Ķīnā arī valda liels karstums un tā ietekmē atsevišķu profesiju pārstāvjiem ļauts svelmes laikā nestrādāt. Starp atvieglojumu saņēmējiem ir arī pandu lāči.

Šendū pilsētas pētniecības centrā izlemts pandas nelaist ārā voljērā, kur tās var redzēt apmeklētāji, bet ļaut dzīvniekiem palikt vēsajās iekštelpās. 

Lāčiem ir biezs kažoks, un viņi ātri var saņemt karstuma dūrienu.

Ķīnā daudzviet valda karstums, kas pārsniedz +40 grādu atzīmi.
Augstās āra gaisa temperatūras dēļ valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"  noteicis ātruma ierobežojumus vilcienu satiksmē Latvijā.

Ja tiek pārsniegta plus 30 grādu temperatūra, lai nepieļautu sliežu ceļa deformāciju un nodrošinātu vilcienu kustības drošību, ir noteikti ierobežojumi.

Patlaban ātruma ierobežojumi noteikti līdz svētdienai, 9.augustam, bet, ja karstais laiks turpināsies, tad iespējams, ka ātruma ierobežojumi vilcieniem tiks pagarināti.

Kravas vilcieniem noteikts maksimālais kustības ātrums 60 kilometru stundā (km/h), bet pasažieru vilcieniem - 80 km/h.
Karstajā laikā veidojoties sastrēgumiem iebraukšanai Jūrmalā, kūrortpilsētas pašvaldība atgādina pilsētas viesiem, ka par iebraukšanu pilsētā var samaksāt arī ar mobilajiem pakalpojumiem.
Tāpat dome aicina izmantot autostāvvietas otrpus dzelzceļam. 

Kā ierasts, sastrēgumi pirms iebraukšanas Jūrmalā veidojas brīvdienās un karstākajās vasaras dienās pusdienlaikā un vakarpusē.

Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā pašvaldība norīkojusi papildu darbiniekus, lai paātrinātu iebraukšanas caurlaižu iegādi tradicionālajos nodevas maksas termināļos. Tomēr, lai nestāvētu rindā, kūrortpilsētas viesi aicināti izmantot arī iespējas caurlaidi iegādāties ar mobilā tālruņa palīdzību, 
Tuvākajā laikā galvaspilsētas ielās sāks kursēt 14 jauni minibusi, kas ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar invaliditāti.

Jaunajos pasažieru minibusos ir 15 sēdvietas, sešas stāvvietas un speciāli aprīkota vieta invalīdu ratiņiem, kā arī traps, kas atvieglo iekļūšanu transportlīdzeklī.

Zvanot uz informatīvo tālruni 66 907 787, ir iespējams noskaidrot precīzu cilvēkiem ar invaliditāti piemēroto maršruta minibusu kustības grafiku nākamajā dienā.

Šajos minibusos tiesības braukt bez maksas ir personām, kurām noteikta 1. vai 2.invaliditātes grupa, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un personām, kas pavada personu, kurai noteikta 1.invaliditātes grupa, vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti.
Līdz šim  kontroli par to, vai autovadītāji ir samaksājuši divus eiro par iebraukšanu Jūrmalā, nodrošināja pašvaldības policija, bet šonedēļ testa režīmā darbu sākusi jauna automatizēta samaksas kontroles sistēma. Pagaidām iegūtie dati gan tiek tikai apkopoti, lai saprastu, cik autovadītāju pārkāpj caurlaižu režīmu.

Neraugoties uz to, ka ir darba diena, Jūrmalas virzienā otrdien plūst nebeidzama auto straume, un pie Priedaines caurlaižu punkta, kur jāiegādājas iebraukšanas taloni, veidojas rinda. Tajā gaida arī autovadītāja no Rīgas Evija, kura norāda, ka pirms iebraukšanas Jūrmalā ir kontrole, bet pilsētā tā nav redzēta.

Jūrmalas pašvaldības policija pienākumos ir veikt kontroli par caurlaižu iegādi.  Policijas  apkopotā informācija liecina, ka šā gada septiņos mēnešos Priedaines caurlaižu postenī naudas sodas par nenomaksātu iebraukšanas maksu uzlikts 1345 autovadītājiem.
Tomēr noķert visus pārkāpējus fiziski nav iespējams, tāpēc šonedēļ testa režīmā  darbu sākusi pirmā automatizētā kontroles sistēma.

"Šobrīd mēs redzam gan iebraukušās mašīnas numuru, gan attēlu, gan arī redzam, ar kādu ātrumu mašīna ir iebraukusi vietā, kur noteiktais ātruma ierobežojums ir 50 kilometri stundā," stāsta Jūrmalas pilsētas domes IT pārvaldes vadītājs Mārtiņš Rikšis.
 Pilotprojektam ir vairāki soļi, un patlaban iegūtā informācija paliek tikai iekšējā lietošanā.

"Protams, šī informācija tiek uzkrāta un nākamās sezonas laikā ir paredzēts, ka pašvaldības policija saņems operatīvu informāciju par automašīnām, kas iebrauc Jūrmalā un ir ''aizmirsušas'' iegādāties vienreizējo caurlaidi un kurām nav pastāvīgās caurlaides," teica Rikšis.

Izmēģinājuma periodā jaunā sistēma pašvaldībai ir bez maksas, bet pēc pilotprojekta beigām tiks lemts, vai šādu kontroles sistēmu uzstādīt arī ilgtermiņā. Paredzēts, ka jaunā sistēma ļaus ne tikai kontrolēt , bet arī samaksāt iebraukšanas maksu, neapstājoties pie caurlaižu punkta.

2014. gadā nodeva par iebraukšanu pašvaldības budžetā ienesusi vairāk nekā divus miljonus eiro.

Autors: LTV
Karstuma vilnī, kas sācies Latvijā, svarīgi atcerēties, ka pat ēnā atstātas automašīnas salonā gaisa temperatūra turpina paaugstināties, bet tiešos saules staros tas notiek sevišķi strauji.

Tādēļ atstāt automašīnā nepieskatītus bērnus vai mājdzīvniekus ir bīstami, un var beigties ar nopietnām veselības problēmām vai pat nāvi, brīdina mediķi.

Gaisa temperatūra tuvākajās dienās bieži būs tuvu +30 grādu atzīmei un to pārsniegs.
Vācijas meteoroloģijas organizācijas "Wetteronline" aprēķini rāda, ka šādā karstumā pusstundas laikā automašīnas salonā gaisa temperatūra tuvojas +50 grādu robežai, bet pēc stundas jau +60 grādiem: Piemērs

Automašīnā tiešos saules staros atstāti plastmasas priekšmeti var sakust, elektronika sabojāties, bet šķiltavas pat eksplodēt.

Autors: Toms Bricis, Sanda Blomkalna  
Karavīri, zemessargi un viņu tuvinieki šodien no  9-10  dosies desmit dienu pārgājienā no Ādažu bāzes uz Aglonu.

Sauszemes spēki jau otro gadu organizē šādu pārgājienu , lai 14.augustā piedalītos Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.

Ceļā karavīri dosies formastērpos un ar Latvijas karogu. Karavīri un viņu tuvinieki kājām mēros teju 300 kilometru maršrutā. 
Karavīri un viņu tuvinieki kājām mēros teju 300 kilometru maršrutā Ropaži – Lielvārde – Jaunjelgava – Sēlpils – Kūku pagasts – Atašiene – Rudzāti – Preiļi – Aglonas stacija – Aglona. Dienā vidēji paredzēts noiet 35 kilometrus.

Nacionālo bruņoto spēku personāls pārgājiena laikā ne tikai uzlabos fizisko sagatavotību, bet arī iepazīsies ar kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, nacionālo partizānu un karavīru cīņu un piemiņas vietām.
EK viceprezidents Valdis Dombrovskis mudina Latviju maksimāli izmantot ES fondus.  Viņš atzīst, ka kopumā ES ekonomiskā izaugsme ir pārāk lēna, taču vēl aizvien Latvijas ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad tiek plānota virs eirozonas un ES vidējiem rādītājiem

 Kas tad Latvijai būtu jādara, lai izaugsme būtu straujāka un uzlabotos iedzīvotāju dzīves līmenis?

Valdis Dombrovskis iesaka eksporta noietam meklēt citus ceļus. Tāpat nepieciešama sekmīga ES fondu apguve. Pašlaik Latvija sāk apgūt jaunā plānošanas perioda līdzekļus, un, paātrinot līdzekļu apguvi, tā ir laba iespēja to izmantot kā papildu ekonomikas stimulēšanas instrumentu. Un pašreiz, pēc Dombrovska domām, ir tas brīdis, kad var sākt maksimāli šos fondus apgūt.

Tikmēr Jaunie žurnālisti, žurnālistikas studenti un praktikanti! Līdz 16. augustam var  pieteikties  Eiropas Jaunatnes mediju dienām! Šī gada tēma - preses brīvība ES un citviet. Labākajiem būs iespēja veidot reportāžu no Eiropas Parlamenta Strasbūrā. Vairāk informācijas šeit

Savukārt tiem, kas studē vai pabeiguši tulkošanas studijas,  ir iespēja kļūt par rakstiskās tulkošanas praktikantu Eiropas Parlamentā Luksemburgā! Prakses periods līdz 3 mēnešiem un tulkotājiem pieteikšanās termiņš ir  līdz 01.septembrim. Vairāk lasi te

Bet ja Tu jau esi talantīgs un motivēts tulkotājs, tad  Tev ir iespēja kļūt par pastāvīgu darbinieku kādā ES institūcijā – šobrīd meklē arī latviešu valodas zinātājus! Piedāvājumu skaties te

*******
Līdz 7. septembrim Eiropas Parlamenta deputāti atradīsies atvaļinājumā. 
Tikmēr Facebook kontā  zem nosaukuma “Eiropas Parlaments Latvijā” vari uzzināt interesantu informāciju un faktus par Eiropas Parlamentu un parlamenta deputātiem. Piemēram, ko iesaka ‪lasīt‬ mūsu Eiropas Parlamenta deputāti, Roberts Zīle jau savus ieteikumus izteicis. 
Skolēnu e-karte Rīgā vienlaikus būs arī maksājuma karte skolā, kas dos arī iespēju pašvaldībai apmaksāt pusdienas vairākiem simtiem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērnu.

Līdz 1.janvārim plānots visas ēdnīcas aprīkot ar speciāliem validatoriem, bet no 1.septembra tiks uzsākts pilotprojekts 15 skolās. Rīgas pašvaldības pārstāvji uzskata, ka vecākiem tā būs iespēja pārskaitīt bērniem naudu un būt drošiem, ka bērni pērk veselīgus produktus, jo ar šādu karti varēs norēķināties tikai skolas ēdnīcā.

Karte ietvers elektronisko naudu, maksimālā summa, ko uz tās varēs uzlikt, būs 140 eiro. 
"Mēs uz 1.janvāri aprīkosim visas skolas ar iespēju norēķināties ar skolēnu e-karti. Tas nozīmē, ka vecākiem būs iespēja, dodot piecus, 10 vai 20 eiro savam bērnam, būt drošiem, ka bērns neizmantos šo naudu, piemēram, lai nopirktu neveselīgu pārtiku blakus esošā veikalā, bet viņš varēs norēķināties ar šo naudu tikai un vienīgi skolas ēdnīcā. Tas, mūsuprāt, dod iespēju vecākiem krietni efektīvāk kontrolēt, ko ēd viņu bērni," ieceri izklāstīja mērs Nils Ušakovs.

Bērniem no trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm tā būs iespēja nodrošināt brīvpusdienas. "Pašvaldības nauda tiks pārskaitīta uz šiem e-taloniem, tas nozīmē, ka neviens neredzēs, vai bērns ir norēķinājies ēdnīcā ar naudu, ko iedeva mamma vai ar naudu, ko pārskaitīja Labklājības departaments," norādīja mērs. 

Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" amatpersonas uzsver, ka līdz ar jauno pakalpojumu ir mainīta pieteikšanās kārtība kartei, ko vecāki var veikt arī elektroniski pašvaldības portālā. Ja pieteikšanās būs veikta līdz 31.augustam, kartes tiks nogādātas skolās, bet pēc šī termiņa tās varēs izņemt "Rīgas satiksmes" apkalpošanas centros.

Jaunā skolēnu e-kartes nomaiņas kārtība šogad attieksies uz 5. un 10. klašu skolēniem, kā arī uz tiem 7. klašu skolēniem, kuri iestājušies ģimnāzijās vai mainījuši vispārizglītojošās skolas. Šo klašu skolēniem tiks izgatavotas jaunas skolēnu e-kartes, savukārt iepriekš lietotās būs jānodod skolā. Pārējie skolēni varēs lietot līdzšinējās kartes.

Nomainītās skolēna e-kartes tiks atzītas arī par oficiālajām skolēna identifikācijas kartēm jeb skolēna apliecībām Rīgā. Turpmāk uz tām būs arī skolas direktora paraksts.

Dome informē, ka no 17.augusta, kad sāks darboties jaunais e-pakalpojums, vecākiem pieteikums skolēna e-kartes izgatavošanai būs jāaizpilda portālā "www.eriga.lv", kurā dati par skolēnu un skolu, kurā tas mācās, tiks atlasīti automātiski. Pieteikumam klāt būs jāpievieno skolēna fotogrāfija.

Jaunā kārtība šogad vēl neattieksies uz pirmo klašu skolēniem. Viņiem e-kartes tiks izgatavotas saskaņā ar skolas sagatavoto kolektīvo pieteikumu, klāt pievienojot skolēnu fotogrāfijas.
Lai nodrošinātu graudaugu un rapšu ražas nogādāšanu Rīgas ostā, arī šogad no šodienas  ražas novākšanas laikā lauksaimnieku kravas transportam tiks atcelti ierobežojumi pārvietoties pa pilsētas centru, tostarp pa Akmens tiltu un 11. novembra krastmalu. Zemnieku kravas transports varēs pārvietoties visu diennakti. 
Parasti kravas transportam liegts pārvietoties pa pilsētas centru intensīvās satiksmes stundās - darba dienu rītos no plkst.7 līdz 10 un vakaros no plkst. 16 līdz 19.
Britu televīzijas raidījumu vadītājs Džeremijs Klārksons, kas pēc producenta iekaustīšanas bija spiests pamest britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC auto raidījuma "Top Gear"  jeb "Gāzi grīdā!", veidos jaunu auto raidījumu sadarbībā ar straumēšanaspakalpojumu "Amazon Prime". Raidījumam vēl gan nav zināms nosaukums, taču zināms, ka tajā piedalīsies arī Klarksona "Gāzi grīdā!" kolēģi Džeims Mejs un Ričards Hamonds. Radījuma uzņemšana sāksies jau drīzumā, bet "ēterā" tas parādīsies nākamgad, vēsta ASV timekļa tirdzniecības gigants "Amazon".

Raidījumā "Gāzi grīdā!" trīs vīrieši ar dažādu triku palīdzību izmēģināja automašīnas, un tas ik nedēļu pie televīzijas ekrāniem visā pasaulē pulcēja ap 350 miljoniem skatītāju, padarot to par visskatītāko informatīvo raidījumu pasaulē. Savukārt martā notika incidents, kad Klārksons sakliedza un iesita raidījuma producentam, līdz ar to netika pagarināts viņa līgums. Solidarizējoties arī viņa kolēģi Mejs un Hamonds pameta raidorganizāciju.
 
Komentējot jauno ieceri, Klārksons atzina, ka „jūtas tā, it kā būtu izkāpis no lidmašīnas un pārsēdies kosmosa kuģī”, piebilstot, ka jaunajam raidījumam būšot trīs sezonas.
Savukārt BBC auto raidījumu "Gāzi grīdā!" turpmāk vadīs britu radio un televīzijas personība Kriss Evanss. 
Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzņems 2022. gada Ziemas olimpiskās spēles, noskaidrojās pēc šodien notikušā Starptautiskās Olimpiskās komitejas biedru balsojuma.

Izšķirošajā balsojumā Pekina apsteidza Kazahstānas pilsētu Almati. Sacensības notiks 2022. gada martā, ķīniešu Jaunā gada laikā, un daudzi āra notikumi risināsies ar Lielo Ķīnas mūri fonā. 
Līdz ar to Pekina kļūs par pirmo pilsētu vēsturē, kas rīkojusi gan ziemas, gan vasaras olimpiskās spēles, jo spēcīgākie vasaras sporta veidu pārstāvji tajā sacentās 2008. gadā.

Uz 2022. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu sākotnēji pretendēja sešas valstis, tomēr pēc tam, kad Krievija iztērēja vairāk nekā 50 miljardus dolāru (45 miljardus eiro), lai pērn sarīkotu Olimpiādi Sočos, Norvēģijas galvaspilsēta Oslo, Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, Polijas pilsēta Krakova un Ļvova Ukrainā savas kandidatūras atsauca. Līdz ar to šī bija mazākā sāncensība par ziemas olimpisko spēļu rīkošanu pēdējo četru dekāžu laikā. Iepriekšējo reizi tik maza konkurence bija pirms 1980. gada olimpiskajām spēlēm, kad ASV pilsēta Leikpleisida bija vienīgā kandidāte.

Kā zināms, 2018. gada ziemas olimpiskās spēles risināsies Phjončhanā Dienvidkorejā. Savukārt nākamās divas vasaras Olimpiādes attiecīgi 2016. un 2020.gadā notiks Riodežaneiro un Tokijā.
Tāpat šodien noskaidrojās, ka trešās Jaunatnes ziemas olimpiskās spēles 2020. gadā risināsies Šveices pilsētā Lozannā, kas izšķirošajā balsojumā apsteidza Brašovu Rumānijā. Zīmīgi, ka tieši Lozannā atrodas SOK mītne.
Pirmās olimpiskās spēles 2012. gadā uzņēma Insbruka, bet otrās nākamgad risināsies Lillehammerē.
Šodien Latvijā ierodas viens no labākajiem kalnu taku skrējējiem pasaulē - lietuviešu skrējējs Ģedimins Grinjus, kurš nepilnas četras nedēļas pirms pasaulē slavenākā kalnu taku skrējiena "Ultra Trail du Mont-Blanc" Gaujas Nacionālajā parkā startēs „Cēsu Eco Trail” 30 kilometru distancē.

Ģedimins Grinjus, kurš pasaules garāko kalnu skriešanas sacensībutūres noslēgumā pērn izcīnīja augsto trešo vietu kopvērtējumā, šogad vēl turpina cīņu par uzvaru prestižajā reitingā. Kā Latvijas sabiedrisko mediju portālam pavēstīja pats Grinjus, Cēsis būs lieliska vieta, kur pārbaudīt savus spēkus pirms sezonas atbildīgajiem startiem. Septembra beigās plānots skrējiens apkārt Fudži kalnam Japānā, savukārt oktobra beigās Ģedimins sezonas kalnu tūrei pieliks punktu, skrienot pāri Reinjonas salai Indijas okeānā pie Madagaskaras.

Bez izcilā Grinjus Cēsīs skries arī citi taku speciālisti, līdz ar vietējiem skriešanas entuziastiem trasē dosies arī Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Zviedrijas, Grieķijas, Holandes un pat ASV pārstāvji. Gaujas Nacionālajā parkā skries arī skriešanas leģenda Viktors Suborins, kura 1984. gadā Jūrmalas
stadionā uzstādītais rekords 24 stundu laikā noskriet 258 kilometrus nav pārspēts vairāk nekā 30 gadus.

Matīss Vecvagaris, lsm.lv
Kalifornijas štatā esošajā Fresno pilsētā pēdējos mēnešos lielu popularitāti guvis jauns biznesa veids - ieilgušā sausuma dēļ izkaltušo mauriņu krāsošana.

Šāds pakalpojums ir nepieciešams, jo iedzīvotājiem atļauts laistīt piemājas zālājus ne biežāk kā divas reizes nedēļā lielā ūdens patēriņa dēļ.

Gatavošanās mauriņa krāsošanai ir tieši tāda pati kā pirms jebkuras citas virsmas krāsošanas.
Arī pats process nav īpaši pārsteidzošs.

Speciāli zālājam paredzētā krāsa ir veidota no organiskiem materiāliem, kam nav nekādas smaržas, to var droši ēst un tā nepiesārņo pazemes ūdeņus.

Zaļais tonis parasti turas aptuveni 2-3 mēnešus, līdz tiek nopļauts, jo zāle ir izaugusi pietiekami gara.

Krāsošana maksā aptuveni dolāru kvadrātmetrā, taču minimālā summa par darbu ir 175 dolāri.
Vismaz no attāluma nepateiksi, ka šis nav pavisam veselīgs mauriņš.

Baltkrievijā visiem parādniekiem, kas nav nomaksājuši kredītus, alimentus, soda naudas un citas parādsaistības, turpmāk liegs piekļuvi mobilajiem sakariem un internetam,  paziņoja tieslietu ministra.

Atbilstoši datiem,  Baltkrievijā ir trīs miljoni parādnieku - tas ir teju katrs otrais pilsonis, ja no kopējā iedzīvotāju skaita izslēdz mazgadīgos bērnus un rīcībnespējīgos pilsoņus.

Ministrija arī ierosinājusi uzlikt arestu sūtījumiem ar precēm, kas iegādātas ārvalstu tīmekļa veikalos, ja saņēmējs ir cilvēks, kurš nav samaksājis parādus.
Tuvākā gada laikā Latvijā plānots ieviest bezatlīdzības donoru kustību. Tas nozīmē, ka par asiņu nodošanu vairs netiks maksāta atlīdzība. Šāda kustība darbojas visā Eiropā, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā.

VADC veicis daudzas donoru aptaujas un to dati rāda – cilvēki asinis ziedo lielākoties tā iemesla dēļ, ka vēlas palīdzēt citiem un gūt gandarījumu no tā, nevis gūt atlīdzību. Pārtraucot maksāt atlīdzību par nodotajām asinīm, donoru skaits varētu sarukt, bet šim samazinājumam "nevajadzētu būt tik lielam".

VADC mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka donoriem pēc asins nodošanas maksā kompensāciju pusdienām - 4,27 eiro.

EP deputāti ne reizi vien mudinājuši Eiropas Savienību uz straujāku rīcību, lai samazinātu gados jauno bezdarbnieku skaitu, kas ES sasniedzis jau 7,5 miljonus. 

ES dalībvalstīs pašlaik jau īsteno “Jaunatnes garantijas” pasākumus, kas vērsti uz jaunatnes bezdarba samazināšanu, paātrinot pāreju no skolas uz darba tirgu. 

Arī Latvija ir ieinteresēta  šajā programmā iesaistīt tos jauniešus, kas nestrādā un nemācās, taču daļa no viņiem ir ārvalstīs. Tāpēc Latvijai nu jādomā, kā atdabūt mājās aizbraucējus, tostarp jauniešus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis  izstrādāto reemigrācijas jeb ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atgriešanas plānu vērtē kritiski, jo tas galvenokārt paredz informatīvu palīdzību.

“Tas, ka mēs šajā plānā paredzam pamatā informēšanas pasākumus, vai studiju kredīta dzēšanu sekmīgākajiem studentiem, nerisina emigrācijas problēmu. Jo tas, kas palīdzētu  atgriezt cilvēkus no ārvalstīm, to skaitā jauniešus, ir darbavietu pieejamība ar labām algām. Kā to panākt? Vieni no maniem prioritārajiem jautājumiem būs tieši šie ekonomiskās drošības jautājumi. Lai Latvijā tiktu investēts gan no mūsu, gan ārvalstu investoru puses. Lai veidotos uzņēmumi un būtu tiešām reālas darba vietas. Jo kamēr šis jautājums nebūs sakārtots, tikmēr nekad tie cilvēki, kas mīt ārvalstīs, neatgriezīsies. Savukārt uzņēmējiem vajadzīga stabila un droša, prognozējama nodokļu politika, kas netiek mainīta tik bieži, cik tagad. Un jebkurai sistēmai, kas paredz aizbraucēju atgriešanu, jābūt vienlīdzīgai pret tiem cilvēkiem, kas šobrīd dzīvo Latvijā.”

Pētījumi liecina, ka lielākas cerības atgriezt dzimtenē ir gados jaunākus cilvēkus. Un pateicoties Eiropas Sociālā fonda noteikumu grozījumiem, ko apstiprināja EP, dalībvalstis šogad saņem ES finansējumu miljarda eiro apmērā, lai 650 000 jauniešu varētu iesaistīt darba tirgū. 

Vairāk informācijas par to, kā iesaistīties  “Jaunatnes garantijas” pasākumos, meklējama mājas lapā
No šodienas kā bezmaksas atjauninājums individuālajiem lietotājiem, kas izmanto "Windows 7" un "Windows 8.1" operētājsistēmas, pieejama operētājsistēma "Windows 10", informē Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmums "Microsoft".

Kā vēstīts kompānijas izplatītajā paziņojumā, individuālie lietotāji bezmaksas atjauninājuma iespēju varēs izmantot viena gada laikā kopš "Windows 10" klajā laišanas.

Kā teikts "Microsoft" operētājsistēmu viceprezidenta Terija Maiersona blogā, "Windows 10" ir "Microsoft" vīzija par vēl personalizētāku informācijas tehnoloģiju (IT) lietojumu, "Windows 10" apvienojot uzlabotas komunikācijas, drošības un mobilitātes risinājumus.
"Windows 10" būs pieejams uz plašākā "Microsoft" ierīču klāsta - datoriem, planšetēm, viedtālruņiem, "Windows for the Internet of Things", "Xbox One", "Microsoft HoloLens" un citām.

Tāpat ar "Windows 10" apritē atgriezīsies izvēlne "Start".
Iespēju nopeldēties arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem sagādājuši Lielezera pludmales apsaimniekotāji Limbažos. Iegādāts īpašs ratiņkrēsls peldēšanai.

Ideja par peldēšanas ratiņkrēslu radusies, pavasarī organizējot Zilā karoga pacelšanas svētkus Lielezera pludmalē. Rīkota ziedojumu vākšana, finansiāli iesaistījusies arī pašvaldība un jau dažas dienas pēc pasūtījuma veikšanas ratiņkrēsls no Francijas atgādāts uz Limbažiem. Tiesa, tad arī sapratuši, ka tikai ar šo ierīci vien ir par maz. "Jau uzreiz radās  ideja, kādā veidā no viena krēsla lai nokļūst otrā krēslā. Tad, kad iegādājāmies to pacēlāju, lai varētu nokļūt no viena krēsla otrā krēslā, kad mēs arī to izmēģinājām, tad sapratām, ka trūkst arī pārģērbšanās kušetītes," stāsta pašvaldības aģentūras “ALDA” direktors Jānis Remess.

Limbažnieks Dairis Daugulis, kurš pirmais šo peldierīci izmēģināja, pauž prieku, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma varējis atkal iekļūt ūdenī, un, ja vien laika apstākļi šovasar atļaus, peldes tiks baudītas biežāk. Dairim Daugulim šī bija jau otrā pelde jaunajā ratiņkrēslā. Viņš stāsta, ka kādreiz nodarbojies ar airēšanas sportu, tāpēc kopš mugurkaula traumas pirms 20 gadiem, ļoti ilgojies pēc iespējas atkal peldēt. Pēdējo reizi to darījis jūrā pirms gadiem pieciem, kad sarunājis puišus, kas palīdzējuši iekļūt ūdenī. Tāpēc šovasar ratiņkrēslu izmēģinot, paspējis kārtīgi nopeldēties.

"Novēlos nost no tā aparāta, veste bija, papeldēju brasā.Tā jau forši, tikai tas, ka pēc tam grūtāk tikt atpakaļ. Jāpiešaujas, jāiemēģina tas variants, kā atkal atpakaļ iekļūt tajā," priecājas limbažnieks Dairis Daugulis.
Dairis vairākas reizes bijis arī rehabilitācijas centros, kur baudītas ūdensprocedūras. Tagad līdzīgas nodarbes iespējams veikt tepat ezerā. Vaicāts, kādas ir sajūtas sēžot šajā krēslā, Dairis atzīst – sākumā ir mazliet nedroši: "Pateica, ka tie pludiņi sānos malās, ka apgāzties nevar, ka viņš ir drošs. Tas pirmais iespaids ir tā diezgan jocīgi, bet pēc tam jau aiziet."

Protams, lai dotos ezerā ar šo peldkrēslu, noteikti nepieciešams pavadonis. Daira dzīvesbiedre atzīst, ka arī viņa viena pati vīram nevarētu palīdzēt, iespējams, pludmalē nepieciešami vēl daži uzlabojumi. "Smiltis. Ja tur izdomātu kādus celiņus ar laiku, lai pie ezera piekļūtu klāt. Jo šeit jau ir viss, bet tieši līdz pludmalei pašai. Tad būtu vēl labāk," atzīst limbažniece Aija Daugule.

Ģimene arī novērtē, ka arvien vairāk vietu tiek pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tiesa Limbažos gan vēl jādomā par ietvju apmalēm, kas mēdz būt nepārvaramas.

Autors: Vidzemes TV
Saeimas namā 12.augustā notiks Starptautiskajai jaunatnes dienai veltītas atvērtās debates “Jauniešu līdzdalība sabiedrībā”.
Interesenti ir aicināti līdz 3.augustam pieteikties iespējai klātienē sekot līdzi debatēs spriestajam.

Plānots, ka debatēs norisināsies debašu turnīrs, kurā jaunieši un politiķi diskutēs par to, vai atļaut jauniešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma. Pasākumā arī tiks prezentēts Latvijas Jaunatnes padomes veiktais pētījums par jauniešu politisko līdzdalību Latvijā.

Gada garumā visā Latvijā norisinājās konsultācijas ar jauniešiem, pašvaldību pārstāvjiem un ministrijām par to, kā veicināt jauniešu politisko un sabiedrisko līdzdalību. Konsultāciju rezultātā tika izstrādātas rekomendācijas, ar kurām tiks iepazīstināti konferences dalībnieki. Savukārt pasākuma noslēgumā ir paredzēta paneļdiskusija, kurā politikas veidotāji un jaunieši diskutēs par to, vai jaunieši nav ieinteresēti aktīvi līdzdarboties sabiedrībā notiekošajos procesos un kā pauž savu viedokli un attieksmi par to.

Pašlaik tikai 9% jauniešu Latvijā iesaistās nevalstiskajās organizācijās, bet 2% - politiskos procesos, darbojoties politiskajās partijās un citās organizācijās . 12. Saeimas vēlēšanās pie vēlēšanu urnām devās 65% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs, izveidojot veselības maršrutus piecās Latvijas pilsētās, uzsāks sabiedrības informēšanas kampaņu „Aktīva ik diena!”. Kampaņas mērķis ir saistošā un atraktīvā veidā iedzīvotājiem skaidrot fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un uzlabošanā katrā vecuma posmā.

Sadarbojoties ar pašvaldībām, kampaņas ietvaros tiks izveidoti veselības maršruti Ogrē, Jūrmalā, Tukumā, Varakļānos un Cēsīs, lai veicinātu iedzīvotāju fizisko veselību, apvienojot patīkamo ar lietderīgo – pastaigu brīvā dabā un fiziskās aktivitātes. Vidēji 2,5 kilometrus garajos maršrutos tiks izvietoti informatīvi plakāti ar vingrojumiem veselības veicināšanai dažādām vecuma grupām, kurus izstrādājis fizioterapeits. 

Kampaņas „Aktīva ik diena!” sauklis ir „Tu esi radīts kustībai!”. Ikvienam cilvēkam ir jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai ilgtermiņā justos labi. Kampaņas ietvaros paredzēts sniegt praktiskus padomus, kā ikdienu padarīt fiziski aktīvāku, iekļaujot vecumam un dzīvesveidam piemērotas fiziskās aktivitātes, kuras neprasa lielus finansiālus ieguldījumus.

Kā arī aicināt visa vecuma iedzīvotājus iesaistīties fiziskajās aktivitātēs kopā ar saviem tuviniekiem, draugiem, bērniem, uzsverot, ka kopīgi sportojot ir vieglāk veidot un saglabāt savu, un iesaistīto cilvēku motivāciju, lai regulāri nodarbotos ar fiziskajām aktivitātēm. 

Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar informāciju par fiziskajām aktivitātēm, vingrojumiem, kā arī citu noderīgu informāciju, tiks izveidota jauna interneta vietne www.aktivadiena.lv.
Interneta vietnē būs iespējams apskatīt visus veselības maršrutus, dažādus vingrojumu kompleksus un daudz cita interesanta. 
Rudenī Eiropas Parlaments spriedīs par civilajiem bezpilota lidaparātiem jeb tā dēvētajiem droniem, kas patlaban ir ārkārtīgi populāri, tāpēc kļūst lētāki un pieejamāki ikvienam.

Sākotnēji lidojošās ierīces tika radītas izklaidei. Kā labs piemērs ir latviešu projekts AirDog, kas pārvērtis dronu par video operatoru, kas seko līdzi sportistam. 

Dronus iespējams izmantot arī lauksaimniecībā, pārraugot labības laukus, avārijas dienestos, ziņu aģentūrās, izmeklējumos vai pat tiesiskuma aizsardzībā. Droni ir lieliska ierīce, lai iegūtu nepieciešamo informāciju no grūti pieejamām vietām un automātiski pārvietotu pat nelielu kravu. 
Lidojošie bezpilota aparāti gan paver jaunus apvāršņus, gan rada jaunus draudus – kāds min lieku troksni, cits iejaukšanos privātajā dzīvē.

Septembrī Eiropas Parlamenta transporta komitejas deputāti balsos par šīm ierīcēm, līdz tam vēl tiks izlemti tieši ar drošību un privātumu saistīti jautājumi. Piemēram, ir atšķirība, vai šādu lidaparātu cilvēks lidina virs savas pļavas un filmē margrietiņas, vai izmanto rokkoncertā.  Tāpēc plānots noteikt ģeozonas, kur lidaparātu var pārtvert, bloķēt vai tiem  būs nepieciešama atļauja – tās ir lidostas, dažādi svarīgi objekti.

Taču vēl jādiskutē, kā lidaparāti neapdraudētu, piemēram, medicīnas helikopterus, kas bieži darbojas attālos reģionos. Jau tagad ES valstīs ir virkne tiesību aktu, kas nosaka, ka katram ir tiesības uz privātumu. Topošos  noteikumos vēl skaidrāk būs šie akti jāattiecina arī uz droniem.  Tāpat šobrīd  katra ES dalībvalsts atsevišķi nosaka regulējumu bezpilota lidaparātiem, taču drīzumā taps vienoti noteikumi, kas šos daudzos diskutablos jautājumus sakārtos.

Arī Latvijā vairāki uzņēmumi nodarbojas ar bezpilota lidaparātu veidošanu un izplatīšanu. Kompānija „FlyVision” ražo bezpilota lidaparātus mērniekiem, kā arī foto un video uzņemšanai. „FlyVision” īpašnieks Gvido Puķe uzskata, ka lidaparātu dalīšana grupās ir solis pareizā virzienā:
„Pirmajā kārtā ir jāsadala profesionāļi no hobija līmeņa pilotiem. Tur būs, teiksim, hobija līmenī pilotiem kaut kādi 15 punkti, kas viņam ir jāievēro. Tu nelidosi tur un tur, un tu nelidosi ar smagāku aparātu par tādu un tādu svaru. Otra lieta ir, ka mēs gribam, lai tas būtu sakārtots no tāda viedokļa - mēs varam doties pie apdrošināšanas kompānijas un veikt ne tikai civiltiesisko apdrošināšanu, bet arī KASKO apdrošināšanu, lai visi šie te lidaparāti būtu kaut kādā uzskaites sistēmā. Līdzīga sistēma, kā tas ir CSDD vai kas tamlīdzīgs.”

Vēl viena Latvijas bezpilotu lidaparātu izgatavošanas kompānija „Drone Technology” koncentrējas uz augstas klases bezpilota lidaparātiem, kuri nav domāti plašai publikai. Kompānijas pārstāvis Reinis Tocelovskis piekrīt, ka regulējums nozarē ir vajadzīgs:
„Līdzīgi, kā mēs vadam automobili, ir zināmi ierobežojumi - ir ātruma ierobežojumi, ir vecuma ierobežojumi, no kura vispār drīkst vadīt automobili. Un tieši tas būtu jāizdara, runājot par bezpilota lidaparātiem.”
Tocelovskis uzskata, ka tieši uz pilotu sagatavošanu būtu jāliek uzsvars jaunajā regulējumā. Tāpat būtu jādomā par apstākļiem, kādos atļaut lidot ar bezpilota lidaparātiem. Tomēr svarīgi būtu nepārspīlēt ar likumiem, lai nekavētu biznesa attīstību.
„Ir svarīgi sabalansēt, tātad, no vienas puses, lai šīs prasības nebūtu neadekvāti augstas un neierobežotu industrijas attīstību kā tādu; no otras puses, lai tiktu noteiktas tādas minimālās prasības, kas garantētu, ka netiks nodarīts nekāds zaudējums vai skāde, vienalga, mantai vai cilvēka veselībai un dzīvībai,” norāda Tocelovskis.

Ja arī Tev ir aktuāls jautājums par Eiropas Parlamentā lemtajiem jautājumiem, raksti: studija@radiotev.lv, meklēsim atbildes.
Aizvadīti sestie Smiltenes novada svētki, kuri šogad notika Variņos. Sev piemērotu izklaidi spēja atrast ikviens – svētku dalībniekiem bija iespēja darboties radošajās darbnīcās, iepazīt Smiltenes novada pagastus un to kolektīvus, pārbaudīt savus spēkus dažādās individuālajās un komandas sporta disciplīnās, kā arī baudīt lielisku koncertu un balli.

Smiltenes novada domes pārstāvji svētku ietvaros apbalvoja konkursa „Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2015” laureātus, nominācijās „Sakoptākā ģimenes māja pilsētas vai ciema teritorijā”, „Sakoptākā viensēta pagasta teritorijā”, „Sakoptākais uzņēmums” un „Vides elements vai „Odziņa””.

Atklājot svētkus, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis pauda prieku par uzsākto tradīciju – katru reizi novada svētkus svinēt citā novada pagastā. „Šī ir lieliska iespēja iepazīt Smiltenes novadu tuvāk, paviesojoties katrā pagastā,” sacīja G. Kukainis.
Paldies, ikvienam svētku dalībniekam un novada viesim par dalību Smiltenes novada svētkos! Uz tikšanos nākamgad!

1. augustā plkst. 15.00 pasākums "Tiekamies Palsmanē, kad vasara zied" pie Palsmanes kultūras nama. 
Būs aktīvi pozitīvs pasākums visu vecumu dalībniekiem "Jautrā sporta darbnīca". 
No plkst.16.00 līdz 18.00 kultūras namā izstāde "Mani deju svētki 2015".
Plkst. 22.00, brīvdabas deju placī, zaļumballe ar grupu "Ateljē". 
Latvijas meži lutina ar dažādām ogām, sēnēm un citiem labumiem, turklāt tā ir lieliska vieta atpūtai ar bērnu, ja vien esi sagatavojies. Mazo ekspertu skola dalās vērtīgos padomos, kas vecākiem būtu jāņem vērā.
 
Pirms došanās dabā jau laikus vajadzētu sākt bērnu norūdīt – veikt pastaigas ar basām kājām rasā, smiltīs un pa akmentiņiem, stiprinot imunitāti un veicinot izturību. Kopā ar bērnu var salikt arī kopīgu pārgājiena somu un izrunāt, kas būs nepieciešams, turklāt izveidot sarakstu un aicināt izsvītrot to, kas jau salikts līdzi ņemšanai. Jāizvēlas arī bērnam piegulošs, gaišs apģērbs un obligāti jāliek galvas sega; līdzi var ņemt krustnagliņas vai krustnagliņu eļļu, kas nedaudz atbaidīs odus un citus knišļus.
  
Mežs ir labākā vieta, kur bērnam iepazīt dabas burvību. Tādēļ kopā ar bērnu var vākt dažādas koku un augu lapas, ko pēc tam var izmantot herbārija vai “dabas grāmatas” veidošanai. Var pastāstīt par augiem, kas noder veselības uzlabošanai vai palīdz dziedēt dažādas kaites (piemēram, ceļmallapa noder nobrāzumiem). Pie reizes var arī iemācīt atpazīt kokus.
 
Savukārt, atgriežoties mājās, jāpārbauda, vai līdzi nav atnākušas arī ērces – tās var ienest mājās arī ar pļavu ziediem un augiem. No savāktajiem augiem un dabas materiāliem var izveidot gleznu par dienā piedzīvoto un redzētu, turklāt aicināt bērnu papildināt dabas materiālu krājumus. Vairāk uzdevumu un aktivitāšu laika pavadīšanai brīvā dabā meklē Mazo ekspertu skolas mājas lapā.
 
Mazo ekspertu skola ir Latvijas vecākiem domāts tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. 
Zonde "New Horizons" fiksējusi slāpekļa ledāju kustību uz Plutona, kuru pārvietošanās ir līdzīga ledāju kustībai uz Zemes.

Ledāju kustība fiksēta Tombo reģiona jeb Plutona tā sauktās „sirds” kreisajā daļā. Kā norādījuši NASA pārstāvji, līdz šim kas tamlīdzīgs redzēts tikai uz aktīvajām planētām, piemēram, uz Zemes un Marsa.

Visskaidrāk slāpekļa ledāju kustību var novērot "Sputnik" plato rajonā, kur pētnieki pamanījuši uz robežas starp gaišajiem un tumšajiem plankumiem ledāju pārvietošanai raksturīgu ainu. 

Jau vēstīts, ka NASA pirmajos izplatītajos Plutona fotoattēlos uz pundurplanētas virsmas atklājusi augstus ledus kalnus. Zonde uz Zemi pārraidījusi arī skaidrus Plutona pavadoņa Harona attēlus, kuros redzamas klintis un gravas, ieskaitot deviņus kilometrus dziļu kanjonu.

 Atzīmējot pasaules hepatīta dienu, no 27.jūlija līdz 1.augustam bez maksas varēs veikt B un C hepatīta testu.

Bezmaksas testi būs pieejami gan Rīgā, gan arī reģionos. Ērtāko testa veikšanas vietu iespējams sameklēt Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā

B un C hepatīta simptomi bieži ir nemanāmi līdz sākušās nopietnas veselības problēmas, kad ārstēšana ir daudz sarežģītāka un nopietnāka, tāpēc ārsti uzsver hepatīta testa nozīmi un aicina to veikt ikvienam.

Ar B un C hepatītu iespējams inficēties, lietojot kopīgus injicēšanas piederumus, tostarp šļirces, adatas, higiēnas piederumus, piemēram skuvekļus, zobu birstes,  ja netiek lietots prezervatīvs dzimumkontaktu laikā ar inficēto personu, ja nav pareizi sterilizēti instrumenti, arī skaistumkopšanas procedūru vai medicīnisko manipulāciju laikā, kā arī asins pārliešanas laikā. Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju.

Pret B hepatītu ir pieejama vakcinācija, ko apmaksā valsts un bērni to saņem vakcinācijas kalendāra ietvaros, savukārt no C hepatīta sevi var pasargāt, tikai ievērojot profilakses pasākumus.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka saslimstība ar akūtu B hepatītu samazinās un katru gadu tiek reģistrēti trīs līdz četri gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. 

Rihards Vālands Pamira kalnos sasniedzis Razģeļnaja virsotni, kas atrodas 6148 metrus virs jūras līmeņa. Šī Kirgizstānas kalnu virsotne bija daļa no Ļeņina smailes (7134m) augstkalnu ekspedīcijas, kurā Latvijas alpīnists bez kalnos zaudētā rokas bija plānojis uzkāpt sestdien, 25.jūlijā, taču veselības dēļ ekspedīcija tika pārtraukta.

Latvietis 10.jūlijā devās uz Centrālāziju, lai trīs nedēļu ilgā ekspedīcijā sasniegtu Pamira kalnu masīva ziemeļdaļā esošo Ļeņina virsotni, kura atrodas uz Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas. Par par godu 11.gadsimta persiešu zinātniekam un filozofam Avicennam 2006.gadā Tadžikistānā smaili pārdēvēja Ibn Sīnas vārdā. Taču pasaulē tā vairāk zināma pēc iepriekšējā nosaukuma.

Tieši Pamira kalnos 1991.gadā Rihards zaudēja kreiso roku, neuzmanīgi aizķerot akmeni, kas alpīnistu parāva zem tā. Pirms 24 gadiem roka tika sašķaidīta un palīdzības helikopters gaidīts vairāk nekā diennakti. Palikšana starp dzīvajiem bija vien dažu stundu jautājums, tolaik teikuši gan apkārtējie, gan mediķi.

Taču invaliditāte Rihardu nekad nav apturējusi. Viņš Monblānā virsotnē vedis gan neredzīgu cilvēku, gan tur stiepti invalīdu ratiņi. Vairākkārt lēkts ar gumiju un kalnos vestas alpīnistu grupas. 2015.gada jūlijā viņa mērķis bija Ļeņina smaile.
Cilvēki mainās augstumā virs 5000 metriem. Šajā augstumā viņi paliek reizē egoistiski un apātiski.

Rihardam bijusi sajūta, ka apkārt staigā dzīvi miroņi, kuros redzama vienaldzība uz visu: "ēd, jo vajag, bet negribas. Mainās vērtības." Pats viņš juties labi, nakšņots 5400 metru augstumā. Grūtākais kā invalīdam bijis ielīst un izlīst no telts, to nesaplēšot.  Ar vienu roku vajadzējis apģērbties, uzvilkt un novilkt dzelkšņus, tikt galā ar alpīnisma ekipējumu.

Sasniegtā Razģeļnaja virsotne (6148m) bija aklimatizācijas sastāvdaļa, pēc kuras iets atpakaļ lejā līdz 3600 metru augstumam, kur sākušās veselības problēmas. "Tur lejā man uz kakla piepampa limfmezgls un ārsts noņēma nost no trases," portālam lsm.lv no Kirgistānas pavēstīja kalnākāpējs, kurš ir apņēmības pilns nākamgad atgriezties šajā kalnā jau 54 gadu vecumā.

Kāpējiem grūtības sagādājušas daudzās plaisas un lavīnas, kuras atšķirībā no citiem gadiem itin bieži pārskrēja ceļu. Latvijas kāpējam divreiz paveicies, jo tajā brīdī centies nofilmēt dabas varenību. Savukārt, iekrītot plaisās, bīstamāks ir nevis pats kritiens, bet gan sniegs un ledus, kas kritiena brīdī uzgāžas uz galvas. "Vakar trīs parāva, bet beidzās veiksmīgi," tā par ceturtdien, 24.jūlijā redzēto lsm.lv pastāstīja Rihards Vālands.  

6148 metru augstumā teltis tiek aizpūstas un apraktas ar sniegu. Nāk citi kāpēji un ar dzelkšņiem sabradā, jo zem sniega neko neredz, alpīnistu skarbās dzīves ainiņas no Pamira uzbur Rihards, kura profesionālā darbība saistīta ar darba drošības normu ieviešanu Latvijas uzņēmumos. 
Foto: Riharda Vālanda personiskais arhīvs

Latvietim nejauši gadījies nonākt vienā no alpīnisma vēstures traģiskākajām lappusēm. Pastaigājoties 4,4-4,5 kilometru augstumā, Rihards pie leduskrituma tālumā pamanījis sarkanu punktu un padomājis, ka kādam no augšas noripojusi soma. Pēc 30 minūšu gājiena pavēries baiss skats ar bojāgājušo cilvēku atliekām un deviņdesmito gadu ekipējumu, apģērbu.

Viņa vietējais gids pārdzīvoja, ka nebija pabrīdinājis, jo domājis, ka latvietis tik tālu neaizklīdīs. Tieši pirms 25 gadiem, 1990.gada 17.jūlijā 6000 metru augstumā 40 alpīnisti vētrā zaudēja dzīvību, kad ledus siena aizslaucīja nometni. Šī joprojām tiek uzskatīta par vienu no lielākajām alpīnistu traģēdijām.

Autors Matīss Vecvagaris, lsm.lv 
Valmieras novada fonds, svinot savu 10 gadu jubileju, piedāvā ikvienam valmierietim un Valmieras viesim kļūt par Latvijā vēl nebijuša projekta dalībnieku. Valmierā tiks atklātas 3 publiski pieejamas klavieres, un organizēts pasākums "24 stundu klavierspēles maratons". Pēc atklāšanas, divu mēnešu garumā, klavieres brīvi varēs spēlēt ikviens garāmgājējs.

"24 stundu klavierspēles maratons" aizsāksies 25. jūlijā plkst. 17.00 pie Vidzemes Augstskolas. Tajā var pieteikties gan profesionāli, gan iesācēji klavierspēlē, kuri pusstundas garumā gatavi muzicēt klausītājiem. Aicināti arī instrumentālisti, kori, solisti un mūzikas grupas, kas spēlē klavieru pavadījumā. Pirmās divas maratona stundas skatītājus priecēs īpaši priekšnesumi, bet uz pārējo laiku ir brīva pieteikšanās šajā adresē.

Pasākuma tumšajās stundās būs iespējams ne tikai klausīties mūziķu izpildījumā, bet arī skatīties mēmā kino filmas uz lielā ekrāna. Pārējā laikā būs pieejamas galda spēles un laba mūzika.

Protams, pasākums nevar notikt bez Tavas palīdzības un ir vajadzīgs finansējums veiksmīgai projekta norisei. Tāpēc aicinām tieši Tevi kļūt par vienu no tā atbalstītājiem. Ieguldījums no Tevis parādīs, ka Tu vēlētos publiski pieejamas klavieres Valmierā un atbalsti vēl nebijušu mākslas pasākumu Latvijā.

Ideja aizgūta no projekta Play Me, I'm Yours, kas pirms 7 gadiem aizsākās Lielbritānijā uzstādot publiski pieejamas klavieres pilsētas iedzīvotājiem. Pateicoties idejai, tagad jau 50 pilsētās visā Pasaulē ir brīvi pieejamas klavieres. Par to kā publiskās klavieres tiek lietotas citviet, skatiet šajā adresē

Klavieres Valmierā no 25. jūlija atradīsiet pie Vidzemes Augstskolas, pie Dzirnavu ezeriņa, kas ir populāra pastaigas vieta un pie Valmieras mūzikas skolas, ar skatu uz Gauju. Visas trīs vietas ir saskaņotas ar pašvaldību un ir dota atļauja klavieru izvietošanai tajās.

Rudens un ziemas periodā vienas no klavierēm atradīsies Tautas Harmonijas Centra telpās blakus Vidzemes Augstskolai, par otrām klavierēm ir uzsāktas sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, par to izvietošanu Valmieras dzelzceļa stacijā, bet trešās klavieres ziemas perioda "apsaimniekotāju" vēl meklē. Ja klavieres savu skanīgumu nebūs zaudējušas, tās turpinās publiski priecēt valmieriešus un Valmieras viesus arī nākamgad.

Projekta izmaksu sarakstu skatīt šeit
5,69 sekundes Brazīlijas pilsētā Sanpaulu bija nepieciešamas, lai Fēlikss Zemdegs saliktu Rubika kubu un aizstāvētu savu pasaules čempiona titulu.

Jaunietis šobrīd ir iemantojis pasaules uzmanību ar savu talantu un veiklību, saliekot krāsaino 3x3x3 kubu, ko 1974.gadā izgudroja ungāru arhitekts Erno Rubiks.

Rubika kuba pasaules čempionāts pirmo reizi 1982.gadā notika Budapeštā, šogad tajā piedalījās 423 cilvēki no 41 valstīm. Ātrāk par sešām sekundēm to spēja salikt tikai Baltijas izcelsmes austrālietis Fēlikss Zemdegs. Rezultāts 5,69 sekundes no pasaules rekorda, kas pieder amerikānim Kolinam Burnsam (5,25s) atpalika tikai par 0,44 sekundēm. 

Pirmo kubu viņš nopircis 2008.gadā un 12 gadu vecumā iedvesmojies no "Youtube" video tā salikšanā. 19,73 sekundes ir pirmais neoficālais laiks, kurā viņš salicis Rubika kubu, tam sekoja 13,74 sekundes Jaunzēlandes čempionātā 2009.gadā. Pēc gada 2010.gadā viņš Melnburnas sacensībās pārsteidza ar savu pirmo pasaules rekordu - 9,21 sekundes, kas vēlāk tika vairākkārtīgi labots.

Ikdienā Zemdegs trenējas pat sešas stundas dienā, taču saka, ka tas jādara ar prieku bez sevis piespiešanas, citādi no tā nebūs gandarījuma.

Pasaules čempionātā notiek sacensības arī kuba salikšanā ar aizsietām acīm, kāju pirkstiem, kā arī lielāku kubu, piemēram, 6x6x6 un 7x7x7 salikšana.

Te var aplūkot video
 EP deputāti šonedēļ vienojušies sākt sarunas ar ES Padomi  par Pasažieru datu reģistru. Tas paredz uzglabāt starptautisko lidojumu pasažieru datus un palīdzēt drošības dienestiem izsekot teroristus un noziedzniekus.  Galvenie iebildumi ir par datu drošību, uz to norāda arī Eiropas Parlamenta Latvijas deputāte Inese Vaidere:

“Ir runa par datiem, ko ceļojumu pasažieri sniedz, kad rezervē biļetes. Tie ir 19 lauki: datums, lidojuma maršruts, maksāšanas līdzeklis, biļešu un kontaktinformācija, sēdvietas numurs, info par bagāžu. Tiek paredzēts uzskaitīt kādus paradumus, ko pasažieris lidojuma laikā lidmašīnā ēd un dzer. Tie ir ļoti personīgi dati, kurus paredzēts nodot citu valstu tiesībsargājošām institūcijām.”

Šobrīd datus glabā aviosabiedrības un pēc speciālu iestāžu lūguma tos var atklāt, bet tad jābūt ļoti spēcīgam pamatojumam. Jaunā sistēma paredzētu vispārēju datu bāzi par visiem attiecīgo valstu pilsoņiem, kur ceļo ar aviosatiksmi.

“Jau šobrīd ir spēkā datu apmaiņas sistēma ar ASV, Austrāliju, Kanādu. No 27 Eiropas valstīm pilnvērtīgi šī sistēma darbojas Apvienotajā karalistē, savukārt piecās valstīs – Francijā, Beļģijā, Dānijā, Zviedrijā un Nīderlandē sistēma darbojas testa režīmā.”

Tādas valstis kā Meksika, Argentīna, arī Sauda Arābija, Krievija, Apvienotie arābu emirāti  ir pieņēmušas šo sistēmu, bet Meksika ultimatīvi pieprasa dalīties ar šo informāciju. Meksikas piemēram vēlas sekot arī citas valstis. Daļa no valstīm neraisa uzticību, kā šie dati tiks izmantoti. 

“Sistēmai ir plusi – var atklāt noziedzību. Bet ir arī diskutējami jautājumi, piemēram, ja veido šādu sistēmu, vai veidot centralizētu vai decentralizētu, vai iekļaut  lidojumus Eiropā vai ārpus Eiropas.”

EP deputāti apņēmušies strādāt pie pasažieru datu reģistra direktīvas pabeigšanas līdz gada beigām.
Kā skaidro EP deputāte, parastajam pilsonim, varbūt, šādu datu aprite neko neizsaka. Taču šos datus var izmantot politiskajiem mērķiem, izsekošanai.
Facebook Draugiem Twitter Instagram