Draudzīgā aicinājuma fonds par labāko ģimnāziju Latvijā šogad kārtējo reizi atzinis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.

Vidusskolu grupā labākos rezultātus uzrādīja Daugavpils Krievu licejs-vidusskola.
No lauku skolām apbalvos Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolu.
Savukārt pie balvas specializēto skolu grupā tiks Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
Tikmēr kategorijā “Izaugsme” balva tiks pasniegta Rīgas vispārizglītojošajai privātajai vidusskolai “Evrika”.

Par sasniegumiem vairākos mācību priekšmetos apbalvos Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu, Salienas vidusskolu un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu.

Šogad konkursā tika nominēta 51 skola četrās nominācijās – ģimnāzijas, pilsētu vidusskolas, lauku vidusskolas un specializētās skolas, tajā skaitā tehnikumi, arodvidusskolas un mūzikas skolas.
Pēdējo gadu rezultāti rāda patīkamus pārsteigumus, ka reitinga augšgalā ir ne tikai lielo pilsētu mācību iestādes, bet arvien vairāk tajā parādās arī nelielas skolas no Latvijas reģioniem.

Reitingā pēc skolēnu gūtajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos vērtē piecus mācību priekšmetus – latviešu valodu, matemātiku, angļu valodu, dabas zinības (bioloģija, fizika, ķīmija), vēsturi un skolas kopvērtējumā, kā arī skolu izaugsmi gan mācību priekšmetos, gan kopvērtējumā.
ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" iegādājies tiesības ekranizēt televīzijā britu rakstnieka Dž.R.R.Tolkīna romānu troloģiju  "Gredzenu pavēlnieks" un plāno uzņemt seriālu.

Seriāls būs priekšstāsts un vēstīs par notikumiem pirms "Gredzenu pavēlnieka" pirmajā grāmatā aprakstītajiem piedzīvojumiem, paziņoja "Amazon". 

""Gredzenu pavēlnieks" ir kultūras fenomens, kas pārņēmis vairāku fanu paaudžu iztēli," norādīja "Amazon " pārstāvji.

"Gredzenu pavēlnieka" triloģiju uz lielajiem ekrāniem iedzīvināja jaunzēlandiešu režisors Pīters Džeksons. Filmu  "Gredzena brālība",  "Divi torņi" un  "Karaļa atgriešanās" ienākumi pasaulē sasniedza gandrīz sešus miljardus dolāru un tās ieguva 17 "Oskarus".
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieki,   atklājuši projektu „Gadsimta albums”.  Ikvienam ir iespēja piedalīties tā tapšanā, iesūtot savas ģimenes vai uzņēmuma fotogrāfiju no jebkura laika posma Latvijas pēdējo simt gadu vēsturē.

Iesūtītajai fotogrāfijai nav jābūt muzejiskam retumam, bet personīgai un īpašai. 
Tā var būt arī vienkārša ģimenes fotogrāfija pie jaunsaimniecības vai padomju laika bērnudārza izlaiduma fotogrāfija, kas saistās ar kādām īpašām atmiņām.

Lai attēls nonāktu kopīgajā „Gadsimta albumā”, tas jāiesūta elektroniski tīmekļa vietnē „latvijasgadsimts.lv”, izvēloties laika nogriezni, kad foto uzņemts un pievienojot tā aprakstu. 
Amerikāņu žurnāls "People" par 2017.gada pasaulē seksīgāko vīrieti atzinis kantrimūzikas zvaigzni Bleiku Šeltonu.

"Es esmu bijis neglīts visu savu mūžu. Ja es varu būt seksīgs vienu gadu, man tas der," komentējot "People" izvēli, otrdien sacīja 41 gadus vecais mūziķis.
Šeltons ar mēreniem panākumiem darbojās kantrimūzikas jomā aptuveni desmit gadus, līdz iemantoja lielu popularitāti 2011.gadā, strādājot par tiesnesi un mentoru telekanāla NBC talantu šovā "The Voice".
Viņa jaunākais albums "Texoma Shore" tika izlaists šomēnes.

Viņš sacīja, ka mēģina uzturēt sevi labā formā un ēst veselīgi, bet atzina, ka uzkodas ir viņa vājība.
Šeltons agrāk bija precējies ar kantrimūzikas dziedātāju Mirandu Lamberti un pašreiz satiekas ar popmūzikas dziedātāju Gvenu Stefani.

Iepriekšējos gados šis gods ticis aktieriem Dveinam Džonsonam, Bredam Pitam, Džordžam Klūnijam, Džonijam Depam, Harisonam Fordam, Raienam Reinoldsam un britu futbola zvaigznei Deividam Bekhemam.
"Visseksīgākā vīrieša" titulu "People" pirmoreiz piešķīra 1985.gadā, kad to saņēma toreiz 29 gadus vecais Mels Gibsons.
Latvijas valsts svētku pasākumi aplūkojam šeit.

No nākamā gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums būs atkarīgs no personas ienākumiem un to aprēķinās Valsts ieņēmumu dienests (VID), ņemot vērā cilvēka algu par iepriekšējo pusgadu. Mazākajām algām līdz 440 eiro mēnesī (“uz papīra”) ar nodokli neapliks 200 eiro, savukārt algām, kas pārsniedz 1000, neapliekamo minimumu nepiemēros vispār.

To paredz 14.novembrī, valdības pieņemtie noteikumi par IIN atvieglojumiem un neapliekamo minimumu. 

Noteikumi arī nosaka, ka nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu 2018.gadā būs 200 eiro mēnesī; 2019.gadā – 230 eiro mēnesī, savukārt 2020.gadā – 250 eiro mēnesī. Pašlaik atvieglojumi par apgādājamo ir 175 eiro mēnesī.

Pašlaik minimālais mēneša neapliekamais minimums ir 60 eiro, bet no nākamā gada tas būs atkarīgs no ienākumiem, un to prognozēs VID reizi pusgadā, ņemot vērā personas algu no 1. janvāra līdz 31.jūlijam un no 1.augusta līdz 31.decembrim. 
Maksimālais neapliekamais minimums katru gadu pieaugs, 2020.gadā sasniedzot 250 eiro.
Nākamgad to pilnā apmērā piemēros algām zem 440 eiro mēnesī.
Savukārt algām virs 440 eiro mēnesī neapliekamo minimumu aprēķinās pēc valdības noteikumos apstiprinātās formulas, un tas proporcionāli samazināsies, pieaugot algai, bet ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā neapliekamo minimumu nepiemēros.  2020.gadā neapliekamo minimumu nepiemēros algām, kas pārsniedz 1200 eiro.
 
17.decembrī plkst. 19.00 jau otro reizi Rīgas Domā izskanēs viens no Ziemassvētku un adventes laika iemīļotākajiem skaņdarbiem - fragmenti no Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas "Mesija", diriģenta Inta Teterovska vadībā, mūziķiem Eviju Martinsoni (soprāns), Lauru Grecku (alts), Raiti Grigali (basbaritons) un Mārtiņu Zvīguli (tenors), koriem "Balsis" un "Fortius", kā arī baroka orķestri "Collegium Musicum Riga" (diriģents Māris Kupčs).

Ikviens skatītājs tiks aicināts piedalīties kopdziedāšanā, ņemot talkā īpaši sagatavotu nošu materiālu, kas pieejams mājas lapā - singalong.lv.

Kora "Balsis" dziedātāji, kuri šajā projektā piedalīsies atkārtoti, saka: "Līdz pat pagājušā gada rudenim nebijām dzirdējuši par pasaulē pazīstamās kustības "Sing Along" pasākumiem, kas ir ikgadēja, iecienīta un ierasta prakse. Šis ir notikums, ko nu jau gaidām ar nepacietību un kuru gribas atkārtot. "Sing Along" sniedz tādu neparastu kopības un vienotības sajūtu starp tiem, kas uz skatuves, un tiem, kas sēž klausītāju rindās."

Kopīgajā Hendeļa "Mesija" dziedājumā Rīgas Domā var piedalīties ikviens, ne tikai tie, kuri dzied koros, bet arī tie, kuriem dziedāšana ir hobijs, jābūt vienīgi vienam no šo balsu grupu dalībniekiem: soprāns, alts, tenors vai bass. Ikviens, kurš nolems piedalīties šajā pasākumā, var sekot līdzi informācijai mājas lapā un sociālajos tīklos, jo pasākuma organizatori paredzējuši arī vairākus mēģinājumus.

Nemainīgi lielu popularitāti oratorija "Mesija" bauda angliski runājošajās zemēs - Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā, Sing along kustības gaitā Ziemassvētku laikā pulcējot daudzus simtus dalībnieku.
Interneta vietnē www.singalong.lv pieejamas gan notis, gan arī īpaši balsu apmācību video, lai katrs individuāli sev vēlamajā laikā var apgūt materiālu un dziedāt kopīgajā koncertā 17. decembrī. Kopā tiks izdziedātas piecas daļas no skaņdarba, koncertam ilgstot aptuveni 1,5 h.

"Sing Along" ir kopdziedāšanas projekts Latvijā, kas pirmo pasākumu organizēja 2016. gada decembrī, kad izpildīja G.F. Hendeļa oratoriju "Mesija" pulcējot vairāk kā 250 līdzi dziedātājus un ap 500 klausītājus, savukārt 2017. gada pavasarī jau dziedāt gribētāji apvienojās Latvijas komponistu darbus izpildīšanai.
Kopdziedāšanas tradīcija Eiropā iesakņojusies jau vairākus gadu desmitus un savā ziņā nav sveša arī Latvijai - koru kustības dalībnieki labprāt iesaistās dažādos sadziedāšanās pasākumos (spilgti piemēri ir Dziesmu svētku izskaņa vai tematiskie lielkoncerti).

Scratch Messiah, People’s Messiah, Come Sing Messiah, Sing along Messiah - ar šādiem nosaukumiem pasaulē tiek dēvēta kopdziedāšanas jeb sing along kustību.
Šie pasākumi parasti notiek baznīcās vai koncertzālēs, ikviens klausītājs, pat bez īpašas iepriekšējas sagatavotības ir aicināts ņemt līdzi notis un kļūt par kora dalībnieku, dziedot kopā ar profesionāliem solistiem un orķestra mūziķiem. 
Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka visi jaunie spēkrati obligāti jāaprīko ar vadītāja atbalsta sistēmām. Tā ir automātiska bremzēšana, ātruma pielāgošana, gājēju atpazīšana un citas lietas.

Katru gadu uz Eiropas ceļiem tiek nogalināti vairāk nekā 25 tūkstoši cilvēku. Aptuveni 90% nelaimes gadījumu izraisa cilvēku pieļautas kļūdas.
Daudzus no tiem varētu novērst, izmantojot sistēmas, kas bīstamās situācijās sniedz atbalstu autovadītājam. Šodien ar tām tiek aprīkoti augstākā segmenta auto modeļi.
Ņemot vērā to sniegto ieguvumu, deputāti vēlas panākt obligātu uzstādīšanu visos jaunajos auto.

Šīs sistēmas spēj automātiski bremzēt, pamanīt gājējus un riteņbraucējus un izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu. Tāpat jaunās tehnoloģijas palīdz ievērot braukšanas joslu.
Ņemot vērā acīmredzamos ieguvumus, deputāti vēlas, lai šādas palīgierīces būtu obligātas visās jaunajās automašīnās.
10.novembrī uzsākta akcija #ApturiViltusZiņas, kurā Latvijas uzņēmumi, kas izvieto reklāmas internetā, tiek aicināti pārtraukt savu reklāmu izvietošanu viltus ziņu portālos.

Viltus ziņu lapas paliek arvien nekaunīgākas.
Tiek publicēti raksti ar tādiem virsrakstiem, kā: "Instagram" īpašnieks katram lietotājam izmaksās 300 eiro sāpju naudu un "Aivaram jāatbrīvo veikala telpas līdz novembrim, tāpēc viņš visiem atdod jaunākos tālruņu modeļus".

Šīs ziņas ir nepatiesas - to mērķis ir piesaistīt lasītāju uzmanību, lai iegūtu mājaslapu apmeklējumus, jo katru reizi, kad viltus ziņu lapa tiek atvērta, tās īpašnieks gūst peļņu par tajā ievietotajām reklāmām.

Akcijas ietvaros reklāmdevēji tiek aicināti iekļaut atsevišķas mājaslapas savu reklāmu aprites "melnajā sarakstā", lai izslēgtu reklāmu rādīšanu šajās lapās.
Akcijas mērķis ir panākt, lai viltus ziņu lapu uzturēšana kļūtu finansiāli neizdevīga, ar cerību, ka tas varētu veicināt šo mājaslapu slēgšanu.

Akcijas pirmajā dienā uzrunāti vairāk kā 20 reklāmdevēji, no kuriem pirmie jau ir atsaukušies aicinājumam.

Akcijas mājaslapas adrese ir http://labojam.lv/viltus
Latviju varētu dēvēt par lielvalsti pēc izaudzētā rudzu apmēra uz vienu iedzīvotāju, diskusijā "Vai Latvija ir rudzu lielvalsts?" šodien sacīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja vietnieks Gints Lanka.

Viņš pastāstīja, ka visvairāk rudzu - 101 kilogramu uz vienu iedzīvotāju - 2016.gadā izaudzēja dāņi. Latvija šajā ziņā ierindojas otrajā vietā un 2016.gadā uz vienu iedzīvotāju Latvijā tika izaudzēts apmēram 72 kilogramu rudzu, kamēr trešajā vietā ierindojās Polija. 

Pēc Lankas teiktā, saskaņāar "Eurostat" datiem lielākās platības ar rudziem pēdējos gados ieņem Polija ar gandrīz 800 000 hektāriem rudzu, lielas platības audzē arī dāņi, turki un austrieši. Latvija šajā ziņā ierindojas sestajā vietā.

Latvijā vairāk jādomā par rudzu maizes popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū, lai saglabātu tās audzēšanas un ēšanas tradīcijas nākotnē, uzsvēra Latvijas Maiznieku biedrībā (LMB).
LMB valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs teica, ka rudzu audzēšanas un rudzu ēšanas kultūru Latvijā ir būtiski saglabāt nākamajām paaudzēm.

Kā zināms, rudzu platības Latvijā samazinās. Lai tas nenotiktu, jāveicina rudzu maizes atpazīstamība bērnu un jauniešu vidū. Maiznīcas jau šobrīd organizē ekskursijas, lai bērni redzētu, kā rudzu maize top un šāda prakse ir jāturpina. Tāpat rudzu audzēšanas stabilizēšanas nolūkā vairāk jādomā par rudzu maizes popularizēšanu, sabiedrības izglītošanu. Jālūko, kādā veidā vēl lietot rudzus, izņemot rudzu maizes ražošanu, lai rudzu audzēšana būtu zemniekiem izdevīga.

Lai sekmētu rudzu maizes patēriņu, Latvijā jārīko dažādi izglītojoši pasākumi, svētki un semināri jaunatnei, jādodas pie bērniem uz bērnudārziem un jārunā publiskajā telpā ar jaunajām ģimenēm, jo tieši jaunās ģimenes biežāk izvēlas ēst veselīgi.

Ekspertu diskusijas "Vai Latvija ir rudzu lielvalsts" mērķis bija noskaidrot, kā saglabāt un veicināt rudzu audzēšanas un rudzu maižu ēšanas tradīcijas valstī. Diskusija tika rīkota Latvijas simtgades ietvaros, ņemot vērā, ka rudzi un rupjmaize ir Latvijas kultūras mantojums un nacionālais lepnums.
Gada tumšākajā, līdz ar to ceļu satiksmē bīstamākajā laikā, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sāk informatīvi izglītojošu kampaņu par gājēju drošību pilsētā “REDZI – PAREDZI!”
Kampaņas mērķis ir pievērst autovadītāju uzmanību potenciāla riska situācijām pilsētās un iepazīstināt vadītājus un gājējus ar bīstamu situāciju priekšvēstnešiem.

Kampaņas pamatā ir pieredzējušu autovadītāju atziņas par drošāku braukšanu, jo līdz ar pieredzi veidojas teju vai sestā maņa – redzot noteiktus apstākļus, spēt paredzēt riskantas situācijas. Profesionāli taksometru vadītāji, preču piegādātāji un autoskolu instruktori – cilvēki, kas lielāko dienas daļu pavada pie auto stūres*, dalās atziņās par situācijām, kad jābrauc īpaši uzmanīgi, un par gājēju (ne)paredzamo uzvedību uz ielas:
1. Gājējs, kurš klausās mūziku austiņās, var būt ceļu satiksmei bīstams – viņš ir “izslēdzis” vienu no savām maņām – daļēji novērsis uzmanību no ceļa un nedzird tuvojošās briesmas. 
2. Sabiedriskā transporta pieturvietu tuvumā jārēķinās, ka gājēji, pamanot transporta tuvošanos, mēdz mainīt iešanas virzienu vai pat strauji šķērsot ielu. Cenšoties paspēt uz transportu, cilvēki var kļūt neuzmanīgi vai rīkoties neparedzami.
3. Sastrēgumu laikā gājēji, kas šķērso ielu tam neparedzētās vietās, mēdz pēkšņi starp automašīnām iziet uz braucamās daļas, pietam diennakts tumšajā laikā to īpaši grūti pamanīt pretimbraucošo auto gaismu dēļ.
4. Tirgu, iepirkšanās centru un kultūras iestāžu tuvumā gājēji var pēkšņi doties pretējā virzienā vai nepamanīt tuvojošos auto, jo, nesot iepirkumu maisiņus vai domājot par citām lietām, uzmanība ceļam tiek pievērsta mazāk.
5. Gājēji reizēm pārsteidzīgi iziet uz braucamās daļas, nerēķinoties ar bremzēšanas ceļa garumu, īpaši aktuāla šī problēma ir rudenī un ziemā, kad ielas ir slidenas. Tādēļ pieredzējuši vadītāji ievēro laikapstākļiem atbilstošu ātrumu.
6. Īpaši Rīgas un citu pilsētu centrā jāuzmanās krustojumos, kur satiksmi regulē luksofori, jo steidzīgākie gājēji šķērso ielu arī tad, kad zaļais signāls vēl nav iededzies vai ir nupat izdzisis.
7. Tumšās un ēnainās ielās jāizvērtē katra pamanītā kustība, jo tumšas krāsas apģērbā bez atstarotājiem gājēji ir ļoti grūti pamanāmi pat pilsētā, kur ieslēgts ielu apgaismojums.
Šī gada desmit mēnešos bojā gājuši 33, bet ievainoti 722 gājēji. Lai gan statistika pamazām uzlabojas, ceļu satiksmes negadījumos cietušo gājēju skaits joprojām ir liels. Pēc CSDD apkopotās informācijas īpaši daudz (88%) ceļu satiksmes negadījumos cietušie gājēji reģistrēti pilsētās un apdzīvotās vietās. Pietam ievērojams skaits bojāgājušo reģistrēts tieši diennakts tumšajās stundās.
11. novembra svinības reģionos

*Valmierā
11.11. 13:00 Pateicības rakstu pasniegšana 1991.gada barikāžu dalībniekiem. Valmieras muzejā.
11.11. 15:00 Aizlūgums par Brīvības cīņās kritušajiem. Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā.
11.11. 15:00 Kino "Melānijas hronika". Biļešu cena: 1,50 EUR. Brenguļu sākumskolas lielajā zālē.
11.11. 16:00 Lāpu gājiens no Rātslaukuma uz Centra kapiem. Plkst. 16.30 Piemiņas brīdis Valmieras Centra kapos.
11.11. 16:00 Radošās darbnīcas bērniem. Brenguļu bibliotēkā. Ieeja bez maksas.
11.11. 16:00 Tilta izgaismošana Brenguļos. Pie Brenguļu alus dārza.
11.11. 16:00 Tilta izgaismošana. Trikātā.
11.11. 17:00 Lāčplēša dienai veltīts koncerts. Ieeja bez maksas. Trikātas kultūras namā.
11.11. 18:00 Tautas deju ansambļa ”Gauja” koncerts ”Gaismu Latvijai”. Biļešu cena: 3-5 EUR. Valmieras Kultūras centrā.
11.11. 18:00 Tiltiņa izgaismošana. Mūrmuižas centrā. 
11.11. 19:00 Normunds Rutulis "Vēl viens laimīgs rīts. Cits Rutulis". Biļešu cena: 15 EUR. Dikļu pilī.
11.11. 20:00 Lielā rudens balle. Spēlēs Rumbas kvartets no Kuldīgas. Biļešu cena: 8 EUR. Valmieras pagasta kultūras namā.

*Limbažos
12:00 Piemiņas brīdis Skultes evaņģēliski luteriskā baznīcā
14:00 Filma “Ievainotais jātnieks” Limbažu kultūras namā (Par tēlnieku, Brīvības pieminekļa autoru Kārli Zāli, kuram 2018. gadā atzīmēsim 130. jubileju)
Lāčplēša diena Limbažu pilsētā, no 16.00 sveču iedegšana
No svecītēm veidosim latvju spēka zīmēs. Lūdzu, ņemiet līdzi arī savas svecītes (ar vāciņu)! Sākums - 16:00, Vidrižu sporta laukumā
Lāčplēša dienai veltīts pasākums, sākums 16:45, pie Viļķenes kultūras nama
Atklāsim Zemessardzes (ZS) 27.kājnieku bataljona Veterānu apvienības priekšnieka Jāņa Bahmaņa kolekcijas izstādi “Ar sauli karogā”, sākums 18:30, Limbažu kultūras namā. Koncerts kopā ar Limbažu kultūras nama kolektīviem. Pēc koncerta tiksimies ar vīriem, kuri zina ko nozīme vārdi - “Gods kalpot Latvijai!”.

*Alūksne
11. novembrī Lāčplēša dienai veltīti pasākumi:
10.00 – 14.00 Militārās tehnikas un ieroču izstāde laukumā pie Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas, Dārza ielā 11
12.00 Ziedu nolikšana pie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapiem
12.30 Piemiņas brīdis Alūksnes Garnizona kapos
13.30 Dievkalpojums Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā
14.15 Alūksnes skolu jaunatne pulcējas pie Bībeles muzeja 
14.30 Piemiņas brīdis pie Alūksnes Jaunās pils. Militārās sporta spēles “Lāčplēša stafete 2017” uzvarētāju apbalvošana
~16.00 Lāpu gājiens uz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekli
~16.30 Svētbrīdis pie 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa. Pēc svinīgā pasākuma pie pieminekļa notiks Alūksnes novada jaunsargu kandidātu svinīgā solījuma došana.

*Salacgrīvā
14:00 Lāčplēša dienai veltīts sarīkojums Liepupē
16:00 Lāčplēša diena - lāpu gājiens Salacgrīvā
18:00 Lāčplēša dienas atceres pasākums Svētciemā

*Madonā
Lāčplēša dienai veltīts koncerts „Iededzies par Latviju”, 15:00 - 16:30 Ļaudona
Lāčplēša dienas pasākumi Madonā, 15:00 - 19:00 Madona; Madonas pilsētas kultūras nams un Poruka iela
Lāčplēša dienai veltīts koncerts un gaismas ceļš Kalsnavā,  16:00 - 19:00
Lāčplēša dienai – 98, Barkava, Barkavas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca, Barkavas kapi, no 16.00 – 18.00

*Smiltenē
Lāčplēša diena Smiltenē, 18:00 - 20:00
Palsmanes kultūras namā Valsts svētku koncerts “Roku, rokā – visi kopā!”, 19:00 - 21:00 Palsmanes kultūras nams
Variņu tautas namā Valsts svētku koncerts “Es gribu dzīvot Latvijā”, 19:00 - 23:00 Variņu tautas nams
Birzuļu tautas namā koncerts “Latvijai 99” ar radošo apvienību “Krelles” no Naukšēniem, 20:00 - 23:00 Birzuļu tautas nams

*Valkā
Kausa "Lāčplēša šahs" izcīņas finālsacensības, Valkas novada BJSS, no 11.00
 Lāčplēša dienai veltīts Svētbrīdis, 19.00 Valkas-Lugažu ev.lut.baznīcā
Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens, No Valkas-Lugažu ev.lut.baznīcas 19.30
Valkas novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru astoņu piemiņas tēlu atklāšana, Valka, Meža kapi, 20.30
Lāpu gājiens uz Aumeistaru kapiem, Pulcēšanās pie autobusa pieturas "Lielaiskrogs", 18.00

*Jēkabpils
Pilsētā 11.novembrī no pulksten 11:00 līdz 15:30 pie Jēkabpils Tautas nama varēs aplūkot NATO valstu bruņutehniku un militāro ekipējumu. 
Pulksten 13:00 Tautas nama Baltajā zālē būs lekcija “Profesija – karavīrs”
 pulksten 17:00 Kļavu ielā pie Kena parkā sāksies pulcēšanās tradicionālajam lāpu gājienam, kas sāksies pulksten 17:30 un vedīs uz pieminekli “Kritušiem par Tēviju”. Pie pieminekļa pēc gājiena notiks piemiņas brīdis.
Jēkabpils novadā: 
    10.novembrī pl.14:00 Tadenavas klubā notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Godinot Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus”. 
    10.novembrī pl.17:00 būs lāpu gājiens no Rubenes pagasta pārvaldes līdz kultūras namam. Pulksten 17:30 pie Rubenes kultūras nama būs svinīgs brīdis un Daugavpils ugunsteātra gaismas programma, savukārt pulksten 18:00 kultūras namā notiks Jēkabpils novada Atzinības rakstu pasniegšana un novada jauktā kora “Putni” koncerts. 
    11.novembrī pl.16:00 Kalna pagasta “Dūjās” koncertēs brāļi Aigars un Atis Noviki, pēc koncerta pl.17:00 būs lāpu gājiens no “Dūjām” uz Aleksandra Grīna piemiņas vietu, savukārt 17:20 pie Doktorāta tiks iedegtas svecītes. 
    11.novembrī pl.19:00 Leimaņos būs Lāčplēša dienai un Valsts svētkiem veltīts sarīkojums. 
Krustpils novadā: 
    9.novembrī pl.12:00 Mežāres kultūras namā Jēkabpils Vēstures muzejs piedāvā interaktīvu programmu, veltītu Lāčplēša dienai. 
    11.novembrī pulksten 18:00 lāpu gājiens sāksies pie Vīpes kluba, savukārt no Variešu centra uz Midzeņkalnu lāpu gājienā iedzīvotāji aicināti doties 10.novembrī pulksten 17:00. 
    12.novembrī pulksten 12:00 pie Vecās Sūnu pamatskolas norisināsies Lāčplēša dienai veltīts skrējiens.

*Ventspils
Plkst. 15:00 Pārventas bibliotēkā skanēs latviešu laikmetīgās kora mūzikas skaņdarbi un Jēkaba Jančevska oratorija “No letu zemes”, ko izpildīs Kamerkoris “Ventspils”, Ventspils Kamerorķestris, multiinstrumentālists Aleksandrs Maijers, teicēja - Zane Jančevska. Diriģents Aigars Meri. Pasākumu organizē Biedrība "Kamerkoris Ventspils". Ieeja koncertā bez maksas.
Plkst. 18:00 Rātslaukumā notiks svinīga jauno zemessargu uzņemšana Zemessardzes 46. kājnieku bataljonā. Ceremonijas laikā Ventspils pilsētas un Ventspils novada jaunieši – zemessargu kandidāti – tiks uzņemti Zemessardzē un ieskaitīti Zemessardzes 46. kājnieku bataljona rindās.
Plkst. 18:30 Lāpu gājiens no Rātslaukuma līdz Meža kapiem.
Maršruts: Rātslaukums – Annas iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Lielais prospekts – Saules iela – Aizsaules iela – Meža kapi. Piedalās zemessargu, robežsargu, jaunsargu vienības, kā arī visi klātesošie. Lāpas gājienam nodrošinās tirdzniecības centrs “Tobago”
Plkst. 19:00 Piemiņas brīdis Ventspils Meža kapos pie Baltā krusta, piedalās metālpūšamo instrumentu ansamblis „Ventspils Brass”
Plkst. 20:00 Latviešu tautas ornamenta ugunszīmes „Ceļš” veidošana karavīru piemiņai Reņķa dārzā kopā ar folkloras kopu „Laipa”, ikviens ir aicināts piedalīties ar savu līdzpaņemto svecīti.

*Lielvārde
Lāčplēša ausis 2017, 10.00 Jumpravas vidusskola, Jumprava. 11.novembrī, Jumpravas vidusskolas sporta zālē, Jumpravā pulcēsies Lielvārdes un apkārtējo novadu spēcīgākās sievietes un vīrieši, lai pārbaudītu savus spēkus sporta sacensībās "Lāčplēša ausis 2017".
Svecīšu iedegšana, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, 16.00 Jumpravas centrā
Svecīšu iedegšana, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, 16.30 Pie Lēdmanes pamatskolas Plkst. 17.00 brauciens uz Lāčplēša dienai veltīto lāpu gājienu un svinīgo pasākumu Lielvārdē.
Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis, plkst. 17.30 Lielvārdes centra laukumā Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis.
Koncerts AR LIESMIŅU SIRDĪ, 19.00 Kultūras nams “Lielvārde“

*Kandava
Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens Zantē, Zantes Kultūras nams, 18.00
Lāčplēša dienai veltīta balle, Kandavas Kultūras nams 21.00
15.00 Kandavas novada muzejā saruna ar vēsturnieku Andri Tomašūnu, fragmenti no 1930.gada kinofilmas “Lāčplēsis”.
17.00 pulcēšanās pie muzeja lāpu gājienam

*Bauska
Lāčplēša dienas pasākumi Bauskā
Lāčplēša dienā Bauskā:
11.11.plkst. 17.00 piemiņas brīdis pie pieminekļa "Par Latvijas brīvību kritušiem";
plkst. 18.30 Bauskas Kultūras centrā Latvijas simtgadei veltītā filma "Ievainotais jātnieks". Ieeja bez maksas.

*Sigulda
Siguldas pilsētā
Lāpu gājiens Lāčplēša dienā tradicionāli norisināsies arī Siguldas pilsētā. Šogad tas sāksies plkst.18.00 un virzīsies no Svētku laukuma līdz dzelzceļa stacijas laukumam, kur, noslēdzoties gājienam, notiks svinīgs pasākums un piemiņas svecīšu aizdegšana.
Allažu pagasts
No plkst.15.00 Allažos būs iespēja vērot Zemessardzes 19.bataljona tehnikas un ekipējuma demonstrējumus un pēc tam doties lāpu gājienā. Pie pagasta pārvaldes ēkas notiks svinīgs pasākums, kuru noslēgs svētku salūts. Pēc tam ikviens tiek aicināts uz balli kopā ar grupu „Baltie lāči”

*Aizpute
Plkst. 18.00 – Lāpu gājiens uz Misiņkalna kapsētu (pulcēšanās laukumā pie Aizputes KN).
Aizputes KN – Upes iela – Misiņkalns – Liepājas iela – Aizputes KN. Piemiņas brīdis un ziedu nolikšana Lāčplēša Kara ordeņu kavalieru atdusas vietās.
Plkst. 19.00 kultūras namā notiks pasākums "Dziesmu dance". Uzstāsis Zane Jančevska, Lauma Bērza, Ēriks Zeps, Ansis Jansons.

*Dundaga
Dundagā
Plkst. 15.00 Režisores un producentes Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma «Ievainotais jātnieks».
Plkst. 17.00 lāpu gājiens no Dundagas vidusskolas.
Plkst. 17.20 piemiņas brīdis laukumā pie pils.

*Vīdalē
Plkst. 16.00 projekta «Vīdalnieki Latvijas simtgadei» noslēguma pasākums — Latvijas karoga pacelšana.
Svecīšu iedegšana. Ugunskura un karsta tēja.

*Kolkā
Plkst. 18.00 Lāpu gājiens. Pulcēšanās pie «Delfīniem».
Plkst. 18.20 Piemiņas brīdis pie Kolkas tautas nama.
Plkst. 19.00 Režisores un producentes Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma «Ievainotais jātnieks».

*Liepāja
Lāčplēša dienas koncerts un lāpu gājiens, 17.00 Jāņa Čakstes laukums
Izrāde "Lāčradzis", 10.11. Liepājas Leļļu teātris

*Cēsis
III Latvijas Orķestru asociācijas festivāla noslēguma koncerts “Svētki ar orķestri”, 14.00 Vidzemes koncertzālē "Cēsis"
Plkst.18.00 pie Skolnieku rotas pieminekļa sāksies svinīgais brīdis ar Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāna Rozenberga uzrunu un pūtēju orķestra "Cēsis" priekšnesumu. Pēc tā sāksies lāpu gājiens, kas vedīs uz Lejas kapiem, kur plkst.18.30 notiks piemiņas brīdis.
Pēc tam plkst.19.00 ikviens aicināts ar svecītēm izveidot mirdzošu Latvijas kontūru uz kāpnēm Cēsu Pils parkā. Viduslaiku pils mūrus izgaismos multimediāla projekcija “Latvija esam mēs paši”.

*Tukums
16:30 Stāšanās lāpu gājienam Lielajā ielā pie Tukuma 1.pamatskolas.
16:45 Svinīgs brīdis topošā Z.A.Meierovica pieminekļa atklāšanas vietā - vecpilsētas skvērā pie Lielās – Jaunās ielas krustojuma.
17:00 Militārā parāde un lāpu gājiens uz Meža kapiem (Gājiens: Lielā – Pasta – Meža – Melnezera iela).
Ap 17:30 Piemiņas brīdis pie pieminekļa I Pasaules karā kritušajiem.
10. novembrī no plkst. 10.00 līdz 21.00 Rimi veikalos lielākajās Latvijas pilsētās jau ceturto reizi norisināsies labdarības akcija, aicinot piepildīt pārtikas paku.
Veikala apmeklētāji tiks aicināti līdzās saviem ikdienas pirkumiem iegādāties arī papildu produktus, lai palīdzētu kādai trūkumā nonākušai ģimenei ar bērniem, pensionāram vai invalīdam ar ienākumiem zem iztikas minimuma. 

Pārtikas pakā ieteicams likt produktus ar ilgu derīguma termiņu, piemēram, miežu putraimus, mannu, auzu pārslas, makaronus, miltus, eļļu, gaļas vai zivju konservus, cukuru, rīsus, margarīnu, vistas buljonu vai zirņus. Tāpat mazākie pārtikas paku saņēmēji priecāsies par kādu gardumu ar ilgu uzglabāšanas termiņu. 

Pārtikas banka Paēdušai Latvijai palīdz Latvijas ģimenēm ar bērniem, senioriem un invalīdiem, kuri dažādu apstākļu dēļ ir nonākuši trūkumā, taču nekādus sociālos pabalstus nesaņem.
Ikdienā pārtikas pakas tiek komplektētas no uzņēmumu ziedojumiem un ziedojumu kastītēs savāktajiem līdzekļiem.
Savukārt divreiz gadā ikviens Latvijas iedzīvotājs var tieši iesaistīties un līdzās saviem ikdienas pirkumiem ar pārtikas paku palīdzēt līdzcilvēkiem. Izvēloties ilgstoši lietojamus produktus, ikvienam ir iespēja sniegt atbalstu tiem līdzcilvēkiem, kuriem ikdienā trūkst pārtikas, saka pārtikas bankas Paēdušai Latvijai vadītāja Agita Kraukle.
Redzot ceļu satiksmes negadījumu, ir svarīgi iespējami ātrāk zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, lai cilvēkiem tiktu sniegta palīdzība, nevis, piemēram, tikai fotografēt un filmēt notiekošo,  norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta komandieris  Artūrs Putrālis.

Glābēji dodas palīgā ne tikai ugunsgrēku gadījumos, bet arī tad, ja notikušas nopietnas autoavārijas. 

Pēdējos gados glābēji un arī pats komandieris novērojis, ka cilvēki cenšas nofilmēt vai nofotografēt negadījumus, kā arī dalīties sociālajos tīklos. Taču pirmās minūtes pēc negadījuma ir ļoti svarīgas, lai sniegtu palīdzību un sazinātos ar glābējiem.

Ja cilvēks kļūst par negadījuma liecinieku, pirmkārt, jāaptur auto drošā vietā. Ja liecinieki ir vairāki, tad vienam jādodas pie cietušajiem noskaidrot, kāda palīdzība nepieciešama, savukārt citi var zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.
Pirms pāris gadiem tika secināts, ka slimnīcās pacientiem nozīmē pārāk daudz antibiotikas. Tas draud ar smagām sekām veselībai - baktērijas kļūst nejutīgas jeb rezistentas pret antibiotikām un pacientus izārstēt kļūst arvien grūtāk. 
Tāpat novērots, ka sabiedrība kopumā ir tendēta lietot antibiotikas arī gadījumos, kad tas nav nepieciešams.

Par šiem jautājumiem šodien diskutēja veselības nozares speciālisti.

Pēc antibiotiku patēriņa Latvija ir pirmajā vietā Eiropas valstu vidū. 

Tāpat eksperti  norāda uz problēmu: nereti pacientam nozīmē plaša, nevis šaura spektra antibiotikas, kas nonāvē lielu baktēriju skaitu.
Jo vairāk tās lieto, jo vairāk iznīcina normālu zarnu mikrofloru un ir lielākas iespējas, ka parādīsies pret antibiotikām neuzņēmīgas - rezistentas baktērijas. Tās apkarot ir arvien grūtāk. 

Arī ārvalstīs izpētīts - apmēram 40 procenti cilvēku Eiropā domā, ka antibiotikas ārstē gripu un saaukstēšanos. Patiesībā antibiotikas palīdz tikai baktēriju izraisītu infekciju gadījumā, piemēram, ja ir pneimonija vai urīnceļu infekcijas.

Vai antibiotikas vajadzīgas, to var izvērtēt tikai ārsts, kurš arī var nozīmēt antibiotiku kursu.
Tomēr diezgan bieži pacienti paši uzstāj, lai katram gadījumam ārsts tomēr izraksta antibiotikas, daļa ārstu tam arī pakļaujas.

Ceturtā daļa cilvēku  antibiotikas lieto patvaļīgi – saslimšanas gadījumā izlietojot antibiotikas, kas palikušas pāri no iepriekšējā antibiotiku lietošanas kursa, vai bez ārsta receptes citādi iegūstot antibiotikas, kas lietotas iepriekšēju saslimšanu laikā.
9.novembrī sākas lielākais Latvijas filmu nozares notikums – „Lielais Kristaps”, un tā atklāšanas ceremonijā balva par mūža ieguldījumu pasniegta leģendārajam Latvijas animācijas filmu duetam - Rozei Stiebrai un Ansim Bērziņam.
 
Festivāls notiks sešas dienas, un tā laikā kinoteātros „Splendid Palace” un „Kino Bize” būs iespēja vienkopus redzēt labāko jauno Latvijas kino.
Filmu programmu papildinās diskusijas un tikšanās ar filmu autoriem.

Nacionālā kino balva „Lielais Kristaps” iedibināta 1977. gadā, un šogad aprit 40 gadi, kopš to pasniedz.

„Lielā Kristapa” balvu pasniegšanas ceremonija notiks pirmdien, 13.oktobrī, kad uzzināsim laureātus 23 festivāla kategorijās.

PIRMIZRĀDES LIELAJĀ KRISTAPĀ
Ceturtdien, 9. novembrī
Plkst. 20.30 Zivis, Latvija, 8 min, 2017, spēlfilma, rež. Pjotrs Bombins.

Piektdien, 10. novembrī
Plkst. 18.30 Ar putām uz lūpām, Latvija, Lietuva, Polija, 79 min, 2017, spēlfilma, rež. Jānis Nords.
Plkst. 19.00 Café Spleen jeb Augusts 1914, Latvija, 59 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Viktors Jansons.

Sestdien, 11. novembrī
Plkst. 11.30 Kurmis un bullis, Latvija, 8 min, 2017, animācija, rež. Ēvalds Lācis.
Plkst. 13.30 Sarauj, Just! Latvija, 11 min, 2017, spēlfilma, rež. Pāvels Gumennikovs.
Plkst. 15.30 Viss, atā!, Latvija, 15 min, 2017, spēlfilma, rež. Vlads Kovaļovs.
Plkst. 16.00 Meklējot Tisē, Latvija, 52 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Dzintra Geka-Vaska.
Plkst. 18.00 Lidija, Latvija, 37 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Andrejs Verhoustinskis.

Svētdien, 12. novembrī
Plkst. 16.00 Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu cikls "Latvijas kods. Latvija šodien" 1. seanss
Mūsējie, Latvija, 26 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Matīss Spaile.
Izkrāsotā ģimene, Latvija, 26 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Tomass Beķeris.
Plkst. 18.00 Latvijas Televīzijas dokumentālo īsfilmu cikls "Latvijas kods. Latvija šodien" 2. seanss
Ģimene, Latvija, 26 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Varis Piņķis.
Meklētāji, Latvija, 26 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Didzis Eglītis.
Rezidenti, Latvija, 26 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Ivars Zviedris un Inese Kļava.

Otrdien, 14. novembrī
Plkst. 17.00 Annija, Latvija, 25 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Dace Pūce.
Plkst. 18.30 Ziemeļu Gaisma. Komponista dienasgrāmata, Latvija, 58 min, 2017, dokumentālā filma, rež. Renārs Vimba.
Visas pirmizrādes notiks kinoteātrī „Splendid Palace”.

LIELĀ KRISTAPA DISKUSIJAS
9. novembrī plkst. 20.30 Diskusija: Vīrieša tēls mūsdienu Latvijas spēlfilmās, 15 min.
10. novembrī plkst. 20.30 Diskusija: Radošas personības atainojums dokumentālā filmā, 15 min.
11. novembrī plkst. 20.00 Diskusija: Sievietes tēls Latvijas kino, 15 min.
12. novembrī plkst. 11.30 Režisora ievadvārdi, 15 min.
12. novembrī plkst. 13.30 Diskusija: Cik dokumentāls ir dokumentālais kino, 15 min.
14. novembrī plkst. 14.00 Diskusija: Latvijas kino šodien. /Piedalās starptautiskā žūrija, 90 min.
 
Mudinot Polijas iedzīvotājus gādāt par dzimstības rādītāju uzlabošanos, valdība sagatavojusi komiskā noskaņā ieturētu reklāmas video, kurā pilsoņus skubina ņemt piemēru no trušiem.

Valstī, kurā ir vieni no zemākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā, Veselības ministrija publicējusi nelielu video, kurā cildināti truši, kas pasaulē laiž daudz pēcnācēju.

Video redzami truši, kas mielojas ar kāpostiem un burkāniem, kamēr aizkadra balss skaidro trušu lielo ģimeņu noslēpumu - tie ir vingrojumi, veselīga diēta un maz stresa.

Klipā redzams arī cilvēku pāris romantiskā piknikā, šādi dodot mājienu, ka arī mazliet romantikas nenāk par sliktu.

Reklāmas video ir kārtējais solis konservatīvās valdības pūliņos panākt iedzīvotāju skaita sarukšanas apturēšanu.
Teju miljards cilvēku jeb septītā daļa pasaules iedzīvotāju slimo ar migrēnu. Lai arī migrēna ir īslaicīgi un pārejoši veselības traucējumi un lēkmes starplaikos cilvēks ir pilnīgi vesels, ir izpētīts, ka migrēna ierindojas trešajā vietā kā iemesls slimības izraisītai darba nespējai. Ir aprēķināts, ka darba devējiem Eiropā galvassāpes izmaksā 113 miljardus eiro gadā. 

Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība, kuras lēkmes var ilgt no 4 līdz 72 stundām, kad stipras galvassāpes pavada miegainība, pastiprināta jutība pret gaismu, trokšņiem un smaržu, slikta dūša, reizēm pat vemšana. Migrēnas simptomi var būt ļoti nepatīkami un ievērojami ierobežot darbaspēju un ikdienas aktivitātes. Katram tā var izpausties atšķirīgi. Lielākā riska grupa ir tieši cilvēki aktīvajā vecumā - no 20 līdz 50 gadiem.

Ikviens iedzīvotājs, kuram ir aizdomas, ka traucējošo galvassāpju iemesls varētu būt migrēna, ir aicināts pieteikties speciālistu bezmaksas konsultācijām. Tās tiek organizētas Latvijas Galvassāpju biedrības sociālās kampaņas «Migrēna Help» ietvaros, kas šogad norisināsies Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Jūrmalā. Konsultācijām jāpiesakās līdz 30. novembrim.
Kauņas galveno Ziemassvētku egli, kas 2.decembrī tiks iedegta pilsētas Rātslaukumā, šogad izgaismos videi draudzīga elektroenerģija, ko paredzēts ražot no kafijas biezumiem.

Šim  nolūkam savāktie kafijas biezumi tiks vesti uz zaļās enerģijas kompānijas biogāzes rūpnīcu, kuras saražotā elektroenerģija tiks piegādāta Kauņas Rātsnamam un izmantota 12 metrus augstās egles izgaismošanai un svētku noskaņas radīšanai.

Vākt kafijas biezumus, aicinātas Kauņas sabiedriskās ēdināšanas iestādes, biroji un citas vietas, kur vien tiek vārīta kafija.

Rātslaukumā tiks izveidota arī īpaša stikla instalācija, kas līdz ar krēslas iestāšanos izgaismosies dažādās krāsās, atgādinot lielu māju ar siltu gaismu logos, kas cilvēkiem palīdzēs sajust Ziemassvētku noskaņu. Vakaros tur tiks rādītas 3D projekcijas.
Igaunijas parlamenta ekonomikas komiteja atbalstījusi priekšlikumu atļaut valsts mazajās salās pārvadāt cilvēkus smago automašīnu kravas kastēs.

Patlaban spēkā esošie likumi neatļauj pārvadāt tūristus smago mašīnu kravas kastēs, taču tas tiek darīts jau gadiem ilgi. 

Komitejas lēmums paredz, ka cilvēku pārvadāšana būtu atļauta smagajās mašīnās, kas speciāli piemērotas šim mērķim. Izņēmums būs spēkā tikai mazajās salās un mašīnas nedrīkstēs pārsniegt ātrumu 40 kilometri stundā.
Vakar notikušajās Ņujorkas mēra vēlēšanās vismaz viens vēlētājs savu balsi nodevis par Ņujorkas basketbola komandas "Knicks" spēlētāju latvieti Kristapu Porziņģi.

Kaut arī līdzšinējam mēram Bilam de Blāzio jau bija vairāki konkurenti , kāds Ņujorkas iedzīvotājs nolēmis rīkoties neordināri un biļetena ailē, kurā katrs vēlētājs var ierakstīt pats savu kandidātu, ierakstījis latviešu basketbolista vārdu.

Ar šo balsi gan nebija gana,   De Blāzio tika ievēlēts atkārtoti un kļuva par pirmo Demokrātu partijas politiķi 32 gadu laikā, kas atkārtoti ievēlēts par ASV lielākās pilsētas mēru.
Šogad Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā Juglas ielā 14 uz laiku tiek pārcelta uz citām telpām Strazdumuižas ielā 80.
Lielie darbi padarīti, atlikusi pēdējā Braila raksta un palielinātās drukas grāmatu krājuma daļa, ko nepieciešams pārvietot.

Latvijas Neredzīgo bibliotēkā ir vienīgais nacionālais Braila raksta grāmatu krājums, tāpēc bibliotēkas pārstāvji aicina patriotu nedēļas otrdienā, 14. novembrī, plkst. 11.00 piedalīties "Grāmatu draugu ķēdē”, lai bibliotēka varētu noslēgt krājuma pārcelšanu un pēc iespējas ātrākā laikā atsākt mērķauditorijas apkalpošanu.
Braila raksta grāmatu draugu ķēdē nepieciešami ne mazāk kā 300 brīvprātīgie.
 
Bibliotēka dibināta 1962. gadā un kopš tā laika ir izveidojies plašs pielāgotās literatūras klāsts ar vairāk nekā 150 000 vienībām. Lielākā daļa no tām, sakarā ar telpu maiņu un pamatojoties uz sadarbības līgumu ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), ir jau pārceltas uz LNB krātuvi Silakrogā.
Atlikusī daļa uzglabāsies jaunajās telpās Strazdumuižas ielā 80. Starp tām ir arī (retās) Braila raksta grāmatas, kas izdotas 19. gs. 
Šī krājuma daļa nekur citur Latvijā nav uzkrāta, tāpēc jo īpaši svarīgi ir tās saglabāšana nākošajām paaudzēm.

Grāmatu krājuma pārcelšanai uz jaunajām telpām bibliotēka 14. novembrī plkst. 11.00 organizēs Braila raksta grāmatu ķēdi, kas palīdzēs no rokas rokā nodot gan seno, gan mūsdienu Braila raksta grāmatu krājumu.
Ķēdes garums ir vairāk nekā 300 metru, tāpēc ērtākai grāmatu padošanai bibliotēkai nepieciešams piesaistīt vismaz 300 palīgus.

Pirmā grāmata, ar ko sāksies ķēde būs pirmā ar roku Braila rakstā pārrakstītā grāmata — Augusts Deglavs “Pastarā diena. Stāsts iz tautas dzīves”, kas latviešu valodā izdota 1899. gadā. Tas tiks darīts, godinot latviešu valodas Braila raksta alfabētu, kam šogad aprit 95 gadi.

Sīkāka informācija par Grāmatu ķēdi varat saņemt sazinoties ar “ķēdes” koordinatori Guntu Biti tel. 67522131, mob.t. 29137112, e-pasts gunta.bite@neredzigobiblioteka.lv.
 “Latvijas pasts” sadarbībā ar Latvijas Tenisa savienību izdevis latvijas tenisistei Aļonai Ostapenko veltītu pastmarku. 
Jaunā pastmarka izdota kā īpašs bloks, un tas ilustrēts ar Ostapenko triumfa brīdi, turot rokās 2017.gada French Open čempionāta vienspēļu turnīra uzvaras kausu, kā arī tenisistes 2017.gada lielāko panākumu aprakstu. Līdz ar pastmarku bloka izdota arī speciāla aploksne.

ē gūtiem panākumiem saistītu oficiālu pastmarku izdošana pasaulē nav ierasta prakse, un arī Latvijā šāda pastmarka izdota pirmoreiz. Ostapenko, komentējot viņai veltītās pastmarkas izdošanu Latvijā, uzsver, ka ir ļoti priecīga par šo faktu: “Es apzinos, ka tas ir liels un unikāls pagodinājums – pašai sava pastmarka.”


Parlamentā šodien svinīgi atzīmē 95. gadadienu kopš pirmās Saeimas sanākšanas.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece parlamenta ēkā atklāja izstādi “Pirmajai Saeimai – 95”.

Izstādē var uzzināt par pirmās Saeimas ievēlēšanu, tās sastāvu, darba īpatnībām. Īpašu interesi izraisa izstādē apskatāmie parlamentam adresētie iedzīvotāju lūgumi, Saeimas rēķini, tālaika deputātu algu saraksti un citi materiāli.

Par godu 95.gadskārtai kopš Saeimas sanākšanas Mūrniece uz parlamentu bija aicinājusi visus atjaunotās Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājus, kā arī Satversmes tiesas tiesnešus un valsts pamatlikuma komentētājus. Pasākumā piedalījās arī Prezidija locekļi un Saeimas deputāti.

Pirmās Saeimas pilnvaru termiņš bija trīs gadi.  Kopumā pirmais Saeimas sasaukums pieņēma 319 likumus.

Mūrniece arī pauda gandarījumu, ka valsts svētku mēnesī pastāvīga vieta Saeimas Balsošanas zālē rasta gleznai "Tautas veidots Latvijas karogs", kuru pagājušā gada 18.novembrī īpašā mākslas performancē pie Saeimas nama veidoja mūsu valsts iedzīvotāji. Gleznā Latvijas ļaudis ielikuši savas domas, cerības un enerģiju, tāpēc tā ir patiesi simboliska, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Festivālā "Staro Rīga" varēs apskatīt 35 gaismas objektus un instalācijas, kas būs veltīti ne vien Latvijas, bet arī Somijas valsts simtgadei.
"Staro Rīga" šogad notiks jau desmito reizi un festivāla pamatprogrammas nosaukums ir "Uz zvaigznēm".

Tā kā festivāls ir viens no Latvijas valsts simtgades pasākumiem, tad vairāki objekti akcentēs valstiskās vērtības un patriotisko noskaņu. Sākot no 18.novembra vakara Brīvības piemineklis izgaismosies īpašā gaismas uzvedumā, bet Saeimas un Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izveidotais projekts, ikvienam dos iespēju iejusties Brīvības pieminekļa tēlā un uz mirkli savās rokās turēt Latvijas brīvību simbolizējošās zvaigznes.

Jēkaba laukumā tiks izvietota "Laika ādere", kas būs kā gaismas sveiciens Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē ļaujot iziet caur  4.dimensiju, Vērmanes dārzā atradīsies vides mākslas instalācija "Simbioze", kas radīs pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbību.
Savukārt vides gaismas objekts "Ugunskurs" Brīvības bulvāra alejā plānots kā apliecinājums, kas vieno un liek atcerēties, pieminēt un īpaši iezīmēt Latvijas simtgadi.
Tāpat, uz Rīgas Doma būs vērojama interaktīva multimediāla projekcija "Per aspera ad astra", kas ir veltījums Reformācijas 500 gadu jubilejai, bet uz renovētās VEF kultūras pils fasādes būs projekcijas, kas atgādinās par rūpnīcas VEF gadsimtu.

Vairākas video projekcijas būs aplūkojamas arī Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" un uz "Joker" kluba fasādes.
"Vēsturisko ēku "Trīs Brāļi" pagalmā ikviens varēs piedalīties "Lāzeru simfonijas" atskaņojumā, Teātra mājas "Zirgu pasts" pagalmā gūt 3D pieredzi sapņu pasaulē, savukārt video projekcijas Mākslas muzeja "Rīgas birža" iekšpagalmā aicinās telpā, kas nav atrodama fiziskās pasaules laukā.

Festivāla starptautiskajā programmā ir iekļauti divi objekti no festivāla LUX Helsinki, veltot tos Somijai, kas atzīmē savu simtgadi jau šī gada decembra sākumā.
Uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas fasādes būs redzama video projekcija ar ūdenskritumu kaskādi, kas stāsta par senu, sāmu tradīcijās balstītu uzskatu, saskaņā ar kuru daba un cilvēks ir vienlīdzīgi.
Savukārt Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā varēs redzēt materializētus tēlus no iepriekšējiem laikiem.
Starptautisko gaismas objektu programmā būs apskatāmi vēl vairāki interesanti gaismas stāsti - instalācija "Pikseļu mākonis" Esplanādē, "Bvindi gaismas maskas" Kronvalda parkā un citi.

Festivāls norisināsies no 17. līdz 20.novembrim - katru dienu no plkst.17 līdz 23.
Atzīmējot uzvaru pār Bermonta karaspēku, šodien Kara muzejā Aizsardzības ministrija sāks akciju "Uzdāvini lentīti", kurā ikviens aicināts salocīt sarkanbaltsarkano lentīti sev un tuviniekiem.
Akcija norisināsies līdz sestdienai, 11.novembrim.

Akcijas dalībnieki aicināti iemūžināt lentīšu locīšanu un dāvināšanu fotogrāfijās vai video, lai dalītos ar tiem sociālajos tīklos ar mirkļbirku #uzdavinilentiti un kopīgi vairotu svētku noskaņu.

11.novembrī sarkanbaltsarkanās lentītes tiks dalītas militārās parādes laikā pie Brīvības pieminekļa un vakarā pie Latvijas Kara muzeja.

Arī šogad ministrija sarūpējusi vairāk nekā 71 000 lentīšu, kuras tiks locītas gan Rīgā, gan reģionos.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka lentītes novembrī nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot stilizētu burtu V, kas simbolizē uzvaru, jo novembrī tiek atzīmēta izšķirošā uzvara pār Bermonta karaspēku.

Tikmēr aptauja liecina, ka  85% respondentu pie apģērba nēsā piespraustu sarkanbaltsarkano lentīti, savukārt 8% – arī ikdienā. Kopumā vērtējot, patriotiskākie aptaujas dalībnieki ir no Vidzemes, bet ikdienā visvairāk to izrāda stiprā dzimuma pārstāvji. 

Lentīšu nēsāšanas tradīciju aizsākusi Latvijas Neatkarīgā televīzija 2007.gadā, pieminot 1919.gada 11.novembri, kad tika izcīnīta izšķiroša uzvara pār Bermonta karaspēku.
Savukārt pēc vienošanās ar LNT vadību šo zīmi kā Lāčplēša dienas simbolu 2008.gadā sāka izmantot Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki.
Valsts policija šodien rīkos izglītojošu akciju, pievēršot šoferu uzmanību braukšanas joslu pareizai izvēlei.

Policija norāda, ka sabiedrībā neesot vienotas izpratnes par to, kā pareizi jābrauc pa brauktuvi, kas sadalīta divās vai trīs braukšanas joslās vienā virzienā, tādēļ policija visas dienas garumā organizēs izglītojošu akciju, kuras laikā vērsīs autovadītāju uzmanību šai problēmai.

Noteikumi nosaka, ka ārpus apdzīvotām vietām jābrauc iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Ja braukšanai vienā virzienā ir divas vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas, kā arī lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā.

Apdzīvotās  vietās, ja vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt arī tad lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

Kā uzsver policija diemžēl bieži vien autovadītāji ignorē minētās prasības, tādējādi traucējot vienmērīgu plūsmu un radot konflikta situācijas uz ceļa. Likumsargi cer, ka problēmas aktualizēšana un sabiedrības izglītošana vairāk veicinās šīs ceļu satiksmes noteikumu prasības ievērošanu.
Kas tik kosmosā nenotiek un ko tik tur nevar redzēt. Un arī sadzirdēt.
NASA apkopojusi kosmosa skaņas, kuras  ļauj paklausīties, kā, piemēram, skan vētra uz Jupitera.

Šīs un citas skaņas klausies te
Pilsētā dzīvojošo suņu iespējas kārtīgi izskrieties ir ierobežotas, un, lai arī suņus uzturētu labā formā, Latvijā parādījies jaunievedums – suņu fitnesa centrs – par to raksta sabiedriskais medijs.  

Suņu fitnesa centrā ir  skrejceliņi, šķēršļu josla, līdzsvara trenažieris, spoguļsiena.
Viss kā cilvēku sporta zālē, tikai mazāks, jo paredzēts suņiem.
Latvijas Suņu fitnesa centra izveidotājas atzīst, ka joprojām reizēm iznāk sastapties ar visai skeptisku attieksmi.

Tomēr suņiem fitness varot palīdzēt ātrāk atgūt veselību kāju un mugurkaulu savainojumu gadījumos. Šobrīd gan lielāko daļu klientu veido izstāžu suņi. 

Vēl fitnesa centrā iegriežas suņi, kuri cīnās ar lieko svaru.
Un arī ļoti aizņemtu cilvēku suņi. Tiek apgalvots, ka treniņš fitnesa zālē ļauj taupīt laiku, jo esot efektīvāks nekā trīs stundu gara pastaiga.
Bez tam suns trenējoties ne tikai fiziski, bet arī intelektuāli.
Tiesa, pilnībā aizstāt pastaigas ar fitnesu nevajadzētu, norāda speciālisti.  Arī slodzi sunim, uzsākot sportista gaitas, vajag kāpināt pakāpeniski.
Lai veicinātu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, Labklājības ministrijas (LM) iniciētajā projektā "Maziem mirkļiem ir liela nozīme" izstrādāts informatīvais materiāls, kurā apkopotas 1000 idejas, kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar bērniem.

Informatīvajā materiālā idejas ir strukturētas atbilstoši bērnu vecumam. Katrai vecuma grupai e-bukletā ir piedāvātas aktivitātes gan telpās, gan ārā, gan arī idejas, kā īsināt laiku interesanti un saturiski piepildīti, braucot sabiedriskajā transportā vai auto.
Tāpat informatīvajā materiālā ir iekļauti arī dažādi jautājumi, mudinot bērnus izzināt atbildes un diskutēt, rosinot radoši kopā pavadīt laiku.

Labklājības ministrs Jānis Reirs norāda, ka ikviens mirklis, kuru jēgpilni iespējams pavadīt kopā ar bērniem, ir ieguldījums bērnos un viņu nākotnē. 
LM informē, ka kampaņas laikā novembrī notiek arī informatīvi semināri Latvijas pašvaldībās.
Facebook Draugiem Twitter Instagram