Režisors Uģis Olte un operators Valdis Celmiņš atgriezušies no Ziemeļkorejas ar materiālu, kas uzņemts divu dienu laikā grupas "Laibach" koncertos Phenjanā. Kā ziņots, slovēņu grupa "Laibach" ir pirmā rietumvalstu grupa, kura koncertējusi Ziemeļkorejā. Grupas koncerti notika 19. un 20. augustā.

Uzfilmēto materiālu nav paredzēts izrādīt kā reportāžu, bet iekļaut filmā par grupu. Tā paredzēta kā mākslas darbs, kas iet pāri robežām. Koncertu filmēšana notikusi ar "īsti dokumentālu piegājienu", lai parādītu tieši to, kā Ziemeļkorejā ir norisinājušies šie pirmie Rietumu mūzikas koncerti un ka grupa no Eiropas "spēj pārvarēt dzelzs priekškaru un ielauzties noslēgtajā Ziemeļkorejā".
Latviešu kino mākslinieki iepriekš filmējuši arī grupas mēģinājumus Slovēnijā, lai parādītu arī gatavošanos koncertiem.

Plānots, ka filmas veidošana varētu tikt noslēgta šī gada beigās vai nākamā gada sākumā. Filmu plānots izrādīt Latvijā un citās Eiropas valstīs, kā arī Ziemeļkorejā. Filma plānota kā Latvijas un Norvēģijas, iespējams, arī Horvātijas kopražojums. Tās scenārija autori ir Olte un Mortens Traviks. Finansējumu filmas tapšanai iepriekš piešķīris arī Nacionālais kino centrs.


Dismalande, kas rada iespaidu kā Disnejlendas ļaunais dvīņu brālis, apmeklētājā neradīs nekāda prieka, tieši pretēji – riebumu un vēlmi ātrāk to pamest. Bet tieši tāds “atrakciju parks” ir atvēries Londonā, kur par 3 britu mārciņām jeb gandrīz 5 eiro vari “izbaudīt”, kā tas ir – iziet cauri murgam!

Atrakciju parks radīts kā alternatīva prastajai, ar cukuru pārsātinātai banalitātei, kas ir parasta diena laukā ar ģimeni. Tā ir jauna pasaule, kas būvēta haosā, kur var paslēpties no visa. Tā vietā, lai barotu ar burgeriem, apmeklētājam tiek piedāvāts muzejs. Suvenīru veikaliņu parka autori nomainījuši ar bibliotēku. Parks sevī ietver pieaugušo tēmas, mokošu tēlainību un neiedomājamu daudzumu stroboskopa, kā arī dūmu efektus un lamāšanos. Teritorijā nav iespējams iekļūt, ja līdzi ir naži, krāsu baloniņi, narkotikas, kā arī advokāti no Volta Disneja korporācijas.

Īpatnējais atrakciju parks uzbūvēts slepeni, un to izdarījis mākslinieks, kas slēpjas zem pseidonīma Banksijs (Bansky). Ar viņu šajā projektā piedalījušies vēl vairāk kā 50 mākslinieku no visas pasaules, un tur atrodami visdažādākie brīnumi – sākot no miniatūrām ekspozīcijām, beidzot ar milzu apskates objektiem.

Dabas aizsardzības pārvalde izstrādājusi viedtālruņu lietotni "Dabas tūrisms", lai sniegtu informāciju par tūrisma iespējām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā.

Lietotne viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem būtiski atvieglos apskates objektu, piemēram, taku, skatu torņu atrašanu dabā, kā arī sniegs detalizētu informāciju par objektu pieejamību un citiem tūrisma pakalpojumiem. Lietotne ir pieejama četrās valodās (latviešu, lietuviešu, krievu un angļu), kas sniedz iespēju arī valsts viesiem brīvi iegūt informāciju par dabas tūrismu Latvijā. Tajā ietverta informācija par dabas takām, velo maršrutiem, kā arī laivošanas un putnu, dzīvnieku vērošanas iespējām, skatu vietām, platformām un torņiem, informācijas centriem un punktiem, kā arī autostāvvietām, sabiedriskā transporta iespējām, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām un citiem pakalpojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir populārs tūristu galamērķis visā pasaulē, arī Latvijā. Līdz šim galvenokārt informācija par atpūtas iespējām Latvijas dabā un nacionālajos parkos bija pieejama tikai mājaslapās un bukletos, bet ne mobilās lietotnes veidā. Taču, ņemot vērā tūristu informācijas izmantošanas paradumus, Dabas aizsardzības pārvalde, piesaistot finansējumu, radījusi mūsdienīgu rīku saudzīgai un izzinošai atpūtai dabā.

Lietotne bez maksas pieejama gan "iPhone", gan "Android" tālruņiem "App Store" un "Google Play" vietnēs. 

Pirmdien, 24.augustā, Ņujorkas laikmetīgās mūzikas interneta radiostacija "Q2" 24 stundas pārraidīs vienīgi latviešu mūsdienu klasisko mūziku īpašā latviešu mūzikas maratonā "24 Hours of Latvian New Music with "Jaunā mūzika: Latvijā"".

Maratonam varēs pieslēgties mājaslapā "www.wqxr.org/"Q2"" vai "www."Q2"music.org" un to klausīties visā pasaulē.

Maratona programmu ir sakārtojis tā mākslinieciskais vadītājs un iniciators "Q2" producents Alekss Ambrouzs, kuru interesē latviešu mūzika. Vairāku gadu garumā "Q2" stacija ir saņēmusi starptautiski izdotus latviešu mūsdienu mūzikas diskus, kā arī Latvijā ražotus diskus no Latviešu mūzikas informācijas centra, Latvijas Radio 3 "Klasika", latviešu koriem, vokālistiem, instrumentālistiem un citiem ansambļiem.

Maratona tehniskā puse esot strauji attīstījusies šovasar, taču ideja par to pakāpeniski veidojusies kopš 2011.gada marta, kad "Q2" tika intervēts komponists Pēteris Vasks. Vaska, Santas Ratnieces, Ērika Ešenvalda, Uģa Prauliņa, Riharda Dubras, Indras Rišes un daudzu citu latviešu mūsdienu komponistu mūzikas ieraksti, kā arī latviešu mākslinieku, koru un orķestru ieraksti esot bieži skanējuši "Q2" un tās filiāles kanālā "WQXR" atsevišķos raidījumos un tematiskās programmās.

24.augusta maratons būs pirmā reize kad latviešu laikmetīgā mūzika "Q2" stacijā skanēs nepārtraukti 24 stundas. Latvija ir trešā valsts pēc Polijas un Somijas, kura ir saņēmusi šādu atzinību. "Q2" maratona mājaslapā latviešu mūsdienu mūzika esot raksturota kā "dinamiska un krāsaina".

Par programmu rakstīts, ka tā "pārraidīs 21.gadsimta latviešu skaņumākslas intriģējošākos un spilgtākos paraugus no Pētera Vaska mūzikas ikoniskā majestātiskuma līdz Ērika Ešenvalda, Indras Rišes un Artura Maskata krāšņajām partitūrām un Jēkaba Jančevska, Raimonda Tigula un Santas Ratnieces izsmalcinātajām skaņu gleznām," norādījis laikraksts. Šo un citu latviešu komponistu skaņdarbu atskaņotāji būs valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija", jauniešu koris "Balsis", klavieru trio "Rix", kamerorķestris "Kremerata Baltica" un citi izpildītāji.

Pašlaik "Q2" staciju un tās filiālstacijas klausās vismaz 16 miljoni klausītāju.

Raidījums tiks atkārtots arī sestdien, 29.augustā.
Slovēnijas retro avangarda grupa "Laibach" vakar un šodien sniedz   koncertus Ziemeļkorejā, kļūstot par pirmo Rietumu rokgrupu, kas paviesojusies komunistiskajā valstī. 

Lai grupa varētu uzstāties, bijušas gadu ilgas sarunas  starp Phenjanu un norvēģu mākslinieku un režisoru Mortenu Traviku, kurš sagatavojis tūri.

Ziemeļkorejas mūziku un mūzikas grupas stingri uzrauga varasiestādes, lai gan ārzemju mūzika, it īpaši no Dienvidkorejas, kļūst arvien pieejamāka, pateicoties slepus ievestajiem pārnēsājamiem mūzikas atskaņotājiem un ierakstiem CD un USB atmiņas karšu formātā.
Un interesanti, ka Ziemeļkorejas galvaspilsētā Phenjanā notiekošos grupas koncertus filmēs Latvijas "Vides filmu studija".
. "Šobrīd vēl nav izkristalizējies, kāds tieši būs filmas formāts - dokumentālā vai koncertfilma. Pamatdoma ir vedot stāstu par fenomenu, kā grupa no Eiropas lauž dzelzs priekškaru, bet filmā būs arī daudz mūzikas", saka filmas veidotāji.

 "Vides filmu studija" iepriekš filmējusi videoklipu grupas "Laibach" dziesmai "The Whistleblowers" kas guvis starptautisku atzinību un atpazīstamību. 

 "Laibach" ir pasaulē vispazīstamākā slovēņu rokgrupa, taču bieži saņem pārmetumus par divdomīgi tulkojamas politiskas un nacionālistiskas simbolikas izmantošanu.
 Daži mūziķus sauc par fašistiem, taču citi ir pārliecināti, ka viņi savā daiļradē kritizē totalitārisma ideoloģiju.


Ministru prezidente Laimdota Straujuma pirmdien, 24.augustā,  dosies uz Briseli, lai tiktos ar lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu un runātu par Eiropas Komisijas turpmāko atbalstu Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem, kuri cietuši no Krievijas sankcijām.

Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.

*****************

Maskava grasās padarīt sarežģītākus noteikumus, kas Eiropas Savienības pilsoņiem būs jāievēro, ieceļojot Krievijas teritorijā.
Krievijas Federālā tūrisma aģentūra ("Rosturizm") piedāvājusi ieviest  identifikācijas metodi pēc  pirkstu nospiedumiem ES pilsoņiem. Iestādes vadītājs Oļegs Safonovs sacija, ka tā esot atbilde uz analoģisko un, pēc viņa teiktā, klaji nedraudzīgo ES soli.
Vienlaikus Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis atvieglot ieceļošanas noteikumus  Brazīlijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas - pilsoņiem.

******************

Ministru kabinets  atbalstīja ANO Vispārējās konvencijas par Kioto protokolu Dohas grozījumus, kas nosaka mērķus siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai līdz 2020.gadam.
Jāatgādina, ka Kioto protokols tika izveidots kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu. Tas tika pieņemts 1997. gada 11. decembrī Kioto, Japānā,  protokolu parakstījusi 191 valsts.

Dohas grozījumi tika izstrādāti jau pirms vairākiem gadiem. 
Dohas grozījumu oficiāla stāšanās spēkā ir viens no primārajiem ES mērķiem. 

Jūnijā grozījumi tika apstiprināti arī Eiropas Parlamentā, kur notika plašas debates.  Deputāti izteica atbalstu mērķiem, tomēr izskanēja arī nožēla, ka ES ir viena cīņā ar klimata pārmaiņām un ka lielāko piesārņojumu radošās valstis neizrāda aktivitāti grozījumu parakstīšanā.
Debatēs uzstājās arī Latvijas pārstāvis Krišjānis Kariņš, norādot, ka ES rada vien desmito daļu no kopējām emisijām. Līdz ar to pat gadījumā, ja Eiropa emisijas samazina līdz nullei, 50% mērķis joprojām netiks sasniegts. Viņš aicināja saprast, ka Eiropa viena pati nevar panākt negatīvo klimata izmaiņu mazināšanos. 

Dohas grozījumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinēs VARAM.
Daudziem autovadītājiem ir zināmas tādas vietas uz ceļiem, kur regulāri notiek avārijas. Šīs vietas tiek definētas kā melnie punkti. Kamēr citās Eiropas valstīs par bīstamiem krustojumiem brīdina ar speciālu ceļa zīmi “melnais punkts”, tikmēr Latvijā šāda ceļa zīme nemaz Ceļu satiksmes noteikumos (CSN) nav paredzēta. Pie mums melnos punktus cenšas likvidēt, aicinot vadītājus samazināt atļauto braukšanas ātrumu, aizliedzot veikt pagriezienus vai rekonstruējot krustojumus.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem ir 58 melnie punkti. Labā ziņa ir tāda, ka pēdējo gadu laikā bīstamo vietu skaitam ir tendence samazināties.
Pirms trīs gadiem Latvijā bija 68 melnie punkti, bet pirms sešiem gadiem pat 174.

LVC skaidro, ka par melno punktu tiek definēta vieta, kur trīs gadu laikā ir notikuši vairāk nekā septiņi ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem trijos ir gājuši bojā cilvēki.
Bīstamo vietu mazināšana nav ātrs un lēts process, jo nereti nākas pārbūvēt visu krustojumu. Šogad tiekot strādāts pie 10 melno punktu likvidēšanas.

Viens no melnajiem punktiem ir uz Ventspils šosejas ar Tukuma autoceļu, tur ir plānota rotācijas apļa izbūve. Medemciemā uz Jelgavas šosejas joprojām ir atļauts kreisais pagrieziens, bet, visticamāk, jau nākamgad tur tiks veikti pārbūves darbi, pagrieziens tiks likvidēts.
Nupat kā drošāks padarīts kāds krustojums uz Tallinas šoseja pirms Ādažiem, kur ticis aizliegts kreisais pagrieziens, braucot virzienā no Rīgas. Šī ceļa malā atrodas gan kokaudzētava, gan privātmāju ciemats.

Lielā daļā gadījumu bīstamību uz ceļiem rada nevis pats krustojums, bet apstāklis, ka autovadītāji neievēro CSN. Daudzos gadījumos šā iemesla dēļ ar ceļa zīmju nomaiņu melnā punkta likvidēšanai ir par maz. 
Atsevišķās vietās drošību uz ceļa šogad izdevies uzlabot, uzstādot stacionāros fotoradarus. Tomēr daudziem krustojumiem līdz rekonstrukcijai vēl kāds laiks būs jāpagaida, jo cīņa ar melno punktu likvidēšanu notiek pakāpeniski daudzu gadu garumā.

Autori: Uldis Birziņš, LTV
30.augustā  Vidzemes koncertzālē "Cēsis" notiks Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas rīkotais Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncerts "Vidzemes talanti".

Koncertā piedalīsies 18 Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi un konkursu laureāti no Jaunpiebalgas, Cēsīm, Limbažiem, Madonas, Ogres, Smiltenes, Staiceles un Valmieras. Jaunie talanti uzstāties kopā ar Vidzemes kamerorķestri un diriģentu Andri Veismani. 

Koncertā būs dažādu instrumentu - vijoles, klarnetes, marimbas, čella, klavieru, flautas, akordeona, tubas, fagota, mežraga, vibrafona, saksofona - spēle.

Aranžijas solo instrumentiem ar orķestri rakstījis Starptautiskās "Sinfonia Baltica" prēmijas laureāts, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas skolotājs un komponists Andris Riekstiņš.

Jauno mākslinieku un kamerorķestra izpildījumā būs dzirdami J.Mediņa, E.Mlinarska, J.S.Baha, V.A.Mocarta, I.Berkoviča, G.F.Hendeļa, J.Haidna un citu komponistu skaņdarbi.

 Daudzās ģimenēs mācību gada sākums tiek atzīmēts, dodoties svētku pusdienās vai vakariņās. Lai palīdzētu ar skolas lietu iegādi SOS ciematos dzīvojošām ģimenēm, ap 30 restorānu un kafejnīcu šogad nolēmušas iesaistīties īpašā labdarības akcijā. "Ēd brašāk - palīdzi knašāk!". Restorāni, kuri piedalās akcijā, apņēmušies 10% no saviem svētku dienas ieņēmumiem ziedot SOS bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam un sagatavošanai skolas gaitām.

Šīs labdarības akcijas idejas autors ir Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons, kurš jau ilgus gadus ir labos draugos ar restorānu "Vairāk Saules" šefpavāru Endiju Bērziņu. Jau iepriekš abiem bijusi laba sadarbība, organizējot mazāka apmēra akcijas, taču šogad bijusi iecere iekustināt labdarībā ar citus kolēģus. Pavārs kopumā uzrunājis ap 60 pazīstamāku un mazāk pazīstamu ēstuvju šefpavārus. Pagaidām akcijai ir atsaukušies amata brāļi no aptuveni 30 restorāniem un kafejnīcām Rīgā, Jūrmalā, Valmierā, Jelgavā un Mārupē.

Ja kādam rodas interese piedalīties akcijā, to vēl var pagūt izdarīt, piesakoties SOS bērnu ciematu asociācijā.

6. augustā šefpavārs Endijs Bērziņš uz īpašām brokastīm bija ielūdzis gan savus kolēģus - Mārtiņu Sirmo, Lauri Aleksejevu, Andri Rūmīti, Valteru Zirdziņu, Kasparu Jansonu un Māri Jansonu, gan mediju pārstāvjus un arī sešus bērnus no Valmieras SOS ciemata. Tieši šie bērni bija uzaicināti pabrokastot ar zināmajiem pavāriem, jo visiem ir pastiprināta uzmanība par ēst gatavošanu. Viens no SOS bērnu ciemata puišiem jau apgūst pavārmākslu.

Akcijā "Ēd brašāk - palīdzi knašāk!" piedalīsies restorāni : "Vairāk Saules", "3 prir", "Bibliotēka Nr.1", "Valtera restorāns", "36. līnija", "Hercogs", "Muusu", "K.I.D.", "Fazenda", "Mercato", "Ostas Skati", "Mazā Kaņepe", "Stock Pot", "BBārs", "Neptūns", kafejnīcas "Annas Dārzs", "Austra" un "Lapsas māja", kā arī kafejnīca "Jauna Saule" un restorāns "Rātes Vārti" Valmierā. 
Eiropas Parlamentam ir viens no pasaulē lielākajiem mutiskās tulkošanas dienestiem. Tulkiem ir nozīmīga loma EP darbā. Ja sākotnēji Eiropas Kopienas oficiālās valodas bija tās četru dibinātājvalstu valodas -- vācu, franču, nīderlandiešu un itāļu, tad tagad ikdienas darbs norit 24 valodās, radot 552 valodu kombinācijas.

Papildus oficiālajām valodām saziņa bieži notiek kandidātvalstu valodās, kā arī krievu, ķīniešu, arābu, japāņu u.c. valodās.

Tāpēc EP vajadzīgi tulki – vēl līdz 1.septembrim var pieteikties pastāvīgam darbam ES institūcijās.

Tāpat ir sākusies pieteikšanās praksei Eiropas Parlamentā! Augstskolu absolventi var papildināt zināšanas, taču pats aizraujošākais – klātienē izprast un piedzīvot, kā darbojas ES, tās institūcijas. Jāpiebilst, ka ir arī konkurētspējīga stipendija. Prakses iespējas arī Eiropas Parlamenta informācijas birojā Rīgā.

Praksei var pieteikties augstskolu absolventi, ir arī vietas jauniešiem, kas nupat beiguši vidusskolu, un arī cilvēki ar funkcionāliem vai attīstības traucējumiem var meklēt savu prakses vietu. Prakses vietu ik gadu iekāro 25000 cilvēku, taču reāli apstiprinājumu saņem ap 600. 

Ideālā praktikanta trīs nepieciešamās īpašības raksturo Alans Krespinets, kas atbild par informācijas apriti ar praktikantiem: “Praktikantam jābūt daudzpusīgam, jāspēj izrādīt iniciatīvu un arī jāspēj strādāt komandā.”

Prakse, protams, negarantē vietu darbam EP, taču, kā arī mums iepriekšējos raidījumos stāstījuši vairāki praktikanti, tā ir nenovērtējama pieredze.

Visērtāk visu informāciju var iegūt EP mājas lapā vai apmeklējot “facebook” kontu: Eiropas parlaments Latvijā. 

18.augusts – tikai 1201. gadā - bīskaps Alberts ieliek pirmo pamatakmeni Rīgas pilsētas pamatos, līdz ar to tiek uzskatīts, ka tā dibināta tieši šajā datumā.

Daži fakti par R'īgu:

Kad Gustavs II Ādolfs iekaroja Rīgu (1621), Rīgai bija vairāk iedzīvotāju un spēcīgāka ekonomika nekā Stokholmai.

Skatoties Rīgas vēsturē redzams, ka kādreiz pie Vecrīgas atradās Rīgas osta.

Tāpat nez vai daudzi zin, ka viens no pirmajiem tankiem tika izgatavots Rīgā (1914-1915).

19.gs. beigās Rīgas Doma ērģeles bija lielākās ērģeles pasaulē. Mūsdienās tās tiek uzskatītas par vienu no pasaulē vērtīgākajām un vēsturiskajām ērģelēm.

17.gs. beigās Pētera baznīcas tornis bija augstākā koka konstrukcija pasaulē.

Tūdaļ Rīgas tuvumā būvēs ātrvilcienu, bet vēl tikai 1852. gadā Rīgā parādījās pirmais zirgu omnibuss. Viens brauciens zirgu omnibusā maksāja 10 kapeikas, bet brauciens uz omnibusa jumta maksāja 5 kapeikas. 

Rīgas īsākā iela ir Atgriežu iela, kas ir 30 metrus gara. Tā atrodas pie Saeimas deputātu frakciju un komisiju ēkas. 

Bet šaurākā Rīgas iela ir Rozena iela, kas atrodas pie 1991. gada barikāžu muzeja. 

Viens no Rīgas simboliem - Laimas pulkstenis tika uzbūvēts 1924. gadā ar praktisku nolūku - ļaut rīdziniekiem ierasties darbā precīzi laikā. 1936.gadā pulksteni izdekorēja ar valsts lielākā saldumu ražotāja "Laima" nosaukumu un logotipu. Pēc Otrā pasaules kara ilgus gadus pulkstenis tika izmantots kā politiskās informācijas stends. 1999. gadā "Laimas" pulkstenim veica pilnīgu rekonstrukciju, atjaunojot tādu izskatu, kāds tas bija trīsdesmitajos gados. Tagad laukums pie Laimas pulksteņa ir viena no populārākajām tikšanās vietām gan rīdzinieku, gan Rīgas viesu vidū.


Ķemeru Nacionālajā parkā sestdien, 22.augustā, notiks siena talka.

Pasākuma laikā paredzēts savākt nopļauto zāli, krūmus un atvases, bet atpūtas brīžos varēs klausīties speciālistu stāstījumā par apkārt esošajām dabas vērtībām un to nozīmi. Būs arī tematiskas radošās darbnīcas bērniem un talkai atbilstoša maltīte brīvā dabā.

Talkas retu un aizsargājamu biotopu kopšanai, iesaistot plašāku sabiedrību, Ķemeru Nacionālajā parkā tiek rīkotas jau trešo gadu. 
Uzņēmējdarbības veicināšanai un apdzīvotības saglabāšanai lauku apvidos būs pieejami 126,636 miljoni eiro.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt investīcijas publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbību un apdzīvotības saglabāšanos.

Prioritāri atbalstīs objektus, kas ļauj veicināt lauksaimniecības uzņēmējdarbības konkurētspēju attiecīgajā teritorijā, lai nodrošinātu efektīvāku ceļa infrastruktūras attīstību un ievērotu vietējo uzņēmēju intereses.

 Atbalstu varēs saņemt 110 novadu pašvaldības.
Pasākumam paredzētais publiskais finansējums ir 126,636 miljoni eiro, un atbalsta apmērs vienam atbalsta pretendentam nepārsniedz četrus miljonus eiro, kas tiek noteikts ievērojot aprēķina metodiku ar šādu proporciju - pašvaldības kopējais grantsceļu garums (40%), reģistrēto lauksaimniecības dzīvnieku skaits (30%) un laukaugu platība (30%).
Vasaras noslēgumā un līdz mācību gada sākumu satiksme kļūst intensīvāka. Mazo ekspertu skola atgādina vecākiem pamatnosacījumus, pārvietojoties ar bērnu uz ceļa ar kājām, automašīnu vai velosipēdu.
 
Kājāmgājējiem
  •  Stāsti bērnam par ceļu satiksmes noteikumiem. Iepazīstini ar luksofora krāsām, gājēju pāreju u.c. svarīgiem faktoriem. Iemāci mazajam, pie kuras krāsas drīkst šķērsot ielu, kā arī – kurā vietā drīkst pāriet ceļam. Norādi, ka būtiski ir atstarotāji uz apģērba vai mugursomas.[/*][*] Rādi piemēru! Atceries, ka bērns mācās vecāku paradumus. Nepārkāp noteikumus viņa klātbūtnē. Tāpat arī nemēģini pārskriet pāri ielai tuvu braucošai mašīnai. Bērns līdzīgā gadījumā var neaprēķināt pareizu attālumu līdz transportlīdzeklim un pakļūt zem tā.[/*][*] Pastāsti bērnam, ka jāizvairās no spēlēšanās tuvu ceļam. Māci, ka rotaļlietas nav tik svarīgas kā dzīvība! Nav vērts skriet pakaļ bumbai skrituļdēlim uz ceļa, iepriekš nepārliecinoties par drošību. Ja kāda rotaļlieta gadījusies uz ceļa, labāk palūgt pieaugušo to paņemt.[/*]
 
Pārvietojoties ar automašīnu
  •  Bērnu automašīnā pārvieto vienīgi speciālā autokrēsliņā, kas atbilst bērna augumam un svaram. Nostiprini to pareizi – ar drošības jostu.[/*][*] Novērs bērna “dauzīšanos” mašīnā! Piedāvā kādu uzdevumu, piemēram, emociju kartītes.[/*][*] Brauciena laikā atļauj turēt rokās mantiņas, ar kurām nevar savainoties. Nedod koka klucīšus vai plastmasas rotaļlietas ar asiem stūriem vai malām.[/*][*] Ēdienus un dzērienus dod tikai apstājoties. Ja bērns lūdz padzerties vai kaut ko apēst, obligāti apstājies.[/*]
 
Izbraucienā ar riteni vai skrituļdēli
  •  Sagatavo inventāru. Obligāta prasība ir ķivere, braucot ar skrituļdēli vai skrituļslidām – arī elkoņu, plaukstu un ceļu sargi.[/*][*] Pārvietojoties ar skrituļdēli vai skrituļslidām, svarīgs ir gluds asfalts. Iespējams, laba doma ir ļaut bērnam apgūt skrituļošanas vai skeitošanas prasmes profesionāla skolotāja vadībā.[/*][*] Raugies, lai velosipēds ir aprīkots ar nepieciešamajiem signāliem un gaismām. Velosipēda priekšā jābūt baltas gaismas lampiņai, aizmugurē – sarkanai.[/*][*] Pārdomā maršruta izvēli un paturi mazo redzes lokā. Nebrauc ar mazo garus un sarežģītus posmus pa lielceļa nomali vai autoceļiem ar lielu satiksmes intensitāti.[/*][*] Vienmēr ņem līdzi ūdeni. Atūdeņošanās it sevišķi bīstama ir karstās un saulainās dienās.[/*][*] Atceries! Bērnam no 7 gadu vecuma atļauts braukt ar velosipēdu pa ietvēm un velosipēda ceļiem, brauktuvi vai ceļmalu tikai kopā ar pilngadīgas personu. 7-10 gadu vecumā var mācīties braukt pagalmā, parkā, stadionā vai uz ielas pieaugušo klātbūtnē. Tikai no 10 gadu vecuma var kļūt par pilntiesīgu velosipēda vadītāju, ja sekmīgi nokārtots vadītāja eksāmens.[/*]
Konstruktora "Lego" salikšana pēc instrukcijas apspiež radošumu, noskaidrots jaunā amerikāņu un norvēģu zinātnieku pētījumā.

Eksperimenta dalībnieki bija sadalīti divās grupās. Pirmajai tika iedota instrukcija, kurā soli pa solim parādīta konstruktora salikšana, savukārt otra grupa varēja izveidot no "Lego" klucīšiem to, ko paši vēlējās. Pēc tam eksperimentā iesaistītajiem tika doti vairāki radoši uzdevumi, ar kuriem ievērojami labāk tika galā otrā grupa.

"Ir bijuši vairāki pētījumi par to, kas veicina jaunradi. Mūsējais ir starp nedaudziem pētījumiem, kurā mēģināts noskaidrot, kas to ierobežo," norāda norvēģu pētniece Mārita Gunnešena Engesete. "Mēs secinājām, ka skaidra uzdevuma definēšana var kavēt radošo domāšanu tālāko uzdevumu risināšanā." "Lego" apgalvo, ka kompānijas ražotie klucīši attīstot bērnos radošumu. Taču vecāki arvien biežāk sūdzas, ka komplekti ierobežojot bērnu iztēli, jo tiem pievienotas ļoti detalizētas salikšanas instrukcijas.

Pētījuma autori "Lego" konstruktora būvēšanu pēc instrukcijas salīdzina ar kādas problēmas risinājuma meklēšanu "Google" tā vietā, lai izdomātu to pats. "Uzņēmumu vadītājiem un likumdevējiem jāizglītojas par to, kā vienveidīgu uzdevumu veikšana var traucēt radoša darba veikšanai. Tāpat arī skolēnu un studentu standartizētie kontroldarbi, kuros ļoti konkrēti definēti uzdevumi, var būt šķērslis radošai domāšanai," teikts akadēmiskajā žurnālā "Journal of Marketing Research" publicētajā pētījumā.

Sausā laika ietekmē Eiropas ziemeļu un austrumu daļā, tostarp Latvijā, pieaug ugunsbīstamība, brīdina sinoptiķi. Līdz ar to Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājumu par augstu ugunsbīstamību, kas vietām sasniedz ceturto klasi no piecām,izsludinājis visos valsts reģionos.

Latvijas Valsts meža dienests jau no 25. aprīļa noteicis ugunsnedrošo laikposmu mežos. Uzturoties mežos un purvos, aizliegts nomest degošus sērkociņus, izsmēķus un citus gruzdošus priekšmetus, kurināt ugunskurus, dedzināt atkritumus, braukt pa mežu un purvu ārpus ceļiem ar mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā arī aizliegts veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku. Valsts meža dienesta statistika liecina, ka lielākais ugunsgrēku skaits Latvijā katru gadu ir Rīgas un Pierīgas mežos, otra problemātiskākā vieta ir meži Daugavpils apkaimē. Šajos mežos ir visvairāk ogotāju un sēņotāju, un viens no galvenajiem ugunsgrēku izcelšanās iemesliem ir bezatbildīga smēķēšana.

Saskaņā ar sinoptiķu prognozi tuvākajā nedēļā nokrišņu nebūs ne Skandināvijā, ne Baltijas valstīs, ne Baltkrievijā, ne Krievijas rietumos un Ukrainas centrālajā daļā, līdz ar to sausums un ugunsbīstamība pastiprināsies.



Turpinās uzņemšana SIVA Koledžā un Jūrmalas profesionālajā vidusskolā, kurā par valsts budžeta līdzekļiem cilvēkiem ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti iespējams apgūt kādu no 18 profesionālās izglītības programmām, piemēram, informācijas tehnoloģijas, metālapstrāde, ēdināšanas pakalpojumi un citas.

Mācoties Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai studējot koledžā, personām ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti valsts apmaksā ne tikai izglītības programmu apguvi, bet arī nodrošina speciālistu (piemēram, ārsta, psihologa, ergoterapeita u.c.) konsultācijas un nodarbības, dažādas veselību veicinošas procedūras, autovadīšanas apmācību, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem - surdotulkošanu sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību -, kā arī dzīvošanu dienesta viesnīcā un ēdināšanu. Būtiski, ka izglītības programmās iekļauta arī prakse, kuru palīdz organizēt SIVA speciālisti.

2015./2016.gadā uzņemšana Jūrmalas profesionālajā vidusskolā notiek 11 izglītības programmās, lai iegūtu šādas kvalifikācijas - datorsistēmu tehniķis, pavārs, pavāra palīgs, konditora palīgs, rūpniecības komercdarbinieks, tirdzniecības zāles darbinieks, elektrotehnikas montētājs, montāžas darbu atslēdznieks, informācijas ievadīšanas operators, uzskaitvedis, palīgšuvējs, veļas mazgātājs un gludinātājs, kā arī apdrukas tehnoloģijas. Mācību ilgums Jūrmalas profesionālajā vidusskolā ir atkarīgs no izglītības programmas no 480 stundām informācijas ievadīšanas operatoriem līdz četriem gadiem datorsistēmu tehniķiem. Bez izglītības ierobežojuma iespējams apgūt divas profesionālās tālākizglītības programmas - konditora palīgs un veļas mazgātājs un gludinātājs.

2015./2016.gadā uzņemšana SIVA Koledžā notiek septiņās programmās - grāmatvedība un nodokļi, mārketings un tirdzniecība, cilvēku resursu vadība, viesnīcu servisa vadība, informācijas tehnoloģijas, lietišķo sistēmu programmatūra un tulkošana - surdotulka kvalifikācijas iegūšanai. Studiju ilgums ir no 2 - 3,5 gadiem pilna un nepilna laika klātienē. Surdotulka programma ir īpaša, jo tajā par valsts budžeta līdzekļiem iespējams studēt jebkuram interesentam pēc vidējās izglītības iegūšanas ar sekmīgiem centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā, un nokārtojot profesionālās piemērotības specialitātē pārbaudījumu.

Pirms mācību uzsākšanas cilvēkiem ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti jāveic profesionālās piemērotības noteikšana. Tās laikā tiek veiktas konsultācijas ar speciālistiem un dažādi testi, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko izglītības programmu atbilstoši katra individuālajām vēlmēm, veselības stāvoklim un iepriekšējām zināšanām. Profesionālās piemērotības noteikšanas process ilgst līdz 10 dienām, kuru laikā par valsts budžeta līdzekļiem tiek nodrošināta arī ēdināšana, dzīvošana dienesta viesnīcā (ja nepieciešams) Jūrmalā un surdotulkošana personām ar dzirdes traucējumiem sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību.

Vairāk informācijas iespējams iegūt SIVA mājaslapā vai pa tālruņiem 67811750 (Profesionālās piemērotības noteikšana), 67811757 (SIVA Koledža) un 67811705 (Jūrmalas profesionālā vidusskola).
22 dažādu profesiju un vecumu vācieši sapratuši, ka dzīve mūsdienu sabiedrībā viņiem šķiet pārāk neciešama, tāpēc gluži kā pirmatnējas kopienas locekļi pārcēlušies uz pamestu lauku ciematu Odrincos Bulgārijā netālu no Grieķijas robežas.

Kompānija ir visai daudzveidīga - tajā ir gan bijušais kompānijas IBM konsultants, kāds mākslinieks no Luksemburgas, kurš ir arī santehniķis, bijusī bērnu aukle un daži pensionāri. Viņu līderis pašpasludināts šamanis Jurgens Hummess ir 57 gadus vecs galdnieks no Menhenglabdahas, kurš slimības laikā redzējis vīzijas un tagad apguvis spējas ar dažādām zālītēm dziedināt cilvēkus.

Bijušais IBM konsultants Štefans Gumbričs aģentūras ‘Reuters’ žurnālistiem pastāstījis, ka pametis gan darbus, gan draudzeni, lai uzsāktu jaunu dzīvi, kurā „nobremzētu smadzenes, kas mūsdienu pasaule ir nemitīgā joņojumā”. Daži no viņiem jau bija mēģinājuši dzīvot ārpus mūsdienu sabiedrības, taču iepriekš vienmēr bijuši dažādi traucēkļi. Tad kompānijas kodols Hummesa vadībā meditējuši pie kartes un izvēlējušies Bulgāriju.

Tāpat kā no citām Balkānu valstīm arī no Bulgārijas daudzi cilvēki devušies labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, un pirms šīs kopienas ierašanās šī gada maijā Odrincos dzīvojuši tikai pieci cilvēki. Ciematā jau daudzu gadus nav elektrības, bet šis šķietamais trūkums šī stāsta varoņiem bijusi papildu motivācija, kāpēc pārcelties tieši uz šo vietu. Vienīgais, kas Odrincos ir lielā daudzumā, ir kazas – šobrīd to esot 230, un vācieši tās izmanto piena iegūšanai un arī kā dzīvo darbaspēku. Pagaidām Odrincos gandrīz visas ēkas ir grausti, bet kopienai ir plāni daudz ko salabot, lielākoties tāpēc, lai optimizētu pārtikas ieguvi un apstrādi. 


Divi Vācijā dzīvojoši jaunieši Krišjānis un Madara ar velosipēdiem apceļojuši Latvijas pierobežu, 17 dienās pieveicot 1764,9 kilometrus. Arī turpmāk viņi apņēmušies vismaz vienu mēnesi gadā ceļot pa savu dzimto zemi.

Paņemt Latviju plaukstās un apskatīt Tēvu zemi no iepriekš neredzētas puses, tā jaunieši raksturo divās vasarās paveikto. Pērn apceļota aptuveni puse no Latvijas pierobežas - Vidzeme un Latgale, šovasar atlikusī daļa pa Zemgali un Kurzemi.
Brauciens 40 grādu temperatūrā sācies Rundālē, pēc tam virzījies caur Eleju dienvidrietumu virzienā uz Rucavu. Tālāk caur Liepāju un Ventspili līdz Kolkai, ceļojumu noslēdzot Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Visvairāk atmiņā jaunajiem ceļotājiem palicis Papes savdabīgums un jūra, kura katrā vietā izskatījusies citādāka.

Abos braucienos pieveikti 1764,9 kilometri, uz Latvijas ceļiem aizvadot 102 stundas un 21 minūti, pārvietojoties ar vidējo ātrumu 17,24 kilometri stundā. Lielākoties nakšņots teltīs, priecējusi arī draugu un paziņu pievienošanās atsevišķos ceļa posmos. Skumdina vienīgi autovadītāju attieksme, traucoties garām lielā ātrumā vai grants ceļos atstājot jauniešus putekļu mākoņos. Taču tas viņus neatturēs no skaistās Latvijas dabas baudīšanas arī turpmāk.

Uldis Birziņš, Latvijas Televīzija


Latvijas Nacionālā bibliotēka sākusi sadarbību ar interneta tehnoloģiju uzņēmuma "Google" elektronisko muzeju jeb kultūras institūta digitālo platformu. Sadarbības rezultātā "Google" elektroniskajā muzejā šobrīd ir iespēja virtuāli apskatīt LNB izstādes "Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem" attēlus, kas Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 2014. gada rudenī bija eksponēti Gaismas pilī.

Digitālajā izstādē iespējams aplūkot unikālus vēsturiskos materiālus no LNB krājuma - Rīgas kartes, dokumentus, zīmējumus un fotogrāfijas no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, piedāvājot daudzveidīgu un netradicionālu ieskatu piecās tematiskajās jomās, kas veidoja Rīgas vaibstus pirms Pirmā pasaules kara. Minētās tēmas ir "Pilsēta aug", "Rīdzinieki ir tik dažādi", "Rīdzinieki piedalās politikā", "Rīgai 700" un "Rīgas spožums un ēnas".

Ekspozīcija ir mēģinājums ielūkoties dinamiskajā, daudzveidīgajā, etniski un kultūras ziņā raibajā pilsētas dzīvē līdz 1914. gadam, kad Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. 19. gadsimta Rīgas stāsta noslēgums - cezūra, skaļš un asiņains, bēgļu ceļiem piepildīts klusuma periods, kad metropole pie Daugavas krastiem sastingusi nāves bailēs un rīdzinieku sāpēs. Izstāde noslēdzas ar lappusi no kādas skolnieces dienasgrāmatas, kurā lasāms: "1914. gada 20. jūlijs. Vācija pieteica Krievijai karu."

Virtuālā ekspozīcija latviešu valodā pieejama šeit, bet angļu valodā - šajā saitē.

"Google" kultūras institūts radīts, lai interneta lietotājiem dotu iespēju baudīt mākslas bagātības, pētīt vēsturiskiem notikumiem veltītas izstādes, neklātienē izstaigāt muzejus, kā arī skatīt antīkās un modernās pasaules arhitektūras pieminekļus. Tādējādi šie materiāli ne tikai kļūst pieejami mūsdienu cilvēkiem, bet tiek saglabāti arī nākamajām paaudzēm. Jau ziņots, ka arī daļa no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas aplūkojama tiešsaistes "Google" kultūras institūta platformā.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) līdz 9.septembrim īstenos sociāli izglītojošo kampaņu "Atmet BEZdarbību!", kuras mērķis ir motivēt jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, izmantot iespēju īsā laikā bez maksas apgūt kādu profesiju.

Kampaņa vienlaikus norisināsies visā Latvijā. Tās laikā tiks īstenota aktīva komunikācija digitālajā vidē, tostarp sociālajos tīklos.

Projekts "Jauniešu garantija" ļauj apgūt vairāk nekā 100 darba tirgū pieprasītākās profesijas bez maksas īsā laika periodā - gada vai pusotra gada laikā. Tāpat var iegūt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, bez maksas dzīvot dienesta viesnīcā un gūt apmaksātus ceļa izdevumus prakses laikā.

Projekta "Jauniešu garantija" laikā jauniešiem tiek nodrošināta prakse dažādos Latvijas uzņēmumos, kur ir iespēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē, tā gūstot darba pieredzi, kas palielina iespējas atrast darbu un saņemt konkurētspējīgu atalgojumu mācību noslēgumā.

Jaunieši jau septembrī var sākt mācības vairāk nekā 100 darba tirgū pieprasītās profesijās. Populārākā profesija šajā uzņemšanā ir pavārs, kura kvalifikāciju var iegūt desmit profesionālās izglītības iestādēs vai to filiālēs. Septiņās izglītības iestādēs plānots sagatavot grāmatvežus un autoatslēdzniekus, savukārt sešās izglītības iestādēs - galdniekus, konditorus un restorānu pakalpojumu speciālistus. Kopumā jaunieši var izvēlēties apgūt kādu sev tīkamu profesiju vairāk nekā 40 profesionālās izglītības iestādēs vai to filiālēs visā Latvijā.

Projekta "Jauniešu garantija" izglītības programmās mācības var uzsākt jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nav nodarbināti un nemācās, tostarp neapgūst pilna laika studiju programmas. Dokumentus izvēlētajā izglītības iestādē var iesniegt līdz vasaras beigām.
Ņemot vērā vairākus faktorus, iedzīvotājiem pašiem būtu jāizvērtē, vai tiešām nelaimē nonākušam savvaļas dzīvniekam ir nepieciešams sniegt palīdzību,  informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.

Jautājumus par rīcību ar bezpalīdzīgā situācijā nonākušiem dzīvniekiem raisījis gadījums, kad Kolkas pusē atrasts novārdzis lūšu mazulis, kas vēlāk nogādāts Rīgas zooloģiskajā dārzā.

Dabas aizsardzības departamenta eksperts Jēkabs Dzenis norāda, ka saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības likumu slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība. Tomēr, lai ievērotu šī un citu ar dabas aizsardzības saistīto likumu prasības, ir jāizvērtē konkrētās situācijas apstākļi.

Piemēram, vairumā gadījumu, kad it kā bezpalīdzīgā situācijā nonākuši putnu mazuļi, tas neatbilst patiesībai, jo vecāki turpina par viņiem rūpēties, turklāt cilvēku iejaukšanās situāciju var pasliktināt. Bet gadījumā, ja savvaļas dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ, dzīvniekam ir sniedzama palīdzība.

Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu plēsīgo putnu, piemēram, vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu, atrašanas gadījumā jāsazinās ar Latvijā pirmās savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidotāju Uģi Bergmani, zvanot pa tālruni 29485851.

Pārējo nemedījamo sugu savainotos dzīvniekus iespēju robežās uzņem reģistrētie zooloģiskie dārzi.
To skaties šeitEiropas Jaunatnes dienu  pasākums jau klauvē pie durvīm, tas notiks nākamgad, bet organizatori jau tagad meklēt entuziastiskus jauniešus un organizācijas, kas vēlas piedalīties pasākuma tapšanā.

Visu nepieciešamo informāciju un jaunumus atradīsiet EYE2016 "Facebook" lapā tas ir šeit

Eiropas Jaunatnes dienas notiks 2016. gada 20.- 21. maijā Eiropas Parlamenta mītnē Strasbūrā. Un jaunatnes dienas ritēs zem saukļa: "Kopā mēs varam panākt pārmaiņas".
Pasākumā aicināti piedalīties 16 - 30 gadus veci jaunieši no Eiropas Savienības valstīm, kandidātvalstīm un kaimiņvalstīm. 

Jaunatnes dienu aktivitātes būs veltītas piecām galvenajām tēmām: karš un miers, apātija vai līdzdalība, jauniešu bezdarba samazināšana, nākotnes darbs, pasākumi ilgtspējīgai Eiropai.




**************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************************

Eiropas Parlamenta (EP) "Facebook" profils tika izveidots 2009. gadā un pašlaik tam seko jau 1,8 miljoni cilvēku. Šā gada pirmajos sešos mēnešos vislielāko atbalstu izpelnījušās publikācijas, kas veltītas Starptautiskajai sieviešu dienai.

Par godu Starptautiskajai sieviešu dienai 8. martā EP Saharova balvas laureāte un sieviešu tiesību aktīviste Hauva Ibrahima ierakstīja īpašu video ziņojumu par meiteņu tiesībām uz izglītību. Publikācija ar video ziņojumu izpelnījās 100 000 "patīk" klikšķus, kas to ierindo Parlamenta "Facebook" lapas populārāko publikāciju augšgalā. 

Arī otrā šogad populārākā publikācija veltīta sieviešu dienai. Tajā Saharova balvas un Nobela prēmijas laureāte Malala Jusafzai stāsta, kāpēc ir svarīgi ieguldīt meiteņu izglītībā. Šo vēstījumu atbalstījuši 30 000 cilvēku. To skaties šeit

Trešai populārākais vēstījums  EP “Facebook” lapā ir   Šengenas līguma 30. gadadiena.
 Šengenas līgums ļauj mums brīvi ceļot visā Eiropā un eiropieši aktīvi izmato šo iespēju, gadā Šengena zonā veicot 1, 25 miljardus pārrobežu ceļojumu. Publikācija, kas atzīmē līguma 30. gadadienu, izpelnījusies gandrīz 30 000 atzīmes "patīk".

Arī Tu vari piereģistrēties Eiropas parlamenta “Facebook” kontam, tā Tu ātrāk uzzināsi par ko spriež EP deputāti un kādas no piedāvātajām EP iespējām vari izmantot Tu.  

Te "Facebook" konts: lasi šeit
Un te lasi par Eiropas Parlamenta aktualitātēm
Liepājas pludmalē vakar atrasta izskalota zobenzivs.
Eksotiskais atradums uziets netālu no pilsētas robežas, pludmalē iepretim dienvidrietumu mikrorajonam. Zobenzivs svars ir ap 80 kilogramiem un garuma ziņā tā pārspēj kvadricikla izmērus.
Atradums ir nodots zinātniekiem.

Tieši pirms astoņiem gadiem, 2007.gada 12.augustā, netālu no Liepājas, Ziemupes jūrmalā tika izskalota zobenzivs. Tā svēra 37 kilogramus. Iepriekš līdzīgi gadījumi, kad Latvijas piekrastē tika izskalota zobenzivs, fiksēti deviņas reizes līdz Otrajam pasaules karam un divas reizes pēckara periodā - 1952. un 1993.gadā pie Ventspils.

Baltijas jūrā ik pa laikam iemaldās vai krastā atrod interesantus un retus jūras iemītniekus.

Zobenzivs ir tipiska okeāna zivs, kas visbiežāk ir sastopama tropiskās joslas un mērenās joslas ūdeņos, un Baltijas jūrā tā ir tikai iemaldījusies.
Zobenzivs atradumus Baltijas jūrā var izskaidrot ar to migrāciju. Migrācijas dēļ zobenzivs ir sastopama arī tai neraksturīgākās vietās, piemēram, Melnajā jūrā, Ziemeļu jūrā vai Baltijas jūrā. Šādās vietās zivs nokļūst, sekojot līdzi zivju, galvenokārt siļķu, makreļu, stavridu vai reņģu, bariem.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) līdz 9.septembrim īstenos sociāli izglītojošo kampaņu "Atmet BEZdarbību!", kuras mērķis ir motivēt jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, izmantot iespēju īsā laikā bez maksas apgūt kādu profesiju.
Kampaņa vienlaikus norisināsies visā Latvijā. Tās laikā tiks īstenota aktīva komunikācija digitālajā vidē, tostarp sociālajos tīklos.

Projekts "Jauniešu garantija" ļauj apgūt vairāk nekā 100 darba tirgū pieprasītākās profesijas bez maksas īsā laika periodā - gada vai pusotra gada laikā. Tāpat var iegūt stipendiju no 70 līdz 115 eiro mēnesī, bez maksas dzīvot dienesta viesnīcā un gūt apmaksātus ceļa izdevumus prakses laikā.
Projekta "Jauniešu garantija" laikā jauniešiem tiek nodrošināta prakse dažādos Latvijas uzņēmumos, kur ir iespēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē, tā gūstot darba pieredzi, kas palielina iespējas atrast darbu un saņemt konkurētspējīgu atalgojumu mācību noslēgumā.

Jaunieši jau septembrī var sākt mācības vairāk nekā 100 darba tirgū pieprasītās profesijās. Populārākā profesija šajā uzņemšanā ir pavārs, kura kvalifikāciju var iegūt desmit profesionālās izglītības iestādēs vai to filiālēs. Septiņās izglītības iestādēs plānots sagatavot grāmatvežus un autoatslēdzniekus, savukārt sešās izglītības iestādēs - galdniekus, konditorus un restorānu pakalpojumu speciālistus. Kopumā jaunieši var izvēlēties apgūt kādu sev tīkamu profesiju vairāk nekā 40 profesionālās izglītības iestādēs vai to filiālēs visā Latvijā.

Projekta "Jauniešu garantija" izglītības programmās mācības var uzsākt jaunieši vecumā no 17 līdz 29 gadiem, kuri nav nodarbināti un nemācās, tostarp neapgūst pilna laika studiju programmas. Dokumentus izvēlētajā izglītības iestādē var iesniegt līdz vasaras beigām.
No 14. līdz 16. augustam Latvijas galvaspilsēta atzīmē savu 814. dzimšanas dienu. Šajā reizē pilsētas svētki tiks svinēti vienlaikus ar Rīgas ostas 815. gadadienu. Ostas izveidošanās netālu no Daugavas grīvas – vietas, kur upe ietek Baltijas jūras Rīgas līcī, – izlēma un noteica mūsu pilsētas likteni daudzu gadsimtu garumā. Un šogad Rīgas svētku pasākumu programma veltīta šai tēmai, jo tieši osta bija un ir pilsētas ekonomiskās attīstības virzītājspēks.   

RĪGA.LV izvēlējusies  visspilgtākos pilsētas svētku pasākumus, kas paredzēti visdaudzveidīgākajai publikai, visdažādākajām gaumēm. Rīgas svētku pasākumu programma pilnībā aplūkojama interneta vietnē www.rigassvetki.lv.

 15. un 16. augustā braukšana Rīgas sabiedriskajā transportā – bez maksas!
 
Svītrainās dienas Rīgas zoodārzā.
Kad? 14., 15. un 16. augustā no plkst. 10.00 līdz 18.00
Kur? Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā
Dzīvnieku pasaulē sastopama visneiedomājamākā krāsu un rakstu daudzveidība. Pilsētas svētkos Rīgas zoodārzs saviem viesiem piedāvā aizrautīgu un izglītojošu pasākumu programmu: apmeklētājiem būs iespējams uzzināt, ko nozīmē raksti un līnijas uz četrkājaino un spalvoto zoodārza iemītnieku „kostīmiem”, uzzināt par viņu dzīves gaitām, iepazīties radošajās darbnīcās.
Svarīgi! 14., 15. un 16. augustā ieejas biļešu pamatcenām Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā atlaide 1 eiro apmērā!

Rīgas svētku restorāns
Kad? 15. augustā no plkst. 12.00 līdz 18.30
Kur? Spīķeru kvartāla centrālajā laukumā
Spīķeru laukumā jau otro gadu tiks atvērts „Rīgas svētku restorāns”, kurā vienlaicīgi darbosies 15 pilsētas labākie restorāni, lai ikvienam gardēdim, kas apmeklēs svētkus, piedāvātu nogaršot īpašus sezonālus ēdienus, gatavotus no vietējiem produktiem.
Svētku viesi varēs baudīt unikālu brīvdabas restorāna atmosfēru un novērtēt vispopulārāko latviešu šefpavāru ēst gatavošanas prasmi. Par labu noskaņojumu gādās mūziķi, pasākuma viesi varēs piedalīties dažādos konkursos un jautrās atrakcijās.
 Šogad svētkos piedalīsies restorāni: „3 Þrir”, „Avalon”, „B-Bārs”, „Burkāns”, „Kaļķu vārti”, „KID*”, „Le Dome”, „MUUSU”, „Ostas skati”, „Piens Gatavo”, „Streetburgers”, „Tinto”, „Vairāk saules”, „Valtera restorāns” un „Vincents”.

Ielu mūzikas diena
Kad? 15. augustā no plkst. 12.00 līdz 21.00
Kur? Vecrīgā, Bastejkalnā, Berga Bazārā
Jau piekto gadu pēc kārtas Rīga pilsētas svētku laikā pārvēršas par dzīvās mūzikas centru. Šajā dienā ikviens, kurš sevī jūt mūzikas brīvdomīgo elpu, tiek aicināts doties ielās – spēlēt, dziedāt, pārsteigt sev tuvos un dalīties savās sajūtās, piepildot Rīgu ar ritmiem, balsīm un skaņām. Pasākumā piedalās gan profesionāļi, gan amatieri, pārstāvot dažādus mūzikas stilus un žanrus, ieskaitot klasiku, blūzu, regeju, folkloru un dažādus alternatīvās mūzikas stilus.

Izstāde „Vikingu kuģis „Indriķis”” 
Kad? 15. augustā no plkst. 10.00 līdz 00.00, 16. augustā no 00.00 līdz 18.00
Kur? Doma laukumā
Rīdziniekiem un pilsētas viesiem tiek piedāvāta unikāla iespēja aplūkot vikingu kuģi „Indriķis”, kas darināts kā samazināta pasaules visslavenākā, Norvēģijā atrastā  IX gadsimta vikingu kuģa kopija. To četrus gadus, no 2010. līdz 2014. gadam, būvēja galdniecības meistars Juris Zīle. Kuģa korpuss, brangas un apšuvums veidots no ozolkoka, bet klājs no priedes. Kuģa garums ir 14,85 metri, platums – 3,65 metri, augstums – 3,6 metri. „Indriķis” paredzēts 20 airētājiem, izlaistas buras kopējais laukums ir 50 m², tā masta augstums – 8,5 metri. Kuģis bagātīgi dekorēts ar kokgriezumiem, kuros attēlotas mitoloģiskas būtnes un augu valsts elementi. 

Rīgas Viduslaiku tirgus
Kad? 15. augustā no plkst. 12.00 līdz 21.00, 16. augustā no 10.00 līdz 18.00
Kur? Laukumā pie Sv. Pētera baznīcas
Rīgas svētku tradicionālais viduslaiku tirgus šogad pievērsīsies ostas tematikai – kuģošanai, seniem kuģiem, kā arī viduslaiku Rīgas iedzīvotāju sadzīvei un izklaidēm. Rīgas svētku apmeklētāji varēs vērot bruņinieku turnīrus, viduslaiku dejas, iegādāties suvenīrus un amatniecības izstrādājumus. Darbosies bērnu laukums.
 
Diennakts basketbola turnīrs „Krastu mačs” 
Kad? 15. augustā no plkst. 13.00
Kur? Laukumā pie Latvijas Nacionālās operas.
„Krastu mačs” – tās ir 24 stundas un 48 komandas, kas attiecīgi sadalītas Daugavas labā un kreisā krasta pārstāvjos. Abi krasti cīnīsies par Rīgas sportiskākā Daugavas krasta titulu. Turnīrs notiks jau sesto reizi; rezultāts pirms šā gada turnīra – 3:2 Pārdaugavas labā.
Pasākumu atklās konkursi bumbas mešanā grozā, pēc kuriem sāksies diennakts basketbola turnīrs. Arī skatītāji varēs mēroties spēkiem dažādos konkursos. Uz īpašas skatuves uzstāsies Latvijas dīdžeji, savukārt nakts programmas ietvaros tos nomainīs viesmākslinieki no ASV un Latvijas mūziķi.

Koncertprogramma „MARE BALTICUM”
Kad? 15. augustā no plkst. 14.00 līdz 21.00
Kur? Rīgas Doma dārzā
Koncertprogramma ir kā muzikāls ceļojums pa Baltijas jūras krastiem, kura laikā iespējams baudīt dažādu ar Rīgu un Latviju saistītu komponistu skaņdarbus. Koncertā piedalīsies publikas atziņu guvuši senās mūzikas atskaņotājmākslinieki, tostarp baroka koris „Collegium Choro Musici Riga”, baroka orķestris „Collegium Musicum Riga”, vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis „Stadt-Hautboisten”, Elīna Šimkus (soprāns), Agnese Kanniņa-Liepiņa, Laura Šarova (baroka vijoles) un citi. Viesmākslinieki – baroka deju grupa „La Maison noble Duo Floridante” no Igaunijas.

Sacensības burāšanā 
Kad? 14. augustā no plkst. 10.00 līdz 18.00, 15. augustā no plkst. 12.00 līdz 18.00, 16. augustā no plkst. 11.00 līdz 17.00
Kur? Daugavas akvatorijā starp Andrejsalu un Ķīpsalu, Daugavas akvatorijā starp Vanšu un Akmens tiltu
Rīgas Svētku ostas tematika būs patiesa dāvana burāšanas sporta cienītājiem.
14. augustā no plkst. 10.00 Daugavas akvatorijā starp Vanšu un Akmens tiltu notiks draudzības sacensības burāšanā „Baltic Sail Nations Cup”, kurās plāno piedalīties komandas no Vācijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas.
15. augustā Daugavas akvatorijā starp Andrejsalu un Ķīpsalu no plkst. 12.00 līdz 18.00 notiks burāšanas sacensības „Rīgas kauss 2015”. Tajās piedalīsies labākie Latvijas burātāji. Par kausu cīnīsies arī sportiski no Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas. Šogad pirmo reizi sacensībās aicināti piedalīties arī mazie burātāji un jaunieši, kuri sacentīsies „Optimist” un „Laser” klasēs. Aizraujošajiem un spraigajiem notikumiem uz ūdens varēs sekot līdzi gan klātesot, gan tiešsaistē internetā (sacensību bāzē Andrejsalā), kā arī no speciālā skatītāju kuģīša.
Sacensības burāšanā „Match Race”, kas ir cīņa starp divām identiskām Hyperlink reference not valid.jahtām īsā distancē, notiks 15 augustā no plkst. 11.00 līdz 17.00 un 16. augustā plkst. 10.00 līdz 16.00 Daugavas akvatorijā starp Vanšu un Akmens tiltu. Spēkiem mērosies labākie burātāji no Šveices, Holandes, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.

Latgales dienas Rīgā
Kad? 15. augustā no plkst. 10.00 līdz 19.00
Kur? Jēkaba laukumā
Jēkaba laukums šoreiz pārvērtīsies par savdabīgu Latgales kultūras salu Rīgas centrā – ar tautas dejām un mūziku. Pilsētas svētku ietvaros būs iespējams apmeklēt ceļojošo tirdziņu, te darbosies dažādi amatnieki: podnieki, audēji, kalējs. Tirgū varēs iegādāties Latgalē gatavotus labumus – smaržīgu rupjmaizi, mājās sietu sieru, marmelādes no ogu sulām, kūpinājumus, kā arī pinumus un keramikas izstrādājumus. Rīdzinieki un galvaspilsētas viesi varēs saņemt informāciju par tūrisma iespējām vienā no skaistākajiem Latvijas novadiem – Latgalē.

Kanāla regate 2015 – Rīgas brīvostas kauss 
Kad? 15. augustā no plkst. 12.00 līdz 18.00
Kur? Rīgas pilsētas kanālā un tā krastos posmā no Bastejkalna līdz Latvijas Nacionālās operas ēkai 
Kanāla regate – Rīgas pilsētas svētku tradicionāla sastāvdaļa – sāksies plkst. 12.00 ar svinīgu dalībnieku gājienu no Bastejkalna virsotnes. Tad notiks jautras sacensības ar ūdens velosipēdiem, kurās par uzvaru cīnīsies 30 Latvijā populāru uzņēmumu komandas.
Plkst. 15.00 – airēšanas sacensības starp Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti „Rīgas brīvostas kauss 2015”. Līdzjutēji regates laikā varēs ne tikai vērot sacensības, bet arī paši piedalīties aizraujošās aktivitātēs. 

Ielu muzikantu un cirka mākslinieku priekšnesumi 
Kad? 15. augustā no plkst. 13.00 līdz 18.00
Kur? Esplanādē
Cirka mākslinieki no Francijas, Čehijas un Somijas rīdziniekus un pilsētas viesus aicina uz izklaidējošām un muzikālām ielu cirka izrādēm, solot rādīt īstus brīnumus. Improvizācijas, akrobātikas šovs, enerģiski ritmi un jautras melodijas – tas viss programmā. Priekšnesumu sākums – plkst. 13.00, 14.00, 15.00, 16.00, 17.00, 17.30 un 18.00.

Pasākums „Labdien, Rīga!” un svētku uguņošana
Kad? 15. augustā no plkst. 12.00 līdz 23.00
Kur? 11. novembra krastmalā
No plkst. 12.00 līdzās Akmens tiltam sāks darboties amatnieku tirdziņš „Rīgas osta laiku lokos”, šeit varēs vērot arī moto spēkratu parādi „Rīga moto”. Krastmalā, posmā no Muitas ielas līdz Miķeļa ielai, notiks Latvijas Motoklubu asociācijas rīkotās sacensības „Rīgas kauss 2015”.
No plkst. 13.00 uz skatuves uzstāsies mūziķu grupas „Jauno Jāņu Orķestris” (Latvija), „Freaks On Floor” (Lietuva), „Flame And The Rolltones” (Latvija), „I Wear* Experiment” (Igaunija), „Pressburger Klezmer Band” (Slovākija), „Warsaw Village Band” (Polija), „Otava Yo” (Krievija) un „ElektroFolk” (Latvija).
Mūziķu sniegumu papildinās norises gan krastmalā, gan uz ūdens – motosporta kaskadieru cirka šovs „Motociklistu lode” (Krievija), ūdens akrobātikas šovs, kā arī jauno Latvijas dzejnieku, mūziķu un videomākslinieku veidota multimediāla performance „Stāsti par Rīgu”.
Sestdienas vakara programmas kulminācijā – koncertprogramma „Rīgas sirds”, kas veltīta Rīgas ostas 815. jubilejai. Lielkoncerta sākums plkst. 21.00. Tajā piedalīsies dažādu paaudžu Latvijas ievērojamākie mūziķi: solisti Daumants Kalniņš, Andris Ērglis, Ieva Sutugova, Aija Vītoliņa, Ingus Ulmanis, Aigars Voitišķis, Edvīns Zariņš, Aija Andrejeva, Gunārs Kalniņš, grupa „Musiqq”, Ralfs Eilands, Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, instrumentālā grupa Kristapa Krievkalna vadībā. Koncerta muzikālās programmas idejas autors un mākslinieciskais vadītājs – diriģents Romāns Vanags.
Koncerta nobeigumā – krāšņa uguņošana.

Lielo leļļu un talismanu svētki 
Kad? 16. augustā no plkst. 11.00 līdz 14.00
Kur? Esplanādē, 11. novembra krastmalā
Lielo leļļu un talismanu svētki – pasākums, ko īpaši iemīļojuši mazie rīdzinieki, – notiks jau sesto reizi. Tradicionāli pasākuma laikā tiks noteikta lelle, kam būs lemts kļūt par Latvijas gada talismanu. Balsošanas rezultāti tiks paziņoti pēc Lielo leļļu un talismanu svētku gājiena no Esplanādes uz 11. novembra krastmalu. Plkst. 14.00 lelles un talismani dejos krastmalā rokenrola ritmos.

Rīgas atklātais čempionāts un jaunatnes meistarsacīkstes skrituļslidošanā 
Kad? 16. augustā no plkst. 11.00 līdz 14.00
Kur? Sporta un aktīvās atpūtas centrā Uzvaras bulvārī 1
Skrituļslidošana Rīgā kļūst arvien populārāka, tāpēc šī sporta veida entuziasti varēs pārbaudīt savu sportisko meistarību un cīnīties par Rīgas čempiona titulu. Sacensībās aicināti piedalīties gan iesācēji, gan meistari. Dalībnieki startēs septiņās vecuma grupās un varēs sacensties piecās dažādās trasēs.

Rokgrupas „Bi-2” koncerts
Kad? 16. augustā no plkst. 19.00 līdz 23.00
Kur? Mežaparka Lielajā estrādē
Leģendārā Krievijas rokgrupa ieradīsies Rīgā, lai Mežaparka Lielajā estrādē sniegtu neaizmirstamu šovu un prezentētu savu jauno albumu «#16plus». „Bi-2” koncertu Mežaparkā atklās „Tesla Boy” – neatkarīga Krievijas estrādes popgrupa ar elektroniskās mūzikas ievirzi, kas dziesmas izpilda angļu valodā. 
 
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, apmeklējis Latvijas basketbola valstsvienības atvērto biroju Rūdolfa Blaumaņa ielā 10, kur uzrakstīja savu novēlējumu komandai uz īpašās līdzjutēju sienas, oficiāli pievienojās ''6.spēlētāju'' lokam, kā arī uzdāvināja valstsvienībai Latvijas karogu.

LBS prezidents Valdis Voins, LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps un valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis iepazīstināja.Vējoni ar komandas gatavošanos Eiropas čempionāta finālturnīram, kas 5.septembrī sāksies Rīgā.

''Būsim devīgi – sametīsim pretiniekiem pilnus grozus!'' tā skanēja Vējoņa novēlējums Latvijas basketbolistiem, ko valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis traktēja, kā akceptu uzbrūkošajam spēles stilam, aizmirstot par aizsardzību.
''Kā aizsardzības ministrs mūsu karavīriem, kuri devās misijās, dāvāju Latvijas karogu. Basketbola komanda Eiropas čempionātu sāks savās mājās, bet arī tā būs svarīga misija ar lielu mērķi – tikt uz olimpiskajām spēlēm. Esmu pārliecināts, ka tribīnēs būs daudz Latvijas karogu, bet šo dāvinu, lai ārpus laukuma tas visu laiku atgādinātu, ka jūs pārstāvat Latviju. Lai tas plīvo pēc iespējas augstāk! Ja plīvos olimpiskajās spēlēs – būs pavisam labi,'' uzsvēra Vējonis.

Prezidents atklāja, ka noteikti apmeklēs Latvijas valstsvienības spēles ar Lietuvas un Igaunijas komandām, kā arī, ja darba grafiks ļaus, arī citas spēles.

LBS pārstāvji Valsts prezidentam uzdāvināja Eiropas čempionāta oficiālo bumbu ar Ainara Bagatska autogrāfu, kā arī pasniedza "6.spēlētāja" aproci.

Voins un Šneps Valsts prezidentam izrādīja Latvijas basketbola valstsvienības atvērto biroju, kurā norit gatavošanās Eiropas čempionātam un ikviens mūsu komandas atbalstītājs var atstāt savu novēlējumu basketbolistiem. Eiropas čempionāta laikā plakāti ar novēlējumiem tiks izvietot komandas ģērbtuvē. 
Nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11.novembra krastmalā.
Svētkos slēgs transportlīdzekļu satiksmi, izņemot transportlīdzekļiem ar speciālām caurlaidēm, no 13.augusta plkst.22 līdz 17.augustam plkst.7  11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un 11.novembra krastmalai paralēlās ielas posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei. Šajos posmos būs slēgta arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme.

Satiksmi slēgs 15.augustā no plkst.8 līdz 20 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai, izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas, no 15.augusta plkst.6 līdz 16.augustam plkst.6 Doma laukumā (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksmi), no 15.augusta plkst.5 līdz 16.augustam plkst.20 laukumā pie Sv.Pētera baznīcas no Kungu ielas puses, izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un ēku Kaļķu ielā 2, Grēcinieku ielā 11, Skārņu ielā 7 iedzīvotājus.

Tāpat satiksmi slēgs no 14.augusta plkst.20 līdz 16.augustam plkst.20 Kaļķu ielas posmā no 11.novembra krastmalas līdz Rātslaukumam (RTU autostāvvieta), izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm uz Rīgas domes autostāvvietu un tūristu autobusus Strēlnieku laukuma stāvvietā, no 14.augusta plkst.13 līdz 16.augustam plkst.1 Eksporta ielas vietējā satiksmes joslā (laukumā) pie Muitas ielas un 15.augustā no plkst.9 līdz 18 Mazā Kalna ielas posmā no Maskavas ielas līdz Jersikas ielai.

Nepieciešamības gadījumā 15.augustā no plkst. 23 līdz 23.15 tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme, izņemot sabiedriskā transporta satiksmi, 13.janvāra ielas posmā no Raiņa bulvāra līdz 11.novembra krastmalai, 11.novembra krastmalas posmā no 13.janvāra ielas līdz Akmens tiltam, Uzvaras bulvāra posmā no Valguma ielas līdz Akmens tiltam un uz Akmens tilta.

Uz AB dambja daļēji slēgs gājēju satiksmi no 14.augusta plkst.21 līdz 16.augustam plkst.9, izņemot personām ar speciālām atļaujām.

Svētku dienās organizēs transportlīdzekļu satiksmi Pils ielas posmā no Miesnieku ielas līdz Doma laukumam.

Transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, izņemot transportlīdzekļiem ar speciālām caurlaidēm, aizliegs no 13.augusta plkst.20 līdz 17.augustam plkst.7  11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, 11.novembra krastmalas paralēlās ielas posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē, no 14.augusta plkst.20 līdz 16.augustam plkst.20  Kaļķu ielas posmā no 11.novembra krastmalas līdz Rātslaukumam (RTU autostāvvieta), izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm Rīgas domes autostāvvietā un tūristu autobusiem Strēlnieku laukuma stāvvietā, no 14.augusta plkst.16 līdz 16.augustam plkst.12 laukumā pie Rīgas Kongresu nama, no 15.augusta plkst.6 līdz 16.augustam plkst.24 Maskavas ielas posmā no Spīķeru ielas līdz Turgeņeva ielai (ielas labajā pusē), no 13.augusta plkst.8 līdz 16.augustam plkst.24  Eksporta ielas vietējā satiksmes joslā (laukumā) pie Muitas ielas, no 14.augusta plkst.20.00 līdz 16.augustam plkst.24 Aspazijas bulvāra posmā un virzienā no Operas līdz Kaļķu ielai.

Piektdien, 14.augustā, no plkst.10 līdz 18, 15.augustā no plkst.11 līdz 17 un 16.augustā no plkst.10. līdz 17 tiks slēgta visu veidu peldlīdzekļu satiksme Daugavas akvatorijā starp Vanšu tiltu un Akmens tiltu, izņemot peldlīdzekļus kuru piestātnes atrodas posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam.

Sestdien, 15.augustā, no plkst.12 līdz 18 un 16.augustā no plkst.11 līdz plkst.17 tiks ierobežota visu veidu peldlīdzekļu satiksme Daugavas akvatorijā aiz Vanšu tilta starp Ķīpsalu un Andrejsalu. Tāpat šajā dienā no plkst.9.30 līdz 18.30 aizliegs atrasties un slēgts visu veidu peldlīdzekļu satiksmi Pilsētas kanāla posmā no Bastejkalna līdz Latvijas Nacionālajai operai, izņemot pasākuma dalībnieku peldlīdzekļus.

No 12.augusta plkst.10. līdz 16.augustam plkst.9 ierobežos visu veidu peldlīdzekļu satiksmi Daugavas akvatorijā starp Vanšu tiltu un Akmens tiltu, ievērojot uguņošanas uzbūves vietas plānu.

No 15.augusta plkst.21 līdz 16.augustam plkst.1 tiks slēgta visu veidu peldlīdzekļu satiksme Daugavas akvatorijā starp Vanšu tiltu un Akmens tiltu, izņemot peldlīdzekļus kuru piestātnes atrodas posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, kuriem jāatrodas nekustīgi piestātnēs.

Svētdien, 16. augustā, no plkst.15 līdz 20 aizliegs atrasties un slēgts visu veidu peldlīdzekļu satiksmi Pilsētas kanāla posmā no gājēju tilta pie Brīvības pieminekļa līdz Krišjāņa Barona ielai, izņemot pasākuma dalībnieku peldlīdzekļus.

No 14.augusta plkst.20 līdz 16.augustam plkst.18 aizliegs ar pasākumu nesaistītu skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošana 11.novembra krastmalā, 11.novembra krastmalas paralēlajā ielā, Doma laukumā, Herdera laukumā, Līvu laukumā, Kaļķu ielā, Vērmanes dārzā, laukumā ap Sv.Pētera baznīcu un citviet pasākumu norises laikā.

No 14.augusta plkst.10 līdz 16.augustam plkst.1 aizliegs peldlīdzekļiem tauvoties Daugavas krasta posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, Vecrīgas pusē, izņemot peldlīdzekļus kuru piestātnes atrodas posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, kā arī aizliegs peldlīdzekļiem enkuroties Daugavas akvatorija posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam, izņemot pasākuma organizatoru peldlīdzekļus.

Rīgas dome aicina iedzīvotājus laicīgi plānot savus pārvietošanās maršrutus nedēļas nogalē un nepieciešamos satiksmes ierobežojumus uztvert ar izpratni.
23.augustā Smiltenē, Tepera trasē bagiju B600 grupā par čempiona titulu cīnīsies arī jaunā, daudzsološā autosportiste Beate Klipa.

23. augustā būs beidzamais nacionālā čempionāta posms, kurā piedalīsies arī Beate Klipa, vienīgā daiļā dzimuma pārstāve - Latvijas un Baltijas autokrosa čempione. Beate "LMT Autosporta Akadēmijas" komandas sastāvā paralēli mācībām ir ieguldījusi daudz darba, lai veiksmīgi aizstāvētu savu titulu.

Neskatoties uz tikai divu gadu pieredzi autosportā, Beate spējusi izcīnīt lieliskus rezultātus ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā līmenī. 2014.gadā jauniete kļuva par Latvijas un Baltijas čempioni autokrosā bagiju B600 grupā, kā arī lieliski pārstāvēja Latviju FIA Young Drivers Excellence Academy, iekļūstot prestižā konkursa Eiropas grupas labāko pieciniekā.

2015.gadā Beate turpina startēt autokrosā, kā arī paralēli piedalīties kartingu sacensībās Rotax DD2 klasē. Kā savas autosportistes karjeras turpinājumu jauniete izvēlējusies rallijkrosu, tādēļ nav izslēgts, ka šosezon tiks aizvadītas kādas sacensības arī šajā disciplīnā.

Par sevi stāsta Beate: "Motoru sports man bijis tuvs jau no agras bērnības. Tēvu vienmēr ir interesējusi tehnika, viņš vienmēr ir ar kaut ko braucis, un tā nu paķēris līdzi arī savu vienīgo meitu. Tāpēc tieši viņiem, maniem vecākiem, vislielākais paldies! Trīs gadu vecumā braukāju ap māju ar elektrisko mocīti, 8 gadu vecumā apkārt pilsētai ar savu rollerīti, bet jau pusaudžu vecumā trasē ar krosa mocīti. Saprotot, cik lielu prieku un adrenalīnu sagādā ātrums, nolēmu izmēģināt spēkus "Zelta mopēda" sacensībās, kur divu gadu laikā kļuvu par čempioni un sasniedzu augstus rezultātus. Pēc tam mans nākamais izaicinājums bija folkreiss, kurš bija pirmais solītis uz autokrosu, lai startētu ar B600 bagiju. Ar B600 bagiju startēju divas pilnas sezonas, un 2014. gadā izcīnīju Latvijas un Baltijas čempiona titulu. Šobrīd, ar skatu nākotnē, cītīgi trenējos, braucu ar kartingiem, un tiecos pēc jauniem mērķiem!"



Vasara ir īstens atvaļinājumu laiks, kad var tik daudz ko redzēt un protams, iemūžināt. 

Ja Tu  aizraujies ar fotogrāfēšanu,   Eiropas Parlaments aicina piedalīties  fotokonkursā, kas veltīts Eiropas gadam attīstībai. Iesūti savu foto, kas, Tavuprāt, vislabāk raksturo izsludināto tēmu, un varbūt tieši Tu novembrī dosieties uz Strasbūru, lai izveidotu fotoreportāžu par Parlamenta plenārsesiju.

Fotogrāfijas jāsūta līdz 30. augustam – te vairāk

Katru mēnesi no iesūtītajām fotogrāfijām Parlamenta redaktoru komiteja noteiks desmit labākās, no kurām izvēlēsies vienu mēneša favorītu. Katra mēneša favorīts kļūst par žūrijas balvas kandidātu. Balvas ieguvēji 2015. gada novembrī tiks uzaicināti uz Parlamenta plenārsesiju Strasbūrā.
Par jūnija tēmas "Ilgtspējīga zaļa izaugsme, pienācīgs darbs un uzņēmējdarbība" favorītu EP redaktoru komiteja izraudzījusies 61 gadu vecās spānietes Natividadas Esmelas Camposas foto, kura attēloti strādnieki Briseles metro stacijā.
Augusta tēma ir “bērni un jaunieši”. 

Un vēl – lai arī Eiropas parlamenta deputāti ir atvaļinājumā, ikviens, kurš ir Briselē, aicināts apmeklēt Eiropas Parlamenta (EP) apmeklētāju centru "Parlamentarium". Apmeklētāju centrs ļaus gūt unikālu ieskatu EP deputātu darbā un izprast, kā tas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi.

Kopš centra atklāšanas 2011. gada oktobrī to ir apmeklējis jau vairāk nekā miljons cilvēku un ceļojumu tīmekļa vietne "Tripadvisor" to iekļāvusi Briseles interesantāko apskates objektu sarakstā.
Centra apmeklējums ir bez maksas un tas ir atvērts katru dienu. 

Informācija ir pieejama visās 24 Eiropas Savienības oficiālajās valodās, arī latviešu.
Šeit vari aplūkot Parlamentarium lapu
Facebook Draugiem Twitter Instagram