Laiks, ko cilvēki pavada ceļā uz un no darba turpmāk tiks ieskaitīts darba laikā, tā lēmusi Eiropas Savienības tiesa.

Tiek prognozēts, ka tiesas lēmumam būs ļoti liela ietekme, jo tūkstošiem darba devēju šo laiku neuzskata par darbu. Tas nozīmē, ka daudzi uzņēmumi turpmāk pārkāps Eiropas Savienības regulas, ja viņi neieviesīs nepieciešamos uzlabojumus.

Visdrīzāk darba devēji centīsies pārplānot darbinieku darba laiku. Īpaši tas attieksies, piemēram, uz sociālajiem darbiniekiem, gāzes iekārtu montieriem un pārdošanas speciālistiem, jo darba devējam būs jāplāno, lai viņu pirmais un pēdējais klients būtu maksimāli tuvāk mājām.

Tiesas lēmums izriet no lietas Spānijā, kur skatīja prasību pret uzņēmumu, kas ievieš drošības iekārtas. Kompānija pirms četriem gadiem bija spiesta slēgt vairākus reģionālos birojus, jo darbiniekiem līdz klientiem bija jāmēro garš ceļš.

Avots: skaties.lv

Lielbritānijas karaliene Elizabete II   9.septembrī, kļūst par visilgāk valdījušo britu valsts galvu, kas tronī pavadījusi 63 gadus septiņus mēnešus un divas dienas. Viņa beidzot  apsteigs savu vecvecmāti karalieni Viktoriju, kurai šis savdabīgais sasniegums piederēja pēdējos 116 gadus. Elizabete otrā ļāvusi noprast, ka negrasās šo faktu īpaši atzīmēt. Šodiena  būs parasta karaliskā darba diena.

Britu karaļnama vēsturnieki  izskaitļojuši, ka karaliene pārspēs Viktorija termiņu tronī trešdien puspiecos pēc Griničas  laika jeb pusseptiņos vakarā  pēc Latvijas laika. Tieši stundu skaits ir zināms aptuveni, jo tiek skaitīts no Elizabetes tēva karaļa Džordža sestā nāves brīža 1953.gada 6.februārī. Nav gan precīzs laiks, bet tiek pieņemts, ka tas notika starp pieciem un pussešiem  vakarā.

Elizabete kāpa tronī vien 26 gadu vecumā un saņēma mantojumā faktiski brūkošu koloniālu  impēriju, kas  vēl desmitgadēm ilgi cita no kādreizējās lielvalsts statusa zaudēšanas.

Tagad Elizabete aptaujās  tiek atzīta par labāko karalieni, kas britiem jebkad bijusi. Bet vēl pirms nepilniem 20 gadiem sabiedrībā vairākums sliecās attiekties no monarhijas.

Krīzi izraisīja tautā  mīlētās, bet no karaļnama ar šķiršanos aizgājušās troņmantnieka Velsas prinča Čarlza sievas princeses Diānas traģiskā nāve. Elizabete sākotnēji šo notikumu  ignorēja, bet piekrītot toreizējā premjera Tonija Blēra ieteikumam sarīkoja karaliskas bēres  un sēroja līdz ar nāciju.  Briti tad atkal atzina, ka monarhija ir daļa no viņu nacionālās identitātes, un aptaujas liecina, ka republikāņiem pagaidām nopietnu izredžu nav.

Lai arī par britu karalieni mēdz teikt, ka viņa valda, bet nepārvalda par viņas lielo svaru gan  politiskos, gan ekonomiskos procesos šaubās retais. Piemēram, tieši Elizabetei piedēvē vairāku  līgumu tostarp ar Ķīnu un arābu valstīm sekmēšanu, kas ļāva Londonai saglabāt finanšu metropoles statusu un sekmēja ieguldījumus ekonomikā.

„Karaliskā ģimene cītīgi cenšas palikt  politiski neitrāla, taču  dažkārt tas vairāk palīdz ieeļļot valstij svarīgus  darījumus un starptautisku līgumus. Jo cilvēkiem galda otrā  pusē   nav jādomā, ka viņi varbūt runā ar ideoloģiskiem pretiniekiem. Viņiem pretim ir neitrāli Lielbritānijas pārstāvji, nevis potenciāli politiskie pretinieki,” skaidro investīciju analītiķis Maiks Ingrems.

Vēsturnieki tagad salīdzina Viktorijas laiku valdīšanu ar viņas mazmazmeitas Elizabetes II darbību, atrod daudz līdzību. Abas sāka valdīt ļoti jauns, valdīja ilgi, un viņu ietekme uz valsts un sabiedrības izmaiņām bija ievērojamas. 

„Viktorijas laikā tika aizsākat karaliskās ģimenes tuvināšanās tautai. Viktorija daudz izmantoja tobrīd augošās preses ietekmi un kļuva par morālu autoritāti, kā arī padarīja monarhiju saprotamāku cilvēkiem. Elizabetes laikā šī tendence ir ieguvusi jaunu attīstību un visilgāk valdījušais monarhs ir kļuvis arī vispopulārākais  un ne mazāk populāra ir arī karaliskā ģimene kopumā,” norāda Kensigtonas pils muzeja pārzine Deidre Mērfija.

Pagaidām karaliene Elizabete II nav ļāvusi noprasts, ka varētu doties pensijā un ļaut beidzot pavaldīt jau pensija vecumu sasniegušajam troņmantniekam Čārlzam.

 Par monarhijas nākotni tādā gadījumā pareģotāju aplēses atšķiras. No vienas puses briti ir lepni, ka viņiem ir tik solīds un daudzviet  pasaulē novērtēts karaļnams, taču no otras puses tas izmaksā diezgan dārgi. Turklāt, izņemot Elizabeti II, citas  karaliskās personas ik pa laika dod iemeslus pārdomām, vai Apvienotajai karalistei patiešām karaļi arvien būtu nepieciešami.




Trešdien Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers iepazīstinās Eiropas Parlamenta deputātus ar plāniem par bēgļu sadali ES dalībvalstīm. Junkers  vēlas nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm. 

Ņemot vērā iepriekš izstrādāto kvotu formulu, Latvijai kopumā var nākties uzņemt 6000 bēgļu, tā uzskata Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš darbojas Ārlietu komitejā. Viņš  uzsvēra, ka Latvija jau sen zināja, ka bēgļi būs jāuzņem.

“Tas ir vecs stāsts un zināms jau sen. Ir tāds dokuments “Līgums par ES darbību”, ko paraksta ikviena valsts, stājoties savienībā. Tautas valodā runājot, tas ir dokuments, kā funkcionē Eiropas savienība. Tur, 78.pantā  ir teikts, ka Es īsteno kopēju patvēruma meklētāju papildus aizsardzības politiku, lai varētu piešķirt attiecīgu statusu jebkuram trešās valsts pilsonim, ja tas lūdz starptautisku aizsardzību. Vēl ir punkts: ja kāda valsts saskaras ar ārkārtēju situāciju, ko raksturo pēkšņs bēgļu pieplūdums, tad var tikt paredzēti pagaidu pasākumi attiecīgu dalībvalstu labā. Un ir vēl 80.pants, kas tieši attiecās uz Latviju – skaidrošu vienkāršā valodā: Latvijas valsts, stājoties ES, parakstīja minēto dokumentu un jau tad mums bija zināms, ka nāksies uzņemt patvēruma meklētājus. Un ja radīsies situācija, kad bēgļu pieplūdums ir liels un pēkšņs, kā tas ir tagad ar Itālijas un Grieķijas bēgļiem, tad vadoties pēc 80.pantā rakstītā, citas dalībvalstis, vadoties pēc solidaritātes principa, uzņem bēgļus”, skaidro Mamikins.
 
Deputāts arī skaidro, kāda ir formula, pēc kuras nosaka, cik bēgļus katrai dalībvalstij būtu jāuzņem:
“Ir 4 kritēriji – pirmais ir valsts lielums, platība. Otrs kritērijs ir IKP, jo iekšzemes kopprodukts ir atšķirīgs. Teiksim Luksemburga – valsts ir mazāka par Latviju, taču bagātāka. Trešais – bezdarba līmenis, jo mazāks ir bezdarba līmenis, jo vairāk bēgļu varam uzņemt. Un ceturtais ir faktors: cik bēgļu jau ir uzņemts.”

Te Andrejs Mamikins skaidro, ka ja Latvija savulaik būtu paudusi gatavību uzņemt bēgļus no Ukrainas, kā to darījušas vairākas ES valstis, Latvijai šajā bēgļu uzņemšanā nebūtu nepieciešams piedalīties. "Bet tolaik mēs teicām nē, jo baidījāmies no Donbasa, Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem," situāciju raksturoja deputāts. Viņš arī norādīja, ka, ņemot vērā bēgļu apjoma straujo pieaugumu ES, Latvijai uzņemamo bēgļu skaits paliks tikai lielāks.

Tāpat Mamikins uzsvēra, ka Latvija vairāku gadu garumā no dažādiem fondiem, kas saistīti ar bēgļiem, saņēmusi ievērojamas naudas summas, taču viņam neesot pārliecības, vai pieejamais finansējums ir lietderīgi izmantots. 
“Naudu mēs esam saņēmuši milzīgu. Piemēram, no 2007.-2013.gadam, Latvija apguvusi 33 miljonus eiro no 4 fondiem: Eiropas bēgļu fonda, bēgļu atgriešanas fonds, trešo valstu pilsoņu integrācijas fonds un ārējo robežu fonds. 33 miljonus esam noēduši konferencēs, braukuši pieredzes apmaiņās, trenējušies uzņemt bēgļus un tā tālāk. Pie tam no 2014-2020.gadam tikai Latvijai bija paredzēti vairāk kā 29 miljoni eiro no Eiropas patvērumu, migrācijas un integrācijas fonda. Kā lai mēs tagad Junkeram sakām: mums naudas vairāk nav?” retoriski vaicā Mamikins, piebilstot, ka pastāv risks -  šo naudas summu Latvijai var nākties atdot.

EK prezidents Žans Klods – Junkers  tuvākajā laikā izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai. Priekšlikumi tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. 

Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, kura paredzēs automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm, stāsta amatpersonas. Vienlaikus paredzētas jaunas normas, kas liegs patvērumu pieprasīt ES kandidātvalstu pilsoņiem.
Paredzēts izveidot arī īpašu fondu, kas būs paredzēts situācijas stabilizācijai Ziemeļāfrikas valstīs, no kurienes ierodas liels skaits nelegālo imigrantu, kas šobrīd pārpludina Eiropu.

Šonedēļ visas Eiropas ceļu policijas tīkla jeb TISPOL dalībvalstis, tostarp Latvija, veiks pastiprinātu autovadītāju kontroli, lai uzraudzītu vai šoferi un viņu pasažieri lieto drošības jostas. 

TISPOL prezidents Aidans Reids  aicina autovadītājus uzņemties atbildību par savu un līdzcilvēku drošību un pirms braukšanas vienmēr pārliecināties, ka katrs pasažieris ir piesprādzējis drošības jostu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atgādina: “Būtiski atcerēties, ka piesprādzēta drošības josta efektīvi pasargā no negadījuma sekām. Avārijas laikā nepiesprādzēts pasažieris ar savu ķermeni var smagi savainot vai pat nogalināt klātesošos, taču piesprādzēta drošības josta ķermeni nofiksē un notur sēdeklī. 

Šogad laikā līdz 5. septembrim vairāk nekā 20 000 satiksmes dalībniekiem sastādīti protokoli par nepiesprādzēšanos. 
Gandrīz kā lidmašīnu pilotiem lidojuma simulatorā, arī topošajiem ceļa būves inženieriem prasmes darbā ar dažāda veida ceļa būves tehniku būs iespējams apgūt simulatoru klasē. Sākot ar šo mācību gadu, šāda iespēja ir Smiltenes tehnikumā, kur tapis jauns mācību korpuss ceļa būves mašīnu mehāniķiem un ceļu būvtehniķiem, par to informē Vidzemes televīzija. 

Jaunajiem ceļa būves speciālistiem šeit būs iespējams mācīties strādāt arī ar greidera un buldozera simulatoriem.

Katrs no tiem ir piedāvā vairākus uzdevumus, kuru mērķis ir pārbaudīt uzdevuma veicēja zināšanas un prasmes.

Jaunās iekārtas ir milzīgs ieguvums ne tikai Smiltenes tehnikumam, bet visai Latvijas ceļa būves nozarei, jo līdzīgu simulatoru Latvijā šobrīd nav.

Ne velti interesi par iespēju apmācīt savus darbiniekus jau izrādījusi vairāki ceļa būves uzņēmumi, jo šādi iespējams ekonomēt gan degvielu, gan pati tehnika.

Katrs iegādātais simulators Smiltenes tehnikumam izmaksājis ap 50 000 eiro, taču mācību iestādes vadība uzskata, ka ieguldītie līdzekļi ilgtermiņā noteikti atmaksāsies.
Jauno bobslejistu un skeletonistu testi notiks sestdien, 12.septembrī, plkst. 12 Rīgā, Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā.

Tiek aicināti spēcīgi, ātri un sevis apliecināt griboši jaunieši, vēlams no 17 līdz 26 gadu vecumam, augumā no 1,70 m un garāki.

Vēlams, lai kandidāti spētu 30 metrus gaitā noskriet vismaz 3,20 sekundēs, tālumā no vietas varētu aizlēkt vismaz 2,75 m.

Atlases testu programmā: 30 m skrējiens gaitā, tāllēkšana no vietas un bobsleja trenažiera stumšana.
Meteoroloģiskā vasara - periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir augstāka par +15 grādiem, - šogad Latvijā sākās un beidzās vēlāk nekā parasti, un vasaras ilgums bija 67 dienas jeb trīs dienas mazāk par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Meteoroloģiskā vasara šogad sākās vien 29.jūnijā - desmit dienu vēlāk nekā ierasts, - savukārt tā noslēdzās 3.septembrī jeb nedēļu vēlāk par ilggadējo vidējo datumu.

Periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pārsniedz +15 grādu, Latvijā mēdz būt ļoti dažāds. Piemēram, 1976. un 1978.gadā meteoroloģiskā vasara turpinājās tikai 16-18 dienu, bet dažos gados tā ilgusi vairāk nekā simts dienu, 2002.gadā - pat 107 dienas.

Kalendārās vasaras - jūnija, jūlija un augusta - vidējā gaisa temperatūra šogad Latvijā bija +16,0 grādu, kas ir divas grāda desmitdaļas virs normas. Jūnijs un jūlijs bija vēsāks nekā parasti, bet augusts - siltāks.

Jūnijā tika pārspēti astoņi aukstuma rekordi, jūlijā - 17 karstuma un trīs aukstuma, augustā - 52 karstuma un 17 aukstuma rekordi. Šovasar kopumā laboti 69 maksimālās un 28 minimālās gaisa temperatūras rekordi.

Nokrišņu daudzums vasarā bija tikai 63 procenti no ilggadējā vidējā rādītāja. Jūnijā lietus daudzums bija aptuveni puse, augustā - nepilna trešdaļa no normas, bet jūlijā nokrišņu bija nedaudz vairāk nekā ierasts.

Vēja ātrums visos vasaras mēnešos bija mazāks par normu, novērojumu stacijās reģistrēto brāzmu spēks ne reizi nepārsniedza 20 metru sekundē.

2014.gada vasara sākās veselu mēnesi agrāk par normu un noslēdzās nedaudz agrāk nekā ierasts, tās garums bija 95 dienas, vidējā gaisa temperatūra - nepilnu grādu virs normas.
Ir izveidots Latvijas slavenību popularitātes sociālajos tīklos reitings “Celebrity box” Social Media (SM) Top 100.

Pirmajā desmitniekā atrodas videoemuārists Stass Davidovs, basketbolists Kristaps Porziņģis, dziedātāji Markus Riva un Lauris Reiniks, reperis Gacho (Gatis Irbe), hokejists Zemgus Girgensons, šovmenis Renārs Zeltiņš, BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, dziedātājs Dons (Arturs Šingirejs) un dīdžejs Toms Grēviņš.
 
“Celebrity box” SM Top 100 ir simt populāru personu, kuru vidū ir mūziķi, aktieri, sportisti, modeļi, dīdžeji, sabiedrībā pazīstamas personas, pasākumu vadītāji, emuāristi, dizaineri un televīzijas raidījumu dalībnieki. Galvenais kritērijs, lai noteiktu vietu novērtējuma tabulā, bija draugu un sekotāju skaits sociālajos tīklos Draugiem, Facebook, Twitter un Instagram.
 
Pilna “Celebrity box” SM Top 100 versija ir pieejama šeit
 
Reitinga “Celebrity box” SM Top 100 analīze liecina, ka daudzām sabiedrībā pazīstamām personām parastais Facebook profils jau ir par šauru, jo vienam lietotājam nevar būt vairāk par 5000 “draugu”.
Tāpēc dažas Latvijas slavenības sāk veidot oficiālās lapas, kam var būt neierobežots skaits sekotāju. Turklāt populāras personas, kas vēlas būt liela skaita sociālo tīklu lietotāju uzmanības lokā, ne vien cenšas saziņai izmantot jau daudziem pierastos Facebook, Draugiem un Twitter, bet arī aktīvi apgūst Instagram.
Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar biedrību "Psiholoģijas un attīstības centrs "Mājas"" šodien sāk inovatīvu apmācību programmu pirmsskolas bērnu vecākiem, lai izglītotu par bērnu psiholoģisko un emocionālo attīstību pirmsskolas vecumā.

Programmā paredzētas desmit nodarbības. Pieteikties var, aizpildot anketu vietnē www.milestibasmaja.lv. Papildu informācija pieejama pa tālruni 26 039 700.

Apmācību programmā, ko vadīs psiholoģe Ina Grasmane un mākslas terapeite Līga Ruttule, iekļautas psiholoģiski terapeitiskas metodes. Programma ir balstīta uz inovatīvu mīlestības pedagoģiju - pirmsskolas vecuma bērnu apmācīšanas un audzināšanas sistēmu, lai audzinātu izglītotu un radošu cilvēku, kurš dzīvo un attīstās saskaņā ar savu iekšējo būtību.

Katra no desmit nodarbībām tiek veltīta noteiktai tēmai, piemēram, satikšanās ar bērnu viņa jūtās un kopā pārdzīvojums, kas mazina sāpju varu pār bērna dzīvi; darbs ar bērnu bailēm un dusmām; bērna vainas sajūta un tās ietekme uz bērna dzīvi, kā arī citas tēmas.

Mūsdienās izglītības un tradicionālā audzināšanas sistēma var novirzīt bērnu no viņa iekšējā, patiesā "es" un viņa "patiesās būtības". Reizēm gan vecāku audzināšanas metodes, gan tradicionālā izglītības sistēma izvirza prasības, kuru izpilde tiekot autoritatīvi pieprasīta. Bieži bērni savu izpildāmo darbību jēgu un prasības nespējot saskaņot ar iekšējo, vienreizējo būtību un talantiem. Tādēļ programmas idejas pamatu veido ideja par nepieciešamību atjaunot bērna saikni ar viņa iekšējo, radošo būtību, kas var palīdzēt arī bērniem, kuriem ir psiholoģiski un psihosomatiski traucējumi, skaidro programmas organizatori.

Vairāk informācijas par šo programmu, kā arī citiem Rīgas pašvaldības organizētajiem pasākumiem rīdziniekiem iespējams uzzināt mājaslapā www.veseligsridzinieks.lv.

30 cilvēki guvuši traumas tradicionālajā spilvenu kaujā Vestpointas militārajā akadēmijā, ASV.

Traumas gūtas, jo šoreiz studenti spilvenos sabāzuši dažādus cietus priekšmetus, tostarp ķiveres. Vienam no ievainotajiem lauzta kāja, vairākiem gūtas sejas traumas, bet citiem izmežģītas locītavas.

Spilvenu kauja ir tradīcija, kas notiek pēc pirmā kursa studentu vasaras treniņnometnes. Tā ir fiziski smags pārbaudījums, tādēļ tradicionāli kaujas bijušas veids, kā atbrīvoties no uzkrātās spriedzes.

Lai arī šogad spilvenu kaujās bijuši cietušie, Militārā akadēmija jau paziņojusi, ka tradīciju, kas aizsākta 1897. gadā, negrasās pārtraukt.




Pūļa finansēšanas vietnē "Kickstarter" pieteikta 20 000 ASV dolāru vērta ideja guvusi krietni lielāku atsaucību, nekā sākotnēji cerējuši tās autori, proti, lai uzsāktu multifunkcionālu tūrisma jaku ražošanu, cilvēki idejas autoriem pārskaitījuši deviņus miljonus ASV dolāru.

Čikāgas uzņēmējs Hirals Sangavi 9,32 miljonus ASV dolāru savācis 58 dienās, lai gan sākotnēji "Kickstarter" vietnē bija lūdzis tikai 20 000 ASV dolāru. Hirala idejas pamatā ir mulfinkcionāla, bet vienlaikus ērta ceļotāju jaka, kurai, piemēram, ir iešūts piepūšams kakla spilvens, acu aizsegs miegam un speciāla kabatiņa, kurā iespējams vienreizēji uzlādēt mobilo telefonu.

Pašlaik aptuveni 45 000 ceļotāji jau paspējuši pasūtīt 70 000 jakas, kuru cena ir 89 un 120 ASV dolāri.
Kā apliecinājuši "Kickstarter" pārstāvji, Hirala ideja ir veiksmīgākais vietnes projekts apģērbu segmentā, kā arī iegūto līdzekļu ziņā ceturtā visu laiku veiksmīgākā iecere "Kickstarter" platformā.

Vienības velobrauciena laikā svētdien slēgs vairāku valsts ceļu posmus Vidzemē, aģentūru BNS informēja "Latvijas Valsts ceļos".
6. septembrī Siguldā un tās apkaimē no plkst.8 līdz plkst.18 notiks Vienības velobrauciens. Sacensību dienā uz atšķirīgiem laika posmiem tiks slēgti vairāki valsts autoceļi:
Vidzemes šoseja (A2) no Sēnītes līdz pagriezienam uz Cēsīm no plkst.11 līdz 12.30;
Valmieras šoseja (A3) no Sēnītes līdz Stalbei no 13 līdz 17;
autoceļš Ragana–Turaida (P7) no plkst.13 līdz 17;
autoceļš no Turaidas līdz Siguldai (P8) no 13 līdz 17;
autoceļš Umurga–Cēsis–Līvi (P14) no Valmieras šosejas līdz Cēsīm no 12 līdz 13.
Latvijas vīriešu basketbola izlases galvenais treneris Ainars Bagatskis ceturtdien pēc komandas treniņa paziņoja 12 spēlētājus, kuri pārstāvēs valstsvienību Eiropas čempionātā (EČ), kam vienas grupas turnīrs sestdien sāksies Rīgā.

Kopš augusta vidus valstsvienībās treniņos un pārbaudes spēlēs piedalījās 15 kandidāti, no kuriem trīs sastāvā neiekļuva - Dāvis Rozītis, Andrejs Šeļakovs un Mārtiņš Laksa.

Savukārt sastāvā iekļauti - Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns, Jānis Blūms, Kristaps Janičenoks, Mareks Mejeris, Rolands Freimanis, Kaspars Bērziņš, Mārtiņš Meiers un četri EČ finālturnīra debitanti - Kaspars Vecvagars, Haralds Kārlis, Žanis Peiners, Jānis Timma,
Bagatskis atzina, ka treneriem lēmums par sastāva izvēli bija ļoti grūts, jo spēlētāji divus mēnešus strādāja smagi un agresīvi.
"Treneru lēmums bija vienbalsīgs. Mani tas priecē, jo tas apliecina to, ka mūsu filozofija, sapratne un virziens ir kopīgs," sacīja Bagatskis, komentējot sastāva izvēli.

Līdz čempionāta sākuma atlikušas divas dienas. Bagatskis norādīja, ka šajā laikā galvenais ir nomierināties. 
Gatavošanās posmā Latvijas izlase aizvadīja deviņas pārbaudes spēles, no kurām pēdējā bija pagājušajā nedēļā, kad savā laukumā ar rezultātu 85:69 izdevās uzveikt Maķedoniju.

Iepriekš astoņās pārbaudes spēlēs Latvijas izlase izcīnīja četras uzvaras.

EČ grupu turnīrā Latvijas valstsvienība spēļu secībā sacentīsies ar Beļģijas (5.septembrī), Lietuvas (6.), Čehijas (7.), Ukrainas (9.) un Igaunijas (10.) komandām (visu spēļu sākums "Arēnā Rīga" plkst.18.30).

Grupas četras labākās komandas turpinās cīņu EČ finālturnīra otrajā posmā, kas no 11. līdz 20.septembrim notiks Lillē (Francijā). Čempioni un vicečempioni kvalificēsies Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm, bet 3.-7.vietas ieguvēji - olimpiskajam kvalifikācijas turnīram.

Pirms nedēļas Ministru prezidente Laimdota Straujuma devās uz Briseli, lai ar Eiropas lauksaimniecības komisāru Filu Koganu apspriestu risinājums Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam. Komisārs solījis tos izstrādāt nedēļas laikā.

Briselē tiekoties ar komisāru, Straujuma viņu informējusi par situāciju piensaimniecības nozarē un tās ciestajiem zaudējumiem, kā arī panākumiem, apgūstot jaunus tirgus pēc Krievijas noteikto ierobežojumu ieviešanas.
Pagaidām gan Kogans esot atturējies nosaukt konkrētus atbalsta mehānismus.

Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sarunā ar Hoganu norādījis, ka piena nozare veido 25% no Latvijas lauksaimniecības sektora, savukārt piensaimniecības attīstībā no 2007.gada līdz 2013.gadam ieguldīti ap 200 miljoniem eiro. Līdz ar to svarīgi šo ieguldījumu šī brīža grūtību dēļ nepazaudēt.

Taču kopumā Latvijas zemniekiem, ne tikai piena ražotājiem joprojām aktuāls ir jautājums par tiešmaksājumiem.

Tas ir viens no Eiropas Savienības atbalsta mehānismiem lauksaimniekiem. Iepriekšējo gadu budžetā Baltijas lauksamniekiem piešķirtie līdzekļi bija zemākie uz vienu hektāru visā savienībā, un kā norāda Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete, šogad bijušas spraigas diskusijas, lai situāciju labotu un šāda nevienlīdzība neatkārtotos.

“Izmaiņas jau ir sākušās. No 2009.gada līdz 2014.gadam ritēja ārkārtīgi intensīvas sarunas par lauksaimniecības politiku. Sarunu rezultātā mums izdevās paaugstināt tiešmaksājumus zemniekiem par 50%. un tas bija laikā, kad Eiropas savienības lauksaimniecības budžets tika samazināts par 19%. Paaugstinājums strauji ies uz augšu no 2017.gada. Un jau 2020/21 gadā mēs sasniegsim maksimumu – kas ir vidēji 196 eiro par hektāru zemniekiem, kas patiešām nodarbojas ar lauksaimniecību. Vēl bez tam ir paredzēts miljards eiro nākamajiem sešiem gadiem dažādām lauku attīstības programmām.”

Tikmēr nākamnedēļ EP sesija lems par nākamā gada budžet,  Itālijas un Grieķijas bēgļu krīzes risinājumu.  
Būs arī ikgadējā Eiropas Komijas prezidenta atskaite. 
Bet vēl  šonedēļ EP vadība apspriedīs Grieķijas palīdzības programmu un EP iesaistīšanos.

Šīm un citām aktualitātēm seko līdz Eiropas Parlamenta Facebook lapā
Tīreļpurvā 9.septembrī atklās brīvdabas izstādi par latviešu strēlniekiem, kā arī izziņas taku 7,2 kilometru garumā.

Atzīmējot vēsturiskos notikumus, Ziemassvētku kauju muzejā Tīreļpurvā 9.septembrī atklās brīvdabas izstādi "Latviešu strēlnieku bataljoniem 100" un vēsturisko cīņu vietu izzinošu taku, kas izveidota Ziemassvētku kauju vietās.

Godinot visus, kas savā laikā ir karojuši Tīreļpurvā vai rūpējušies par šo vietu saglabāšanu nākošajām paaudzēm, pie "Mangaļu" mājām tiks atklāta piemiņas plāksne.

Vēsturisko cīņu vietu izzinošās takas maršruts piesaistīts objektiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām un apmeklētājiem ļaus labāk izprast Ziemassvētku kauju vietu saglabātības unikalitāti.

Takas maršrutā uzstādītas 13 informatīvas planšetes, kas ļaus iepazīt vēstures liecības - fortifikācijas būvju paliekas, vēsturiskas inženiertehniskas būves un precīzi identificējamas vēsturisku notikumu vietas, kuras līdz šim nebija pieejamas. Izveidotā vēstures taka ved pa 1.latviešu strēlnieku brigādes uzbrukuma ceļu 1917.gada 5.janvārī.

Izstādes un takas izveides projekta autors ir vēsturnieks, Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs - Dagnis Dedumietis.
Labdarības programmas "Palīdzi trūcīgiem mazuļiem" ietvaros Tukumā uzstādīts interaktīvs ziedošanas stends, kurā saziedotie līdzekļi papildus nonāks Tukuma reģiona trūcīgajām ģimenēm.

Atbalsts ģimenei tiek sniegts nedēļu pirms bērna kopšanas pabalsta saņemšanas, jo, kā norāda "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, šis periods maznodrošinātajām ģimenēm ir finansiāli viskritiskākais. Šajā laikā projekta ietvaros ģimenēm katru mēnesi tiek nodrošinātas autiņbiksītes un piena maisījumi 16 eiro vērtībā, kas sedz vienas nedēļas izdevumus šīm mazulim ikdienā nepieciešamajām precēm. Lai varētu sniegt palīdzīgu roku visām akcijā iesaistītajām ģimenēm, nepieciešami 32 000 eiro mēnesī.

Programmas mērķis ir palīdzēt aptuveni 2000 bērniem no maznodrošinātām ģimenēm visā Latvijā.

Stends ceturtdien uzstādīts veikalā "Maxima", Kurzemes ielā 36, un atradīsies tur trīs nedēļas.

Līdz šim stends ir bijis uzstādīts Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Madonā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jēkabpilī un Limbažos.
Sabiedrisko mediju portālā lsm.lv noslēdzies balsojums par gada labāko Latvijas peldvietu. Saņemot 43 procentu balsu, cīņā par Piekrastes balvu triumfēja Limbažu Lielezera peldvieta, pārspējot pārējās finālistes - Dubultu, Ventspils, Kuldīgas un Lucavsalas peldvietas.

Limbažu Lielezera peldvieta 24.septembrī saņems Latvijas Vides aizsardzības fonda pasniegto atzinības zīmi "Piekrastes balvu" - īpašu karogu, kas nākamajā sezonā plīvos peldvietā pie vienīgā ezera, kurš tika finālistu vidū. Zilais karogs Lielezera pludmalei piešķirts sesto gadu pēc kārtas. 

Pludmalē ir ne tikai bērnu rotaļu laukums, spēka trenažieri, volejbola laukumi, bet arī dabas un sajūtu taka, putnu vērošanas tornis un pat laivu nomas vieta. Atsevišķā bērnu peldētava aprīkota ar īpašu drošības pontonu.

Balsojumā no Limbažu peldvietas nedaudz atpalika Dubultu pludmale, taču ar 34 procentiem balsu tai nācās ierindoties otrajā vietā. Trešā iedzīvotāju balsojumā bija Ventspils pludmale (14%), kur risināsies Zilā karoga sezonas noslēguma pasākums. Savukārt Kuldīgas (8%) un Lucavsalas (1%) pludmales noslēdza finālistu piecinieku.
Lai ieraudzītu daudzdzīvokļu namu pagalmu īstos vaibstus  un apzinātu reālo situāciju,  no septembra līdz oktobra beigām notiks sociāli mākslinieciska foto/video akcija  „Pagalmu kultūrslānis”.

Akcijas mērķis ir pievērst uzmanību daudzdzīvokļu namu pagalmu padomju mantojumam un nesakārtotās vides radītajām problēmām, raisot diskusijas un publicējot foto un videomateriālus sabiedrisko mediju interneta portālā www.lsm.lv jaunajā rubrikā „Pagalmu kultūrslānis”.

Akcija aicina iedzīvotājus doties ar fotoaparātu, videokameru vai diktofonu uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, lai fiksētu reālo atmosfēru  un palīdzētu apjaust padomju mantojuma atstātās sekas (salauztos soliņus, aizaugušās puķudobes, sarūsējušo un savu laiku nokalpojušo rotaļu un sporta laukumu aprīkojumu atliekas u.tml.). Septembris ir īstais laiks, lai aplūkotu, kādā vidē pie mājas pēc vasaras atpūtas atgriežas bērni, kur notiek ikdienas spēles un rotaļas, kur atpūšas jaunie vecāki vai vecvecāki, un aizdomāties, kā katrs no mums var palīdzēt pagalmiem atdzimt?

Materiālus var sūtīt Anetei Lesītei, LTV Kultūras redakcijas žurnālistei un Pagalmu sakopšanas kustības autorei uz e-pastsu  anete.lesite@gmail.com.

Akcijas uzdevums – parādīt pagalmus kā mūsdienu sabiedrības spoguļattēlu, piesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības uzmanību daudzdzīvokļu namu realitātei, uzzināt, ko iedzīvotāji drīkst un ko nedrīkst darīt paši saviem spēkiem pagalmu labiekārtošanā, kā atrast speciālistu palīdzību, kas ietilpst pašvaldības, kas apsaimniekotāju un kas pašu namu iedzīvotāju pienākumos, domājot tieši par kopīgo atpūtas un ikdienas pastaigu un rotaļu vietu – pagalmu.

Akcijas „Pagalmu kultūrslānis” laikā uzņemtos foto, video un aprakstus plānots ievietot portālā www.lsm.lv, izveidot sižetus LTV Kultūras ziņās un, atkarībā no iedzīvotāju aktivitātes vēstot pat saviem pagalmiem, arī citos raidījumos, raisot diskusijas, pēc tam atsūtīto informāciju un vizuālos materiālus apkopojot, lai pievērstu valsts atbildīgo institūciju, īpaši Rīgas domes un citu pašvaldību, kā arī apsaimniekotāju uzmanību faktam, ka pagalmi iet bojā.
 
Darbosimies ar cerību, ka laba ideja pievelk citas vērtīgas idejas, un ka cilvēku spēja un vēlme līdzdarboties apkārtējās vides sakopšanā un labiekārtošanā ir iespējama un kā magnēts spēj un spēs pievilkt atbalstītājus.
Uzdosim jautājumus un meklēsim atbildes – vai kādam ir arī daudzdzīvokļu namu pagalmu glābšanas plāns? Ja nav, varbūt tāds steidzami jārada, lai kultūrslānis neaprok mūs pašus gruvešos vai nepazudina nezālēs? Pagalmu kultūrslāņa atziņas praktiski nākotnē iedzīvotājiem palīdzētu arī ātrāk atrisināt sarežģītās pagalmu problēmas dēļ zemes piederības jautājumiem, neesošajām topogrāfijām, iedzīvotāju parakstu vākšanas, projektu izstrādes un labiekārtojuma elementu dārdzības, daudzo atļauju nepieciešamības un būvnormatīvu un dažādu citu noteikumu ievērošanas kaut vai smilšukastes,  jaunu soliņu un šūpoļu uzlikšanā vai apstādījumu izveidē.

Aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju vai viesi iesaistīties akcijā „Pagalmu kultūrslānis”, doties pagalmos, fotografēt, filmēt, iztaujāt un sūtīt iegūtos materiālus.

Foto un video akcijā īpaši aicinām iesaistīties  topošos vai esošos fotogrāfus, māksliniekus, audiovizuālo un multimediju jomu pārstāvjus, ainavu arhitektus, arhitektus, vides speciālistus, dārzniekus, žurnālistus, sociālantropologus, kulturologus, rakstniekus vai ikvienu citu, kurš jūt interesi un vēlmi piedalīties!

No „Pagalmu kultūrslāņa” ietvaros uzņemtajām fotogrāfijām ir mērķis nākamgad izveidot izstādi un mākslinieciski sociāli aktuālu akciju/piketu.
2015. gada 2. septembrī Centrālā statistikas pārvalde uzsāks tautas mikroskaitīšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados.

CSP atlasījusi 15 tūkstošus mājokļu Latvijā, un 2015. gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015. gada tautas mikroskaitīšanā.

No 2. septembra līdz 15. septembrim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē https://eintervija.csb.gov.lv. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, līdz 15. decembrim CSP intervētājs aptaujās mājokļa iedzīvotājus telefonintervijā vai klātienē.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijas teritorijā tika saskaitīts 2 070 371 iedzīvotājs. Pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 88,5 tūkstošiem. Tikai 9 no 110 novadiem iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums ir Latgales reģionā (par 7,7%).

Kopš 2011. gada sākuma starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijā iedzīvotāju skaits samazinājies par 54,8 tūkstošiem, dabiskās kustības rezultātā – par 33,7 tūkstošiem. Šajā laikā no Latvijas kopā izceļojuši 97,0 tūkstoši iedzīvotāju, bet no citām valstīm ieceļojuši 42,2 tūkstoši. Pēdējos gados aptuveni 65% ieceļotāju bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās no ārvalstīm.

2021. gada Latvijas tautas skaitīšana būs jauna pieeja iedzīvotāju datu apkopošanai, kas atbilst Eiropas valstu statistikas labākajai praksei. Turpmāk tautas skaitīšanā iedzīvotāji vairs netiks aptaujāti. Visu nepieciešamo informāciju CSP iegūs galvenokārt no administratīvajiem reģistriem, daļu anketas jautājumu iekļaujot citos CSP apsekojumos. Tādējādi tautas skaitīšanas dati būs ātrāk pieejami datu lietotājiem, un būtiski samazināsies datu vākšanas izmaksas.

2015. gada tautas mikroskaitīšana ir iekļauta Pasākumu plānā 2021. gada tautas skaitīšanas sagatavošanai un organizēšanai (apstiprināts ar MK rīkojumu 02.06.2015 Nr. 280), un tās veikšanas tiesiskais pamats ir Valsts statistiskās informācijas programma 2015. gadam (MK 16.12.2014. noteikumi Nr.767) un Valsts statistikas likums. Mikroskaitīšanas virsmērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulas (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu veiksmīgu izpildi 2021. gadā.

Plašāka informācija par 2015. gada tautas mikroskaitīšanu pieejama vietnē www.csb.gov.lv/skaitisana

Tautas mikroskaitīšanas bezmaksas konsultatīvais tālrunis: 80000320

E-pasts: skaitisana@csb.gov.lv

Konsultantu darba laiks: no 2. septembra līdz 15. septembrim katru dienu no plkst. 8.30 līdz 20.00; no 16. septembra līdz 15. decembrim darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00.
Rīgas Improvizācijas teātris šodien uzņems jaunus dalībniekus Rīgas improvizācijas teātra studijā.

Improvizācijas teātra nodarbībās liela uzmanība tiek veltīta komandas saliedētības, atbrīvotības, empātijas un dažādu citu iemaņu attīstīšanai, kas uzlabo komunikācijas spējas - tieši tāpēc šāda veida vingrinājumi ir populāri, arī darbojoties citās nozarēs, un tiek izmantoti daudzos personības attīstības semināros.

Starp iemaņām, kuru attīstīšanai pievērsta īpaša uzmanība, minama prasme uzstāties auditorijas priekšā, pielāgošanās, efektīva uzklausīšana, partneru sadarbība stresa apstākļos, kreativitāte, ideju pilnveidošana, komandas vienotība un mērķu sasniegšana.
Nodarbība notiks šovakar.

Pieteikties var elektroniskajā pastā "raimonds@improvizacijas.lv".

Improvizācijas teātris ir skatuves žanrs, kurā tiek izpildītas iepriekš nesagatavotas epizodes un garākas izrādes, spontāni īstenojot auditorijas ieteikumus.
Sākot no šī gada 1.novembra, visās Eiropas Savienības valstīs būs obligāta prasība ražotājiem ierīkot uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmu (AEBS) un joslu uzraudzības sistēmu (LDW) visiem N3 kategorijas transporta līdzekļiem. Izņēmums ir transporta līdzekļi ar vairāk nekā trim asīm.
N3 kategorijā ietilpst kravas automobiļi, kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas.

AEBS ir drošības sistēma, kas ar radara un kameras palīdzību nosaka priekšā esoša šķēršļa lielumu, ātrumu, attālumu un pēc tam ar skaņas signālu un paziņojumu displejā brīdina autovadītāju vai arī pati veic bremzēšanu, ja joprojām draud sadursme ar šķērsli. Savukārt joslu uzraudzības sistēma brīdina šoferi ar skaņas signālu, ja kravas auto neapzināti šķērso joslu sadalošo līniju neuzmanības dēļ.

Kā norāda SIA "Scania Latvia" valdes loceklis Aigars Pušinskis, lai izpildītu Eiropas Savienības tiesisko regulējumu uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmas jomā, "Scania" jau kopš 2013.gada septembra piedāvā aprīkot kravas auto ar "Scania" AEBS - uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu, savukārt joslu uzraudzības sistēma LDW kā drošības papildaprīkojums "Scania" spēkratiem pieejams kopš 2007.gada.

Par to, kā darbojas "Scania" AEBS un LDW, varēs uzzināt septembrī notiekošajās "Scania" jaunumu dienās piecās Latvijas pilsētās, kurās inženieri iepazīstinās ar šo drošības sistēmu tehnisko risinājumu atbilstoši jaunajām likumdošanas prasībām. Interesentiem būs iespēja testa braucienu laikā pārliecināties par joslu uzraudzības brīdinājuma sistēmas un avārijas bremzēšanas sistēmas darbības principiem, kā arī iepazīties ar "Scania" kravas auto tehniskajiem, apkopes un šoferu apmācību piedāvātajiem risinājumiem, kas palīdz ievērojami samazināt ekspluatācijas izmaksas, jo īpaši degvielas izmaksas.

"Scania" jaunumu dienas notiks Valmierā (9.septembrī), Rīgā (15.septembrī), Liepājā (17.septembrī), Rēzeknē (22.septembrī) un Daugavpilī (23.septembrī).
Bauskas, Tukuma un Aknīstes novadi ir pirmie, kuros ir ieviesti vienādotie vietējo maršrutu autobusu tarifi. Autobusu cenas novados ir mainījušās par dažiem centiem, tomēr lielākas izmaiņas tarifos būs tuvākā mēneša laikā Vidzemē, kur cenas atsevišķos maršrutos pazemināsies par eiro un vairāk. Pakāpeniski tarifi tiks mainīti visā Latvijas teritorijā. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija gan bažījas, ka cenas kļūs pārāk zemas.

Reģionālie vietējās nozīmes maršrutu autobusi pasažierus vadā sava plānošanas reģiona robežās. Līdz šim tiem bija 24 dažādi braukšanas tarifi, taču Autotransporta direkcija, pildot valdības deklarācijas prasības, ir sākusi tarifu vienādošanu. 24 tarifu vietā būs četri.

„Šobrīd mēs esam izvērtējuši un secinājuši, ka tie 24 tarifi ir daudz par sarežģītu gan sistemātiski, lai ieviestu dažādus uzlabojumus un ērtības, kas ir, piemēram, abonementu biļetes, vai vienotā biļete savienojumam ar vilcienu vai savienojumam ar citiem autobusiem, un nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešams vienādot tarifus. Bet, vienādot tarifus, neaizejot tā, kā starppilsētu maršrutos, bet ņemot vērā atšķirības starp pilsētu centriem un novadu centriem," stāsta Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Rīgas reģionā minimālā brauciena summa būs 80 centi, republikas nozīmes pilsētu apkārtnē – 60 centi, reģionu centros – 50 centi, taču citur 40 centi. Braucot tālāk par 33 kilometriem, cena par kilometru samazināsies. Tas nozīmē, ka īsajos maršrutos cenas var pieaugt, bet garajos - samazināties.

„Visbiežāk pieaugums skars pirmos kilometrus vai pirmās pieturas. Tātad tos pasažierus, kas ikdienā brauc tikai vienu vai divas pieturas. Bet tas pieaugums būs 5, 10, vai, maksimums, 15 eirocenti. Vidējā distance jeb 7 līdz 33 kilometri, un, ja mēs paskatāmies statistiski, tad lielākā daļa pasažieru brauc šos 12 līdz 20 kilometrus, lielākajā daļā valsts cenas nemainīsies, vai arī, ja mainīsies, tad tas pieaugums būs maksimums 5 līdz 10 eirocenti pārsvarā,” stāsta Godiņš.

Bauskas, Aknīstes un Tukuma novadi ir pirmie, kuros ir ieviesti jaunie reģionālo autobusu tarifi. Bauskā pasažierus vadā firma SIA „Aips”, kuras valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs stāsta, ka cenas ir mainījušās minimāli:
„Mainās nedaudz tiem pasažieriem, kuri brauc pavisam nelielus attālumus. Pieaugums varētu būt apmēram pieci centi, bet garākos attālumos samazinās maksa.”

Aknīstes novadā pasažierus pārvadā pašvaldības uzņēmums „Aknīstes pakalpojumi”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Vītols stāsta, ka pārsvarā cenas maršrutos ir palikušas nemainīgas, taču citos samazinājušās vai palielinājušās par dažiem centiem. Arī Tukuma novadā būtiski cenas nav mainījušās, stāsta „Tukuma auto” pārstāvji. Bauskas, Aknīstes un Tukuma pasažieru pārvadātājiem pret cenu vienādošanu iebildumu nav. Viņuprāt, cenu vienādošana ir pasažieriem labvēlīga.

Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš stāsta, ka vietās, kur cenas paaugstināsies, pasažieriem sadārdzinājumu kompensēs iespēja iegādāties abonementus, kas brauciena cenu varētu samazināt par 10 vai 15 procentiem. Tālākajos braucienos cenu samazinājums būs vairāk jūtams, it īpaši Vidzemē.
Piemēram, maršrutā Valka-Aumeistari-Smiltene no pirmās līdz pēdējai pieturai cena samazināsies pat par vienu eiro un 15 centiem. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks gan pauž bažas, ka cenas būs pārāk zemas.

„Nav nekādi aprēķini veikti par to, modelēta situācija, kas var notikt ar šīm ieņēmumu daļām. Lai izlīdzinātu cenas, faktiski brauciens daudzās vietās attiecībā pret esošo cenu samazināsies. Līdz ar to pasažieru pārvadātājiem ir jautājums, kurš tad nofinansēs šo iztrūkstošo ieņēmumu daļu, ja jau mēs zinām, ka faktiski nākamā gada budžetā ir nepietiekami līdzekļi paredzēti,” bažīgs ir Ošenieks.

Lielākā daļa Vidzmes un Zemgales pasažieru pārvadātāju tarifus izlīdzinās nākamā mēneša laikā. Atsevišķās vietās gan tarifi tiks mainīti pakāpeniski, lai cenu pieaugums nebūtu pārāk straujš.

Jaunie reģionu vietējo maršrutu autobusu tarifi:



 
Autors: Māris Klūga, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents
Iedomājieties, cik ērti būtu nopirkt vienu biļeti dažādiem transporta veidiem visā Eiropā.

Taču lai arī Eiropas Parlaments jūlija sākumā izskatīja iespējas iesviest integrētu biļeti visā Eiropas Savienībā dažādiem transporta veidiem, šī ideja tiek pretrunīgi vērtēta.

Un ne tikai Latvijā, kur vēl līdz šim nav izdevies pat ieviest vienotu vilcienu un autobusu biļeti, lai gan par to tiek runāts jau sen. Kā galvenie traucējošie faktori tiek minēti vairāki.

Piemēram, Eiropā būs sarežģīti veidot savstarpējo norēķinu sistēmu, turklāt patlaban transporta sistēmu integrācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atrodas dažādās attīstības pakāpēs. Bez vainas neesot arī transporta kompānijas, kuras savā starpā nespējot vienoties par kopsaucēju.

Eiropas Parlamentā pirms mēneša vienotās biļešu sistēmas piekritēji pauda pārliecību, ka būtiski jāuzlabo situācija, un šādi arī būtu  vieglāk stimulēt eiropiešus pariet no personiskā transporta uz sabiedrisko, kā arī izmantot citas alternatīvas.

 Tas arī ļautu izvairīties no sastrēgumiem, jo dati rāda: pirms pāris gadiem 72,2 % ceļotāju izmantoja vieglās automašīnas, turpretī autobusus izmantoja 8,2 % ceļotāju, bet dzelzceļu — 6,5 % ceļotāju. Situācija līdz šim nav daudz mainījusies.

Lai ceļš uz šo mērķi būtu vieglāks, nepieciešama vienota informācijas sistēma, kas kā secināts Briselē, patlaban nav pieejama.

Pasažieriem, pamatojoties uz izsmeļošu informāciju, vajadzētu būt iespējai tiešsaistē rezervēt un apmaksāt viņu individuālajam vajadzībām pielāgotu ērtāko un ātrāko, un no saimnieciskā viedokļa izdevīgāko maršruta izvēlni, un ceļot tikai ar vienu biļeti.

Beigu beigās arī Eiropas Parlamentā tiek secināts, ka galvenā problēma ir tā, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju rīcībā bieži vien nav valsts līmeņa kustības grafika, jo transporta uzņēmumu apvienībām ir reģionāla struktūra.

Tāpēc tiek paredzēts, ka pirmajā posmā reģionālos kustību grafikus savstarpēji savienotu valsts līmeņa kustības grafika ietvaros, lai otrajā posmā paredzētu pārrobežu tīkla izveidošanu.


EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle skaidro, ka transporta kompānijas savā starpā nespēj vienoties par kopsaucēju, jo pat dzelzceļa jomā vien trīs Baltijas valstis ir slikti integrētas.

Kā pozitīvu piemēru Zīle Šveices valstij piederošo dzelzceļa kompāniju "SBB", kas nodrošinot ne tikai dzelzceļa pakalpojumus, bet arī auto īri un vēl virkni citu risinājumu. Līdz ar to klients varot "izveidot sev tīkamu un labi integrētu ceļojumu, vienalga kāds ir tā garums un mērķis.
Rīgas dome šonedēļ sākusi realizēt vienu no lielākajiem projektiem pašvaldībā - atjaunot Krišjāņa Barona ielas segumu.

Rekonstrukcijas mērķis ir ielu pārveidot tā, lai tā būtu pievilcīga ikvienam iedzīvotājam - tirgotājiem, kafejnīcu īpašniekiem, māmiņām ar bērniem, velobraucējiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī pilsētas viesiem.

Ielas segums tiks atjaunots trīs posmos. Šajā sezonā segums tiks atjaunots ielas posmā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums būs tikai bruģis - arī tajās vietās, kur patlaban ir asfaltbetona segums. Savukārt brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla. Autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

Otrajā posmā paredzēta ietvju atjaunošana, jo tās patlaban ir nolietojušās un vietām pat neapmierinošā stāvoklī. Trešais posms paredz ielas labiekārtošanu - uz ietvēm un skvēros tiks izvietoti puķupodi, soliņi atpūtai, kā arī labiekārtoti līdz šim pamestie vai neapkoptie laukumi.

Pēc seguma atjaunošanas tiks veiktas izmaiņas satiksmes organizācijā un autovadītājiem jārēķinās, ka maksimālais atļautais braukšanas ātrums būs 30 kilometri stundā.

Paralēli šim norit arī darbs pie citiem apjomīgiem projektiem ielas tuvumā - dzīvojamo māju un komercdarbības kompleksa un futbola stadiona būvniecības projekta. Līdz ar ielas atjaunošanu būs iespēja attīstīt Vidzemes tirgu, arī citiem vietējiem tirgotājiem būs dota iespēja attīstīt uzņēmējdarbību.

Ar mērķi izglītot un informēt jauniešus, viņu vecākus un pedagogus par smēķēšanas patieso negatīvo ietekmi uz jaunieša organismu Veselības ministrija  un Slimību profilakses un kontroles centrs Latvijas skolās turpinās pagājušajā gadā aizsākto domapmaiņu pēcpusdienu ciklu "Brīvs".

Skolēniem būs iespēja pašiem prezentēt savu viedokli, zināšanas par smēķēšanu, uzzināt ģimenes ārsta viedokli par smēķēšanas sekām un kopā ar psihologu saprast smēķēšanas iemeslus. Iepriekšējā gada pozitīvā pieredze iezīmē nepieciešamību šādus pasākumus turpināt, tāpēc SPKC arī šogad turpina aktivitātes skolās, kur speciālistiem ir iespēja klātienē uzrunāt jauniešus. Arī viena no iepriekšējā gada "Brīvs" komandas dalībniecēm - ģimenes ārste Ilze Grauze - norāda, ka "jauniešiem ir savs viedoklis par smēķēšanu un ir būtiski, ka, viesojoties skolās, varam jauniešu viedokli papildināt ar zināšanām, kā smēķēšana ietekmē veselību". 

Dati liecina, ka 2013. gadā smēķēt bija pamēģinājuši 72% skolēnu vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Jo agrākā vecumā tiek sākta smēķēšana, jo lielāks ir nodarītais kaitējums un lielāks atkarības rašanās riska. Tieši šī iemesla dēļ ar domapmaiņu pēcpusdienu ciklu plānots uzrunāt jauniešus vecumā no 11 līdz 15 gadiem, lai iepazīstinātu viņus ar smēķēšanas ēnas pusēm un popularizētu viedokli, ka dzīve bez tabakas ir labāka.

Cikla laikā līdz gada beigām plānots viesoties 50 skolās visā Latvijā.  Līdz 15. septembrim skolām ir iespēja pieteikties dalībai pasākuma ciklā, zvanot pa tālruni 67625339 vai rakstot e-pastu "bps@bps.lv". Papildus informāciju iespējams iegūt SPKC mājaslapā.

Pasaules Dabas Fonds, sadarbojoties ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vides un izglītības speciālistiem, ir izveidojis unikālu un inovatīvu rīku – Baltijas jūras kalkulatoru – kas ērti un saprotami ļauj izmērīt dzīvesveida ietekmi uz Baltijas jūru. Kalkulators palīdz izprast mājsaimniecību ietekmi uz Baltijas jūras aizaugšanu, kā arī sniedz padomus, kas ļauj šo ietekmi mazināt.
 
Viena no būtiskākajām Baltijas jūras ekoloģiskajām problēmām ir eitrofikācija jeb pastiprināta aizaugšana ar ūdensaugiem. Šis process bija novērojams arī šovasar. Tās rezultātā plašus jūras apgabalus smacē ziedošās aļģes, kas samazina ūdens caurredzamību un iznīcina sugas.
 
Jaunizveidotais Baltijas jūras eitrofikācijas kalkulators ļaus ikvienam iedzīvotājam praktiski aprēķināt un padziļināti izprast to, kā tādas ikdienišķas lietas kā pārtikas, mājokļa vai transporta izvēle ietekmē Baltijas jūras veselību.
 
“Pasaules Dabas Fonds kalkulatoru šovasar jau demonstrējis dažādos publiskos pasākumos un cilvēki bieži ir pārsteigti, ka izvēles, kas nešķiet tieši saistītas ar jūru – piemēram, pusdienu šķīvja saturs vai gadā veikto lidojumu skaits – būtiski ietekmē Baltijas jūras eitrofikāciju,” norāda viens
no kalkulatora veidotājiem Jānis Brizga. “Mūsu mērķis bija izveidot praktisku palīgu, kas ļauj katram izvērtēt savas ikdienas izvēles un izprast, ka Baltijas jūras eitrofikācija ir pavisam reāls process, ko ietekmē katrs no mums”.
 
Latvijā jūras eitrofikācijas kalkulators tiks piedāvāts izglītības iestādēm kā palīgs vides mācību stundās. Jau pavasarī notika vairāki semināri, kuru laikā vides mācībasskolotājiem no visas Latvijas bija iespēja iepazīties ar jauno kalkulatoru. Kalkulators pieejams visiem interesentiem arī Pasaules Dabas Fonda mājas lapā.

Lielākā daļa jeb 67% iedzīvotāju uzskata, ka 1. septembrim jābūt oficiālai brīvdienai, liecina aptauju dati.
 
Aptaujātie iedzīvotāji atzīmējuši, ka 1. septembris ir gaiši svētki, kas saista ikvienu cilvēku, jo kāds šajā dienā sāk savas pirmās skolas gaitas, kāds turpina, bet kādai ģimenei tā ir iespēja sanākt visiem kopā.
 
1. septembris ir svētki, ko īpaši svin lielākā daļa jeb 74% aptauja sdalībnieku. Gandrīz puse uz svinībām pulcēsies mājās, savukārt katrs trešais dosies uz kafejnīcu vai restorānu.
 
Savukārt attiecībā uz tēriņiem vairāk nekā puse jeb 60% respondentu atzīst - lai vienu bērnu pilnvērtīgi sagatavotu skolas gaitām, ir nepieciešams vairāk nekā 71 eiro. Tomēr tik lielu summu gatavs tērēt vien katrs trešais aptaujātais. Turklāt, kā atzīst vecāki, lielākie tēriņi, sākot jauno mācību gadu, ir tieši bērniem pirmajās klasēs, proti, no sešiem līdz astoņiem gadiem.



Jūlija un augusta mēnešos Latvijas Pauerliftinga federācija jau otro gadu organizēja sacensības svaru stieņa spiešanā guļus uz reižu skaitu „Latvijas spēcīgākā pilsēta”. Kopā Latvijā tika uzspiesti 2 097 830 kg, no tiem Valmierā 251 750 kg, Bauskā 
226 080 kg un Rīgā 206 880 kg. 

Šovasar par spēcīgākās pilsētas titulu cīnījās 12 Latvijas pilsētas. Katrā sacensību pilsētā iedzīvotājiem tika dotas trīs stundas, kuru laikā ikvienam pilsētas pārstāvim bija iespēja piedalīties sacensībās un pēc iespējas vairāk reižu individuāli uzspiest svaru stieni. Jauniešiem līdz 18 gadiem un sievietēm svaru stienis svēra 20 kg, bet vīriem bija jāuzveic 50 kg smags svaru stienis. Dalībnieku kopā paveiktais veidoja katras pilsētas rezultātu. 

Valmieras iedzīvotāji jau otro gadu izcīnīja pilsētai titulu „Latvijas spēcīgākā pilsēta”, kopā paceļot 251 750 kg. Šovasar par otro spēcīgāko pilsētu kļuva Bauska ar kopā paceltajiem 226 080 kg. Sacensību pēdējā posmā Rīgā, kas norisinājās Grīziņkalnā kopā ar Ghetto Basket superfinālu, pilsētas iedzīvotāji un viesi kopā uzspieda 206 880 kg. Šis rezultāts ļāva Rīgai kļūt par trešo spēcīgāko pilsētu Latvijā. 

Rēzeknē pilsētas iedzīvotāji kopā uzspieda 190 800 kg, Ventspilī – 187 120 kg, Alūksnē – 165 120, Liepājā – 153 150 kg, Ludzā – 151 790 kg, Gulbenē - 145 880 kg, Siguldā – 143 260 kg, Saulkrastos – 138 730 kg un Cēsīs - 137 270 kg. 

Sacensības notika gan starp pilsētām, gan arī nosakot spēkā izturīgākos dalībniekus. Katrā posmā ar medaļām tika apbalvoti trīs labākie vīri, dāmas un jaunieši. Savukārt Rīgā 5. septembrī notiks Rekordu diena, kad dalībnieki varēs uzlabot savu iepriekšējo sniegumu 
kādā no posmiem un cīnīties par absolūti spēcīgākā godu. Informācija par sacensību norisi un rezultātiem ir pieejama Latvijas Pauerliftinga federācijas mājas lapā.


Plašu atpazīstamību guvušais „Īgnais kaķis” jeb Grumpy Cat kļūs par pirmo kaķi, kurš iemūžināts Tiso kundzes Vaska figūru muzejā. 
Īgnais kaķis jau šogad debitēs muzejā Sanfrancisko un par to pasaulei pastāstīja pats sociālajā tīklā Twitter, veidojot ziņojumu savā īpaši drūmajā stilā.
 
Īgnais kaķis par interneta sensāciju kļuva 2012. gadā, kad portālā Reddit izplatījās bilde, kur kaķis savilcis pavisam īgnu sejiņu. Īgnais kaķis manāms arī vairākos virālos Youtube video un nu jau izmantots neskaitāmās interneta bildēs jeb mīmos.
 
Savu debiju Tiso muzejā pats Īgnais kaķis komentē sekojoši: "Tas ir patiess pagodinājums... Es to ienīstu." Neraugoties uz šādu reakciju, kaķis pats atklās savu vaska figūru Sanfrancisko, pirms tā dosies ceļojošā izstādē uz vēl citām ASV vietām.

Atkārtoti mērījumi par bezvadu interneta pieejamību Eiropas Savienības  dalībvalstīs liecina, ka Rīga saglabā Eiropas bezmaksas WiFi galvaspilsētas titulu. Aprēķini veikti, ņemot vērā cilvēku skaitu uz vienu bezmaksas WiFi punktu.
Latvijas galvaspilsēta ar ~444 cilvēkiem uz vienu WiFi punktu apsteigusi tādas pilsētas kā Tallina (~975 cilvēki), Valleta (~1074 cilvēki), Lisabona (~1090 cilvēki),  Viļņa (~2162 cilvēki) un citas.

Ar brīvpieejas interneta tīkla izbūvi un bezmaksas pakalpojuma ieviešanu Latvija kļuvusi par paraugu daudzām Eiropas valstīm, ko pierādījusi starptautisko mediju interese. Piemēram, Vīnē līdz 2016. gadam plānots ierīkot 400 jaunus WiFi punktus, taču Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem vēl plašāks bezmaksas WiFi internets pieejams trīs gadus. Tāpēc būtisks ir iedzīvotāju novērtējums, un aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas interneta lietotāji atzīst, ka pieejamības, kvalitātes un lietošanas ērtuma ziņā Latvijā ir labāks publiskais WiFi tīkls nekā ārzemēs.

Kopumā Lattelecom Latvijā ierīkojis vairāk nekā 4500 WiFi punktus, no kuriem Rīgas parkos, ārstniecības iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās un citās sabiedriskās vietās teju 1500 punkti pieejami bez maksas.


Facebook Draugiem Twitter Instagram