atsevišķu satiksmes dalībnieku nevērība pret apkārtējiem tikai vairo savstarpējos konfliktus un negadījumu skaitu.
Līdz ar sākto oficiālo Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanu sabiedrības iniciatīvas "mansprezidents.lv" komanda katram Saeimas deputātam nogādājusi personīgi adresētu vēstuli ar pirmajiem iedzīvotāju balsojuma rezultātiem, aicinot šo viedokli ņemt vērā.
Līdz šim par savu kandidātu nobalsojuši 12 500 iedzīvotāju.

Balsojums par kandidātiem portālā turpinās, un līdz pat prezidenta vēlēšanu dienai ikvienam vēl ir iespēja atdot savu balsi par kādu no septiņiem līdz šim politisko partiju virzītajiem un iedzīvotāju ieteiktajiem kandidātiem - deputātiem Mārtiņu Bondaru (LRA), Sergeju Dologopolovu (S), eiroparlamentārieti Sandru Kalnieti (V), deputāti Gunāru Kūtri (NSL), tiesību ekspertu Egilu Levitu, aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS) un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Iedzīvotāju favorīts kopš pirmās balsojuma dienas ir Bondars. Viņam seko Vīķe-Freiberga, kā arī Levits, Kalniete un Kūtris. Balsojuma galīgie rezultāti tiks nogādāti Saeimas deputātiem arī prezidenta vēlēšanu dienā.

Atgādināsim, ka no 20.aprīļa līdz Valsts prezidenta ievēlēšanai jūnija sākumā norit līdzdalības kampaņa "mansprezidents.lv", kurā ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, var nobalsot par kādu no deputātu vai iedzīvotāju izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem. Balsojuma rezultāts tiks nodots Saeimas deputātiem Valsts prezidenta ievēlēšanas dienā.


Par godu sešdesmitajam Eirovīzijas dziesmu konkursam pasākumā Vīnē, Austrijā, pirmo un vienīgo reizi piedalīsies arī Austrālija. Valsti pārstāvēs Gajs Sebastians ar dziesmu “Tonight Again”. Bukmeikeru vidū viņš atzīts par vienu no potenciālajiem uzvarētājiem. Tomēr viņu vidū šobrīd pārliecinošs favorīts ir Zviedrijas pārstāvis Manss Zelmerlovs (Måns Zelmerlöw) un viņa dziesma “Heroes”.

Vēl ir par agru prognozēt uzvarētāju, pārliecināts Miroslavs Kodis, Latvijas Eirovīzijas fanu kluba dibinātājs un prezidents. Šis nav gads, kad ir viens noteikts favorīts kā, piemēram, kad konkursā uzvarēja Aleksandrs Ribaks vai Lorīna. Kodis norāda, ka, lai gan Zviedrijai uzvarētāja godu paredz gan bukmeikeri, gan žurnālisti, piemēram, Eirovīzijas fanu kluba balsojumā pirmo vietu ieguva Itālijas pārstāvji “Il Volo” un viņu dziesma “Grande Amore”. Viņš arī atminas pagājušo gadu, kad bukmekeri Zviedrijai solīja uzvaru, taču, kā zināms, pirmo vietu ieguva Austrija.

Labas izredzes tiek paredzētas arī Latvijas pārstāves Aminatas dziesmai “Love Injected”. Pēc bukmeikeru prognozēm, meitene, ja ne iegūs uzvaru, tad pēc sešu gadu pārtraukuma Latviju aizvedīs līdz finālam.

“Mēs vēl nevaram atslābināties, un Aminata nevar atslābināties un teikt: “Jā, es jau esmu finālā, vienalga, kā es nodziedāšu!”” arī par Latvijas pārstāvi Kodis izsakās piesardzīgi. Viss ir atkarīgs ne vien no tā, kā viņa nodzied un kāds ir priekšnesums, bet arī no pārējo dalībnieku snieguma.

Kodis arī teic, ka Austrālijas piedalīšanās, pat ja tā ir tikai viena reize, ir pozitīvi vērtējams pasākums. Tā ir iespēja pašu pasākumu padarīt interesantāku un redzēt arī kaut ko no kultūras ārpus Eiropas. 

Austrālijā Eirovīzija tiek pārraidīta jau kopš 1983. gada, un pēdējos gadus tas ir viens no divdesmit skatītākajiem televīzijas šoviem valstī. Kopš 2010. gada austrāļiem atļauts arī piedalīties balsojumā, taču viņu balsis netiek ņemtas vērā uzvarētāju noteikšanā. 

Informāciju sagatavoja: Lāsma Gaile
Lai sakārtotu adreses Šampētera, Zasulauka, Dzirciema, Ķīpsalas un Āgenskalna apkaimēs, līdz 18.jūnijam šo apkaimju iedzīvotāji aicināti piedalīties publiskajā apspriešanā.

Publiskās apspriešanas laikā tiks uzklausīts iedzīvotāju viedoklis par iespējamo adreses maiņu un apspriestas iespējas iedzīvotāju vēlmes saskaņot ar valdības noteiktajām prasībām par adresācijas sakārtošanu. 3.jūnijā Pārdaugavas izpilddirekcijā E.Smiļģa ielā 46 plkst.18 notiks publiskās apspriešanas sanāksme, kuras laikā Rīgas pilsētas Būvvaldes speciālisti klātienē skaidros adresācijas sistēmas piešķiršanas pamatprincipus un atbildēs uz ikviena interesenta uzdotajiem jautājumiem.

Par iespējamo adreses maiņu savam īpašumam visērtāk ir uzzināt, apmeklējot būvvaldes mājaslapu, kur sadaļā Adresācijas sakārtošanas projekts ir pieejams Adrešu meklētājs. Adrešu meklētājā, ievadot adresi vai zemes vienības kadastra apzīmējumu, iedzīvotājiem ir iespējams iepazīties ar informāciju par to, vai īpašumam ir plānota adreses maiņa un, ja ir, tad kādu adresi ir paredzēts piešķirt.

Adreses plānots nomainīt tikai tiem īpašumiem, kam adreses atkārtojas, kā arī tiem, kam adrese nesaskan ar ielu, no kuras īpašumam var visātrāk piekļūt, jo valdība noteikusi, ka ēkām numuri ir jāpiešķir saistībā ar tuvāko ielu, no kuras tiek organizēta galvenā piebraukšana īpašumam. Tas nepieciešams, lai atvieglotu iedzīvotāju un viesu orientēšanos, kā arī palīdzētu ātrāk adresi atrast ugunsdzēsējiem, mediķiem un policijai.

Iedzīvotājus, kuriem ar informāciju ērtāk ir iepazīties klātienē, aicinām vērsties Pārdaugavas izpilddirekcijā E.Smiļģa ielā 46, kur no 18.maija līdz 18.jūnijam būs iespējams iepazīties ar īpašumiem, kuros plānots mainīt adreses, adresācijas maiņas pamatojumu, jauno plānoto adresi, kā arī kartogrāfiskajiem materiāliem, kuros vizuāli tiks atainotas tās ēkas un zemes vienības, kurām paredzēta adreses maiņa.

Papildus informācija par plānoto adrešu maiņu pieejama arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros Kungu ielā 7/9 un Brīvības ielā 49/53, kā arī Rīgas pilsētas būvvaldes Klientu apkalpošanas centrā Amatu ielā 4.

Visas publiskās apspriešanas laikā minētajās iestādēs būs pieejamas arī aptaujas anketas, kurās iedzīvotajiem iespējams izteikt argumentētu viedokli par konkrēta adresācijas objekta pāradresācijas atbalstīšanu vai noraidīšanu, piemēram paskaidrojot, ka konkrētās ēkas adreses nomaiņa nav nepieciešama, jo adresācijas objekta piekļūšanai iedzīvotāji izmanto to ielu, kuras nosaukums ir līdzšinējā adrese. Noslēdzoties publiskajai apspriešanai, būvvalde izvērtēs saņemtos iedzīvotāju viedokļus un pieņems lēmumu par adresācijas maiņu.

Informācija par adrešu maiņu tiks nosūtīta apmēram 200 adresātiem, piemēram, Latvijas Pastam, preses abonēšanas centriem, nekustamo īpašumu apsaimniekotājiem, bankām, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem utml. Tomēr, lai izvairītos no pārpratumiem, būvvalde aicina iedzīvotājus pārliecināties vai privātie pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem iepriekš noslēgtas līgumsaistības, šo informāciju ir aktualizējuši.

Tāpat būvvalde norāda, ka iedzīvotājiem, kurus skārusi adresācijas maiņa, būtu vēlams pārliecināties, vai nav nepieciešams aktualizēt informāciju par deklarēto dzīves vietu, jo gadījumos, kad, piemēram, viena adrese ir bijusi vairākiem adresācijas objektiem, datus par iepriekš deklarēto dzīvesvietu sistēmas automātiski diemžēl nespēs atpazīt.

Svarīgi ir atcerēties, ka pēc adreses maiņas iespējami ātrāk, bet ne vēlāk kā  trīs mēnešu laikā pēc lēmuma par adresācijas maiņu publikācijas Latvijas Vēstnesī, ēku īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir nepieciešams nomainīt un pareizā vietā uz ēkas fasādes uzstādīt jaunās adreses ēkas numura zīmes, kas nodrošinās pēc iespējas ātrāku jaunās adreses pilnvērtīgu lietošanu.
Rīgā 19.maijā ieradīsies Eiropas vīriešu basketbola čempionu kauss, kas pirms 2016.gada finālturnīra apceļos visas 24 dalībvalstis. Par godu 80 gadu jubilejai kopš Latvijas valstsvienības uzvaras pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Latvijai piešķirts gods atklāt čempionu kausa turneju.

No plkst. 18.30 kauss būs apskatāms "EuroBasket 2015" grupas turnīra norises vietā "Arēnā Rīga", kur 19.maijā “VEF Rīga” un BK “Ventspils” tiksies Latvijas Basketbola līgas otrajā finālspēlē.

Kopš 1995. gada Eiropas čempioniem pasniedz zeltkaļa Gintera Šūbela veidoto 16 kilogramus smago biķera formas kausu, kas veidots no zelta un sudraba. Tā augšējā mala izgreznota ar 24 dārgakmeņiem – granātu, ametistu, ahātu, malahītu, dzelteno kvarcu un kalnu kristālu.

Eiropas čempionu kauss nosaukts bijušā Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) viceprezidenta Nikolaja Semaško vārdā. Jaunais kauss šogad tiks izcīnīts vienpadsmito reizi. Pirmajos Eiropas čempionātos uzvarētāji saņēma rīkotāju sagādātās oriģinālās balvas, piemēram, 1935. gadā Ženēvā sudraba vīna trauku, bet 1937. gadā Rīgā – Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto sudraba šķīvi. Ilgus gadus Eiropas čempioniem pasniedza ceļojošo kausu.

2015. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalīsies 24 komandas, un pirmo reizi tas notiks četrās valstīs – Francijā, Horvātijā, Latvijā un Vācijā. Latvijas basketbolisti no 5. līdz 10. septembrim D grupas turnīrā Rīgā cīnīsies ar Beļģijas, Lietuvas, Ukrainas, Čehijas un Igaunijas komandām. Četras spēcīgākās komandas iekļūs izslēgšanas turnīrā, kas no 12. līdz 20. septembrim risināsies Francijas pilsētā Lillē.

Latvijas valstsvienība 1935. gada 4. maijā triumfēja pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs Ženēvā. Latvieši ceturtdaļfinālā uzvarēja Ungāriju (46:12), pusfinālā pārspēja laukuma saimnieci Šveici (28:19), bet finālā apspēlēja Spāniju (24:18).
Līdz 22.maijam Saldus novada Zvārdes pagastā notiks Zemessardzes organizētās mācības "Zvārdes detonators 15", kurās karavīri turpinās ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem piesārņotās teritorijas attīrīšanu.

Paaugstināta riska mācībās Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīri savāks un neitralizēs sprādzienbīstamos priekšmetus, kas atrodas zemes virskārtā un zemes slānī.
Šādas mācības 54.inženiertehniskais bataljons ir rīkojis arī iepriekš gan Zvārdes poligonā, gan bijušo munīcijas noliktavu teritorijā Cekulē.

Pērn Zvārdes poligonā neitralizēti vairāk nekā 350 sprādzienbīstami priekšmeti, un liela daļa no tiem neitralizēti pērn notikušajās mācībās "Zvārdes detonators 2014".
Viena no Latvijas piesārņotākajām teritorijām ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem ir tieši bijušais Zvārdes poligons. Tā vairāk nekā 24 400 hektāru lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Sprādzienbīstami priekšmeti tajā nonāca arī Otrā Pasaules kara laikā.

Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka iedzīvotājiem jābūt īpaši piesardzīgiem, uzturoties bijušā Zvārdes poligona teritorijā. Par katru aizdomīgu atrasto priekšmetu nekavējoties ir jāziņo Valsts policijai.
No šodienas līdz 30.maijam tiks mainīti Cēsu un Valgas virziena dīzeļvilcienu kustības saraksti, aģentūru LETA informēja uzņēmumā "Pasažieru vilciens".

Izmaiņas vilcienu sarakstos noteiktas dzelzceļa posmos Ieriķi-Āraiši, Cēsis-Jāņamuiža, kā arī Ieriķu, Āraišu un Cēsu stacijās paredzēto sliežu ceļu remontdarbu dēļ.

Šodien un rīt vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15), kas darba dienās (līdz 31.jūlijam) norīkots līdz Valmierai, no Rīgas izbrauks plkst.12.25, arī no pārējām maršruta pieturvietām aties 30 minūtes agrāk un kursēs tikai līdz Cēsīm. Cēsu stacijā vilciens pienāks plkst.14.19 un tā pasažieri līdz Valgai varēs nokļūt ar autobusu Cēsis (14.36)-Valga (16.43).
Savukārt 20. un 25.maijā vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15) no Rīgas izbrauks plkst.12.25, arī no pārējām maršruta pieturvietām aties 30 minūtes agrāk un kursēs tikai līdz Ieriķiem, kur pienāks plkst.13.52. Šī vilciena pasažieri līdz Valgas stacijai tiks aizvesti ar autobusu Ieriķi (plkst.14.06)-Valga (16.43).
Piektdien, 29.maijā, vilciens Rīga (plkst.12.55)-Valga (16.15) no Rīgas izbrauks plkst.12.25. Arī no pārējām maršruta pieturvietām vilciens aties 21-30 minūtes agrāk un kursēs līdz Valmierai, kur pienāks plkst.14.59. No Valmieras stacijas laukuma plkst.15.26 aties autobuss Valmiera-Valga (16.43).
Tāpat 20. un 25.maijā vilciens Rīga (plkst.10.38)-Cēsis (12.34) kursēs tikai līdz Siguldas stacijai un posmā Sigulda-Cēsis būs atcelts.
21. un 22.maijā vilciens Rīga (plkst.21.30)-Valmiera (0.01) kursēs tikai līdz Cēsu stacijai. Cēsīs vilciens pienāks plkst.23.29 un tā pasažieri līdz Valmieras stacijai varēs nokļūt ar autobusu Cēsis (plkst.23.36)-Valmiera (0.26).
Otrdien, 26.maijā, vilciens Rīga (plkst.21.30)-Valmiera (0.01) kursēs tikai līdz Ieriķu stacijai, kur pienāks plkst.23.02. No Ieriķu stacijas laukuma plkst.23.06 aties autobuss Ieriķi-Valmiera (0.26).
Šodien un rīt dīzeļvilciens Valga (plkst.11.42)-Rīga (15.05), kas darba dienās (līdz 31.jūlijam) kursē maršrutā Valmiera-Rīga un no Valmieras stacijas izbrauc plkst.12.35, būs atcelts posmā Valga-Cēsis un no Cēsu stacijas aties plkst.13.07. Pasažieri no Valgas stacijas laukuma uz šī vilciena atiešanas laiku Cēsīs varēs nokļūt ar autobusu Valga (10.48)-Cēsis (12.55).
20. un 25.maijā vilciens Valga (plkst.11.42)-Rīga (15.05) būs atcelts posmā Valga-Ieriķi un no Ieriķu stacijas aties plkst.13.34. Pasažieri no Valgas stacijas laukuma uz šo vilcienu Ieriķos tiks aizvesti ar autobusu Valga (plkst.10.48)-Ieriķi (13.25).
Tāpat 20. un 25.maijā vilciens Cēsis (plkst.15.08)-Rīga (17.05) būs atcelts posmā Cēsis-Ieriķi un kursēs no Ieriķu stacijas plkst.15.35. Vilciens Ieriķi (plkst.15.35)-Rīga (17.05) līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam.
Saistībā ar vērienīgiem drošības pasākumiem Austrumu partnerības samita laikā Rīgā 21.maijā un 22.maijā starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēti būtiski ierobežojumi, tādēļ pasažieriem lidostā jāierodas vismaz trīs stundas pirms reisa.

21. un 22.maijā lidostas "Rīga" terminālī varēs iekļūt tikai pasažieri un darbinieki. Pasažieru sagaidītāji un pavadītāji terminālī nevarēs iekļūt.

Ņemot vērā, ka šajās dienās būtiskas izmaiņas paredzētas satiksmes organizācijā, kas skars piebraukšanas ceļus un lidostas autostāvvietas, pasažieri tiek aicināti uz lidostu doties ar sabiedrisko transportu. Automašīnu īstermiņa un ilgtermiņa novietošana būs iespējama tikai autostāvvietā "P3".

Starptautiskā lidosta "Rīga" aicina pasažierus un lidostas viesus būt saprotošiem un atvainojas par sagādātajām neērtībām.

Bērnus un jauniešus, pieaugušos un seniorus aicina pieteikties skriešanas seriālam "Izskrien Rīgu!", kurā šogad paredzēti četri posmi - uz AB dambja, Arkādijas parkā, Klusajā dārzā un Lucavsalā.

Pirmais posms gaidāms jau 23.maijā.

Rīgas iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties skriešanas seriālā "Izskrien Rīgu!" jau trešo gadu. Tajā ikviens aktīva dzīvesveida piekritējs, tostarp bērni un pieaugušie, var pārbaudīt savu sportisko sagatavotību Bērnu grupas skrējienā, Tautas grupas un Meistarības grupas distancē.
Tautas sporta skrējiena seriāls četros posmos tiek organizēts, lai popularizētu skriešanu kā veselīga dzīves veida pamatu visu vecumu mērķauditorijai, kā arī dotu iespēju ģimeņu aktīvai brīvā laika pavadīšanai.

Pirmais seriāla posms notiks 23.maijā uz AB dambja, otrais - 13.jūnijā Arkādijas parkā, trešais - 22.augustā Klusajā dārzā, bet ceturtais posms notiks 12.septembrī Lucavsalā. Sacensību sākums visos posmos būs plkst.11.

Ikvienam ir iespēja iesaistīties skriešanas seriālā un piedalīties vienā vai vairākos posmos. Skriešanas seriāla nolikums ir pieejams īpaši šai sportiskajai aktivitātei izveidotajā tīmekļa vietnē "www.izskrienrigu.lv", kurā iedzīvotāji aicināti pieteikt savu dalību skrējienā. 

Skriešanas seriālu "Izskrien Rīgu!" organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.
Ar ziedotāju palīdzību Rotari klubs  cer uz Latviju atvest un sniegt sociālo rehabilitāciju 48 Ukrainas bērniem, kuri cietuši karā un zaudējuši kādu no vecākiem.

Ziedot labdarības akcijas mērķiem var labdarības organizācijas "Ziedot.lv" mājaslapā, kā arī iegādājoties biļetes uz labdarības koncertu, kurš notiks 6.jūlijā Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē. Visi koncertā savāktie līdzekļi tiks novirzīti bērnu rehabilitācijai.
Savukārt koncerta ieraksts, papildināts ar viesu intervijām no koncertzāles un diktoru komentāriem studijā, būs skatāms 11.jūlijā LTV1.

Koncertā piedalīsies Inese Galante, Sergejs Jēgers, Sonora Vaice, Dmitro Popovs no Ukrainas, Armands Siliņš, Kārlis Lācis, Raimonds Tiguls, Katrīna Paula Felsberga, Jānis Stībelis, Oleksijs Demčenko no Ukrainas, Liāna Langa, Biruta Ozoliņa, Liepājas Simfoniskais orķestris, koris "Kamēr", Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara", kā arī diriģenti Aira Birziņa, Jānis Liepiņš un Atvars Lakstīgala.
Koncerta režisors ir Andrejs Žagars, scenārija autore - Nora Ikstena, mākslinieciskā producente - Indra Rubene. Koncerta vadītāji būs Andrejs Žagars un Liene Jakovļeva.

Projekta organizatori cer, ka izdosies savākt 48 000 eiro, lai sniegtu palīdzību karā cietušajiem bērniem. Vienas biļetes cena ir no 10 līdz 50 eiro.

Bērni Latvijā varētu ierasties septembrī vai oktobrī.

Sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Ukrainā izveidots saraksts ar 48 bērniem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk - viņi zaudējuši kādu no vecākiem. Bērni, kuriem tiks sniegta palīdzība, būs vecumā no astoņiem līdz 16 gadiem, un viņi nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" uzturēsies 10-14 dienas. Viena bērna rehabilitācija izmaksās no 500 līdz 600 eiro.

Šodien tiek atklāta informatīvās kampaņas "Valsts ir internetā" iniciatīva  - "Dienas bez rindām".

Iniciatīva "Diena bez rindām" izveidota, lai iedrošinātu mainīt klientu paradumus. Tajā ir apvienojušās vairāk nekā 80 valsts un pašvaldību iestādes. Iniciatīvas laikā no 14.līdz 21.maijam visā valsts teritorijā iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiks piedāvātas individuālas konsultācijas par e-pakalpojumu lietošanu.

Šobrīd jau katrs otrais valsts pakalpojums ir pieejams elektroniski, bet plānots, ka līdz gada beigām kopumā iedzīvotājiem būs pieejami vairāk nekā 300 e-pakalpojumi. Elektroniskus pakalpojumus var saņemt www.latvija.lv, iestāžu tīmekļu vietnēs un arī uz iestādes oficiālo e-pasta adresi nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu veidlapu vai iesniegumu.

Valsts e-pakalpojumu lietošanai primāri nepieciešams tikai dators un interneta pieslēgums, 
Turpmāk E-parakstīšanas iespējas tiks automātiski iekļautas visās elektroniskās identifikācijas (eID) kartēs, kas tiek izsniegtas personām, kuras sasniegušas 14 gadu vecumu, ja vien šīs personas pašas no šīs iespējas  neatteiksies.

Līdzšinējā kārtība paredzēja to, ka, piesakoties eID kartei, personai vajadzēja papildus norādīt, ka viņa vēlas, lai viņas eID kartē tiktu iekļauti e-parakstīšanas rīki. 

Nereti, piesakoties eID kartei, tā  nezināja par droša elektroniskā paraksta iespējām vai arī neredzēja savā ikdienā tām lietojumu, taču vēlāk, kad tām radās nepieciešamība attālināti parakstīt dokumentus vai autentificēties, piemēram, savā internetbankā vai portālā "latvija.lv", personai bija atkārtoti jādodas uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai aktivizētu līdz šim neizmantotos rīkus.

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas eID kartes Latvijā nav obligātas. 
 ID karti tuvākajā laikā varētu papildināt e-receptes funkcija, kas, piemēram, Igaunijā darbojas jau vairākus gadus. Proti, ārsts ziņas par vajadzīgajām zālēm ievada elektroniski, un uzrādot ID karti aptiekā, to izlasa farmaceits.  

 Nākotnē eID kartes vajadzētu izmantot pārrobežu pakalpojumiem

 Igaunijā šo karti var izmantot arī, piemēram, transportam vai kā pilsētas lojalitātes karti. Latvija tikmēr  rada arvien jaunas kartes. Taču fakts, ka e-paraksts turpmāk būs automātiski visās eID kartēs, vieš cerības, ka arī Latvijā varētu šo karti izmantot pilnīgāk, nevis iebāzt maciņā pie veikalu lojalitātes kartēm. 
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), nosakot naudas sodu par dzīvnieku nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tas attieksies arī uz suņu reģistrāciju vienotajā datubāzē, kas iedzīvotājiem būs jāveic no nākamā gada vidus.

Valdības noteikumi nosaka, ka suņu īpašniekiem līdz 2016.gada 1.jūlijam suns, kas līdz šim datumam būs sasniedzis sešu mēnešu vecumu, jāapzīmē un jāreģistrē vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē.

Par attiecīgo pārkāpumu uzliks naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.

Turpmāk mājdzīvniekus varēs reģistrēt ne tikai Lauksaimniecības datu reģistrā, bet arī portālā "Latvija.lv". Šobrīd reģistrēti mazāk kā desmitā daļa no Latvijā esošajiem 160 000 suņiem.
Ar interneta tiešsaistes kameru aprīkotajā melnā stārķa ligzdā Zemgalē ir izšķīlies arī otrs stārķu mazulis.

Pirmais cālis izšķīlās pirmdienas vakarā, bet šorīt ligzdā stārķu māte aprūpē jau divus gaiši pelēkus stārķu mazuļus.

Aptuveni pirmās divas nedēļas vecāki uzturas ar jaunuļiem ligzdā, bet vēlāk tikai apciemo tos katras trīs līdz piecas dienas, lai mazuļus pabarotu. Lidotspēju jaunie putni apgūst aptuveni 60 dienu vecumā.

Eiropā melnie stārķi ir reti sastopama un īpaši aizsargājama suga.

Latvijas veterinārārsti jau ziņoja par to, ka  suņi pēkšņi sākuši slimot ar bīstamu slimību, ar kuru iepriekš sirdzis vien retais - dilatāciju - barības vada paplašināšanos. Pagaidām speciālisti nevar pateikt, kas izraisījis tās uzliesmojumu. 
Līdz šim šo kaiti atklāja vienam diviem suņiem mēnesī, tagad saslimušie klīnikās nonāk gandrīz dienu.

 Suņi ēd, tomēr strauji novājē, jo barība nenonāk kuņģī, bet uzkrājas paplašinātajā barības vadā. Dzīvnieks lēnām mirst bada nāvē.
 Ja suns atrij barību, nevar padzerties un klepo, steigšus jāmaina barības veids un jādodas pie veterinārārsta.

Veterinārārstu biedrība sazinājusies ar pārējām ES valstīm, taču tur nav konstatēts šīs slimības uzliesmojums.

Dilatācija ir samērā reta ģenētiska saslimšana, ar kuru sirgst konkrētas suņi šķirnes un jauni suņi. Taču šobrīd slimību neizraisa ģenētika. Šobrīd  saslimst dažāda vecuma dzīvnieki, dažādas šķirņu suņi,
Gan veterinārārsti, gan Zemkopības ministrijas speciālisti piesardzīgi uzsver - barība ir tikai viena no versijām un viens no daudziem iespējamiem iemesliem.

Pārtikas un veterinārais dienests  ir pārbaudījis barību, visi rādītāji bijuši normas robežās.

Veterinārārstu biedrība aicinājusi suņu īpašniekus, kuriem radušās aizdomas par mīluļu saslimšanu, aizpildīt anketu biedrības mājas lapā. 

Te adrese; https://docs.google.com/a/vtv.lv/forms/d/1SUNG11h_8_468y0BKPlgbLkFcauOWnaeUK-znrUphSs/viewform?c=0&w=1
Divas dienas pirms Rīgas maratona liepājnieks Edgars Porciks sāks ceļu no vēju pilsētas, lai svētdien, sasniegtu Brīvības pieminekli un startētu "Rīgas maratona" 42,195 kilometru distancē. Lai neapgrūtinātu sevi ar šoseju Liepāja-Rīga, uzdevums tiks veikts pa mazākas nozīmes ceļiem, tā iepazīstot līdz šim neapmeklētas vietas Kurzemē.

Edgars Porciks savu sapni par Liepāja-Rīga ceļa pieveikšanu sāks piektdienas, 15.maija, rītausmā. Starts ultragarajai distancei plānots piecos no rīta Jūrmalas parkā pie pieminekļa bojāgājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem. 

241 kilometru distance jāpieveic 50 stundu laikā, lai paspētu nokļūt līdz Rīgas maratona startam 17.maija rītā plkst.8.30.

Pēdējā mēneša laikā liepājnieks ir noskrējis 238 kilometrus. Liepājnieks, gatavojoties šim lielajam notikumam, 28.martā veica treniņskrējienu Rīga-Valmiera, 107 kilometru distanci noskrienot precīzi 15 stundās. 

Abas dienas - 15. un 16.maijā Edgaram varēs sekot tiešsaistē: https://www.endomondo.com/profile/2964738
Sportacentrs.com notiekošajā hokeja prognožu spēlē piedalās arī Latvijā populāri aktieri un mūziķi, kuri, atsaucoties Latvijas kultūras portāla KultūrasVēstis.lv aicinājumam, izveidojuši 2 komandas un visa čempionāta garumā sacenšas savā starpā.

Lieliskus rezultātus prognozēs uzrādījuši  aktieris Varis Vētra un latviešu estrādes leģenda, dziedātājs Viktors Lapčenoks, kurš prognozēja vakardienas Latvijas zaudējumu un kopumā nopietni kļūdījies tikai 1 no 14 spēlēm. Kopvērtējumā pirms izslēgšanas spēlēm vadībā joprojām AKTIERI.

Pirmajās 3 spēļu dienās AKTIERUS pārstāvošais Jānis Jarāns bija iekrājis 2 punktu pārsvaru pār MŪZIĶU komandu, kuru pāŗstāvēja dziedātājs Andris Ērglis. Nododot stafeti nākamajiem dalībniekiem, rezultāts bija 12:10 AKTIERU labā.
4.maijā stafeti pārņēma populārais aktieris Rūdolfs Plēpis, kurš diezgan precīzi paredzēja Latvijas izlases sagrāvi cīņā pret Zviedriju ( 2:7) un pilnīgi precīzi uzminēja Kanādas 6:3 uzvaru pār Čehiju un Krievijas- Dānijas rezultātu 5-2, , bet MŪZIĶU komandā punktus turpināja krāt dziedātājs un šovmens Roberto Meloni, kurš kļūdījās tikai 3 spēļu uzvarētājkomandas noteikšanā (arī optimistiskā prognoze spēlē pret Zviedriju). Aktieris Plēpis uzvarētāju noteikšanā kļūdījās biežāk, bet uzminētie rezultāti bija precīzāki un aktieris savā mikromačā svinēja uzvaru ar 13:12. Nododot stafeti nākamajiem dalībniekiem, rezultāts bija 25:22 AKTIERU labā.

No 7.- 9.maijam spēlē iesaistījās divi citi mākslinieki- aizrautīgi hokeja līdzjutēji. MŪZIĶU komandā trīs dienas rezultātus prognozēja populārais dziedātājs Normunds Rutulis, bet AKTIERUS pārstāvēja Latvijas un bijušās PSRS kinoleģenda Pauls Butkēvičs. Interesanti, ka 12 no 14 prognozēs abu dalībnieku domas par uzvarētājkomandu sakrita, bet pieredzējušais aktieris Pauls Butkēvičs kļūdījās un nullītes saņēma tikai divreiz!- Baltkrievijas uzvarā pār ASV un mūsu hokejistu dramatiskajā zaudējumā Vācijai. Normundam Rutulim par divām kļūdām vairāk un tieši tas arī izšķīra mikromača rezultātu- 14:12 Butkēviča labā, bet kopējais rezultāts nododot stafeti 39 : 34 AKTIERU labā.

Pēdējā grupu spēļu posmā spēlē uz 3 dienām iesaistījās vēl divi sportiski un sportojoši mākslinieki- dziedošais aktieris Varis Vētra un latviešu estrādes leģenda Viktors Lapčenoks, kuri parādīja, ka ir īsti eksperti, abi precīzi uzminēja Čehijas- Vācijas rezultātu ( 4:2), bet uzvarētāja noteikšanā Viktors Lapčenoks kļūdījās un nullīti saņēma tikai vienā no 14 spēlēm!, kas pēc hokeja spēļu tabulas būtu 93% precizitāte ( vienīgā kļūda: Austrija- Vācija, prognozēts arī Latvijas zaudējums Francijai ).

Rezultāti gan precīzāki bija aktierim, tāpēc Vētras: Lapčenoka mikromačs noslēdzās ar draudzīgu, bet lielisku rezultātu 17:17. Abu dalībnieku sniegums ir līdz šim labākais mūsu spēlē, bet mākslinieku duelis turpinās un pirms izšķirošajām izslēgšanas spēlēm kopvērtējumā rezultāts AKTIERI 56:51 MŪZIĶI
Sakarā ar Lattelecom Rīgas maratona norisi, 16. un 17. maijā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp jau no 15. maija vakara transportlīdzekļiem būs slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus ar izpratni attiekties pret nepieciešamajiem satiksmes ierobežojumiem un nedēļas nogalē laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus pilsētas centrā.

No 15. maija plkst. 20.00 līdz 17. maija plkst. 24.00 policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm).

17. maijā no plkst. 7.30 līdz 14.45 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme maratona maršrutos:
Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela – Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela – Ogļu iela –Balasta dambis–Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala (finišs).

Pusmaratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela –Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela–Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Ķīpsalas iela – Zvejnieku iela – Enkura iela–Ogļu iela – Balasta dambis –Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts–Krišjāņa Valdemāra iela –Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela – 11.novembra krastmala – Krasta iela –apgriešanās pie Ogres ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala (finišs).

10 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Hanzas iela –Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –apgriešanās pie Slokas ielas – Vanšu tilts – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11. novembra krastmala (finišs).

5 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts) – Eksporta iela – Elizabetes iela –Brīvības bulvāris – apgriešanās pie Stabu ielas – Brīvības bulvāris – Kaļķu iela –11. novembra krastmala (finišs).

17. maijā no plkst. 8.30 līdz plkst. 14.45 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi:
- Kronvalda bulvāra posmā no Muitas ielas līdz Elizabetes ielai;
- Doma laukumā;
- Skanstes ielas posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai;
- Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai;
- Eksporta ielas posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai, kravas transportlīdzekļu un tūristu autobusu izbraukšanai un iebraukšanai ostas teritorijā.

No 15. maija plkst. 17.00 līdz 17. maijam plkst. 24.00 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt:
- 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai;
- 11.novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē (starp Bīskapa gāti un Poļu gāti);
- Kaļķu ielā.

Pils laukumā transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi ilgs no 14. maija plkst. 22.00 līdz 18. maijam plkst. 8.00.

Maratona maršrutā tiks izvietotas drošības barjeras.
Himnas goda dienā, kas, atzīmējot Baumaņu Kārļa 180 gadu jubileju, 23.maijā notiks Limbažu novada Viļķenē, tiks atklātas Baumaņu Kārļa personības dažādās šķautnes.

"Vēlamies, lai jaunieši zinātu, ka Baumaņu Kārlis ir ne tikai Latvijas himnas autors," sacīja kultūras ministre Dace Melbārde, piebilstot, ka Baumaņu Kārlis atstājis ap 50 kora dziesmu un vokālo kompozīciju, bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks, kā arī aizrautīgs zolītes spēlmanis.

 No plkst.10 līdz 12 pa Viļķenes apkaimi ceļos "Dziedošais autobuss", kura pasažieres - sieviešu kora "Kalme" dalībnieces - dziedot reklamēs sevi, tautasdziesmu un pasākumu.
         
Plkst.12 Viļķenes Sv.Katrīnas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks Garīgās mūzikas koncerts, kurā jauniešu koris "Balsis" Inta Teterovska vadībā saspēlēsies ar dīdžeju "Monsta". Koncertā līdzās latviešu sakrālās mūzikas pērlēm skanēs arī ārzemju autoru darbi. Savukārt plkst.18 uz koncertu "Un tauta dziesmu godā cels" pulcēsies 29 kori no visas Latvijas. Koncertā izskanēs gan tautasdziesmas, gan arī oriģinālmūzikas, piemēram, "Dzimtā valoda" un citas dziesmas, kas tautai ir nozīmīgas.

Savukārt Limbažu novada domes priekšsēdētājs Māris Beļaunieks norādīja, ka Baumaņu Kārli, tāpat kā jebkuru citu personību, nevajag idealizēt. Viņam esot piemitušas dažas vājības, piemēram, tieksme spēlēt zolīti. Tālab, parādot šo personības šķautni, svētku programmā ir iekļauts Valsts himnas autora Baumaņu Kārļa Vislatvijas piemiņas turnīrs zolītē. Limbažu novada domes priekšsēdētājs arī uzsvēra Baumaņu Kārļa darbošanos Limbažu saviesīgajā biedrībā un viņa devumu Limbažu bibliotēkai. "Un tā ir apstākļu sakritība, ka šogad Limbažos tiek renovēta bibliotēka," sacīja Beļaunieks.
Viņš arī norādīja, ka Viļķenē atrodas Baumaņu Kārlim veltīts piemineklis, un pie tā būs skatāma pieminekļa autora tēlnieka Viļa Titāna darbu izstāde "Akmeņu plēsējs ar dzejnieka dvēseli".

Atgādinot, ka Baumaņu Kārlis izveidojis pirmo Baltijas kalendāru, kurā apkopojis interesantu un izglītojošu informāciju, taps kalendārs, kurā būs iekļauti 15 himnas autoram veltītā domrakstu un vizuālās mākslas konkursa dalībnieku darbi. Akcentējot Baumaņu Kārļa "dzirkstošo" daļu, tiks atklāta viņam veltītā mūzikas vēsturnieces Zanes Gailītes grāmata.

Himnas goda dienas svinībās piedalīsies arī ap 70 jaunsargu, kas godasardzē stāvēs pie Baumaņu Kārļa pieminekļa Viļķenē un arī veidos goda aleju, turot rokās Latvijas karogus, sacīja Rekrutēšanas un jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta direktora vietniece Judīte Suharevska.

Limbažu kultūras nams ikvienam interesentam piedāvā iespēju iesaistīties vairāk nekā 16 metrus garas jostas aušanā - ir plānots, ka jostā tiks ieausti visi himnas vārdi. 
Himnas goda dienā iesaistīsies arī grafiti mākslinieki, kas uz sienas pie ieejas Viļķenes kultūras namā radīs tematiski atbilstīgus darbus.

Svinības noslēgsies ar zaļumballi, kurā spēlēs grupa "Bitīt matos".

Tradīcija svinēt Baumaņu Kārļa dzimšanas dienu kā himnas goda dienu ir ieviesta 1995.gadā, taču šogad tradīcijai ir jauns konteksts - ar minēto pasākumu tiek pieteikta virzība uz Latvijas simtgadi. 
Latvijas Dabas muzejā otrdien tika atklāta izstāde "Tulpes 2015", kurā varēs apskatīt ap 400 tulpju šķirņu.

Tulpju izstāde atklās vasaras izstāžu sezonu un kopumā šogad Dabas muzejā plānotas desmit dažādu ziedu parādes.

Nedēļu pirms izstādes agrākās tulpju šķirnes ir noziedējušas, plaukumā ir Darvina hibrīdu tulpes, bet izstādē visvairāk būs redzamas vidējo un, iespējams, dažas vēlo tulpju šķirnes. Krāšņumaugus izrādīs Jānis Dukaļskis, Jānis Salens, Gundars Lācis un citi tulpju audzētāji.

Tulpju dzimtene ir Centrālā Āzija un Turcija. 16.gadsimtā tās tika ievestas Holandē un ļoti ātri kļuva populāras. Tulpes savas formas dēļ vārdu ir aizguvušas no turku vārda "tulbend", kas nozīmē turbāns jeb cepure Turcijā. Arī Latvijā tulpju audzēšanas tradīcijas ir senas, tās ir viegli audzēt, tāpēc šie ziedi ir tik populāri piemājas dārzos.

Tulpes Dabas muzeja 2.stāva izstāžu zālē būs skatāmas līdz 15.maijam.
Facebook Draugiem Twitter Instagram