Somijā konstatēts pirmais briežu hroniskās novājēšanas slimības gadījums. Slimība atklāta mirušam alnim Kainū provincē, netālu no Krievijas robežas.

Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem.
Slimība attīstās lēni - dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība - novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā.

Pārtikas un veterinārais dienests šogad plāno laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīt 1000 nomedītu savvaļas aļņu, staltbriežu un stirnu paraugus, kā arī 205 paraugus, kas ņemti no briežu dārzos mītošiem nobeigušiem vai nomedītiem staltbriežiem un dambriežiem.
Līdzīga monitoringa programma šogad tiks īstenota arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

PVD aicina medniekus ievērot biodrošības pasākumus, līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra - jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna.
Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, ASV, Kanādas).

Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD.
Krievijā 18.martā paredzētās prezidenta vēlēšanas notiks bez Eiropas Parlamenta novērotāju līdzdalības, paziņojuši EP demokrātijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētāji Deivids Makalisters un Linda Makavana.
"Eiropas Parlaments nenovēros šo vēlēšanu procesu un attiecīgi nekomentēs ne šo procesu, ne rezultātus, kuri tiks pasludināti pēc tam," teikts viņu paziņojumā.

Neviens EP deputāts nav saņēmis mandātu novērot vai komentēt vēlēšanu procesu EP vārdā. Tajā pat laikā, ja atsevišķi EP deputāti tomēr izlems novērot šīs vēlēšanas, tad viņi to darīs pēc savas iniciatīvas.

Vairākos Krievijas reģionos sākusies pirmstermiņa balsošana par prezidenta amata kandidātiem.
Taču lielāka iedzīvotāju daļa pie vēlēšanu urnām dosies 18.martā.

Krievijas mediju pārstāvji informē, ka pirmstermiņa balsošana tiek rīkota mazapdzīvotos un no centra attālākos valsts reģionos.  Atbalstu prezidenta kandidātam jau pašlaik var paust arī kuģu apkalpes locekļi un arktiskajos apgabalos izveidoto pētniecības staciju darbinieki.

Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsu vēlēšanās saņems līdzšinējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, iegūstot ceturto prezidentūras termiņu un palikšanu Kremlī līdz 2024.gadam. 
 Otrajā vietā ir komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins.
Līdz šim iedzīvotāji e-veselības sistēmā norādījuši informāciju par 8300 kontaktpersonām, ar kurām ārstniecības personas var sazināties neatliekamā gadījumā, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīcībā esošajie dati.
Kā skaidroja NVD pārstāve Agnese Jasenoviča, norādītais personu skaits ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā iepriekšējā gada vasarā, kad iedzīvotāji tika aicināti norādīt šo informāciju e-veselībā.

Pēc NVD datiem, visbiežāk jeb 30% gadījumu iedzīvotāji kā kontaktpersonu norādījuši savu dzīvesbiedru - sievu vai vīru. Bieži tikusi norādīta arī mātes kontaktinformācija, tajā skaitā saziņai neatliekamos gadījumos, kas saistīti ar nepilngadīgajiem bērniem - kopumā 23% gadījumu.
Nedaudz retāk jeb 15% gadījumu iedzīvotāji atzīmējuši savas atvases - meitu vai dēlu. Tāpat cilvēki kā savu kontaktpersonu mēdz norādīt civilsievu, civilvīru, māsu, brāli, citu radinieku, draugu, kaimiņu vai kolēģi.

NVD uzsver, ka kontaktpersonas informācijas pieejamība ir svarīga, ja iedzīvotājs ir nokļuvis slimnīcā ar zaudētām saziņas spējām, atmiņas zudumu, atrodoties traucētas apziņas vai bezsamaņas stāvoklī.
Nepieciešamības gadījumā ārstniecības personas var operatīvi sazināties ar pacienta tuviniekiem, lai informētu par pacienta atrašanās vietu, veselības stāvokli vai precizētu informāciju, kas ir svarīga savlaicīgas un pacientam piemērotākās ārstēšanas nodrošināšanai.

Iedzīvotāji, kuri kontaktpersonas informāciju e-veselībā vēl nav norādījuši, tiek mudināti to izdarīt.
Latvijā pārliecinošs vairums aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju jeb 72% nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā tie dzīvo, liecina apdrošinātāju dati.

Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati.
2017.gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde.

Vispārliecinātākie par sava mājokļa ugunsdrošību ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (76%), kā arī gados jaunāki cilvēki (74%).
Tostarp aptaujātie vecumā no 20 līdz 34 gadiem biežāk nekā citi aptaujātie norādījuši, ka nedara neko, lai pasargātu mājokli no ugunsnelaimēm.

Aptaujā noskaidrots, ka pastāv atšķirība starp teorētiskām zināšanām un reālu spēju rīkoties ugunsgrēka situācijā.
Vairums (56%) respondentu apgalvojuši, ka zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, taču par savām reālajām spējām rīkoties ārkārtas situācijā, ja ēkā, kurā dzīvo, ir izcēlies ugunsgrēks, pārliecināti bijuši 25% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji apmēram 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.
"Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Būtiski ir parūpēties par evakuācijas izeju, pagrabu un bēniņu kārtības uzturēšana, lai tajos netiktu aizkrauti ar degtspējīgiem priekšmetiem, kā arī jāveic elektroinstalācijas pārbaude," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

No šodienas  ir atklāts "Mājokļa drošības mēnesis 2018", kura mērķis šogad ir vērst iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošības riskiem daudzdzīvokļu ēkās un rīcībai ugunsnelaimes situācijā.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk-VTUA) atgādina, lai piedalītos ceļu satiksmē, t.sk., arī pirms pavasara darbu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsagatavo un jāuzrāda ikgadējai tehniskajai apskatei (turpmāk - tehniskā apskate).

Traktortehnikas īpašniekus (vadītājus) VTUA aicina, pirms tehniskās apskates, iepazīties ar tuvākās tehniskās uzraudzības reģiona nodaļas biroja klientu pieņemšanas laikiem un tehniskās apskates izbraukuma grafiku.
Tehniskā apskate, ārpus birojam piegulošās teritorijas, tiek veikta iespējami tuvu traktortehnikas atrašanās vietai (pēc iepriekš saplānota izbraukuma grafika) vai individuāli vienojoties ar inspektoru (izsaukums).

Ar tehniskās apskates izbraukuma grafiku var iepazīties VTUA tīmekļa vietnē http://www.vtua.gov.lv/lv/tehniskas_apskates vai novada pašvaldībā.
VTUA izziņotajā traktortehnikas tehniskās apskates izbraukuma grafika vietā var ierasties jebkura traktortehnikas vienība tehniskās apskates veikšanai.

Uz apskates brīdi traktortehnikai vai tās piekabei ir jābūt derīgai īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polisei, bet pirms tehniskās apskates veikšanas traktortehnikas vai tās piekabes īpašnieks (vadītājs) VTUA inspektoram uzrāda traktortehnikas vai tās piekabes derīgu reģistrācijas apliecību un attiecīgās kategorijas derīgu traktortehnikas vadītāja apliecību, kā arī veic apmaksu par tehnisko apskati un transportu.

VTUA lauksaimniekus arī aicina savlaicīgi pieteikties augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm, jo līdzīgi kā ar tehniskajām apskatēm, pārbaudes tiek veiktas visā Latvijas teritorijā.

VTUA arī atgādina, lai traktortehnikas piekabei tiktu veikta ikgadējā valsts tehniskā apskate tā jāuzrāda sakabē ar traktortehniku!

Tehniskā apskate tiek veikta ar mērķi nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju piedalīšanos ceļu satiksmē. 
Britu mūzikas žurnāls NME, kas vairākās paaudzēs veidojis lasītāju muzikālo gaumi, vairs neiznāks drukātā versijā, pavēstījuši tā izdevēji.
Izdevniecība "Time Inc. UK" norādīja, ka "koncentrēs investīcijas, lai turpinātu paplašināt NME digitālo auditoriju".

Žurnāla drukātais izdevums, kas iznāca reizi nedēļā, pie lasītājiem pēdējo reizi nokļūs piektdien.

Ar nosaukumu "New Musical Express" 1952.gadā dibinātais žurnāls kļuva par būtisku lasāmvielu mūzikas faniem un bija iecienīta platforma mūziķiem "Bītlu mānijas", progresīvā roka, pankroka, indīroka un citās muzikālajās ērās.

Ziņas par iecienītā žurnāla drukātās versijas pārtraukšanu izraisījusi fanu un mūziķu nostalģiju.
Šo sestdien, 10. martā, tirdzniecības centrā Domina Shopping norisināsies līdz šim vērienīgākais skolēnu mācību uzņēmumu tirgošanās pasākums “Cits Bazārs”, kas notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta “Inovāciju motivācijas programma” ietvaros un ko rīko organizācija Junior Achievement Latvija (JA Latvija).

Šoreiz tirgosies rekordliels uzņēmumu skaits, un nedēļas nogalē interesenti varēs apskatīt un iegādāties vairāk nekā 270 skolēnu uzņēmumu pašu radītos produktus.

Starp produktiem, kurus jaunie uzņēmēji pircējiem piedāvās šogad — multifunkcionāli pledi, kas atgrūž ūdeni, pasargā no vēja un absorbē siltumu, automatizētas augu laistīšanas sistēmas, kraukšķīgi dārzeņu un augļu čipsi bez konservantiem un e-vielām, video CV filmēšanas pakalpojumi darba meklētājiem, USB lādētāji ar saules bateriju, izglītojošas galda spēles un daudz kas cits.

“Cits Bazārs” ir izcila testa vide, kurā jaunieši var attīstīt savu potenciālu — radīt, plānot, rēķināt, sadarboties, pārdot un komunicēt ar īstu pircēju. Katrs no dalībniekiem ir smagi strādājis, lai parādītu un prezentētu savu produktu klientiem, tāpēc aicinu atbalstīt jauniešus, apmeklēt šo pasākumu un, iespējams, arī kaut ko iegādāties,” saka Junior Achievement Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Apmeklētāji jauniešu radītās preces varēs ieraudzīt un iegādāties astoņās preču kategorijās — “Pakalpojumi, izklaide”, “Apģērbi, aksesuāri”, “Skaistumkopšana, bižutērija”, “Pārtika, preces virtuvei”, “Elektropreces, gaismas objekti”, “Suvenīri, dāvanas, sezonas preces”, “Spēles, preces bērniem”, “Interjera preces”. 

Latvijas Miega apnojas speciālistu asociācija pievienojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajai kampaņai pret nogurumu pie auto stūres “Apstājies, pirms atslēdzies!” un atzinīgi vērtē uzsākto sabiedrības informēšanu.

Atsaucoties uz publiski izskanējušo aicinājumu izglītot sabiedrību par noguruma cēloņiem un riskiem, asociācija vērš uzmanību, ka nogurums var būt arī nopietnas slimības – obstruktīvās miega apnojas (OMA) – simptoms!
OMA ir elpošanas traucējumi miegā.
Miega apnojas smagām formām ir samērā uzkrītoša simptomātika un pazīmes, kas līdzcilvēkiem ļauj tās viegli pamanīt, lai sirgstošo brīdinātu.
Naktī visbiežāk tā ir stipra un skaļa krākšana, pauzes elpošanā, arī nemierīgs miegs, īpaši smagos gadījumos – nakts laikā pat bieža urinācija. Pie vizuālajām pazīmēm jāmin liekais svars, vīriešiem kakla apkārtmērs visbiežāk var būt virs 42 cm, savukārt sievietēm – virs 39 cm. Sejas skeleta īpatnības – mazs apakšžoklis, lielas rīkles mandeles.
Turklāt tas ir mīts, ka ar šo slimību var sastapties tikai gados vecāki cilvēki.

OMA bieži pavada arī raksturīgas saslimšanas, kas ir sekas regulārai smakšanai – paaugstināts asinsspiediens, citas sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts cukura līmenis asinīs vai 2. tipa diabēts. Diennakts gaišajā laikā šie pacienti cieš no miegainības, kas pastiprinās, pieaugot miega apnojas smaguma pakāpei.
Diemžēl starp OMA pacientiem ir ievērojami paaugstināta mirstība ar infarktiem un insultiem. Tomēr jāuzsver, ka OMA ir iespēja apārstēt – miegainība izzūd un mazinās pāragras nāves risks.

OMA visā pasaulē ir atzīta par slimību, kas saistīta ar līdz pat sešām reizēm lielāku ceļu satiksmes negadījumu iespējamību miegainības dēļ. Šo iemeslu dēļ slimībai ārsti un ceļu satiksmes drošības uzraudzītāji pievērš īpašu uzmanību.
Jāatzīmē, ka  1.janvārī spēkā stājās stingrāki medicīnisko izziņu izsniegšanas noteikumi. Turpmāk ārstu komisijai vai ģimenes ārstam veselības pārbaudes kartē ir jāatzīmē, vai konkrētajam cilvēkam ir OMA simptomi un ja ir, tad kādi. 
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina atsaukties vecākus, kuru atvases skolas gaitas sākušas sešu gadu vecumā.

Šādu aicinājumu IZM publicējusi sociālajā tīklā "Twitter". Uz to atsaukušies vairāki vecāki, kuru bērni pirmajā klasē devās sešu gadu vecumā. Tāpat atsauksmes raksta arī cilvēki, kuri pazīstot bērnus, kas šajā vecumā sākuši skolas gaitas.

"Twitter" lietotāju atsauksmes par sešgadnieku sūtīšanu skolā ir dažādas - vecāki, kuri norādījuši, ka viņu bērni sākuši iet skolā sešu gadu vecumā, nenovēro īpašas problēmas, taču tie, kuri stāsta par kādiem pazīstamajiem bērniem, norāda, ka ideja par sešgadnieku sūtīšanu pirmajā klasē neesot laba.

Kāds "Twitter" lietotājs savukārt pauda neizpratni, ka ministrija šādu aptauju veic tikai tagad, kad reformas pieteikums jau ir izteikts.

Vakar, izskatot IZM priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Ministru kabineta komiteja  lēma diskusijas par minēto jautājumu turpināt pēc divām nedēļām.

Vienlaikus Saeimā šodien iesniegti sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savāktie 10 000 parakstu par esošā skolas gaitu sākšanas vecuma saglabāšanu, tas ir no 7 gadu vecuma. 
Gaisa temperatūrai Latvijā pakāpeniski paaugstinoties virs nulles, reģionālie un vietēji autoceļi, kuru uzturēšanas klase pieļauj piebraukta sniega kārtu, dienas laikā kūstot, bet naktī piesalstot, var kļūt slideni, norādīja "Latvijas autoceļu uzturētāja" (LAU) pārstāvji.

LAU atzīmēja, ka pēc lielā sala laiks kļūst arvien siltāks un nedēļas nogalē daļā Latvijas tiek prognozēta metereoloģiskā pavasara iestāšanās.
Gaisa temperatūrai arvien biežāk paaugstinoties virs nulles, kā arī saules iedarbībā uz sniegotajiem un sasalušajiem autoceļiem, kuru uzturēšanas klase pieļauj piebraukta sniega kārtu, var veidoties atkala un tie kļūs slideni.
 
Šajos laika apstākļos pa grants ceļiem ir jābrauc piesardzīgi, sevišķi stāvos kāpumos un pagriezienos, jo saķere var būt zema.
Lai uzlabotu braukšanas drošību, LAU veic C un D uzturēšanas klasei paredzētos darbus - rievo vai kaisa ar smilts un sāls maisījumu bīstamos ceļu posmus - krustojumus, pagriezienus, kāpumus. Kaisīšana vai rievu izveide uzlabo mašīnas riepu saķeri ar segumu.
 
Pēc nepieciešamības tiek veikta arī avārijas bedru aizpildīšana, jo, sākoties ilgstošam atkusnim, uz asfalta ceļiem var veidoties bedres. Intensīvās satiksmes apstākļos dienas laikā neliela bedre var pārvērsties avārijas bedrē.
 
Par slideniem ceļu posmiem vai avārijas bedrēm uz valsts autoceļiem aicinām informēt Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.

No marta līdz augustam dažādās Latvijas pilsētās norisināsies  bērnu un ģimeņu sporta festivāls.

Pirmais festivāla posms norisināsies 18.martā Tukumā, kam sekos Dobeles posms 26.maijā, Rīgas posms 30.jūnijā, Auces posms 28.jūlijā, bet pēdējais posms un festivāla fināls norisināsies 18.augustā Ragaciema pludmalē.
Festivāls tiek rīkots, lai arvien vairāk ģimeņu iesaistītu sportiskās aktivitātēs un kopīgā laika pavadīšanā, tāpēc dalība visos posmos ir bez maksas.

Katrā no festivāla posmiem uz skatuves visas dienas garumā notiks dažāda formāta spēka sacensības sportistiem no dažādām valstīm un izaicinājumu rings, kurā būs gan dažādi paraugdemonstrējumi, gan arī iespēja vienam otru izaicināt uz draudzīgu sacensību.
Paralēli šīm aktivitātēm būs 16 līdz 24 atrakcijas bērniem, kuras tie veiks jauktā secībā, rezultātā skaitot punktus un nosakot katra posma labākos.

Par pasākumu vadītājiem izraudzītas sabiedrībā labi zināmas personas, turklāt pēdējā posma noslēgumā iecerēts salūts un svinības.

No 1.aprīļa atsāksies periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā būs jāmaksā. Būs pieejamas nedēļas, mēneša vai visa perioda caurlaides.

Pašvaldība vērš uzmanību, ka tiem, kuriem pienākas caurlaides maksas atvieglojums vai atbrīvojums, caurlaide jānoformē līdz 22.martam, lai tā būtu spēkā 1.aprīlī. Caurlaides personām, kurām ir tiesības uz nodevas atvieglojumu vai atbrīvojumu, tiek reģistrētas pēc pieteikuma apstiprināšanas un nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas, un tas notiek aptuveni piecu darba dienu laikā.

Pieredze rāda, ka lielākā daļa par caurlaides noformēšanu atceras marta beigās. Jo savlaicīgāk pieteikums tiks iesniegts, jo ātrāk tas tiks izskatīts un caurlaide noformēta. Lai caurlaide būtu spēkā jau 1.aprīlī, pieteikums caurlaidei jāiesniedz līdz 22.martam, un līdz 1.aprīlim jāsamaksā nodeva vai maksas pakalpojuma maksa. 
Nedēļas caurlaide šogad ir jaunums.

Kopš pagājušā gada Jūrmalā ieviesta elektroniska caurlaižu sistēma - ilgtermiņa caurlaides tiek noformētas un reģistrētas elektroniski, un ieviesta arī elektroniska caurlaižu kontroles sistēma. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus no 1.aprīļa pārliecināties par to, vai transportlīdzeklim ir iegādāta vai spēkā esoša caurlaide - tā kā kontroli nodrošina elektroniskā sistēma, piefiksējot katra iebraukušā transportlīdzekļa numuru, izvairīties no soda 50 eiro apmērā nebūs iespējams.

Jūrmalā deklarētajām personām un nekustamā īpašuma īpašniekiem (fiziskām personām) caurlaides bez maksas un bez pieteikuma reģistrē informācijas sistēma visiem CSDD reģistrētajiem īpašumā, valdījumā un turējumā esošajiem transportlīdzekļiem.
Par automātiski reģistrētās caurlaides derīgumu transportlīdzekļa vadītājiem jāpārliecinās no 15. marta mājaslapā www.jurmala.lv, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un reģistrācijas apliecības numuru vai autorizējoties www.epakalpojumi.jurmala.lv 
ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss ierindojies žurnāla "Forbes" veidotā ikgadējā pasaules bagātāko cilvēku saraksta augšgalā, viņam apsteidzot datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātāju Bilu Geitsu.

Bezosa bagātība šogad novērtēta 112 miljardu dolāru (91 miljarda eiro) apmērā, kas ir par 39,2 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. "Forbes" norāda, ka Bezosa bagātība piedzīvojusi straujāko kāpumu viena gada laikā kopš 1987.gada, kad žurnāls sāka pasaulē turīgāko cilvēku saraksta veidošanu.
Otro vietu ar 90 miljardu dolāru bagātību ieņem Geitss, kurš kopš 1995.gada vien sesto reizi nav ierindojies "Forbes" saraksta augšgalā, bet trešajā vietā ir amerikāņu investors Vorens Bafets, kura bagātība veido 84 miljardus dolāru.

Tikmēr ceturtajā vietā nokļuvis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura turība pieaugusi par 30,5 miljardiem dolāru un sasniegusi 72 miljardus dolāru, viņam arī pirmo reizi kopš 2012.gada kļūstot par Eiropas bagātāko cilvēku.
Pirmo "Forbes" saraksta sešinieku noslēdz sociālā tīkla "Facebook" dibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs (71 miljards dolāru) un Eiropas lielākā apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma "Inditex" dibinātājs Amansio Ortega (70 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka kopumā pasaulē ir 2208 miljardieri, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Šo miljardieru kopējā bagātība gada laikā palielinājusies par 18% - līdz 9,1 triljonam dolāru, kas arī ir rekordaugsts līmenis.
"Forbes" sarakstā ir arī 259 jaunpienācēji, tostarp 89 no Ķīnas.
Nedēļas nogalē Phjončhanā startēs ziemas paralimpiskās spēles, kurās sešos sporta veidos piedalīsies gandrīz 600 atlēti no aptuveni 50 valstīm, bet ne no Latvijas. 

Vistuvāk dalībai ziemas paralimpiskajās spēlēs bija mūsu ratiņkērlinga pārstāvji, tomēr sāpīga neveiksme izšķirošajā spēlē liedza aizbraukt uz Phjončhanu. 

Tomēr Latvija saglabā cerības deleģēt kādu sportistu pēc četriem gadiem Pekinā, par pārliecināta Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentei Daigai Dadzītei, stāstot, ka lielas  cerības, domājot par 2022. gada Pekinas paralimpiskajām spēlēm, tiek saistītas ar parabobsleju, kurā latvieši ir vieni no pirmatklājējiem un spējuši panākt tā attīstību pasaulē. 

Phjončhanas paralimpisko spēļu laikā Starptautiskā paralimpiskā komiteja lems par parabobsleja iekļaušanu paralimpisko spēļu programmā. Pašreizējais pasaules čempions parabobslejā ir latvietis Arturs Klots, bet 2016. gadā Alvis Brants un Klots pasaules čempionātā ieguva attiecīgi sudraba un bronzas godalgas. Viņiem ar padomu talkā nāk arī Latvijas bijušie bobslejisti.
Ja agrāk parabobslejā dalībnieku skaits knapi sasniedza desmit, tad tagad starptautiskajās sacensībās startē jau vairāk nekā 20 sportistu. 

Dadzīte uzskata, ka Latvija uz Pekinas paralimpiskajām spēlēm varētu deleģēt divus vai pat trīs parabobslejistus.

Taču citos sporta veidos līdz paralimpiskajām spēlēm vēl ļoti tāls ceļš ejams. 

Dadzīte   stāsta, ka esot uzsākts ceļš pretī stājkhokeja komandas izveidei. 
Bijuši gribētāji, kas mēģinājuši nodarboties ar distanču slēpošanu un biatlonu, taču centieni atduras pret finansēm. Latvijā ziemas ne vienmēr ir tādas, kā pēdējās divās nedēļās, bet kalnu slēpošanā potenciālos paralimpiešus kavē pielāgotu pacēlāju trūkums. Trenēties būtu jābrauc uz ārzemēm, bet tas ir dārgi. 

Tādējādi vismaz tuvāko četru gadu perspektīvā Latvijas paralimpiskajai kustībai atliek cerēt tikai uz ratiņkērlinga komandu un parabobsleja iekļaušanu spēļu programmā.
Sabiedrības iniciatīvu portālā Balsojam.lv 26. februārī ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa ar nosaukumu “Pārtika Latvijai”.
Iniciatīvā uzsver, ka pasaulē ir tendence, ka apmēram viena trešdaļa no pārtikas tiek izsviesta atkritumos. Faktiski 870 miljoni pasaulē cieš badu, kamēr citi joprojām izmet pārtiku miskastē. Latvijā gan izsviestās pārtikas apjoms nav tik liels, tomēr vienalga arī Latvijā dienā tiek izmests apmēram 20 tonnas pārtikas.

Latvijas tirgotāju asociācija ir aprēķinājusi, ka šīs 20 tonnas pārtikas, kas ikdienu Latvijā tiek izsviestas naudas izteiksmē ir mērāmas apmēram 85000 EUR, mēnesī tie ir vairāk nekā 2,5 miljoni EUR.
Ppašlaik lielveikali un dažādi ēdināšanas uzņēmumi daudz pārtikas ar tikko iztecējušu derīguma termiņu iznīcina. Lielākā daļa no pārtikas kam tūlīt, vai arī tikko ir beidzies derīguma termiņš ir lietojams uzturā. Tajā pašā laikā liela sabiedrības daļa dzīvo trūkumā, un vidēji katrai piektajai personai ir grūtības iegādāties pārtiku nepieciešamajā apjomā.
Faktiski personām ar zemiem ienākumiem lielākā daļa naudas tiek tērēta pārtikai līdz ar to cilvēki ar zemiem ienākumiem ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.
Ar šo iniciatīvu tās iesniedzēji vēlas, lai pārtika, kam drīzumā beigtos derīguma termiņš nevis tiktu utilizēta/iznīcināta, bet gan tiktu nodota personām bez atlīdzības.

Lai iniciatīva nonāktu Saeimas dienaskārtībā ir nepieciešami 10000 parakstu.
CSDD veikusi Latvijā unikālu sociālo eksperimentu, ar slēpto kameru fiksējot kinomīļu reakcijas eksperimentāla seansa laikā.
Aicinot ikvienu aizdomāties un pārbaudīt savas prasmes, radīts arī virtuāls testa brauciens “Kurš stiprāks – tu vai nogurums?”.

Eksperiments  norisinājās sociālās kampaņas “Apstājies, pirms atslēdzies!” ietvaros ar mērķi uzskatāmi parādīt, ka nogurums attiecas uz ikvienu no mums, ne tikai autovadītājiem.

Skatītāji tika aicināti uz ekskluzīvu filmu “Ceļš”, kurā, kā izrādījās, 40 minūšu garumā tika rādīts tumšs un vienmuļš ceļš no Rīgas līdz Iecavai.

Seansa laikā skatītāji cīnījās ar nogurumu, knapi spējot noturēt vaļā acis un ik pa brīdim piedzīvojot sekundes miegu.
Aizmiegot kino, mēs tikai neredzam filmas beigas, bet, aizmiegot pie auto stūres, – tās tiešām ir beigas!

Par to, kas notika kinozālē, skaties te:



Tomēr aizmigšana kinoteātrī vai aizmigšana pie auto stūres ir divas nesalīdzināmas lietas.
Pēc seansa, kad skatītājiem tika izskaidrots eksperiments, viņi dalījās savā pieredzē cīņā ar nogurumu.

Savukārt, lai ikvienam būtu iespēja pārbaudīt savu spēju atpazīt un uzveikt miegainību, CSDD radījusi izglītojošu testu “Kurš stiprāks – tu vai nogurums?”.

Sākot testu, ir iespēja izvēlēties vienu no trim dažādiem maršrutiem: ar draugiem no festivāla, ar bērniem pie omes vai uz mājām no komandējuma. Katrā no tiem ir astoņi jautājumi, uz kuriem atbildot tiek saņemti punkti un izglītojošs komentārs. Pēc testa aizpildīšanas un punktu apkopojuma tiek paziņots rezultāts ar novērtējumu. Dodies nelielā testa braucienā vietnē www.neatsledzies.lv un noskaidro, vai māki ceļā atpazīt miegainības pazīmes un zini, kā rīkoties, lai neatslēgtos pie stūres!

Piedāvājam iespēju noskatīties arī eksperimentālo filmu “Ceļš” pilnā garumā, ko kino vēroja eksperimenta dalībnieki, nenojaušot, ka tiek filmēti:



Lai veicinātu sabiedrības izpratni, kā nekļūt par upuri krāpniekiem, 27. un 28. februārī visā Latvijā jau trīspadsmito reizi norisinājās Notāru dienas – ikviens iedzīvotājs 30 Latvijas pilsētās 106 notāru birojos saņēma bezmaksas juridiskās konsultācijas gan klātienē, gan attālināti.
Šogad vairāk nekā 2000 cilvēku izmantoja iespēju doties uz notāra konsultāciju un uzdot sev interesējošos jautājumus. Galvenokārt – vairāk nekā 89% gadījumu – Notāru dienu apmeklētājus interesēja konsultācijas saistībā ar viņu īpašumā esošu nekustamo īpašumu – dzīvokli, zemi vai māju, kā arī mantošanas tiesībām.

“Notāru sarunās ar iedzīvotājiem gūts apstiprinājums, ka nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, kas interesē mūsu valsts iedzīvotājus, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, tā iegādi, pārdošanu, dāvināšanu un ieķīlāšanu, tāpat arī aktuāli ir jautājumi par testamenta sastādīšanu un mantošanas tiesībām. Šogad novērojām arī to, ka daudzi iedzīvotāji pie notāriem vērsās ar problēmām, kas radušās ar agrāk izsniegtiem galvojumiem. Diemžēl Notāru dienās pārliecinājāmies arī par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām ir vājas. Tomēr mums ir prieks, ka tik liels cilvēku skaits vēršas pēc padoma. Šādās reizēs patiešām redzi, ka notārs ir cilvēkam tuvākais jurists, kurš neatsaka palīdzēt un sniegt skaidrojumu par šķietami nesaprotamām lietām,” norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Citas tēmas, par kurām interesējās Notāru dienu apmeklētāji, bija saistītas ar uztura, aizdevuma un īres līgumiem, laulību šķiršanu un arī reģistrāciju pie notāra, nodokļiem un nodevām, ģimenes, personiskajām un sociālajām tiesībām, nākotnes pilnvarojumu u.c. Bija arī jautājumi par darījumiem, kuros kā maksāšanas līdzeklis tiktu izmantota kāda no kriptovalūtām.

“Kopumā aizvadītās Notāru dienas un lielā iedzīvotāju interese par konsultāciju iepspējām liek secināt vismaz divas lietas,” stāsta Jānis Skrastiņš. “Pirmkārt, svarīgus darījumus, cik vien iespējams, vienmēr jācenšas veikt ar profesionāļa starpniecību, jo notārs pat vissarežģītākās juridiskās lietas spēs nokārtot no A līdz Z. Tomēr, ja cilvēks mēģinās tikt galā ar visu pats, jāatceras, ka nepieciešams uzzināt visu iespējamo par darījuma partneri, kā arī ļoti rūpīgi jāizpēta līgums, un to nedrīkst parakstīt, ja ir kaut mazākās šaubas vai neizpratne par kādu no līguma nosacījumiem.”

“Otrkārt,” turpina LZNP priekšsēdētājs, “gadījumi, par kuriem cilvēkiem nepieciešama juridiskā palīdzība, ir pavisam atšķirīgi, tieši tādēļ ir jāizvēlas uzticams padomdevējs. Nereti cilvēki, slēdzot līgumus vai pieņemot lēmums, konsultējas nevis ar profesionāli, bet gan kaimiņu, radinieku, draugu. Visbiežāk šāda padomdevēja kompetence ir apšaubāma, bet personiskā pieredzē balstīti padomi var nebūt derīgi citai situācijai, jo katrs gadījums ir ļoti individuāls, tādējādi dažādos līgumos un citos dokumentos tiek iekļauti nosacījumi, kas rada virkni risku.”

Viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no liktenīgām kļūdām vai pat krāpniecības, ir konsultēšanās ar notāru. Turpmāk Latvijā tas būs iespējams arī digitāli, jo jau šogad gaidāmas vairākas interesantas pārmaiņas, kas saistītas ar notāra darbu digitālajā vidē.

Kā ierasts, vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās bija Rīgā un Pierīgā, kur notāru birojos dažādos juridiskos jautājumos konsultācijas saņēma teju 900 cilvēku.
Liels apmeklētāju pieplūdums bija arī Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Tukumā, Ogrē, Liepājā un Jelgavā. Piemēram, Rēzeknē divu dienu laikā bezmaksas juridisko palīdzību saņēma 123 cilvēki, bet Jelgavā – 117. Lai uzdotu savus jautājumus, izmantojot saziņas programmu Skype, pie notāriem šajās dienās vērsās ap 120 cilvēkiem.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. Notāru dienas notiek jau kopš 2006. gada, un nu jau trīspadsmito gadu līdzās juridiskajām konsultācijām notāri priekšplānā izvirza sabiedrībai aktuālus jautājumus. 
Turpmāk bezdarbniekiem no reģioniem būs iespēja saņemt finanšu atbalstu reģionālajai mobilitātei nokļūšanai darba vietā vai dzīvesvietas īres izmaksu segšanai, uzsākot darbu arī Rīgā.

Cilvēkiem, kuriem neizdodas atrast darbu blakus savai dzīvesvietai, tiek sniegta palīdzība nokļūšanai līdz brīvajām darba vietām tuvākajos reģionos un pilsētās, kurās ir liels brīvo vakanču skaits.
Valdība grozīja noteikumus par šādiem pabalstiem, ļaujot saņemt tos arī tiem, kas sāk darbu Rīgā, kas līdz šim nebija paredzēts.


Jebkuram vieglā automobiļa vadītājam, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus, tajā skaitā arī taksometru vadītājiem, līdz 31.maijam būs jāreģistrējas taksometru vadītāju reģistrā, ko uzturēs Autotransporta direkcija (ATD).
To paredz valdībā atbalstītie pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili noteikumi.
 
Ar valdībā apstiprinātajiem noteikumiem paredzēst ieviest kopbraukšanas jeb tā saukto "aplikācijas takšu" regulējumu atbilstoši pērn rudenī pieņemtajiem Autopārvadājumu likuma grozījumiem.

Noteikumi paredz ka līdztekus taksometru pakalpojumiem pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo transportlīdzekli varēs veikt ikviens komersants, kas būs saņēmis licenci ATD.
Tos varēs veikt ar transportlīdzekli, kurā ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas, un iedzīvotājiem pakalpojumu varēs piedāvāt, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistē speciāli izveidotā tīmekļvietnē vai mobilajā aplikācijā. Pasažieri par braucienu varēs norēķināties tikai bezskaidrā naudā.

Šie nosacījumi neattiecas uz taksometru pārvadājumiem – to licencēšanu turpmāk veiks deviņu republikas nozīmes pilsētu pašvaldības un plānošanas reģioni.

Patlaban pasažieru pārvadājumus ar taksometru drīkst veikt tikai tad, ja pārvadātājs ir saņēmis licenci, ko izsniedz pašvaldība.
Līdz šim izsniegtās licences taksometru pārvadājumiem būs spēkā līdz šā gada 30.jūnijam un licences kartītes – līdz 2019.gada 31.maijam, skaidro ATD.

Saskaņā ar noteikumiem  vieglo automobiļu vadītājiem (arī taksometru vadītājiem), kuri veic pasažieru pārvadājumus, saņemot atlīdzību par veikto pakalpojumu, turpmāk būs jāreģistrējas taksometru vadītāju reģistrā un jāsaņem apliecība.

Šai apliecībai pakalpojumu sniegšanas laikā būs jāatrodas transportlīdzeklī pasažierim redzamā vietā, jo tā apliecina transportlīdzekļa vadītāja tiesības veikt šāda veida pārvadājumus, un pasažierim būs iespēja par to pārliecināties, ievadot apliecības reģistrācijas numuru taksometru vadītāju reģistrā.
Šobrīd ir noteikts pārejas periods līdz  31. maijam.

No 1. jūnija vieglā auto vadītājs, tajā skaitā arī taksometra vadītājs, kurš nebūs reģistrējies taksometru vadītāju reģistrā un saņēmis apliecību, vairs nevarēs veikt pārvadājumus.

Lai vieglā automobiļa vadītājs, tajā skaitā arī taksometra vadītājs, varētu saņemt attiecīgo apliecību, jābūt derīgai B kategorijas vadītāja apliecībai un ir jābūt vismaz trīs gadu stāžam; pārkāpumu uzskaites punktu skaits nedrīkst sasniegt astoņus punktus; valsts valodas zināšanas nevar būt zemākas par B1 līmeni pirmajā pakāpē.

Tāpat vadītājam nedrīkst būt vadīšanas tiesību aizliegums, kas, piemēram, varētu uzrādīties gadījumā, ja ir beidzies autovadītāja apliecības derīguma termiņš, personas dati neatbilst datiem, kas norādīti autovadītāja apliecībā, vai nav nomaksāti sodi par ceļu satiksmes pārkāpumiem, skaidro direkcijā.
Uzreiz astoņas Vidzemes pašvaldības atjaunos un attīstīs deviņus kultūrvēsturiskā mantojuma objektus, radot vietu jauniem kultūras un tūrisma pakalpojumiem, vēsta Kultūras ministrija un par to raksta sabiedriskais medijs.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansēta projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” ietvaros kultūrvēsturiskais mantojums būs atjaunots Siguldā, Valmierā, Cēsu novadā un citviet.

Paredzēts, ka kultūrvēsturiskais mantojums būs atjaunots Siguldas jaunajā pilī, kur renovēs tās unikālo 1930. gadu interjeru un telpu plānojumu. Tur arī būs izveidots informācijas punkts, kā arī nodrošināta iespēja uzkāpt skatu tornī, kurā vieta atradīsies arī mākslas darbu galerijai.

Tāpat Valmierā tiks konservēta un restaurēta viduslaiku pils un no jauna būvēts pils kultūrvides centrs. Savukārt Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcai tiks restaurēta un atjaunota torņa iekštelpa, lai padarītu torni pieejamāku un ļautu apmeklētājiem aplūkot tā zvanu un pulksteņa mehānismu.

Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs atjaunota fasāde, rekonstruēti koka soli, lai ziemas laikā tos būtu iespējams apsildīt, bet baznīcas ieeja tiks pielāgota cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzībām.

Savukārt Cēsu viduslaiku pils kompleksā tiks restaurētas un konservētas pils apdraudētās daļas un to autentiskās konstrukcijas. Tāpat būs labiekārtota dārza teritorija. Toties Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīcā projekta restaurācijas darbi ļaus uzlabot ēkas tehnisko stāvokli un apmeklētājiem atvērt baznīcas torni, kas pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgts.

Āraišu arheoloģiskajā parkā tiks izbūvēts jauns multifunkcionāls apmeklētāju centrs un Latvijas eksperimentālās arheoloģijas centrs, tā nodrošinot arī iespēju eksponēt arheoloģiskajos izrakumos atrastos unikālos oriģinālpriekšmetus.

Toties Ungurmuižas kompleksā būs izveidota apkures un siltumapgādes sistēmas divās muižas kompleksa ēkās – Kungu mājai un Vecajai skolas ēkai. Papildus tam – būs atjaunots vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis – Leduspagraba ēka.

Visbeidzot Ērģemes pilsdrupās plānots restaurēt pils Ziemeļu torni.
Turpmāk CSDD kases rindā varēs pieteikties arī attālināti.
Mobilajā aplikācijā ir izveidota jauna sadaļa “Pieteikties rindā!”, kurā varēs saņemt kārtas numuriņu un pieteikties kases rindā attālināti.
 
Paredzēts, ka, izvēloties sev vēlamo rindu, klientam taps zināms faktiskais rindas garums un aptuvenais gaidīšanas laiks.
Klientam būs zināms arī savs kārtas numurs, kuru viņam būs iespēja atcelt.

Sākotnējā šī iespēja būs pieejama tikai tehniskās apskates stacijā Rīgā, Antenas ielā 2, taču šis pakalpojums pakāpeniski tiks attīstīts un ieviests arī citās CSDD nodaļās un citiem pakalpojumiem.

Atzīmējot Līgatnes dabas taku izveidošanas 43 jubileju un atklājot jaunās, rekonstruētās takas, Dabas aizsardzības pārvalde 10. martā plkst. 12.00 aicina uz jautro ratu un ragavu stafeti “Pēdas sniegā”, lai kopīgi pavadītu dienu piedzīvojumos un izzinošās aktivitātēs.
 
Daudzi no Līgatnes dabas taku apmeklētājiem jau pamanījuši, ka meža takās pēdējā laikā notikušas un notiek dažādas pārmaiņas. Vairākās vietās ir pazuduši koka kāpņu posmi un to vietā nācis gluds taku segums. Piemēram, ģimenēm ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem nokļūšana no Informācijas centra līdz Dabas izglītības centram “Pauguri”, pūču, lāču, stirnu un mazo zvēriņu voljeriem kļuvusi vienkāršāka.

Līgatnes dabas takas ir viens no populārākajiem objektiem Gaujas Nacionālajā parkā.
Ik gadu to apmeklē vidēji 45-50 tūkstoši cilvēku.

Patlaban takās vērojamas dažādas savvaļas dzīvnieku sugas - aļņi, lapsas, lāči, stirnas, jenotsuņi, lūši, mežacūkas, vāveres un citi zīdītājdzīvnieki, kā arī putni – ūpji un pūces.

Baudot daudzveidīgu atpūtu dabā, ir iespēja uzkāpt 22 metrus augstajā skatu tornī, vērot neskartas dabas ainavas un klinšu un gravu ieskauto Gaujas senleju.
Teritorijā ierīkotas vairākas piknikam paredzētas vietas, sajūtu taka, kā arī fizisko aktivitāšu un rotaļu vieta bērniem. Apmeklējot dabas taku teritoriju, ieteicams pārgājieniem piemērots apģērbs un apavi.

Valsts policija pagaidām nav saņēmusi nevienu iesniegumu par iespējamām nelikumībām Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības procesā, bet likumsargi aicina iedzīvotājus neuzķerties uz viltotām Dziesmu svētku biļetēm, saka  Valsts policijas priekšnieka vietnieks Artis Velšs.
 
Diemžēl arī iepriekšējos svētkos  krāpnieki ir bijuši, un pārdošanā nonākušas viltotas biļetes,  norādīja Velšs.

Viņš arī uzsvēra: ja cilvēks tomēr nolemj riskēt, jādara viss, lai pārliecinātos par personas identitāti, un jāpiefiksē pārdevēja personas dati, lai to vajadzības gadījumā pēc tam varētu atrast.

Svētku rīkotāji arī aicina cilvēkus nepublicēt attēlus ar savām biļetēm sociālajos tīklos.
Biļetes svarīgākā sastāvdaļa ir svītru kods, kuru iegūstot no šādi publicētas biļetes, ir iespējams radīt viltotu biļeti, ar kuru pirmais apmeklētājs var iekļūt, bet atkārtoti nevar. Biļešu skeneri pie ieejas pārbauda, vai kods ir pareizs, bet lielās plūsmas dēļ ne vienmēr var konkrēto biļeti aplūkot.
Svētku rīkotāji vērš uzmanību uz to, ka pieredze liecina - viltotas tiek arī kasēs izdrukātās biļetes.

Latvijas pētnieki, kuri 10.februārī devās ekspedīcijā uz Antarktīdu, ir devuši par sevi ziņu. 
Komandas dalībnieki – Jānis Karušs, Kristaps Lamsters un Māris Krievāns, lai sasniegtu Ukrainai piederošo Vernadska polārstaciju, komanda ceļā pavadīja nedēļu.

Daba un laika apstākļi Antarktīdā ir skarbi, jo no rīta laiks ir labs un spīd saule, bet tad nepilnas pusstundas laikā viss mainās – sāk snigt slapjš sniegs, un vēja ātrums brāzmās sasniedz 15 metrus sekundē. Savukārt, ja vēja ātrums brāzmās pārsniedz 20 metrus sekundē, doties ārā no bāzes nav atļauts.

Rīts komandai sākas ap pulksten 7, lai jau pulksten 8.30 ar laivu dotos uz kādu no salām un veiktu pētījumus.
Katru dienu lauka pētījumi tiek veikti desmit līdz divpadsmit stundas.

Vernadska bāzē ir ļoti strikti drošības noteikumi – katru reizi pirms došanās ārā no bāzes ir jāziņo un jānorāda, cik stundas tiks pavadītas strādājot. Atrodoties ārā, pa rāciju katras divas stundas ir jāziņo, vai viss ir labi. Gadījumā, ja netiek saņemta atbilde, no bāzes tiek sūtīta laiva, lai pārliecinātos, ka nav noticis nekas ārkārtējs. Šie bāzes drošības noteikumi tiek ievēroti, lai visi būtu informēti par katra pētnieka atrašanās vietu, jo palīdzība no ārpasaules nevar ierasties dažu stundu laikā, kā tas ir ierasts Latvijā, šeit tas var aizņemt pat vairākas dienas.

Attieksme pret cilvēka drošību un veselību polārstacijā ir galvenais. Ārsts nepārtraukti seko līdzi katra ekspedīcijas dalībnieka veselībai. Gadījumā, ja ir radušās aizdomas kaut vai par saaukstēšanos, tiek veikta veselības pārbaude, nepieciešamības gadījumā piemeklējot piemērotāko ārstēšanas metodi.

Antarktīdā tiek saudzēta ne tikai cilvēku drošība un veselība, bet arī daba.
Pēc ierašanās bāzē norisinās instruktāža, kuras laikā tiek izskaidroti dažādi noteikumi, kā arī sniegta informācija par to, cik tuvu ir atļauts tuvoties dzīvniekiem, lai tos netraucētu. Ierobežojumi, uzturoties Antarktīdā, ir ļoti daudz, bet tie visi esot saprotami un pamatoti. Vide ir neskarta, un cilvēks tur ir ciemiņš.

Pašlaik ekspedīcijas dalībnieku pētījumi norit pēc sākotnējā plāna, bet, ņemot vērā Arktikas skarbumu, komanda katru dienu dara visu maksimāli iespējamo, lai pabeigtu galvenos pētījumus. Šogad polārās stacijas komandas nomaiņa notiks ar aizkavēšanos, un ģeologiem būs papildu laiks, lai pilnībā pabeigtu pētījumus.
Ņemot vērā, ka Antarktīdas kontinentam tuvojas ziema, laikapstākļi kļūs arvien sliktāki, kā arī samazināsies iespēja doties uz tālākajām salām.

Avots: lsm.lv
Stindzinošā aukstumā, 20 grādu salā, februāra pēdējā nedēļā noslēdzās trešais filmēšanas posms filmai "Dvēseļu putenis".
Tajā tika uzņemtas "Ziemassvētku kauju" un tām sekojošo "Janvāra kauju" ainas. Aukstuma dēļ tieši šis izrādījās sarežģītākais filmas uzņemšanas posms.
Skarbie laikapstākļi izaicināja gan komandas, gan tehniskā aprīkojuma izturību. Filmēšanā iesaistījās aptuveni trīssimt cilvēku liela komanda, ieskaitot divus simtus brīvprātīgos masu skatu dalībniekus, kuri varonīgi salā filmējās pat desmit un vairāk stundas no vietas.
Vairāk nekā divi simti brīvprātīgie masu skatu dalībnieki, kuri piedalījās "Ziemassvētku kauju" uzņemšanā, bija atbraukuši no teju visām Latvijas vietām. 

Lai ziemas kara ainu filmēšana noritētu veiksmīgi atbalstu sniedza Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsver: "Filma "Dvēseļu putenis" ir daļa no stāsta par latviešu tautas varonības garu, par ticību Latvijas valstij un tās esamībai, kā arī par latviešu karavīru, kurš ir gatavs atdot savu dzīvību par savu valsti. Tādēļ ir gluži likumsakarīgi, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie Bruņotie spēki sniedza atbalstu filmas tapšanā. Tā ir goda lieta un pat mūsu pienākums."

Lai iedzīvinātu strēlnieku piemiņas vietas un iedvesmotu komandu, filmas veidotājiem bija ļoti svarīgi kauju ainas uzņemt autentiskās cīņu vietās, piemēram, „Ziemassvētku kauju muzejā" Jelgavas novada Valgundes pagasta „Mangaļos", Tīreļu purvā un "Rīgas mežu" Ziemassvētku kauju piemiņas vietā.

"Dvēseļu puteņa" pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11. novembrī. Lielāko daļu filmas izmaksu sedz valsts.

Filmas aktieru vidū ir vairāki Latvijā plaši zināmi profesionāļi. Galveno varoni filmā atveido sešpadsmit gadus vecais Oto Brantevics no Turlavas.

Filmas komandu veido 90 kino profesionāļi no Latvijas un ārvalstīm.
2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Salīdzinot ar 2016. gadu, vidējā alga palielinājās par 67 eiro jeb 7,9 %, un tā pieauga visās jomās.
Visstraujāk darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c. Straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē, zinātnes nozarē.

2017. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā - 951 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, - 904 eiro.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, straujāk pieauga Vidzemes reģionā - par 9,5 %.
Pārējos reģionos pieaugums bija 8,0 - 8,4 % robežās. Rīgā, kur 2017. gadā bija vislielākā vidējā darba samaksa (1044 eiro), gada pieaugums bija viszemākais - 7,6 %.

Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā - 640 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 739 eiro, Kurzemē - 775, Zemgalē - 786, bet Pierīgas reģionā - 871eiro.
Sabiedrības iniciatīvu portālā balsojam.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa par elektrības cenu samazināšanu. Kā parakstu vākšanas pieteicēja ir norādīta Vera Semjonova.

Šeit var iepazīties ar iniciatīvas tekstu:

“Ar šo iniciatīvu es vēlos samazināt maksu par elektroenerģiju. Elektrība ir stratēģiski svarīga ikvienā uzņēmumā un mājsaimniecībā. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma dēļ OIK izmaiņām ir palielinājušies par 40%-80%, dažkārt līdz pat 100%.

OIK, kaut arī sākotnēji bija domāts, kā atbalsta mehānisms zaļās un vietējās elektroenerģijas ražotājiem, tomēr kopš tā ieviešanas ir izraisījis virkni skandālu. Eksperti par OIK izsakās ne visai glaimojoši: “Diemžēl Latvijā OIK tika pārveidots par vienu no lielākajiem politiskās korupcijas perēkļiem, jo iegūt OIK licenci nozīmēja garantētu peļņu uz daudziem gadiem” Obligātā iepirkumu komponente OIK, tā vietā, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību patiesībā tika izmantota, lai ekonomikas ministrijai pietuvināti uzņēmumi gūtu simtos miljonu mērāmu peļņu.

Otrkārt - Latvijā daudzām precēm un pakalpojumiem ir piemērots samazinātais vai vispār 0% PVN. Tomēr par elektroenerģiju, kas Latvijas visu iedzīvotāju dzīvēs ir viens no svarīgākajiem pakalpojumiem mēs maksājam pilno PVN likmi - 21%, kas jau tā ne visai lēto elektroenerģiju padara vēl vairāk, kā par piektdaļu dārgāku.

Treškārt - pilnīgs absurds ir arī maksāt par elektroenerģiju, kad tā netiek lietota. Šāda sistēma Latvijā pastāv no 2016. gada 1. augusta. Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt
Lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas es piedāvāju veikt vairākus pasākumus:
1) Atcelt PVN elektroenerģijai vispār - tas ļautu samazināt elektroenerģijas gala izmaksas par aptuveni piekto daļu.
2) Atcelt obligāto iepirkumu komponenti (OIK) jo faktiski OIK nav sasniegusi savus sākotnējos mērķus - veicināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
3) Likumdošanā būtu nepieciešamas izmaiņas, kas noteiktu, ka ja elektroenerģija netiek lietota, tad par to nevajadzētu neko maksāt. Jo pašreizējais regulējums paredz, maksu par elektroenerģiju pat tad kad tā netiek lietota.
Elektroenerģija ir stratēģiski svarīga nozare Latvijā, un kaut nelielas tās cenas izmaiņas atstāj paliekošu iespaidu uz tautsaimniecību. Sabiedrība - gan fiziskās personas, gan uzņēmēji iegūs lētāku elektroenerģiju, kas labvēlīgi ietekmēs ekonomiku.”
Darījumos ar nekustamo īpašumu profesionāla nekustamā īpašuma aģenta palīdzība ir tikpat noderīga un šādu ekspertu padoms ir tikpat nozīmīgs un nepieciešams kā finanšu konsultantu palīdzība bankā.
Ar šādiem vārdiem pēc saņemtās konsultācijas no sertificētiem NĪ aģentiem atvadījās cilvēki, kas bija ieradušies uz tradicionālo Nekustamo īpašumu bezmaksas konsultāciju maratonu, kas notika 24. februārī.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizēja bezmaksas konsultāciju maratonu par jautājumiem, saistītiem ar nekustamo īpašumu. Tā laikā interesentiem bija iespēja saņemt konsultācijas no kompetentiem ekspertiem: sertificētiem nekustamo īpašumu (NĪ) aģentiem, kā arī no finanšu jomas profesionāļiem.

Cilvēki pārsvarā interesējās par iespējām iegādāties dzīvokļus, bija jautājumi par kredīta saņemšanu, izteikti liela interese bija par jaunajiem projektiem Rīgā Imantā un Purvciemā.
Cilvēkiem bija ļoti konkrēti jautājumi, tāpat cilvēkiem joprojām aktuāls jautājums ir kopīpašums. 

Jau trešo gadu LANĪDA organizē Nekustamo īpašumu bezmaksas konsultāciju maratonu. Tas tradicionāli notiek divreiz gadā: februārī un septembrī.

Latvijas Dabas fonda pētnieki secinājuši, ka ar raidītājiem aprīkotie lielie dumpji un mazie ērgļi sākuši atpakaļceļu uz ligzdošanas vietām Latvijā.

Šogad Dabas fonds seko līdzi septiņiem ar raidītājiem aprīkotiem lielajiem dumpjiem.
Latviju putni pameta pagājušā gada oktobrī un novembrī, un devās pārziemot uz dažādām vietām visā pasaulē. 

Šīs pārziemošanas sezonas lielāko atklājumu  pētniekiem sagādāja Kandavas novadā noķertais lielais dumpis, kas Latviju pameta oktobra beigās, šķērsoja Poliju un turpināja ceļu uz dienvidiem, vēlāk tas  nonāca Āfrikā, pārlidoja Sahāras tuksnesi un 19.novembrī sasniedza Nigēras upi Mali, kopumā nolidojot aptuveni 6800 kilometrus.
Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad kāds no Latvijas lielajiem dumpjiem ir devies uz tik tālām ziemošanas vietām.

Pētnieki pērn sāka arī  projektu mazā ērgļa aizsardzībai, un tā laikā tika pavadīta pirmā mazo ērgļu ligzdu meklēšanas sezona, kuras rezultātā tika kartētas 110 līdz šim nezināmas mazo ērgļu ligzdas.
Uzskaites veicēji arī atklāja, ka desmit procenti no šīm ligzdām ir apdraudētas, jo atrodas izciršanai iezīmētos meža gabalos, vai arī to tiešā tuvumā.
Tāpat tika konstatētas vietas, kur, nerēķinoties ar šo aizsargājamo putnu klātbūtni, pēdējā gada laikā veikta mežizstrāde. Reģistrēti arī vairāki gadījumi, kad nocirstas ligzdas audzes, kā arī vienā gadījumā konstatēts nocirsts ligzdas koks.
Eiropā brīdina par masalu epidēmiju. Tā ir ļoti nopietna infekcijas slimība. Vienīgais veids, kā apturēt slimības izplatīšanos, ir vakcinācija.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir potēti pret masalām, tomēr gadās, ka vecāki izvēlas savus bērnus nevakcinēt. 
 
Pēdējais šīs slimības uzliesmojums Latvijā bija 2014.gadā. Taču kopš pērnā gada decembra atkal reģistrēti 14 jauni saslimšanas gadījumi. 

Masalas parasti sākas ar drudzi, acīs veidojas iekaisums, uz ķermeņa parādās izsitumi. Cilvēks ir infekciozs aptuveni 11 dienas, pēc tam slimības simptomi mazinās.
Tomēr vidēji smagos un ļoti smagos saslimšanas gadījumos atkopšanās var ilgt pat vairākus mēnešus.

No 1000 cilvēkiem, kas saslimuši ar masalām, viens līdz trīs nomirst. Tāpēc masalas nedrīkst uzskatīt par vieglu slimību.

Vakcinācija jāveic divas reizes – zīdaiņa vecumā un pēc tam, sasniedzot septiņu gadu vecumu. Potes apmaksā valsts. 
Facebook Draugiem Twitter Instagram