Šodien sākas gada ienākumu deklarāciju iesniegšana un personām, kurām gada ienākumu deklarācija jāsniedz obligāti, tās ir jāiesniedz laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam.

Savukārt iedzīvotāji, kuriem gada ienākumu deklarācijas iesniegšana nav obligāta, deklarāciju par pagājušo gadu var iesniegt jebkurā laikā līdz pat 2021.gada 16.jūnijam.

Brīvprātīgi gada ienākumu deklarāciju var iesniegt iedzīvotāji, kuri neveic nekāda veida saimniecisko darbību un vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2017. gadu, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem un to nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. 

VID aicina ikvienu nodokļu maksātāju iesniegt deklarāciju elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

 24% iedzīvotāju šogad neplāno Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt gada ienākumu deklarāciju,  tā liecina   Finanšu institūta  veiktās aptaujas dati.
Nereti deklarācija netiek iesniegta maldīgu pieņēmumu, informācijas vai izpratnes trūkuma dēļ, piemēram, mazo algu saņēmēju atzīst, ka nav bijuši informēti par faktu, ka šogad nodokļa pārmaksu iespējams atgūt arī par diferencēto neapliekamo minimumu, lai gan tas attiecas tieši uz viņiem. Proti, jo mazāki ir personas ienākumi, jo lielāka ir atgūstamā nodokļu summa. 
Lai palīdzētu novērst traģiskas avārijas un glābtu cilvēku dzīvības, CSDD kampaņas “Apstājies, pirms atslēdzies!” laikā rosina pasaules lielākajā sabiedrības veidotajā satiksmes un navigācijas lietotnē "Waze" ieviest atgādinājumu – "laiks atpūtai". 
 
Pēc divu stundu nepārtraukta brauciena lietotne atgādinās par nepieciešamību apstāties vismaz desmit minūšu pauzei.
Savukārt, pārsniedzot četru stundu braucienu, "Waze" brīdinās, ka spēkrata vadītājam nepieciešama 20 minūšu spēka snauda.

Pašlaik par šo ideju ir uzsākts balsojums, kas pieejams "Waze" mājaslapā.

CSDD sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un Miega slimību centru veiktajā pētījumā noskaidrots, ka katram astotajam autovadītājam Latvijā ir augsts iemigšanas risks, savukārt katrs trešais autovadītājs gada laikā pie auto stūres ir piedzīvojis sekundes miegu. Turklāt 40% šoferu, kuriem fiksēts augsts iemigšanas risks, uzskata, ka viņiem nav problēmu vadīt transportlīdzekli.

CSDD norāda - ja pie auto stūres sāk pārņemt nogurums, tad: 
Atrodi tuvāko drošo vietu, kur apstāties un izkustēties.
Uzliec modinātāju, lai tas skan pēc 20 minūtēm, un paguli spēka snaudu.
Svarīgi – ja guļot pārsniegsi 20 minūtes, sāksies dziļā miega fāze, pēc kuras jutīsies vēl vairāk neizgulējies.
Pirms spēka snaudas ieteicams iedzert kafiju – kofeīns sāks iedarbību tieši pēc 20 minūtēm.

Bet auto raidījums "zebra" atgādina, ka noguris cilvēks pie stūres ir daudz bīstamāks par dzērāju pie stūres. Turklāt trešo daļa smagu avāriju var norakstīt dēļ noguruma un iemigšanas pie stūres.

Kā pasažierim pamanīt, ka vadītājs kļūst miegains:

vadītājs neatminas, kā nobraucis pēdējos kilometrus, pēdējo ceļa posmu, jo viņš ir ieslīdzis “transā”;
mainās braukšanas stils, ar nokavēšanos tiek labotas “kļūdas” (uzbraukšana nomalei, nevajadzīgi manevri un stūres grozīšana);
autovadītājs nepamana kādu ceļa zīmi vai vietu, kur jānogriežas;
parādās vēlme paberzēt acis;
parādās žāvas pret paša gribu;
parādās sajūta, ka automašīnas salonā ir vēss, kaut arī temperatūra nav izmainījusies;
sākas knosīšanās autovadītāja sēdeklī, parādās nervozitāte;
auss kasīšana un radio staciju biežāka mainīšana;
zūd acu skatiena mundrums, ieurbjas kādā konkrētā punktā un nereaģē (tas ir pēdējais brīdis, kad ir jārīkojas).
Šī gada Sony Pasaules fotogrāfijas balvas žūrija godinājusi Latvijas fotogrāfa, Bauskas vidusskolēna Reiņa Stiķa darbu, kura attēls Reflections atzīts par vienu no 50 pasaulē labākajiem brīvās kategorijas konkursa uzlabotā attēla apakškategorijā.
Reinis Stiķis savā  attēlā notvēris skaistos Latvijas kviešu laukus Ceraukstē.

Reinis Stiķis ir no mazpilsētas Bauskas apvidū. Fotokamera Reinim pieder jau kopš četru gadu vecuma.

Pasaules fotogrāfijas organizācijas rīkotā Sony Pasaules fotogrāfijas balva ir pasaulē plašākais un daudzveidīgākais fotogrāfiju konkurss.

Tas savā 11. norises gadā pieredzējis rekordlielu iesniegumu skaitu - 320 000 iesniegtus attēlus no vairāk nekā 200 valstu un teritoriju fotogrāfiem - atlase ietver dažus no pasaules labākajiem fotoattēliem, kas uzņemti pagājušajā gada laikā.
Starptautiskais iesniegumu klāsts atspoguļo ļoti daudzveidīgas tēlu žanra, stila un tēmas izteiksmes konkursa 4 kategorijās: profesionālajā, brīvajā, jaunatnes un studentu.

Atlasē iekļuvušo un atzinību guvušo fotogrāfu darbi būs apskatāmi 2018.gada Sony Pasaules fotogrāfijas balvas izstādē Londonā no 20. aprīļa līdz 6. maijam. Brīvās kategorijas konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 20. martā, bet pārējo kategoriju un profesionālā konkursa uzvarētāji tiks atklāti 2018. gada 19. aprīlī.

Visi atlasītie un atzinību saņēmušie darbi pieejami lejupielādei šeit

 1.martā Siguldas Pilsētas trasē norisināsies "Siguldas kauss 2018" kalnu slēpošanā un snovbordā, kas ir tradīcijām bagātākās un senākās kalnu slēpošanas sacensības Latvijā. Sacensības norisināsies līdz 4. martam.

„Siguldas kauss" var lepoties ar teju piecdesmit gadu senu vēsturi. Sacensības pirmo reizi pulcēja kalnu slēpotājus 1969.gadā, un kopš tā laika ir bijis populārs un apmeklēts ziemas sporta pasākums.

Šogad tiks gan ievērotas jau iemīļotas sacensību tradīcijas - nakts brauciens ar lapām, kalna karaļa un karalienes kronēšana un "Kišuro" balvas pasniegšana neveiksmīgākā kritiena īpašniekam, gan ieviestas jaunas - svinīga atklāšanas parāde, motociklu kalnā braukšanas šovs un gada lielākā "Apré-Ski" ballīte visiem dalībniekiem, viņu ģimenēm, draugiem, sadarbības partneriem un citiem interesentiem.

Ceturtdien sacensības uzsāks snovbordisti ar sacensībām milzu slalomā, savukārt kalnu slēpotāju sacensības ar kvalifikāciju milzu slalomā norisināsies 3. martā, kas arī noteiks vai sportists varēs piedalīties paralēlā slaloma sacensībās - 4.martā.
Šo sestdien un svētdien Madonas slēpošanas un biatlona trasē "Smeceres sils" otro gadu pēc kārtas norisināsies Latvijas Kamanu suņu sporta federācijas rīkotais pasaules kausa posms kamanu suņu sportā, kas vienlaicīgi būs arī Latvijas Ziemas čempionāts un Baltijas ziemas kauss.

Līdz ar to šajā nedēļas nogalē uz Madonu klātienē vērot šo interesanto un aizraujošo pasākumu "Latvian Winter Championships 2018" ir aicināts jebkurš interesents, informē organizatoru pārstāvis Ivars Bācis.

Uz Madonu atbrauks vairāk nekā 50 dalībnieki, līdzi ņemot ap 200 suņiem. Pārstāvētas būs sešas valstis, kuru vidū bez rīkotājvalsts Latvijas redzēsim arī kaimiņvalstis Krieviju un Baltkrievija, kā arī Poliju un Vāciju.
Ziemā kamanu suņu sportā ir mazāk kategoriju, tikai divas - skijorings ar suni, kur suns velk slēpotāju, un kamanu vilkšana ar 2, 4 vai vairāk suņiem. 
Distances garums visiem vienāds - 5km.

Tā kā iepriekšējo gadu skatītāju interesi izraisīja minipūlinga sacensības (nelielu attālumu 100 metrus suns velk smagumu), tad arī šoreiz šis interesantais minipūlings būs vērojams Smeceressilā.
Pasākuma organizatori ir parūpējušies par vēl vienu aizraujošu pasākumu - komandu stafetes disciplīnu, kur būs vērojams kopējs starts komandām.

Latvijas pārstāvji ir nopietni gatavojušies, lai iepriecinātus savus līdzjutējus. 
Paralēli kamanu sacensībām notiks arī vairākas ziemas aktivitātes mazākajiem pasākuma apmeklētājiem. 
Starptautiskajā reto slimību dienā, šodien -   "Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā" (BKUS) oficiāli darbu sāk Reto slimību koordinēšanas centrs.
Jaunais Reto slimību koordinēšanas centrs gada laikā varēs veikt vismaz 1000 ģenētiskos izmeklējumus, kas līdz šim Latvijā nav bijuši pieejami.

Centrs nodrošinās pakalpojumus gan bērniem, gan arī pieaugušajiem, tajā skaitā grūtniecēm, kuru vēl nedzimušajam bērnam konstatēta reta slimība.

Patlaban Reto slimību reģistrā atrodas 1481 pacients ar retas slimības kodu, bet speciālisti uzskata, ka Latvijā šo slimnieku skaits ir krietni lielāks. 

Retās slimības skar nelielu cilvēku skaitu un to specifiku nosaka šo slimību retā izplatība.
Eiropā par retajām slimībām tiek uzskatītas tādas, kas skar ne vairāk kā 1 no 2000 cilvēkiem. Viena diagnoze var skart tikai dažus cilvēkus, cita - daudz lielāku cilvēku skaitu.

Šobrīd identificētas vismaz 6000 retas slimības - lielākoties tās ir ar ģenētisku izcelsmi, turklāt vismaz 50% reto slimību skar bērnus. Daudzu reto slimību pazīmes var novērot jau uzreiz pēc piedzimšanas vai bērnībā.
Latvijas komanda Rīgas "Dinamo" vasarā tiks izslēgta no Kontinentālās hokeja līgas, savā autorraidījumā apgalvjis krievu žurnālists Aleksejs Ševčenko.
Tiesa, šai informācijai pagaidām nav oficiāla apstiprinājuma.
Tiek vēstīts, ka kopā ar Rīgas "Dinamo" līgu pametīs arī Slovākijas komanda Bratislavas "Slovan".

Jau ilgstoši zināms, ka nākamajā sezonā līgā paliks 24 komandas līdzšinējo 27 vietā. KHL izveidojusi savu rangu, pēc kura vājākās komandas varētu izslēgt no līgas. Tajā esot astoņi kritēriji, bet publiski situācija šajā rangā nav zināma

Tikmēr janvārī kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, kurš ir arī KHL direktoru padomes loceklis apgalvoja, ka  Rīgas "Dinamo" KHL turpinās spēlēt arī 2017./2018.gada sezonā un nākotnes plāniem nav nekādu draudu.
«Dienas kārtībā šobrīd nav šāds jautājums. «Dinamo» nav starp trim klubiem, kuri varētu atstāt līgu. Komanda patlaban reitingā atrodas pa vidu,» sacīja Savickis, norādot uz reitingu, kurā vērtē komandas sportiskos rezultātus, kā arī līdzjutēju interesi, TV pieprasījumu un citus faktorus.
Starptautiskā futbola federācija (FIFA) vēlas panākt stingrākus nosacījumus, lai futbolisti pēc smadzeņu satricinājuma gūšanas nepaliktu laukumā un neturpinātu spēli. 
Tāpēc komandu ārstiem šovasar Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā būs pieeja video atkārtojumiem, lai spēles gaitā bez kavēšanās varētu izvērtēt futbolistu traumas, it īpaši smadzeņu satricinājumus, 
FIFA sagaida, ka spēles epizodēm video monitorā sekos katras komandas ārsta palīgs vai otrais ārsts. 

Pasaules kausa finālturnīrs futbolā  no 15.jūnija līdz 14.jūlijam risināsies Krievijā.
Šīs ir nozīmīgākās četrgades sacensības  futbolā.
Kaut arī no 1. marta transportlīdzekļus vairs nav obligāti jāaprīko ar ziemas riepām, CSDD aicina autovadītājus izvēlēties laika apstākļiem atbilstošas riepas, tādējādi rūpējoties gan par savu, gan pārējo satiksmes dalībnieku drošību.

Mesties mainīt riepas gan nevajadzētu – jo vēl ir ne tikai slideni ceļi, bet arī pavasaros melnais ledus.

Kā norāda auto nozares eksperti, tad glābt var tikai  veselais saprāts.
Un arī tikai tajos gadījumos, ja tāds  ir. Jo tiem, kas maina riepas 1.martā – pavisam noteikti saprāta neesot. 

Kā rāda CSDD veiktā transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, arī ziemā daļa autovadītāju izvēlas braukt ar riepām, kuru protektora dziļums nepārsniedz vienu milimetru.
Šogad reidos kopā pārbaudīti jau 1300 vieglie automobiļi. Valsts policija noformējusi 51 protokolu par neatbilstošu riepu protektoru. Savukārt kāda automobiļa riepu protektora dziļums bija vien 0,9 milimetri.

Savukārt riepas ar radzēm drīkst izmantot tikai no 1. oktobra līdz 1. maijam.

CSDD iesaka neizmantot riepas, kas vecākas par pieciem, sešiem gadiem. Riepas ražošanas laiks norādīts uz katras riepas ārējās malas.
Piemēram, kvadrātā vai aplī redzami četri cipari - pirmie divi ir gada nedēļa, bet pēdējie divi - gads, kad riepa ražota.

Vasaras riepu gumijas sastāva specifika paredz to efektīvu lietošanu vien tad, kad ceļa seguma temperatūra tuvojās plus desmit grādu iedaļai.
Valsts policija plāno drīzumā testa režīmā plāno sākt izmantot speciāli aprīkotu netrafaretu automašīnu, kas ļautu kontrolēt tālruņa lietošanu pie stūres,  pastāstīja Valsts policijas pārstāvis  Normunds Krapsis.

Saskaņā ar satiksmes drošības plānu 2017.- 2020.gadam plānots iegādāties ierīces, kas veic automātisku transportlīdzekļu reģistrācijas numura zīmju nolasīšanu.
Ar šādām ierīcēm būs iespēja automātiski konstatēt, vai transportlīdzeklis ir meklēšanā, apdrošināts un vai tam izieta tehniskā apskate.

Krapsis pastāstīja, ka vismaz vienu netrafaretu policijas automašīnu plānots aprīkot ne tikai ar iepriekšminēto sistēmu, bet to papildināt ar automašīnas sānos ierīkotām foto un videokamerām. Tas papildus ļautu konstatēt, vai autovadītājs braukšanas laikā nelieto mobilo tālruni vai citas viedierīces.

"Vienkāršiem vārdiem runājot, sistēma darbosies šādi - satiksmes plūsmā policijas automašīnā iebūvētā sistēma automātiski nolasīs tuvumā esošo transportlīdzekļu numura zīmes, lai, savienojoties ar datu bāzēm, pārbaudītu, vai nav pārkāpumi. Papildus, ja kādā no tuvumā esošajām automašīnām vadītājs lietos tālruni, tad policijas automašīnas sānos ierīkotās kameras konstatēs šo pārkāpumu un automašīnas īpašniekam vēlāk tiks atsūtīts paziņojums par uzlikto sodu," stāstīja Krapsis.

Paziņojumā būs redzama fotogrāfija ar automašīnas numurzīmi un pašu pārkāpēju. Ja sistēma darbosies sekmīgi, tad tiks sludināts iepirkuma konkurss.

Mobilā tālruņa lietošana pie stūres ir pietiekami aktuāls pārkāpums, kas var noslēgties ar traģiskām sekām.
Pagājušajā gadā policijas darbinieki par šādu pārkāpumu noformējuši 3390 protokolus, bet vēl gadu iepriekš - 4120 protokolus.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) nākamajā sestdienā, 10. martā, rīko Latvijā pirmo niedru skulptūru festivālu un aicina interesentus pieteikt komandas dalībai šajā pasākumā.
 
Sedas purva teritorija pēc kūdras ieguves pakāpeniski applūda, un nu jau gandrīz desmit gadus šeit izveidots dabas liegums, lai aizsargātu izcilu biotopu ūdensputnu ligzdošanai. Appludinātās ūdenstilpnes daudzviet strauji aizaug ar niedrēm, veidojas biezas vienlaidus niedru audzes, un šāds biotops daudzām putnu sugām nav piemērots, jo īpaši migrējošiem putniem, kuri labprātāk uzturas atklātās teritorijās.
Niedru pļaušana un no ūdensaugiem brīvo zonu veidošana palīdz veidot daudzveidīgas dzīvotnes, kas palīdz gan zivju, gan dažādu sugu putnu populācijai. 
Taču vienlaikus tā ir ne tikai palīdzība dabai un biotopu kopšana, bet arī iespēja radoši izpausties un aizraujoši pavadīt laiku brīvā dabā. Tādēļ pirmo reizi notiks niedru skulptūru festivāls.

Tā dalībnieki no pašu savāktajām niedrēm veidos lielformāta skulptūras, sacenšoties izdomā, mākslinieciskajās prasmēs un konstruktora dotībās.
Lai piedalītos festivālā un parādītu savas prasmes, līdz 9. martam var pieteikt 2 līdz 6 cilvēku lielas komandas dalībai festivālā.
Pieteikumi jāsūta uz e-pastu ruta.zepa@daba.gov.lv vai janis.perle@daba.gov.lv, norādot nosaukumu, dalībnieku skaitu un devīzi.

Katrai komandai organizatori ierādīs skulptūras veidošanas vietu un dos divas stundas savas idejas realizēšanai.  Augstāks novērtējums tiks skulptūrām, kuru izgatavošanai nepieciešamās niedres savāks paši dalībnieki. Dalībniekiem nepieciešama – mačete vai krūmgriezis niedru nopļaušanai, šķēres un knaibles skulptūru veidošanai.
Iespējams jau sagatavoties arī mājās, no dabīgiem materiāliem (piemēram, klūgām, koka līstītēm) izgatavojot skulptūras karkasu.

Šajās dienās Rīgā, Spīķeru koncertzālē, pulcējas mūzikas skolu audzēkņi no visiem Latvijas novadiem.
Viņi cīnās par vietu Latvijas simtgades jauniešu orķestrī.
To varēs dzirdēt vasarā Dzintaru koncertzālē koncertā “Dzimuši Latvijā” kopā ar starptautiski atzītām latviešu akadēmiskās mūzikas zvaigznēm.

Latvijas simtgades jauniešu simfoniskā orķestra formēšana ir sākusies.
Pieteicies ir 121 jaunais mākslinieks, ģeogrāfiski no visas Latvijas mūzikas skolām. 

“Nekas pārcilvēcīgs”  no jauniešiem gan netiek prasīts, vien tehniskā varēšana, ritma izjūta;  žūrijai ir jādomā, vai viņi ar savu šī brīža varēšanu varēs šo koncertu “celt”.

Un tomēr žūrijā valda vienprātība – talantu mums netrūkst.
Tiesa gan, diriģents, Latvijas simtgades jauniešu orķestra žūrijas pārstāvis Ainārs Rubiķis piebilst, ka dažās no mūziķu grupām ir iztrūkums.
Piemēram, atnākusi ir tikai viena tuba un viens fagots. Tomēr šīs nepilnības tikšot risinātas, un jau vasarā sāksies mēģinājumi, kas vainagosies ar koncertu Aināra Rubiķa vadībā 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē.

Iedzīvotāji par iekārojamāko darba devēju Latvijā 2017.gadā atzinuši AS "Latvenergo", liecina darba sludinājumu portāla "CV Market" veiktā aptauja.

Par otro labāko darba devēju aptaujātie atzinuši mobilo sakaru operatoru SIA "Latvijas Mobilais Telefons", savukārt trešo vietu dala telekomunikāciju uzņēmums SIA "Lattelecom" un AS "Swedbank".

Ceturtajā vietā iekārojamāko darba devēju vidū ir AS "Air Baltic Corporation", bet piekto vietu ieņem VAS "Latvijas Valsts Meži", kas 2016.gadā bija izkritis no pirmā piecinieka, savukārt vēl gadu iepriekš to noslēdza.

Saraksta sestajā vietā kā iekārojamākais darba devējs Latvijā 2017.gadā ierindojies SIA "Draugiem (Draugiem.lv)", kam septītajā vietā seko degvielas uzpildes staciju tīkls SIA "Circle K Latvia", bet astotajā vietā - farmācijas uzņēmums AS "Grindeks".

Savukārt topa devīto vietu dala AS "Latvijas gāze" un Latvijā bāzētais informācijas tehnoloģiju (IT) un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu sniedzējs SIA "Evolution Gaming", bet desmito vietu - IT uzņēmums "Accenture Latvijas filiāle" un dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA "Coca-Cola HBC Latvia".

Desmit iekārojamāko darba devēju vidū vairs nav tādi uzņēmumi kā mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA "Rimi Latvija", kas 2016.gadā ierindojās saraksta trešajā vietā, būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA "DEPO DIY", VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"", telekomunikāciju uzņēmumi SIA "Bite Latvija" un SIA "Tele2", Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS "Sadales tīkls", VAS "Latvijas dzelzceļš" un kokapstrādes uzņēmums AS "Latvijas finieris".
Uzņēmumu "DEPO", "Bite Latvija", VID Rīgas reģionālā iestāde, "Sadales tīkls" un "Latvijas finieris" Latvijas labāko darba devēju vidū pavadītais laiks bija salīdzinoši īss, jo tie iekārojamāko darba devēju desmitniekā nonāca tikai 2016.gadā, zaudējot savas pozīcijas gadu pēc iekļūšanas tajā.
Tikmēr Latvijas iekārojamāko darba devēju saraksta jaunpienācēji 2017.gadā ir SIA "Coca-Cola HBC Latvia" un AS "Grindeks".

Aptaujas laikā secināts, ka jau vairākus gadus iekārojamāko darba devēju saraksta virsotnē ir uzņēmumi, kuri savā nozarē darbojas ilglaicīgi, un ir labi atpazīstami un stabili.
Minēto uzņēmumu popularitāti vairo arī tas, ka lielākā daļa no tiem ir pārstāvēti visā valstī, nodrošinot darba vietas arī reģionos.

Vienlaikus Latvijas labāko darba devēju piedāvājumā ir daudz un dažādu amatu pozīcijas, tādējādi tajos ir iespēja strādāt atšķirīgas kvalifikācijas un pieredzes līmeņa darbiniekiem. Likumsakarīgi, šāda struktūra nodrošina arī izaugsmes iespējas, kas ir viens no punktiem, ko darba meklētāji norādījuši kā iemeslu, izvēloties konkrēto darba devēju.

Kā citas Latvijas labāko darba devēju sarakstā esošo uzņēmumu priekšrocības tiek minētas konkurētspējīgs atalgojums, sociālās garantijas, patīkama darba vide un dažādu bonusu sistēma, liecina "CV Market" veiktā aptauja.
Turpmāk donoriem būs iespēja atteikties no atlīdzības jeb kompensācijas par asins nodošanu, to paredz šodien valdības pieņemtie grozījumi likumos.
Līdz šim noteikumi neparedzēja iespēju atteikties no atlīdzības.

Pēc Veselības ministrijas paustā, ja donors pēc brīvprātības  principa ir atteicies no kompensācijas , tad tā paliek Valsts asinsdonoru centra  rīcībā donoru kustības veicināšanai, piemēram, reklāmai medijos, informatīvajiem bukletiem un citiem izdevumiem.

Lai nodotu asinis,  ir jābūt pilngadīgai personai, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase, ID karte). 
Pie reģistrācijas asins nodošanai nepieciešams uzrādīt arī bankas konta numuru, jo no 2015. gada kompensācija par asins ziedošanu donoriem vairs netiek izmaksāta skaidrā naudā, bet ieskaitīta donora bankas kontā.

Vienā reizē tiek paņemti  450 ml asiņu , kas negatīvi neietekmē donora veselību. Vīriešiem asinis atļauts nodot līdz 6 reizēm gadā, bet sievietēm iesaka ne vairāk kā 4 reizes 12 mēnešu periodā. 

Veselam cilvēkam neliels asins zaudējums nav kaitīgs. Tieši otrādi, donora organismā notiek asinsrades sistēmas atjaunošanās. Asins šūnas organismā ir nepārtrauktā kustībā. Veco šūnu vietā rodas jaunas, tāpat kā atjaunojas āda vai ataug mati

Saskaņā ar Darba likumu, donoram pēc asins ziedošanas nākamajā dienā pienākas apmaksāta atpūtas diena, un, pēc vienošanās ar darba devēju to var piešķirt citā laikā (iespējams, arī - pievienot ikgadējam atvaļinājumam). Darba devējs apmaksā līdz 5 šādām dienām kalendārajā gadā.
Gandrīz 40% Latvijā strādājošo notāru kaut reizi pēdējo divu gadu laikā savā praksē ir pieredzējuši gadījumus, kuros cilvēki ir saskārušies ar krāpniecību - bijuši apdraudēti vai reāli zaudējuši īpašumu vai mantu, tai skaitā naudu. Gan Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP), gan Valsts policijas (VP) pieredze liecina, ka mūsdienās noziegumu forma un saturs mainās, turklāt mainījies arī cietušo personu profils.

Ja pirms 10 - 15 gadiem visbiežāk par krāpnieku upuriem kļuva seniori un vientuļi cilvēki, kuriem juridiskās shēmās tika izkrāpti īpašumi vai nauda, tad šodien situācija ir kardināli mainījusies. Par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši. Patiesībā no potenciāliem zaudējumiem neviens sabiedrības loceklis nav pasargāts, ja neizvērtē visus iespējamos riskus un nevēršas pēc padoma pie profesionāļa - notāra, jurista. Notāri savās praksēs un pieredzē gadu no gada arvien pārliecinās par to, ka zināšanas par juridiskām niansēm cilvēkiem joprojām ir vājas.

Arī VP pieredze apliecina, ka zināšanu trūkums un neuzmanība ir biežākie iemesli iespējai īstenot noziedzīgu nodarījumu. Tādēļ aicinām ikvienu būt uzmanīgiem, darījumos ar savu īpašumu konsultēties ar notāru un pat vismazāko aizdomu gadījumā vērsties policijā, aicina policija.

Turpmāk Latvijā tas būs iespējams arī digitāli, jo jau šogad gaidāmas vairākas interesantas pārmaiņas, kas saistītas ar notāra darbu digitālajā vidē.

Rīgā prezentēta bezmaksas mobilā aplikācija "Riga airTEXT", ar kuras palīdzību iedzīvotāji  savos telefonos  varēs saņemt brīdinājumus par gaisa piesārņojuma riskiem Rīgā. 
Tajā būs iespēja iepazīties ar trīs dienu prognozi par gaisa piesārņojumu, ziedputekšņu koncentrāciju un UV starojumu.

Plānots, ka "Riga airTEXT" ļaus iedzīvotājiem iepriekš sagatavoties īslaicīgiem pasliktinātā gaisa kvalitātes periodiem. Piemēram, tagad cilvēki ar astmu vai sirds slimībām var atbilstoši reaģēt, ņemot līdzi inhalatoru vai izvairoties no intensīvas fiziskām nodarbībām brīvā dabā.
Gaisa piesārņojuma koncentrācijas gaisā var ievērojami mainīties dažu stundu laikā.

Arī pirms pāris dienām Rīgā bija izveidojies smacenis jeb smogs. 
Jo aukstajā laikā iedzīvotāji daudz vairāk kurina savus mājokļus un bieži komplektā ar lēnu vēju vai bezvēju, rodas gaisa piesārņojums.
Arī citās ziemās aukstā laikā un bezvējā Rīgā veidojies smogs.
Rīgā piesārņojums nav tik liels kā pasaules metropolēs. Taču bezvējā pilsētā tiešām sakrājas smogs, ko pastiprina ar pilnu jaudu strādājošās apkures sistēmas un automašīnu izplūdes gāzes.
Šajā nedēļas nogalē sāks tirgot biļetes uz šī gada Dziesmu un deju svētku pasākumiem.
Kopumā publiskā tirdzniecībā nonāks vairāk nekā 95 000 biļešu uz 19 maksas pasākumiem, tostarp arī noslēguma koncertu Mežaparkā un deju lieluzvedumu Daugavas stadionā, kuri tradicionāli raisa lielāko publikas uzmanību.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka arvien vairāk cilvēku biļetes vēlas iegādāties internetā un jau pirmajās minūtēs pieprasījumu skaits 50-60 reizes pārsniedz pieejamo biļešu apjomu, tādēļ sistēma darbojas lēnāk.
Iegādājoties biļeti internetā uz ekrāna parādīsies robota piešķirtais elektroniskās rindas kārtas numurs, tādēļ interesentiem ieteicams pacietīgi gaidīt un nepamest sistēmu. Atsevišķām iedzīvotāju grupām – tostarp daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem un politiski represētajiem, biļešu iegādei piešķirta 10% atlaide.

Bērniem līdz septiņu gadu vecumam bez atsevišķi nepieciešamas sēdvietas biļetes uz svētku pasākumiem nebūs nepieciešamas.
Vienā pirkumā varēs iegādāties ne vairāk kā četras biļetes, bet internetā - ne vairāk kā astoņas.

XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku programma
Norādīti maksas un bezmaksas pasākumi. 

30. jūnijs
10.00 Koru konkursa fināls “Dziesmu kari” Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Bezmaksas pasākums.
Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās. Dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiska žūrija. Tradicionāli ”Dziesmu karu” rezultāti tiek paziņoti uzreiz pēc sacensībām, klātesot visiem dalībniekiem un raisot neaizmirstamas emocijas.


1. jūlijs – 8. jūlijs
Amata meistaru darinājumu gadatirgus, meistarklases Vērmanes dārzā, Esplanādē. Bezmaksas pasākums.
Vērmanes dārzā un Esplanādē visu Dziesmu un deju svētku nedēļu darbosies gadatirgus, kur ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar Latvijas novadu amatnieku darinājumiem un arī iegādāties tos, kā arī izbaudīt plašu koncertu programmu.
2.,3. jūlijā – Latviešu amatierteātru izrādes Vērmanes dārzā
2. jūlijā – Senioru koru koncerts ”Margodama saule lēca” Esplanādē
5. jūlijā – Tautu diena ”Rīta ausma” Vērmanes dārzā
6. jūlijā – Kapelu maratons Vērmanes dārzā un pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē
7. jūlijā – Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā, bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē.

1. jūlijs
8.30 Dziesmu un deju svētku karoga cildināšana Rīgas Latviešu biedrības namā. Bezmaksas pasākums.
10.00 Virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana Dziesmu svētku parkā. Bezmaksas pasākums.
12.00 Garīgās mūzikas koncerts “Es esmu…” Rīgas Domā. Maksas pasākums.
14.00 Svētku gājiens no Brīvības pieminekļa uz Brīvības ielu, uz Stabu ielu. Bezmaksas pasākums.
21.00 Atklāšanas pasākums svētku dalībniekiem Svētku kvartālā – Skonto stadionā. Pasākums tikai svētku dalībniekiem.

2. jūlijs
11.00 Pasaules latviešu diena. Konference ”Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība” Rīgas Latviešu biedrības namā. Bezmaksas pasākums.
11.00 Vokālo ansambļu konkurss RKTMC “Mazā ģilde”. Bezmaksas pasākums.
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
16.00 Deju koncerts “Vēl simts gadu dejai” “Arēnā Rīga”. Maksas pasākums.
18.00 Pasaules latviešu diena. Ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu koncerts ”Cilvēks. Mūža ritums” Rīgas Latviešu biedrības namā. Bezmaksas pasākums.
20.00 Deju koncerts “Vēl simts gadu dejai” “Arēnā Rīga”. Maksas pasākums.

3. jūlijs
14.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. Bezmaksas pasākums.
19.00 Mūzikls ”Brīnumputns” VEF Kultūras pilī. Bezmaksas pasākums.
12.00 Latviešu amatierteātru izrādes – Ādolfa Alunāna lugu iestudējumi Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
19.00 Pūtēju orķestru latviešu mūzikas koncerts “Pieskāriens laikam” Koncertzālē “Lielā Ģilde”. Maksas pasākums.
19.30 Mazākumtautību kolektīvu koncerts “Pa saulei” Mihaila Čehova Krievu teātrī. Maksas pasākums.
20.00 Tautas mūzikas koncerts “Visas manas greznas dziesmas” Koncertzālē “Palladium”. Maksas pasākums.

4. jūlijs
19.00 Pūtēju orķestru koncerti baznīcās: Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Lutera baznīca (Torņakalna baznīca), Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca. Bezmaksas pasākumi.
19.00 Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Bezmaksas pasākums.
21.00 Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts “Tev tuvumā”  Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. Maksas pasākums.

5. jūlijs
12.00 Tautu diena “Rīta ausma” Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
12.00 Latvijas amatierteātru izrādes Dailes teātra Mazajā zālē un Kamerzālē. Bezmaksas pasākums.
19.00 Latviešu tautas tērpu skate koncertzālē “Palladium”. Maksas pasākums.
19.00 Kokļu mūzikas uzvedums ”Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!” Dailes teātra Lielajā zālē. Maksas pasākums.
20.00 Vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts ”Laiku viju gredzenā” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Maksas pasākums.
22.00 Deju lieluzveduma ”Māras zeme” ģenerālmēģinājums Daugavas stadionā. Maksas pasākums.

6. jūlijs
12.00 Kapelu maratons Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
17.00 Pūtēju orķestru Dižkoncerts Esplanādē. Bezmaksas pasākums.
19.00 Bērnu vokālo ansambļu muzikālais uzvedums ”Vilkam tāda dvēselīt`” Dailes teātra Lielajā zālē. Maksas pasākums.
22.00 Deju lieluzvedums ”Māras zeme” Daugavas stadionā. Maksas pasākums.
22.00 Kokļu mūzikas nakts koncerts ”Skaņu raksti” Rīgas Domā. Bezmaksas pasākums.

7. jūlijs
11.00 Folkloras diena ”Novadu sasaukšanās” Vērmanes dārzā. Bezmaksas pasākums.
11.00 Vokālo ansambļu ielu koncerti Vecrīgas ielās. Bezmaksas pasākums.
12.00 Folkloras diena ”Taisat, tautas, augstas duris!” Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
12.00 Bērnu folkloras kopu koncerts ”Roku rokā ritinām” Esplanādē. Bezmaksas pasākums.
20.00 Noslēguma koncerta ”Zvaigžņu ceļā” ģenerālmēģinājums Mežaparka Lielajā estrādē. Maksas pasākums.
22.00 Deju lieluzvedums ”Māras zeme” Daugavas stadionā. Maksas pasākums.

8. jūlijs
20.00 Noslēguma koncerts ”Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē. Maksas pasākums.
23.30 Sadziedāšanās nakts Mežaparka Lielajā estrādē. Sadziedāšanās nakti varēs baudīt gan tie, kas iegādājušies biļetes uz Noslēguma koncertu, gan tie skatītāji, kas vēlēsies apmeklēt tikai Sadziedāšanās nakti. Biļešu cena uz Sadziedāšanās nakti – 7 eiro.
Atzīmējot astoņu gadu jubileju un ieskandinot Latvijas valsts 100 gadi, no 13. līdz 15.aprīlim Lielbritānijā viesosies Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" mūziķi, kuri tautiešiem sniegs vairākus koncertus "Tikpat viegli!", kas notiks Latvijas Republikas vēstniecībā Lielbritānijā, Ukraiņu sociālajā klubā, kā arī Daugavas vanagu mītnē "Straumēni".
Fonda "Viegli" un Ziedoņa muzeja pārstāvji ne tikai sniegs koncertus, bet iepazīstinās arī ar latviešu un angļu valodā izdotajām I. Ziedoņa grāmatām, sniedzot iespēju arī tās iegādāties. Koncertus "Tikpat viegli!" Anglijā organizēs lielāko pasākumu rīkotāji Lielbritānijas latviešiem - biedrība "Bērzes strazdi".

Imanta Ziedoņa fonds "Viegli" dibināts 2010. gada pavasarī, lai īstenotu fonda patronam - dzejniekam Imantam Ziedonim tuvu misiju: "Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties". Fonda mērķis ir atbalstīt un Šajā  gadā I. Ziedoņa vārds tiek vests pasaulē, kā pirmo pieturvietu izvēloties Lielbritāniju.

"Fonds "Viegli" koncertu sērija pasaulē ir fantastiska iniciatīva, un mums ir liels gods būt nelielai daļai no tās. Tas ir nebijis izaicinājums, jo gan tehniskās kvalitātes nodrošināšanas ziņā, gan arī koncertu lokāciju dēļ, biedrībai "Bērzes Strazdi" kā organizatoriem, ir jābūt gataviem šoreiz darboties vēl labāk, vēl iespaidīgāk, vēl interesantāk. Mēs esam gatavi, tāpēc sakām paldies fondam par šo brīnišķīgo iespēju", skaidro biedrības "Bērzes strazdi" vadītājs Toms Zeltiņš.

Fonda "Viegli" koncertos "Tikpat viegli!" Lielbritānijā piedalīsies mūziķi Renārs Kaupers, Jānis Holšteins - Upmanis (Goran Gora), Māra Upmane - Holšteine, Raimonds Gusarevs un Jānis Strapcāns, kā arī fonda "Viegli" draugi un dibinātāji.

Viens no fonda "Viegli" mūziķiem Goran Gora saka: "Mūsu izaicinājums Lielbritānijā būs nedaudz pavērt Ziedoņa apjomīgā devuma priekškaru tiem, kuri, iespējams, par Imantu nav dzirdējuši ļoti maz vai pat neko. Viens veids kā to darīt, ir ar enciklopēdijas un vēsturnieku palīdzību, kas sniegtu precīzus biogrāfijas datus, ieskatu publikāciju daudzumā un sarakstīto dzejoļu skaitā. Protams, arī mums ir zināšanas par Ziedoni no zinātniskā viedokļa, taču mēs visi esam Imantu satikuši, runājušies, klausījušies un pievienojušies -galvenokārt viņa idejām, iecerēm un vērtību sistēmai, kuru vēlamies parādīt arī tiem, kuru dzīve ikdienā norisinās ārpus Latvijas. Mēs ticam, ka šajā pārmaiņu laikā nevis statistika, bet vērtības veidos nākotnes cilvēku."
Ppavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc  iedzīvotāji aicināti ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā.

Lai pieteiktu piesārņotās teritorijas jau šobrīd, dodoties dabā, noderēs mobilajā telefonā lejupielādēta Vides SOS aplikācija. Par to atbild Valsts Vides Dienests (VVD). 
Ar tās palīdzību, ieraugot piesārņoto vietu, ikvienam iedzīvotājam ir iespēja par to informēt atbildīgo dienestu.
Visi ziņojumi būs redzami tīmekļa vietnes www.videssos.lv interaktīvajā kartē.

VVD neatbild:
par retu sugu un īpaši aizsargājamu dabas teritoriju aizsardzību, šie ziņojumi tiks pārsūtīti Dabas aizsardzības pārvaldei;
par neatļautās vietās izbērtiem sadzīves atkritumiem, šie ziņojumi tiks pārsūtīti pašvaldībām;
par nelikumīgu koku ciršanu, šie ziņojumi tiks pārsūtīti Valsts mežu dienestam vai pašvaldībai;
par klaiņojošiem mājdzīvniekiem vai nelaimē nokļuvušiem savvaļas zvēriem, šie ziņojumi tiks pārsūtīti pašvaldībām.

Vides problēmu gadījumā var vērsties  arī tuvējā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē, vai ziņot Valsts vides dienesta diennakts dežurantam uz mobilo tālruni 26338800.
Kā arī sazināties ar mums darba laikā no plkst. 8.30 līdz 17.00 pa tālruni 67084211.

Trešdien  Starptautiskajā reto slimību dienā  - oficiāli darbu sāks Reto slimību koordinēšanas centrs.

Turpmāk pacientiem ar retām slimībām tiks nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātus  ģenētikas izmeklējumus, terapijas arī tādām retām slimībām, kurām līdz šim ārstēšana Latvijā nebija iespējama.
Tāpat centrs nodrošinās pakalpojumus bērniem un pieaugušajiem, tostarp grūtniecēm, kuru vēl nedzimušajam bērniņam konstatēta reta slimība.

Reto slimību centra darbu koordinēs Bērnu klīniskās universitātes slimnīca.

Patlaban Reto slimību reģistrā atrodas 1481 pacients ar retas slimības kodu, bet speciālisti uzskata, ka Latvijā šo slimnieku skaits ir krietni lielāks.
Pasaulē pastāv apmēram 8000 reto slimību diagnožu. 
Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, Latvijā būtu jābūt apmēram 130 000 reto slimību pacientu.
Eiropā slimība tiek uzskatīta par reto slimību, ja tā skar ne vairāk kā 1 no 2000 cilvēkiem.

Daudzi cilvēki visā pasaulē cieš no retām slimībām, bet daudzām no tām vēl nav izgudrotas zāles pret, piemēram, asiņainām asarām, pēkšņu atmiņu zuduma.
Ir arī cilvēki, kuri ir vienīgie vai tikai daži  pasaulē ar kādu dīvainu saslimšanu, piemēram - Lerijs Ramos Meksikā tika dēvēts par cilvēku ar vilkača sindromu, jo viņam spalvas auga uz sejas un citām ķermeņa daļām, praktiski, visur. 

Anglijā kādai 21 gadu vecai sievietei ir alerģija pret ūdeni. Tas nozīmē, ka viņa nedrīkt lietot normālus dzērienus, piemēram, kā kafija vai tēja. Viņai sāk rasties izsitumi no asarām, sviedriem un pat siekalām. 

Pasaulē  ir daži cilvēki,  kuriem nav pilnīgi nekādu jūtu. Viņi nejūt vai laiks ārā ir ļoti karsts vai arī ļoti auksts, viņi nejūt to ja  ķermenis tiek iztiepts un pat nejūt ēdiena garšu.
Igaunijas, Lietuvas un Latvijas jaunie dziedātāji starptautiskā talantu šovā "Bravo!" sacentīsies par titulu "Labākais jaunais izpildītājs 2018".
Jaunie mūziķi vecumā no 10 līdz 17 gadiem spēkosies, izpildot pasaulslavenu hitu kaverversijas.

No katras valsts šovā piedalīsies trīs solisti, kuru muzikālajai attīstībai varēsim sekot deviņās sērijās.
Viņiem būs jāpierāda savs talants, izpildot pasaulslavenu mūziķu darbus.

Pirmie trīs šova raidījumi ļaus ielūkoties atlases posma aizkulisēs. Tālāk skatītāji varēs vērot piecus grandiozus koncertus, kas katrs būs veltīts citam mūzikas stilam, ļaujot jaunajiem dziedātājiem parādīt savu talantu. Šovu noslēgs superfināls, kurā uzzināsim titula "Labākais jaunais izpildītājs 2018" ieguvēju. To noteiks tikai un vienīgi žūrijas vērtējums, bet skatītāji, izsakot viedokli sociālajos tīklos, izšķirs, kurš saņems skatītāju simpātiju balvu. "Bravo!" uzvarētājs iegūs iespēju ierakstīt dziesmu profesionālā skaņu studijā, kā arī uzņemt mūzikas video klipu.

Šovs sekos jauno dalībnieku gaitām jau no atlases posma, kurā žūrijas pārstāvji izvēlējās dalībniekus.
Žūrijā piedalīsies viens atpazīstams dziedātājs no katras valsts. No Latvijas - Marija Naumova - 2002. gada Eirovīzijas uzvarētāja, no Lietuvas - 2011. gada Eirovīzijas fināliste Evelīna Sašenko, bet Igauniju pārstāvēs konkursa "Zelta gramofons" laureāts Andrejs Pokutnijs.

Jaunais mūzikas šovs "Bravo!" vienlaikus norit visās Baltijas valstīs. 
Latvijā uzsāk piedāvāt inovatīvus vēža izmeklējumus ar šobrīd pasaulē modernākajām diagnostikas iekārtām.

Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) ir uzsācis veikt jaunākās paaudzes onkoloģiskos izmeklējumus, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfa un datortomogrāfa izmeklējumus (PET/CT), kas ļauj atklāt pat niecīgas vēža šūnas cilvēku organismā un onkoloģisko saslimšanu recidīvus agrīnā stadijā.
Ļaundabīgie audzēji ir otrs valstī biežāk sastopamais nāves cēlonis pēc asinsrites sistēmas slimībām un šāda veida izmeklējumi dos papildus cerību izveseļoties vairāk nekā 70 000 vēža slimnieku Latvijā.

PET/CT izmeklējumi ir pašlaik progresīvākā audzēju diagnostikas metode, kura visā pasaulē tiek izmantota, lai pacientiem un onkologiem nodrošinātu detalizētu un būtisku informāciju attiecībā uz vēža diagnostiku, izplatību un terapijas rezultātiem, kā arī palīdzētu noteikt piemērotāko un efektīvāko ārstēšanas metodi.

"Ņemot vērā onkoloģisko saslimšanu izplatību, PET/CT izmeklējumu pieejamība ir ārkārtīgi būtisks papildinājums Latvijas onkoloģijas pacientu aprūpē gan agrīnai diagnostikai, gan izvēlētās terapijas un ārstēšanas rezultātu izvērtēšanai. Pieļauju, ka mūsu piedāvājums varētu ieinteresēt arī pacientus no citām mūsu reģiona valstīm un veicinās veselības aprūpes eksporta pakalpojumu jomas attīstību Latvijā," norāda LJMC valdes priekšsēdētājs Jānis Birks.

Izmantojot PET/CT, visaptveroša informācija par pacienta šūnu un audu stāvokli ķermenī tiek iegūta viena izmeklējuma ietvaros.

LJMC Diagnostiskās radioloģijas nodaļā uzstādītais PET/CT skeneris ir otrā šāda veida iekārta Latvijā. LJMC Diagnostiskās radioloģijas nodaļa ir viens no mūsdienīgākajiem un inovatīvākajiem ļaundabīgo audzēju diagnostikas centriem Austrumeiropā. 
Ar vairākiem pirmatskaņojumiem un aktuālāko Latvijas mūziķu priekšnesumiem otrdien, 27.februārī  Dailes teātrī jau 22.reizi tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons.

Vakara īpašā viešņa būs Vācijas prestižākās mūzikas balvu Echo Klassik saņēmusī akordeoniste Ksenija Sidorova, kura izbrīvējusi vienu dienu savā aktīvajā koncertdarbībā un uz Latviju dosies no Madrides, lai kopā ar Vidzemes kamerorķestri diriģenta Andra Veismaņa vadībā izpildītu "Carmen’s Spiel". Orķestris veidos arī īpaši unikālu skanējumu Aijas Andrejevas melodiskajam hitam "Tu mani sauc".

Televīzijas pirmatskaņojumu piedzīvos Astro’n’out kopdarbs "Satelīts" ar Fiņķi un Kashuku, un Dailes teātrī viņiem ekskluzīvā iznācienā pievienosies arī DJ Rudd un Goran Gora. Pirmo reizi būs dzirdama arī tēma no topošās Andreja Ēķa filmas "Blēži" Ralfa Eilanda izpildījumā un grupas "Very Cool People" kopdarbs ar Kristīni Prauliņu "We should dance" .

Grupa "Prāta Vētra" izpildīs jaunāko garadarbu "Pašu dārgāko" un mūziķa Dona izpildījumā varēs dzirdēt dziesmu "Namiņš". Īpaši grandiozu priekšnesumu - pārsteigumu visiem skatītājiem - gatavo grupa "Instrumenti", kuri noslēgs Zelta Mikrofona ceremoniju.

Dailes teātrī tiks godināti arī šī gada Mūža ieguldījuma balvas saņēmēji - Viktors Lapčenoks un Jānis Erenštreits. Īpaši emocionālu priekšnesumu sola sagādāt V.Lapčenoks kopā ar TDA "Līgo" un kori "Anima", kuri izpildīs "Manai dzimtenei".

Tiks izdejoti horeogrāfa Alfrēda Spuras radītie soļi, kuri izveidoti Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertam 1973.gadā, bet cenzūras dēļ ģenerālmēģinājumā deja tika izņemta no programmas. Šogad, uz Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, horeogrāfi Jānis Purviņš un Jānis Ērglis kopīgiem spēkiem ar tā laika TDA "Dancis" dalībniekiem atjaunoja horeogrāfiju pēc atmiņām. Pēc 45 gadiem šī deja atgriezīsies uz skatuves, savukārt V.Lapčenoks to dziedās pēc 40 gadu pārtraukuma.

Nominantu vidū šogad vērojama sīva konkurence bez izteiktiem līderiem.
Visvairāk nominācijas ir mūziķim Donam, kopskaitā četras, viņam seko grupa "Instrumenti" ar trīs nominācijām. Uz balvām divās nominācijās pretendē Carnival Youth, Prāta Vētra, Musiqq, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis&Abonementa orķestris, Auļi un Tautumeitas, Astro’n’out, Ozols un Tehnikums, kā arī Viņa.

Daugavpils novada Līksnā  14. un 15.jūlijā jau septīto reizi notiks lielākais jaunās latgaliešu mūzikas festivāls "Muzykys Skrytuļs", pulcinot mūziķus, kuri dažādos žanros rada dziesmas latgaliski.

Kā informē pasākuma rīkotāji, festivāls norisināsies divas dienas un apmeklētāji tiks pārsteigti ar līdz šim vel nebijušām aktivitātēm.

Festivālā, sestdien, dienas koncertos uzstāsies latgaliešu jaunās grupas, savukārt naktī būs iespēja baudīt jau atpazīstamu grupu uzstāšanos. Svētdien, Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcā, norisināsies garīgās mūzikas koncerts.

Pasākuma organizatori aicina mūziķus un mūziķu grupas, līdz 20. martam, pieteikties dalībai festivālā, kā arī izsludina brīvprātīgā darba vakances. Pieteikt savu dalību festivālam un uzzināt aktuālāko informāciju var festivāla sociālajos tīklos un mājaslapā skrytuls.liksna.lv.

Jaunās latgaliešu mūzikas festivāls "Muzykys Skrytuļs" pirmo reizi tika rīkots 2005. gadā ar mērķi popularizēt latgalisko identitāti un sekmēt jaunu dziesmu radīšanu latgaliski. Festivāls visiem apmeklētājiem ir bez maksas.
No 1. līdz 4.martam Siguldas Pilsētas trasē norisināsies "Siguldas kauss 2018" kalnu slēpošanā un snovbordā, kas ir tradīcijām bagātākās un senākās kalnu slēpošanas sacensības Latvijā. Piedalīties tiek aicināti gan amatieri, gan profesionāli slēpotāji visās vecuma grupās.
Šogad "Siguldas kauss" kalnu slēpošanā notiks "Baltijas kausa" 2.posma ietvaros.

Siguldā ziemas sporta veidu tradīcijas ir īpaši dzīvas, tamdēļ "Siguldas kauss" var lepoties ar vairākus desmitus gadu senu vēsturi. Sacensības pirmo reizi pulcēja kalnu slēpotājus pirms gandrīz piecdesmit gadiem - 1969.gadā, un kopš tā laika ir bijis populārs un apmeklēts ziemas sporta pasākums.

Šogad tiks gan ievērotas jau iemīļotas sacensību tradīcijas - nakts brauciens ar lapām, kalna karaļa un karalienes kronēšana un "Kišuro" balvas pasniegšana neveiksmīgākā kritiena īpašniekam, gan ieviestas jaunas tradīcijas - svinīga atklāšanas parāde, motociklu kalnā braukšanas šovs un citas aktivitātes.

1.martā visiem snovborda dalībniekiem būs jāizaicina sevi milzu slalomā, 3.martā norisināsies milzu slaloms kalnu slēpošanā, kas būs kvalifikācijas brauciens paralēlajam slalomam un 4.martā norisināsies paralēlais slaloms kalnu slēpošanā. Sacensībās var piedalīties dalībnieki jau no 2.5 gadiem līdz neierobežotam vecumam. 
Sabiedrībā ir nepieciešams mainīt attieksmi pret autovadītāju nogurumu, šodien, atklājot kampaņu "Apstājies, pirms atslēdzies!", teica kampaņas rīkotājas CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
Viņš skaidroja, ka nogurums ir neapzināts risks, un autovadītāja spēkos nav pretoties miegam.

"Par to ir jārunā skaļi, brīdinot sabiedrību par sekām. Autovadītāja spēkos nav pretoties miegam. Vienā brīdī cilvēks atslēdzas pie auto stūres, kam sekas var būt letālas - aizmidzis autovadītājs apdraud ne tikai sevi un pasažierus, bet ikvienu satiksmes dalībnieku," teica Lukstiņš, norādot, ka cīņa ar nogurumu iespējama, informējot un izglītojot sabiedrību gan par cēloņiem un riskiem, gan noguruma pārvarēšanu īstermiņā un ilgtermiņā, tāpēc attieksmes maiņa sabiedrībai kopumā ir ļoti būtiska.

CSDD sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Miega slimību centru veica pētījumu, kurā secināts, ka trešdaļa autovadītāju hroniski neizguļas, katrs trešais autovadītājs atzīst, ka viņš gada laikā pie auto stūres ir piedzīvojis sekundes miegu. Viņi ilgstoši diennaktī guļ mazāk par septiņām stundām. Katram astotajam autovadītājam ir augsts iemigšanas risks. Taču 40% šoferu, kuriem fiksēts augsts iemigšanas risks, uzskata, ka viņiem nav problēmu vadīt transportlīdzekli.

Lai pievērstu visas sabiedrības uzmanību neapzinātam riskam ceļu satiksmē, CSDD Latvijā uzsāk kampaņu pret nogurumu pie auto stūres "Apstājies, pirms atslēdzies!".

Saskaņā ar Valsts policijas datiem pērn notikuši 29 ceļu satiksmes negadījumi, kuru iemesls bija iemigšana pie stūres, savukārt šogad jau septiņi. Tomēr statistika neatspoguļo reālo situāciju, un patiesais negadījumu skaits ir tikai minams, bet noteikti - krietni lielāks. Policija brīdina - pat ja līdz galamērķim atlicis braukt vien dažas minūtes, tās var izrādīties liktenīgas, jo nogurumā miegs piezogas nemanot.

Kampaņas atklāšanā satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka pērn sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem - 136 cilvēki. Turklāt tas ir par 14% mazāk nekā 2016.gadā.

"Pasaules satiksmes eksperti uzskata, ka nogurums, ātrums un alkohols ir trīs galvenie slepkavas uz ceļiem. Analizējot Latvijas avārijas, vairāk nekā 30% negadījumu ar letālām sekām cēloņi nav skaidri zināmi. Tas var būt gan neuzmanība, mobilā telefona lietošana, transportlīdzekļu tehniskās problēmas, bet tikpat labi arī nogurums. Tieši par šo negadījumu cēloni Eiropā patlaban tiek runāts aizvien vairāk - tas ir maz pētīts, un to nevar pierādīt kā alkoholu vai ātrumu," uzsvēra Augulis.

RSU Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras asociētais profesors Leons Blumfelds skaidroja, ka liela daļa cilvēku, ciešot no hroniskas neizgulēšanās, pat ir aizmiruši, kāda ir sajūta būt mundriem.
"Šo noguruma sajūtu viņi ir pieņēmuši kā pavisam normālu stāvokli un, sēžoties pie stūres, nevar objektīvi novērtēt, cik augsts ir iemigšanas risks," atzīmēja Blumfelds, aicinot līdzcilvēkus pievērst uzmanību autovadītāju miegainības pazīmēm un nekavējoties norādīt viņiem uz tām, bet šoferiem - nevadīt spēkratu miegainiem vai pārgurušiem.

No 1. aprīļa visām jaunajām automašīnām ir jābūt aprīkotām ar e-zvana sistēmu, kas pēc ceļu satiksmes negadījuma pati piezvanīs glābējiem un nosūtīs avārijas vietas koordinātes.
Šīs sistēmas princips ir – ja persona nonāk ceļu satiksmes negadījumā, automašīnas aprīkojums pats spēj padot signālu uz glābšanas dienesta telefona numuru 112, un glābēji saņem precīzas mašīnas koordinātas. 

Arī mediķi stāsta, šāda sistēma ir nepieciešama, jo  nereti gadās, ka informācija par nelaimi tiek saņemta novēloti. Izšķiroša var būt katra minūte. 

Ja cietušie neatbild uz automātisko zvanu, uz notikuma vietu  uzreiz tiek nosūtīti mediķi, ugunsdzēsēji.
Sistēma norāda precīzu auto atrašanās vietu.

Tirgotāji stāsta -  viņi  jaunajai sistēmai ir gatavi. Visas jaunās automašīnas jau tagad pamazām tiek aprīkotas ar šo funkciju.

Lai e-zvans nostrādātu, transportlīdzeklim jāiekļūst nopietnā avārijā. Sīkas skrambas dēļ sistēma glābējiem pati nezvanīs. 

Jaunā e-zvana sistēma tiek ieviesta visā Eiropas Savienībā. Sākotnējie testi liecina, ka šādā veidā glābēju ierašanās laiku iespējams samazināt pat uz pusi.
Pie katras dzīvesvietas, uzņēmuma, valsts iestādes obligāti būtu jābūt pastkastītei. Tomēr bieži pastnieki saskaras ar to, ka pastkastīšu nav, tāpēc sūtījumu nav kur novietot.
Un tādos gadījumos tas tiek nogādāts atpakaļ sūtītājam. Ja tiek sūtīta vienkārša vēstule, pastnieku pienākumos nav meklēt norādīto vēstules adresātu. 

Pēc tam personas pašas zvana un sūdzas, ka nav saņēmušas vēstules, taču nav bijis pastkastīšu, kur vēstuli ievietot – skaidro Latvijas pastā. 
Kā liecina Latvijas Pasta dati, Latvijā kopumā ir reģistrēts gandrīz 1,1 miljons adrešu, no kurām gandrīz 52 000 adresēs sūtījumu saņēmēji nav uzstādījuši pastkastītes. To skaitā pastkastītes nav arī uzņēmumiem un valsts iestādēm. 

Pastnieki arī norāda, ka nereti pastkastītes, kurās jāievieto sūtījums, nav piemērotas.
Tām būtu jābūt aizslēdzamām un pastkastīšu vajadzībām nebūtu jāizmanto dažādi sadzīves priekšmeti, kuri vēstules un žurnālus nepasargā no lietus vai sniega.
Aukstā laika dēļ skolēni vairākos Latvijas novados un pilsētās turpmākajās dienās un vēl jo vairāk nākamnedēļ drīkstēs neapmeklēt skolu.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izglītības iestādi neapmeklē bērni vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par-20 grādiem un bērni vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -25 grādiem.

Aukstuma vilnis Latvijā turpināsies arī nākamnedēļ, kad temperatūra noslīdēs zem -25 grādu atzīmes, bet vietām var būt aukstāks pat par -30 grādiem.
Šādos apstākļos visa vecuma skolēni drīkst palikt mājās un uz skolu nedoties.

Lēmumu par bērna došanos uz skolu vai palikšanu mājās pieņem vecāki, un vēlams ik rītu izvērtēt apstākļus, pirms pieņemt lēmumu, ņemot vērā gan gaisa temperatūru, gan to, cik ilgs laiks skolēnam jāpavada ārpus telpām ceļā uz skolu.
No 1. marta tiks paplašināts mājokļu garantiju programmas saņēmēju loks - valsts atbalstu mājokļa iegādei varēs saņemt arī jaunie speciālisti vecumā līdz 35 gadiem, kuriem apgādībā nav bērnu, un ģimenes ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot).

ALTUM garantija ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet nepietiek uzkrājumu pirmajai iemaksai.

Ekonomikas ministrija veikusi aprēķinus, ka 45 000 eiro vērtu dzīvokli ar valsts garantijas palīdzību speciālists varēs brīvi iegādāties 8 mēnešu laikā, turpretī bez valsts garantijām pirmās iemaksas uzkrājums jākrāj būtu gandrīz 3 gadus.
Bez atbalsta programmas jaunajam speciālistam būtu nepieciešams sakrāt naudu kredīta pirmajai iemaksai 20% apmērā no kredīta summas - šajā gadījumā 9000 eiro. Ja viņa alga mēnesī ir 1000 euro uz rokas un pieņemot, ka mēnesī viņš varētu atlikt 270 eiro, pirmā iemaksa viņam būtu jākrāj gandrīz 3 gadus. Savukārt, iegādājoties identisku dzīvokli ar atbalsta programmas palīdzību, pirmās iemaksas apmērs ir tikai 5% no kredīta summas jeb 2250 eiro un to viņš varētu sakrāt vien 8 mēnešos.

Pērn tika secināts, ka lielākais īpatsvars personu, kurām nepieciešams atbalsts mājokļa iegādei, vidū ir personas līdz 35 gadiem, kuru rīcībā ir nelieli finanšu uzkrājumi, kas var būt nepietiekami, lai iegūtu savā īpašumā vajadzībām un finanšu līdzekļiem atbilstošu mājokli. Programmas paplašināšana ar šo mērķa grupu veicinās kvalificēta darbaspēka izaugsmi un piesaisti reģioniem, tādā veidā uzlabojot Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Savukārt garantijas ģimenēm ar bērniem līdz 23 gadu vecumam (ieskaitot) tiks izsniegtas uz līdzšinējiem nosacījumiem. Persona, kuras apgādībā ir viens bērns, var saņemt ALTUM garantiju 10% apmērā no aizdevuma summas (maksimālais apmērs 10 tūkstoši eiro), ar diviem bērniem - 15% apmērā (līdz 15 tūkstošiem eiro), ar trīs vai vairāk bērniem - 20% apmērā (līdz 20 tūkstošiem eiro). Par garantiju ir noteikta vienreizēja maksa 2,5% apmērā no garantijas summas.

Mājokļu garantiju programmu Altum īsteno kopš 2015. gada. Šajā laikā iedzīvotāju interese par programmu ir tikai augusi, jo iedzīvotājiem, īpaši jauniešiem, jaunām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem, trūkst finanšu līdzekļu kredīta pirmajai iemaksai, lai iegādātos nekustamo īpašumu.
Līdz šā gada 1. janvārim valsts atbalstu mājokļa iegādei saņēmušas vairāk nekā 7300 ģimenes, kurās ir 10 500 bērni vecumā līdz 18 gadiem. Piešķirto garantiju kopējā summa ir 50 miljoni eiro un kopējais ar garantijām piesaistīto hipotekāro aizdevumu apjoms komercbankās ir 445 miljoni eiro. Šajā laikā no galvojumu kopējā skaita lielākā daļa - 62% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 6% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem.

Atbalstu izmantojušas ģimenes visā Latvijā. Proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā - 67% garantiju. No kopējā garantiju skaita 14% garantiju izmantojušas ģimenes Vidzemes reģionā, Kurzemē - 9%, Zemgalē - 7%, savukārt Latgalē - 3%.

Valsts atbalstu ģimenes pamatā izmanto vidēja izmēra dzīvokļu iegādei - aizdevuma summa, ko ar ALTUM garantiju palīdzību aizņemas bankā, vidēji ir 61 tūkstotis eiro. Tie lielākoties ir mājokļi iepriekšējos gados būvētos daudzdzīvokļu namos. Ģimeņu pirmā izvēle ir gatava mājokļa iegāde, tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.
Facebook Draugiem Twitter Instagram