Latvijas Valsts vēstures arhīvā atrastas liecības par sievieti, kurai bijuši 140 gadi, par to vēsta LTV. Trīne Dziliņa dzīvojusi 19. gadsimtā. To pārbaudīt nevar, bet, ja šos datus varētu apstiprināt, tad Trīnes kundze pārspētu visus līdz šim zināmos oficiāli apstiprinātos ilgdzīvotājus pasaulē.

Vecajās baznīcu grāmatās - dzimušo, mirušo un laulāto reģistros - Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālists Modris Šēnbergs meklējis pavisam citas ziņas, kad Skaistkalnes katoļu draudzes grāmatā uzdūrās pārsteidzošam ierakstam: “Ieraudzīju, ka vienai kundzei uz nāves brīdi ierakstīts vecums 140 gadi. Fakts visai neticams. Mācītājs to ir divās vietās atkārtojis,” stāsta arhivātrs Modris Šēnbergs.

Viņš lasa: “1863. gadā Kurzemē 8. februārī Kurmenē nomirusi Trīne Dziliņa no vecuma. Saņēma pēdējo svaidījumu. Par viņu pašu. Atraitne. Pēc trim vīriem. 140 gadus veca.”
Šēnbergs gan norāda, ka šos datus nevar apstiprināt. “To, vai tie gadi ir gluži precīzi pierādīt nav iespējams, jo nav neviena otra dokumenta, kas to varētu apstiprināt. Vismaz mums arhīvā nav izdevies atrast. Iznāk, ka kundze dzimusi 1723. gadā. Tik vecas Skaistkalnes katoļu draudzes baznīcas grāmatas mums nav,” saka Šēnbergs.

Valsts vēstures arhīvā glabājas metriku grāmatas no 1600. gadiem līdz 1914. gadam. Tās nodod draudzes un dzimtsarakstu departaments.

Baznīcu reģistros varot atrast ziņas arī par citiem ilgdzīvotājiem Latvijā. Kāds ieraksts liecinājis par 120 gadu vecu cilvēku, kā arī bijuši vairāki citi ilgdzīvotāji. Tas ļauj domāt, ka Latvijā bijuši gana daudz ilgdzīvotāju un tas nav bijis retums.
Šonedēļ prezentēts pasaulē pats pirmais viedlietussargs, kas pēc izskata ir šķietami parasts lietussargs, taču to vajadzēs nopirkt tikai vienu reizi, bet pēc tam nekad mūžā to vairs nevajadzēs darīt, tā vismaz apgalvo ražotāji.

Lietussargu sauc "Kisha umbrella" un tā izgatavošanā izmantotas novatoriskas tehnoloģijas, kas nodrošina to, lai lietussarga īpašniekam vienmēr tiktu paziņots, kur tas atrodas, un tātad nevajadzētu pirkt jaunu. Tāpat šis lietussargs ir savienots ar Bluetooth aplikāciju, kas īpašniekam paziņo laika prognozi piecām turpmākajām dienām.

Lietussargs izgatavots no raupja materiāla un spēj izturēt vēja ātrumu 120 jūdzes stundā – tas ir vairāk nekā orkāna spēks. Šādā vētrā lietussargs nesaplīst un nesalūzt.

Dizainers ir Gorans Kandrličs no Horvātijas , kurš medijiem pastāstījis, ka tikai Amerikas Savienotajās Valstīs ik gadu tiek pārdoti 30 miljoni lietussargu, un šis skaitlis, pēc viņa domām, ir absurds, jo lietussargiem nevajadzētu tik daudz lūzt un pazust, tāpēc viņš piedāvā alternatīvu.
Valkā rīkoas zolītes festivālu - Zolītes Dižsvētkus, kuros varēs piedalīties gan spēlas profesionāļi, gan arī "svētdienas" spēlētāji.
Iecerēts, ka Zolītes Dižsvētki norisināsies 30.un 31.maijā.

Dižsvētku ietvaros notiks divi reitinga turnīri un vairākas citas sacensības. Dalībnieku maksa, kas tiks nodota balvu fondā, būs atkarīga no likmju turnīra veida un no reģistrācijas veida.
Paredzēts, ka labākajiem festivāla dalībniekiem tiks piešķirtas medaļas, diplomi un naudas balvas. Pasākuma rīkotāji norāda, ka ar Zolītes Dižsvētkiem vēlas atklāt jaunus talantus šajā spēlē, kā arī ļaut cilvēkiem noticēt un pārbaudīt sevi, sacenšoties ar stiprākajiem.
Lai veicinātu sieviešu informētību par savlaicīgu krūts veselības pārbaužu nepieciešamību, jau piekto gadu tiek organizēta krūts veselības informatīvā kampaņa "Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!".
Kampaņu rīko Latvijas Basketbola savienība un krūts vēža pacienšu atbalsta biedrība "Vita" .

Kampaņa tiek rīkota ar mērķi atgādināt sievietēm par regulārām ikmēneša krūts pašpārbaudēm un aicināt sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kas ir riska grupa ar paaugstinātu krūts vēža risku, izmantot valsts sniegto iespēju bez maksas reizi divos gados veikt krūts izmeklējumu ar mamogrāfijas metodi.

Viens no iemesliem, kāpēc sievietēm vēlīni tiek atklāts krūts vēzis un viņas regulāri neveic krūts izmeklējumus, ir bailes - no ārsta apmeklējuma, pārbaudes vai sliktas diagnozes.

Ik gadu vairāk nekā 100 000 sieviešu vecumā no 50-69 gadiem saņem valsts nosūtītu uzaicinājuma vēstuli veikt krūšu izmeklējumu ar mamogrāfijas metodi bez maksas. Tomēr ne vairāk kā 40% sieviešu veic šo pārbaudi.

Vairāk informācijas par kampaņu atrodama www.parbaudikrutis.lv
Jūrmalas iedzīvotājus aicina ziņot par novērotiem pupuķiem. Pupuķis jeb bada dzeguze ir gaiši rūsganbrūns putns ar melnbalti svītrotiem spārniem un asti. Latvijā pupuķis ir reti sastopams - visā valstī ligzdo vien 160 līdz 250 šo putnu pāru, bet viena no pupuķu iecienītākajām dzīvesvietām ir Jūrmala.

Par pilsētā novērotajiem pupuķiem trūkst precīzu ziņu, kas ļautu novērtēt, cik tieši šo putnu Jūrmalā dzīvo. Tāpēc Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina jūrmalniekus iesaistīties pupuķu pētījumos, un ziņot par saviem novērojumiem, to var izdarīt dabasdati.lv, vai arī informējot Latvijas Ornitoloģijas biedrību.
Līgatnes dabas takās pirmo reizi piedzimuši meža cūku mazuļi, par to priecīgi ziņo Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Meža cūku mazuļi pasaulē nāca 29.martā.

DAP norāda, ka Līgatnes dabas takās meža cūku mazuļu dzimšana ir retums - šis pagaidām ir vienīgais gadījums 40 gadu laikā.

Sivēnu vecāki ir meža kuilis Ansis un viņa sirdsdāma Mūsa. Patlaban gan Ansis ir pārcelts uz citu voljeru, lai nejauktos jaunās māmiņas un mazuļu ikdienā. DAP pauž, ka Mūsai abi cūcēni ir pirmie un vēlie bērni, jo pati ruksene ir jau cienījamos gados - tādēļ, visticamāk, arī sivēni ir tikai divi. Pagaidām mazuļu dzimums skaidri nav zināms.

DAP un Līgatnes dabas taku personāls aicina apmeklētājus nekādā gadījumā neiet klāt meža cūku iežogojumam un nebarot cūkas, jo tas viņām kaitēs un satrauks jauno ģimeni.
Iesēduma dēļ uz Daugavpils šosejas pie Salaspils ir ierobežots ātrums un tiks slēgta viena josla, informē uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi".

Iesēdums radies pēc darbiem, kas pērn tika veikti, lai nodrošinātu ūdenssaimniecības attīstības Salaspils novada Salaspilī un Saulkalnē otro kārtu. Plānots, ka satiksme pa abām joslām tiks atjaunota līdz 14.aprīlim, bet iesēduma remonts pilnībā tiks pabeigts līdz 1.jūnijam.
Bobslejā un skeletonā Latvija pieder pasaules sporta lielvalstīm un to lieliski pierādījusi aizvadītā sezona. Latvijas sportisti pašlaik ir pasaules elitē, bet, lai tā būtu arī nākotnē, atkal tiek rīkota jauna atlase un meklēti jauni talanti gan bobslejā, gan skeletonā. Testi notiks 11.aprīlī pulksten 12:00 Rīgā, Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā. Kā Radio TEV pastāstīja bobsleja treneris Sandis Prūsis, šādas atlases, kurās tiek gaidīti puiši vecumā no 17 līdz 26 gadiem, notiek vairākus gadus.

„Kāpēc mēs meklējam? Mēs gribam atrast kādu stipru čali, lai būtu bobslejam turpinājums, ja kāds no esošajiem sportistiem izlemtu paiet no šī sporta malā. Jauni talanti arī paaugstina konkurenci komandas vidū un uzlabojas rezultāti. Tāpēc meklējam spēcīgus čaļus, kuri grib trenēties, nevis tādus, kuri jau pēc pirmajām reizēm uztraucās, kas man tagad jādara, kas man par to būs un kad man sāks maksāt naudu. Ja kāds nāks ar tādām domām, tad šādi kadri mums nav vajadzīgi,” strikti nosaka Prūsis.

Kā Radio TEV stāstīja Prūsis, priekšzināšanas bobslejā vai skeletonā nav svarīgas, jo ir bijuši gadījumi, kad tā ir bijusi pat priekšrocība – atnāk fiziski spēcīgs puisis ar dabas dotu spēku, kuram jāiemāca tikai tehniskā puse, jo fiziski viņš jau ir gatavs sportam.

Radio TEV jautāja Sandim Prūsim, vai šie puiši, ja viņi iztur atlasi, varēs bobsleju savienot ar iepriekšējo dzīvi: „Šajos laikos jācenšas visas lietas savienot. Vai tās būtu mācības, darbs vai ģimene. Nevar darīt tikai vienu lietu, jo par to nekad neviens pietiekami nesamaksās,” atbild treneris.

Atlasē kandidātiem būs jāveic 30 metru skrējiens gaitā, būs tālumlēkšana no vietas un bobsleja trenažiera, kas ir 100 kilogramus smags, stumšana. Atlases komisija novērtēs: vai kandidāts spēj veikt 30 metru distanci vismaz 3,20 sekundēs, bet tālumā no vietas spēj aizlēkt vismaz 2,75 metrus. Atlases organizatori aicina līdzi ņemt sporta tērpus un apavus, taču trenerim ir vēl viens lūgums: „Pirms nākt uz testiem, vajadzētu padomāt, ka no zila gaisa nekas nebūs. Būs jātrenējas! Tikai ar domu: „Mani izvēlējās, tātad esmu gana labs,” nekas nebūs. Pagājušogad testos atlasījām desmit cilvēkus, no kuriem ir palikuši vairs divi, trīs.”

Radio TEV Latvijas izlases bobsleja trenerim jautāja, vai var izdarīt šajos atlases testos kādus secinājumus par sabiedrības fizisko sagatavotību – varbūt paliekam kuslāki, kūtrāki – uz ko Prūsis atbildēja apstiprinoši.

„Mums taču tagad ir kola, čipsi, kompjūteri, azartspēles, dažādas apreibinošas vielas. Un dažiem šķiet, ka tam visam ir jāiziet cauri, viss jāpamēģina, tad taču neatliek laika sportot, ja blakus ir viss iepriekšminētais,” ironizē Prūsis.

Bobsleja talantu atlase varētu būt pamudinājums pievērsties sportam, taču jābūt gatavam arī mazliet mainīt dzīvesveidu.

Jauno bobslejistu - skeletonistu testi notiks sestdien, 11.aprīlī pulksten 12:00 Rīgā, Augšielā 1, Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā. Papildus informācija pa tālruni 29215078.
Facebook Draugiem Twitter Instagram