Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projektā "Sporto visa klase" otro gadu pēc kārtas tiks veikts divus mēnešus ilgs fizisko aktivitāšu eksperiments, kura ietvaros noskaidros, cik daudz laika miegam velta bērni Latvijā un kā miega kvalitāti ietekmē skolēnu fiziskās aktivitātes.

Lai noskaidrotu, vai Latvijas skolēni guļ pietiekami, vai miegs ir kvalitatīvs un kā to ietekmē fiziskās aktivitātes, LOK  veiks īpašu eksperimentu. 
Tā laikā ar  sporta viedaproču palīdzību tiks fiksēti eksperimentu dalībnieku nostaigātie soļi un fizisko aktivitāšu intensitātes minūtes, kā arī miegā pavadītais laiks un kvalitāte. Sporto visa klase eksperimentā piedalās Valmieras Pārgaujas sākumskolas 6.klašu skolēni.

Kā norāda Pasaules Veselības organizācijas mediķi, kvalitatīvs miegs ir viens no būtiskākajiem bērna attīstību un augšanu ietekmējošajiem faktoriem. Diemžēl mūsdienu dinamiskajā vidē miegam arvien mazāk stundas velta ne tikai pieaugušie, bet arī bērni, radot nopietnus riskus jaunās paaudzes veselībai. 

LOK iniciatīva "Sporto visa klase" notiek jau ceturto gadu un tā piesaistījusi 5240 dalībnieku no 233 klasēm visā Latvijā.
Valmieras Pārgaujas sākumskola ir viena no šī projekta aktīvākajām mācību iestādēm, tādēļ eksperimenta dalībnieki tika izraudzīti no šīs skolas.
Ir sācies balsojums par titulam Gada Eiropas cilvēks Latvijā desmit izvirzītajiem pretendentiem.
Tituls ik gadu tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā.
Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā.

Balsot šogad var par kādu no 10 pretendentiem:

Aļona Ostapenko, tenisa zvaigzne;
Andris Bērziņš, "TechHub Riga" līdzdibinātājs un vadītājs;
Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts;
Ineta Ziemele, Satversmes tiesas priekšsēdētāja;
Ivars Ījabs, Latvijas Universitātes asociētais profesors;
Jānis Rozenbergs, Cēsu novada domes priekšsēdētājs;
Jānis Skutelis, TV raidījuma vadītājs, improvizators;
Krista Burāne, režisore, dramaturģe un starpdisciplināru mākslas projektu autore;
Martins Dukurs, olimpiskais čempions skeletonā;
Sanita Jemberga, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re: Baltica" izpilddirektore un redaktore.

Eiropas Kustība Latvijā aicina balsot par Gada Eiropas cilvēka Latvijā interneta vietnē "http://ejuz.lv/eiropascilveks", vai sūtīt kandidāta vārdu un īsu balsojuma pamatojumu uz e-pastu "info@eiropaskustiba.lv".
Tāpat organizācijā aicina balsot ne tikai par desmit izvirzītajiem kandidātiem, bet izvirzīt arī jaunus.

Balsojums noslēgsies 27.decembrī, kad tiks godināts titula ieguvējs.
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem ziemā palīdz dzīvniekiem vai putniem, atklāj novembrī veiktā aptauja. Tostarp salīdzinoši visbiežāk iedzīvotāji ziemā baro piemājas putnus .

Kopumā aktīvākie palīgi dzīvnieku un putnu pārziemošanai ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 60 gadiem, sievietes, iedzīvotāji no vismaz četru cilvēku ģimenēm, Zemgales reģionā, kā arī lauku teritorijā dzīvojošie.

Jāatzīmē, ka salīdzinoši biežāk uz mežu barību meža dzīvniekiem nes ģimenēs, kurās runā latviešu valodā, savukārt ģimenēs, kurās runā citā valodā, biežāk baro klaiņojošus kaķus un suņus.

Piemājas putnus biežāk nekā citās vecumgrupās baro iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 60 gadiem.

Reģionālā griezumā vērojams, ka vidzemnieki biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji nes uz mežu barību meža dzīvniekiem, Zemgales iedzīvotāji biežāk baro piemājas putnus, kamēr iedzīvotāji Latgalē biežāk baro klaiņojošus kaķus un suņus. Uz pārējo reģionu fona rīdzinieki ir salīdzinoši kūtrākie dzīvnieku un putnu pārziemošanas atbalstītāji.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) no 7. līdz 9.decembrim norisināsies Muskuļu veselības dienas, kuru laikā ikviens varēs bez maksas veikt muskuļu veselības pārbaudes un iegūt izsmeļošu informāciju par dažādām muskuļu slimībām.

Muskuļu slimības ir ļoti dažādas un grūti atpazīstamas. Daudzi cilvēki pat nenojauš, ka viņiem ir kāda no šīm slimībām, tās izraisītos simptomus, piemēram, muskuļu sāpes, vājumu vai elpas trūkumu, kļūdaini saistot ar nepietiekamu fizisko sagatavotību vai ko citu.
Daļa muskuļu slimību nav ārstējamas, taču vairāku slimību gadījumā pieejama efektīva terapija, kas ne vien palīdz mazināt apgrūtinošos simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti, bet var pat izglābt dzīvību, skaidroja RAKUS neiroloģe docente Viktorija Ķēniņa.

Docente norāda, ka viena no šādām kaitēm ir Pompes slimība.
Tā ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa progresējošu muskuļu vājumu un var sākt izpausties jebkurā vecumā.
Pompes slimība ir viena no tā dēvētajām lizosomālās uzkrāšanās slimībām, kas saistītas ar traucējumiem šūnas ķermenīšu lizosomu darbībā. Lizosomu galvenā funkcija ir dažādu barības vielu šķelšana, bet Pompes slimības gadījumā ir traucēta lizosomu spēja šķelt glikogēnu, kas glabājas muskuļos un aknās kā ogļhidrātu rezerves enerģijas ražošanai. Uzkrājoties pārmērīgā daudzumā, glikogēns pakāpeniski bojā muskuļu šūnas.

Šī slimība var izpausties jau zīdaiņa vecumā, bet var arī nemanāmi noritēt gadiem un pieteikt sevi tikai pusaudža gados vai jau pieaugušā vecumā. Zīdaiņiem Pompes slimība izpaužas vissmagāk, skarot arī ķermeņa svarīgāko muskuli - sirdi. Jaundzimušais parasti cieš no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem, slikti pieņemas svarā un muskuļu vājuma dēļ ir traucēta bērniņa fiziskā attīstība.
Savukārt pusaudžiem un pieaugušajiem ar Pompes slimību raksturīgas biežas muskuļu sāpes, grūtības elpot pat pēc nelielas fiziskās slodzes un muskuļu vājums, kas parasti ir īpaši izteikts plecu un iegurņa joslā.
"Ar rokām cilvēks var izdarīt visu, ko vajag, bet pacelt tās augšā, piemēram, lai piekārtu aizkarus, ir ļoti grūti. Pēdas kustas labi, bet, lai no krēsla pieceltos, vajag krietni piepūlēties, atsperties, tāpat - kāpšana pa kāpnēm sagādā grūtības," skaidro Ķēniņa.

"Bieži vien cilvēks domā: tāds es vienkārši esmu - ne tik stiprs, ne tik sportisks kā citi. Tāpēc samierinās ar elpas trūkumu pat pie nelielas fiziskas slodzes, iemācās sadzīvot ar muskuļu sāpēm. Diemžēl šī slimība progresē, arvien vairāk novājinot muskuļus, tai skaitā elpošanas, kas var novest pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves," uzsver docente.

Sākumā elpošanas grūtības ir pie minimālas fiziskas slodzes, bet, slimībai progresējot, aizdusa sāk mocīt arī miera stāvoklī.
Pienāk brīdis, kad elpošanas traucējumi kļūst tik smagi, ka pacients nonāk slimnīcā pie mākslīgās elpošanas aparāta vai mirst. Diemžēl arī ne visi ārsti ir pietiekami labi informēti par šo slimību, tāpēc pacients bieži vien paliek bez diagnozes. Viņa medicīniskajā kartē tiek ierakstīts vien "nezināmas izcelsmes progresējoši elpošanas traucējumi", stāsta RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Guntis Karelis.
Pompes slimību ir iespējams apturēt, kā arī panākt tās regresu. Lizosomu darbības traucējumu iemesls ir noteikta enzīma trūkums, tāpēc Pompes slimību ārstē ar enzīmu aizstājošo terapiju, proti, pacientam trūkstošo enzīmu regulāri ievadot intravenozi.

Pacientiem ar muskuļu slimībām bieži ir grūtības dzīvot aktīvu dzīvi un iekļauties darba tirgū, slimībai progresējot, viņi visbiežāk kļūst piekalti gultai. Muskuļu veselības dienu mērķis ir informēt sabiedrību par Pompes slimību un citām muskuļu kaitēm, kā arī apzināt pacientus ar šādām slimībām, lai palīdzētu atbrīvoties no mokošajiem simptomiem un sniegtu iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Muskuļu veselības dienās norisināsies RAKUS stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" poliklīnikas 1.stāvā, un tās apmeklēt aicināts ikviens. Katru dienu notiks speciālistu lekcijas par dažādām muskuļu slimībām, kā arī muskuļu veselības veicināšanu, un ikvienam būs iespēja noskatīties īsfilmu par Pompes slimību.

Muskuļu veselības dienās ikviens varēs bez maksas veikt muskuļu spēka testu jeb dinamometriju un elpošanas testu jeb spirometriju.
Ja testu rezultāti norādīs uz iespējamām muskuļu veselības problēmām, bez maksas būs iespēja veikt arī speciālu asinsanalīzi, ko izmanto Pompes slimības atklāšanai. Pacientiem ar Pompes slimību ir paaugstināts fermenta kreatīnfosfokināzes līmenis, kas norāda uz muskuļu sabrukšanas procesiem.

Muskuļu veselības dienās būs iespēja saņemt neirologa konsultāciju.

Ja problēmas ar muskuļiem ir cilvēkam, kuram ir grūtības pašam ierasties uz konsultāciju, nākt un konsultēties par viņa veselību var arī tuvinieki.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem izprast, kā rīkoties ar vardarbību saistītā situācijā un sniegtu juridisku atbalstu,  29.novembrī notiks akcija "Pajautā juristam", kuras laikā interesenti, zvanot uz noziegumos cietušo atbalsta tālruni 116006, varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas no kvalificētiem juristiem.

Savas konsultācijas piedāvās Rīgas Stradiņa universitātes juridiskās fakultātes lektore Linda Reise, vairāku desmitu Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāve traģēdijas krimināllietā Jevgenija Tverjanoviča-Bore, zvērināta advokāte Daina Saulīte, zvērināta advokāte Inga Lauce, zvērināta advokāte Rita Oļhova un zvērināta advokāte Mārīte Kozlovska.

Juristu konsultācijas tiks piedāvātas par tēmām, kas saistītas ar vardarbību ģimenē, pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšanu vardarbībā cietušam personām, ģimenes tiesību jautājumiem, piemēram, laulību šķiršana, bērnu aprūpes, apgādības un saskarsmes tiesības, uzturlīdzekļi, ģimenes maksātnespēja un tās risināšanas iespēja.

Profesionālam padomam un atbalstam ir īpaša loma vardarbīgas situācijas risināšanā.
Dažkārt šāda veida atbalsts ir trūkstošais posms, lai sieviete justos gatava un droša rīkoties un pārraut vardarbības apli.
Šī akcija ir lieliska iespēja saņemt profesionālu konsultāciju situācijas risināšanā, lai pasargātu ne vien sevi, bet arī savus līdzcilvēkus. Ikviens, kas dzīvo vardarbīgās attiecībās, ir aicināts izmantot šo iespēju un uzsākt ceļu uz dzīvi bez vardarbības, pauda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Savukārt biedrības "Skalbes" direktore Zane Avotiņa norādīja, ka ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, akcija "Pajautā juristam" norisinās atkārtoti.
Iepriekšējās akcijas ietvaros pamatā tika sniegtas konsultācijas par vardarbības jautājumiem, kur lielākais zvanītāju pārsvars bija cietušās sievietes. Ikdienā strādājot ar vardarbībā cietušajām sievietēm, novērots, ka bieži tieši juridiska rakstura neskaidrības un informācijas trūkums par tiesībām un likumisku aizsardzību bijis par iemeslu tam, ka cietušās nespēj pārtraukt vardarbīgās attiecības.
Tāpēc izmantot šo akciju, lai uzzinātu sev interesējošus jautājumus tiek aicināti cilvēki, kas gan paši ir cietuši, gan tie, kas vēlas palīdzēt cietušajiem, bet nepietiek informācijas, lai sniegtu precīzu padomu.
Par šā gada "Mis Visums" ("Miss Universe")  Lasvegasā kronēta "Mis Dienvidāfrika" Demija Lī Nela-Pītersa.

22 gadus vecā baltādainā modele Nela-Pītersa ir otrā Dienvidāfrikas Republikas pārstāve, kas ieguvusi titulu "Mis Visums" pēc Mārgaretas Gārdineres, kas šajā skaistumkonkursā uzvarēja 1978.gadā.

Nela-Pītersa augstskola Dienvidāfrikā ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā un strādā par modeli.
Jaunās "Mis Visums" hobiji ir pastaigas ar viņas abiem Jorkšīras terjeriem Bendži un Baksteru un grāmatu lasīšana.

Par "Mis Visums 2017" kroni sacentās pretendentes no 92 valstīm un teritorijām.
Ceturtdien, 30.novembrī, no plkst. 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.
VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. Gadījumā, ja  trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas situācijās tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 
Baznīcas kalendārs, pēc kura rēķina adventes svētdienas, šogad samulsinājis ne vienu vien. 

Pierasts, ka adventes laiku lielākoties sāk atzīmēt jau novembra beigās, taču šogad pirmā adventes svētdiena gaidāma šosvētfien – 3.decembrī. 
Savukārt 24.decembrī piedzīvosim retu situāciju, kad vienā dienā kristīgā Baznīca atzīmēs gan ceturto adventes svētdienu, gan Ziemassvētku svētvakaru.
 
Advents vai advente, no latīņu vārda „adventus” – atnākšana, ir laiks, kad kristīgā Baznīca gatavojas Ziemassvētkiem – Jēzus Kristus atnākšanai cilvēka veidolā. Saskaņā ar Baznīcas liturģisko tradīciju, par pirmo adventes svētdienu nosaka ceturto svētdienu pirms Ziemassvētkiem.

Un tāpēc - pirmajai adventes svētdienai „iekrītot” 3.decembrī, veidojas neparasta situācija: ceturtā advente tiek atzīmēta 24.decembrī – tajā pašā dienā, kad Ziemassvētku svētvakars. Iepriekšējo reizi tā bija 2006.gadā.

Tāpat tiek diskutēts - kā tad būtu pareizi teikt – „advents” vai „advente”. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija šo terminu apstiprinājusi sieviešu dzimtē, norādot, ka praksē to lieto arī vīriešu dzimtē, tomēr
vienotai lietošanai pareizrakstības vārdnīcās tiek ieteikta sieviešu dzimtes forma, tātad – „advente”.
Bet attiecībā uz to, vai šis vārds rakstāms ar lielo vai mazo burtu, vienas un nepārprotamas atbildes nav, norāda Latviešu valodas aģentūra.  Aģentūra iesaka rakstību ar mazo burtu.
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāji šķērsojot ielu mēdz  lūkoties mobilajās ierīcēs, savukārt 74 procenti Latvijas iedzīvotāju savukārt atzīst, ka telefons ir ciešs sabiedrotais uzturoties ārpus telpām.

Lielākā daļa mobilo telefonu lietotāju Latvijā arī pārvietojoties pa ielu nemaina savus telefona lietošanas paradumus – tas arī šādos apstākļos tiek izmantots gan sarunām, gan sērfošanai internetā un e-pastu lasīšanai. Visbiežāk mobilās ierīces uz ielas izmanto gados jaunāki cilvēki , kas ir visaktīvākie mobilo telefonu lietotāji, kā arī vīrieši.

9 no 10 aptaujātajiem izmanto mobilo telefonu pieturās, gaidot sabiedrisko transportu, bet katrs otrais no ierīces nenovēršas pat iekāpšanas brīdī. 

Mobilo telefonu lietošana ir ievērojami drošāka situācijās, kad persona nepārvietojas.Tāpat lietojot mobilo telefonu, tiek novērsta personas uzmanība no apkārt notiekošā un arī no savām personīgajām mantām. 
Tuvojoties 1.decembrim, automašīnu īpašniekiem aktuāla ir kļuvusi ziemas riepu iegādes tēma, tādēļ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) vēlas informēt patērētājus, kam pievērst uzmanību, izvēloties ziemas riepas, un kā “lasīt” riepu marķējumu.

Jau no 1.oktobra transportlīdzekļu vasaras riepas var nomainīt pret ziemas sezonai paredzētajām riepām. Savukārt laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam automobilim un autobusam, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, ir obligāti jābūt aprīkotam ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos. 
 
Laikapstākļiem un ceļa stāvoklim atbilstošs braukšanas ātrums, transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un, protams, riepas būtiski ietekmē drošību uz ceļa. Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, PTAC aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas.
Salīdzinot ar vasaras riepām, ziemas riepas ir mīkstākas un to minimālais protektora dziļums ir vismaz 4 mm. Gadījumā, ja patērētājs ir nolēmis iegādāties lietotas riepas, aicinām pievērst uzmanību riepu vecumam un iesakām neizmantot riepas, kas ir vecākas par pieciem gadiem. Laika gaitā tām nodilst protektors un riepu gumija zaudē savas īpašības.
 
Lai patērētājam būtu vieglāk salīdzināt dažādas riepas, Regula Nr.1222/2009 nosaka sistēmu jeb speciālu marķējumu, kurā attēlota degvielas patēriņa efektivitātes klase, saķeri ar slapju ceļu raksturojošā klase un ārējās rites trokšņa līmenis. 
 
Degvielas patēriņa efektivitātes klase norāda, ka degvielu ekonomējošām riepām ir nepieciešama mazāka rites enerģija, līdz ar to ir mazāks degvielas patēriņš.  Degvielas patēriņa efektivitāte tiek vērtēta krāsainā skalā no A (zaļš – augstākais degvielas patēriņa efektivitātes vērtējums) līdz G (sarkans – zemākais degvielas patēriņa efektivitātes vērtējums). D vērtējums netiek izmantots pasažieru automašīnām. Aicinām patērētājus izmantot degvielas taupības kalkulatoru, lai aprēķinātu degvielas ietaupījumu pēc riepu nomaiņas.

Saķere ar slapju ceļu raksturojošā klase norāda riepas veiktspēju, bremzējot uz slapja ceļa virsmas. Saķere uz slapja ceļa tiek vērtēta skalā no A līdz F, attiecīgi A ir augstākais un F zemākais vērtējums. Piemēram, braucot ar ātrumu 80 km/h automašīna ar A klases vērtējuma riepu komplektu apstāsies par 18 metriem ātrāk nekā automašīna ar F klases riepām. D un G vērtējumi netiek piemēroti pasažieru automašīnām.

Ārējās rites trokšņa līmenis norāda ārējās rites troksni – decibelos. Papildus tas tiek attēlots arī ar skaņas viļņiem, attiecīgi – viens vilnis norāda visklusāko riepu, bet trīs – visskaļāko riepu savā klasē.

Bez šiem trim marķējumā attēlotajiem parametriem, riepām vēl ir citi būtiski rādītāji, kas ietekmē riepu veiktspēju, piemēram, braukšanas stabilitāte, maksimālais ātrums un vadāmība.
Riepu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja pienākums ir izveidot speciālu marķējumu un pievienot to riepām kā informāciju patērētājiem. Informācijai par riepu klasēm  ir jābūt norādītai arī tehniskajos reklāmas materiālos un ražotāju tīmekļa vietnēs.

Savukārt riepu pārdevēju pienākums ir nodrošināt, lai tirdzniecības vietās uz riepām vai to tuvumā ir piestiprināta marķējuma uzlīme, kura iepriekš ir saņemta no ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja. Gadījumos, kad riepas ir iespējams iegādāties tikai internetveikalā, pārdevējam ir jāsniedz patērētājam tāda pati informācija par būtiskajiem parametriem, kāda tā būtu marķējumā. 

Lai uzlabotu Eiropas vienotā tirgus darbību attiecībā uz riepu tirdzniecību, 15 Eiropas Savienības tirgus uzraudzības iestādes, tostarp PTAC, turpina savu dalību projektā MSTyr15 (Market Surveiallance Project TYRES 2015). Projekta ietvaros PTAC ir veicis pārbaudes pie 76 dažādiem komersantiem: 43 internetveikalos un 38 veikalos (atsevišķiem komersantiem tika pārbaudīts gan internetveikals, gan veikals). No plānotajiem 1000 riepu tipiem PTAC ir veicis pārbaudi jau 989, no kuriem 27% gadījumos konstatētas neatbilstības marķējumā, galvenokārt, tā neesamība. Šobrīd PTAC turpina pārbaudīt riepu tipus, vērtēt riepu tehnisko dokumentāciju un saņemt testēšana rezultātus.

Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes. Tāpat jāatgādina, ka braukšanas drošību ziemas periodā ietekmē arī redzamība. 
 
Krievijas   telefona jokdari  - vārdā Vovans un Leksuss – 18.novembrī  zvanījuši Spānijas aizsardzības ministrei Marijai Doloresai de Kospedalu, izliekoties par Latvijas  Aizsardzibas ministru Raimondu Bergmani.
Telefonsarunā viņi teikuši, ka Latvijas specdienestiem ir informācija, ka līdzšinējais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons ir aģents ar segvārdu Čipolino.
Telefonsarunas ieraksts atrodams interneta vietnē "youtube".

Kā domā pats Bergmanis – tad Krievijas jokdaru zvans Spānijas aizsardzības ministrei nebija nejaušība, bet gan savdabīgs sveiciens viņam un Latvijai, kura pagājušā nedēļā atzīmēja valsts proklamēšanas 99.gadadienu.
 "Tas, diemžēl, nepārsteidz, bet kārtējo reizi apliecina, ar kādu kaimiņu mums jārēķinās," uzsvēra ministrs.

Krievijas tā sauktie telefona jokdari Vovans un Leksuss  jau agrāk, izliekoties par citu valstu, piemēram, Ukrainas amatpersonām, zvanījuši dažādu valstu sabiedrībā zināmām personām. 
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) šodien  atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomass Dukuram pienākas bronzas godalga.
Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā.

Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Tāpat SOK komisija izskata Krievijas bobslejistu lietu. 
Olimpiskās komitejas  lēmums atņemt   Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu nav pārsteigums un visiem, kas seko līdzi sportam, Martins Dukurs, kā arī Latvijas bobsleja četrinieks, jau sen bija olimpiskie čempioni, tā uzskata Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
"Tagad tas ir apstiprināts juridiski. Taisnība uzvar melus un tā ir pati galvenā uzvara."

Ja līdz šodienai neatkarīgajai Latvijai nebija neviens Ziemas olimpisko spēļu čempions, jau pavisam drīz šis skaits var vēl palielināties, jo SOK izskata Krievijas bobslejistu lietu.
Soču Olimpiādē bobsleja pilots Aleksandrs Zubkovs ar stūmējiem Alekseju Vojevodu, Alekseju Ņegodailo un Dmitriju Truņenkovu, izcīnīja zelta medaļas četriniekos, kur otrā palika Oskara Melbārža ekipāža. Ja Zubkovu un viņa ekipāžu piemeklēs līdzīgs liktenis kā Krievijas skeletonistus un distanču slēpotājus, Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu arī kļūs par olimpisko spēļu čempioniem.

"Gaidām arī lēmumu par bobsleju. Zubkovam organismā atrasta ļoti spēcīga sāls doza un sāls tiek izmantota, lai slēptu aizliegtās vielas. Tāpat esmu lasījis, ka provēs bijis arī kukainis," stāstīja Ekmanis.
Google sadarbībā ar Levi`s izveidojusi džinsa jaku, kurā iebūvēti sensori un pults, ar ko var kontrolēt tālrunī ienākošos zvanus, mūziku, kā arī navigācijas lietotni. Tā lasāms jaunākajā žurnālā "Klubs".

Šī jaka būs vislabāk piemērota aktīviem velosipēdistiem, kas vēlas darboties ar telefona svarīgākajām funkcijām, to neizņemot no kabatas. Tomēr jāņem vērā, ka šo 350 dolārus vērto jaku drīkst mazgāt tikai 10 reizes.
No otrdienas zibmaksājumu infrastruktūra ieviesta Eiropas mērogā.

Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā. Līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā notika tikai darbadienās un naudas pārskaitījuma veikšanai bija nepieciešamas vairākas stundas.

Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā 2017.augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru. Tādējādi no otrdienas iespējami zibmaksājumi starp bankas "Citadele" klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai, tajā skaitā "ABN AMRO", "Bankia", "Erste", "Intesa Sanpaolo", "Raiffeisen", SEB un "UniCredit".

"Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eirozonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju varēs notikt dažu sekunžu laikā," sacīja Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols.
Viņš atzīmēja, ka Latvijā zibmaksājumi pamazām kļūst iespējami arī starp bankas "Citadele" un "SEB bankas" klientiem. "Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā," piebilda Ozols.

Komisijas maksa par zibmaksājumu izmantošanu būs tāda pati kā parastajam maksājumam, jo vēlamies, lai klienti izmantotu šīs jaunās sistēmas priekšrocības un ātru starpbanku pārskaitījumu ērtumu.

Pēc infrastruktūras un funkcionalitātes testu pabeigšanas šo pakalpojumu 2018.gada sākumā Latvijā plāno piedāvāt arī "Swedbank".

Zinātnieki pirmo reizi atklājuši asteroīdu, kas uz mūsu Saules sistēmu atlidojis no tālā kosmosa.
Patlaban debess ķermeni novēro astronomi Vācijā, Čīlē un citās pasaules valstīs, jo tas jau tuvākajā laikā atstās mūsu Saules sistēmu.
Aaprēķini liecina, ka tas ceļojis pa visumu miljoniem gadu, un Zemes tuvumā nonācis nejauši.
Zinātnieki arī informē, ka asteroīds ir tumšs, garens akmens objekts ar augstu metāla saturu. 
Debess ķermeņa forma atgādina raķeti, tomēr zinātnieki pagaidām noliedz iespēju, ka tas ir saprātīgu būtņu mākslīgi izgatavots objekts.  
No šodienas papildus stacionārajiem fotoradariem tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem.

Jaunie radari darbosies visā Latvijas teritorijā. 
Valsts policija atgādina, ka tāpat kā līdz šim Valsts policijas mājaslapā tiks publicētas tās vietas, kur būs izvietoti jaunie fotoradari.
To atrašanās vietas policijas mājaslapā tiks norādītas, taču nebūs zināms tas, kurā dienā norādītajās vietās tie atradīsies.
Nedēļas nogalē radošās apvienības “Skudras metropole" komanda Gundegas Skudriņas vadībā piedalījās starptautiskā pasākumu un dzīvo notikumu festivālā “Bea World Festival 2017" Portugālē, no kurienes atgriezās ar sudraba godalgu kultūras pasākumu kategorijā.
Latvijas radošie prāti konkursam bija pieteikuši projektu - gastronomisko performanci “Latvian Senses".
Šis pasākums festivālu  rīkotāju nozarē ir kā "Oskara" balva kino industrijā.

“Bea World Festival" ir iniciatīva, kas atzīst un veicina izcilību notikumos un dzīvajā komunikācijā visā pasaulē, jau 11 gadus pasniedzot šo apbalvojumu kādam no Eiropas notikumiem 23 dažādās kategorijās, piešķirot arī specbalvas. Iniciatīvas mērķis ir veicināt lielu un mazu notikumu popularizēšanu, parādot to dažādību un organizatoru radošo izdomu. “

Radošā apvienība “Skudras metropole" starptautiskajai žūrijai prezentēja gastronomisko performanci “Latvian Senses", kas tapusi sadarbībā ar Live Riga, iepazīstinot ar Rīgas - Gaujas reģionu kā Eiropas Gastronomiskā tūrisma galamērķi. Šajā performancē dalībniekiem bija iespēja novērtēt Latvijas dabas bagātību - mežus, laukus, Gauju, aizstājot ierastās vakariņas ar interaktīvu un izglītojošu darbošanos, izbaudot aktivitāti ar dažādām maņām.

Radošā apvienība "Skudras metropole" organizē gan korporatīvus pasākumus, gan arī gastronomiskas performances. Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja izbaudīt performanču ciklu "Gadalaiki", kas notika dažādās Latvijas vietās vasarā, rudenī, ziemā un pavasarī, kā arī “Kafejnīcas ar noteikumiem" .

 CSDD teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu - video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.
Video jautājumi eksāmenā tiks iekļauti no  1.marta, savukārt CSDD piedāvā interesentiem ar tiem iepazīties un izmēģināt jau šobrīd.

Satiksmes situācijas  attēlošana video formātā  - teorētiskajā eksāmenā ir jaunievedums vadītāju sagatavošanā, un Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas to ieviesīs.
Video jautājumos attēlotās situācijas ir reālistiskas, ar kurām ikdienā var sastapties jebkurš autovadītājs, un sniegto atbilžu vērtēšanas pamatā ir kompetences vērtēšanas principi, kas jau vairākus gadus ir ieviesti un sekmīgi darbojas vadīšanas eksāmenos.

Paredzēts, ka katrā eksāmenā tiks ieviesti trīs video jautājumi par šādām tēmām: ceļš un laikapstākļi, bīstamību paredzēšana ceļu satiksmē, kā arī satiksmes kultūra. 

Video jautājumi būs pieejami ne tikai autoskolām un to audzēkņiem, bet arī pārējai sabiedrībai. 
Teorētiskā eksāmena cena un ilgums nemainīsies, kā arī netiks pagarināts mācību laiks.
Video jautājumi tiks izmantoti arī dažādos CSDD izglītības projektos, kā arī sabiedrībai skaidrojot situācijas ceļu satiksmē.


Sagaidot Latvijas 99. dzimšanas dienu un sākot atskaiti līdz valsts simtgadei,  dots starts skanīgam projektam, kurā aicināts iesaistīties katrs, kuram tuva mūzika un latviešu dziesmas.

Interaktīvajā mūzikas platformā izdziedam100.lv  Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja gada garumā uzzināt par gadsimta vērtīgākajām dziesmām un atstāt vēsturisku liecību - savas balss skanējumu, kas kopā ar platformu simtgadē tiks dāvāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhīvam.

Lai pievienotos garākajai kopdziedāšanai, nepieciešama tikai pieeja internetam - iedziedāt var vietnē izdziedam100.lv vai mobilajā lietotnē Izdziedam 100. Dziesmas vari meklēt, atrast un dziedāt šeit.

Visu nākamo gadu katru mēnesi interesentiem tiks piedāvātas 20 jaunas izdziedamas dziesmas, kā arī vairākas klausāmas dziesmas, kas raksturos kādu no Latvijas vēstures desmitgadēm.
Papildus nozīmīgu notikumu un svētku kontekstā platformai tiks pievienotas īpašas dziesmu izlases, piemēram, mums visiem zināmas Ziemassvētku melodijas.
Gada garumā vietnes saturs sasniegs vairāk nekā 200 nozīmīgu skaņdarbu.

Projekta  mērķis ir ambiciozs - uzstādīt rekordu ar visvairāk vienuviet digitāli iedziedātajām latviešu dziesmām, kas kopā veidotu garāko kopdziesmu pasaulē. Piedalīties var gan individuāli, ierakstot savu balsi, gan dziedot kopā ar draugiem vai, piemēram, kori. Katram iedziedātajam ierakstam ir redzams tā izpildītājs, kas ļauj veikumu novērtēt arī citiem. 


Šogad gaismas festivāls Staro Rīga  priecēs savus skatītājus no 17. līdz 20. novembrim un gaismas instalācijas būs apskatāmas no plkst.17.00 – 23.00.
Festivāls turpina tradīciju sveikt Latviju dzimšanas dienā, vairojot gaismu un dzīvespriecīgu kopības sajūtu, izgaismojot Rīgas ielas un ēkas, parkus, laukumus un pagalmus.
10.gaismas festivāls “Staro Rīga 2017” iezīmē gaismas ceļu uz Latvijas simtgadi un šī gada tēma ir “ Uz zvaigznēm”.

Līdzās pamatprogrammai, iedzīvotājus priecēs starptautiskā programma, kurā ar saviem darbiem piedalīsies mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, kā arī festivāla apmeklētājiem jau labi pazīstamā līdzdalības programma "Rīgas karnevāls", kurā ar gaismas objektiem pilsētvidē piedalīsies dažādi uzņēmumi, institūcijas un privātuzņēmēji.

Tā kā festivāls ir viens no Latvijas valsts simtgades pasākumiem, tad vairāki objekti akcentēs valstiskās vērtības un patriotisko noskaņu. Sākot no 18.novembra vakara Brīvības piemineklis izgaismosies īpašā gaismas uzvedumā, bet Saeimas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izveidotais projekts, ikvienam dos iespēju iejusties Brīvības pieminekļa tēlā un uz mirkli savās rokās turēt Latvijas brīvību simbolizējošās zvaigznes.

Jēkaba laukumā tiks izvietota "Laika ādere", kas būs kā gaismas sveiciens Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē ļaujot iziet caur 4.dimensiju, bet Vērmanes dārzā atradīsies vides mākslas instalācija "Simbioze", kas radīs pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbību. Savukārt vides gaismas objekts "Ugunskurs" Brīvības bulvāra alejā plānots kā apliecinājums, kas vieno un liek atcerēties, pieminēt un īpaši iezīmēt Latvijas simtgadi.

Tāpat, uz Rīgas Doma būs vērojama interaktīva multimediāla projekcija "Per aspera ad astra", kas ir veltījums Reformācijas 500 gadu jubilejai, bet uz renovētās VEF kultūras pils fasādes būs projekcijas, kas atgādinās par rūpnīcas VEF gadsimtu.

Vairākas video projekcijas būs aplūkojamas arī Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" un uz "Joker" kluba fasādes. "Vēsturisko ēku "Trīs Brāļi" pagalmā ikviens varēs piedalīties "Lāzeru simfonijas" atskaņojumā, Teātra mājas "Zirgu pasts" pagalmā gūt 3D pieredzi sapņu pasaulē, savukārt video projekcijas Mākslas muzeja "Rīgas birža" iekšpagalmā aicinās telpā, kas nav atrodama fiziskās pasaules laukā.

Festivāla starptautiskajā programmā ir iekļauti divi objekti no festivāla LUX Helsinki, veltot tos Somijai, kas atzīmē savu simtgadi jau šī gada decembra sākumā. Uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas fasādes būs redzama video projekcija ar ūdenskritumu kaskādi, kas stāsta par senu, sāmu tradīcijās balstītu uzskatu, saskaņā ar kuru daba un cilvēks ir vienlīdzīgi.

Savukārt Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā varēs redzēt materializētus tēlus no iepriekšējiem laikiem.

Starptautisko gaismas objektu programmā būs apskatāmi vēl vairāki interesanti gaismas stāsti - instalācija "Pikseļu mākonis" Esplanādē, "Bvindi gaismas maskas" Kronvalda parkā un citi.

Gaismas objektu karte meklējama šeit
Pārtikas uzņēmumos stāsta, ka  situācija ir kritiska. Ražošanas cehos dažviet pietrūkst pat 20% no strādniekiem.
Līdz šim valdībā apspriestie risinājumi trūkstošā darbaspēka ievešanai no ārvalstīm attiecas tikai atsevišķām augstu kvalificētām profesijām, kas situāciju uzņēmumos neatrisina. 

Darbaroku trūkums licis vairākos uzņēmumos  daļēji ieviest tehnoloģijas .

Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka vidēji viņu pārstāvētajiem uzņēmumiem trūkst 10% darbinieku. Viņa uzsver, ka risinājumus, ko uzņēmumi izvēlas šobrīd, par ilglaicīgiem nevar saukt. “Ved ar autobusiem no laukiem cilvēkus uz darbu un tamlīdzīgi."

Darba devēji cer, ka valdība atvieglos nosacījumus, ar kuriem var ievest darbiniekus no ārvalstīm.
Ekonomikas ministrija (EM) jau ir izstrādājusi sarakstu ar profesijām, kurām varētu noteikumus atvieglot.
Taču šobrīd tajā ir tikai augsti kvalificētas profesijas, kā programmētājs, cietvielu fiziķis vai ķirurgs. Pārtikas uzņēmumos nepieciešamo operatoru, vārītāju un pakotāju sarakstā nav.
KHL vadība decembrī varētu lemt par Rīgas "Dinamo" nākotni sacensībās, piektdien Maskavā žurnālistiem pavēstījis, rīdzinieku valdes loceklis Zigmārs Priede.

Rīgas "Dinamo" komanda jau kopš 2014.gada nav sasniegusi sacensību izslēgšanas turnīru, turklāt šosezon ir pārliecinoši vājākā sacensībās.

Šosezon KHL spēlē 27 vienības, bet no nākamās sezonas to skaitu plānots samazināt līdz 24.
KHL vēlas 2019./20.gada sezonā pievienot klāt vēl divas ārzemju vienības un 2020./21.gada sezonā - vēl divas. Šo vienību vietā pēc katras sezonas plānots atskaitīt pa divām komandām, ņemot vērā to finansiālos rādītājus un sasniegtos rezultātus.

Rezultāti radījuši spekulācijas, ka Rīgas "Dinamo" varētu būt starp komandām, kas nākamajā sezonā vairs nespēlēs līgā.
Nākamgad februārī Ziemas olimpiskajās spēlēs  pirmo reizi ziemas olimpisko spēļu vēsturē dalībvalstu vidū būs Nigērija, kas sacensībām pieteiks sieviešu bobsleja ekipāžu.
Iepriekš neviena Āfrikas valsts olimpiskajās spēlēs nav startējusi bobslejā. 

Iegūt nepieciešamos līdzekļus tehnikai un gatavošanās procesam nigērietēm palīdzēja pūļa finansēšanas kampaņa, kurā dziedošās un dejojošās sportistes savāca vairāk nekā 75 000 dolāru (64 000 eiro). 
Nigērija Dienvidkorejā , iespējams, būs pārstāvēta arī skeletonā.
Ceļu policijā pašlaik daudzviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, "balstoties uz modernas valsts principiem",  pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē.
Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā.
Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. 

Iemesli, kāpēc ceļu policisti izvēlējušies pamest dienestu, ir vairāki un tam nav viena skaidrojuma, uzskata policijas priekšnieks.
Pirms valsts svētkiem strauji pieaudzis pieprasījums pēc Latvijas karogiem un suvenīriem karoga krāsās.
Aptaujātie karogu ražotāji un tirgotāji saka, ka ik gadu tas palielinās vidēji par 10-15%.
Pērk ne tikai karogus, lentītes karoga krāsās vai piespraudes, bet arī citus suvenīrus.

Šā gada tendence – svētku vakaram Latvijas iedzīvotāji iegādājas ne tikai galdautus, bet arī svinīgus akcentus – lentes un salvetes karoga krāsās un citas lietas. 

Tikpat labi aug pieprasījums arī Latvijas lielākajos lielveikalu tīklos. Lielveikalos pieprasīta Latvijas simbolika, ko var izmantot automašīnās.
Piemēram, karodziņi, kurus iestiprina spēkratu durvīs vai arī lentītes, kas piesien pie spoguļa.

Karodziņi automašīnām pārdošanas apjomi pieauguši trīs reizes salīdzinājumā ar valsts svētkiem pērn.
Pagājušogad viena no populārākajām precēm bija dažādas šalles, cepures, cimdi ar nacionālajiem rakstiem.

Veikalnieki prognozē, ka preces ar valsts simboliku būs ļoti pieprasītas arī šajā nedēļas nogalē.
Bet vislielākā pircēju interese par produkciju karoga krāsās, visticamāk, būs nākamgad, kad Latvija svinēs savu simtgadi.
Par godu valsts svētkiem, trīs Biznesa augstskolas “Turība” studenti sarūpējuši svētkus Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” iedzīvotājiem, sarīkojot sirsnīgu pasākumu ar fotogrāfijām, muzikāliem priekšnesumiem un pansionāta iedzīvotāju stāstiem, kas pārvērsti audiovizuālā izstādē. 

Dienu pirms Lāčplēša dienas, patriotiskās noskaņās 14 drosmīgākie aprūpes centra iedzīvotāji sapulcējās uz pasākumu centra lielajā zālē, kurā studenti viņiem bija sarūpējuši fotosesiju un sarunas par Latviju ar gardām uzkodām un karstajiem  dzērieniem. 

Savukārt, šodien, 16. novembrī laipni aicināti novērtēt fotosesijas un sarunu gala iznākumu audiovizālā izstādē, bija visi aprūpes centra iedzīvotāji.
Pasākumā uzstājās šobrīd Latvijā populārākā dziedāšanas šova X Faktors mākslinieki Aivo Oskis un Edgars Kreilis, kā arī aprūpes centra iedzīvotāju ar pašsacerētu patriotisku dzejoli par Latviju. 

Pasākuma organizētāji stāsta, ka ideja radusies nejauši, bijusi sajūta, ka šoreiz ar labo darbu jāiepriecina vecie cilvēki: ”Ja bērni ir mūsu nākotne, tad vecie cilvēki ir mūsu pamats, un tikai uz spēcīgiem pamatiem var būvēt māju jeb nākotni,” tā par pasākuma pamatmērķi izsakās pasākuma organizētāji. 

Audiovizuālo izstādi iespējams apskatīt labdarības pasākuma Facebook lapā “Mūsu saknes – Latvija” vai arī aplūko to šeit.

Labdarības pasākumu atbalsta:
Biznesa augstskola “Turība”, LIDO, CIDO, Hanzas Maiznīca, Hotel Jurmala Spa, Kurzemes gaļsaimnieks, Starptautiskā kosmetoloģijas koledža.

Informatīvais atbalstītājs: Radio TEV
Augustā tika atkllāta  Nacionālā kino centra programma  "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" .

Programmā kopumā iekļautas 16 pilnmetrāžas filmas. Līdz šim pirmizrādi piedzīvojušas filmas "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" un dokumentālā filma "Ievainotais jātnieks", savukārt ar filmas "Astoņas zvaigznes" pirmizrādi 18.novembrī tiks noslēgts programmas šī gada pirmizrāžu kalendārs. 

Pārējo 13 filmu izrādīšana uz kino ekrāniem plānota visa 2018.gada garumā.

Filma "Astoņas zvaigznes" ir par  latviešu strēlniekiem. "Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku pulki - tā ir Latvija vēl pirms Latvijas," teikts filmas aprakstā.

Filma "Astoņas zvaigznes" skatītājiem var dot iedvesmu rīcībai dzīves neskaidrajās situācijās un šodienas sarežģītajos apstākļos, pauda tās režisors Askolds Saulītis.

Viņš skaidroja, ka mūsdienās, tāpat kā jebkurā citā laikā, cilvēki jūtas apmulsuši, jo ir dažādi procesi, kas rada neziņu kā rīkoties.
"Vieglāk ir skriet līdzi kādam lozungam. Bet vēsturiskajos notikumos, kas nemaz nav tik seni, un saistās ar mūsu valsti, var atrast iedvesmu no tā, kā rīkojušies latvieši pirms 50 vai 100 gadiem. Varbūt tur var rast atbildi uz jautājumu, kā rīkoties šodienas sarežģītajos apstākļos," sacīja Saulītis.

Viņaprāt arī jaunieši, kuriem ir interese par savu dzīvesvietu un tās neatkarības iegūšanu, noteikti apmeklēs filmas seansus.
"Mēs rēķinājām, ka Pirmajā pasaules karā tika mobilizēti ap 30 000 iedzīvotāju, līdz ar ko katrā otrajā vai trešajā ģimenē noteikti ir kāds, kurš bija strēlniekos, Pirmajā pasaules karā vai Krievijas pilsoņu karā, Sarkanajos strēlniekos, vai arī Otrajā pasaules kara leģionā," norādīja režisors.

Režisors arī atklāja, ka filma "Astoņas zvaigznes" ir daļa no plānotas triloģijas.
"Pie filmas "Astoņas zvaigznes" idejas tika sākts darbs pēc 2009.gada filmas "Bermontiāde".
Hronoloģiski sanāk, ka strēlnieki ir pirms tam, tādēļ radošā komanda saprata, ka jātaisa triloģija, kas saistīta ar Latvijas valsts proklamēšanu.
Šī ir otrā filma - latviešu strēlnieku stāsts, nākamais būtiskais ir neatkarības karš," norādīja Saulītis.


Latvijas Onkoloģijas centrā  11 gadus vecam zēnam veiksmīgi izoperēts fibrolamelārs aknu vēzis, kas bērniem ir sastopams ārkārtīgi reti, informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Šāds audzējs Austrumu slimnīcā bērnam izoperēts pirmo reizi.

Vidēji pasaulē ik gadu ir vien 0,7 šādi gadījumi uz miljonu bērnu. Tā iemesli joprojām nav skaidri.

Pēc Lietiņas paustā, vecāki zēnu vairākkārt bija veduši pie ģimenes ārstes, ikreiz sūdzoties par ilgstoši paaugstinātu temperatūru. Sākotnēji ārste to saistīja ar novājinātu imūnsistēmu un dažādām bērnu vidū izplatītām vīrusinfekcijām, bet pēc kārtējā apmeklējuma tomēr nosūtīja zēnu uz padziļinātai izmeklēšanai uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Tur, veicot datortomogrāfiju, zēnam tika konstatēts apjomīgs veidojums aknās, kas diametrā bija sasniedzis 12 centimetrus. 

Slimnīcā norāda, ka aknu vēzi iespējams izārstēt tikai ķirurģiski. 
Kopš operācijas pagājusi nedēļa, un pacients patlaban jūtas labi. Pirms pāris dienām zēns no intensīvās terapijas nodaļas jau pārcelts uz parasto palātu.
No 20.novembra ceļošanai vairs nebūs derīgas Latvijas pilsoņu pases, kurām derīguma termiņš ir 50 gadi.
Tās pases, kas izdotas laikā no 2002.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 19.novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi, un Latvijas nepilsoņu pases, kas izdotas laikā no 1997.gada 10.aprīļa līdz 2007. gada 19. novembrim ar derīguma termiņu 50 gadi.

Līdz šim personām ar šāda veida pasēm bija iespēja ceļot uz Šengenas zonas valstīm, taču ar 20.novembri ceļojumu veikšanai turpmāk būs nepieciešams saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu.
Pases ar 50 gadu termiņu joprojām varēs lietot personas identificēšanai Latvijas teritorijā. Visas pārējās Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pases ir derīgas gan ceļošanai, gan dzīvošanai Latvijā līdz to derīguma termiņa beigām.

Pilsonības un migrācijas pārvalde atgādina, ka pirms došanās ceļojumā, ir īpaši svarīgi savlaicīgi pārliecināties, vai pase būs derīga visu ceļojuma laiku.
Vērīgiem jābūt tiem iedzīvotājiem, kuru pases atlikušais derīguma termiņš tuvojas beigām, jo citas valstis parasti nosaka specifiskas ieceļošanas prasības - lai pase būtu derīga vēl vismaz trīs vai citos gadījumos pat sešus mēnešus pēc plānotā ceļojuma beigu datuma. 

16.novembrī plkst. 17:00 – 20:00  Galerijā Centrs,  norisināsies sociālais eksperiments “Ieskaties acīs”, kas norisinās vispasaules The World’s Biggest Eye Contact Experiment iniciatīvas ietvaros.
Sociālā eksperimenta ietvaros ikvienam būs iespēja nodibināt acu kontaktu ar svešu, tikko sastaptu cilvēku vienas minūtes garumā.

Sociālā eksperimenta mērķis ir aicināt cilvēkus apstāties ikdienas dzīves skrējienā un ziedot tikai vienu minūti sava laika, lai ieskatītos acīs otram cilvēkam, sajūtot cilvēcisku piederību un beznosacījumu vienotību ar saviem līdzcilvēkiem.
K
Kampaņas mērķis ir spēt ikdienas skrējienā apstāties un ieskatīties līdzcilvēkam acīs, lai sajustu, ka otrs arī ir cilvēks – katrs atšķirīgs, ar savu iekšējo pasauli un vērtībām. Ieskaties acīs organizatori norāda, ka tikai cilvēku pašu ziņā ir mainīt pasauli, ar cieņpilnu attieksmi vienam pret otru novēršot konfliktus pret kultūru un viedokļu dažādību.

Šogad sociālā eksperimenta laiks izvēlēts neatkarīgi no pasaulē notiekošās kampaņas The World’s Biggest Eye Contact Experiment, kas 23.septembrī vienlaikus norisinājās 156 pasaules pilsētās. Kampaņa Ieskaties acīs Latvijā norisināsies jau trešo reizi.
Facebook Draugiem Twitter Instagram