Ar piektdienu, 1.jūniju, Latvija kļūs par vienu no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur, rūpējoties par iedzīvotāju veselību, pārtikas produktos būs noteikti ierobežojumi transtaukskābju daudzumam, jo no šīs dienas stājas spēkā to reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi.

Ierobežojumi noteikti ar mērķi uzlabot Latvijas iedzīvotāju uztura paradumus un tādējādi ilgtermiņā uzlabot sabiedrības veselības rādītājus.
Lietojot transtaukskābes ikdienas uzturā, tās negatīvi ietekmē cilvēka veselību un izraisa sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, kā arī veicina aptaukošanos. Dažādi klīniskie pētījumi pierāda, ka transtaukskābes paaugstina holesterīna līmeni asinīs vairāk kā piesātinātie tauki un transtaukskābju lietošana uzturā palielina saslimšanas risku ar sirds un asinsvadu saslimšanām vairāk kā jebkura cita uzturviela.

Transtaukskābju maksimāli pieļaujamās normas attiecas gan uz pašmāju, gan importētajiem pārtikas produktiem, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu piedāvājumu.

Noteikumos noteiktās prasības piemēro pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir transtaukskābes, kas radušās pārtikas ražošanos tehnoloģiskajos procesos (hidrogenējot eļļas; spiežot eļļas augstā temperatūrā; pārtikas produktus cepot un karsējot eļļās; cepot un grilējot taukus saturošus pārtikas produktus), bet tās nepiemēro dzīvnieku izcelsmes taukiem, kuru sastāvā transtaukskābes radušās dabiski un nav pievienotas pārtikas ražošanas procesos.

Noteiktais maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums ir līdzīgs Austrijā atļautajam - tur šādas normas ir spēkā kopš 2009.gada.

Arī Latvijā maksimāli pieļaujamais transtaukskābju daudzums pārtikas produktos nedrīkstēs pārsniegt 2g uz 100g (2%) no kopējā tauku daudzuma. Tāpat noteiktas atsevišķas prasības pārtikas produktiem ar samazinātu tauku daudzumu.
Pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir mazāks par 3%, transtaukskābju daudzums nedrīkstēs pārsniegt 10g uz 100g kopējā tauku daudzuma (jeb līdz 0.3%); savukārt pārtikas produktos, kuros kopējais tauku daudzums ir no 3% līdz 20%, tas nedrīkstēs pārsniegt 4g uz 100g kopējā tauku daudzuma (jeb līdz 0.8%).

Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri palielināt vairākus sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Paredzēts, ka sods pieaugs, piemēram, par telefona lietošanu pie stūres, pagrieziena nerādīšanu, drošības jostas nelietošanu, bērnu vešanu bez sēdeklīša.
 
Paredzēts, ka sods par telefona lietošanu pie stūres būs 25 līdz 100 eiro. Pašlaik pārkāpumu soda ar brīdinājumu vai summu līdz 15 eiro.
Valsts policija stāsta, ka pērn par telefona lietošanu pie stūres sastādīti 3390 protokoli, bet ar jaunajām ekipāžām, kuras speciāli aprīkotas šāda pārkāpuma atklāšanai, sodīto skaits varētu pieaugt pat desmit reizes.

Likuma grozījumi paredz paaugstināt sodus arī par pagriezienu nerādīšanu, kas būtu no 15 līdz 30 eiro. Pašlaik, līdzīgi kā par telefona lietošanu pie stūres, pagrieziena nerādīšanu soda ar brīdinājumu vai summu līdz 15 eiro.

Likuma grozījumos paredzēts arī konkrētāk raksturot agresīvu braukšanu, sodu paredzot līdzšinējā apmērā no 70 līdz 280 eiro.
Par likumprojekta grozījumiem Saeimai vēl jālemj otrajā un trešajā lasījumā.
 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina studentus, īpaši topošos politologus un sociologus, kļūt par brīvprātīgajiem biroja palīgiem pirmsvēlēšanu laikā.
Studentiem priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā būs jāvēro, vai netiek pārkāpti aģitācijas noteikumi. Brīvprātīgajiem jābūt ar apolitisku attieksmi un interesi par valsts pārvaldi, politiskajiem procesiem.

Brīvprātīgā uzdevums būs pamanīt priekšvēlēšanu aģitāciju internetā un ielās, sabiedriskajos pasākumos un citās vietās, to izvērtēt un iespējamu pārkāpumu gadījumā, izmantojot mobilo aplikāciju  “Ziņo KNAB!”,  informēt biroju.

Aplikācija būs pieejama ne tikai studentiem, bet visiem sabiedrības locekļiem. KNAB saņemtās ziņas izvērtēs un pārbaudīs, vai likums ir pārkāpts. 

KNAB uzsver, ka ir  svarīgi priekšvēlēšanu periodā no 9.jūnija līdz 5.oktobrim, kā arī vēlēšanu dienā 6.oktobrī nodrošināt priekšvēlēšanu aģitācijas un vēlēšanu godīgu norisi. 
29. un 30.jūnijā, norisināsies ceturtais sarunu festivāls "Lampa", kurā šogad paredzēti vairāk nekā 270 pasākumi. 
 
Festivālā paredzētas sarunas par uzticēšanos un citām Latvijai un pasaulei nozīmīgām tēmām latviešu, angļu un krievu valodās, tikšanās ar politisko partiju līderiem, praktiskas darbnīcas un mākslinieciskas performances. 

Festivālā notiks seminārs par evolucionāro domāšanu un varēs kopīgi zīmēt nākotnes līdera portretu, savukārt Valsts policijas izmeklētāju paraugdemonstrējumos varēs uzzināt par personīgo un datu drošību internetā. 
Notiks diskusijas par ekonomikas nākotnes prognozēm un uzticēšanos starp Austrumiem un Rietumiem.
Ekonomiski aktīvajiem būs iespēja pašiem izveidot pašvaldības budžetu, diskutēt par publisko iepirkumu lietderību un izmeklēt finanšu noziegumus. Tāpat notiks diskusijas par izglītību un jauniešiem, kā arī politiku.

Sarunu festivāla "Lampa" programma skatāma te
 
 
Nākamajā vasarā, internetā reģistrējot čekus, kvītis vai biļetes par pakalpojumiem un pirkumiem, varēs piedalīties valsts rīkotā loterijā.
Balvās būs iespējams saņemt 200 – 3000 eiro, plānotas tiek gan nedēļas, gan mēneša balvas. Ar čeku loteriju plāno apkarot nodokļu nemaksāšanu un papildināt budžetu.

Loterijā piedalīsies VID lapā reģistrētie čeki par pirkumu vismaz 5 eiro vērtībā (bez PVN). Ar vienu čeku var piedalīties gan nedēļas, gan mēneša izlozē. Turklāt laimestus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks.
Laimestus izmaksās VID.
Čeku loterijas organizēšanā Valsts ieņēmumu dienests plāno iesaistīt arī ārpakalpojumu sniedzējus.
„Ārpakalpojums sevī ietver programmatūras izstrādi, skaitļu ģeneratora izstrādi un mājaslapas vietnes izstrādi. Visu pārējo veiks Valsts ieņēmumu dienests. Viss, sākot ar čeku pārbaudi un beidzot ar laimestiem, gulsies uz mūsu pleciem. Tādējādi informāciju, kuru mēs saņemsim spēles laikā, mēs analizēsim un izmantosim nodokļu kontrolēs,” norādīja VID.

Čeku loterija plānota kā pilotprojekts līdz 2021.gada janvārim; pēc tam vērtēs, vai joprojām ir interese.
Likumu par čeku loteriju atbalstīja valdība, tas vēl jāpieņem Saeimā.

Šādas čeku loterijas notiek arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā četru mēnešu laikā iesniegti vairāk nekā 700 tūkstoši čeku. Kaimiņvalstī lemts reizi mēnesī piešķirt uzvarētājam naudas balvu 5000 eiro vērtībā.
Portugālē līdzīgas loterijas pirmā kārta bija orientēta uz nozarēm, kur daudzi uzņēmumi darbojas “pelēkās ekonomikas” sfērā, – autoservisu, skaistumkopšanas salonu, un frizētavu, kā arī viesmīlības un restorānu biznesā.

Vairāk nekā puse jeb 59% vecāku kļūdaini uzskata, ka bērns ar skatu pretēji braukšanas virzienam jāpārvadā tikai pirmajā dzīves gadā, lai gan bērns obligāti jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam līdz 15 mēnešu vecumam, aptaujā secinājusi Latvijas Automoto biedrībā (LAMB).

LAMB norāda, ka bērns obligāti jāpārvadā ar skatu pretēji braukšanas virzienam līdz 15 mēnešu vecumam, taču speciālisti šo pozīciju iesaka saglabāt līdz pat trīs gadu vecumam un ilgāk.

Kā uzsver biedrības pārstāvji, jāņem vērā, ka zīdaiņa galva sver gandrīz trešdaļu no viņa kopējās ķermeņa masas un viņa kakla cīpslas un muskuļi nav pilnībā izveidojušies. Tādējādi, ja notiek frontāla sadursme vai strauja bremzēšana, viņa kakls nespēj noturēt galvu, kas tiek spēcīgi triekta uz priekšu, bērnam sēžot ar skatu braukšanas virzienā.

Tāpat lielākā daļa jeb 63% vecāku autosēdeklīšu integrētās drošības jostas nostiprina pārāk vaļīgi, bet 13% aptaujāto vispār nepievērš uzmanību jostu stingrībai. Tikai 24% vecāku ir informēti par to, cik cieši jānostiprina jostas.
LAMB norāda, ka autosēdeklīša integrētās jostas jānostiprina stingri, maksimāli tuvu bērna ķermenim. Vienkāršākais veids, kā pārliecināties par to, ka mazais piesprādzēts pietiekami stingri, ir viena pirksta tests. Proti, ja zem autosēdekļa jostiņām plecu daļā nevar pabāzt vairāk par vienu pieauguša cilvēka pirkstu, var droši doties ceļā. Tāpat svarīgi, lai autosēdeklīša integrētās jostas bērnam būtu pozicionētas uz pleciem, pēc iespējas tuvāk kaklam un nebūtu noslīdējušas zem plecu līnijas.

Aptauja liecina, ka 76% vecāku regulāri bērnu piesprādzē nepareizi, tam mugurā atstājot virsdrēbes. 21% šādi rīkojas reizi pa reizei, bet tikai 3% pirms bērna piesprādzēšanas autosēdeklītī vienmēr novelk biezās virsdrēbes. Taču pareizi būtu aukstā laikā bērnu piesprādzēt, novelkot viņam biezās, pufīgās drēbes, lai drošības jostas nostiprinātu maksimāli tuvu bērna ķermenim. Lai bērns, piesprādzēts bez virsdrēbēm, nenosaltu, pāri drošības jostām jāuzsedz silta sega vai virsjaka.

LAMB arī atgādina, ka, lietojot 0.grupas sēdeklīšus, jāpievērš uzmanību uzlīmei sānos, kurā parādīts, kā ražotājs paredzējis novietot krēsliņa rokturi braukšanas laikā. Sprādzējot bērnu uz paliktņa, auto drošības jostu jābalsta uz augšstilbiem un pleciem, nevis pāri vēderam un kaklam, lai netraumētu bērnu. Jāiztaisno drošības jostas, jo tās nedrīkst būt savērpušās. Tāpat, novietojot atmugurisko bērna krēsliņu uz priekšējā sēdekļa, jāatslēdz auto gaisa spilvenu. Bērnu krēsliņu jāizvēlas atbilstoši bērna svaram un augumam. Savukārt, iegādājoties bērna sēdeklīti, jāpievērš uzmanību tam piemēroto/apstiprināto automašīnu sarakstam.

Tāpat nevajadzētu lietot vecākus bērnu sēdeklīšus par ECE R44,03, R44,04 vai R129 standarta sēdeklīšiem, kā arī sēdeklīšus, kuriem beidzies ražotāja noteiktais derīguma termiņš. Tāpat nevajadzētu lietot bērnu sēdeklīšus, kas bijuši bojāti vai cietuši avārijā. Pirms pirkšanas jāizmēģina sēdeklīti savā automašīnā. Nedrīkst pārvadāt bērnu, turot viņu klēpī, kā arī bērnu sēdeklīti jāizmanto vienmēr neatkarīgi no tā, cik garš ceļš veicams. Vienmēr rūpīgi jāievēro tā lietošanas instrukciju, kā arī jāatceras auto sēdeklīti/paliktni izmantot tik ilgi, kamēr bērns sasniedz 150 centimetru augumu, kas vidēji notiek 12 gadu vecumā!

LAMB 21.maijā atklāja informatīvu kampaņu "150&12 Mazulis drošībā!", kuras galvenais mērķis ir mudināt vecākus, pārvadājot bērnus, lietot bērnu autosēdeklīšus un darīt to pareizi.
Vienam no pasaulē slavenākajiem un sarežģītākajiem rallijreidiem - Dakaras rallijam (kas ilgus gadus bija pazīstams kā rallijs „Parīze - Dakāra”) - šogad aprit 40 gadi. Šis notikums kļuvis tikpat leģendārs kā cilvēki un transporta līdzekļi, kas tajā piedalās.

Ideja par šādu ralliju, kas tiek rīkots no 1978. gada, pieder Francijas motobraucējam Tjerī Sabīnam, kurš reiz apmaldījās tuksnesī, bet pēc trim dienām viņu atrada vietējie iedzīvotāji. Šis bīstamais piedzīvojums iedvesmoja sportistu izveidot maršrutu pasaulē slavenākajam, bīstamākajam un aizraujošākajam rallijam, kura posmi vijas cauri tveicīgām smiltīm, kāpām, akmeņiem un solončakiem.

Šo 40 gadu laikā, kad norisinājies rallijs, vadošie ražotāji visā pasaulē sacenšas īpaši izstrādātu transportlīdzekļu, aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu ieviešanā, motivējot sportistus jauniem izaicinājumiem.

Interesanti fakti par Dakaras ralliju:

Sākot no paša pirmā rallija, finišu veiksmīgi sasnieguši vairāk nekā 13 000 dalībnieku.

Līdz 2009. gadam sacīkstes noslēdzās vai sākās Senegālas galvaspilsētā Dakarā. Kopš 2009. gada rallijreids norisinās Dienvidamerikā.

Neskatoties uz ievērojamo dalības maksu, katru gadu uz Dakaras rallija starta iziet vismaz 400 transportlīdzekļi.

Sacīkstes dalībnieki ik dienas patērē 1,5 tonnas ēdiena, līdz 12 000 litru ūdens un 15 000 litru degvielas.

Uzvarētāji nesaņem nekādas balvas, tikai beduīna statueti. Prēmijas piešķir komandu sponsori.

Viens no nepatīkamākajiem šķēršļiem ir „feš-feš”, kas ir smalkas un ļoti biezas smiltis, kurās transportlīdzekļi bieži vien „norokas”.

1982. gadā Lielbritānijas premjerministres Mārgaritas Tečeres dēls Marks Tečers kopā ar savu stūrmani un mehāniķi uz sešām dienām pazuda. Pēc vērienīgas meklēšanas viņus atrada 50 kilometru attālumā no trases. Tečers, stūrmanis un mehāniķis nebija cietuši.

Braucējiem aizliegts izmantot jebkāda formāta - papīra vai elektroniskas - kartes. Izmantot drīkst tikai ceļa grāmatu ar svarīgākajām trases sekcijām un GPS, kas izseko viņu atrašanās vietu.

Francūzis Huberts Oriols kļuva par pirmo, kurš spēja uzvarēt rallijā “Parīze - Dakara” ar BMW markas motociklu.
Viņš uzvarēja 1981. un 1983. gadā ar BMW R80 G/S. Pēc Huberta tādu pašu panākumu ar BMW markas motociklu spēja atkārtot Gastons Rajē, kurš uzvarēja 1984. un 1985.gadā. Gastons startēja ar BMW GS980R. Vēlāk 1999. un 2000. gadā ar BMW F650RR triumfēja Rišārs Saints.

Dīvains gadījums fiksēts 1988. gadā, kad pārliecinoši uz uzvaru automobiļu klasē ejošais somu braucējs Āri Vatanens šo sasniegumu izlaida no rokām, jo viņa automašīna tika nozagta no servisa laukuma.

Pirmo ralliju „Parīze - Dakara” atspoguļoja 20 korespondenti no 13 dažādiem medijiem.
Šobrīd rallijam veltīti raidījumi tiek translēti 190 pasaules valstīs, bet visu pārdoto Dakaras rallija televīzijas pārraižu tiesību vērtība 2015. gadā veidoja 420 miljonus dolāru.

Vāciete Juta Klainšmite 2001. gadā izcīnīja uzvaru automobiļu klasē, pierādot to, ka arī daiļā dzimuma pārstāves var tikt pie panākumiem pasaulē prestižākajā rallijā. Līdz pat šodienai viņa ir vienīgā sieviete, kas guvusi uzvaru Dakaras rallijā.

Vecākais rallija dalībnieks, kurš stūrēja kravas automašīnu, bijis 72 gadus vecs japānis, bet jaunākais - 18 gadus vecs sportists no Argentīnas, kurš sacentās ar kvadraciklu.
Sestdien, 26.maijā, no plkst. 12.00 līdz 20.40 Rīgas Ziepniekkalna daudzdzīvokļu māju pagalmā, Ozolciema ielā 22 k-2, notiks sarunu festivāla “Lampa” iesildīšanās pasākums, kurā visi interesenti aicināti iekustināt prātu pirms paša festivāla, kas norisināsies Cēsīs no 29. jūnija līdz 30. jūnijam.

Pasākuma mērķis ir parādīt iedzīvotājiem, ka tieši visi kopā mēs veidojam mūsu sabiedrību.

“Pagājušajā gadā sarunu festivāla “Lampa” iesildīšana notika Rīgā, Purvciemā, un šogad vēlējāmies iet Daugavas otrā krastā. Kāpēc lai daudzdzīvokļu mājas pagalmā nevarētu notikt jēgpilnas sarunas? Mēs vēlamies aiziet pie jebkura Latvijas iedzīvotāja un aicināt uz tiešu un nepastarpinātu sarunu klātienē,” stāsta festivāla “Lampa” organizatore Ieva Morica.

Festivāla programma un visa aktuālā informācija pieejama mājaslapā festivalslampa.lv
Pirmdien, 28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu to darbību un dzirdamību.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. 

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).
Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību.

Trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.
Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks 2019.gada 25.maijā,  informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Gatavojoties EP vēlēšanām, CVK šonedēļ ir iesniegusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai divus priekšlikumus EP vēlēšanu kārtības pilnveidošanai.
CVK rosina ieviest vēlētāju reģistrēšanu tiešsaistē Latvijas teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos iepriekšējās balsošanas dienās. Tādējādi iepriekšējā balsošanā būtu iespējams balsot jebkurā iecirknī, kur tehniski iespējams nodrošināt tiešsaistes datu apmaiņu ar Vēlētāju reģistru.

Tāpat CVK rosina ārvalstīs paredzēt iespēju veidot klātienes vēlēšanu iecirkņus Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vai citās balsošanai piemērotās telpās. Tādējādi vēlētājiem, kuri EP vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, būtu iespēja vēlēšanu dienā balsot vēlēšanu iecirkņos, ne tikai pa pastu, kā tas ir šobrīd, skaidro CVK.

Cimdars vērsa uzmanību, ka Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas ir jāievēl astoņi deputāti. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadus vecam.

Savukārt vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet līdz 18.dienai pirms vēlēšanām iecirkni var mainīt. Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlēsies izmantot savas balsstiesības Latvijā, līdz 30.dienai pirms vēlēšanām jāreģistrējas CVK.


Nākamās EP vēlēšanas notiks cīņā par 705 EP vietām tagadējās 751 vietā, jo līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES saruks arī vietu skaits asamblejā.

Jau vēstīts, ka vien 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir ieinteresēti gaidāmajās EP vēlēšanās, kas ir zemākais rādītājs Baltijas valstīs, liecina publicētā Eirobarometra aptauja.
Iepriekšējas EP vēlēšanās 2014.gada maijā piedalījās tikai 30,24% Latvijas iedzīvotāju. 
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula neko neaizliedz, bet gan nodrošina katram lielākas iespējas kontrolēt savus datus, norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Jaunais datu aizsardzības regulējums stāsies spēkā piektdien, 25.maijā, un tas būs jāievēro visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

"Tas īsais secinājums par regulu kopumā ir tāds - regula neko mums neaizliedz.
Vienkārši regula ikvienam dod daudz plašākas tiesības, savukārt tiem, kas apstrādā datus, regula uzliek ievērojami vairāk pienākumus," saka ministrs.

Regulu apstiprināja pirms diviem gadiem. Tās mērķis ir noteikt dalībvalstīs vienotus principus datu aizsardzībā, lai atvieglotu darbu starptautiskajiem uzņēmumiem, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem iespējas aizsargāt savu informāciju.
Viens no galvenajiem regulas principiem ir, ka uzņēmējam jāspēj paskaidrot, kādam mērķim tas ievācis cilvēku datus. Savukārt personām ir nepārprotami jādod piekrišana savu datu apstrādei.

Regula paredz katram tiesības piekļūt saviem datiem, tos labot vai dzēst. Tomēr regulas teksts ir vispārīgs, dodot iespējas dažādiem pārpratumiem. Tādēļ radušies mīti, piemēram, ka turpmāk nedrīkstēs fotografēt publiskus pasākumus vai skolu izlaidumus.
Datu valsts inspekcijas pārstāvis Lauris Linabergs stāsta - regula neattiecas uz privātām vajadzībām.
Tātad vecāki drīkstēs fotografēt skolas pasākumus, kā arī ievietot bildes sociālajos medijos.
Cita situācija iestātos, ja ar fotogrāfiju kāds vēlētos nopelnīt. 

Regulas piemērošana un noteikumu uzraudzības kārtība Latvijā gan vēl nav pilnībā skaidra, jo Saeimā nav pieņemts jaunais Personas datu apstrādes likums. 
Avots: lsm.lv

24. un 25.maijā - Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros Latvijas pilīs un muižās pirmo reizi notiks Atvērto durvju dienas, ikvienam interesantam ļaujot iepazīt vēsturiskās ēkas no jauna un vēl neiepazīta skatu punkta. Šajās dienās gandrīz 40 pilīs un muižās apmeklētājiem ieeja būs bez maksas, un daudzviet tiks piedāvāta speciāli izveidota pasākumu programma.

Pasākuma iniciators ir Eiropas Vēsturisko Ēku Asociācija, kas ar saukli - “Mūsu māja, jūsu mantojums” aicina apmeklēt un iepazīt unikālo kultūras mantojumu.
Iniciatīvai ir pievienojusies arī Latvijas Piļu un muižu asociācija un Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācija, kas aicina ikvienu interesentu un īpaši jauniešus izmantot vēl nebijušu iespēju.

“Latvijas un Eiropas pilis un muižas ir unikāla vieta, kur satiekas vēsture, kultūra un māksla. Ceru, ka šogad aizsāktā tradīcija turpināsies, un Atvērtās durvju dienas Latvijas pilīs un muižās kļūs par ikgadēju notikumu,” informē Latvijas Privāto vēsturisko ēku asociācijas pārstāve Egita Karlsone.

Atvērto durvju dienu laikā apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar gandrīz 40 Latvijas vēsturiskajām ēkām, to nozīmīgo pagātnes lomu un plašajām izmantošanas iespējām mūsdienās. 
Pasākuma programma pieejama: www.pilis.lv un www.lpvea.lv

Atvērto durvju dienās piedalīsies 37 pilis un muižas no visas Latvijas:
Alūksnes Jaunā pils, Beļavas muiža, Berķenes muiža, Blankenfeldes muiža, Cēsu pils komplekss, Dikļu Pils, Dundagas pils, Durbes pils, Dzērbenes pilsmuiža, Hiršenhof, Jaunauces pils, Jaunmoku pils, Jelgavas pils, Jērcēnmuiža, Kazdangas pils, Krāslavas muiža, Kokmuižas pils komplekss, Lielplatones muiža, Litenes muiža, Lizuma muiža, Lūznavas muiža, Nēķena muiža, Padures muiža, Preiļu muižas komplekss un parks, Smuku muiža, Spāres muiža, Stāmerienas pils, Ungurmuiža, Vadakstes muiža, Varakļānu muižas pils, Vecauces pils, Vecpiebalgas muiža, Veselavas muiža, Vilces muiža, Virkas muiža, Zaļā (Zaļenieku) muiža, Zvārtavas pils.
No 28. maija līdz 3.jūnijam visā Eiropā un arī Latvijā norisināsies Veselības nedēļa jeb MOVE WEEK.
Visas nedēļas garumā iedzīvotāji tiks mudināti piedalīties dažādās veselīgās fiziskajās aktivitātēs. Latvija šajā kampaņā piedalās jau septīto gadu un dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug.

“Iekustināt” par 100 miljoniem vairāk eiropiešu līdz 2020. gadam - tāds ir šī Eiropas mēroga projekta mērķis. Veselības nedēļa ir pasākums, kas popularizē veselīgu dzīvesveidu un iesaista pēc iespējas vairāk cilvēku fiziskās aktivitātēs.
NowWeMOVE projektu jau septīto reizi organizē Starptautiskā Sporta un kultūras asociācija (ISCA) sadarbībā ar Eiropas valstu tautas sporta (sports visiem) nacionālajām organizācijām.
Latvijā Veselības nedēļu koordinē Latvijas Tautas sporta asociācija (LTSA).

Latvijā Veselības nedēļas ietvaros visā Latvijā notiks dažādi pasākumi un norisināsies sportiskās aktivitātes, kuros aicināti piedalīties visi iedzīvotāji neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sportiskās sagatavotības.

Pasākumu organizatori (pašvaldības, nevalstiskās organizācijas, skolas, sporta klubi, uzņēmumi u.c.) piedāvās fiziskās aktivitātes iedzīvotājiem visas nedēļas garumā, piemēram, skriešanu, nūjošanu, pārgājienus, riteņbraukšanu, sporta spēles, lekcijas par veselīgu uzturu u.c.
Informāciju par plānotajiem pasākumiem varēs atrast mājas lapā http://sportsvisiem.lv/latvijas-veselibas-nedela-move-week-2018-afisas/ vai pašvaldību mājas lapās.

Šis pasākums ir lieliska iespēja mudināt visus Latvijas iedzīvotājus būt fiziski aktīviem, jo kā zināms, regulāras fiziskas aktivitātes ir lētākais un efektīvākais veids kā novērst dažādas saslimšanas un uzturēt sevi labā fiziskā formā.
Veselības Nedēļa tiks organizēta lai parādītu, ka ir daudzi vienkārši un visiem pieejami veidi, kā ikdienā nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, kas vērstas uz cilvēka veselības uzlabošanu.

Ar katru gadu aug gan šī pasākuma organizatoru, gan dalībnieku skaits. Šogad dalībai pasākumā Latvijā jau pieteicās 230 organizācijas (tostarp skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, pašvaldības, sporta klubi un daudzas citas). Veselības nedēļas 2018 ietvaros norisināsies ap 700 dažādi pasākumi.

Noslēgusies pieteikšanās programmai “Sporto visa klase” nākamajam 2018./2019.mācību gadam.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ir apstiprinājusi 348 klašu pieteikumus.

Programmā nākamajā mācību gadā 2.klašu grupā apstiprināti jauni dalībnieki no 64 klasēm. 3.klašu grupā programmā iesaistīsies dalībnieki no 71 klases. 4.klašu grupā dalību turpinās 107 klases, 5.klašu grupā 75 klases, savukārt 6.klašu grupā piecas reizes nedēļā sportos 31 klase.

“Esmu gandarīts, ka programma “Sporto visa klase” ieguvusi ievērojamu pašvaldību, izglītības iestāžu un tās dalībnieku ģimeņu atbalstu. Jaunajā mācību gadā piecas reizes nedēļā sportos jau gandrīz 8000 bērnu, uzlabojot veselību, stāju, veidojot motivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un pilnveidojot prasmes strādāt vienotā klases komandā”, izsakās Olimpiskais vicečempions un programmas idejas autors Žoržs Tikmers.

2018./2019.mācību gadā programmā “Sporto visa klase” tika aicinātas pieteikties ne tikai 3.klases, bet arī 2.klases no visas Latvijas.

“Jaunajā mācību gadā iesaistīsim arī 2.klases bērnus. Latvijas Olimpiskā komiteja ir gandarīta, ka programma aug, un līdz ar to nolēmām mainīt tā konceptu. Galvenā novitāte ir tā, ka programmā “Sporto visa klase” ar nākamo mācību gadu iesaistīsim 2.klases. Esam konstatējuši, ka agrāk uzsākot šo programmu, tas dos lielāku ieguldījumu skolēnu fiziskajā attīstībā un veselības nostiprināšanā”, atzīst Žoržs Tikmers.

Jaunais programmas koncepts paredz, ka nākamais mācību gads būs pēdējais, kad programmā varēs iesaistīties no 3.klases, jo sākot ar 2019./2020.mācību gadu “Sporto visa klase” uzņems tikai 2.klašu dalībniekus un katru mācību dienu jeb piecas reizes nedēļā sporta nodarbības ilgs līdz 4.klasei ieskaitot. Savukārt 5. un 6.klašu dalībniekiem trīs fakultatīvās sporta stundas nedēļā būs pēc izvēles.

Programma paredz iesaistīto skolu 3., 4. 5. un 6.klašu skolēniem katru nedēļu nodrošināt papildus trīs fakultatīvās sporta nodarbības, kas notiek saskaņā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) izstrādātu metodisko materiālu.
Savukārt 2.klasēm nodarbības programmas ietvaros notiks ar LSPA izstrādātu metodisko materiālu, kas paredz vecuma grupai atbilstošas fiziskās aktivitātes.

Programma “Sporto visa klase” 3.-6.klasei paredz 3 fakultatīvās sporta nodarbības nedēļā:
• vispārējā fiziskā sagatavotība;
• futbola iemaņu apguve;
• peldēšana vai sporta nodarbība svaigā gaisā.

LOK ir gandarīta par programmas ievērojamo atsaucību no pašvaldību un izglītības iestāžu puses, jo šajā četrgades posmā ir iesaistījušies vairāk kā 5200 bērnu no 230 klasēm un 67 pašvaldībām, savukārt jau nākamajā mācību gadā “Sporto visa klase” piedalīsies gandrīz 8000 dalībnieku no 348 klasēm.

Projekta mērķis ir palielināt projektā iesaistīto izglītības iestāžu, klašu un audzēkņu skaitu, izstrādājot projekta metodiskās programmas 2. – 6.klašu grupām un mērķtiecīgi uzlabot visu klases skolēnu fizisko sagatavotību, stāju, dodot motivāciju nodarboties ar sportu, kā arī vērtēt skolēnu sekmes mācībās.
Uzvaru aizvadītās nedēļas nogales diennakts putnu vērošanas sacensībās “Torņu cīņas 2018” ar simboliski novērotām 100 putnu sugām guvusi  komanda “Himantopus himantopus”.
Šis ir jau piektais gads pēc kārtas, kad uzvaru iegūst tieši šī komandu, šoreiz - no Burtnieku poldera torņa.
Otro vietu ieguva komanda “Zaļknābji” Engures ez. Ziemeļu tornī, bet trešo - komanda “M-ērgļi” Sātiņu tornī.
Sacensību Tautas klasē uzvarēja komanda “Spectatores Avem”, vērojot putnus Slampes kurgāna platformā četras stundas.
Par interesantāko novērojumu atzīts komandas “Saldus & Co” novērotais kukaiņu piekūna no Sedas torņa.
Savukārt par draudzīgāko komandu kļuva “Naktstputni”, Kaņiera tornī uzņemot 73 apmeklētājus.

Kopumā Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītajās 15. sacensībās “Torņu cīņas 2018” piedalījās 72 dalībnieki no 19 komandām, torņos uzņemot 314 apmeklētājus.

Citās nominācijās rezultātu apkopošana vēl turpinās, un detalizētāka statistika tiks publicēta sacensību “Torņu cīņas” interneta vietnē: www.tornucinas.lv.

Nākamās “Torņu cīņas” notiks 2019. gada 18.-19. maijā. Savukārt šajā rudenī - 2018. gada 20. oktobrī - notiks ceturtās putnu vērošanas sacensības “Rīgas putnu cīņa”. Tās ietvaros putnu vērotāju komandas centīsies novērot pēc iespējas vairāk putnu sugu Rīgas administratīvās teritorijas robežās.

Tāpat Latvijas Ornitoloģijas Biedrība izsludina akciju “100 putnu torņi Latvijas simtgadei” un aicina ziņot par putnu vērošanas torņiem, skatu torņiem un platformām, kā arī citām līdzīgām konstrukcijām.
Savu atsauksmi par torņiem (gan kartē esošajiem, gan vēl neiekļautajiem) un tajās novērotajām putnu sugām sūti uz e-pastu putni@lob.lv.
Akcijas mērķis ir apzināt 100 torņus un līdzīgas konstrukcijas, kas būtu izmantojamas putnu vērošanai.
Pagaidām vietnē www.tornucinas.lv (sadaļā KARTE) ir apkopota informācija par 53 torņiem.

Šonedēļ Latvijas Automoto biedrība (turpmāk LAMB) atklāj informatīvu kampaņu “Mazulis drošībā!”, kuras galvenais mērķis ir mudināt vecākus, pārvadājot bērnus, lietot bērnu autosēdeklīšus un darīt to pareizi.
Vienlaikus LAMB prezentējis arī pētījuma rezultātus, kas liecina, ka 33% vecāku šo drošības aspektu mēdz pārkāpt un nepārvadā bērnus atbilstoši drošības prasībām, tādējādi pakļaujot viņu veselību un dzīvību lielam riskam.

“Dažādi pētījumi liecina, ka nepareiza vai neatbilstoša bērnu drošības sēdeklīša lietošana ir viens no galvenajiem iemesliem bērnu bojāejai ceļu satiksmes negadījumos. Arī Latvijā ik gadu vairāki bērni iet bojā vai gūst smagas traumas ne tikai ceļu satiksmes negadījumos, bet arī pie straujas bremzēšanas,” norāda LAMB prezidents Juris Zvirbulis.
Pētījumā arī konstatēts, ka liela daļa sabiedrības ir ļoti slikti informēta par dažādiem drošības nosacījumiem, kurus nepieciešams ņemt vērā, izmantojot bērnu autosēdeklīti, piemēram, tikai 39% bērnu vecāku ir informēti, ka automašīnas drošības spilveni ir atslēdzami ikreiz, kad bērns tiek atmuguriski sēdināts auto priekšējā sēdeklī.

Mazāk nekā ceturtā daļa (24%) vecāku ir informēti par to, kā pilnībā pareizi nostiprināt un nospriegot bērna drošības jostas, bet 5% aptaujāto sprādzēšanos mēdz pilnībā atstāt bērna ziņā.
Tāpat cilvēki nereti vienkārši nav informēti par dažādiem it kā sīkumiem, kuri nelaimes gadījumā var izglābt bērna dzīvību - piemēram, tikai 3% vecāku vienmēr pirms drošības jostu sprādzēšanas bērnam novelk siltās virsdrēbes. Tas ir bīstams pārkāpums, jo bērns biezā apģērbā, automašīnai strauji bremzējot, var viegli izslīdēt no jostām un gūt traumas.

Dziesmu un Deju svētki pieskandinās Rīgu no 30. jūnija līdz 8. Jūlijam, pulcējot 43290 dalībniekus, t.sk. 16500 kordziedātājus no 427 koriem un 18174 dejotāju no 739 kolektīviem.
Svētkos piedalīsies dalībnieki no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts.

Pēc 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējuma šoreiz ir būtiski mazināta dalībnieku noslodze - Svētku dalībnieku gājiens notiks jau pirmajā - Atklāšanas dienā, savukārt Noslēguma koncerta dienā dalībniekiem nebūs mēģinājumu.
Mazināts arī deju lieluzveduma koncertu skaits un Noslēguma koncerta publisko mēģinājumu skaits.

Dalībniekiem ēdināšana un naktsmītnes tiks apmaksātas tajās dienās, kad konkrētajam dalībniekam (kolektīvam) Rīgā notiek pasākums, kurā viņš piedalās. Pārējās dienās, ja Svētku dalībnieks uzturas Rīgā viņa ēdināšanas un naktsmītņu izmaksas sedz pašvaldība.

Svētku jauninājums - pusdienas mēģinājumu un koncertu vietā: brokastis dalībnieki ēdīs mītnes vietā, pusdienas - norises vietā, savukārt par launaga un vakariņu vietu atkarībā no mēģinājumu grafika pastāv izvēle - ēst norises vieta un mītnes vietā.
Pusdienas un launags Svētku dalībniekiem tiks nodrošināts lielākajās norišu vietās: Mežaparkā, Daugavas stadionā un Rīgas centrā u.c. Dalībnieku ēdienkarti izstrādāja īpaši izveidota darba grupa, kuras sastāvā darbojās Svētku rīkotāji, uztura speciālisti, PVD eksperti, biedrības “Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija” pārstāvji u.c.
Ēdienreižu sadalījums pa ēdienreizēm saskaņā ar pieņemto vienā dienā noteikto uzturvērtību apjomu ir ne mazāk kā 25% brokastīs, 40% pusdienās, 35% vakariņās /launagā. Viena dalībnieka ēdināšanas izmaksas - no valsts dotācijas ir 8.00 eiro iesk.PVN dienā.

Dalībnieki dzīvos teju 70 Rīgas mācību iestādēs. Katra pašvaldība pati vienojas ar konkrētu mācību iestādi par savu dalībnieku izmitināšanu, kā arī iepazīstas ar šīs mācību iestādes gatavību uzņemt Svētku dalībniekus.

Dalībnieka ikdienas neatņemama sastāvdaļa būs ID karte, ar kuru tiks identificēts dalībnieks, varēs saņemt ēdināšanas pakalpojumus, iekļūt mēģinājumu un koncertu norišu teritorijā, kā arī bezmaksas braukt Rīgas sabiedriskajā transportā.

No Svētku dalībnieku skaita gandrīz 20 % ir nepilngadīgi. Tuvākajā laikā ar viņu vecākiem un kolektīvu vadītājiem sazināsies Svētku rīkotāji ar mērķi katram vecākam personīgi parakstīt apliecinājumu tam, ka ir iepazinušies ar Svētku noteikumiem, programmu, pasākumiem, kuros piedalās bērni, noslodzi, koncertu vizuālo koncepciju u.c. informāciju par gaidāmajiem Svētkiem. To kolektīvu vadītāju, kuru dalībnieki ir nepilngadīgiem, atbildība ir nodrošināt normatīvajos aktos noteikto pavadoņu skaitu (līdz 14 gadiem - 2 pavadošās personas uz 10 bērniem, no 14 līdz 17 gadiem - 1 pavadošā persona uz 10 nepilngadīgajiem), kā arī rūpes par bērniem Svētku norises laikā.

Piesakoties Svētkiem elektroniskajā reģistrācijas sistēmā, iezīmējās vecāku vēlme uz Svētku koncertu mēģinājumiem ņemt līdzi pirmsskolas vecuma bērnus, t.sk. zīdaiņus. Svētku rīkotājs, ņemot vērā Rīcības komitejas lēmumu, kā arī Tiesībsarga un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumu, kā arī apzinot iespējamos riskus, ļaus Svētku mēģinājumu un koncertu norišu teritorijās varēs atrasties tikai rēģistrētie Svētku dalībnieki.

“Cilvēciski un emocionāli mēs ļoti labi izprotam Svētku dalībnieku vēlme ņemt savus mazuļus līdzi uz mēģinājumiem, tomēr, izvērtējot visus potenciālos riskus, Rīcības komiteja ir nolēmusi neatbalstīt šādu iniciatīvu, kas iepriekšējos Svētkos netika tik noteikti atrunāta. Vissvarīgākais jebkurā situācijā ir bērnu drošība un labsajūta,” stāsta Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.

Preses konferencē tika iezīmēti šie potenciālie riski - (1.) apšaubāms, ka vecāki, paši piedaloties gan Svētku koncertos, gan mēģinājumos, tajā pat laikā var pilnvērtīgi uzraudzīt savu bērnu un nodrošināt bērna drošību, svētku organizators Svētku ietvaros nenodrošina bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. (2.) Svētku koncertos un mēģinājumos piedalīsies liels skaits cilvēku par kuru veselības stāvokli Svētku organizators atbildību nenes, taču ir paredzams, ka infekciju risks sakarā ar lielo cilvēku apgrozību būs paaugstināts, tāpat jāņem vērā mainīgie laika apstākļi, kas rada tajā skaitā potenciālu pārkaršanas risku. (3.) Svētku pasākumu norises vietās netiek nodrošināti zīdaiņiem piemēroti higiēnas apstākļi - zīdaiņu pārtinamie galdi, vietas, kur var apmazgāt bērnu, vietas, kur uzsildīt bērna pārtiku. (4.) Svētku norises vietās mēģinājumu un koncertu laikā nav iespējams nodrošināt mazulim pēc iespējas nemainītu dienas režīmu - ēdināšanas laiku, gulēšanu, ja vecāks piedalās Svētku mēģinājumos un koncertos. (5.) Svētku norises vietu iekārtojums nav pilnībā drošs bērnam, kurš rāpo vai tikko sācis staigāt - dalībnieku aktivitāšu zonās paredzēts izvietot dažādas konstrukcijas (podesti) un aparatūru.

Svētku dalībniekiem būs dzīvības apdrošināšana un traumu papildapdrošināšana.
Pasākumu mēģinājumu un koncertu laikā tiks nodrošināti 400 000 litru dzeramā ūdens.
Dalībnieku somiņās būs arī lietusmētelīši, sēdpaklājiņi, plāksteri, mitrās salvetes, kāju krēms, informācija par drošību un praktiski padomi.

Finansējuma trūkuma dēļ apturēta jaunu dalībnieku uzņemšana programmā "iespējamā misija", kas palīdz skolām piesaistīt jaunus un talantīgus skolotājus. “Iespējamā misija”  eksistē tikai no ziedojumiem, taču līdz ar nodokļu reformu ir mazinājusies uzņēmēju vēlme ziedot, tā ziņo sabiedriskais medijs. 

Šogad skolas pieteica 155 vakances, kurās gribēja redzēt misijas dalībniekus. Bija plānots uzņemt un atbalstīt 15  jaunos skolotājus.

"Mums pietrūka gandrīz 100 tūkstoši euro. Mēs pieņēmām lēmumu, ka mēs šogad neuzņemsim dalībniekus, jo mēs nevaram viņiem nodrošināt mācības un atbalstu 2 gadu garumā uz priekšu. Tā bija atbildīga rīcība no visas komandas, lai arī kā mums gribējās redzēt jaunus cilvēkus programmā. Tad pieņēmām šādu sāpīgu lēmumu," saka Kārlis Andersons, programmas “Iespējama misija” direktors.

Jaunie skolotāji - augstskolu pēdējo kursu studenti - saņem stipendiju - 200 eiro mēnesī, un skola maksā algu. Viņiem nodrošina arī mācības un pamatprasmes pedagoģijā. Iepriekš, ja uzņēmums ziedoja, tas saņēma ieņēmuma nodokļa atvieglojumus 85% apmērā no ziedotās summas. Tagad, ja uzņēmums visu peļņu investē savā attīstībā, tam nav jāmaksā nodoklis. Tāpēc zūd motivācija nodarboties ar labdarību, un ziedojumu summas samazinās. 

Pašreizējiem misijas dalībniekiem atbalsts turpināsies. No 38 jaunajiem skolotājiem 18 jūnijā beigs programmu, bet pārējie 20 turpinās mācīties arī nākamgad. Viņiem finansējums ir nodrošināts. 
10 gadu laikā “Iespējamā misijā” darbojušies 120 jaunie skolotāji. Puse joprojām turpina strādāt skolās. Bet vēl daļa - citās ar izglītību saistītās jomās.
28.maijā no plkst. 9.30 līdz 9.45, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu  signāla dzirdamību un sirēnu darbību.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.

VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas situācijās tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem.

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 

Rīgas maratona laikā pilsētā ieviesīs būtiskus satiksmes ierobežojumus, tostarp jau sākot ar šo piektdienu, plkst. 20.00, būs slēgta 11. novembra krastmala posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

19. maijā no plkst. 9.30. līdz plkst. 11.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi „Ģimeņu skrējiena” laikā, kurš notiks pa maršrutu: 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Muitas iela – Citadeles iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – apgriešanās pretī Ķīpsalas ielai – Vanšu tilts – Krišjāņa Valdemāra iela – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības iela – Brīvības pieminekļa laukums (apgriešanās) – Kaļķu iela– 11.novembra krastmala (finišs).

 Savukārt 20. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.30 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme vairākos maratona maršrutos:

 Maratona skrējiens: 11. novembra krastmala (starts)–Eksporta iela–Elizabetes iela– Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–nobrauktuve no Vanšu tilta – Ķīpsalas iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis – Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Slokas iela (apgriešanās) – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts – Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris – Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās) – Brīvības iela – Kaļķu iela – Akmens tilts – Kuģu iela – AB dambis – Mūkusalas iela – Kārļa Ulmaņa gatve – Salu tilts – viadukts no Krasta ielas – Krasta iela – 11.novembra krastmala – Eksporta iela – Hanzas iela – Skanstes iela –Zirņu iela – Vesetas iela – Mālpils iela – Grostonas iela – Arēna Rīga (apgrieziens) – Grostonas iela – Mālpils iela – Vesetas iela – Zirņu iela – Skanstes iela – Hanzas iela – Pulkveža Brieža iela – Elizabetes iela – Krišjāņa Valdemāra iela – Vanšu tilts –nobrauktuve no Vanšu tilta – Ķīpsalas iela – Enkura iela – Ogļu iela – Balasta dambis – Matrožu iela – Zvejnieku iela – Ķīpsalas iela – Krišjāņa Valdemāra iela–Slokas iela (apgriešanās)–Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās)–Brīvības iela–Kaļķu iela–11. novembra krastmala (finišs);

10 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts)–Eksporta iela–Hanzas iela–Pulkveža Brieža iela–Elizabetes iela– Krišjāņa Valdemāra iela–Vanšu tilts (apgriešanās) –Vanšu tilts–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās)–Brīvības iela–Kaļķu iela–11. novembra krastmala (finišs);

6 km skrējiens: 11. novembra krastmala (starts)–Eksporta iela–Elizabetes iela– Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Brīvības iela–Stabu iela (apgriešanās)–Brīvības iela–Kaļķu iela–11. novembra krastmala (finišs).

 20. maijā no plkst. 8.30 līdz plkst. 16.30 nepieciešamības gadījumā organizēs divvirzienu transportlīdzekļu satiksmi:
- Doma laukumā;
- Mūkusalas ielā;
- Skanstes ielā, posmā no Hanzas ielas līdz Zirņu ielai;
- Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai;
- Eksporta ielā, posmā no Rīgas pasažieru ostas līdz Hanzas ielai.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas svētdien, 20.maijā, piedalīsies  Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai. 

Ja pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, organisms, iespējams, vēl nav pienācīgi atguvies, tāpēc par gatavību skriet ir jākonsultējas ar savu ārstu. 

Savukārt maratona laikā NMPD mediķi aicina – tiklīdz skriešanas laikā jūtams diskomforts, nekavējoties ir jāpārtrauc skriešana, un jāvēršas pie mediķiem pēc palīdzības!
Tāpat ir jāklausa trases malā esošie veselības uzraugi, ja tie dalībniekam iesaka pārtraukt skriešanu un doties malā. 

Maratona laikā vairākās vietās dežūrēs mediķi.
Uz vietas atradīsies septiņas brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigādes.
Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un mediķu teltī, kas atradīsies starta/finišā zonā.

Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežūrēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie – topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta un atveldzēšanās vai mediķu palīdzība. 

Mediķi mudina ikvienu skrējēju skriešanas laikā ieklausīties savās sajūtās un laikus iet malā, lai atveldzētos, atpūstos un vērstos pie mediķiem, ja sajūti jebkādu diskomfortu, tajā skaitā nespēku, vājumu, galvas reibšanu, redzes miglošanos, līdzsvara traucējumus, galvassāpes, spiedošu sajūtu krūtīs, elpas trūkumu u.c. 


Sestdien, Eiropas Muzeju nakts ietvaros CSDD Rīgas Motormuzejs apmeklētāju acu priekšā trīs reizes tiks darbināts 1886.gadā patentētās pasaulē vecākās automašīnas Benz Patent Motorwagen replika. 

Šis unikālais spēkrats ir pasaules autobūves aizsākums un tas sasaucas ar Muzeju nakts šā gada vadmotīvu “Šūpulis”.
Automobiļa iedarbināšana notiks muzeja stāvlaukumā  – plkst. 17:00, 19:00 un 21:00. 

Šī būs otrā reize, kad muzeja speciālisti centīsies “pierunāt” Benz Patent Motorwagen motoram iedarboties.

Iepriekšējā publiskā auto piešķilšana pēc ilgas darbošanās sekmīgi tika realizēta 2016.gada maijā – īsi pirms atjaunotā Rīgas Motormuzeja atklāšanas.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=qSYmQr2evv0 

Līdzīgi kā pērn arī šogad motormuzejs bez maksas apmeklētājiem būs pieejams visu dienu – no plkst. 10:00 līdz 24:00. 

Ja plānots doties ārpus Rīgas, tad senos spēkratus ir iespēja apskatīt arī Rīgas Motormuzeja ekspozīcijas filiālē Bauskā. Šeit muzeju nakts ar bezmaksas apmeklējumu norisināsies no plkst. 18:00 līdz 24:00. Motormuzejs Bauskā apskatei piedāvās militāro auto kolekciju, dažādu laiku retro spēkratus, kā arī pirmos padomju pilnpiedziņas automobiļus. Papildus būs iespēja noskatīties īsfilmu par vienu no Latvijas autobūves leģendām RAF autobusiem.
Atzīmējot Ugunsdzēsēju un glābēju dienu un ugunsdzēsības Latvijā 153.gadadienu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests jau septīto gadu pēc kārtas  rīkos Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos, kā arī Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas Praktisko mācību nodaļā. 
Glābēji ceturtdien aicina ikvienu interesentu nākt ciemos pie ugunsdzēsējiem glābējiem visā Latvijā.
Piedāvājot bez maksas piedalīties daudzveidīgās norisēs, rekordliels Latvijas muzeju un sabiedriskās dzīves veidotāju skaits valsts simtgades kulminācijas gada Muzeju naktī - 19. maijā - vērs durvis apmeklētājiem. Šogad nakts pasākumi 204 vietās notiks jau 14. reizi.

“Muzeju nakts šogad būs īpaša, jo notiek valsts simtgades zīmē, sasniedzot rekordlielu norišu vietu skaitu visā Latvijā. Līdzīgi kā citus gadus, notikumu veidošanā aktīvi iesaistās ne tikai muzeji, bet arī daudzi sabiedriskās dzīves veidotāji. 2018. gadā par Muzeju nakts vadmotīvu izvēlēts “šūpulis”. Muzeju naktī godināsim Latvijas valstiskuma dzimšanu, brīvību kā vērtību, novadu savdabību un dzimtas stāstus, šūpuļu darinātājus, sargātājus un šūpotājus,” izmantot Muzeju nakts piedāvātās iespējas, mudina kultūras ministre Dace Melbārde.

Arī šogad Muzeju naktī piedalās gan muzeji, gan vairāk nekā 40 dažādi sabiedriskās dzīves veidotāji, pastiprinot pasākuma nozīmību kultūrvēsturiskā mantojuma izziņā. Iesaistīties paredzējušas arī valsts pārvaldes institūcijas, piemēram, Latvijas valsts prezidenta rezidence, Latvijas Republikas Saeima un citas. Arī uzņēmumi aizvien aktīvāk izmanto Muzeju nakts sniegtās iespējas mārketingā, piemēram, izdevniecības Zvaigzne ABC grāmatnīcas un Aldara Alus darbnīca gaidīs ciemiņus. Reģionos interesantas aktivitātes rīko pašvaldības, mākslas galerijas un izstāžu nami, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Tāpat kā aizvadītajos divos gados arī šogad aktīvākais reģions Muzeju naktī solās būt Vidzeme, vidzemnieki un reģiona viesi 19.maija vakarā un naktī varēs apmeklēt pasākumus 46 vietās. Kurzemē Muzeju naktī apmeklētājiem durvis tiks vērtas 32 vietās, Latgalē - 31 vietā, Zemgalē - 18, savukārt Rīgā nakts pasākumi notiks 77 vietās. Gan Rīgā, gan pie-Rīgā, gan ikvienā reģionā šogad Muzeju dalībnieku skaits ir rekordaugsts.

Ar Muzeju nakts interaktīvo karti iespējams iepazīties Kultūras ministrijas mājas lapā, izvērsta Muzeju nakts programma pieejama Muzeju nakts mājas lapā - www.muzeju-nakts.lv/lv/programma

 Veidojot aizraujošas ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas un pārdomātu komunikāciju ar sabiedrību, pēdējos 8 gados Latvijas muzejiem izdodas piesaistīt arvien vairāk apmeklētāju.

1999. gadā Francijas Kultūras un komunikāciju ministrija aicināja Eiropas muzejus organizēt kopīgu starptautisku akciju - Muzeju nakti, tās mērķis - iepazīstināt ar muzejiem arī tos iedzīvotājus, kuri ikdienā muzejus neapmeklē. Pēc dažiem gadiem tika panākta vienošanās, ka Muzeju nakts kļūst par vienu no aktivitātēm, kas saistīta ar Starptautiskās muzeju dienas atzīmēšanu. Starptautiskā muzeju diena ir 18. maijs, to ICOM pirmoreiz izsludināja 1977. gadā. Latvija Starptautisko muzeju dienu atzīmē kopš 1978. gada.
Svētdien, 13.maijā  ar grandiozu šovu un vēl nebijušu starptautisko 3 pret 3 basketbola turnīru, Grīziņkalna sporta kompleksā tika atklāta Latvijā lielākās jauniešu ielu sporta un kultūras kustības «Ghetto Games» desmitā sezona.

Par Ghetto Games desmitās sezonas pasākumiem.
Kā viens no sezonas spilgtākajiem notikumiem ir pasaulē vērienīgākais slam-dunk šovs ''Kings of Air”, kas šogad norisināsies 10.jūlijā Grīziņkalnā. Visiem apmeklētājiem būs iespējams redzēt tā saucamo ''lidojošo basketbolistu” šovu, kas būs interesanti arī tiem, kuriem basketbols nav iecienītākais no sporta veidiem. Pērn slam-dunk konkursu apmeklēja 3000 skatītāju.

Asu izjūtu cienītāji tiek Grīziņaklnā laipni gaidīti 11.jūnijā un 13.augustā uz starptautiskajām pankrationa sacensībām ''Ghetto Fight”. Tradicionāli, ''Ghetto Fight” dalībnieku pavadībā, pirms sacensībām tiks rīkotas pašaizsardzības meistarklases sievietēm.

16.jūnijā norisināsies vēl viens vērienīgs notikums, kas jau pērn Jūrmalas pilsētas kūrorta svētkos iemantoja plašu rezonansi - starptautiskās ielu deju sacensības ''Ghetto Dance Hardcore Battle”.

No 27. līdz 29.jūlijam septīto reizi norisināsies GGFFEST Ventspilī, kura ietvaros trīs dienu garumā skatītājus sagaida augsta mēroga BMX freestyle sportistu sniegums, kā arī agresīvo skrituļslidotāju un strītbaik frīstaila motciklu šovs, kā arī daudzas citas aktivitātes visai ģimenei.

Kā festivāla kulminācija būs FIBA Pasaules tūres kvalifikācijas posma sacensību norise 3 pret 3 basketbolā ''Ghetto Basket Ventspils Challenger”. Kā zināms tad 2020.gadā Tokijā notiekošo Olimpisko spēļu programmā ir iekļauts arī 3 pret 3 basketbols.

Ghetto Games šogad arī norisināsies tādās Latvijas pilsētās kā Ventspilī, Krāslavā, Cēsīs, Daugavpilī, Ogrē, Alūksnē, Kuldīgā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Jelgavā un Smiltenē. Ieeja Ghetto Games pasākumos ir bez maksas un dalība bērniem un jauniešiem Ghetto Games pasākumos, kā līdz šim, paliks bez maksas.

Vairāk informācijas Ghetto.lv un sociālajos tīklos - Facebook un Instagram.
Lai gan silto laika apstākļu dēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji šogad jau ir izmantojuši iespēju atpūsties ūdenstilpju tuvumā un arī nopeldēties, oficiāli  peldsezona sāksies 15. maijā.

Lai peldēšanās būtu droša, Veselības inspekcija jau ir veikusi pirmās peldvietu ūdens kvalitātes pārbaudes oficiālajās peldvietās.
Rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte peldvietās ir laba un peldēties atļauts visās 56 peldvietās.

Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā - no 15. maija līdz 15. septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības.

Inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji - fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas (E.coli) un zarnu enterokoki. Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību Inspekcijas speciālisti pievērš ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī iespējamam zilaļģu savairošanās procesam.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, Inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus - ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām - maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir novājināta. Par izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kā arī sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un Inspekcijas tīmekļvietnes starpniecību.

Ņemot vērā  straujo gaisa temperatūras paaugstināšanos, Veselības inspekcija atgādina, ka ūdens temperatūra atsevišķās Latvijas ūdenstilpēs vēl ir salīdzinoši zema, tāpēc, dodoties peldēties, ir jāatceras par būtiskiem piesardzības pasākumiem.

Uzsākot peldsezonu,  peldēšanas laikam ūdenstilpē vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē, ūdenī ir jāiet lēnām.
Lai vērstu uzmanību insulta profilaksei un slimības postošajām sekām, ik gadu maija sākumā tiek atzīmēta Eiropas Insulta diena. Šogad par godu Eiropas Insulta dienai pacientu biedrība “ParSirdi.lv” un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Studentu pašpārvalde aicina uz pasākumu ar devīzi “Esi soli priekšā insultam!”, kas notiks 15. maijā plkst. 15.00-18.00 Latvijas Universitātes galvenās ēkas foajē, Raiņa bulvārī 19. 

Pasākuma ietvaros iedzīvotājus konsultēs ārsts-kardioloģijas rezidents Daiņus Gilis, ikvienam būs iespēja bez maksas noteikt cukura un holesterīna līmeni asinīs, izmērīt asinsspiedienu un pulsu. Tāpat pasākumā varēs saņemt konsultācijas par insulta riska faktoriem, simptomiem un profilaksi, kā arī rīcības plānu, kas jāievēro, ja gadījumā insulta simptomi ir pamanīti kādam tuviniekam. Pasākumā varēs uzzināt, kas notiek organismā, kad ir paaugstināts holesterīna un cukura līmenis, un kā tieši tas ir saistīts ar insulta un citiem sirds asinsvadu slimību riskiem. 

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem ik gadu aptuveni 1,1 miljons* iedzīvotāju Eiropā piedzīvo insultu (t.sk, Latvijā ik gadu ap 10 000 cilvēku). Ņemot vērā to, ka pieaug insultu skaits arī gados jauniem cilvēkiem, kā arī to, ka sabiedrība noveco un palielinās gados vecu cilvēku skaits, kas pakļauti augstam insulta riskam, tiek lēsts, ka 2025. gadā jau 1,5 miljoni iedzīvotāji cietīs no insulta. 

Pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa: “Eiropas Insulta dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību šai postošai slimībai, kuru teju 80% gadījumu būtu iespējams novērst, ja vien cilvēki laicīgi pārbaudītu savu veselību un rīkotos. Arī Latvijā sabiedrība arvien noveco un palielinās to cilvēku skaits, kas pakļauti insulta riskam. Lai arī biežāk no insulta cieš cilvēki gados, tas var skart arī gados jaunus cilvēkus. Tāpēc vislabākais veids, kā sevi pasargāt un būt soli priekšā insultam, ir regulāri pārbaudīt insulta riska faktorus, tostarp, asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī ievērot veselīgu dzīvesveidu. Eiropas Insulta dienā aicinām ikvienu izmantot iespēju bez maksas veikt risku mērījumus un saņemt speciālistu konsultācijas par to, kā sevi pasargāt no insulta un citām sirds un asinsvadu saslimšanām.”

Lai būtu soli priekšā insultam:
Ø  asinsspiedienam miera stāvoklī ir jābūt zem 140/90 mmHg;
Ø  pulsam miera stāvoklī ir jābūt ritmiskam un līdz 70 sitieniem minūtē;
Ø  holesterīnam – vismaz zem 5,0 mmol/l, bet ar citiem riska faktoriem vēl zemākam;
Ø  cukura līmenim asinīs (tukšā dūšā) ir jābūt 3,3 – 6 mmol/l;
Ø  ikdienā daudz jākustās un jāēd veselīgs uzturs;
Ø  jāatmet smēķēšana un jāsamazina alkohola patēriņš;
Ø  jāizvairās no stresa.

Riska faktori, kurus nevar ietekmēt ir vecums un iedzimtība.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 13.Saeimas vēlēšanām izveidoja 115 vēlēšanu iecirkņus 44 valstīs. Viena iecirkņa – Zviedrijas pilsētā Erebrū – iekļaušana iecirkņu sarakstā tika atlikta uz vēlāku laiku, kad būs panākta vienošanās par telpām, kur iecirkni izvietot.

13.Saeimas vēlēšanu iecirkņi atradīsies Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Indijā, Islandē, Itālijā, Izraēlā, Īrijā, Japānā, Jaunzēlandē, Kanādā, Kazahstānā, Korejā, Krievijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā, Vācijā un Zviedrijā.

Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām pirms četriem gadiem, šogad ārvalstīs izveidoto iecirkņu skaits pieaugs par 18 iecirkņiem. Visvairāk vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs būs Amerikas Savienotajās Valstīs – 21, Lielbritānijā – 15 un Vācijā – deviņi.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka vēlēšanu iecirkņi ierīkojami Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kā arī tos var ierīkot citās balsošanai piemērotās telpās.
13.Saeimas vēlēšanu dienā, 6. oktobrī, vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs būs atvērti balsotājiem no plkst. 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika, un tajos balsot varēs ne tikai attiecīgajā valstī dzīvojošie Latvijas pilsoņi, bet arī tie Latvijas vēlētāji, kuri uz ārvalstīm būs devušies īslaicīgā darba braucienā vai ceļojumā.
Otrdien sākas prestižais Kannu kinofestivāls, ko atklāj irāņu režisora Asgara Farhadi filma "Everybody Knows", kurā galvenās lomas atveido Penelope Krusa un Havjers Bardems.

Spānijā uzņemtais psiholoģiskais trilleris sacentīsies arī par festivāla galveno balvu "Zelta palmas zars". Šī ir pirmā reize pēc sešu gadu pārtraukuma, kad filma, ar kuru tiek atklāts festivāls, arī pretendē uz tā galveno godalgu.

Farhadi 2011.gada filma "Šķiršanās" "A Separation" saņēma "Oskaru" un Berlīnes kinofestivāla "Zelta lāci", tomēr Kannu festivāla galveno balvu viņš nekad nav izcīnījis.
Tiesa gan, divas viņa nākamās lentes "The Past" (2013) un "The Salesman" ("Komivojažieris") (2016) saņēma Kannu godalgas par labāko scenāriju, kā arī labākā aktiera un aktrises godalgas.

"Everybody Knows", kurā spēlē arī Argentīnas zvaigzne Rikardo Darins, ir stāsts par kādu sievieti, kas atgriežas no Buenosairesas savā dzimtajā ciematā Spānijā ar vīru un bērniem.

45 gadus vecais Farhadi ir viens no ievērojamākajiem Irānas režisoriem, kurš savā dzimtenē un aiz tās robežām iemantojis atzinību ar spraigiem un rūpīgi izstrādātiem stāstiem.
"Everybody Knows" uz kinoekrāniem Francijā iznāks 9.maijā - dienu pēc Kannu festivāla atklāšanas.

Kannu kinofestivāls šogad norisināsies 71.reizi, un to aizēnojis strīds ar video straumēšanas kompāniju "Netflix" un seksuālās uzmākšanās skandāls, kas izcēlies ap Holivudas producentu Hārviju Vainstainu.
Šodien Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnas, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, tiks izvietotas austrumu pierobežā.

Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.
Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) - tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās nekādā gadījumā neaiztikt.

Vakcīna nav paredzēta suņiem un kaķiem, tomēr, to apēdot, dzīvnieka veselība nebūs apdraudēta.

Trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un līdzfinansē Eiropas Komisija.
Facebook Draugiem Twitter Instagram