Darba devēji topošajiem studentiem iesaka studēt Rīgas Tehniskajā universitātē , bet kā ieteiktāko studiju programmu šogad min Latvijas Universitātes datorzinātņu programmu, secināts sestajā Latvijas Darba devēju konfederācijas  un portāla "Prakse.lv" darba devēju aptaujā.

RTU seko, LU, Latvijas Lauksaimniecības universitāte , biznesa augstskola "Turība" un Banku augstskola. Starp darba devēju ieteiktajām profesionālajām izglītības iestādēm un koledžām pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts tehnikums, kam seko Rīgas Tehniskā koledža , trešo vietu ieņem Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, tai seko Rīgas Juridiskā koledža, Rīgas Celtniecības koledža, Alberta koledža un Latvijas Kultūras koledža.

Darba devēji augstāko novērtējumu devuši LU studiju programmai "Datorzinātnes", kam seko RTU studiju programma "Datorsistēmas", Rīgas Ekonomikas augstskolas programma "Ekonomika un vadzinības", Banku augstkolas studiju programma "Finanses" un RTU studiju programma "Būvniecība".

Šogad darba devēju biežāk minēto profesiju lokā ir IKT nozares specialitātes, topa līderpozīcijās izvirzot programmētāja profesiju. Tam seko dažādas uzņēmuma darbības atbalsta profesijas, kā piemēram, mārketings, finanses un grāmatvedība. Topa veidotāji uzsver, ka tieši šajās jomās ir sarežģīti atrast zinošus un kvalificētus speciālistus. Tāpat topā akcentētas arī tādas profesijas, kā piemēram, loģistika, medicīna, metālapstrāde, elektronika un pārtikas ražošanu saistītas profesijas.
Ģimenes ārstu streiks paredzēts, sākot no pirmdienas, 3. jūlija plkst. 12, taču tas nenozīmē, ka visām ārstu praksēm durvis būs ciet. Pacientiem jārēķinās, ka streika laikā tiks pārtraukts ģimenes ārstu darbs un tāpēc netiks sniegti valsts apmaksātie ģimenes ārsta pakalpojumi.

Streika laikā ģimenes ārstu prakses vietas, kurās strādā māsa vai ārsta palīgs , būs atvērtas, nodrošinot  pieejamību, sniedzot konsultācijas savas kompetences ietvaros – bez ģimenes ārsta iesaistes. Pacientiem būs nodrošināta arī pieeja medikamentiem, kā arī jaundzimušajiem un maziem bērniem būs pieejama nepieciešamā un plānotā vakcinācija. Ja vecākiem būs nepieciešama ārsta zīme bērnu nosūtīšanai uz nometni, arī to varēs saņemt pie dežūrārstiem. Medicīnisko palīdzību iespējams saņemt, zvanot pa ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, vēršoties pie dežūrārstiem, dodoties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, vēršoties slimnīcu uzņemšanas nodaļās, kā arī dzīvībai kritiskos gadījumos zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113.

Šobrīd ģimenes ārsti sagaida, ka valdība vienosies par streika prasību izpildi. Tad ģimenes ārsti atsāks valsts apmaksāto ģimenes ārsta darbu.

Ģimenes ārstu streika laikā Nacionālā veselības dienesta  mājaslapā darbosies īpaša interaktīva karte par primārās veselības aprūpes saņemšanas iespējām pacientiem. Veselības ministrijā sola interaktīvo karti pastāvīgi papildināt atbilstoši jaunākajai informācijai. Ministrija arī sagaida, ka rezidenti tiks novirzīti uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām ģimenes ārstu streika laikā.
Hakeri vakar izvērsuši kārtējo globālo kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina.

Sākotnēji uzbrukumam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā, bet vēl pēc vairākām stundām sasniedza ASV.  Arī Lietuva ziņo par atsevišķiem gadījumiem, kuros datorus skāris izplatītais izspiedējvīruss, taču amatpersonas pagaidām neatklāj cietušos uzņēmumu nosaukumus.

Latvijā cietušas vidēja lieluma veikalu ķēdes, tomēr kiberuzbrukuma upuru skaits Latvijā nav liels un satraukumam nevajadzētu būt.

Saskaņā ar ekspertu atzinumu vakar uzbrukumā tiek izmantots izspiedējvīruss "Petya", kas bloķē lietotāju datorus, pieprasot pārskaitīt 300 ASV dolārus, konvertējot tos virtuālajā valūtā "bitcoin".
No šodienas vienotajā valsts un pašvaldību portālā "www.Latvija.lv" sākas elektroniskā pieteikšanās studijām augstskolās.

E-pakalpojums sniedz iespēju reflektantiem pieteikties studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām. Konkurss vienotajā uzņemšanā norisināsies divās kārtās, un pirmajai no tām pieteikumus varēs iesniegt līdz 11.jūlijam. Neatkarīgi no izvēlēto augstskolu,studiju programmu un prioritāšu skaita reģistrācijas maksa ir vienreizēja - 30 eiro. Savukārt, piesakoties klātienē, reģistrācijas maksa katrā augstskolā ir 30 eiro.

Tomēr pēc elektroniskās pieteikšanās, reflektantiem noteikti personiski jāierodas jebkurā no uzņemšanas punktiem apstiprināt pieteikumus un uzrādīt nepieciešamos dokumentus, jo skolu beigšanas diplomi netiek reģistrēti e-vidē. 
Šodien  “Latvijas Gada motocikls 2017” apbalvošanas ceremonija notika jau ceturto reizi tirdzniecības centrā “Mols”, kurā paziņoja uzvarētājus no BMW, Harley Davidson, Yamaha, KTM, Can Am, Honda,Mash, Royal Enfield, SWM pārstāvniecībām,  pasniedzot juverielmākslinieka Oļega Auzera veidoto ceļojošo balvu un gleznotājas Allas Dzevaltovskas gleznu “Vilks”.
 
Balsojumā bija pārstāvēti 14 šī gada spēkrati.
 
Balsošanas rezultāti kategorijās:
 “Latvijas gada motocikls 2017”:
1. vieta - YAMAHA Tracer 700
2. vieta - KTM 1290 Adventure S
3. vieta - BMW R 1200 GS
 
Tautas balsojums:
1. vieta - HONDA REBEL 500
2. vieta - BMW R NINET SCRAMBLER
3. vieta - MASH TT40
 
Arnis Blodons, “Latvijas Gada Motocikls 2017” organizētājs:
“Šogad izstādē apskatāmi motocikli katrs no savas nišas, tāpēc arī konkursā “Latvijas gada motocikls 2017” varēja balsot par sev tīkamāko, neizdalot tos pēc kāda noteikta segmenta, kā tas bija citus gadus. Šogad konkursa “Latvijas Gada Motocikls” žūrija nav mainījusies. Uzskatu, ka mūsu speciālisti ir pietiekoši profesionāli un ļoti veiksmīgi tiek galā ar uzdevumu izvērtēt konkursa laureātus. Pirmās vietas ieguvējs Yamaha Tracer 700 atspoguļo saprātīgu balansu starp cenu, kvalitāti un praktisku pielietojumu. Ir pārvarēts “Rolls Royce” sindroms - jo dārgāk, jo labāk. Lai arī otrā un trešā vieta tikai ar viena , divu punktu starpību atpaliek, apliecinot modes un pirkšanas paradumu tendenci Latvijā.”
 
Oskars Irbītis, “Latvijas gada motocikls 2017” padomes priekšsēdētajs:
“Šī gada konkurss bija liels izaicinājums žūrijai – tik dažādi motocikli, dažādiem ceļiem un auditorijai. Žūrijai nebija viegli tos izvērtēt, par ko liecina arī balsojuma rezultāti. Nebija viena izteikta līdera un rezultāti mainījās ar katru nākamo balsotāju gan žūrijas balsojumā, gan tautas balsojumā. Šogad tauta izvēlas retrostila motociklus, bet žūrija vairāk skatās uz tehnoloģiskākiem braucamrīkiem. 2017 gadā mēs ieraudzījām, cik dažāds ir moto tirgus arī tādā nelielā valstī kā Latvija. Gada uzvarētājs noteikti atbilst Latvijas situācijai – gan cenas, gan iespēju ziņā. Man ir patiess prieks par žūrijas profesionālo darbu un vērtējuma pamatotību.”
 
Pagājušajā, 2016. Gadā, pēc žūrijas balsojuma galveno balvu “t/c Mols Latvijas Gada motocikls 2016”  saņēma Honda CRF 1000 Africa Twin , 2.vieta Yamaha XSR 900, 3.vieta BMW R1200RS.
Tautas balsojumā uzvarēja HONDA CRF 100 Africa Twin.
 
Ceturtdien tiks svinēta Cēsu kauju 98. gadadiena.
Pieminot šo spilgto varonības un uzdrīkstēšanās posmu mūsu tautas vēsturē, 22. jūnijā plkst. 15 visi aicināti nolikt ziedus pie Uzvaras pieminekļa Vienības laukumā, bet pēcāk iejusties teju 100 gadus senajos militārās uzvaras notikumos palīdzēs Cēsu kauju rekonstrukcija.

Rekonstrukciju Pirtsupītes gravā pretī Cēsu Pils parkam veidos kauju klubs "Latviešu karavīrs".
Tajā piedalīsies vairāk nekā 50 dalībnieku, un tā ilgs aptuveni 20 minūtes.
Kā stāsta idejas autors un rekonstrukcijas organizētājs Renārs Sproģis, šogad kauju laikā tiks izmantots vairāk pirotehnikas, kas rekonstrukciju padarīs skatītājiem krāšņāku.

Tajā tiks izspēlētas liktenīgās 1919. gada jūnija Cēsu kaujas, kad Ziemeļlatvijas brigāde, igauņu sabiedrotie un Cēsu — Valmieras Skolnieku rota, kurā lielākā daļa karotāju bija vietējo ģimnāziju audzēkņi, tātad nepilngadīgie, spīdoši sakāva vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto dzelzsdivīziju.

Viena no pirmajām krimināllietām, kuru pret cēsniekiem ierosināja čekas Cēsu apriņķa daļa, bija saistīta ar Cēsu brāļu kapos kritušo brīvības cīnītāju pieminēšanu. 1940. gada 18. novembra vakarā trīs cēsnieces, māsas 24 gadus vecā Austra un 22 gadus vecā Velta Ēvelītes kopā ar Veltas draudzeni 22 gadus veco Vilhelmīni Šķerbergu, zem mēteļiem paslēpušas sarkanbaltsarkanām lentām rotātus ziedu pušķus, devās uz Lejas kapiem, lai pie Brāļu kapu pieminekļa noliktu ziedus par Latvijas brīvību kritušajiem kareivjiem. Viņas bija uzaugušas Latvijā, kur kritušo brīvības cīnītāju piemiņa bija svēta un jo cieši savijusies ar mūsu valsts dzimšanas dienu.
Par šo vienkāršo, patriotisko rīcību čekas Cēsu apriņķa daļas darbinieki meitenes arestēja, turēja apcietinājumā Cēsu cietumā, pret viņām ierosināja krimināllietu. Meitenes tika sodītas ar trīs gadiem labošanas darbu lēģeros Karagandā. Viņu krimināllieta tika izbeigta tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. jūnijā.


Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas un Igaunijas brīvības cīņās, kas notika 1919. gadā no 19. līdz 23. jūnijam. Kaujās cīnījās Ziemeļlatviju savā kontrolē pārņēmušās Igaunijas armijas vienības un Latvijas Pagaidu valdībai uzticīgie Ziemeļlatvijas brigādes spēki no vienas puses un Niedras valdībai pakļautā Landesvēra (Latvijas zemessardzes) un no vācu algotņu veidotās dzelzsdivīzijas daļas no otras puses.
Avots: aprinkis.lv
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Līgo svētkos un arī karstajā laikā aicina iedzīvotājus iepirkties tikai drošās tirdzniecības vietās, kā arī pievērst uzmanību pārtikas produktu uzglabāšanas apstākļiem un marķējumam, it īpaši - derīguma termiņam.

PVD iesaka  "ratiņtirgotājiem" un citām aizdomīgām tirdzniecības vietām iet garām ar līkumu, kā arī neiegādāties nezināmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes pārtikas produktus.  Arī mājās pārtikas produktus jāuzglabā atbilstošā temperatūrā.

Tāpat PVD uzsvēra, ka pircējiem ir jāsaglabā arī pirkuma čeki, lai nepieciešamības gadījumā pierādītu pirkuma faktu. Par novērotiem pārkāpumiem pārtikas tirdzniecības vietās jāinformē PVD, zvanot uz uzticības tālruņa automātisko atbildētāju 67027402.

Šodien visas dienas garumā internetā notiks Latvijā pirmais Jāņu digitālais gadatirgus.

Gadatirgus  notiek "Swedbank" projekta "Meistars 21.gadsimtā" ietvaros, aicinot Latvijas amatniekiem kļūt par meistariem arī digitālajā vidē. 
Gadatirgus virtuālos apmeklētājus gaidīs līdz pat pusnaktij. 

Jāņu digitālo gadatirgu varēs apmeklēt "http://bit.ly/DigitalaisGadatirgus".

Digitālajā gadatirgū varēs atrast visu nepieciešamo līgošanai. 
Nākamgad, kad Latvijas valsts svinēs savu simtgadi, Rīgas Latviešu biedrība (RLB) atzīmēs 150 gadu jubileju, pastāstīja RLB priekšsēdētājs Guntis Gailītis.

RLB ir vecākā latviešu organizācija pasaulē.
Šā gada februārī RLB rindās darbojās 408 biedri, viņu skaitā desmit Goda biedri - Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Andris Kolbergs, Ēriks Hānbergs, Viktors Hausmanis, Raimonds Pauls, Gunārs Birkerts, Pēteris Vasks un Jānis Streičs.

RLB darbība tika pārtraukta 1940.gadā, sākoties padomju okupācijai.
Biedrība tika atjaunota 1989. gada 14. janvārī, kad tika arī atjaunotas tās īpašuma tiesības uz namu Rīgā, Merķeļa ielā 13.
RLB vēsture ir plaša un daudzveidīga, tā pelnījusi nopietnu izpēti, uzsver Gailītis.

"Misiņa bibliotēkā glabājas 74 kastes, kurās ir RLB arhīvs - runasvīru dokumenti, finanšu atskaites. Tie rāda dažādu lēmumu pieņemšanas mehānismus, ļauj analizēt naudas plūsmas. Ar RLB vēsturi un darbību saistītas lietas un dokumenti ir atrodami arī vairākos citos muzejos un arhīvos. Ja šie dokumenti netiek rūpīgi izpētīti, viss par RLB teiktais ir tikai tādas vispārīgas "filozofiskas pārdomas"," uzskata Gailītis.
RLB vēlas sagaidīt jubileju, izdodot dokumentu un fotogrāfiju apkopojumu trijos sējumos - katru par 50 RLB darbības gadiem. Lai to izdarītu, tiek meklēts sponsors. Ja sponsoru neizdosies atrast, RLB vēsturisko dokumentu krājums tik un tā tiks izdots, bet varbūt tikai vienā sējumā, pastāstīja Gailītis
RLB ir uzrunājusi Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un viņš ir piekritis kļūt par RLB 150 gadu jubilejas patronu. 

RLB 150 gadu jubileja tiks svinēta 2018.gada oktobrī, un gadu iepriekš - šā gada oktobrī - ar svinību programmu tiks iepazīstināti žurnālisti un sabiedrība.

Igaunijā līdzīga biedrība ir trīs gadus vecāka, tāpēc RLB varēšot ņemt par paraugu šo to no viņu 150.gadadienas svinībām, kurās piedalījās plaša RLB delegācija.

No šodienas līdz 25.jūnijam tiek rīkota akcija "Tauriņu vērošanas izaicinājums", kura laikā interesenti var sacensties par vislielāko reģistrēto tauriņu novērojumu skaitu.
Pērn akcijā rekords bija 43 novērotas tauriņu sugas Amatas novadā.

Lai novērojums tiktu ieskaitīts, tas jāreģistrē portālā "Dabasdati.lv" un tam jāpievieno fotoattēls.

Rezultāti tiks apkopoti divās galvenajās kategorijās - visvairāk redzētās sugas viena novada teritorijā un visvairāk redzētās sugas visos novados kopā.

Programmas apkopotie dati liecina, ka līdz šī mēneša sākumam 50 un vairāk tauriņu sugas ir novērotas 64 Latvijas novados.
Aizsāktā novērojumu projekta mērķis ir panākt, lai līdz 2018.gadam šis novēroto tauriņu sugu skaita slieksnis tiktu pārsniegts visos Latvijas novados.
Kopš 5. jūnija būtiskas izmaiņas galvaspilsētā Rīgā piedzīvojusi tramvaju satiksme – ir ieviests jauns tramvaja maršruts – Imanta-Jugla, mainīts 11. tramvaja maršruts pilsētas centrā.
Vairākos citos maršrutos būtiski mainīti kustības saraksti, stāsta sabiedriskais medijs, un piebilst, ka  uz pieturvietās izvietotajām sabiedriskā transporta kartēm paļauties vairs nevajadzētu – tur šīs izmaiņas vēl nav redzamas. 

Jaunas, patiesajai situācijai atbilstošas sabiedriskā transporta kartes pieturvietās varētu parādīties pēc dažiem mēnešiem, tikmēr  informāciju par pieturvietām aicina meklēt „Rīgas Satiksmes” mājaslapā.

Salīdzinājumā ar daudzām citām „Rīgas Satiksmes” izdevumu pozīcijām, izdevumi par jaunu sabiedriskā transporta karšu izgatavošanu un novecojušo karšu nomaiņu ir niecīgi – tas izmaksājot vien aptuveni divarpus tūkstošus eiro. 
Pēdējā pus gadsimta laikā visbiežāk Jāņu naktī lijis Talsu apkaimē, bet no retāk - Bauskā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.
Gandrīz pusē no pēdējo 50 gadu Jāņiem Talsu apkaimē lijis, bet no lielajām Latvijas pilsētām visretāk lietus Jāņu naktī novērots Bauskā - tikai 23 procentos gadījumu. Aptuveni tikpat reti līst Latgales dienvidaustrumos - Baltkrievijas pierobežā.

Savukārt Jāņu diena biežāk sausa ir Baltijas jūras piekrastē un Vidzemes ziemeļrietumos, kur pēdējo 50 gadu laikā lijis tikai 27-32 procentos gadījumu. Visbiežāk Jāņu dienā līst Vidzemes augstienē, kā arī Rīgā - Zosēnos un Skrīveros biežāk nekā 50 procentu lietainu Jāņu dienu, arī galvaspilsētā aizvadītā pus gadsimta laikā 52 procenti Jāņu dienu bijis ar lietu.

Lietainākā Jāņu nakts bija 1997. gadā, kad vidēji nolija 11,7 milimetri nokrišņu, pēdējos piecos gados lietainākos Jāņus aizvadījām 2015. gadā, kad vidēji Latvijā nolija 6,9 milimetri, bet Skrīveru novērojumu stacijā vien nolija 19,5 milimetri. Tai pat laikā pēdējo 51 gadu periodā 10 reizes Jāņu nakts Latvijā ir pavadīta bez nokrišņiem, pēdējoreiz pagājušajā gadā.

Kopš 1961. gada siltākā Jāņu diennakts bija pagājušā gadā, kad vidējā 24. jūnija gaisa temperatūra bija pat +22 grādi, savukārt vēsākā Līgo diena - 1977. gada 23. jūnijā, kad vidējā diennakts gaisa temperatūra nepārsniedza +9,6 grādus. Visaukstākā Jāņu nakts bija 1992. gadā, kad vidēji Latvijā minimālā gaisa temperatūra bija +3,1 grādi, Zosēnos pat tikai +0,7 grādi, kā arī daudzviet bija novērojama salna, savukārt vissiltākā Jāņu nakts bija 2013. gadā ar vidējo minimālo gaisa temperatūru +16,9 grādi, Rīgā nepazeminoties zem +20,5 grādiem. Kopumā 16 meteoroloģisko novērojumu stacijās tā bija siltākā Jāņu nakts pēdējo 56 gadu laikā.
Avots: lsm.lv
Trešdien no rīta būs vasaras saulgrieži, un trešdiena būs gada garākā diena, savukārt nakts no otrdienas uz trešdienu būs gada īsākā nakts.
Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu.
Vasaras saulgriežu brīdis būs treštdien  plkst.7.24, 
Tiesībsargs birojs aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā par labas pārvaldības praksi valsts un pašvaldību iestādēs.

Lai noskaidrotu ikviena iedzīvotāja pieredzi saskarsmē ar valsts un pašvaldību iestādēm, tiesībsargs aicina piedalīties aptaujā par labas pārvaldības principu ievērošanu. 

Aptaujas anketa pieejama elektroniski šeit: http://ej.uz/labaparvaldiba
Jau pusotru mēnesi visā Latvijas teritorijā izsludināts mežu ugunsnedrošais periods, kas nozīmē, ka ikvienam iedzīvotājam, uzturoties mežā, ir jāievēro ugunsdrošības noteikumu prasības.

Valsts meža dienestā rēķina, ka aizvadītājā gadā, kad kopumā reģistrēti vairāk nekā 600 meža ugunsgrēki, trīs ceturtdaļas no tiem izraisījusi neuzmanīga rīcība ar uguni.

Jāatgādina, ka uzturoties mežos un purvos  aizliegts :
nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
kurināt ugunskurus (izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas);
atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
dedzināt atkritumus;
braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Valsts meža dienests organizē dežūras ugunsnovērošanas torņos.
No šiem torņiem tiek novērots mežs, un, ja virs koku galotnēm var redzēt dūmus, tad ir iespējams noteikt kurā vietā deg mežs. 
Tāpēc svarīgi ir, lai bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo Valsts meža dienesta struktūrvienību, netiktu veikti nekādi dedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus, lai netiktu maldināti ugunsnovērošanas torņu dežuranti un lai netiktu izsludināta viltus trauksme.

Meža izstrādātājiem ir jāievēro prasība, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus atļauts tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju. 

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvoti no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai, nepieciešamības gadījumā, meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekiem ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību.
Svētdien, 18.jūnijā, Jelgavā, Dobelē, Saldū, Kuldīgā un Ventspilī norisināsies ASV jūras kājnieku un Latvijas Zemessardzes bataljonu tehnikas un ekipējuma izstādes.

Pilsētu iedzīvotājiem būs iespēja tikties ar jūras kājniekiem, karavīriem un zemessargiem, uzzināt vairāk par viņu dienesta pienākumiem un dalību mācībās, kā arī apskatīt tehniku un ekipējumu.


Militārās tehnikas kolonnas pavadīs Militārā policija, Pārvietošanas koordinācijas centrs un Valsts policija. Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt.

Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā, no plkst. 9:00 līdz 12:00
Dobelē pie domes ēkas, no plkst. 10:00 līdz 13:00
Saldū, Kalpaka laukumā, no plkst. 11:00 līdz 14:00
Kuldīgā, Pilsētas laukumā, no plkst. 12:00 līdz 15:00
Ventspilī, Rātslaukumā, no plkst. 13:00 līdz 16:00
"Sadales" tīkls šogad četros mēnešos reģistrējusi 187 būvniecības, lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. saimniecisko darbu veicēju izraisītus elektrotīkla bojājumus, radot elektroapgādes uzņēmumam zaudējumus 69 000 eiro apmērā.

Šajā periodā  80 reižu sarauti gaisvadu elektrolīniju vadi, 23 reizes bojāti gaisvadu elektrolīniju balsti, 39 reizes rakšanas darbu laikā bojātas kabeļu līnijas un 46 reizes bojātās virszemes būvēs - transformatoru apakšstacijas, kabeļu un elektroenerģijas uzskaites sadalnes.

"Diemžēl šādai nevērīgai un bezatbildīgai rīcībai var būt traģiskas sekas, jo, tehnikai saskaroties ar elektroapgādes infrastruktūru, letālu elektrotraumu var gūt gan tehnikas vadītājs, gan citas personas, kuras tuvojas šai notikuma vietai. Turklāt šādi neprognozējami elektrotīkla bojājumi būtiski ietekmē "Sadales tīkla" ikdienas darbu, jo darbiniekiem ir jāpārtrauc plānotie elektrotīkla uzturēšanas un uzlabošanas darbi un jādodas uz šīm notikumu vietām, lai pēc iespējas ātrāk novērstu apdraudējumu sabiedrībai un atjaunotu klientu elektroapgādi." klāstīja uzņēmuma pārstāvji.

"Sadales tīkls" aicina par plānotajiem darbiem uzņēmumu informēt vismaz mēnesi pirms darbu sākšanas, jo tā uzņēmums var plānot optimālu elektrotīklu darbību un nepieciešamības gadījumā brīdināt klientus, kuriem elektrolīnijas atslēguma dēļ tiks pārtraukta elektroenerģijas piegāde.
Tāpat drošības noteikumi jāievēro, plānojot zemes rakšanas darbus, jo kabeļu elektrolīniju bojājumi visbiežāk rodas nesaskaņotu rakšanas darbu laikā, kā arī neievērojot darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības, kas liecina par paviršu darba kultūru. Pirms rakšanas darbu sākšanas svarīgi zināt, kādas inženierkomunikācijas atrodas plānotajā rakšanas darbu vietā, jo, turpinot plānveidīgu gaisvadu elektrolīniju rekonstrukciju un pārbūvi kabeļu līnijās, mainās ne vien kopējais kabeļu līniju apmērs, bet arī to atrašanās vieta. Turklāt, palielinoties pazemes inženierkomunikāciju īpatsvaram, saimniecisko darbu veicējiem vienlaikus jāpaaugstina rakšanas darbu izpildes kvalitāte, stingri ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības un saņemot nepieciešamos saskaņojumus.

"Pat nedaudz mehāniski bojājot kabeļa ārējo apvalku, tajā var iekļūt ūdens, kas sabojā izolāciju un izraisa īsslēgumu un elektroapgādes traucējumus klientiem. Tāpat šāds kabeļu līnijas bojājums var izsaukt paaugstinātu spriegumu, kas savukārt var izraisīt papildu bojājumus gan "Sadales tīkls" elektrotīklā, gan sabojāt klientu elektroiekārtas. Ikvienam ir jāatceras, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts veikt zemes rakšanas darbus ar tehniku tuvāk par metru no kabeļu līnijas, bet mežos tuvāk par 1,5 metriem. Veicot zemes rakšanas darbus dziļāk par 30 centimetriem, darbu veicējam ir jāsaņem "Sadales tīkla" rakstiska atļauja, kā arī rakšanas darbi jāsaskaņo vietējās pašvaldības būvvaldē," klāstīja uzņēmuma pārstāvji.

Aizsargjoslu likumā noteiktās prasības ir jāievēro visiem inženierkomunikāciju turētājiem, tostarp pašvaldību uzņēmumiem, kuri ikdienā veic pašvaldības komunikāciju uzturēšanas darbus.

Ja elektroapgādes infrastruktūras tuvumā ir radusies bīstama situācija vai noticis negadījums, "Sadales tīkls" lūdz nekavējoties ziņot, zvanot uz uzņēmuma diennakts bezmaksas bojājumu pieteikšanas tālruni 8404 vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (112).


Sestdien, 17.jūnijā, gaidāmajā ziedojumu vākšanas akcijā Latvijas Likteņdārza būvniecībai būs skatāma digitālā ekspozīcija ar nosaukumu „Liktens gāte”.
Ekspozīcija stāsta par Latvijas 20.gadsimta krustcelēm un cilvēku likteņiem tajās.

Ielādējot programmu, varēs uzzināt, kas notika ar cilvēkiem 1905.gadā, Pirmajā pasaules karā, starpkaru Latvijā, okupācijas laikā – ziņas būs par konkrētiem cilvēkiem. Būs arī virtuāls Klusuma nams.

Šogad domāts pabeigt Likteņdārza sabiedrisko ēku, Lielo ēku un Bruģakmeņu aleju. Līdzekļus sestdien vāks tieši šo būvju pabeigšanai un to atklāšana notiks nākamgad 11.augustā.

Paredzams, ka sestdienas vakarā plkst. 19.35 LTV1 tiešraidē no ziedojumu akcijas "Top Latvijas Likteņdārzs! Stāsti par vectēviem" piedāvās sarunas pie ugunskura kopā ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem - tostarp rakstnieci Noru Ikstenu, mūziķi Valteru Pūci un komponistu Jēkabu Nīmani.

Savukārt no plkst. 21.30 LTV1 ēterā pieslēgsimies teātra pasaulei.
Aktieris Vilis Daudziņš dalīsies ar savu vectēva stāstu, atceroties Jaunā Rīgas teātra izrādes “Vectēvs" tapšanu.

Turpinājumā notiks plkst. 21.45 LTV1 ēterā pirmizrāde - Jaunā Rīgas teātra izrāde "Vectēvs" divos cēlienos.
Pēc veselības aprūpes reformām sociālo iemaksu nemaksātāji Latvijā varēs saņemt tikai ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamo palīdzību un ārstēšanu dažu slimību gadījumā, liecina Veselības ministrijas šodien publiskotā informācija par precīziem valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu groziem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem.

Pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņems personas, kas veic sociālās iemaksas un pacientu grupas, kuras būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, piemēram, bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieki, trūcīgās personas un citas grupas, kuru precīzs saraksts tiks definēts likumā.

Ņemot vērā, ka noteiktās nodarbinātības jomās strādājošie, piemēram, mikrouzņēmumi, individuālie komersanti, autoratlīdzību saņēmēji un citi, nav sociālo iemaksu maksātāji, tiks paredzēta iespēja viņiem, veicot noteiktu ikmēneša maksājumu, saņemt pilno valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu.

Patlaban vēl nav precīzi definēts šāda maksājuma iespējamais apjoms un par to vēl tiks diskutēts. Politiķi ir izteikušies, ka tie varētu būt 10 līdz 20 eiro mēnesī.

Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā ietilpst primārā veselības aprūpe jeb ģimenes ārsta aprūpe, kā arī bērniem līdz 18 gadu vecumam zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu sniegtā aprūpe, medicīniskā aprūpe mājās pie noteiktām indikācijām, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums, palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, diagnostiskie izmeklējumi, ārstniecība dienas stacionārā, stacionārā aprūpe, proti, neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā, kā arī valsts kompensējamie medikamenti un medicīniskā rehabilitācija.

Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji, būs atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas vai nebūs veikušas noteiktā ikmēneša maksājumu, būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu - ģimenes ārsta aprūpi, neatliekamos medicīniskos pakalpojumus, palīdzību Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, valsts kompensējamos medikamentus tikai pie atsevišķām diagnozēm, neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnīcā, ārstēšanu noteiktu slimību gadījumā, piemēram, onkoloģijā, noteiktās infekcijas slimībās, psihiatrijā, kā arī grūtnieču aprūpi.

Pārējie veselības aprūpes pakalpojumi personām, kuras nebūs veikušas sociālās iemaksas vai nebūs veikušas noteikto ikmēneša maksājumu, būs pieejami ārstniecības iestādēs atbilstoši iestāžu maksas pakalpojumu cenrādim.

Sociālās iemaksas iecerēts celt, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu. Paredzēts, ka sociālās iemaksas solidāri - pa pus procentpunktam - pieaugs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Savukārt nodokļu nemaksātājiem varētu būt noteikts speciāls maksājums.

Attiecībā uz IIN progresivitāti koalīcijas partneri vēl sagaida Finanšu ministrijas aprēķinus, lai turpinātu diskusijas.
Biķernieku trasē sestdien būs iespēja redzēt divus no spēcīgākajiem sānslīžu jeb drifta  meistariem pasaulē – trīskārtējo ASV čempionu Krisu Forsbergu un japāņu leģendu Daigo Saito, kam autosacīkstēs Rīgā pretim stāsies iespaidīga Eiropas drifteru izlase.

Saito šobrīd tiek uzskatīts Par pasaulē labāko sānslīžu meistaru.
Par labāko drifta nāciju Eiropā uzskatīto Poliju sacīkstēs pārstāvēs pieci sportisti. 

Arī latviešiem ir savs jaunais talants - 12 gadus vecais Nikolass Bertāns. Pasākumā sestdien gan viņš nepiedalīsies, jo savu auto aizlienēs amerikāņu čempionam Forsbergam. 
Šodien 51. dzimšanas dienu svinēs mūsu  Valsts prezidents Raimonds Vējonis. 

Vējonim nav īpašu dzimšanas dienu tradīciju, taču parasti viņš savus šūpuļa svētkus nosvin, vakariņojot kopā ar ģimenes locekļiem.

Lai gan bērnību raimonds Vējonis  pavadījis Madonas pusē, dzimis viņš ir Krievijā, Pleskavas apgabalā. Izskaidrojums vienkāršs – viņa tēvs tur dienēja armijā, un māte bija aizbraukusi apciemot tēvu.

Latvijas Valsts prezidenta amatu Vējonis ieņem kopš 2015.gada 8.jūlija.
Pirms tam viņš bijis Latvijas aizsardzības ministrs, gandrīz deviņus gadus – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī Saeimas deputāts.

Brīvajā laikā Raimonds Vējonis aizraujas ar dažādiem sporta veidiem.
Jaunībā trenējies vieglatlētikā – augstlēkšanā, tāllēkšanā un 100 metru sprintā. Šobrīd Vējonis ir aktīvs basketbolā un ir basketbola komandas «Ogres Milži» spēlētājs, nodarbojas arī ar volejbolu un niršanu.
Kopā ar dzīvesbiedri regulāri dodas ceļojumos, kā arī kopj dārzu un audzē puķes.

Prezidents atzīstas, ka 40 gadu jubileju tomēr svinējis, taču nekādu «četrdesmitgadnieku krīzi» gan neesot pārdzīvojis. «Nekādas garīgās mokas man nav bijušas,» viņš smejas. «Esmu dzirdējis, ka pat viens otrs trīsdesmitgadnieks domā: viss, dzīve ir beigusies! Nu kādi nieki! Dzīve tikai sākas. Un mans noskaņojums vienmēr bijis optimistisks.»
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija sadarbībā ar nodibinājumu „Sociālo pakalpojumu aģentūra” aicina Latvijas audžuģimenes, adoptētājus un aizbildņus uz reģionālajām atbalsta grupu salidojumiem šajā vasarā.

Salidojumu laikā bērniem kopā ar pieaugušajiem paredzētas radošās darbnīcas, sporta un izklaides aktivitātes bērniem.
Savukārt vecākiem, aizbildņiem un adoptētājiem notiks lekcijas par inovatīvām bērnu audzināšanas un disciplinēšanas metodēm.

Plānoti četri salidojumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales reģionos.

Nākamo pasākumu norises laiki un vietas:

Latgalē pasākums notiks jau 17.un 18.jūnijā. Atpūtas kompleksā “Aglonas Alpi”, Aglonā. Notikumu plānojusi apmeklēt Latvijas audžuģimeņu patronese, Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone.
1.un 2.jūlijā Zemgales reģionā – atpūtas kompleksā „Turbas”, Ikšķiles novadā, pieteikšanās līdz 26.jūnijam.
15.un 16.jūlijā Vidzemes reģionā – konferenču un atpūtas kompleksā „Ratnieki”, Līgatnes novadā, pieteikšanās līdz 9.jūlijam.
5.un 6.augustā Kurzemes reģionā – Vaiņodes internātpamatskolā, Vaiņodē, pieteikšanās līdz 30.jūlijam.

Lai nodrošinātu aktivitātes bērniem, izmitināšanu un ēdināšanu un izslēgtu nepatīkamus pārpratumus, nepieciešams zināt precīzu dalībnieku skaitu, tādēļ audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem ļoti svarīgi pieteikties iepriekš!

Piesakoties lūgums norādīt dalībnieku vārdus, uzvārdus, personas datus, dzīves vietu, bērna piederību ģimenei, ja nepieciešams - ēdināšanas īpatnības (alerģijas, kādu produktu nepanesamība u.c.)  un nakšņošanas nepieciešamību (nakšņošana telpās vai līdzpaņemtās teltīs). Nakšņošana telpās primāri tiks nodrošināta ģimenēm ar bērniem līdz trīs gadu vecumam un bērniem ar īpašām vajadzībām.

Dalība un visu pasākumu programma reģionālajās atbalsta grupās ir bez maksas!

Pieteikties: Aiga Romāne-Meiere tel. 29728401; e-pasts: aromane@inbox.lv. Vairāk informācijas par pasākuma norisi: Evija Rācene, tel. 27794994; e-pasts: r.evija@inbox.lv
Pārgājieni, vakariņas dārzā vai uzterases, izbraucieni ar laivu, sauļošanās vai vakars pie ugunskura – tā ir tikai daļa no iecienītiem brīvā laika pavadīšanas veidiem šajā gadalaikā. Diemžēl bieži atpūtu bojā, kā arī riskus veselībai rada dažādi kukaiņi, piemēram, dunduri, odi un ērces.

Viens no visiedarbīgākajiem veidiem, kā izvairīties no kodumiem, ir dažādu aromātu izmantošana. Parasti odiem, knišļiem, dunduriem un pat ērcēm nepatīk vielas ar spēcīgu smaržu – dažādu augu ēteriskās eļļas. Visiedarbīgākie aromāti ir eikalipta, Austrālijas tējas koka, piparmētras, anīsa, baldriāna, lavandas, bergamotes un citronellas ēteriskās eļļas. Tāpat labi iedarbojas arī krustnagliņu vai kanēļa eļļa – šie aromāti īpaši piemēroti būs videi, kur atrodas bērni.

Izvēloties pretinsektu līdzekli,jāņem vērā tas, cik intensīvu un ilglaicīgu vēlamies aizsardzību. Noturīgāki un ar ilgstošāku darbības laiku ir tieši uzsmērējamie līdzekļi, kas jāklāj uz ādas. Tie veido aizsargkārtiņu, kas atbaidīs kukaiņus, kā arī, pateicoties ādas siltumam, tie pamazām izgaros un nodrošinās vajadzīgo rezultātu. Izsmidzināmie līdzekļi darbosies īsāku laiku, taču tos var izsmidzināt tieši uz ādas vai apģērba, tādējādi nosedzot lielāku laukumu. 
Pēc ilgām diskusijām  valdību veidojošās partijas šodien beidzot izšķīrās par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.
Pašlaik obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme, ko maksā darba devējs, ir 23,59%, bet darba ņēmēja likme ir 10,5%.
Nodokļa palielināšana ļaus iegūt 70 - 80 miljonus eiro.

Lai izvestu veselības aprūpes nozari no krīzes, nepieciešami 200 miljoni eiro, un vēl aptuveni 120 miljonus eiro plānots iegūt uz budžeta deficīta rēķina.

Palielinot nodokli, plānots arī saistīt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ar nodokļa nomaksu.
Ģimenes ārstiem būs pieejama datu bāze, kurā viņi redzēs, vai cilvēks maksā nodokļus. Ja nodokļi maksāti, pacients varēs saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, analīzes un citus pakalpojumus, ko arī šobrīd nodrošina valsts. Ja nodokļi nav maksāti, valsts pacientam apmaksās tikai ģimenes ārsta vizīti, apkārtējiem bīstamo slimību ārstēšanu, neatliekamo palīdzību un grūtnieču aprūpi, par pārējiem pakalpojumiem cilvēkam būs jāmaksā pašam pēc noteiktā cenrāža.  
Ar svinīgu pasākumu Ķemeru nacionālajā parkā šodien visā Latvijā atklāta dabas skaitīšana, kuras laikā tiks apzināta Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu jeb dzīvotņu izplatība un kvalitāte, informē Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP).

Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019.gada nogalei, un šajā laikā DAP uzdevumā eksperti veiks aizsargājamo biotopu pārbaudi gan valsts, gan privātajās zemēs. 
Trīs gadu laikā plānots saskaitīt visus Latvija esošos Eiropas nozīmes biotopus – mežu, ūdeņu, zālāju un citus. 

Tik visaptveroša inventarizācija biotopus apzināšanai Latvijā līdz šim nav veikta. Līdzšim uzskaite veikta īpaši aizsargājamās teritorijās, kas veido vien ap 10% no kopējās Latvijas teritorijas.

Lai skaidrotu dabas skaitīšanas norisi, ir izveidota mājas lapa - skati to šeit .

Plānots ar organizēt informatīvus seminārus pašvaldībās, kā arī vairākās Latvijas pilsētās būs iespēja apskatīt informatīvo stendu – lielizmēra dabas skaitīkļus.
Ņujorkā  nupat noslēdzies piektais Ņujorkas ''Kūku šovs'', kurā kūkas un cepumi bija no cukura puķēm līdz cilvēku un dzīvnieku skulptūrām.

Šī gada šova tēmu iedvesmoja Ņujorkas slavenie Brodvejas teātri.
Starp kūkām bija saskatāmi varoņi un simboli no tādiem Brodvejas mūzikliem un izrādēm kā “Lauvu Karalis”, “Operas spoks” un “Skaistule un briesmonis”.

Ņujorkas ''Kūku šovs'' pulcina gan profesionālus konditorus, gan iesācējus, kuri cep pašu priekam un ir to sākuši tikai nesen. 

Par  zvaigzni kļuva kūku studijas īpašniece no Bruklinas - Ešlija Holta, kura ieguva žūrijas simpātijas balvu. 
Holta saka, ka viņas torte tika apgāzta vakarā pirms šova, un viņai nācās pavadīt visu nakti, lai to saliktu atpakaļ, ļaujot viņai pagulēt vien pusstundu. 
 
Privātajos pensiju fondos uzkrāto līdzekļu apmērs šogad pirmajos piecos mēnešos ir pieaudzis par  4,6%, sasniedzot 398,217 miljonus eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas publiskotā informācija.

Arī  privāto pensiju fondu dalībnieku skaits gada pirmajos piecos mēnešos ir palielinājies.
Līdzekļus privātajos pensiju fondos Latvijā maija beigās krāja 277 998 cilvēki.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka privātie pensiju fondi kopš gada sākuma dalībniekiem nodrošinājuši vidēji 2,32% ienesīgumu. 

Latvijā šobrīd darbojas seši privātie pensiju fondi (pieci - atklātie pensiju fondi un viens slēgtais pensiju fonds), piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. 
Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. 
Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
Saeimā jau gadiem spiež par iespēju ieviest Latvijā depozīta sistēmu Pet pudelēm – tas nozīmē, ka iedzīvotāji nododot taru, arī plastmasas pudeles, saņemtu par to atlīdzību.

Vidzeme TV kolēģi noskaidrojuši, ka Valkas iedzīvotāji jau pie šādas sistēmas tikuši, jo Valcēnieši uz kaimiņpilsētu Valgu Igaunijā ik dienu dodas ne vien, lai iegādātos daudzas lētākas preces, bet arī lai nodotu iztukšoto dzērienu iepakojumus. Pārsvarā tās ir plastmasas pudeles, un par katru var atgūt 10 centus.        

Daži valkas iedzīvotāji, kuri izmanto iespēju PET pudeles nodot pret atlīdzību Valgā – stāsta, ka  kopš  izmanto jau pirms daudziem gadiem Igaunijā ieviesto depozīta sistēmu, vairs pat prātā nenākot doma šāda veida tukšo taru izmest atkritumos.
Valcēnieši uzskata, ka dzērienu iepakojumu depozītu sistēmu vajadzētu ieviest arī Latvijā. 

Tas gan rada lielus zaudējumus Igaunijas ekonomikai un ik pa laikam arī pavīd runas, ka tiekot domāts par kādu ierobežojumu ieviešanu.
Daudzās valstīs šāda sistēma ir ieviesta – piemērām - Vācijā par plastmasas pudeli atmaksā 25 centus, par stikla 8 – 10 centus. 

Lielāka skaidrība par to, vai un kad Latvijā šī sistēma tikts ieviesta – varētu būt pavasarī, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāks klajā ar informatīvu ziņojumu, kas tai pēc deputātu lūguma jāsagatavo, lai izvērtētu šīs sistēmas ieviešanu Latvijā. 
Zviedrijas Dzelzceļš aicina savus darbiniekus implantēt biļetes zem ādas.
Šādā veidā pasažieri var aizmirst raizes par mājās aizmirstām biļetēm, jo mikročips vienmēr ir līdzi.

Zviedrijas Dzelzceļš sola, ka mikroshēmu implantos iestrādātas biļetes padarīs ceļošanu ērtāku, lai gan tehnoloģiju eksperti brīdina par konfidenciālas informācijas noplūšanas draudiem.
Zviedrijas valsts dzelzceļa pakalpojumus ik dienu izmanto teju 130 000 cilvēku. 
Zviedrijas valsts dzelzceļš šobrīd ir vienīgā ceļošanas kompānija pasaulē, kas devusi pasažieriem iespēju izmantot mikroshēmu implantus parastu biļešu vietā.

Mikroshēmu izmantošana Zviedrijā strauji kļūst arvien populārāka.
Piemēram, Stokholmas digitālo tehnoloģiju kompānijā “Epicenter” jau  vairāk nekā 150 darbinieku izmanto šādus implantus, lai atvērtu durvis.

Mikroshēmai nav jābūt zem ādas – to var iestrādāt arī rokaspulkstenī vai gredzenā. 

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par aizliegumu lielveikalos tirgot stipro alkoholu. Kā iniciatīvas iesniedzējs norādīts Mārtiņš Bambals.

Iniciatīvas autors vēlas mazināt alkoholisma izplatību valstī.
Lai to paveiktu, viņš iesaka pārņemt Zviedrijas pieredzi, kur lielveikalos aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus, kuriem alkohola procentuālais sastāvs pārsniedz 3,5%.

Tas nozīmētu, ka stiprākus dzērienus, tāpat kā Zviedrijā, būtu ļauts tirgot tikai specializētos valsts kontrolē esošos veikalos.
Viņš rosina pieņemt likumu, ka  stipros alkoholiskos dzērienus,  drīkstētu tirgot tikai specializētos alkohola veikalos vai veikalu nodaļās ar atsevišķu kasi.

Šādas iniciatīvas rezultātā, viņaprāt, gados jauni cilvēki nepirktu stipros alkoholiskos dzērienus, bet, ja pirktu alkoholu lielveikalos, to alkohola procentuālais sastāvs būtu mazs. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram