Šveice kļuvusi par pasaules laimīgāko valsti, bet tai ar nelielu atstarpi seko Islande, Dānija, Norvēģija un Kanāda, liecina publiskotais ANO ekspertu ziņojums.

Pirmajā desmitniekā iekļāvušas arī Somija, Nīderlande, Zviedrija, Jaunzēlande un Austrālija, kamēr Latvija atrodama tikai saraksta 89.pozīcijā, ievērojami atpaliekot gan no Igaunijas, gan Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 73. un 56.vietu.

Par visnelaimīgāko no sarakstā iekļautajām 158 valstīm atzīta Togo. Nelaimīgāko valstu desmitniekā iekļautas arī Afganistāna, Sīrija, Burundi, Benina, Ruanda, Burkinafaso, Kotdivuāra, Gvineja un Čada.

Latvijā sestdien norisināsies Lielā Talka, kurā iedzīvotāji sakops apkārtējo vidi. Valsts ugundzēsības un glābšanas dienests aicina sakopšanas darbos iztikt bez atkritumu, sadzīves mantu un ugunskuru dedzināšanas, jo sausā, saulainā un vējainā laika ietekmē šī dedzināšana var kļūt nekontrolējama un pārvērsties ugunsnelaimē.

VUGD arī informē, ka sākot ar 25.aprīli Valsts mežu dienests visā Latvijas teritorijā ir noteicis meža ugunsnedrošo laika periodu.
Tas nozīmē, ka no sestdienas ir aizliegts mežos un purvos kurināt ugunskurus (izņemot tam atbilstoši ierīkotas vietas), atstāt ugunskurus bez uzraudzības un dedzināt sadzīves atkritumus, kā arī aizliegts nomest kādus gruzdošus priekšmetus, piemēram, nenodzēstus cigarešu izsmēķus vai degošus sērkociņus.
Ārvalstīs jau labu laiku darbojas interneta vietnes, kas saved kopā radošu un inovatīvu ideju autorus ar mecenātiem. To sauc par kolektīvo ieguldījumu platformu un ar tās palīdzību ir realizētas daudzas sociāli nozīmīgas, varbūt pat trakas idejas. Nupat šāda platforma sākusi darboties Latvijā. Tā ir nosaukta par Projektu banku.
Projektu banku izveidojušie cilvēki tic, ka valstī, kurā ir daudz jaunu ideju un apņēmīgu cilvēku, ir iespējams realizēt vispārdrošākos mērķus un ka finansējumu to realizēšanai vienmēr kaut kur var atrast.

"Projektu banka ir kolektīvā ieguldījuma platforma, kas palīdz satikties projektu īstenotājiem, ideju autoriem ar to iespējamajiem atbalstītājiem. Idejas var būt ļoti dažādas, galvenais, lai tās ir radošas, inovatīvas un sociāli nozīmīgas.
Var būt gan projekti, kas rada un attīsta uzņēmējdarbību, gan arī projekti, kas ir vairāk sociāla rakstura, kas uzlabo apkārtējo vidi un atrisina kaut kādas problēmas," sacīja Projektu bankas idejas autors Māris Cīrulis.

Pirmās idejas Projektu bankā jau ir iesniegtas. Kāds kungs Vidrižu pagastā vēlas izveidot jaunu ozolu birzi un, lai dzīvnieki jaunos kokus neapgrauztu, lūdz palīdzību žoga izveidē. Tikmēr Signe Meirāne gatavojas izdot jaunu kulinārijas grāmatu ar seno laiku receptēm. "Ideja ir savākt naudu otrajai grāmatai “Mūsu mantojums”. Pirmo mēs jau izdevām. Šobrīd mēs strādājam pie otrās grāmatas. Grāmata ir stāsts par mūsu mantojumu no kulinārās puses. Mēs braucam visu gadu pie omēm un opjiem un viņi stāsta par savu dzīvi caur kulināro pusi," savu ideju Latvijas Televīzijai klāstīja grāmatas “Mūsu mantojums” autore Signe Meirāne.
Savukārt Diāna Popova vēlas atrast mecenātus kāda īpaša koncerta sarīkošanai. "Mēs šogad organizējam leģendārā multimākslinieka Hārdija Lediņa gadu, un viena no šī gada nozīmīgākajām lietām būs pirmatskaņojums albumam "Kuncerdorfs un Osendovskis" orķestra “Simfonietta Riga” izpildījumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā gada kulminācija," pastāstīja Latvijas laikmetīgās mākslas centra projekta vadītāja Diāna Popova.
Vēl viens idejas autors Elivss Strazdiņš nolēmis popularizēt Latviju ar jaunas datorspēles par Lāčplēsi palīdzību. "Mēs šo spēli plānojam līdzīgi kā ir zviedru spēle, kas kļuva ļoti populāra un lika daudziem ārzemēs uzzināt, kur atrodas Zviedrija. Mūsu mērķis ir pateikt, ka Latvija eksistē, kur tā atrodas un ka mums ir sava mitoloģija, savas tradīcijas, sava folklora," pavēstīja spēļu izstrādes entuziasts Elivss Strazdiņš.

Projekta autorus ikviens interesents var atbalstīt kaut vai ar dažiem eiro. Organizatori cer, ka Latvijas sabiedrība ir gatava ne tikai iesaistīties labdarības akcijās, bet arī palīdzēt tiem, kuri vēlas radīt jaunus produktus, kas būs noderīgi visai sabiedrībai kopumā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā tapušais tehnoloģiju projekts "Airdog" finansējumu savāca starptautiskajā kolektīvo ieguldījumu platformā “Kickstarter”. Vairāk par "Airdog" projektu pievienotajā video.

Nedēļas nogalē, 26.aprīlī, savu sezonu sāks motociklisti ar gadskārtējo parādes braucienu - ļaujot vienkopus satikties daudziem moto entuziastiem un visiem interesentiem iepazīties ar motobraucējiem, viņu spēkratiem un to ekipējumu.

Pagājušajā gadā motosezonā pulcējās ap 5000 motociklu, un arī šogad tiek gaidīta liela motobraucēju atsaucība.

Pasākuma starts tiek dots pie „Mola”, kur plkst.10 pulcēsies motobraucēji, Pulksten 13 motociklisti dosies sezonas atklāšanas parādē, dodoties pa Salu tiltu, Mūkusalas ielu, Raņķa dambi, Vanšu tiltu un caur Pils laukumu nonākot 11. novembra krastmalā. Tur ar plašu izklaides un kultūras programmu līdz pulksten 18 turpināsies sezonas atklāšanas svētki.
Piekto gadu pēc kārtas, 9.maijā Ērgļu novadā pulcēsies drosmīgie, lai pārliecinātos par to, cik viegli ir krist par upuri ērcei, kā arī ļautos nesteidzīgai karūsu makšķerēšanai.

Sacensību pirmais posms prasīs īpašu drosmi, jo tā laikā dalībniekiem tiks piešķirti drošības kombinezoni, cimdi un mazs trauciņš, kur ievietot noķertās ērces. Pēc sacensību starta vienu stundu notiks ērču ķeršana, ejot grupās vai atsevišķi. Pēc finiša signāla dalībnieki sapulcēsies pie starta, lai salasītos insektus saskaitītu un uzrādītu tiesnešiem.

Otrajā sacensību daļā dalībnieki nodosies karūsas ķeršanai.

Pirms starta radošās darbnīcas ietvaros katrs pats sev sameistaros makšķeri, par kātu izmantojot turpat sameklētu lazdas koku.

Pieteikšanās notiek sacensību mājaslapā. Pasākuma programmā iekļauts arī akarologa - ērču eksperta stāstījums par ērces dabu un paradumiem.

Pērn, šajās sacensībās stundas laikā notvertas 15 ērces un divu stundu laikā samakšķerētas 383 karūsas.
23.aprīlī plkst.21:15 Latvijas Televīzijā sāksies jauns diskusiju raidījums "Vai Latvija nākotnē būs tikai Rīga?", kuru vadīs žurnālists Guntis Bojārs un ekspremjers Ivars Godmanis.
Latvijas nākotnes stratēģijas diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kur jākoncentrē resursi Latvijas attīstībai un kur būtu jārada jaunas darbavietas.

"Protams, ka mūsu uzdotais lielais jautājums, vai nākotnē Latvija būs tikai Rīga, skan ļoti provokatīvi un izaicinoši, tas pat izklausās absurdi, taču skaitļi liecina, ka lielai daļai cilvēku kā darba un dzīves vietas magnēts darbojas Rīga un Pierīga, nevis tie attīstības centri, ko šobrīd politiķi iezīmējuši Nacionālajā attīstības plānā," uzsvēris LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs.

Uz diskusiju aicināta premjere Laimdota Straujuma un valdības ministri, kā arī pašvaldību vadītāji un uzņēmēji. Studijā tiksies divas ekspertu komandas, kas katra aizstāvēs savu nākotnes vīziju par Latvijas reģionu attīstību.
Pašvaldību un iedzīvotāju savstarpējā saziņā populārākais sociālais tīkls ir "Twitter.com", rāda "Latvijas pašvaldību e-indeksa" mērījumi par 116 Latvijas pašvaldībām.

Kā otru iecienītāko saziņas vietni pašvaldības atzīst "Facebook.com", bet iedzīvotāji - "Draugiem.lv".

"Twitter" tīklā sastopamas divas trešdaļas pašvaldību, un to aktivitātēm kopā ir gandrīz 72 000 sekotāju.

Sociālajos tīklos visvairāk sekotāju ir lielo pilsētu pašvaldībām - Valmieras, Liepājas, Ventspils, Jelgavas un Rīgas pilsētai.
Video redzams Džaveds Karims, viens no lapas līdzdibinātājiem.

Kopš tā brīža video skatīts 19 miljonus reižu.

Kad Google iegādājās Youtube, Džaveds saņēma 64 miljonus dolāru un kaudzi akciju.

Britu laikraksts "Daily Mirror" ziņo, ka mūziķi Noels un Līems Galaheri plānojot atjaunot rokgrupu "Oasis", kas brāļu strīda dēļ izjuka 2009.gadā.

Noels Galahers kā iemeslu grupas izjukšanai minēja to, ka nespējot sastrādāties ar brāli. Taču radinieku attiecības pēdējā laikā uzlabojušās. Pagājušajā mēnesī Līems Galahers publicēja fotogrāfiju ar ieejas caurlaidi brāļa koncertā, savukārt Noels Galahers iedrošināja jaunāko brāli izdot soloalbumu.

Sajūsmu par "Oasis" iespējamo apvienošanos sociālajos tīklos paudusi mūziķu Kurta Kobeina un Kortnijas Lovas meita Frānsisa Bīna, dziedātāja Skaja Fereira un daudzi citi grupas fani.
Rotaļlietu ražotājs "Hasbro" akcionāru sapulcē atklājis, ka nākamā zinātniskās fantastikas sērijas "Transformers" filma varētu iznākt 2017.gadā.

Uzņēmuma prezidents Braiens Goldners veidojis postapokaliptiskās filmas "I Am Legend" ("Es esmu leģenda") scenāriju. Viņš nebūs jaunās "Transformers" filmas scenārists, bet gan uzraudzīs kinolentes veidošanu un pieņems darbā scenāristus, sadarbojoties ar režisoriem Maiklu Beju un Stīvenu Spīlbergu.

Filmas "Transformers: Age of Extinction" ("Transformeri: Iznīcības laikmets") galvenās lomas tēlotājs Marks Vālbergs apstiprinājis, ka piedalīsies vairākos turpinājumos.

Franšīzes ceturtās filmas "Transformers: Age of Extinction" ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros pārsniedza 932 miljonus eiro. Četru līdz šim iznākušo "Transformers" filmu kopējie kases ieņēmumi pārsniedz 3,45 miljardus eiro.
Sibīrijas pilsētā Krasnojarskā notikušas neparastas sacensības. Krāsainos kostīmos ģērbušies iedzīvotāji ar slēpēm un snovborda dēļiem lēca ledus aukstā ūdenī.

Šādas sacensības Sibīrijā notiek jau vairākus gadus. Par uzvarētāju atzīst to, kurš pagūst aizlekt vistālāk.

Sacensību dalībnieki centās atstāt iespaidu ne tikai ar lēcieniem, bet arī ar oriģinālākajiem kostīmiem. Šogad sacensībās piedalījās Supermens, Zirnekļcilvēks un Zorro, kā arī milzu kūkas gabaliņš.


Jau otro gadu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki aicina ziņot par parastās ievas (Padus avium) lapu plaukšanu un ziedēšanu portālā www.dabasdati.lv.
Izvēlies koku, kas ir netālu no mājām, pa ceļam uz darbu vai skolu, un katru nedēļu nofotografē tuvplānā, atbilstoši sezonai, pumpurus, lapas, ziedus vai augļus.

Pētījuma mērķis ir labāk izprast sezonālās (fenoloģiskās) norises dabā. Parastā ieva tiek izmantota kā piemērs, lai attīstītu paņēmienus augu dabiskās attīstības modelēšanai, līdzīgi kā atmosfēras matemātiskie modeļi tiek izmantoti laika apstākļu prognozēšanai.
Sezonalitātes novērojumi kopš pagājušā gadsimta sākuma uzskatāmi parāda, ka klimats Latvijā patiesi mainās: pavasaris dzīvajā dabā iestājas arvien agrāk. Arvien jauni sezonalitātes novērojumi zinātniekiem ļauj ne tikai dokumentēt klimata pārmaiņas, bet arī izprast to raksturu un ietekmi uz ekosistēmām.

Dabasdati.lv arhīvā uzkrātās ievas fotogrāfijas analizēs zinātnieki.
Vairāk par projektu šajā mājas lapā www.gadalaiki.lu.lv.

Ar laiku ievu ziedēšanas pētījumu cer attīstīt arī plašākā mērogā un aicināt cilvēkus ziņot par dažādiem novērojumiem visu gadu, piemēram, par ogu, sēņu augšanu vai lapu dzeltēšanu. Pagaidām pilotpētījumā tieši ievas izvēlētas, jo visi latvieši šī aromātiskā krūma ziedēšanu atpazīst un tas ir arī tautas dziesmās plaši apdziedāts.
Tiešraide ir skatāma saitē - http://dabasdati.lv/lv/kameras2015.
Putnu dzīvi varēs redzēt laikā, kad notiek ligzdošana un mazuļu audzēšana.

Zivjērgļa ligzda atrodas Vidzemē, kur putns ligzdo jau kopš 2011.gadā. Toreiz netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta pagājušajā gadā, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi.
Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanu, otrdien ligzdā iedēta pirmā ola, tuvākajās dienās varam sagaidīt vēl vienu līdz divas olas. Perēšana zivjērgļiem ilgst 37 – 41 dienu, lidotspēju jaunie putni iegūst nepilnu divu mēnešu vecumā, bet pilnībā patstāvīgi tie kļūst vēl vienu līdz divus mēnešus vēlāk.
Tiešraide no zivjērgļu ligzdām būs jau ceturto gadu.

Savukārt vistu vanaga pāra ligzda atrodas Rīgā. Tā ir atrasta aizpērn, kad ligzdā izauga trīs jaunie putni, bet gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Kamera pie vistu vanaga ir uzstādīta marta nogalē, taču tehnisku iemeslu dēļ nebija pieejama divas nedēļas.
Jaunajiem putniem ligzdā vajadzētu izšķilties aptuveni maija vidū – olas tiek perētas 35 – 38 dienas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni 40 dienu vecumā.
Lai gan Latvijā vistu vanagu skaits pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami samazinājies, vanagi labi jūtas pilsētās, kur tiem ir pieejama barība – baloži, vārnas, meža pīles un kaijveidīgie putni. Pēc ornitologu domām, Rīgā ligzdo 50 vistu vanagu pāri, savukārt 20 to dara pilsētas pierobežā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izsludinājis korupcijas novēršanas tēmai veltītu zibakcijas ideju konkursu jauniešiem.
Zibakcijas idejā var būt izteikts aicinājums vērsties pret korupciju, korupcijas seku atainojums un nosodījums, arī pozitīvs vēstījums būt krietniem jeb godprātīgiem.

Radošo darbu konkursā KNAB aicina piedalīties 7. līdz 12.klašu skolēnus un arodskolu, profesionālo vidusskolu audzēkņus, augstskolu un koledžu studentus.
Darbi tiks vērtēti pēc to radošās oriģinalitātes, saturiskā aspekta, vērtējot tā idejas vēstījumu, realizācijas iespēju, kā arī darbu atbilstību konkursa mērķim.

Pirmās vietas ieguvējs saņems naudas balvu 150 eiro apmērā, otrās vietas - 100 eiro apmērā, trešās vietas ieguvēji - 75 eiro apmērā. Galvenā balva - katra reģiona labākā ideja tiks realizēta un filmēta, publiskojot to KNAB mājaslapā, kā arī ievietojot internetā
Konkurss noslēgsies 19.jūnijā ar konkursa uzvarētāju apbalvošanu. Darbi jāiesniedz līdz 31.maijam.

Kopā ar radošo darbu jāiesniedz aizpildīta pieteikuma anketa. Darbus un anketu nosūtīt uz elektronisko pastu "konkurss@knab.gov.lv". Darbus arī var iesniegt, nogādājot tos personīgi KNAB.
Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” aicina uz apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremoniju – tā notiks Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā - 3.maijā plkst.19:00, Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Ceremonijā cildinās apbalvojuma nominantus un laureātus.

“Veidojot ceremoniju, vēlējāmies izcelt laureātos saskatītās ziedoniskās vērtības un uzrunāt ikvienu skatītāju tās pamanīt un attīstīt arī sevī. Ceremonija būs viens no šī gada īpašajiem kultūras notikumiem Latvijā, un esam raduši iespēju skatītājiem to baudīt gan translācijās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, gan arī klātienē Cēsīs. ,” stāsta apbalvojuma vadītāja Ināra Kehre.

Ceremonija būs iespēja skatītājiem piedzīvot Ziedoņa un Raiņa satikšanos mūzikā, jo tās mākslinieciskajā daļā skanēs epizodes no Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju”, kurai Imants Ziedonis pēc Raiņa lugas motīviem veidojis libretu. Skaņdarbus kopā ar pavadošo sastāvu izpildīs fonda “Viegli” mūziķi: Renārs Kaupers, Jānis Holšteins-Upmanis, Māra Upmane-Holšteine, Raimonds Gusarevs, Jānis Strapcāns un koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā.

Apbalvojums jau otro gadu tiek piešķirts piecās nominācijās – bērniem un jauniešiem, par dzīvi literatūrā, zinātnē, novadpētniecībā un tautsaimniecībā.

Pērn 2014.gadā apbalvojumu zinātnē saņēma Vjačeslavs Kaščejevs - par pētījumiem kvantu nanoelektronikā. Tautsaimniecībā - Jānis Nīmanis - kalējs, pasaulē pieprasītu augstākās kvalitātes cirvju un nažu izgatavotājs. Novadpētniecībā - Slišānu saime - Ontona Slišāna bērni un mazbērni, kuri turpina tradīciju kopšanu un uztur kultūras dzīvi Upītē. Bērni un jaunieši - Ilga Ivanova - par darbu ar jauniešiem Zilupes pagastā. Par dzīvi literatūrā - Andris Vilks - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors.

Plašāka informācija par apbalvojumu - www.laiksziedonim.lv
Akcijas "Mans prezidents" pirmajā kārtā Latvijas iedzīvotāji ieteikuši vairāk kā 130 Valsts prezidenta amata kandidātu, visbiežāk minēti ir Egils Levits, Sandra Kalniete, Mārtiņš Bondars un Vaira Vīķe-Freiberga, informē akcijas rīkotāji portāla "manabalss.lv" pārstāvji.
Iedzīvotāji minējuši arī literātus, žurnālistus un sportistus. Kopumā 774 iedzīvotāji ieteikuši 133 dažādus Valsts prezidenta amata kandidātus.

Apvienojot iedzīvotāju un politiķu izvirzītos kandidātus, atklātajam iedzīvotāju balsojumam pievienots arī piektais kandidāts - "No sirds Latvijai" izvirzītais Gunārs Kūtris.
Kandidātu loks, par kuriem var balsot iedzīvotāju, ar laiku varētu paplašināties, politiskajām partijām oficiāli nosaucot vēl citus vārdus.

Projekta vadītāja Madara Peipiņa uzsver, ka šī nav iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu. Šis ir rosinājums veidot Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu godīgu un caurspīdīgu.

Jau ziņots, ka portāls "manabalss.lv" 20.aprīlī plkst.12 atklāja iedzīvotāju balsošanu par kandidātiem, šādā veidā aicinot Saeimas deputātus uz atklātu balsojumu. Nobalsot var platformā "mansprezidents.lv".
Par izvirzītajiem kandidātiem ar savu internetbankas autorizāciju varēs parakstīties ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu. Savāktie paraksti apkopotā veidā tiks nodoti Saeimas deputātiem Valsts prezidenta ievēlēšanas dienā.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā.

Portāls "ManaBalss.lv" ir sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviens Latvijas pilsonis var ievietot savu iniciatīvu un vākt parakstus tās nogādāšanai Saeimā. Portāls dibināts 2011.gadā, un tā uzturēšanu un administrēšanu veic nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds".
Aicinot velobraucējus apzināties, ka uz ceļa neviens nav pārāks par citiem un agresīva braukšana tikai vairo savstarpējos konfliktus un negadījumu skaitu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedāvā videoklipu par to kā atpazīt pārgalvīgu braukšanu satiksmē un īpašu "Cieņ-o-metra" aplikāciju, kas palīdzēs ikvienam velobraucējam pārbaudīt savu ceļu satiksmes kultūras līmeni.

Kampaņas "Cieņa darbojas!" videoklips pieejams CSDD You Tube kontā - http://ej.uz/Cienadarbojas, savukārt "Cieņ-o-metra" aplikācija atrodama CSDD Draugiem.lv lapā - http://ej.uz/Cienometrs.

Videoklipā atspoguļotas tipiskākās uzvedības iezīmes gan godprātīga, gan pārgalvīga velobraucēja braukšanas stilā, atgādinot par korektu krustojumu šķērsošanu, bīstamību, ko rada agresīvs un neparedzams braukšanas stils, vai nevērība pret apkārtējo drošību un labsajūtu.

Savukārt "Cieņ-o-metra" aplikācijā, atbildot uz 14 atraktīviem jautājumiem par ceļu satiksmes noteikumiem un savu uzvedību satiksmē, ikviens var noskaidrot, vai viņš ir "Cienījams velosipēdists" vai arī drīzāk ierindojas kādā pārgalvīgo braucēju kategorijā un ir "sportists", "karstgalvis", "aklais" vai pat "muļķis". Novērtējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus "Cienījamo velosipēdistu" vidū līdz 15.maijam tiks izlozēta īpaša balva - tumsā spīdošs velosipēds.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā strādājošos skolēnus aicina algas nodokļu grāmatiņas atvērt elektroniski.
Šogad Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plāno vasaras brīvlaikā trīsarpus tūkstošiem skolēniem, vecumā no 15 līdz 19 gadiem, piedāvāt dažādas darba vietas visā Latvijas teritorijā.

Skolēns var pietekties šajā pasākumā, ja mācās vispārējā, speciālā vai profesionālās izglītības iestādē.
Darba devējam tiks maksāta subsīdija par skolēna nodarbināšanu. Tās apmērs ir puse no minimālās mēnešalgas, kā arī papildu samaksa pienāksies darba vadītājiem.

Stājoties darbā, VID aicina jauniešus atvērt algas nodokļu grāmatiņu un to vislabāk būtu darīt elektroniskajā vidē.
To var izdarīt, apmeklējot portālu „latvija.lv”, kurā var ielogoties, izmantojot savas internetbankas paroles.

Ja jaunietis strādās tikai vasarā, tad arī vecākiem nebūs nekāda nepieciešamība apmeklēt Valts ieņēmumu dienestu. Vecākiem šajā laika periodā saglabājas nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošu personu 165 eiro mēnesī. Šajā laikā bērni piemērojas viņu ienākumiem un darba algai ir nepaliekamais minimums 75 eiro mēnesī.

Skolēni vasaras darbiem varēs pieteikties, sākot ar maija mēnesi, savukārt darba devēji jau tagad aicināti vērsties Nodarbinātības valsts aģentūrā un piedāvāt vakances.
Kembridžas hercogienes Keitas un prinča Viljama otrā bērna piedzimšana, kas gaidāma šonedēļ, būs liels ieguvums Lielbritānijas ekonomikai, kurā ieplūdīs miljoniem mārciņu - tā prognozē britu eksperti.

Tas tiek skaidrots ar to, ka karaliskās ģimenes pieaugums radīs vispārēju pozitīvu noskaņojumu un briti būs gatavi tērēt vairāk, lai nosvinētu šo notikumu. Uz peļņas palielināšanu var cerēt bāri, restorāni un kafejnīcas. Tāpat iegūs arī veikalu saimnieki un uzņēmēji, kas izmantos karaliskā jaundzimušā nākšanu pasaulē, lai izgatavotu dažādus suvenīrus.

Līdzīga situācija bija pirms diviem gadiem, kad piedzima princis Džordžs. Viņa nākšana pasaulē britu ekonomikā ienesa ap 240 miljoniem mārciņu.

Ekonomistu vērtējumā liela nozīme būs karaliskā mazuļa dzimumam. Eksperti esot novērojuši – ja pasaulē nāk meitenīte, briti naudu tērē vairāk. Līdz ar to, Lielbritānijas ekonomika visvairāk iegūtu, ja Keitai piedzimtu princese.
Nedēļas nogalē Latvijā valdīs silts laiks, tā apgalvo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Jau otrdien teritorijas lielākajā daļā dienā gaisa temperatūra pakāpsies līdz plus 9, plus 10 grādiem, tomēr dienas laikā vēl gaidāms brāzmains vējš.

Sākot ar trešdienu, 22.aprīli, laiks kļūs vēl siltāks - dienā gaiss iesils līdz plus 13 grādiem, bet naktī gaiss vēl vietām atdzisīs līdz plus 1 grādam.
Ceturtdien dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz plus 13, plus 15 grādiem, līdzīga gaisa temperatūra gaidāma arī piektdien, 24.aprīlī.

Nedēļas nogale solās būt vēl siltāka - dienas vidū gaiss iesils līdz plus 18 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra gaidāma centrālajos rajonos, par dažiem grādiem zemāka gaisa temperatūra, ap plus 13 grādiem, būs Kurzemē, jūras piekrastē. Naktī uz svētdienu arī gaidāma salīdzinoši augsta gaisa temperatūra - ap plus 10, plus 11 grādiem. Arī svētdien gaisa temperatūra būs līdzīga, augstākā gaisa temperatūra tiek prognozēta austrumu rajonos.

Nedēļa paies bez būtiskiem nokrišņiem, tie nedaudz skars Latviju svētdien. Atsevišķās dienās vēl ir gaidāms brāzmains vējš.
Rīdzinieki un pilsētas viesi 25.aprīlī un 9.maijā varēs apmeklēt bezmaksas seminārus par veselīgu uzturu un fitnesa nodarbības.

Pirmā daļa būs veltīta veselīgas ēšanas paradumu tēmai, tostarp gremošanas sistēmas nozīmei veselības saglabāšanā, sabalansētu uzturu, uzturvielu attiecību pārtikā un citām tēmām, kā arī fizioterapeita ieteikumiem kustību un balsta aparāta sistēmas uzlabošanai.

Savukārt otrajā daļā paredzēta fitnesa nodarbības. Treniņā varēs uzzināt, ar kādiem vienkāršiem, bet iedarbīgiem vingrinājumiem stiprināt stāju un attīstīt dziļo ķermeņa muskulatūru, lai uzlabotu balsta aparātu un atslogotu tās ķermeņa daļas, kas sēdoša darba laikā negatīvi tiek ietekmētas visvairāk.
Latvijas Vikipēdijas maratona ietvaros tiek uzsāktas tematiskās rakstu nedēļas, kas ilgs līdz jūnijam. Tematisko nedēļu ietvaros Vikipēdijas maratona partneri aicina rakstīt Vikipēdijas rakstus par konkrētām tēmām. Katrs no partneriem apbalvos labākā raksta autoru savā apakštēmā, savukārt speciālbalvu pasniegs Latvijas Vikipēdijas redaktori.

Līdz 26.aprīlim Vikipēdijas maratona ietvaros, Latvijas Universitāte aicina rakstīt par zinātni Latvijā, pēc tam ikviens tiks aicināts rakstīt par Latvijas jauno mūziku. Nākamās tēmas līdz jūnija vidum būs "Mediji Latvijā", "Latviešu grāmatu veidotāji: autori, tulkotāji, mākslinieki, izdevēji", "Mans novads" un "Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas".

Kopš maratona uzsākšanas sākuma 2015.gada 11.martā rakstu skaits ir ievērojami pieaudzis – no aptuveni 400 līdz aptuveni 1000 rakstiem mēnesī.

Pašlaik Latvijas Vikipēdijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši rakstu, kas nu jau pārsniedz rakstu skaitu Latvijas Padomju enciklopēdijā. Tomēr aizvien Latvija vēl būtiski atpaliek gan no Lietuvas (171 tūkstotis rakstu), gan Igaunijas (132 tūkstoši rakstu) Vikipēdijām.
Maratona ietvaros sešu mēnešu garumā sabiedrība tiek iesaistīties Vikipēdijas paplašināšanā. Vairāk lasi te - http://www.vikimaratons.lv
No 15.aprīļa Rīgas ielās pirmo reizi norisinājās sociālais eksperiments "Cieņas velopatruļas", kuru rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un Policijas velobiedrību.
Līdz pat aprīļa beigām, policijas darbinieki, kuri ikdienā arī aktīvi pārvietojas ar velosipēdiem, veiks velobraucēju uzvedības mērījumus, fiksējot pārgalvīgos un agresīvos braucējus, kā arī uzslavējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus.

"Cieņas velopatruļas" laikā, konstatēts, ka aptuveni 80% velosipēdistu nav šī transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc šajā gadā ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā jau vairāki riteņbraucēji. Pēc CSDD datiem, Valsts policijas fiksēto ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji, pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies.

Kampaņas "Cieņas velopatruļa" galvenais uzdevums ir veidot jaunu satiksmes kultūru, kurā agresīva, sevi un apkārtējos apdraudoša, braukšana nav pieņemama.
Kā norādījis CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, tad vasara ir karstākais laiks ceļu satiksmē gan tiešā, gan pārnestā nozīmē: "Gājēji dusmojas uz autovadītājiem, autovadītāji uz velobraucējiem, savukārt velobraucējiem šķiet, ka ar viņiem satiksmē neviens nerēķinās. Pieredze rāda, ka patiesība ir pa vidu."

Kampaņas "Cieņa darbojas!" ietvaros velobraucēji un ikviens satiksmes dalībnieks tiks uzrunāts arī ar video klipiem un vides reklāmām, kā arī visiem būs iespēja īpašā "Cieņ-o-metra" aplikācijā noskaidrot savu uzvedības kultūras līmeni ceļu satiksmē.
Smiltenes novada dome aicina ikvienu iepirkties gribētāju, šo sestdien no plkst. 8:00 - 16:00 Smiltenes centrā, uz ikgadējo Pavasara tirdziņu.

1.maijā Smiltenē notiks Ielu stafetes 2015. Programmā 350m skrējieni pirmsskolas vecuma bērniem un 1.klašu skolēniem; 6x350m stafešu skrējieni pārējo klašu skolēniem un pieaugušajiem. Komandām iepriekšēja pieteikšanās līdz 29.aprīlim Smiltenes sporta centrā.

Sestdienas pievakarē Tepera stadionā tika aizvadīta komanda.lv 1.līgas čempionāta otrās kārtas spēle, kurā vietējais futbola klubs "Smiltene/ BJSS" cīnījās neizšķirti 1:1 ar "Salaspils" komandu. Vienīgos vārtus mājinieku labā guva Elvis Teremko. Turnīra tabulā pēc šīs spēles "Smiltene/ BJSS" ar diviem punktiem tikpat spēlēs atrodas 10. vietā. Savu nākamo spēli čempionātā Smiltenes komanda aizvadīs izbraukumā, kad šo sestdien tiksies arī Rīgas Futbola skolu. Tepera stadionā lielais futbols atgriezīsies pēc divām nedēļām. 25.aprīlī plkst.14:00 Smiltenē viesosies "Rēzeknes FA".

Aizvadītajā sestdienā ar sacensībām un paraugdemonstrējumiem notika atjaunotā un labiekārtotā Smiltenes skeitparka atklāšana ar sacensībām trīs disciplīnās: skeitbordā, BMX riteņbraukšanā un ar mazajiem skuteriem. Pagājušā gada rudenī tika uzsākta skeitparka atjaunošana un labiekārtošana, kā rezultātā ir uzstādītas četras dažādas konstrukcijas skeitparka pilnveidei un modernizācijai.
Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrastas liecības par sievieti, kurai bijuši 140 gadi, par to vēsta LTV. Trīne Dziliņa dzīvojusi 19. gadsimtā. To pārbaudīt nevar, bet, ja šos datus varētu apstiprināt, tad Trīnes kundze pārspētu visus līdz šim zināmos oficiāli apstiprinātos ilgdzīvotājus pasaulē.

Vecajās baznīcu grāmatās - dzimušo, mirušo un laulāto reģistros - Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālists Modris Šēnbergs meklējis pavisam citas ziņas, kad Skaistkalnes katoļu draudzes grāmatā uzdūrās pārsteidzošam ierakstam: “Ieraudzīju, ka vienai kundzei uz nāves brīdi ierakstīts vecums 140 gadi. Fakts visai neticams. Mācītājs to ir divās vietās atkārtojis,” stāsta arhivātrs Modris Šēnbergs.

Viņš lasa: “1863. gadā Kurzemē 8. februārī Kurmenē nomirusi Trīne Dziliņa no vecuma. Saņēma pēdējo svaidījumu. Par viņu pašu. Atraitne. Pēc trim vīriem. 140 gadus veca.”
Šēnbergs gan norāda, ka šos datus nevar apstiprināt. “To, vai tie gadi ir gluži precīzi pierādīt nav iespējams, jo nav neviena otra dokumenta, kas to varētu apstiprināt. Vismaz mums arhīvā nav izdevies atrast. Iznāk, ka kundze dzimusi 1723. gadā. Tik vecas Skaistkalnes katoļu draudzes baznīcas grāmatas mums nav,” saka Šēnbergs.

Valsts vēstures arhīvā glabājas metriku grāmatas no 1600. gadiem līdz 1914. gadam. Tās nodod draudzes un dzimtsarakstu departaments.

Baznīcu reģistros varot atrast ziņas arī par citiem ilgdzīvotājiem Latvijā. Kāds ieraksts liecinājis par 120 gadu vecu cilvēku, kā arī bijuši vairāki citi ilgdzīvotāji. Tas ļauj domāt, ka Latvijā bijuši gana daudz ilgdzīvotāju un tas nav bijis retums.
Šonedēļ prezentēts pasaulē pats pirmais viedlietussargs, kas pēc izskata ir šķietami parasts lietussargs, taču to vajadzēs nopirkt tikai vienu reizi, bet pēc tam nekad mūžā to vairs nevajadzēs darīt, tā vismaz apgalvo ražotāji.

Lietussargu sauc "Kisha umbrella" un tā izgatavošanā izmantotas novatoriskas tehnoloģijas, kas nodrošina to, lai lietussarga īpašniekam vienmēr tiktu paziņots, kur tas atrodas, un tātad nevajadzētu pirkt jaunu. Tāpat šis lietussargs ir savienots ar Bluetooth aplikāciju, kas īpašniekam paziņo laika prognozi piecām turpmākajām dienām.

Lietussargs izgatavots no raupja materiāla un spēj izturēt vēja ātrumu 120 jūdzes stundā – tas ir vairāk nekā orkāna spēks. Šādā vētrā lietussargs nesaplīst un nesalūzt.

Dizainers ir Gorans Kandrličs no Horvātijas , kurš medijiem pastāstījis, ka tikai Amerikas Savienotajās Valstīs ik gadu tiek pārdoti 30 miljoni lietussargu, un šis skaitlis, pēc viņa domām, ir absurds, jo lietussargiem nevajadzētu tik daudz lūzt un pazust, tāpēc viņš piedāvā alternatīvu.
Valkā rīkoas zolītes festivālu - Zolītes Dižsvētkus, kuros varēs piedalīties gan spēlas profesionāļi, gan arī "svētdienas" spēlētāji.
Iecerēts, ka Zolītes Dižsvētki norisināsies 30.un 31.maijā.

Dižsvētku ietvaros notiks divi reitinga turnīri un vairākas citas sacensības. Dalībnieku maksa, kas tiks nodota balvu fondā, būs atkarīga no likmju turnīra veida un no reģistrācijas veida.
Paredzēts, ka labākajiem festivāla dalībniekiem tiks piešķirtas medaļas, diplomi un naudas balvas. Pasākuma rīkotāji norāda, ka ar Zolītes Dižsvētkiem vēlas atklāt jaunus talantus šajā spēlē, kā arī ļaut cilvēkiem noticēt un pārbaudīt sevi, sacenšoties ar stiprākajiem.
Lai veicinātu sieviešu informētību par savlaicīgu krūts veselības pārbaužu nepieciešamību, jau piekto gadu tiek organizēta krūts veselības informatīvā kampaņa "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!".
Kampaņu rīko Latvijas Basketbola savienība un krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība "Vita" .

Kampaņa tiek rīkota ar mērķi atgādināt sievietēm par regulārām ikmēneša krūts pašpārbaudēm un aicināt sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas ir riska grupa ar paaugstinātu krūts vēža risku, izmantot valsts sniegto iespēju bez maksas reizi divos gados veikt krūts izmeklējumu ar mamogrāfijas metodi.

Viens no iemesliem, kāpēc sievietēm vēlīni tiek atklāts krūts vēzis un viņas regulāri neveic krūts izmeklējumus, ir bailes - no ārsta apmeklējuma, pārbaudes vai sliktas diagnozes.

Ik gadu vairāk nekā 100 000 sieviešu vecumā no 50-69 gadiem saņem valsts nosūtītu uzaicinājuma vēstuli veikt krūšu izmeklējumu ar mamogrāfijas metodi bez maksas. Tomēr ne vairāk kā 40% sieviešu veic šo pārbaudi.

Vairāk informācijas par kampaņu atrodama www.parbaudikrutis.lv
Jūrmalas iedzīvotājus aicina ziņot par novērotiem pupuķiem. Pupuķis jeb bada dzeguze ir gaiši rūsganbrūns putns ar melnbalti svītrotiem spārniem un asti. Latvijā pupuķis ir reti sastopams - visā valstī ligzdo vien 160 līdz 250 šo putnu pāru, bet viena no pupuķu iecienītākajām dzīvesvietām ir Jūrmala.

Par pilsētā novērotajiem pupuķiem trūkst precīzu ziņu, kas ļautu novērtēt, cik tieši šo putnu Jūrmalā dzīvo. Tāpēc Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina jūrmalniekus iesaistīties pupuķu pētījumos, un ziņot par saviem novērojumiem, to var izdarīt dabasdati.lv, vai arī informējot Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
Līgatnes dabas takās pirmo reizi piedzimuši meža cūku mazuļi, par to priecīgi ziņo Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Meža cūku mazuļi pasaulē nāca 29.martā.

DAP norāda, ka Līgatnes dabas takās meža cūku mazuļu dzimšana ir retums - šis pagaidām ir vienīgais gadījums 40 gadu laikā.

Sivēnu vecāki ir meža kuilis Ansis un viņa sirdsdāma Mūsa. Patlaban gan Ansis ir pārcelts uz citu voljeru, lai nejauktos jaunās māmiņas un mazuļu ikdienā. DAP pauž, ka Mūsai abi cūcēni ir pirmie un vēlie bērni, jo pati ruksene ir jau cienījamos gados - tādēļ, visticamāk, arī sivēni ir tikai divi. Pagaidām mazuļu dzimums skaidri nav zināms.

DAP un Līgatnes dabas taku personāls aicina apmeklētājus nekādā gadījumā neiet klāt meža cūku iežogojumam un nebarot cūkas, jo tas viņām kaitēs un satrauks jauno ģimeni.
Facebook Draugiem Twitter Instagram