No 5. maija iedzīvotāji, kam izsniegta sociālā dienesta izziņa par trūcīgās personas vai ģimenes statusu, vai arī nonākšanu krīzes situācijā, varēs saņemt pārtikas pakas. Palīdzības pakas būs pieejamas 474 vietās visā Latvijas teritorijā.

Kopumā gada laikā ar pārtikas pakām plānots palīdzēt aptuveni 98 tūkstošiem iedzīvotāju.

No jūnija trūcīgajiem iedzīvotājiem būs pieejamas arī higiēnas un saimniecības preču pakas, bet vasaras otrajā pusē – arī mācību līdzekļu komplekti bērniem.

Lielā daļā Latvijas teritorijas palīdzības paku izsniegšanu nodrošinās Latvijas Sarkanais Krusts.

Papildus visam tiks sniegti arī tā saucamie sociālās iekļaušanās pasākumi, ar kuriem mēģinās cilvēkus atgriezt ikdienas dzīvē atpakaļ no  trūcīgo statusa.
Otrdienas pēcpusdienā plaša nokrišņu zona atrodas virs Nīderlandes, Dānijas un Skandināvijas dienvidiem, un nākamajā diennaktī tā sasniegs Latviju atnesot ilgstošu un brīžiem stipru lietu Kurzemē un valsts centrālajā daļā, liecina prognozes.

Naktī debesis būs daļēji apmākušās, brīžiem līs, bet spēcīgākie nokrišņi Kurzemi sasniegs agrā trešdienas rītā. Pūtīs mērens dienvidaustrumu vējš, vienīgi Kurzemē tas būs spēcīgāks - brāzmās 10-15 metri sekundē.
Nakts būs silta - minimālā temperatūra +7..+13 grādi.

Dienā būs pārsvarā apmācies laiks, Latgalē skaidrosies un spīdēs saule. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos gaidāms ilgstošs lietus. Stiprāk līs no rīta, kā arī vēlā pēcpusdienā un vakarā. Pastiprināsies dienvidaustrumu vējš, brāzmās 11-16 metri sekundē, bet pēcpusdienā Kurzemē un Zemgalē būs lēns mainīga virziena vējš.
Maksimālā gaisa temperatūra +14..+19 grādi, Kurzemē vēsāks - +10..+13 grādi.

Lietus Kurzemē un valsts centrālajā daļā ar nelieliem pārtraukumiem ilgs gandrīz diennaktī un nokrišņu daudzums vietām sasniegs gandrīz visa mēneša normu. Iespējams arī pērkona negaiss.

Vidēji Latvijā maijā nolīst 50 milimetri lietus, pašreizējās prognozes liecina, ka dažviet Zemgalē un Rīgas apkārtnē nokrišņu daudzums diennakts laikā var būt ap 40 milimetriem.

Naktī lietus dēļ brīžiem būs apgrūtināta braukšana, zemes ceļi var būt applūduši, iespējami izskalojumi, kas dažos ceļu posmos var daļēji vai pilnībā apturēt satiksmi.

Rīgā lietus sāksies trešdienas rītā un turpināsies līdz ceturtdienas nakts otrajai pusei. Pūtīs mēreni stiprs dienvidaustrumu vējš, dienas laikā brāzmās 10-14 metri sekundē. Gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī ap +13..+15 grādiem.
Austrumu pierobežu teritorijās uzsākta meža dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, uzsākta  5.maijā un turpināsies divas nedēļas, līdzīgi kā tas noticis ik gadu pavasarī.

Tā kā jau divus gadus nav konstatēts trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekiem un no 2013.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, vakcinācija tiks veikta Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, teritorijās, kas atrodas 70-100 kilometru attālumā no robežas.
Brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti nevajadzētu aiztikt, jo tādējādi meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs. 

Tās nav bīstamas ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu, kuras iekšpuse ir šķidra un nokļuvusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. Pieaugušie aicināti par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās neaiztikt. Lai gan vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, to apēdot dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.

Latvijas ceturtajā kasieru čempionātā kopvērtējumā par uzvarētāju kļuva Baiba Kaušele, kura strādā uzņēmuma "Antaris" veikalā Daugavpilī.

Čempionātā tika noteikti uzvarētāji arī citos konkursos. Piemēram, konkursa kategorijā komunikācijā uzvarēja Daina Libeka (Jūrmalā), darbs ar kases aparātu - Linda Krieviņa (Bēnes patērētāju biedrība), likumdošanā - Elena Gugane (Rēzekne), naudas skaitīšanā - Kristīne Helmane (Bēnes patērētāju biedrība).

Kasieru čempionātā piedalījās arī topošie komercdarbinieki no sešām mācību iestādēm (no Rīgas, Preiļiem, Valmieras, Jelgavas un Jēkabpils).

Veicamie uzdevumi - pirkuma reģistrācija (preču apstrādes ātrums un kvalitāte, strādājot ar kases sistēmu), kontakts ar pircēju (dialogs, tostarp par neikdienišķām, kuriozām, konflikta situācijām kasieru darbā), naudas skaitīšana, tās apstrādes ātrums un precizitāte, kas varētu būt viena no skatītājiem interesantākajām disciplīnām, un likumdošanas pārzināšana (tests likumdošanā par patērētāju tiesībām, preču kustību un darba attiecībām/darba drošību).
Eiropas Parlaments (EP) ir ierobežojis videi kaitīgo plastmasas maisiņu lietošanu. Noteikumi paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs krasi jāsamazina visbiežāk izplatīto un piesārņojošāko plastmasas maisiņu patēriņš.

ES dalībvalstis varēs izvēlēties vienu no divām iespējām.

Pirmā, nodrošināt, lai gada vidējais „plāno” maisiņu, kas bioloģiski nenoārdās, patēriņš no 2019.gada nepārsniegtu 90 maisiņus uz iedzīvotāju, un no 2025.gada nepārsniegtu 40 maisiņus uz iedzīvotāju
Otrā, nodrošināt, ka no 2018.gada šī veida maisiņus pircējiem vairs neizsniedz bez maksas.

Lielākā daļa plastmasas iepirkumu maisiņu ir plānāki par 50 mikroniem. Tos daudz retāk nekā biezākus maisiņus lieto atkārtoti, tie straujāk nonāk atkritumos un biežāk tiek "mēsloti" vidē, piesārņojot ūdenstilpnes un ūdens ekosistēmas.
Ikviens ES iedzīvotājs 2010.gadā patērēja 198 plastmasas maisiņus, no kuriem 90% bija “plānie”. Plastmasas maisiņu patēriņam ir tendence ievērojami pieaugt. Aprēķināts, ka 2010.gadā atkritumos nonāca vairāk nekā astoņi miljardi plastmasas maisiņu.
Piektdien Smiltenē notiks Ielu stafetes 2015. Programmā 350m skrējieni pirmsskolas vecuma bērniem un 1.klašu skolēniem; 6x350 m stafešu skrējieni 2.-3.; 4.-5.; 6-7.; 8.-9.; 10.-12.klašu skolēniem un pieaugušajiem. Komandām iepriekšēja pieteikšanās līdz 29.aprīlim Smiltenes sporta centrā vai pa tel.26460704, sportacentrs@gmail.com.

Laikā no 19.- 23. aprīlim Grundzāles pamatskolas meiteņu komanda, kas trenējas Smiltenes BJSS, ar panākumiem piedalījās Pasaules skolēnu čempionātā orientēšanās sportā Turcijā. Agnija Caune kļuva par Pasaules skolēnu čempioni vidējā distancē. Grundzāles pamatskola komandu vērtējumā W2 skolu grupā ieguva 2.vietu. Komandā startēja Agnija Caune, Elīna Skopāne un Zanda Stabiņa.

Sestdien vienu no kluba vēsturē lielākajām uzvarām izcīnīja FK "Smiltene/ BJSS", kas savā laukumā komanda.lv 1.līgas ceturtās kārtas spēlē ar rezultātu 4:3 pārspēja vienus no visa čempionāta galvenajiem favorītiem "Rēzeknes FA" komandu. Savu nākamo spēli komanda.lv 1.līgas čempionātā "Smiltene/ BJSS" aizvadīs piektdien, 1. maijā, kad Tepera stadionā uzņems "Saldus/ Brocēni" komandu.
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Aleksandrs Beļavskis nosaucis tos 25 hokejistus, kuri dosies uz pasaules čempionātu (PČ) Prāgā, ārpus šī sastāva atstājot aizsargus Jāni Andersonu, Ēriku Ševčenko, uzbrucējus Miku Lipsbergu un Robertu Jekimovu, bet no iepriekš atsijātajiem komandā atgriežot Gunāru Skvorcovu.

Latvijas Hokeja federācijas (LHF) valde izlasei izvirzījusi minimālo uzdevumu desmito vietu, bet maksimālo - iekļūt ceturtdaļfinālā. Komandas kapteinis būs Kaspars Daugaviņš, bet viņa asistenti Lauris Dārziņš un Jānis Sprukts.

Latvijas izlasē būs septiņi PČ debitanti. Komandā cer, ka uzbrucējs Miks Indrašis varēs palīdzēt komandai turnīra otrajā pusē, jo viņa atlabšana pēc savainojuma "iet ļoti ātri". Par Ronaldu Ķēniņu informācijas nav nekādas, jo Vankūveras "Canucks" uzbrucējs nav atbildējis, un ar viņu neesot bijis iespējams kontaktēties pēc komandas izstāšanās no Stenlija kausa izcīņas. No kontaktēšanās ar vārtsargu Kristeru Gudļevski izlases vadība atturas, jo turpinās pirmā kārta Amerikas Hokeja līgas izslēgšanas turnīrā.
Beļavskis pirmo reizi vedīs Latvijas izlasi uz pasaules čempionātu galvenā trenera amatā. Pirms 11 gadiem, kad pasaules čempionāts arī notika Čehijā, Beļavskis bija tā brīža galvenā trenera Kurta Lindstrēma palīgs. Latvijas izlase 2004. gadā Prāgā spēlēja sekmīgi, jo iekļuva ceturtdaļfinālā. Beļavskis izlases galvenā trenera amatā pērnā gada vasarā nomainīja kanādieti Tedu Nolanu, kurš ar izlasi strādāja trīs sezonas.

Pasaules čempionāts Čehijā notiks no 1. līdz 17. maijam. Latvijas izlase A apakšgrupā Prāgā spēlēs pret Kanādu, Čehiju, Zviedriju, Šveici, Vāciju, Austriju un Franciju, savukārt B grupā Ostravā sacentīsies Somija, Krievija, ASV, Slovākija, Norvēģija, Baltkrievija, Slovēnija un Dānija.
Pirmo spēli Latvijas izlase aizvadīs 1. maijā pret Kanādu, kuras sastāvā būs arī Nacionālās hokeja līgas (NHL) superzvaigzne Sidnijs Krosbijs no Pitsburgas "Penguins" komandas.

Latvijas izlases sastāvs startam PČ:
Vārtsargi: Jānis Kalniņš ("Acelbikak", Ungārija), Ervīns Muštukovs ("Aalborg", Dānija), Edgars Masaļskis ("Ambri Piotta", Šveice)
Aizsargi: Krišjānis Rēdlihs, Oskars Cibuļskis, Kristaps Sotnieks, Aleksandrs Jerofejevs (visi Rīgas "Dinamo"), Renārs Demiters (HK "Astana", Kazahstāna), Māris Jass ("Orli Znojmo", Čehija), Maksims Širokovs ("Red Ice", Šveice), Guntis Galviņš ("HC Bolzano", Itālija)
Uzbrucēji: Mārtiņš Cipulis, Andris Džeriņš, Kaspars Saulietis, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Rodrigo Ābols, Roberts Bukarts, Gunārs Skvorcovs (visi Rīgas "Dinamo"), Jānis Sprukts ("Fribourg-Gotteron", Šveice), Koba Jass ("Bili Tygri Liberec", Čehija), Lauris Bajaruns ("Rungsted", Dānija), Armands Bērziņš ("Val Pusteria", Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas "Dinamo", KHL), Ņikita Jevpalovs (Bleinvilas-Buābriānas "Armada", QMJHL)
VAS "Latvijas Valsts ceļi" kopā ar "Autoceļu Avīzi" un portālu "www.iauto.lv" aicina autovadītājus nobalsot par labāko pērn izbūvēto valsts autoceļu posmu.

Patlaban nobalsot par labāko posmu ir iespējams portālā "www.iauto.lv", kā arī portāla sociālo tīklu "Twitter" un "Facebook" kontos.

Autobraucēju izvēlēta posma būvnieki saņems Autobraucēju gada balvu. Savukārt balsotāji, kuri tiks izlozēti pēc nejaušības principa, saņems balvas no "www.iauto.lv" un VAS "Latvijas Valsts ceļi". Balsošana ilgs līdz 15.maijam.
Šveice kļuvusi par pasaules laimīgāko valsti, bet tai ar nelielu atstarpi seko Islande, Dānija, Norvēģija un Kanāda, liecina publiskotais ANO ekspertu ziņojums.

Pirmajā desmitniekā iekļāvušas arī Somija, Nīderlande, Zviedrija, Jaunzēlande un Austrālija, kamēr Latvija atrodama tikai saraksta 89.pozīcijā, ievērojami atpaliekot gan no Igaunijas, gan Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 73. un 56.vietu.

Par visnelaimīgāko no sarakstā iekļautajām 158 valstīm atzīta Togo. Nelaimīgāko valstu desmitniekā iekļautas arī Afganistāna, Sīrija, Burundi, Benina, Ruanda, Burkinafaso, Kotdivuāra, Gvineja un Čada.

Latvijā sestdien norisināsies Lielā Talka, kurā iedzīvotāji sakops apkārtējo vidi. Valsts ugundzēsības un glābšanas dienests aicina sakopšanas darbos iztikt bez atkritumu, sadzīves mantu un ugunskuru dedzināšanas, jo sausā, saulainā un vējainā laika ietekmē šī dedzināšana var kļūt nekontrolējama un pārvērsties ugunsnelaimē.

VUGD arī informē, ka sākot ar 25.aprīli Valsts mežu dienests visā Latvijas teritorijā ir noteicis meža ugunsnedrošo laika periodu.
Tas nozīmē, ka no sestdienas ir aizliegts mežos un purvos kurināt ugunskurus (izņemot tam atbilstoši ierīkotas vietas), atstāt ugunskurus bez uzraudzības un dedzināt sadzīves atkritumus, kā arī aizliegts nomest kādus gruzdošus priekšmetus, piemēram, nenodzēstus cigarešu izsmēķus vai degošus sērkociņus.
Ārvalstīs jau labu laiku darbojas interneta vietnes, kas saved kopā radošu un inovatīvu ideju autorus ar mecenātiem. To sauc par kolektīvo ieguldījumu platformu un ar tās palīdzību ir realizētas daudzas sociāli nozīmīgas, varbūt pat trakas idejas. Nupat šāda platforma sākusi darboties Latvijā. Tā ir nosaukta par Projektu banku.
Projektu banku izveidojušie cilvēki tic, ka valstī, kurā ir daudz jaunu ideju un apņēmīgu cilvēku, ir iespējams realizēt vispārdrošākos mērķus un ka finansējumu to realizēšanai vienmēr kaut kur var atrast.

"Projektu banka ir kolektīvā ieguldījuma platforma, kas palīdz satikties projektu īstenotājiem, ideju autoriem ar to iespējamajiem atbalstītājiem. Idejas var būt ļoti dažādas, galvenais, lai tās ir radošas, inovatīvas un sociāli nozīmīgas.
Var būt gan projekti, kas rada un attīsta uzņēmējdarbību, gan arī projekti, kas ir vairāk sociāla rakstura, kas uzlabo apkārtējo vidi un atrisina kaut kādas problēmas," sacīja Projektu bankas idejas autors Māris Cīrulis.

Pirmās idejas Projektu bankā jau ir iesniegtas. Kāds kungs Vidrižu pagastā vēlas izveidot jaunu ozolu birzi un, lai dzīvnieki jaunos kokus neapgrauztu, lūdz palīdzību žoga izveidē. Tikmēr Signe Meirāne gatavojas izdot jaunu kulinārijas grāmatu ar seno laiku receptēm. "Ideja ir savākt naudu otrajai grāmatai “Mūsu mantojums”. Pirmo mēs jau izdevām. Šobrīd mēs strādājam pie otrās grāmatas. Grāmata ir stāsts par mūsu mantojumu no kulinārās puses. Mēs braucam visu gadu pie omēm un opjiem un viņi stāsta par savu dzīvi caur kulināro pusi," savu ideju Latvijas Televīzijai klāstīja grāmatas “Mūsu mantojums” autore Signe Meirāne.
Savukārt Diāna Popova vēlas atrast mecenātus kāda īpaša koncerta sarīkošanai. "Mēs šogad organizējam leģendārā multimākslinieka Hārdija Lediņa gadu, un viena no šī gada nozīmīgākajām lietām būs pirmatskaņojums albumam "Kuncerdorfs un Osendovskis" orķestra “Simfonietta Riga” izpildījumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā kā gada kulminācija," pastāstīja Latvijas laikmetīgās mākslas centra projekta vadītāja Diāna Popova.
Vēl viens idejas autors Elivss Strazdiņš nolēmis popularizēt Latviju ar jaunas datorspēles par Lāčplēsi palīdzību. "Mēs šo spēli plānojam līdzīgi kā ir zviedru spēle, kas kļuva ļoti populāra un lika daudziem ārzemēs uzzināt, kur atrodas Zviedrija. Mūsu mērķis ir pateikt, ka Latvija eksistē, kur tā atrodas un ka mums ir sava mitoloģija, savas tradīcijas, sava folklora," pavēstīja spēļu izstrādes entuziasts Elivss Strazdiņš.

Projekta autorus ikviens interesents var atbalstīt kaut vai ar dažiem eiro. Organizatori cer, ka Latvijas sabiedrība ir gatava ne tikai iesaistīties labdarības akcijās, bet arī palīdzēt tiem, kuri vēlas radīt jaunus produktus, kas būs noderīgi visai sabiedrībai kopumā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā tapušais tehnoloģiju projekts "Airdog" finansējumu savāca starptautiskajā kolektīvo ieguldījumu platformā “Kickstarter”. Vairāk par "Airdog" projektu pievienotajā video.

Nedēļas nogalē, 26.aprīlī, savu sezonu sāks motociklisti ar gadskārtējo parādes braucienu - ļaujot vienkopus satikties daudziem moto entuziastiem un visiem interesentiem iepazīties ar motobraucējiem, viņu spēkratiem un to ekipējumu.

Pagājušajā gadā motosezonā pulcējās ap 5000 motociklu, un arī šogad tiek gaidīta liela motobraucēju atsaucība.

Pasākuma starts tiek dots pie „Mola”, kur plkst.10 pulcēsies motobraucēji, Pulksten 13 motociklisti dosies sezonas atklāšanas parādē, dodoties pa Salu tiltu, Mūkusalas ielu, Raņķa dambi, Vanšu tiltu un caur Pils laukumu nonākot 11. novembra krastmalā. Tur ar plašu izklaides un kultūras programmu līdz pulksten 18 turpināsies sezonas atklāšanas svētki.
Piekto gadu pēc kārtas, 9.maijā Ērgļu novadā pulcēsies drosmīgie, lai pārliecinātos par to, cik viegli ir krist par upuri ērcei, kā arī ļautos nesteidzīgai karūsu makšķerēšanai.

Sacensību pirmais posms prasīs īpašu drosmi, jo tā laikā dalībniekiem tiks piešķirti drošības kombinezoni, cimdi un mazs trauciņš, kur ievietot noķertās ērces. Pēc sacensību starta vienu stundu notiks ērču ķeršana, ejot grupās vai atsevišķi. Pēc finiša signāla dalībnieki sapulcēsies pie starta, lai salasītos insektus saskaitītu un uzrādītu tiesnešiem.

Otrajā sacensību daļā dalībnieki nodosies karūsas ķeršanai.

Pirms starta radošās darbnīcas ietvaros katrs pats sev sameistaros makšķeri, par kātu izmantojot turpat sameklētu lazdas koku.

Pieteikšanās notiek sacensību mājaslapā. Pasākuma programmā iekļauts arī akarologa - ērču eksperta stāstījums par ērces dabu un paradumiem.

Pērn, šajās sacensībās stundas laikā notvertas 15 ērces un divu stundu laikā samakšķerētas 383 karūsas.
23.aprīlī plkst.21:15 Latvijas Televīzijā sāksies jauns diskusiju raidījums "Vai Latvija nākotnē būs tikai Rīga?", kuru vadīs žurnālists Guntis Bojārs un ekspremjers Ivars Godmanis.
Latvijas nākotnes stratēģijas diskusijā tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kur jākoncentrē resursi Latvijas attīstībai un kur būtu jārada jaunas darbavietas.

"Protams, ka mūsu uzdotais lielais jautājums, vai nākotnē Latvija būs tikai Rīga, skan ļoti provokatīvi un izaicinoši, tas pat izklausās absurdi, taču skaitļi liecina, ka lielai daļai cilvēku kā darba un dzīves vietas magnēts darbojas Rīga un Pierīga, nevis tie attīstības centri, ko šobrīd politiķi iezīmējuši Nacionālajā attīstības plānā," uzsvēris LTV Ziņu dienesta galvenais redaktors Guntis Bojārs.

Uz diskusiju aicināta premjere Laimdota Straujuma un valdības ministri, kā arī pašvaldību vadītāji un uzņēmēji. Studijā tiksies divas ekspertu komandas, kas katra aizstāvēs savu nākotnes vīziju par Latvijas reģionu attīstību.
Pašvaldību un iedzīvotāju savstarpējā saziņā populārākais sociālais tīkls ir "Twitter.com", rāda "Latvijas pašvaldību e-indeksa" mērījumi par 116 Latvijas pašvaldībām.

Kā otru iecienītāko saziņas vietni pašvaldības atzīst "Facebook.com", bet iedzīvotāji - "Draugiem.lv".

"Twitter" tīklā sastopamas divas trešdaļas pašvaldību, un to aktivitātēm kopā ir gandrīz 72 000 sekotāju.

Sociālajos tīklos visvairāk sekotāju ir lielo pilsētu pašvaldībām - Valmieras, Liepājas, Ventspils, Jelgavas un Rīgas pilsētai.
Video redzams Džaveds Karims, viens no lapas līdzdibinātājiem.

Kopš tā brīža video skatīts 19 miljonus reižu.

Kad Google iegādājās Youtube, Džaveds saņēma 64 miljonus dolāru un kaudzi akciju.

Britu laikraksts "Daily Mirror" ziņo, ka mūziķi Noels un Līems Galaheri plānojot atjaunot rokgrupu "Oasis", kas brāļu strīda dēļ izjuka 2009.gadā.

Noels Galahers kā iemeslu grupas izjukšanai minēja to, ka nespējot sastrādāties ar brāli. Taču radinieku attiecības pēdējā laikā uzlabojušās. Pagājušajā mēnesī Līems Galahers publicēja fotogrāfiju ar ieejas caurlaidi brāļa koncertā, savukārt Noels Galahers iedrošināja jaunāko brāli izdot soloalbumu.

Sajūsmu par "Oasis" iespējamo apvienošanos sociālajos tīklos paudusi mūziķu Kurta Kobeina un Kortnijas Lovas meita Frānsisa Bīna, dziedātāja Skaja Fereira un daudzi citi grupas fani.
Rotaļlietu ražotājs "Hasbro" akcionāru sapulcē atklājis, ka nākamā zinātniskās fantastikas sērijas "Transformers" filma varētu iznākt 2017.gadā.

Uzņēmuma prezidents Braiens Goldners veidojis postapokaliptiskās filmas "I Am Legend" ("Es esmu leģenda") scenāriju. Viņš nebūs jaunās "Transformers" filmas scenārists, bet gan uzraudzīs kinolentes veidošanu un pieņems darbā scenāristus, sadarbojoties ar režisoriem Maiklu Beju un Stīvenu Spīlbergu.

Filmas "Transformers: Age of Extinction" ("Transformeri: Iznīcības laikmets") galvenās lomas tēlotājs Marks Vālbergs apstiprinājis, ka piedalīsies vairākos turpinājumos.

Franšīzes ceturtās filmas "Transformers: Age of Extinction" ieņēmumi no biļešu pārdošanas kinoteātros pārsniedza 932 miljonus eiro. Četru līdz šim iznākušo "Transformers" filmu kopējie kases ieņēmumi pārsniedz 3,45 miljardus eiro.
Sibīrijas pilsētā Krasnojarskā notikušas neparastas sacensības. Krāsainos kostīmos ģērbušies iedzīvotāji ar slēpēm un snovborda dēļiem lēca ledus aukstā ūdenī.

Šādas sacensības Sibīrijā notiek jau vairākus gadus. Par uzvarētāju atzīst to, kurš pagūst aizlekt vistālāk.

Sacensību dalībnieki centās atstāt iespaidu ne tikai ar lēcieniem, bet arī ar oriģinālākajiem kostīmiem. Šogad sacensībās piedalījās Supermens, Zirnekļcilvēks un Zorro, kā arī milzu kūkas gabaliņš.


Jau otro gadu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki aicina ziņot par parastās ievas (Padus avium) lapu plaukšanu un ziedēšanu portālā www.dabasdati.lv.
Izvēlies koku, kas ir netālu no mājām, pa ceļam uz darbu vai skolu, un katru nedēļu nofotografē tuvplānā, atbilstoši sezonai, pumpurus, lapas, ziedus vai augļus.

Pētījuma mērķis ir labāk izprast sezonālās (fenoloģiskās) norises dabā. Parastā ieva tiek izmantota kā piemērs, lai attīstītu paņēmienus augu dabiskās attīstības modelēšanai, līdzīgi kā atmosfēras matemātiskie modeļi tiek izmantoti laika apstākļu prognozēšanai.
Sezonalitātes novērojumi kopš pagājušā gadsimta sākuma uzskatāmi parāda, ka klimats Latvijā patiesi mainās: pavasaris dzīvajā dabā iestājas arvien agrāk. Arvien jauni sezonalitātes novērojumi zinātniekiem ļauj ne tikai dokumentēt klimata pārmaiņas, bet arī izprast to raksturu un ietekmi uz ekosistēmām.

Dabasdati.lv arhīvā uzkrātās ievas fotogrāfijas analizēs zinātnieki.
Vairāk par projektu šajā mājas lapā www.gadalaiki.lu.lv.

Ar laiku ievu ziedēšanas pētījumu cer attīstīt arī plašākā mērogā un aicināt cilvēkus ziņot par dažādiem novērojumiem visu gadu, piemēram, par ogu, sēņu augšanu vai lapu dzeltēšanu. Pagaidām pilotpētījumā tieši ievas izvēlētas, jo visi latvieši šī aromātiskā krūma ziedēšanu atpazīst un tas ir arī tautas dziesmās plaši apdziedāts.
Tiešraide ir skatāma saitē - http://dabasdati.lv/lv/kameras2015.
Putnu dzīvi varēs redzēt laikā, kad notiek ligzdošana un mazuļu audzēšana.

Zivjērgļa ligzda atrodas Vidzemē, kur putns ligzdo jau kopš 2011.gadā. Toreiz netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta pagājušajā gadā, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi.
Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanu, otrdien ligzdā iedēta pirmā ola, tuvākajās dienās varam sagaidīt vēl vienu līdz divas olas. Perēšana zivjērgļiem ilgst 37 – 41 dienu, lidotspēju jaunie putni iegūst nepilnu divu mēnešu vecumā, bet pilnībā patstāvīgi tie kļūst vēl vienu līdz divus mēnešus vēlāk.
Tiešraide no zivjērgļu ligzdām būs jau ceturto gadu.

Savukārt vistu vanaga pāra ligzda atrodas Rīgā. Tā ir atrasta aizpērn, kad ligzdā izauga trīs jaunie putni, bet gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Kamera pie vistu vanaga ir uzstādīta marta nogalē, taču tehnisku iemeslu dēļ nebija pieejama divas nedēļas.
Jaunajiem putniem ligzdā vajadzētu izšķilties aptuveni maija vidū – olas tiek perētas 35 – 38 dienas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni 40 dienu vecumā.
Lai gan Latvijā vistu vanagu skaits pēdējo 20 gadu laikā ir ievērojami samazinājies, vanagi labi jūtas pilsētās, kur tiem ir pieejama barība – baloži, vārnas, meža pīles un kaijveidīgie putni. Pēc ornitologu domām, Rīgā ligzdo 50 vistu vanagu pāri, savukārt 20 to dara pilsētas pierobežā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izsludinājis korupcijas novēršanas tēmai veltītu zibakcijas ideju konkursu jauniešiem.
Zibakcijas idejā var būt izteikts aicinājums vērsties pret korupciju, korupcijas seku atainojums un nosodījums, arī pozitīvs vēstījums būt krietniem jeb godprātīgiem.

Radošo darbu konkursā KNAB aicina piedalīties 7. līdz 12.klašu skolēnus un arodskolu, profesionālo vidusskolu audzēkņus, augstskolu un koledžu studentus.
Darbi tiks vērtēti pēc to radošās oriģinalitātes, saturiskā aspekta, vērtējot tā idejas vēstījumu, realizācijas iespēju, kā arī darbu atbilstību konkursa mērķim.

Pirmās vietas ieguvējs saņems naudas balvu 150 eiro apmērā, otrās vietas - 100 eiro apmērā, trešās vietas ieguvēji - 75 eiro apmērā. Galvenā balva - katra reģiona labākā ideja tiks realizēta un filmēta, publiskojot to KNAB mājaslapā, kā arī ievietojot internetā
Konkurss noslēgsies 19.jūnijā ar konkursa uzvarētāju apbalvošanu. Darbi jāiesniedz līdz 31.maijam.

Kopā ar radošo darbu jāiesniedz aizpildīta pieteikuma anketa. Darbus un anketu nosūtīt uz elektronisko pastu "konkurss@knab.gov.lv". Darbus arī var iesniegt, nogādājot tos personīgi KNAB.
Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” aicina uz apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremoniju – tā notiks Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā - 3.maijā plkst.19:00, Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Ceremonijā cildinās apbalvojuma nominantus un laureātus.

“Veidojot ceremoniju, vēlējāmies izcelt laureātos saskatītās ziedoniskās vērtības un uzrunāt ikvienu skatītāju tās pamanīt un attīstīt arī sevī. Ceremonija būs viens no šī gada īpašajiem kultūras notikumiem Latvijā, un esam raduši iespēju skatītājiem to baudīt gan translācijās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, gan arī klātienē Cēsīs. ,” stāsta apbalvojuma vadītāja Ināra Kehre.

Ceremonija būs iespēja skatītājiem piedzīvot Ziedoņa un Raiņa satikšanos mūzikā, jo tās mākslinieciskajā daļā skanēs epizodes no Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju”, kurai Imants Ziedonis pēc Raiņa lugas motīviem veidojis libretu. Skaņdarbus kopā ar pavadošo sastāvu izpildīs fonda “Viegli” mūziķi: Renārs Kaupers, Jānis Holšteins-Upmanis, Māra Upmane-Holšteine, Raimonds Gusarevs, Jānis Strapcāns un koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā.

Apbalvojums jau otro gadu tiek piešķirts piecās nominācijās – bērniem un jauniešiem, par dzīvi literatūrā, zinātnē, novadpētniecībā un tautsaimniecībā.

Pērn 2014.gadā apbalvojumu zinātnē saņēma Vjačeslavs Kaščejevs - par pētījumiem kvantu nanoelektronikā. Tautsaimniecībā - Jānis Nīmanis - kalējs, pasaulē pieprasītu augstākās kvalitātes cirvju un nažu izgatavotājs. Novadpētniecībā - Slišānu saime - Ontona Slišāna bērni un mazbērni, kuri turpina tradīciju kopšanu un uztur kultūras dzīvi Upītē. Bērni un jaunieši - Ilga Ivanova - par darbu ar jauniešiem Zilupes pagastā. Par dzīvi literatūrā - Andris Vilks - Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors.

Plašāka informācija par apbalvojumu - www.laiksziedonim.lv
Akcijas "Mans prezidents" pirmajā kārtā Latvijas iedzīvotāji ieteikuši vairāk kā 130 Valsts prezidenta amata kandidātu, visbiežāk minēti ir Egils Levits, Sandra Kalniete, Mārtiņš Bondars un Vaira Vīķe-Freiberga, informē akcijas rīkotāji portāla "manabalss.lv" pārstāvji.
Iedzīvotāji minējuši arī literātus, žurnālistus un sportistus. Kopumā 774 iedzīvotāji ieteikuši 133 dažādus Valsts prezidenta amata kandidātus.

Apvienojot iedzīvotāju un politiķu izvirzītos kandidātus, atklātajam iedzīvotāju balsojumam pievienots arī piektais kandidāts - "No sirds Latvijai" izvirzītais Gunārs Kūtris.
Kandidātu loks, par kuriem var balsot iedzīvotāju, ar laiku varētu paplašināties, politiskajām partijām oficiāli nosaucot vēl citus vārdus.

Projekta vadītāja Madara Peipiņa uzsver, ka šī nav iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu. Šis ir rosinājums veidot Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu godīgu un caurspīdīgu.

Jau ziņots, ka portāls "manabalss.lv" 20.aprīlī plkst.12 atklāja iedzīvotāju balsošanu par kandidātiem, šādā veidā aicinot Saeimas deputātus uz atklātu balsojumu. Nobalsot var platformā "mansprezidents.lv".
Par izvirzītajiem kandidātiem ar savu internetbankas autorizāciju varēs parakstīties ikviens Latvijas pilsonis, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu. Savāktie paraksti apkopotā veidā tiks nodoti Saeimas deputātiem Valsts prezidenta ievēlēšanas dienā.
Oficiāla Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana sāksies 19.maijā.

Portāls "ManaBalss.lv" ir sabiedrības iniciatīvu platforma, kurā ikviens Latvijas pilsonis var ievietot savu iniciatīvu un vākt parakstus tās nogādāšanai Saeimā. Portāls dibināts 2011.gadā, un tā uzturēšanu un administrēšanu veic nodibinājums "Sabiedrības līdzdalības fonds".
Aicinot velobraucējus apzināties, ka uz ceļa neviens nav pārāks par citiem un agresīva braukšana tikai vairo savstarpējos konfliktus un negadījumu skaitu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedāvā videoklipu par to kā atpazīt pārgalvīgu braukšanu satiksmē un īpašu "Cieņ-o-metra" aplikāciju, kas palīdzēs ikvienam velobraucējam pārbaudīt savu ceļu satiksmes kultūras līmeni.

Kampaņas "Cieņa darbojas!" videoklips pieejams CSDD You Tube kontā - http://ej.uz/Cienadarbojas, savukārt "Cieņ-o-metra" aplikācija atrodama CSDD Draugiem.lv lapā - http://ej.uz/Cienometrs.

Videoklipā atspoguļotas tipiskākās uzvedības iezīmes gan godprātīga, gan pārgalvīga velobraucēja braukšanas stilā, atgādinot par korektu krustojumu šķērsošanu, bīstamību, ko rada agresīvs un neparedzams braukšanas stils, vai nevērība pret apkārtējo drošību un labsajūtu.

Savukārt "Cieņ-o-metra" aplikācijā, atbildot uz 14 atraktīviem jautājumiem par ceļu satiksmes noteikumiem un savu uzvedību satiksmē, ikviens var noskaidrot, vai viņš ir "Cienījams velosipēdists" vai arī drīzāk ierindojas kādā pārgalvīgo braucēju kategorijā un ir "sportists", "karstgalvis", "aklais" vai pat "muļķis". Novērtējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus "Cienījamo velosipēdistu" vidū līdz 15.maijam tiks izlozēta īpaša balva - tumsā spīdošs velosipēds.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vasarā strādājošos skolēnus aicina algas nodokļu grāmatiņas atvērt elektroniski.
Šogad Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plāno vasaras brīvlaikā trīsarpus tūkstošiem skolēniem, vecumā no 15 līdz 19 gadiem, piedāvāt dažādas darba vietas visā Latvijas teritorijā.

Skolēns var pietekties šajā pasākumā, ja mācās vispārējā, speciālā vai profesionālās izglītības iestādē.
Darba devējam tiks maksāta subsīdija par skolēna nodarbināšanu. Tās apmērs ir puse no minimālās mēnešalgas, kā arī papildu samaksa pienāksies darba vadītājiem.

Stājoties darbā, VID aicina jauniešus atvērt algas nodokļu grāmatiņu un to vislabāk būtu darīt elektroniskajā vidē.
To var izdarīt, apmeklējot portālu „latvija.lv”, kurā var ielogoties, izmantojot savas internetbankas paroles.

Ja jaunietis strādās tikai vasarā, tad arī vecākiem nebūs nekāda nepieciešamība apmeklēt Valts ieņēmumu dienestu. Vecākiem šajā laika periodā saglabājas nodokļu atvieglojumi par apgādībā esošu personu 165 eiro mēnesī. Šajā laikā bērni piemērojas viņu ienākumiem un darba algai ir nepaliekamais minimums 75 eiro mēnesī.

Skolēni vasaras darbiem varēs pieteikties, sākot ar maija mēnesi, savukārt darba devēji jau tagad aicināti vērsties Nodarbinātības valsts aģentūrā un piedāvāt vakances.
Kembridžas hercogienes Keitas un prinča Viljama otrā bērna piedzimšana, kas gaidāma šonedēļ, būs liels ieguvums Lielbritānijas ekonomikai, kurā ieplūdīs miljoniem mārciņu - tā prognozē britu eksperti.

Tas tiek skaidrots ar to, ka karaliskās ģimenes pieaugums radīs vispārēju pozitīvu noskaņojumu un briti būs gatavi tērēt vairāk, lai nosvinētu šo notikumu. Uz peļņas palielināšanu var cerēt bāri, restorāni un kafejnīcas. Tāpat iegūs arī veikalu saimnieki un uzņēmēji, kas izmantos karaliskā jaundzimušā nākšanu pasaulē, lai izgatavotu dažādus suvenīrus.

Līdzīga situācija bija pirms diviem gadiem, kad piedzima princis Džordžs. Viņa nākšana pasaulē britu ekonomikā ienesa ap 240 miljoniem mārciņu.

Ekonomistu vērtējumā liela nozīme būs karaliskā mazuļa dzimumam. Eksperti esot novērojuši – ja pasaulē nāk meitenīte, briti naudu tērē vairāk. Līdz ar to, Lielbritānijas ekonomika visvairāk iegūtu, ja Keitai piedzimtu princese.
Nedēļas nogalē Latvijā valdīs silts laiks, tā apgalvo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Jau otrdien teritorijas lielākajā daļā dienā gaisa temperatūra pakāpsies līdz plus 9, plus 10 grādiem, tomēr dienas laikā vēl gaidāms brāzmains vējš.

Sākot ar trešdienu, 22.aprīli, laiks kļūs vēl siltāks - dienā gaiss iesils līdz plus 13 grādiem, bet naktī gaiss vēl vietām atdzisīs līdz plus 1 grādam.
Ceturtdien dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz plus 13, plus 15 grādiem, līdzīga gaisa temperatūra gaidāma arī piektdien, 24.aprīlī.

Nedēļas nogale solās būt vēl siltāka - dienas vidū gaiss iesils līdz plus 18 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra gaidāma centrālajos rajonos, par dažiem grādiem zemāka gaisa temperatūra, ap plus 13 grādiem, būs Kurzemē, jūras piekrastē. Naktī uz svētdienu arī gaidāma salīdzinoši augsta gaisa temperatūra - ap plus 10, plus 11 grādiem. Arī svētdien gaisa temperatūra būs līdzīga, augstākā gaisa temperatūra tiek prognozēta austrumu rajonos.

Nedēļa paies bez būtiskiem nokrišņiem, tie nedaudz skars Latviju svētdien. Atsevišķās dienās vēl ir gaidāms brāzmains vējš.
Rīdzinieki un pilsētas viesi 25.aprīlī un 9.maijā varēs apmeklēt bezmaksas seminārus par veselīgu uzturu un fitnesa nodarbības.

Pirmā daļa būs veltīta veselīgas ēšanas paradumu tēmai, tostarp gremošanas sistēmas nozīmei veselības saglabāšanā, sabalansētu uzturu, uzturvielu attiecību pārtikā un citām tēmām, kā arī fizioterapeita ieteikumiem kustību un balsta aparāta sistēmas uzlabošanai.

Savukārt otrajā daļā paredzēta fitnesa nodarbības. Treniņā varēs uzzināt, ar kādiem vienkāršiem, bet iedarbīgiem vingrinājumiem stiprināt stāju un attīstīt dziļo ķermeņa muskulatūru, lai uzlabotu balsta aparātu un atslogotu tās ķermeņa daļas, kas sēdoša darba laikā negatīvi tiek ietekmētas visvairāk.
Latvijas Vikipēdijas maratona ietvaros tiek uzsāktas tematiskās rakstu nedēļas, kas ilgs līdz jūnijam. Tematisko nedēļu ietvaros Vikipēdijas maratona partneri aicina rakstīt Vikipēdijas rakstus par konkrētām tēmām. Katrs no partneriem apbalvos labākā raksta autoru savā apakštēmā, savukārt speciālbalvu pasniegs Latvijas Vikipēdijas redaktori.

Līdz 26.aprīlim Vikipēdijas maratona ietvaros, Latvijas Universitāte aicina rakstīt par zinātni Latvijā, pēc tam ikviens tiks aicināts rakstīt par Latvijas jauno mūziku. Nākamās tēmas līdz jūnija vidum būs "Mediji Latvijā", "Latviešu grāmatu veidotāji: autori, tulkotāji, mākslinieki, izdevēji", "Mans novads" un "Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas".

Kopš maratona uzsākšanas sākuma 2015.gada 11.martā rakstu skaits ir ievērojami pieaudzis – no aptuveni 400 līdz aptuveni 1000 rakstiem mēnesī.

Pašlaik Latvijas Vikipēdijā ir vairāk nekā 60 tūkstoši rakstu, kas nu jau pārsniedz rakstu skaitu Latvijas Padomju enciklopēdijā. Tomēr aizvien Latvija vēl būtiski atpaliek gan no Lietuvas (171 tūkstotis rakstu), gan Igaunijas (132 tūkstoši rakstu) Vikipēdijām.
Maratona ietvaros sešu mēnešu garumā sabiedrība tiek iesaistīties Vikipēdijas paplašināšanā. Vairāk lasi te - http://www.vikimaratons.lv
Facebook Draugiem Twitter Instagram