Valdība šodien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.

Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no šodienas līdz  30.novembrim. Ārkārtas stāvoklis lauksiamniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.
           
Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, satiksmes ministrs Uldis Augulis  un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada 29.septembrim būs jāizvērtē pašvaldību pieprasījumi zaudējumu kompensēšanai par nodarītiem zaudējumiem pašvaldību infrastruktūras objektiem, kā arī jāizvērtē pašvaldību iesniegtā informācija par privātajiem mājokļiem un pašvaldību sniegto atbalstu iedzīvotājiem ārkārtas situācijā.
Tāpat koordinācijas padomei tika uzdots apsekot un izvērtēt situāciju Latvijas austrumu pašvaldībās attiecīgi piedāvājot risinājumus, lai nākotnē operatīvāk risinātu ārkārtas situācijas.

Dūklavs informēja, ka lauksaimniekiem ir zināms, kādā veidā pieteikt zaudējumus elektroniski. Taču vēl nav zināmi kritēriji, pēc kādiem tiks kompensēti zaudējumi. Dūklavs atzina, ka viens no kompensācijas mehānismiem būs, ka kompensācija tiek piešķirta par ieguldījumiem uz vienu hektāru, bet netiks kompensēta plānotā neiegūtā peļņa.
1.septembrī visā Latvijā ap 19 000 pirmklasnieku uzsāks skolas gaitas. CSDD, rūpējoties par to, lai katrs pirmklasnieks ceļu satiksmei nepieciešamo zināšanu apguvi sāktu jau no pirmajām skolas dienām, dāvinās mācību grāmatu “Mans drošais ceļš kopā ar Luksoforiņu”.

Atraktīvas ilustrācijas, īsi paskaidrojoši teksti un interesanti uzdevumi palīdzēs pirmklasniekiem apgūt svarīgākos ceļu satiksmes pamatjēdzienus, gājēju uzvedības ābeci un pasažieru pienākumus personīgajos un sabiedriskajos transporta līdzekļos. Grāmatas galvenais varonis Luksoforiņš iepazīstinās mazos lasītājus ar ceļu satiksmei nepieciešamajiem drošības līdzekļiem un izskaidros bīstamas situācijas ceļu satiksmē.

Tāpat svarīgi  būtu, lai jau pirms skolas sākšanās, vecāki kopā ar bērnu izietu ceļu no mājas līdz skolai, izskaidrojot, kā ikdienā droši veikt šo ceļa posmu.
Jau tradicionāli Latvijas Pasts sadarbībā ar Latvijas vecāku organizāciju Mammamuntetiem.lv aicina apsveikt tētus, vectēvus un krusttēvus, nosūtot īpašu pastkarti Tēva dienā.
No šodienas ar savu sociālo tīklu kontu Facebook vai Twitter ielogojoties interneta vietnē http://www.nosutipastkarti.lv/, iespējams izvēlēties kādu no trīs atšķirīga dizaina pastkartēm.
Latvijas Pasts izvēlēto pastkarti bez maksas piegādās visiem precīzi norādītajiem adresātiem Latvijas teritorijā līdz Tēva dienai, ko atzīmē septembra otrajā svētdienā.

Savienojot senas tradīcijas ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, pastkaršu sūtīšanas akcijas sociālajos tīklos Latvijas Pasts organizē jau vairākus gadus. Mātes dienas pastkaršu sūtīšanas akcija tiek rīkota kopš 2011.gada, savukārt Tēva dienā sūtīt bezmaksas pastkartes iespējams no 2014.gada.

Abās akcijās vērojama liela atsaucība: 2017.gada Mātes dienas pastkaršu sūtīšanas akcijā tiks nosūtīti 36 000 pastkaršu mammām visā Latvijā, savukārt tēti tiek sveikti vidēji ar 15 000 pastkaršu.

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv iniciē un īsteno dažādus sociālos projektus. Primārie darbības mērķi ir Latvijas ģimeņu labklājības veicināšana un izglītošana, tajā skaitā dzimstības rādītāju celšana, ģimenes vērtību stiprināšana, rūpes par bērnu drošību.
Kā viena no Mammamuntetiem.lv prioritātēm ir Tēva dienas popularizēšana ar mērķi sekmēt tēva un bērna brīvā laika kopīgu pavadīšanu, kā arī sabiedrībā aktualizēt tematu par tēva nozīmi bērna dzīvē. Organizācija šogad jau piekto gadu pēc kārtas organizē Tēva dienas festivālu - 9.septembrī Vērmanes dārzā. Plašāka informācija - www.tevadiena.lv.
 26.augustā jau piekto reizi Kurzemes jūrmalā notika 5.Baltijas Baso pēdu ultramaratons, ikvienam interesentam piedāvājot iespēju pārbaudīt savus spēkus 53 km, 34 km vai 11 km distancēs.
Sacensībās notika aktīva cīņa par Latvijas labāko ultra garo distanču skrējēju, kā arī taku skriešanas reitingu. Sacensībās tika pārspēti trīs trases rekordi.

Garākajā, 53 km distances kopvērtējumā, triumfēja Uldis Kļaviņš (3:28:12), savukārt baskāju konkurencē 53 km distancē uzvaras laurus plūca Miķelis Zumbergs (3:44:44). Abi sportisti pārliecinoši laboja iepriekšējos trases rekordus. Savukārt dāmu konkurencē pirmā finišēja iepriekšējo divu gada uzvarētāja, baskāju skrējēja un trases rekorda īpašniece Līva Medne, kura pārspēja savu pērnā gadā uzstādīto trases rekordu par 15 minūtēm, finišējot ar rezultātu 4:14:17.

34 km distancē dubultuzvaru svinēja basām kājām skrienošā Grāmatnieku ģimene - vīriešu konkurencē pirmo vietu izcīnīja Jānis Grāmatnieks (2:24:38), tikmēr kā pirmā no dāmām finišēja Guna Grāmatniece (2:56:24). Arī šogad, tāpat kā pērn, vidējās distances rekordi palika nepārspēti.

Savukārt 11 km distancē kā pirmais finišēja Jānis Vītiņš (37:51), savukārt baskāju konkurencē uzvaru guva Kaspars Adijāns (38:20). Dāmu konkurences uzvarētāja Liene Allere, skrienot basām pēdām, pārspēja līdzšinējo trases rekordu par pusminūti, finišējot ar rezultātu 44:24.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrības dibinātājs Edgars Rencis stāsta, ka Baltijas Baso pēdu ultramaratons ir pirmās skriešanas sacensības Baltijā, kuras sāka dalībniekiem piedāvāt startēt atsevišķā vērtēšanas kategorijā - skrienot basām pēdām -, tādējādi cenšoties pievērst cilvēku uzmanību dabiskai, veselīgai sportošanai un fiziskām aktivitātēm dabā. Skriešanai basām pēdām ir īpaša nozīme veselīga dzīvesveida uzturēšanā - tā tiek uzskatīta par vismazāk traumatisko, turklāt arī par visdabiskāko, visekonomiskāko un videi draudzīgāko skriešanas veidu.

Sacensību rezultāti pieejami skrējiena mājaslapā: http://bbultramarathon.com. Tāpat papildu informācija atrodama pasākuma Facebook kontā: www.facebook.com/BarefootUltra.

Latvijas Baskāju skriešanas biedrība dibināta 2012. gada 4. aprīlī ar mērķi popularizēt baskāju dzīvesveidu Latvijā, informēt sabiedrību par veselīgu dzīvesveidu, kas saistīts ar dabisku sportošanu, veicināt veselīga dzīvesveida īstenošanu plašākā sabiedrībā un kopīgiem spēkiem paplašināt baskāju skriešanas kustību. Šobrīd biedrība apvieno gandrīz 100 basās skriešanas entuziastus, kas piedalās skriešanas sacensībās gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Tuvojoties rudenim, apkārt vairāk sāk spietot sirseņi. Izrādās, vainīgs ne tikai rudens, bet arī tas, ka izcērtot mežus un iznīcinot vecu koku dobumus, cilvēki sirseņiem, sauktiem arī par iršiem, atņem pierastās ligzdošanas vietas.
Tāpēc lidoņi arvien biežāk iekārtojas cilvēku mājokļos – bēniņos vai saimniecības ēkās, galvenokārt koka mājās, jo sirseņi sev ligzdu būvē no trūdošas koksnes – to sairdina ar spēcīgajiem žokļiem, saslapina ar siekalām un ražo papīru. Iršu pūznis atgādina milzīgu kamolu (tas var sasniegt pat 60 centimetrus diametrā!), kas satīts no brūnpelēkām papīra strēmelēm.

– Pūznim varētu uzliet karstu ūdeni, jo tā iespējams izšķīdināt sirseņu mājvietu, kas darināta no papīram līdzīgas masas. Taču šādai akcijai ir divi mīnusi – var saniknot kaimiņus un tie traucētājam var mesties virsū, kā arī, bagātīgi lejot ūdeni, radīt kaitējumu mājas sienām, – skaidro Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis.
Viņš spriež, ka konkrētajā gadījumā sirseņu eju varētu aizsist ar tapu vai kā citādi noblīvēt, taču tūdaļ piemetina, ka koka tapa tiem nav šķērslis, pēc kāda laika ar saviem žokļiem būs to sagrauzuši vai arī ierīkos skreju citā vietā.

Ja, paraujot nost dēļus, var ieraudzīt pūzni, tam var uzpūst kādu no lapseņu un iršu apkarošanai paredzētajiem insekticīdiem.
Ja pūznis ir viegli pieejams, to var iedabūt maisā un nogremdēt ūdens tilpē. Pie šiem darbiem entomologs iesaka ķerties vakarā, kad sirseņi ir mierīgāki.

Pavisam drīz – septembra beigās, oktobra sākumā – sirseņi aizies bojā paši, dzīva paliks tikai apaugļotā mātīte, saukta par karalieni. Tā meklēs slēptuvi zem nokaltušas mizas, zemsedzē, bēniņu čukurā vai citur, kur ērtāk pārziemot, pārējiem sirseņiem (tēviņiem, strādniecēm, neapaugļotajām mātītēm) šāds instinkts nepiemīt, – stāsta entomologs.
Maija sākumā karaliene pamostas. Atradusi piemērotu vietu, viena pati būvē ligzdas pamatus – 40 – 50 šūniņu, kurās iedēj pa vienai oliņai. Pēc 4 – 5 dienām izšķiļas mazi kāpuriņi. Drīz tie iekūņojas, no kūniņām izšķiļas pirmās strādnieces – neapaugļotās irsenes. Tās turpina pūžņa būvi. Jauno ligzdu irši parasti veido tajā pašā vietā, bet nekad vecajā pūznī, zina teikt kukaiņu speciālists. 

Protams, sirseņu pūžņa likvidēšanas akciju var uzticēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem, jo tiem ir gan nepieciešamais ekipējums, gan zināšanas un iemaņas, kā to darīt. Jāzvana 112, jāizstāsta, kas par problēmu, un tad dežurējošais darbinieks savienos ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta reģionālo nodaļu. Glābēji aizvāc tikai tos pūžņus, kuri tik tiešām apdraud cilvēkus.
Var sazināties arī ar kādu no grauzēju un insektu iznīcināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas sniedz profesionālu palīdzību. maksa par šādu pakalpojumu svārstās ap 35 eiro. 

Pašu spēkiem noņemot pūzni:

• jābūt piemērotam apģērbam, lai pēc iespējas mazāk būtu atsegtas ķermeņa daļas, kur sirsenis vai lapsene var iedzelt. Ieteicams uzģērbt kreklu ar garām piedurknēm un vairākus džemperus, tāpat vairākas garās bikses, noteikti jāuzvelk zeķes, cimdi un cepure (ideāli, ja tā ir bitenieka galvassega ar sietu);
• jāievēro, ka sirseņu un lapseņu spieti ir dzīvībai bīstami, tāpēc, ja ir šaubas par saviem spēkiem, jāmeklē speciālistu palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt pūzni, ja ir paaugstināta jutība pret lapseņu un sirseņu dzēlieniem;
• pie pūžņa iznīdēšanas nevajadzētu ķerties klāt, ja sirseņu māja atrodas tik augstu, ka tai var piekļūt tikai pa trepēm. Iesācējam tad kāpelēšana, pūžņa apstrāde un sirseņu atgaiņāšana var izrādīties pārāk smags uzdevums;
• salīdzinājumā ar lapsenēm un sirseņiem bites ir mazāk agresīvas, turklāt – ļoti noderīgas, tāpēc to pūžņus nevajadzētu iznīcināt, bet gan pārnest uz citu vietu.
Avots: la.lv

Latvijas bobsleja izlase pēc vispusīgas izvērtēšanas nepiedalīsies oktobra beigās treniņnedēļā olimpiskajā Phjončhanas trasē, jo noderīgāk būs testēt tehniku tuvāk mājām, to Latvijas Radio pastāstīja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis. Viņš atzina, ka viens otrs speciālists par to varbūt šausmināsies, tomēr treneris ir pārliecināts, ko no tālās ceļošanas nebūs samērojamas atdeves.

Rudenī Latvijas bobslejisti iemēģinās kamanas Siguldā un Lilehammerē.
Katram pilotam būs divas vai trīs kamanas, kas būs jāpārbauda, bet, sūtot tehniku uz Dienvidkoreju, tiktu zaudētas vairākas nedēļas.


Pagaidām nav zināms, ar kādu tehniku Latvijas bobslejisti februārī startēs ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Ja kāds bobslejā pašlaik teiktu, ka zina, ar kurām kamanām brauks olimpiskajās spēlēs, tā būs tukša muldēšana, ar sev ierasto vieglo ironiju pasmējās Prūsis.
Latviešiem ir vienošanās ar austriešu ražotāju, kas iepriekšējā olimpiādē gatavoja kamanas Krievijai, bet tagad piedāvājis variantu arī Prūša pārraudzītajiem bobslejistiem. "Nav lēts prieks, bet futbolā vai hokejā tā būtu viduvēja leģionāra alga," potenciālās izmaksas iezīmēja treneris.

Par savu nākotni pēc olimpiskajām spēlēm treneris pašlaik nedomā.
Prūsis gan pieļauj, ka 12 gadi bez pauzes Latvijas izlases vadībā varētu būt par daudz, jo iepriekš karjerā ārzemēs ir piedzīvojis grūtu sākumu, toties guvis ļoti vērtīgu pieredzi.

Pašlaik Latvijas izlase ir pirmā gatavošanās posma vidū. Uz olimpisko startu potenciāli pretendē 14-15 bobslejisti, kuru uzvārdus Prūsis nesteidz nosaukt. Sacensībās maksimāli varētu startēt 12 sportisti, bet trenerim nav pašmērķis visu duci aizvest uz Phjončhanu.

Avots: lsm.lv
Par drošības jautājumiem vecākiem ar bērniem jārunā, īpaši svarīgi tas ir laikā, kad mainās bērna ikdiena - sākoties vai beidzoties skolas brīvlaikam, mainoties gadalaikiem un līdz ar to bērnu fiziskām aktivitātēm, mainot dzīvesvietu un saistībā ar citām izmaiņām. 

 “Centrs Dardzedze” sniedz dažus padomus attiecībā uz bērnu drošību. 

Bērnus līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atstāt bez uzraudzības

Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz, ka bērnam Latvijā līdz septiņu gadu vecumā vienmēr jābūt vecāku vai personas, kas nav jaunāka par 13 gadiem, uzraudzībā.
Tāpēc, ja redzat pirmsskolas bērnu, kurš klaiņo apkārt viens, vajadzētu pavērot, vai tuvumā ir kāds, kurš viņu pieskata, painteresēties, kurp bērns dodas un, ja pieskatītāja tuvumā nav un nevaram ar viņu sazināties, vajadzētu izsaukt policiju. Nekur prom svešu bērnu nevajadzētu vest.

Bērni jāradina pie patstāvības

Arī pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas katrā ģimenē ir jāizvērtē individuāli, kad bērnu var sākt laist vienu uz skolu, pulciņiem, vai rotaļāties ar draugiem pagalmā. Lai šī pāreja būtu sekmīga, svarīgi jau kopš dzimšanas atbilstoši viņa vecumam attīstīt bērnā spējas sevi nomierināt stresa situācijās, parūpēties par sevi – atslēgt un aizslēgt durvis, pagatavot vienkāršu maltīti, apkopt sevi, nodarbināt sevi patstāvīgi, nemeklējot rotaļbiedrus, un lūgt palīdzību, kad nepieciešams.
Būtiski ir radināt bērnu pie patstāvības, taču tas jādara pakāpeniski un arī šeit talkā var nākt tehnoloģijas – piemēram, ja bērns tiek atstāts viens, tad svarīgi regulāri sazvanīties un ļaut bērnam zvanīt vecākiem.

Jāuzsver komunikācijas nozīme

Pirms radināt bērnu pie patstāvības, ar viņu ir jāpārrunā vairāki būtiski ar savstarpējo komunikāciju saistīti jautājumi.
Pirmkārt, ir jāvienojas, ka, ja bērns kaut kur dodas, viņam par to ir jāinformē vecāki.
Otrkārt, bērnam ir jāiemāca, kā sazināties ar vecākiem, vecvecākiem vai citiem ģimenei uzticamiem cilvēkiem.
Treškārt, ar bērnu ir jāpārrunā, kādās situācijās jāsazinās ar tuviniekiem un kādās var un vajag zvanīt uz vienoto palīdzības dienestu numuru 112. 

Jārunā, kā rīkoties riskantās vai “bailīgās” situācijās

Lai kā vecākiem gribētos domāt, ka viss būs kārtībā, bērnam noteikti ir jāzina, kā rīkoties, ja kaut kas iet greizi. Noteikti jāizskaidro, ko darīt un pie kā vērsties, ja mājās noticis kas nelāgs, vai ja kļūst bail vai noticis kas slikts uz ielas.
Piemēram, jāpastāsta, ka bērnam nevajadzētu slēpties vai bēgt uz nomaļām vietām, bet gan doties tur, kur ir daudz cilvēku, izstāstīt, kas noticis un saukt pēc palīdzības. Iepriekš vara pārrunāt ar bērnu, kas varētu būt drošie cilvēki - piemēram, policists, apsargs, pārdevējs vai ģimene ar bērniem.
Bērnam pavisam noteikti jāiemāca pateikt “Nē!”, kas īpaši svarīgi ir situācijās, kad kāds svešs vai arī pazīstams cilvēks liek darīt ko bīstamu, nevēlamu un nepatīkamu. Lai šo prasmi trenētu, vecākiem arī ikdienā vajadzētu cienīt bērna tiesības izteikt savu, no vecākiem atšķirīgu, viedokli.

Avots: lsm.lv
Šodien lielā daļā Eiropas un arī Latvijā tiek atzīmēta staļinisma un nacisma upuru atceres diena. Tāpat Šodien aprit 78 gadi, kopš Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, 
kura  oficiālais nosaukums bija Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS. Pakts saturēja trīs slepenus papildprotokolus, kuri sadalīja Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju -  PSRS un Vācijas interešu sfērās.
Tāpat šodien  tiek pieminēta arī "Baltijas ceļa" 28.gadadiena.

Todien, 7 vakarā apmēram 2 miljoni cilvēku, sadevušies rokās, vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km  garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu, Rīgu un Viļņu). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. 
Ideja par publisku protesta akciju esot ierosinājis viens no Igaunijas Tautas frontes līderiem Edgars Savisārs.

Akcijas dalībniekiem tika organizēti autobusi, katra lauku rajona iedzīvotājiem bija plānots veidot cilvēku ķēdi noteiktā ceļa posmā. Akcija tika koordinēta ar radio palīdzību.

2009. gada  akcija Baltijas ceļš tika  iekļauta  UNESCO "Pasaules atmiņu"  mantojuma sarakstā, un  no Baltijas ceļa formas ir iedvesmojušās arī citas tautas cīņā par savu neatkarību.
Baltijas ceļš  deva grūdienu demokrātiskām kustībām arī citviet pasaulē. 
Tāpat pirms 4 gadiem Simtiem tūkstošiem kataloņu  sadevās  rokās, veidojot 400 kilometru garu dzīvo ķēdi, lai tādējādi atzīmētu Katalonijas Nacionālo dienu un demonstrētu savu vēlmi atdalīties no Spānijas.

Pērn  leģendāro Baltijas ceļa fragmentu  filmēja  topošās Simtgades filmas "Paradīze 89" veidotāji, , pulcējot apmēram 700 masu skatu dalībniekus, kuri ar savu klātbūtni radīja iespēju nofilmēt epizodes ar lielāko masu skatu dalībnieku skaitu Latvijas jauno laiku kino vēsturē.

Vēl šodien agri no rīta no Latvijas Nacionālās bibliotekas uz Latvijas kaimiņvalstīm – Igauniju, Lietuvu un Somiju – ceļojumu sāka 3 kūkas.

Šī ir Latvijas Institūta rīkotā akcija, lai iepriecinātu kaimiņvalstis, kuras tāpat kā Latvija – svin savas simtgades.  Kūkas ceļos pa vēsturisko Baltijas ceļu.

Baltijas ceļa atcerē dažādās Latvijas vietās rekonstruēs vēsturisko neatkarības maršrutu, no rokas rokā nododot speciāli gatavotas mājas kūkas, kas ceļos uz Igauniju, Lietuvu un arī Somiju. 
Latvijas Institūta vadītāja Aiva Rozenberga stāsta, ka kūkas sveiciena ceļojums parāda, ka esam vienoti ne tikai grūtos, bet arī priecīgos brīžos.

Vakarā kūkas nonāks no tautas pie tautas Lietuvas pilsētā Biržos, kur noritēs Baltijas ceļa atceres pasākumi. Otru piecu kilogramu kūku ievedīs Igaunijas Ungur ciemā, bet Somijā, Helsinkos Latvijas kūka nonāks pāris dienas vēlāk.

Baltijas ceļa kūkas radījusi Liene Zemīte. Tā ir klasiskā mājas kūku recepte ar upeņu ievārījumu, tā esot cepta pēc  īpašas receptes, kurai varētu būt ap simts gadiem.
Tā nākusi no Valmieras puses, kā stāsta Liene – tad viņas vecmāmiņa šo kūku kādreiz ir taisījusi. Liene gan to ir savā stilā uzlabojusi, noņemot sviesta daudzumu un cukuru.

Katrai kūkai virsū veidots sveiciens attiecīgās valsts valodā. Kūku ceļojums pa vēsturisko Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video. 

20. septembrī pirmo reizi notiks globāla labdarības akcija ar nosaukumu "Give A Home", kuras ietvaros visā pasaulē būs klausāmi koncerti bēgļu atbalstam. Labdarības akcija apvienos mūziķus, bēgļus un vietējos iedzīvotājus vairāk kā 300 koncertos vismaz 60 dažādās pasaules valstīs.

Koncertā Rīgā dalību apstiprinājušas grupas "Instrumenti" un "The Sound Poets", kā arī projekts "Mesa".

Akciju organizē pasaulē lielākā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" sadarbībā ar starptautisko koncertu sēriju "Sofar Sounds", kas 2009. gadā radusies Londonā. "Sofar Sounds" ietvaros vairāk kā 350 pilsētās visā pasaulē, tai skaitā Rīgā, regulāri tiek rīkoti slepeni koncerti intīmā vidē - cilvēku viesistabās un citās radošās telpās.
Koncertu norises vietu klausītāji, kas iepriekš pieteikušies, uzzina tikai dienu pirms to norises.

Koncertos bēgļu atbalstam  citur pasaulē uzstāsies tādi pasaulslaveni mākslinieki, kā "Moby", Džesija Veira (Jessie Ware), "The Naked And Famous", Laura Mvula, Eds Šīrans (Ed Sheeran), "The National", "Hot Chip", "Daughter", Toms Odels, "Hozier" un daudzi citi.

Uz koncerta biļetēm Rīgā var pieteikties pasākuma mājaslapā.
Piesakoties koncerta apmeklēšanai, cilvēkiem ir iespēja ziedot kādu naudas summu labdarības akcijas ietvaros. Pieteikšanās ir atvērta līdz 10. septembrim, kad tiks izlozēti tie cilvēki, kuri katrs iegūs divas biļetes uz pasākumu. Pasākuma norises vieta ir slepena un tās adrese tiks izsūtīta laimīgajiem biļešu ieguvējiem pāris dienas pirms pasākuma.
Visa saziedotā nauda tiks nodota "Amnesty International", lai atbalstītu organizācijas kampaņu "I Welcome" bēgļu krīzes jautājumu risināšanai.
Sestdien  visā Latvijā notiks Senā uguns nakts, kad saulrieta laikā pirms plkst. 20.30 Baltijas jūras krastā ikviens tiek aicināts iedegt ugunskuru, simbolizējot apņemšanos rūpēties par Baltijas jūru un vienlaicīgi atvadīties no vasaras. Senā uguns nakts visās valstīs ap Baltijas jūru notiks vienlaicīgi.

Akcijā var piedalīties ikviens - tam piemērotā un atļautā vietā iekurt ugunskuru un kopā pavadīt vakaru Baltijas jūras krastā.
Pie ugunskuriem cilvēki aicināti izteikt savus solījumus jūrai, lasīt dzeju, dziedāt, iet rotaļās vai vienkārši vērot ugunskuru un jūru. Seno ugunskuru nakts pasākumi norisināsies visā Latvijas piekrastē.

Senās uguns nakts tradīcija atdzima 1992.gadā Somijas pilsētā Turku, kas drīz vien guva lielu atsaucību arī citās Baltijas jūras valstīs - Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā un citviet. Latvijā šī akcija jau vairāk nekā desmit gadus tiek atzīmēta Rojā un Pāvilostā.
Nākamgad, Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros Senā uguns nakts tiks atzīmēta īpaši - vairākās vietās jūras piekrastē uzstāsies jauniešu orķestri un līdz ar Seno uguns nakti turpināsies kampaņa „Mana jūra”, lai valstij simtgadē dāvinātu tīru piekrasti visā 500 kilometru garumā.

Ikviens savu ugunskura vietu aicināts atzīmēt virtuālā kartē www.senasuguns.lv/. Papildus ievadi savu kontaktinformāciju, raksturo savu jūrmalā notiekošo pasākumu, atbildi uz dažiem jautājumiem un tūlīt pēc tam Tu un visi pārējie ieraudzīs Tavu ugunskuru kartē.


SENĀS UGUNS NAKTS PASĀKUMI 2017

Pāvilostā 
9.30 Tenisa turnīrs Pāvilostas Tenisa kortā 
11.00 Sakas upes regate ”Pāvilostas asaka”
16.00 Radošās darbnīcas pie TIC 
20.30 Ugunskuru iedegšana pludmalē. Uguns skulptūra. Par muzikālo noskaņu rūpēsies "Suitu dūdenieki"
22.00 Zaļumballe – muzikantu saiets Upesmuižas parkā

Ventspilī 
21.00 Staldzenes pludmalē muzicēs Ventspils jauktais koris “Līvzeme”, dziesminieks Varis Vētra. Pasākuma apmeklētāji aicināti ņemt līdzi sveces un iedegt tās kopā ar citiem.
Engurē pie Dienvidu mola
20.30 Senās uguns nakts godināšanas pasākums ar dziesminieka Ērika Loka, radošās apvienības “Bulciņa” un deju grupas “Reda” piedalīšanos. Vakara noslēgumā uguns šovs.

Saulkrastos 
Senās uguns nakts un VI Saulkrastu folkloras kopu festivāls “Pa saulei”, kas noritēs ar devīzi “Kalnā kāpu lūkoties, kas ar manu tēvu zemi”.
11.00 kultūras namā “Zvejniekciems" (Atpūtas iela 1b) seno līvu deju meistarklase kopā ar Daci Circeni                                                  
13.00 Festivāla “Pa saulei” atklāšana kultūras namā “Zvejniekciems” 
15.00, 16.15 un 17.30 Saulkrastos festivāla dalībnieku – folkloras kopu - ielu koncerti
18.30 no Saulkrastu domes ēkas (Raiņa iela 8) līdz Saules laukumam (Ainažu iela 13 b) festivāla dalībnieku svētku gājiens
19.00 Saules laukumā festivāla noslēguma koncerts
20.30 Senās uguns nakts uguns rituāls un latviešu danču vakars pie Jūras parka

Dundagā
Senās uguns nakts un stafetes skrējiens "Sirdspuksti jūrai"

Mērsragā 
18.00 Izstādes “Mans Tautastērps” atklāšana Mērsraga Tautas namā, tikšanās ar
vietējo dzejnieci Daci Sadaku
Turpinājumā pie jūras pasākumu kuplinās mūziķis Jānis Starpcāns, kā arī
gaidāms Uguns šovs no FireSpirit

Rojā
20.00 Rojas pludmalē koncertē Normunds Pauniņš un Ivars Makstnieks, pasākuma noslēgumā uguns skulptūras aizdegšana

Skultē
20.00 Senās uguns nakts pasākums Skultes jūrmalā, Vārzās

Liepājā
21.00 Liepājas pludmalē pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem koncertē Raimonds Tiguls

Orientierists Jānis Krūmiņš un piedzīvojumu sacensību eksperts Andris Ansabergs 19.augustā triumfēja 15.pasaules čempionātā rogainingā, kas pirmo reizi risinājās Latvijā.

Absolūtajā vērtējumā pašmāju rogaineri aizņēma visu goda pjedestālu, atstājot 26 valstu pārstāvju aiz godalgotā trijnieka.

Pasaules čempionāta norise Rāznā vērtējama kā gada notikums tautas sportā, jo 41 procenti no teju 1000 dalībniekiem pārstāvēja Latviju un gaidot zīmīgo notikumu, pēdējos gados rogaininga sacensības vairojās kā sēnes pēc lietus. Strauji plaukstošais sporta veids ir piemērots visiem vecumiem, tāpēc medaļas Rāznas ezera apkaimes pļavās, purvos un mežos neizpalika ne sievietēm, ne senioriem.

Rogainings ir sporta veids, kurā 24 stundu laikā, pārvietojoties apvidū, jāsavāc pēc iespējas vairāk dažādas vērtības punktu.
Uzvar komanda, kura skrienot uz nākamo kontrolpunktu, patērē vismazāk laika.

Jānis Krūmiņš un Andris Ansabergs savai komandai bija devuši asociatīvu nosaukumu “Straightforward”, kura viens no tulkojumiem ir “taisni uz priekšu”. Komandas darbs un pieredze ļāva savākt 427 punktus no 575 iespējamajiem, kuri bija izvietoti 100 kontrolpunktos.

Jelgavnieks Jānis Krūmiņš nedēļu pirms starta pamanījās pārbaudīt savus spēkus Valmieras orientēšanās čempionātā, kur piekāpās tikai alūksnietim Edgaram Bertukam. Savukārt Andris Ansabergs ceļā uz čempiona titulu rogainingā paspējis ne reizi vien kāpt uz gada pjedestāla pasaules līmeņa piedzīvojumu sacensībās un ir viens no labākajiem Latvijas taku skrējējiem.

Šī sporta veida dzimtene ir Austrālija, tāpēc pirmajos piecos čempionātos uzvaras tika tikai austrāliešiem. Piecas uzvaras ir arī Jaunzēlandes pārstāvjiem, tostarp pērn Austrālijā izcīnītās zelta medaļas. Trīs uzvaras ir Igaunijas sportistu kontos, divas Somijai, pa vienai ASV, Krievijai un tagad arī Latvijai.

Rāznas pusē rīkotais rogainings pārspēja visus 14 iepriekšējos pasaules čempionātus arī dalībnieku un komandu skaita ziņā, 428 komandās startēja 902 rogaineri, kamēr līdzšinējais rekords bija 374 komandas aizpērn, kad labākie sporta veida pārstāvji tikās Somijas Lapzemē.

Nākamās rogaininga sacensības Latvijā būs īsākas par klasiskajām 24 stundām. Tuvākās ir:
“Kuiteņa maldonis” 2.septembrī Sedā (6/3h),
tradicionālais Pierīgas “Tautas rogainings” 17.septembrī Baldonē (8/4h),
Marienburgas zelta rudens rogainings 15.oktobrī Alūksnē (6/4h),
Jūrmalas rogainings 28.oktobrī (6/3h),
Brīvības rogainings 11.novembrī Kolkā (6/4/3h),
masveidīgais Rīgas rudens rogainings 18.novembrī (6/4/2h) un
un ierastā Ziemassvētku izvēle Dobeles pusē (4h).

Daļa pasaules čempionāta dalībnieku, protams, nespēja sagaidīt nākamās sacensības un, negulējuši vairāk nekā diennakti, devās no Latgali uz Lucavsalu Rīgā, kur galvaspilsētas svētku programmā bija iekļautas piedzīvojumu sprinta sacensības “xRace”.
Valsts simtgadē Sigulda uzņems pasaules čempionātu orientēšanās sportā, taču tur būs ļauts piedalīties tikai elites sportistiem.

Avots: Matīss Vecvagaris
Tieši šobrīd fotogrāfijas piedzīvo savus ziedu laikus – no mākslas tās kļuvusi arī par informācija avotu, ar ko diendienā sociālajos tīklos dalīties ne tikai ar draugiem un paziņām, bet arī svešiniekiem visā pasaulē.

Par godu 19. augustam, kad tiek atzīmēta Pasaules fotogrāfijas diena, apkopoti daži interesanti fakti par fotogrāfijām.


Vecākajai zināmajai fotogrāfijai 190 gadi

Pasaulē vecākā fotogrāfija uzņemta 1826. vai 1827. gadā. Tās autors ir franču izgudrotājs Žozefs Nikefors Nīpss un tajā redzamais skats no izgudrotāja mājas Burgundijā. Bildē ir ļoti slikti saskatāmi objekti, un tās tapšanai bija nepieciešamas 8 stundas. Un tikai pēc 10 gadiem šai zinātnei izdevās progresēt – izgudrotājs Luidži Dagers radīja fotoattēlu plāksni, kas bildi attēloja ne tikai labākā kvalitātē, bet arī panāca, ka tās tapšanai nepieciešama pusotra stunda.


Attēls, ko redzējuši visi

Vienai no pasaulē populārākajām fotogrāfijām dots nosaukums “Bliss” jeb “Svētlaime” un to, šķiet, redzējis ikviens, kuram kaut reizi datorā nācies strādāt ar Windows XP operētājsistēmu. Fotogrāfija ar zaļo kalnu un zilajās debesīs redzamajiem spalvu un gubu mākoņiem ir šīs operētājsistēmas noklusējuma darbvirsmas fons. Tās autors ir National Geographic fotogrāfs Čārlzs Orīrs, kurš to uzņēma 1996. gadā Kalifornijā, dodoties ciemos pie savas draudzenes. Ainava uzņemta ar vidējā izmēra filmiņas formāta fotokameru, un tās autors pilnībā noliedz kritiku, ka tās krāsu un gaismu efekti panākti ar fotogrāfiju apstrādes programmas palīdzību. 


Katrs pats – profesionāls fotogrāfs

Pateicoties mobilajām tehnoloģijām un to plašajām iespējām, mūsdienās katrs pats var uzņemt savai gaumei un būtībai atbilstošus fotoattēlus. To apliecina arī tas, ka kopš 2010. gada 16. jūlija, kad pirmo reizi Instagram tika publicēta pirmā fotogrāfija, kopējais fotoattēlu skaits šajā sociālajā tīklā sasniedzis 40 miljardus. Par vēlmi bildes padarīt unikālas un vēl skaistākas liecina arī pētījumā noskaidrotais fakts, ka teju 60% sieviešu nofotografēto bildi pirms publicēšanas sociālajos tīklos rediģē.


Mirkļu tveršanas rekordi

Tiek lēsts, ka mūsdienās katras divas minūtes pasaulē uzņemto fotogrāfiju skaits ir vienāds ar visu bilžu uzņemto daudzumu 19. gadsimtā. Tā, piemēram, sociālajā tīklā Facebook ik dienas tiek publicēti 350 miljoni fotouzņēmumu, savukārt Instagram dienas laikā lietotāji vidēji augšupielādē vairāk nekā 80 miljonus attēlu.

Aprēķināts arī, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem dzīves laikā uzņem vismaz 25 tūkstošus fotogrāfiju. Tā dēļ gan nācies “ciest” mājdzīvniekiem – bilžu uzņemšanas dēļ viņiem nedēļā tiek veltīts par vienu stundu mazāk laika.


Pasaulē dārgākā fotogrāfija – melnbalta

Par dārgāko fotogrāfijas šedevru pasaulē tiek uzskatīta austrāliešu fotogrāfa Petera Liko veidotais “Fantoms”. Šī melnbaltā fotogrāfija ar tajā redzamo Arizonas kanjonu pirms trim gadiem tika izsolīta par 6.5 miljoniem dolāru. Ir aprēķināts, ka 10 pasaulē dārgāko fotogrāfiju kopējā vērtība ir ap 31.5 miljoniem dolāru.
Latvijas iedzīvotājiem mīļākie ir zilie (32%) un zaļie (28%) krāsu toņi – noskaidrots Samsung  veiktajā aptaujā. 

Patika pret zilo un zaļo krāsu vīriešiem un sievietēm Latvijā ir vienāda, taču būtiski tā atšķiras latviešu un cittautiešu starpā. Ja Latvijā dzīvojošie cittautieši zilo par savu iecienītāko nosauc nedaudz vairāk kā 40% gadījumu, tad latvieši – vien 28%. Apgriezta situācija ir ar zaļo krāsu.
 
Krāsu terapeite un psiholoģe Elizabete Ozola min vairākus iemeslus Latvijas iedzīvotāju labpatikai pret zaļo un zilo krāsu. “Latvijas daba ir bagāta ar šīm krāsām, esam mežu un ezeru zeme, turklāt atrodamies pie jūras. Šī iemesla dēļ arī zilā un zaļā jeb jūra, upe un mežs vēsturiski ir bijuši simboli iztikai un fiziskajai izdzīvošanai,” stāsta E.Ozola.
 
Viņa piebilst – tā kā mūsu valsts iedzīvotāji pēc uzvedības modeļa un rakstura iezīmēm ir vairāk atturīgi, intraverti, vēsi, tad loģiska ir arī patika pret melanholiskajiem zilajiem un harmoniskajiem zaļajiem toņiem. Krāsu terapeite min, ka papildu faktors simpātijām pret šīm krāsām varētu būt meklējams tajā, ka tās palīdz atslābināties un nomierināties straujajā ikdienā.
 
No vairāk nekā 100 dažādām krāsām Latvijas iedzīvotāji kā sev mīļākās nosaukuši arī rozā un sarkanās krāsas.

Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji kā savu mīļāko krāsu paletē nosauc tieši zilo.
Lietuvā tai seko zaļā, melnā, sarkanā un dzeltenā krāsa, savukārt Igaunijā topa otro vietu ieņēmusi melnā krāsa, aiz sevis atstājot zaļo un violeto. 
No šodienas uz četriem gadiem apklusīs viens no atpazīstamākajiem Lielbritānijas simboliem – Londonas Bigbena zvans.
Paredzēts, ka šodien tas vēl iezvanīs pusdienlaiku, un tad sāksies vērienīgi rekonstrukcijas darbi.

Tiesa, vairāki politiķi pauduši neapmierinātību par ieceri Bigbenu apklusināt pilnībā, un parlamentā spriedīs, vai var rast citus risinājumus. Pārskatīt plānus mudina arī premjere Terēza Meja.  

Bigbens vairāk nekā pusotru gadsimtu teju bez pārtraukuma zvanījis katru stundas ceturksni.
Šajā laikā tā zvans vairākkārt ir bijis apklusis, taču pašreizējais restaurācijas projekts pulkstenim būs ilgākais klusuma periods – līdz 2021.gadam.
Paredzēts, ka zvans skanēs tikai par godu lieliem notikumiem, piemēram, Vecgada vakarā.

Bigbena galvenais 14 tonnas smagais 120 decibelu zvans un četri mazākie jāapklusina, lai pasargātu strādnieku dzirdi.


Vispopulārākie pašvaldību vadītāju vārdi ir Jānis un Aivars, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija.
Latvijas pašvaldību vadītāju vidū ir astoņi Jāņi un astoņi Aivari.

Tālāk seko četri Andri, četri Andreji, četri Gunti un trīs Māri. Pašvaldību vadībā ir arī divi Agri, divi Aigari, divi Daiņi, divi Edgari, divi Guntari, divi Ginti, divi Juri, divi Mārtiņi un divi Uldi.
Sieviešu vidū gan ir tikai divas vārdamāsas Daces un divas Vijas.

119 ievēlēto domju priekšsēdētāju vidū ir 90 vīriešu un 29 sievietes.

"Vīrišķīgākā" pašvaldība, kurā ievēlēta tikai viena deputāte ir sieviete, ir Kokneses novads.
Pa divām sievietēm domē ir Jēkabpils, Rēzeknes, Valmieras, Aglonas, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Kārsavas, Ķeguma, Limbažu, Madonas, Mērsraga, Naukšēnu, Pārgaujas, Pāvilostas, Strenču, Vārkavas un Ventspils novadā.

Savukārt "sievišķīgākās" pašvaldības, kurās ievēlēts vairāk sieviešu nekā vīriešu, ir Aknīstes, Alojas, Baltinavas, Brocēnu, Ērgļu, Lielvārdes, Lubānas, Ludzas, Neretas, Priekules, Priekuļu, Rundāles, Salas, Salacgrīvas, Tērvetes, Vecpiebalgas, Vecumu un Viļānu novads.

No politiskajām partijām un to apvienībām visās Latvijas pašvaldībās kopā visvairāk deputātu vietu - 166 - ieguvusi nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. 
157 deputātu vietas pašvaldībās ieguvusi Zaļo un zemnieku savienība un 145 vietas - Latvijas Zemnieku savienība.

Kopumā pašvaldībās ir ievēlēti 1614 deputāti.

ASV Gaisa spēku kaujas brigādes "Fēnikss" vienības helikopteri šodien no plkst.16 līdz 18 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Tāpat ASV un Latvijas Gaisa spēku helikopteru lidojumi Latvijas gaisa telpā notiks arī diennakts tumšajā laikā –no šodienas līdz svētdienai , virzienā no Lielvārdes uz Dobeli, Skrundu un Liepāju.
Zemie lidojumi ir nepieciešami, lai uzturētu un stiprinātu vienības kaujas spējas un militāro gaisa kuģu pilotu profesionālo kvalifikāciju.

Par zemo lidojumu norisi Aizsardzības Ministrija jau ir informējusi tās pašvaldības, virs kuru teritorijas atrodas zemo lidojumu zonas. Jāpiemin, ka Militāro  gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.
Par godu Rīgas pilsētas svētkiem, speciāli izveidota žūrija kopā ar iedzīvotājiem izvēlējusies labāko “Rīgas kūkas garšu 2017” – konditores Amandas Freibergas konditorejas “Gardas kūkas” kūku “Avene biezpienā”.

Finālam tika izvirzīti sešu finālistu - “Parunāsim. Kafe'teeka”, 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt”, “A.L.M.D.”, “Skudru pūznis”, “Napoleons”, kā arī konditores Amandas Freibergas - kūkas, kas vislabāk raksturo mūsdienu Rīgas pilsētu un tās torņus.
Rīgas kūka tiek izvēlēta jau trešo gadu.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Rīgas kūkas veidošanā piedalījās arī bērni, kas speciālā mākslas plenērā uzzīmēja savu vīziju par to, kādai būtu jāizskatās un jāgaršo galvaspilsētas kūkai. Bērnu - Elīnas, Roberta, Matīsa, Arinas, Samantas un Filipa – labākos zīmējumus Rīgas konditori pārvērta kūkās.

Konditorejas “Kūkas Gardas” kūkas "Avene biezpienā" autore Amanda Freiberga uzskata, ka Rīgas kūka ir ļoti smalka un kaprīza gluži kā avene. Rīga ir krāšņa un krāsaina un tādai ir jābūt tās kūkai. Kūkas galvenais simbols ir upe Daugava, tā daudz pieminēta latviešu tautasdziesmās un atainota augstākajā kūkas stāvā. Pildījumā ir iecienīts piena produkts - biezpiens, kas akcentē latviešu tradicionālos ēdienus! Dizains veidots pēc bērna Samantas (“Zīmuls un ota”) skices.

3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” kūka “Pētergailis” ir augsta kā Rīgas torņi un svaiga kā vasaras gaiss. Ir iekļautas gardākās vasaras ogas – Latvijas zemenes, kas dod patīkamu skābumiņu, mellenes ar Pierīgas mežu sajūtu, un avenes ar dabīgo saldumu. Uz kūkas ir attēlots pulkstenis, kas skaita laiku un nekad nebeigs skaitīt, kamēr Rīga nebūs gatava, un Rīgas Svētās Pētera baznīcas gailis skatās uz to visu no augšas. Kūkas pagatavotāja ir Karīna Anete Sirmā, bet palīgs kūkas veidošanā ir bērns Filips no “Zīmulis un ota”.

Konditorejas “A.L.M.D.” siera kūka “Kēksiņš” atgādina par to, ka, lai arī kur dotos, Rīgu vienmēr varēs paņemt līdzi savā sirdī tāpat kā kēksiņu somā. Tajā ir konditores Larisas Ustīnovas mīļākās lietas - persiki, baltā šokolāde, putukrējums un vārītais krējums, kā arī ābolu sula, kas piedod atspirdzinošu garšas buķeti un vasaras garšu. Dizaina risinājumos konditore iedvesmojusies no bērna Elīnas (“Laumiņas rezidence”) skices.

Konditoreja “Napoleons” ar kūku “Burkānu kūka” piedāvā konditores Janas Karligānes iecienītāko kūku, kas ir vecāsmātes īpašā recepte. Tā ir burkānu kūka -  burkānu biskvīts ar valriekstiem, žāvētām plūmēm, vārītais krēms ar saldo krējumu. Jana to ir ietērpusi pēc bērna Matīsa («Zīmulis un ota») uzzīmētās skices, kas ir veidots kā tornis ar uzrakstu “Rīga”. 

Konditoreja “Skudru pūznis” kūka "Rīgas nakts pie Daugavas krasta" ir Jeļenas Dobržinskas un Dinas Romanovskas stāsts par sajūtām Rīgā naktī, krītošām zvaigznēm un par vēlēšanos piepildīšanos. Kūkas dizains tapis pēc bērna Roberta (“Laumiņas rezidence”) skices.

“Parunāsim. Kafe’teeka” kūka “Brīvības piemineklis” ir stāsts par Brīvības pieminekli, kas slejas pāri Rīgas ēkām.  Visi, kas ierodas Rīgā pirmo reizi, dodas to apskatīt, jo tas ir Latvijas valstiskuma, tautas vienotības un brīvības simbols, atgādinot par mūsu tautas spēku, ko var arī sajust šīs kūkas garšā. To radīja konditore Ilze Kupča pēc bērna Arinas zīmējuma (“Zīmulis un ota”). Kas jau iepriekš piedalījusies konkursā un saņēmusi atzinību par savu veikumu. 

“Rīgas kūkas garša 2017” notiek vairākos posmos.
Pirmajā posmā iedzīvotāji speciālā balsojumā sociālo tīklu vietnē Facebook (#hercogsmilti) varēja noteikt labākos bērnu zīmējumus, uz kuriem balstoties konditori izgatavos kūkas. Rīgas kūkas mākslas plenērā piedalījās mazie rīdzinieki no pirmskolas iestādes “Laumiņas rezidence” un pulciņa “Zīmulis un otiņa” vecumā no 5 – 10 gadiem. 

Otrajā posmā Rīgas svētku nedēļā finālā labākie konditori prezentēja rīdziniekiem un speciāli izveidotai žūrijai savas kūkas, no kurām tika izvēlēta gada uzvarētāja - labākais kūkas stāsts par Rīgu. 

Starptautiskajā lidostā "Rīga" uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi.

Līdz ar jaunās stāvvietas ierīkošanu spēku zaudē uz laiku ieviestā kārtība, ka personas ar īpašām vajadzībām, uzrādot attiecīgus dokumentus, varēja bez maksas izmantot lidostas īstermiņa autostāvvietu P1.

Jāatgādina, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanas spējām lidosta "Rīga" piedāvā īpašu pakalpojumu - PRM (Passenger with Reduced Mobility). Tas paredz palīdzību jebkurai personai, kuras pārvietošanās spējas ir ierobežotas fizisku vai mentālu problēmu, kā arī vecuma dēļ un kuras stāvoklis prasa papildu palīdzību, pārvietojoties lidostā.
Šis ir bezmaksas pakalpojums, kas paredz sniegt pasažierim palīdzību no viņa ierašanās brīža lidostā līdz nokļūšanai sēdvietai gaisa kuģī, bet atlidojot - līdz atlidošanas zālei un bagāžas saņemšanai, kā arī nokļūšanai līdz transportam lidostas teritorijā.

PRM pakalpojums ir jāpiesaka 48 stundas pirms izlidošanas aviokompānijas mājaslapā vai tūrisma aģentūrā, kurā pirkta biļete.
Pakalpojumu var pieteikt arī, ierodoties lidostā pirms izlidošanas - informācijas birojā reģistrācijas zālē vai izsaukuma punktos, kas atrodas autostāvvietā. Šajā gadījumā iespējamais gaidīšanas laiks var būt ilgāks nekā tad, ja pasažieris to piesaka laikus.

Pakalpojumu var izmantot daļēji vai pilnībā paralizēti cilvēki, neredzīgie un vājdzirdīgie, cilvēki ar mentālas attīstības problēmām, arī tie, kas vecuma dēļ nevar uzkāpt pa trepēm vai veikt garas distances lidostas teritorijā, kā arī ceļotāji, kuri guvuši tādu traumu ceļojuma laikā, kas ietekmē pārvietošanās spējas, skaidro lidostā. 

PRM paredz ratiņkrēsla nodrošināšanu lidostas teritorijā vai pasažiera ratiņkrēsla, specializēto palīglīdzekļu apkalpošanu, kā arī speciāli apmācītu vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku pavadīšanu līdz gaisa kuģa sēdvietai.
Ceļojot ar savu ratiņkrēslu, pasažierim jāpiesaka pakalpojums aviokompānijā, ar kuru viņš lido, pērkot biļeti vai pēc tam - piemēram, mājaslapā aizpildot pieteikumu.

Elektrisko ratiņkrēslu daudzums katrā gaisa kuģī ir ierobežots, tāpēc šāds ratiņkrēsls aviokompānijā obligāti jāpiesaka laikus, informējot par elektriskā ratiņkrēsla tehnisko specifiku un obligāti - baterijas tipu (sausā, slapjā, gēla tipa baterijas) jaudu un to daudzumu.
Latvijā 1.septembrī stāsies spēkā ugunsdrošības noteikumu normas, kas paredz prasību gāzes aparātu tuvumā uzstādīt noplūdi signalizējošu detektoru,  informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

1.septembrī stāsies spēka trīs "Ugunsdrošības noteikumu" prasības, kurām bija noteikts gadu ilgs pārejas laiks, lai iedzīvotāji, uzņēmumu, iestāžu atbildīgās personas, kā arī ugunsdrošības pakalpojumu sniedzēji varētu sagatavoties jaunajām prasībām un nodrošināt to īstenošanu.

Sākot ar  1.septembri, papildu līdzšinējai elektroinstalācijas izolācijas pretestības pārbaudei ir jāveic arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaude ar termokameru.
Otra prasība ir saistīta ar gāzes aparātu ekspluatēšanas drošību. Objektā, kurā atrodas gāzes aparāts, kura siltuma jauda ir lielāka par 50 kilovatiem, kā arī tad, ja gāzes aparāts atrodas pagrabā vai cokolstāvā, ir jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors.

Savukārt trešā prasība ir par ugunsdrošības instrukcijām.

Bet noteikumu prasībām par dūmu detektoru uzstādīšanu katrā mājoklī un par ugunsdzēsības aparāta nepieciešamību katrā privātmājā arī ir noteikts pārejas laiks, un šīs prasības stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.
VUGD aicina laikus uzstādīt mājokļos dūmu detektorus.
Biedrība "Svētās ģimenes māja" sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) sākusi veidot brīvprātīgo kustību vēža pacientu psiholoģiskam atbalstam.

Patlaban tiek meklēti brīvprātīgie, kuri jūt sevī aicinājumu palīdzēt pacientiem, kurus skārusi diagnoze "vēzis". Ik gadu Latvijā tiek reģistrēti aptuveni 11 000 jaunu vēža pacientu, turklāt daudzi no viņiem, uzzinot diagnozi, emocionāli sabrūk.

Kā novērojuši  mediķi, visgrūtāk klājas pacientiem, kuri jūtas vientuļi un nesaņem atbalstu no tuviniekiem. Tie nav tikai pacienti, kuriem nav neviena tuva cilvēka, bet arī, piemēram, pacienti no tālākiem Latvijas reģioniem, pie kuriem ģimenes locekļi nevar atbraukt ciemos. 

Brīvprātīgo kustība būtu liels atbalsts gan pacientiem, gan medicīnas personālam.
Ārzemēs šo svarīgo misiju nereti uzņemoties cilvēki, kuri paši savulaik uzveikuši vēzi. 

Plānots, ka brīvprātīgie pie vēža slimniekiem Latvijas Onkoloģijas centrā dosies reizi nedēļā.

Pieteikties projektam aicināts ikviens, kurš grib palīdzēt. Tiek meklēti cilvēki, kuri gatavi regulāri un ilgstoši pildīt šo darbu.
Brīvprātīgie aicināti pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu biedrības "Svētās ģimenes māja" mājaslapā. 
Cēsu Kosmosa izziņas centra izveide Cīrulīšu ielā 63 varētu izmaksās 6 līdz 7 miljonus eiro, pieļāva Cēsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Laine Madelāne.
Projekta izmaksas segs gan no pašvaldības līdzekļiem, gan piesaistot struktūrfondu finansējumu. 

Šobrīd Cēsu novada pašvaldība izsludinājusi Cēsu Kosmosa izziņas centra metu konkursu, un pretendentu pieteikumi tiks gaidīti līdz 16.oktobrim.

Kosmosa izziņas centrs plānots kā kaut kas līdzīgs "Ahhaa" zinātnes centram Tartu, Igaunijā, taču, kā vēsta nosaukums, tas tiks veltīts kosmosa tematikai un dabas zinātnes tur tiks apskatītas caur kosmosa prizmu. Plānots, ka centrs varētu konkurēt Skandināvijas līmenī.

Cēsu Kosmosa izziņas centrs durvis varētu vērt ne ātrāk kā 2020.gadā, 
Cilvēki, sūtot ar darbu saistītas e-pasta ziņas, bieži tajās ieliek arī pozitīvās emocijzīmes, lai piešķirtu ziņai labvēlīgāku raksturu, tomēr pētnieki atklājuši, ka tas var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, raksta apollo.lv.

Ziņa, kas satur smaidiņus, tās saņēmējam var likt domāt, ka sūtītājs ir nekompetents un, lai arī pozitīvās emocijzīmes sevī implicē prieku un draudzīgumu, tomēr oficiālās sarakstēs tās var saņēmējam radīt psiholoģisku barjeru, kas liedz būt pilnīgi atklātam un uzticīgam tālākajā sarakstē.
Divtik vairāk Latvijas iedzīvotāju jaunākās filmas labprātāk skatītos mājās uz liela TV ekrāna , nevis kinoteātrī , atklāts aptaujā. Lai gan nedaudz mazāk kā pie mums, arī Lietuvā  un Igaunijā iedzīvotāju vidū populārāka ir filmu skatīšanās mājas čībās.

Lai cik neierasti tas varētu šķist, tieši jaunieši Latvijā vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir tie, kuri filmas labprātāk izbaudītu ērti un netraucēti, iekārtojoties mājās uz dīvāna – šādam filmu skatīšanās veidam priekšroku dod trīs ceturtdaļas aptaujāto jauniešu šajā vecuma grupā. Turklāt biežāk mājas kā sev tīkamāku vietu jaunākā kino baudīšanai norādījuši tieši stiprā dzimuma pārstāvji .

Ja salīdzina  intereses starp dzimumiem, tad vīriešiem uz liela ekrāna ir svarīgi sekot līdzi sporta pārraidēm un videospēlēs notiekošajam, savukārt sievietēm – seriāliem un pašu veidotajam saturam, piemēram, fotogrāfijām un video no sava viedtālruņa.
Izrādās, vecākie bērni ģimenē biežāk kļūst par sliktiem autovadītājiem – vairāk pārsniedz ātrumu, saņem sodus un izraisa satiksmes negadījumus. Savukārt pastarīši ir vislabākie un uzmanīgākie braucēji.

Pētījumā atklājās, ka 89% pirmdzimto pārsniedz ātrumu, 47% veic šaubīgus apdzīšanas manevrus, 46% nekautrējas ieņemt ceļa vidu un 35% riskē saņemt sodu.

Un tas vēl nav viss – 17% no aptaujātajiem vecākajiem bērniem ģimenē pie stūres krāsojas, bet vēl 30% lieto mobilo tālruni.
Tie, kuri ģimenē ir jaunākie bērni, brauc uzmanīgāk un daudz retāk izdara pārkāpumus uz ceļa.

Taču vislabākie braucēji tomēr ir tie, kuri uzauguši kā vienīgie bērni ģimenē.

Interesanti, ka jaunākie un vidējie bērni ģimenē pie savas neuzmanīgās braukšanas vaino citus autovadītājus, kuri viņus nokaitinājuši, kamēr pirmdzimtie apgalvo, ka noteikumus pārkāpjot tikai nepieciešamības vadīti, piemēram, kad jāsteidzas.
Oktobrī Zemei 44 000 kilometru attālumā garām palidos mājas lieluma asteroīds, paziņojusi Eiropas Kosmosa aģentūra.
Šis attālums ir  tikai astotā daļa no attāluma starp Zemi un Mēnesi.

Pētnieki saka, ka asteroīds  netrāpīs Zemei,  un pēc pētnieku teiktā:  "Tā ir vissvarīgākā lieta, ko teikt cilvēcei".

Šis asteroīds  - kura garums ir 15 līdz 30 metri -   TC4 pirmo reizi palidoja garām mūsu planētai 2012.gada oktobrī - toreiz divreiz lielākā attālumā - un pazuda.
Zinātnieki prognozēja, ka tas šogad atgriezīsies, taču nezināja, cik tālu garām mūsu planētai tas lidos.

Tagad Eiropas dienvidu observatorijas teleskops Čīlē fiksējis asteroīdu un noteicis tā attālumu.
Šodien notiks pakāpeniska ūdenslīmeņa pazemināšana Rīgas Hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē, lai varētu veikt Ogres un Ikšķiles aizsargdambju rekonstrukciju.
Pazemināts ūdenslīmenis Rīgas HES ūdenskrātuvē tiks uzturēts līdz 30.septembrim.

Dambju  renovācija nav notikusi 40 gadu, konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedz 30%, deformācijas šuvēm 70%, asfaltbetona segumam 40%, tādēļ aizsargdambji ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nepieciešama to atjaunošana.

Līdz 30.septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē būs pazemināts ūdenslīmenis , tā  pakāpeniska atjaunošana ūdenskrātuvē sāksies 29.septembrī.
Ūdenslīmeņa svārstības būs novērojamas arī Rīgas HES ūdenskrātuves ietekmes zonā esošo pašvaldību teritorijās Ķekavas, Ogres, Ikšķiles un Salaspils novadā.
Ministru kabineta 2016 gada 22. novembra noteikumi Nr. 737 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" attiecas uz jebkuru personu, kuras īpašumā vai valdījumā ir bezpilota gaisa kuģis vai kura vēlas veikt bezpilota gaisa kuģa lidojumus, kā arī uz komersantiem un personām, kas organizē bezpilota gaisa kuģu lidojumus.

Nozare strauji attīstās, par ko liecina arvien pieaugošais bezpilota gaisa kuģu lietotāju īpatsvars.
Līdz ar to būtiski var palielināties arī riski civilās aviācijas drošumam un drošībai.
Svarīgi ir mazināt arī riskus un apdraudējumu cilvēka dzīvībai, veselībai, privātumam, mantai, lidojumu drošumam un drošībai, videi, sabiedrībai kopumā, kā arī valsts nozīmes infrastruktūras objektiem.

Sabiedrība kopumā, kā arī vairums bezpilota gaisa kuģu lietotāju nav informēti par riskiem un draudiem, ko var radīt bezpilota gaisa kuģi un to sistēmas, vai neapzinās tos.
Ņemot vērā minēto, VA “Civilās aviācijas aģentūra” ir sagatavojusi informatīvos materiālus ”Pilotē dronu droši un tiesiski”. Ar tiem var iepazīties www.caa.lv un https://www.facebook.com/PiloteDronu

Video materiāls un buklets ”Pilotē dronu droši un tiesiski” akcentē svarīgākos Ministru kabineta noteikumu punktus, kas par dronu lietošanu jāzina ne tikai to īpašniekiem un pilotiem, bet arī pašvaldību atbildīgajām personām, publisko pasākumu organizatoriem un iedzīvotājiem.

Pirms tālvadības lidaparāta vadīšanas nepieciešams marķēt dronu ar kontaktinformāciju – vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru. Ir noteikts, ka ir jāidentificē sevi kā drona pilotu ar cepuri, kreklu vai kādā citā veidā, kā arī izvērtēt iespējamos riskus, tostarp apkārtējās vides specifiku, ģeogrāfisko izvietojumu, apbūvi, infrastruktūru un meteoroloģiskos apstākļus.

Lidojumu virs pasākuma vai tiešā tā tuvumā jāsaskaņo ar pasākuma atbildīgo personu, kura savukārt lidojumu saskaņo ar pašvaldību.

Ja drons ir smagāks par puskilogramu, nepilngadīgas personas to var vadīt tikai pieaugušā uzraudzībā. Savukārt, ja drons ir smagāks par pusotru kilogramu, ieteicams apdrošināt civiltiesisko atbildību, kas no 2018.gada janvāra būs obligāta prasība.

Vienlaikus pirms lidojuma ieteicams iepazīties ar aeronavigācijas datiem un citu nepieciešamo informāciju tīmekļa vietnē "ais.lgs.lv".
Latvijas teritorijā drīkst pacelties līdz 120 metru augstumam, taču ir vairāki izņēmumi. Kontrolējamā gaisā telpā ap starptautisko lidostu "Rīga" drīkst pacelties līdz 50 metru augstumam, izņemot zonas, kur dronu lidojumi bez atļaujas ir aizliegti vispār.

Dronu lidojumu aizlieguma zona ir piecu kilometru rādiusā no lidostas "Rīga" un Liepājas lidostas skrejceļa sliekšņa, kā arī triju kilometru rādiusā ap citiem lidlaukiem Latvijā.
Lidojumus drīkst veikt tikai dienas gaišajā laikā, novērotājs ir jāpieaicina gadījumā, ja drons tiek pilotēts kontrolējamā gaisā telpā.

Nelidot tuvu citiem gaisa kuģiem, neapdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, ievērot ierobežojumus, pilotējot virs ieslodzījuma vietām, militāriem un infrastruktūras objektiem un to tuvumā, nepilotēt apreibinošu vielu ietekmē, kā arī izmantot tikai nacionālajā radio frekvenču plānā atļautās frekvences.

Ar Ministru kabineta noteikumiem noteikumi Nr. 737 "Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi" var iepazīties www.likumi.lv
Darba likums saka, ka darba devējs ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:
darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas;
darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, - ne mazāk par vienu darba dienu.
Šīs likumā noteiktās tiesības var izmantot abi vecāki.

Mācību gada pirmā diena ir notikums skolēniem un viņu vecākiem. Likums nenosaka, ka brīvdiena ir tieši 1.septembris, bet vecākiem ar vienu vai diviem bērniem pienākas papildatvaļinājuma diena, ar trim un vairāk bērniem trīs apmaksātas brīvdienas.

Tiesiskais regulējums neparedz, ka šīs papildatvaļinājuma dienas ir piesaistītas konkrētam datumam. Vecāki var izvēlēties, vai šī brīvdiena būs 1.septembrī vai citā dienā.
Papildatvaļinājuma diena pienākas ikvienam bērna vecākam, kas var darba devējam uzrādīt apliecinošu dokumentu, ka ir bērna tēvs vai māte un bērns vēl nav sasniedzis 14 gadu vecumu.

Darba likums nenoteic, ka 1.septembrī darba devējam vecākiem, kam bērni uzsāk skolas gaitas, obligāti jāpiešķir brīvdiena. Par brīvdienu mācību gada pirmajā dienā darbinieks un darba devējs var vienoties. 
ASV Mičiganas štatā Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra bāzē atklāta Afganistānā kritušā Latvijas karavīra, seržanta Voldemāra Anševica vārdā nosaukta iela, liecina informācija Aizsardzības ministrijas militāro ziņu portālā «Sargs.lv» un par to raksta portāls tvnet.lv.

Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljona karavīrs, seržants Voldemārs Anševics zaudēja dzīvību 2009. gada 1. maijā nemiernieku uzbrukumā Afganistānas Nacionālās armijas novērošanas postenim Kunāras provincē, pildot dienesta pienākumus starptautiskajā operācijā Afganistānā.

Kritušā Latvijas karavīra piemiņai veltītā iela atklāta ASV Mičiganas štatā, jo Latvijas kontingenta karavīri Afganistānā dienēja kopā ar ASV Mičiganas Nacionālās gvardes karavīriem Latvijas un ASV Operacionālās sadarbības padomnieku grupā.
Ielas atklāšanā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Alpenas Kaujas gatavības apmācības centra komandieris pulkvedis Džeimss Endrjū Roberts.

Mičiganas un Latvijas partnerība aizsākās 1993.gadā. 2007.gadā Latvija ierosināja veidot kopīgu vienību ar ASV Mičiganas Nacionālo gvardi Starptautisko miera uzturēšanas spēku operācijā Afganistānā. Šis priekšlikums tika atbalstīts, un 2008.gada janvārī tika izveidota apvienotā operacionālā padomnieku grupa, kas darbojās līdz 2010.gada decembrim. Mičiganas un Latvijas karavīri bija pirmie, kas izveidoja kopīgu apvienoto operacionālo padomnieku komandu.

Godinot Latvijas karavīrus, kuri, pildot kaujas uzdevumus, ziedojuši savu dzīvību, piemiņas vieta 2016. gada 11. novembrī tika atklāta arī Ādažu bāzē.
Šveicē, Cīrihē, noticis kāds ļoti īpašs koncerts - tajā orķestra mūziķi spēlēja, sākot no pusnakts līdz pat astoņiem rītā, bet klausītāji gulēja.
Un gulēja nevis satinušies guļammaisos un pledos, bet īstās gultās, ar īstām segām un spilveniem, katrs savā mīļākajā pidžamā.

Nakts koncertā izskanēja viens astoņu stundu ilgs skaņdarbs, ko speciāli šim koncertam radīja komponists Makss Rihters. Šī opusa sarakstīšana skaņradim prasījusi divus gadus.

Astoņas stundas ilgā kompozīcija ieturēta zemajās frekvencēs, nevienas spalgas, uztveri kairinošas skaņas. Vienīgi pret rīta pusi skaņu augstums nedaudz kāpa.
Facebook Draugiem Twitter Instagram