Policija šā gada pirmajos mēnešos braukšanas laikā lietojam telefonu pieķērusi vairāk nekā 1700 autovadītājus.
Tas ir mazāk nekā iepriekšējos gados.

Piemēram, 2017.gadā līdz augusta beigām tika pieķerti 2500 šoferu, kas brauca un runāja pa telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu, bet 2016.gadā šādu pārkāpumu izdarīja gandrīz 3 000 autovadītāju.

Kopš šīs vasaras sods par brīvroku sistēmas neizmantošanu sarunas laikā ir kļuvis lielāks. Ja auto vadītājs braukšanas laikā lieto telefonu vai kādu citu viedierīci, turot to rokās, viņam jārēķinās ar 25 līdz 100 eiro sodu.

Nevis izraut gados vecos cilvēkus no mājām uz aprūpes iestādi, bet gan aprūpi atvest pie seniora, ar šādu mērķi biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" sākusi līdz šim vērienīgāko sociālās uzņēmējdarbības projektu tās vēsturē, par to stāsta LTV. 
Vidusdaugavas reģionā īpaši aprīkoti mikroautobusi ne vien dušu un veļasmašīnu, bet pat frizieri un pēdu aprūpētāju aizvedīs uz vistālāko lauku sētu.
 
Tas ir kā mobila frizētava, duša un veļas māja vienuviet.
Daudziem aprūpējamajiem ūdens ir tikai akā. Tāpēc daudzi "busu" gaida arī kā vietu, kur ieiet dušā.

Specifisko autoparku biedrība "Latvijas Samariešu apvienība" attīstījusi par 185 000 eiro grantu, ko saņēmusi "Altum" sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmā. Pateicoties Eiropas sociālā fonda naudai, izveidots Vidusdaugavas pakalpojumu centrs, no kurienes "busiņi" ripos pa visu apkārtni. 

Kopumā nākamo piecu gadu laikā plānots atbalstīt 200 dažādus sociālās uzņēmējdarbības projektus. Tiem paredzēti 12 miljoni eiro.
Bet samarieši lepojas arī ar to, ka šie aprūpes auto tiek komplektēti un būvēti tepat Lielvārdē.
Aizsākot Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas notiks no 14.  līdz 16. septembrim, Brīvības pieminekļa Goda telpā tika svinīgi atklāta foto ekspozīcija par Brīvības pieminekli laikmetu griežos un uzstādīta Kultūras pieminekļa zīme.

Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis atzina, ka Goda telpa kļuvusi par vienu no populārākajām apmeklējuma vietām Rīgā, kā arī uzsvēra, ka ļoti labi izdevusies Brīvības pieminekļa restaurācija. 

2015. gadā Brīvības piemineklim - Latvijas valstiskuma, latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolam - apritēja 80 gadi. Fotoizstādē skatāmas unikālas pieminekļa atklāšanas fotogrāfijas, valsts svētku svinības un dažādu ceremoniju norises pieminekļa piekājē vairāk nekā 80 gadu garumā. Foto materiāls atlasīts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Aizsardzības ministriju, Izglītības ministriju, Valsts kanceleju, 1991. gada barikāžu muzeju, Valsts policiju, Rīgas kuģniecības un vēstures muzeju, vēsturniekiem un profesionāliem fotogrāfiem.

Piektdien, 21. septembrī, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ar itāļu dueta koncertu, bērnu radošo darbnīcu, preses konferenci un 8 jaunu mākslas izstāžu atklāšanām atzīmēs Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko 115 gadu jubileju.


PASĀKUMA PROGRAMMAS KOPSAVILKUMS:

13.00 Dueta *Passepartout Duo” (Itālija) koncerts Rotko centra koncertzālē
14.00 Preses konference Rotko centra konferenču zālē
15.00 Mākslinieces Silvas Veronikas Linartes izdotā dzīvesstāsta prezentācija Rotko centra konferenču sektorā
15.00 Bērnu radošā darbnīca Rotko centra pagalmā
16.00 Jaunās izstāžu sezonas atklāšana Rotko centra pagalmā
Ieeja pasākumos bez maksas

Jaunās izstāžu sezonas izstādes skatāmas līdz 2018. gada 4. novembrim.

Sīkāka informācija un izstāžu anotācijas:
http://www.rothkocenter.com/ekspozicijas
Reaģējot uz daudzo pasažieru sūdzībām par nesamērīgajām brauciena cenām, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk veikt pastiprinātas pārbaudes lidostas Rīga teritorijā.
Kaut gan VID kompetencē nav iespējas ietekmēt taksometru firmu noteiktos pārmērīgi augstos tarifus, dienesta inspektori pievērsīs uzmanību tam, vai taksometros ir jaunajām prasībām atbilstoši skaitītāji, vai par braucienu tiek izsniegti čeki.

VID šī gada pirmajos septiņos mēnešos taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir veicis 15 apsekošanas un 95 tematiskās pārbaudes.
Pavisam veikts 110 kontrolbraucienu, un tikai 15 gadījumos taksometru šoferi ir izsnieguši čekus.
Tāpat tika konstatēts, ka vairākos desmitos gadījumu skaitītāji neatbilst jaunajām tehniskajām prasībām, kā arī nav nodrošināta darījumu izsekojamība.
Apmēram 40 gadījumos tika fiksēts, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām.

Par pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem naudas sods piemērots 62 400 eiro apmērā. Princips “Konsultē vispirms” saistībā ar jaunajām tehniskajām prasībām taksometru skaitītājiem piemērots piecos gadījumos, bet saistībā ar citu normatīvo aktu ievērošanu konsultācijas sniegtas 46 gadījumos.
Godinot valsts simtgadi, Latvijas lidsabiedrība airBaltic vēlas vēl vairāk nest Latvijas vārdu pasaulē, dodot 14 jaunajām Airbus A220-300 lidmašīnām Latvijas mīlētāko pilsētu nosaukumus. airBaltic aicina ikvienu nobalsot par savu iemīļotāko pilsētu.

Ikviens interesents ir aicināts balsot par kādu no 76 Latvijas pilsētām, kas atrodas tuvākos un tālākos valsts nostūros, lai noskaidrotu 14 populārākās un iemīļotākās pilsētas, kas tiks iekļautas Airbus A220-300 vizuālajā noformējumā.
Iekāpjot un izkāpjot no lidmašīnām, jaunais dizains vairos ārvalstu tūristu uzmanību par mūsu valsti un jo sevišķi par šīm īpašajām pilsētām.

Jau no nedēļas sākuma katrs var izteikt savu viedokli, nobalsojot par sev tuvāko Latvijas pilsētu. Balsošana norisināsies līdz 21. septembrim.
Balso nospiežot uz šīs saites 

Līdz šim kopumā saņemtas 8 000 balsis.

Pašlaik populārāko pilsētu sarakstā atrodamas Cēsis, Kuldīga, Bauska, Ogre, Smiltene, Valmiera, Liepāja, Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Līvāni, Jēkabpils, Jelgava un Jūrmala. Pilsētas, kas ierindojas kā nākamās aiz Top 14, ir Madona, Aizpute un Limbaži.

Valsts kanceleja uzsāk laba servisa kustības kampaņu.
Tās laikā uzmanība tiks pievērsta valsts pārvaldes darbiniekiem, mudinot iedzīvotājus balsot par kompetentākajiem un atsaucīgākajiem klientu konsultantiem, tādējādi nosakot, kas šogad būs gada Klientu apkalpošanas Goda balvas saņēmēji.

Laba servisa kustība kļuvusi par tradīciju, un šis ir jau ceturtais gads, kopš iedzīvotājiem iespējams ne tikai klātienē pateikties vai uzslavēt valsts pārvaldē strādājošu klientu apkalpošanas speciālistu, bet savu “paldies” nodot arī balsojuma veidā vietnē www.mazaksslogs.gov.lv un mobilajā lietotnē “Futbols”. Tajās iestādēs, kurās izvietotas balsošanas urnas, savu balsi iespējams nodot arī ar balsošanas biļetena starpniecību. Balsošanas laiks ir no  12. septembra līdz 11. novembrim.

“Lepojamies ar šo kustību, jo īpaši - redzot, ka katru gadu arvien pieaug to iedzīvotāju skaits, kas balso par labākajiem klientu apkalpošanas speciālistiem. Nav tiesa, ka “latvietim latvietis visgardākais kumoss” - mēs protam arī priecāties par otru un novērtēt viņa sniegumu, pasakot paldies, paslavējot. Tieši par to ir šī balva. Un prieks ir ne tikai balvu saņēmējiem, bet arī katram, kurš ir balsojis un savu “paldies” padarījis paliekošāku. Mums ir nepieciešamas šāda veida iniciatīvas, jo tās veicina sabiedrības saliedēšanos, savstarpējas pieklājības kultūru. Un tādējādi mēs kā sabiedrība tikai augam,” pauž Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Pērn “Klientu apkalpošanas Goda balvu” saņēma Valsts ieņēmumu dienesta Bauskas klientu apkalpošanas centra galvenā nodokļu inspektore Iveta Liepa, Valsts asinsdonoru centra transfuzioloģijas māsa Lilija Obuševa un Valsts zemes dienesta Daugavpils klientu apkalpošanas centra konsultante Anna Urbanoviča. Savukārt atsaucīgākās iestādes titulu guva Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas reģionālā filiāle.

Sestdien, 22.septembrī, no plkst. 16.30 līdz 01.00 Jelgavas jaunajā tehniskās apskates stacijā, Aviācijas ielā 40, notiks šī gada noslēdzošais “Tehniskās apskates nakts" pasākums, kurā CSDD auto īpašniekiem piedāvās iespēju bez maksas veikt auto diagnostiku, lai pārliecinātos par sava spēkrata drošību.
Autovadītāji tiek aicināti pieteikties pasākumam CSDD e-pakalpojumos https://e.csdd.lv/tanaktspiet/.

Pasākums iesāksies ar Latvijā modernākās un plašākās reģionālās tehniskās apskates stacijas svinīgo atklāšanu, kam sekos autovadītāju vidū iecienītais “Tehniskās apskates nakts" pasākums.
CSDD pirmoreiz Jelgavas autovadītājiem piedāvās bez maksas veikt auto diagnostiku. 

Ikvienam interesentam būs iespēja drošos apstākļos uz “savas ādas" pārliecināties par drošības jostu lietošanas nepieciešamību, kā arī apreibinošo vielu negatīvo ietekmi uz cilvēka reakcijas un koordinācijas spējām aktivitātēs Opā kāp ārā un Reibuma brilles.

Lai gan regulāri tiek izgudrotas arvien jaunas diētas, kas sola ātru un vieglu rezultātu, un šķietami tās ir iecienījuši daudzi, Latvijā diētu popularitāte mazinās, liecina jaunākais 
"Veselības indekss".
Dati rāda, ka Latvijā vien katrs sestais iedzīvotājs mēdz ieturēt diētu.
Turklāt, ja 2016. gadā diētas mēdza ieturēt teju piektdaļa (18 %) aptaujāto, tad 2017. gadā - par procentu mazāk jeb 17 %, un šogad tie ir 16 %.

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, diētas ārste Lolita Neimane norāda, ka sabiedrībā valda dažādas izpratnes par vārdu "diēta" - vienam tas ir īstermiņa risinājums straujai novājēšanai, - šādos gadījumos cilvēki sāk meklēt dažādus risinājumus, ko mēdz dēvēt arī par "modes diētām" - Keto diēta, Montinjaka un Dikāna diētas ir tikai dažas no tām. Savukārt citam tas ir dzīvesveids, kad ikdienā tiek piedomāts pie veselīga, sabalansēta uztura. Pozitīva tendence, kas kļūst arvien izplatītāka, ir cilvēku izvēle ātro "modes diētu" vietā labprātāk interesēties par veselīgu uzturu ikdienā.
Līdzīga tendence novērota aptiekās. 

Sievietes cer vēlamo formu iegūt ar diētām, vīrieši ar sportu.

Veselības indekss liecina, ka visbiežāk diētas ietur iedzīvotāji 25 - 34 gadu vecumā (22 %), kamēr visretāk ar diētu ieturēšanu aizraujas iedzīvotāji 45 - 54 gadu vecumā (11 %). Neimane norāda, ka šāds rezultāts nav pārsteidzošs - arī ekspertes pieredzē par dažādām diētām un uztura jautājumiem biežāk interesējas sievietes.
"Jāatzīst gan, ka pēdējā laikā arvien biežāk pie manis pēc konsultācijas vēršas arī vīrieši, turklāt daudziem no viņiem ir normāls svars, bet viņi nāk, jo vēlas papildināt savas zināšanas par uzturu un vēlamās fiziskās formas saglabāšanu," skaidro eksperte. Viņa gan uzsver, ka vīriešu vidū fiziskās aktivitātes tomēr ir populārāks veids, kā rūpēties par fizisko formu, nekā diētu ieturēšana vai piedomāšana pie veselīga un sabalansēta uztura.

L. Neimane norāda, ka pie jebkuras diētas nozīme ir zināšanām, jo svarīgi ir uzņemt visas organismam nepieciešamās uzturvielas. Ja izvēlētas diētas rezultātā netiek uzņemtas kādas konkrētas uzturvielas, var meklēt alternatīvas to uzņemšanai - piemēram, uztura bagātinātāji. "Tā, piemēram, Keto diētas gadījumā cilvēks uzņem ļoti daudz taukvielu, bet pilnībā atsakās no ogļhidrātiem. Īstermiņā tas var strādāt, cilvēks var zaudēt svaru, taču ilgtermiņā tas var novest pie veselības pasliktināšanās - to pierādījuši arī dažādi pētījumi," norāda eksperte.
8. septembrī, Rīgas Zooloģiskajā dārzā norisinājās bērnu veselīgai augšanai veltīts pasākums “Audz liels, stiprs un vesels”, kurā ģimenes ar bērniem tika aicinātas veikt garuma un svara mērījumus, lai pārliecinātos par bērna atbilstību vecumam.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģijas nodaļas medmāsas nosvēra un nomērīja 212 bērnus, no kuriem 124 bija meitenes un 88 zēni. Jaunākajam pasākuma dalībniekam bija vien astoņi mēneši, savukārt vecākajam - astoņpadsmit gadi. Kaut arī pasākuma mērķauditorija bija bērni, netrūka arī vecāku, kuri vēlējās pārbaudīt savus augšanas rādītājus.

BKUS endokrinoloģijas nodaļas medmāsa Kitija Balode: “Prieks, ka ir tik daudz vecāku, kuri seko līdzi savu bērnu augšanas mērījumiem un pasākumā bija ieradušies tikai pārliecināties, ka bērna attīstība notiek atbilstoši viņa vecumam. Tomēr bija arī vairāki gadījumi, kad tika konstatētas neatbilstības normai.”
Vidēji katram ceturtajam bērnam tika konstatēta augšanas rādītāju neatbilstība attiecīgā vecuma normām. Visbiežāk rādītāji bija lielāki nekā jābūt, proti bērni šobrīd aug garāki un ir smagāki.

Pasākuma “Audz liels, stiprs un vesels” mērķis ir vērst vecāku un līdzcilvēku uzmanību veselīgai bērna attīstībai un atgādināt, cik būtiski sekot līdzi bērna auguma un svara attiecībai, veicot regulārus mērījumus. Par mērījumu atbilstību bērna vecumam vecāki ir aicināti pārliecināties, izmantojot esaugu.lv mājas lapā esošo augšanas kalkulatoru.

Pirmdien, 10.septembrī Rīgas domes  sēdē deputāti vienbalsīgi apstiprināja lēmumu ozolu aleju pie Nacionālā teātra nodēvēt par Simtgades aleju, lai šādi iemūžinātu Latvijas Republikas proklamēšanas simtgadi.

Par Simtgades aleju plānots nosaukt teritoriju no Nacionālā teātra ēkas austrumu fasādes līdz pilsētas kanālam, ietverot arī teritoriju līdz ēkai Kronvalda bulvārī 4 - kādreizējai Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkai.

Lēmums paredz, ka trīs mēnešu laikā Rīgas Ziemeļu izpilddirekcija izvietos ielas nosaukuma zīmes, savukārt Rīgas pilsētas būvvaldei divu mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas veiks Simtgades alejas tuvumā esošo adresācijas objektu adrešu maiņu.

Pie alejas tiks izvietotas informatīvas zīmes par alejas nosaukuma nozīmi. Jau šobrīd pie Nacionālā teātra ēkas no Kronvalda ielas puses ir pieejama informācija par ēkas nozīmi Latvijas valsts tapšanā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 no 7. līdz 9. septembrim rīkoja akciju “Uzticības tālrunis tēviem”, lai sabiedrībā aktualizētu tēva lomu ģimenē un sniegtu viņiem informatīvu un psiholoģisku atbalstu.
Akcijas laikā saņemti 135 zvani un sniegtas 119 psiholoģiskās konsultācijas.
 
Uz uzticības tālruni zvanīt īpaši tika aicināti tēvi, kuriem bija iespēja saņemt atbalstu un informāciju par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar bērniem, kā arī citi, kas vēlējās dalīties viedoklī par tēva nozīmību un lomu bērna attīstībā un labklājībā.

Saņemtie zvani norāda, ka tēviem ir būtiski saņemt psiholoģisku atbalstu un informāciju – tēvi zvanot vēlējušies gan vienkārši aprunāties par tēva lomu ģimenē un dalīties savā pieredzē, gan runājuši par attiecību uzlabošanas stratēģijām ģimenē, kontakta veidošanu ar bērnu, pozitīvas disciplinēšanas metodēm, bērna grūtībām skolā.

Tāpat aktuāla bijusi arī tēma par saskarsmes ierobežošanu ar bērnu šķiršanās procesa laikā un pēc šķiršanās procesa.
Saņemti zvani arī par jautājumiem, kas saistīti ar bērnu vecumposma īpatnībām un bērna attīstību, interneta drošības jautājumiem un bērniem, kuru uzvedība norāda uz iespējamu atkarību izraisošu vielu lietošanu.

Akcijas laikā uz uzticības tālruni zvanījuši ne tikai tēvi, bet arī mātes un vecāsmātes, kurām bijis nepieciešams psiholoģisks un informatīvs atbalsts.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Pāvesta Franciska vizītes laikā tiks pastiprināta imigrācijas kontrole, tomēr robežkontrole uz valsts robežas netiks atjaunota.

Valsts robežsardzē norādīja, ka, lai arī medijos ir izskanējusi informācija par to, ka Igaunija uz savām robežām pāvesta vizītes laikā plāno ieviest robežkontroli, Latvijas Valsts robežsardze nav saņēmusi no Igaunijas kolēģiem šādu informāciju, kā to paredz Šengenas nosacījumi.
 
"Latvijā Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska vizītes laikā robežkontroles pie iekšējām robežām netiks atjaunota, bet mēs veiksim visus nepieciešamos pasākumus visās robežšķērsošanas vietās ar mērķi nodrošināt atbilstošas kompetences efektivitāti.
Tas ir – palielinoties ceļotāju plūsmai, tiks nodrošināti papildu cilvēki. Kā arī veiksim pastiprinātu imigrācijas kontroli, tajā skaitā arī iekšējo robežu tuvumā.
Cilvēkiem papildus neērtības tas nesagādās, vienīgais, neatkarīgi no tā, kad notiek kādi pasākumi kaimiņvalstīs vai nē, derīgam ceļošanas dokumentam līdzi ir jābūt vienmēr," skaidroja Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone.

Pāvests Francisks Latvijā ieradīsies 24.septembrī, kas pasludināta arī par oficiālu brīvdienu. 
Šogad strauji palielinājies valsts budžetā atgūto uzturlīdzekļu apjoms.
No janvāra līdz augustam tiesu izpildītāji no alimentu nemaksātājiem atguvuši nepilnus piecus miljonus eiro.
Tas ir par 34% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.
 
Šāda tendence skaidrojama ar parādnieku bailēm zaudēt autotransporta vadītāja tiesības vai arī tikt krimināli sodītiem. 

Alimentu atgūšana ir viena no izplatītākajām lietām tiesu izpildītājiem, stāsta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē.
Tipiskais parādnieks ir vīrietis, saņem algu "aploksnē", sakrājis vairākus parādus. Statistiski lielākais parāds šobrīd ir 82 116 eiro, ko kāds tēvs nav maksājis saviem bērniem.

Augustā valstī reģistrēti aptuveni 38 000 parādnieku, kuru vietā valsts maksā uzturlīdzekļus.

No šodienas darbu sācis Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) uzziņu tālrunis vēlētājiem par 13.Saeimas vēlēšanām, uz kuru piezvanot, līdz vēlēšanām būs iespējams noskaidrot balsošanai ērtākā iecirkņa adresi un darba laiku, kā arī uzdot citus jautājumus par balsošanas kārtību.

CVK uzziņu tālruņa numurs ir 67 049 999 un darba laiks - darba dienās no plkst.8 līdz plkst.20.

Vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām tālrunis strādās no plkst.7 līdz 24.

Ja uz kādiem jautājumiem tālruņa operatori nevarēs sniegt atbildi, jautājums tiks piereģistrēts, atbilde noskaidrota un klientam tiks atzvanīts. Tāpat tālrunis piereģistrēs un CVK birojam nosūtīs arī iespējamās vēlētāju sūdzības par balsošanas norisi, izņemot jautājumus par aģitāciju plašsaziņas līdzekļos, vidē un internetā, kuru uzraudzība neietilpst vēlēšanu komisiju kompetencē.

CVK līdzšinējā pieredze liecina, ka vēlētāji uzziņu tālrunim visbiežāk zvana, lai noskaidrotu iecirkņu adreses un darba laiku, lūdz padomu, kā nobalsot, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt iecirknī, interesējas, kā nobalsot iepriekš un to, kādi dokumenti nepieciešami, lai nobalsotu.

CVK prognozē, ka viens no jautājumiem, uz kuru uzziņu tālrunim šogad būs jāsniedz atbilde, būs par vēlētāja apliecības saņemšanas kārtību tiem vēlētājiem, kuru rīcībā ir tikai personas apliecība, bet nav pases.
Vēlētāja apliecības šiem vēlētājiem izgatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), vēlētāja apliecību varēs saņemt bez maksas divu nedēļu laikā pirms vēlēšanām tajā PMLP teritoriālajā nodaļā, kur izsniegta vēlētāja personas apliecība. Ir iespēja vēlētāja apliecību saņemt arī citā PMLP teritoriālajā nodaļā, par šo vēlmi informējot pārvaldi līdz 24.septembrim.

Aktuālo informāciju par 13.Saeimas vēlēšanu kārtību, vēlēšanu iecirkņu adreses un darba laikus iespējams noskaidrot arī internetā, CVK mājaslapā "www.cvk.lv".

13.Saeimas vēlēšanas notiks pēc mēneša - 6.oktobrī.
Kustības “Iespējamā misija” komandai svinīgā ceremonijā pasniegs Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu.
Kustību “Iespējamā misija” apbalvojumam izvirzīja Eiropas Tautas partijas (EPP) Latvijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti - Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Inese Vaidere. Gala lēmumu par laureātiem pieņēma Eiropas Pilsoņu balvas komiteja. 

Pasākums notiks 17. septembrī, plkst. 11:00 Eiropas Savienības mājā, tajā dalību apstiprinājuši izglītības eksperti un pilsoniskās sabiedrības locekļi.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko EP ik gadu piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu, veicinot ES iedzīvotāju savstarpējo sapratni un saliedētību, sekmējot pārrobežu sadarbību ES ietvaros, kas stiprina Eiropas garu. Balvu piešķir arī par ikdienas darbību, kas apliecina un sabiedrībā nostiprina Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paustās kopējās vērtības – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti.
Apbalvojums ietver Eiropas Pilsoņu balvas goda medaļu, ko pasniedz laureāta dzimtenē. Visus laureātus no ES valstīm vienkopus š.g. 9. oktobrī sveiks arī īpašā pasākumā Eiropas Parlamentā Briselē. 

Eiropas Pilsoņu balvas kandidātus katrā ES valstī ik gadu var nominēt nacionālie EP deputāti - katrs var pieteikt vienu kandidātu. Pēc tam visu ES valstu izvirzītās kandidatūras izskata un gala lēmumu par 50 (ne vairāk) laureātiem pieņem Eiropas Pilsoņu balvas komiteja, ko veido Eiropas Parlamenta vadība – EP priekšsēdētājs, četri EP priekšsēdētāja vietnieki un divi bijušie EP priekšsēdētāji.

Eiropas Pilsoņu balvu Eiropas Parlaments iedibināja un piešķir kopš 2008. gada. 
Pašreizējās tendences nekustamo īpašumu tirgū rāda, ka mēneša maksājums par dzīvokļa īrēšanu ir par aptuveni 51% lielāks* nekā mēneša maksājums, iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā. Tomēr joprojām pastāv uzskats, ka jauna mājokļa iegādes process ir pārlieku sarežģīts un dārgs. Tādēļ  nekustamā īpašuma speciālisti piedāvā izprast šī procesa norisi, iepazīstoties ar rīcības plānu jauna mājokļa iegādei, - tas ir daudz vieglāk un ekonomiski izdevīgāk, nekā parasti tiek uzskatīts.

Mans mājoklis – mani noteikumi 

Sākotnēji nepieciešams izprast, ko sagaidāt no jaunā mājokļa, skaidri definējot tādus kritērijus kā jaunā projekta atrašanās vieta, istabu skaits, apkārtējā infrastruktūra, piemēram, vai jaunās dzīvesvietas tuvumā ir izglītības iestādes un sabiedriskais transports. Neaizmirstiet arī izvērtēt ēkas energoefektivitāti, kas būtiski ietekmēs dzīvošanas izmaksas. 
Izvēloties mājokli, izvērtējiet, ko saņemat par šo cenu. Dažādu cenu kategoriju projektiem atšķiras papildu piedāvājums – apakšzemes stāvvieta vai stāvvieta pagalmā, teritorija apsargāta vai slēgta, vai apkārtējā vide ir labiekārtota, vai attīstītājs piedāvā dzīvokļa garantiju.
Lai arī  piedāvātie projekti ir orientēti uz plašu auditoriju un nopērkami par zemākām cenām, klienti papildus saņem arī noliktavas telpu, labiekārtotu slēgtu teritoriju ar pagalmu auto novietošanai un drošu spēļu laukumu bērniem. Augstākas cenu kategorijas dzīvokļi lielākoties piedāvā apakšzemes stāvvietu un apsargātu teritoriju. 

Noskatīt un iegādāties

Ja esat nolēmis iegādāties mājokli jaunajā projektā un kritēriji tam ir atlasīti, izmantojiet nekustamo īpašumu attīstītāju mājaslapas mājokļu meklēšanai. Tajās viegli pārskatāmi katra piedāvātā projekta un dzīvokļu apraksti, tostarp vizualizācijas un tehniskās specifikācijas. Ja mājokļa iegāde nav steidzams process, ir vērts izskatīt piedāvājumus mājokļiem, kas vēl ir būvniecības stadijā, – mājokļa pirkšanu „uz papīra”.
„Iegādājoties dzīvokli pirms tā būvniecības uzsākšanas, varēsiet būtiski ietaupīt līdzekļus – atkarībā no būvniecības stadijas tie var būt līdz pat 10 % no dzīvokļa vērtības. Tas skaidrojams ar to, ka būvniecības procesa laikā bieži rodas papildu izmaksas, kas saistītas ar būvniecības risinājumu vai materiālu sadārdzināšanos. Šīs izmaksas parasti tiek aprēķinātas un iekļautas dzīvokļa cenā, taču, ja dzīvoklis jau ir rezervēts pirms tā būvniecības, papildu izmaksas sedz pats attīstītājs,” principu skaidro Bonava Latvija pārdošanas daļas vadītājs Kaspars Ekša. „Turklāt piedāvājums šajā gadījumā ir krietni plašāks, nodrošinot iespēju izvēlēties tādu mājokli, kas iespējami vairāk atbilst klienta vēlmēm.”

Jaunā mājokļa finansēšana

Gadījumā, ja mājokļa pirkumu nesedzat ar saviem līdzekļiem, dzīvokļa iegādei būs nepieciešams bankas finansējums – hipotekārais kredīts. Atkarībā no jūsu finansiālās situācijas izvērtējiet, vai ar saviem līdzekļiem spēsiet nosegt mājokļa pirmo iemaksu. Ja tomēr nepieciešama finansiāla palīdzība, izskatiet savas iespējas saņemt mājokļa finansēšanas atbalstu no valsts finanšu institūcijas ALTUM, kas var palīdzēt daļēji nosegt pirmo maksājumu, turklāt jaunajām ģimenēm ir iespēja saņemt arī valsts nodevas atlaidi.
Lai noskaidrotu savas kredītiespējas un saņemtu izdevīgāko aizdevuma piedāvājumu, dodieties uz kredīta konsultāciju bankā. Noteikti salīdziniet vairāku kredītiestāžu piedāvājumus, lai pārliecinātos, ka esat izvēlējies sev izdevīgāko aizņēmuma piedāvājumu. Kredīta pieteikumu mūsdienās var uzrakstīt arī attālināti internetbankā vai, izmantojot Skype konsultācijas ar bankas kredītu speciālistu. 

Ierakstīšana Zemesgrāmatā

Pēc finansējuma saņemšanas un pirkuma dokumentu noformēšanas dzīvoklis jāreģistrē Zemesgrāmatā. Saņemot mājokli no attīstītāja, ieplānojiet pāris stundas dzīvokļa pieņemšanas procesam. Kopā ar dzīvokļa pieņemšanas – nodošanas aktu tiks parakstīts arī apsaimniekošanas līgums, kas saskaņots jau iepriekš. Līdz ar dzīvokļa atslēgu saņemšanu mājokļa iegādes procesa pēdējais posms ir noslēgts, un jūs sagaida pavisam jauns, vēl aizraujošāks process – dzīves uzsākšana jaunajās mājās.

Veiktajā izmaksu salīdzinājumā par pamatu ir ņemts vienistabas dzīvoklis jaunajā projektā Rīgas mikrorajonā 2018. gada vasaras mēnešos: šāda dzīvokļa vidējā īres maksa ir 350 eiro mēnesī, savukārt kredīta maksājums, ņemot hipotekāro kredītu uz 25 gadiem, ir 170 vai 189 eiro mēnesī, piesaistot valsts finanšu institūcijas ALTUM finansējumu. 

Pievienojies OMEGA komandai un gūsti nenovērtējamu iespēju pastāvīgi attīstīties un realizēt sevi, vienlaikus rūpējoties par Latvijas drošību, tā aicina Valsts policijas pretterorisma vienība OMEGA.
Esošie   vienības kaujinieki augstu novērtē dinamisko un interesanto darbu OMEGA komandā un ir gatavi uzņemt savā ģimenē jaunus biedrus.
Tādēļ nav svarīgi, ar ko tu šobrīd nodarbojies – jo ātrāk pieteiksies, jo ātrāk varēsi noskaidrot, vai esi gatavs rūpēties par Latvijas drošību, esot OMEGA sastāvā.

OMEGA ir speciāli organizēta, apmācīta un ekipēta Valsts policijas pretterorisma vienība, kura veic tādus uzdevumus, kas saistās ar sevišķi paaugstinātu bīstamību.
Dienests Vienībā piedāvā unikālu iespēju nepārtraukti mācīties un attīstīties dažāda veida kursos un apmācību programmās gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Tostarp OMEGA regulāri piedalās un arī pati organizē dažādas mācības un kursus Eiropas mērogā, jau no 2001.gada, esot Eiropas Savienības speciālās intervences vienību tīkla ATLAS sastāvdaļa.

Ikviens Vienības kaujinieks primāri tiek sagatavots trieciennieka funkciju veikšanai. Turpmākā dienestā kaujiniekam ir iespēja sevi realizēt plašā specializāciju klāstā jau atkarībā no savām spējām un talantiem. Vienības kaujinieku grupās pārstāvētas augstas kvalifikācijas specialitātes, tostarp snaiperi-novērotāji, pilsētvides alpīnisti, sapieri, ūdenslīdēji, pārrunu vedēji u.c. Ikvienam OMEGA kaujiniekam jāspēj ātri pieņemt lēmumus atbilstoši situācijai un uzņemties atbildību. Tāpat jāpiemīt loģiskai domāšanai, vērīgumam, pacietībai, neatlaidībai un spējai pārvarēt jebkura veida bailes, kā arī jāpiemīt konfidencialitātei.

Vienības būtība un galvenais uzdevums ir teroristisko aktu novēršana un pārtraukšana – OMEGA kaujinieki jebkurā brīdī ir gatavi reaģēt uz paaugstinātas bīstamības izsaukumiem, kā arī pastāvīgi trenējas, lai operatīvi un profesionāli spētu veikt dienesta pienākumus lielas psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos.
Savukārt ikdienā OMEGA pilda arī citus uzdevumus, kas saistās ar paaugstinātu bīstamību – ķīlnieku atbrīvošana, sevišķi bīstamu noziedznieku aizturēšana, sprāgstvielu meklēšana un neitralizēšana, kā arī pārrunu vešana ar personām, kuras nonākušas krīzes situācijā un apdraud sevi un apkārtējos, u.c.

Pievienojies OMEGA ģimenei un sūti pieteikumu e-pastam omega13@vp.gov.lv, rakstot savu kontaktinformāciju – vārdu, uzvārdu un kā ar tevi sazināties.
Pieteikšanās laikam nav ierobežojumu, taču, jo ātrāk pieteiksies, jo ātrāk varēsi pārbaudīt sevi un noskaidrot, vai esi gatavs rūpēties par Latvijas drošību, esot OMEGA sastāvā!
Sestdien, 8. septembrī Rīgā 11.novembra krastmalā no plkst. 10.00 līdz 20.00 Latvijas simtgades svinību ietvaros notiks lielpasākums “Lauki ienāk pilsētā”.
Pasākuma dalībnieki pārstāv nozīmīgākās lauksaimniecības jomas, produktus, pakalpojumus un ar lauksaimniecību saistītas izglītības iestādes, kopā veidojot stāstu par Latvijas lauku vēsturi un mūsdienīgu saimniekošanu un dzīvi laukos. 

Pasākuma svinīgā atklāšana plkst.12.
Pasākumu atklās vērienīga senās un modernās tehnikas parāde, kas no Rīgas Motormuzeja dosies uz 11. novembra krastmalu.
Pirms tam tehniku varēs apskatīt pie Rīgas Motormuzeja S. Eizenšteina iela 8 laikā no 8:30 līdz 10:00, savukārt no 10:30 līdz 11:00 norisināsies parāde.
Pēc parādes daļa no tehnikas vienībām būs apskatāmas visas dienas garumā 11. novembra krastmalā.
Parādē piedalīsies ap 50 tehnikas vienību – traktori, smagās mašīnas u.c., arī īpašais simtgades traktors.

“Simtgades traktors” ar reģistrācijas Nr. T100LV ir 1956. gadā ražotais “MASSEY FERGUSON FE-35”, kuru pirms diviem gadiem iegādājas nodibinājums “Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” ar mērķi to pilnībā atjaunot un Latvijas simtgades gadā to nodot kādam no Latvijas lauksaimniekiem. AS „AGROFIRMA TĒRVETE” ir iegādājusies šo īpašo traktoru, un iegūtie līdzekļi – 10 000 eiro tiks ziedoti Latvijas bērnu veselības uzlabošanai. Saņemtos līdzekļus kā ziedojumu nodibinājums „Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai” nodos VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” ar mērķi –  saldētavu iegādei Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Asins kabinetam.
Tas nodrošina asins un asins komponentu uzglabāšanu un to apriti slimnīcā.

Pasākuma laikā 11. novembra krastmalā dažādas aktivitātes divās skatuvēs. 
Ikvienā no pasākuma “Lauki ienāk pilsētā” pārstāvētajām jomām katrs pats varēs pamēģināt, piedalīties, pieskarties, pasmaržot, izgaršot, sadzirdēt un ieraudzīt to, ko ikdienā dara lauksaimnieki, mežsaimnieki, dārzkopji, biškopji un zivsaimnieki.
Būs iespējams piedalīties produktu tapšanā – uzzināt, kā rodas piens, top maize, kas nes medu. Šī ir iespēja pašā Rīgas centrā ieraudzīt īstas graudu kaltes un 7 m augstu graudu glabāšanas torni, izpētīt traktoru, iekāpt kombainā un apskatīt mājlopus.
Pasākuma rīkotāji īpaši aicina jauniešus no pilsētām un reģioniem izzināt lauksaimniecības izglītības iestāžu piedāvājumu, kas paver plašas iespējas ražīgi strādāt un ienesīgi saimniekot Latvijas laukos.

Pasākums apmeklētājiem ir bez ieejas maksas.



 4.septembrī, Latvijas Ugunsdzēsības muzejs svinēja nozīmīgu jubileju – 40. gadadienu, kopš Rīgas Ugunsdzēsības tehniskās izstādes svinīgās atklāšanas, kas uzskatāma par muzeja pirmsākumu.

Ugunsdzēsības tehniskā izstāde divus gadus pēc tās atkāšanas arhitektoniski unikālajā ugunsdzēsības depo Hanzas ielā pārtapa par Ugunsdzēsības tehnisko muzeju – tagadējo Latvijas Ugunsdzēsības muzeju, kura krājumā patlaban ir vairāk nekā 31 tūkstotis priekšmetu, kas vēsta par ugunsdzēsības attīstību no 19.gadsimta vidus līdz mūsdienām.
Depo ēku, kurā mājo muzejs, būvējusi Rīgas pašvaldība 1910.-1912. gadā pēc Rīgas galvenā arhitekta Georga Šmēlinga projekta.

Patlaban tā ir arhitektūras piemineklis un atrodas valsts nozīmes būvniecības pieminekļa un UNESCO Pasaules dabas mantojuma vietas – Rīgas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā.

Muzeja ekspozīcijas allaž ir piesaistījušas kuplu interesentu loku, jo reizē ar ugunsdzēsības vēstures izzināšanu iespējams apgūt drošības padomus un iemaņas dzēšanas darbos. Cita starpā Latvijas Ugunsdzēsības muzeja apmeklējums ir iekļauts arī Latvijas simtgades iniciatīvā “Latvijas skolas soma”.
Muzejs ir ne tikai nozīmīgs ugunsdzēsības vēsturisko tradīciju glabātājs, bet ar cerību raugās nākotnē un plāno, kā attīstīt ekspozīcijas un muzeja piedāvājumu laikmetīgā garā ar dažādām interaktīvām tehnoloģijām un iespējām.
Sestdien, 8.septembrī Mākslas telpā MALA, Cēsīs, Lielā Skolas ielā 4, notiks ikgadējais Krāmu, Kasešu un Plašu tirdziņš. Tirdziņā aicināts piedalīties ikviens interesents, kam mājās ir kāda lietota, jauna vai pašdarināta lieta, kas meklē jaunu saimnieku.
Tas var būt jebkas - sākot no senas zupas terīnes, šūpuļzirdziņa vai fotokameras, līdz pat lustrai, balles kurpēm, vijolei un spalvaskātam. 

Īpaša uzmanība šogad tiek pievērsta ar mūziku saistītām lietām - ar vairāk kā 1500 vinila platēm tirdziņā piedalīsies mūzikas kolekcionāri no Rīgas, Daugavpils un Cēsīm. Būs apskatāma un iegādājama arī mūzikas atskaņošanas aparatūra, kā arī aizvien lielāku pupularitāti atgūstošs fenomens - mūzikas kasetes. 

Visas dienas garumā par muzikālo noformējumu rūpēsies vinilplašu un kasežu entuziasti DJ Raimonds Mežaks, DJ Kalvis Amantovs un DJ Caurvējš, kā arī īpašais viesis no Sēlijas.
Neiztrūks arī izglītojošā daļa - plkstn.19:00 notiks lekcija "Latvijas mūziķu izdevumi vinila skaņuplatēs 2010-2018” un diskusija Raimonda Mežaka vadībā.
Pēc lekcijas un diskusijas noslēguma - Latviešu mūzikas vinila diskotēka. 



Teju puse (46%) pilngadību sasniegušo Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka vērtīgākais, ko tēvs viņiem iemācījis, ir dzīves vērtības un praktiskas iemaņas. Tajā pašā laikā tikai nepilna trešdaļa (29%) atzīmē Tēva dienu, noskaidrots  veiktajā aptaujā, tuvojoties Tēva dienai.

Līdzās dzīves vērtībām un praktiskām iemaņām, īpaši nopelni tēviem ir arī dabas iepazīšanas un izpratnes mācīšanā – to no tēva apguvis katrs trešais (33%) pilngadīgais Latvijas iedzīvotājs, bet teju ceturtajai daļai (24%) tēvs iemācījis lasīt un rēķināt.

Ja meitas visbiežāk no tēva apguvušas dzīves uztveri, tad vairāk nekā puse pieaugušo dēlu no tēva iemācījušies, kā pašu rokām paveikt dažādus praktiskus darbus, piemēram, veikt remontu, izgatavot priekšmetus no koka, skaldīt malku.

Šogad Tēva diena oficiāli Latvijā tiks atzīmēta desmito gadu, bet, kā liecina aptaujas dati, tā pagaidām nav kļuvusi par ģimenes tradīciju – to svin vien nepilna trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk to atzīmē 30-gadnieki (38%), visretāk – cilvēki vecumā pēc 60 gadiem (20%), tātad tēvi, kuru dēli un meitas jau pieauguši. Trīs iecienītākie Latvijā Tēva dienas atzīmēšanai ir ģimenes pusdienas vai vakariņas (61%), tēva apsveikšana klātienē (24%) un telefonisks sveiciens (18%).

“Mūsdienās mātes un tēva loma ģimenē kļūst arvien līdzvērtīgāka, tādēļ paredzams, ka Tēva diena nākotnē kļūs par tikpat nozīmīgiem svētkiem kā Mātes diena. Kaut gan tradīciju nostiprināšanai nepieciešams ilgāks laiks, šo procesu veicina svētku popularizēšana,” saka sociālantropoloģe Kristīne Rolle.

Tikai 27% pieaugušo norādījuši, ka ikdienā ar tēvu sazinās vismaz pāris reizes nedēļā, bet 14% - dažas reizes mēnesī. “Taču jānorāda, ka saziņas biežums neliecina par attiecību kvalitāti. Turklāt mūsdienās, kad sabiedrība ir toleranta pret dažādiem ģimenes modeļiem, un cilvēkam savas dzīves laikā ir iespēja izveidot arī vairākas ģimenes, iespēja pieaugušajiem uzturēt kvalitatīvas ilgtermiņa attiecības ar vecākiem ir teju ekskluzīva parādība,” saka K.Rolle.

Grupai “Dziļi violets”  tapusi pateicības dziesma “Paldies, tēt!”


Arī šogad septembrī visā Latvijā notiks starptautisks profesionālās dzejas festivāls "Dzejas dienas".
Rīga vairums pasākumu norisināsies no 7. līdz 16. septembrim, savukārt ārpus Rīgas "Dzejas dienu" vēsmas varēs baudīt visa septembra garumā.

Šogad Dzejas dienu festivāls būs pieejams arī online - katram interesentam būs iespēja nedēļas laikā nopublicēt septiņus dzejoļus un iegūt arī profesionālu dzejnieku komentārus un ieteikumus. "Facebook" plānota arī zibakcija "Nolasi savu mīļāko dzejoli!", kurā ikviens, sekojot Latvijas populāro dzejnieku piemēram, varēs nofilmēt sevi, lasot savu mīļāko dzejoli, un publicēt to ar mirkļbirku #Dzejasdienas. 

2018. gadā festivālā ir vairāki jauninājumi. Ir izveidota festivāla padome, kurā darbojas trīs dzejnieki Eduards Aivars, Ingmāra Balode un Ērika Bērziņa, laikraksta "Konteksts" galvenā redaktore Sandra Ratniece un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks un žurnālists Arno Jundze. Padome ir izstrādājusi Festivāla nolikumu, ir lēmusi par šī gada "Dzejas dienu" programmu un viesu valstīm, kā arī noteikusi festivāla attīstību nākamgad - 2019. gadā "Dzejas dienu" fokusā būs Balkānu valstis. 

Savukārt šogad "Dzejas dienu" uzsvars ir mūsu kaimiņvalstis - Lietuva un Igaunija, ar kurām kopā svinam trīs valstu simtgadi. Baltijas valstu viesu vakars būs viens no centrālajiem "Dzejas dienu" pasākumiem un norisināsies 13. septembrī plkst.18 Latvijas Nacionālajā muzejā. Pasākumā piedalīsies spilgtākie dažādu paaudžu dzejnieki - Toms Venclova, Jurgita Jasponīte un Giedre Kazlauskaite no Lietuvas, Veronika Kivisilla, Haso Krulls un Igors Kotjuhs no Igaunijas. Muzikālo priekšnesumu nodrošinās Veronika Kivisilla, kura ar savu balsi jau priecējusi Londonas grāmatu tirgus atklāšanas ceremonijas viesus. Pasākumu vadīs Arno Jundze.

Festivāla programmā iekļauti gan jauni pasākumi, gan tādi, ko jau iemīļojuši "Dzejas dienu" apmeklētāji. Tradicionāli notiks "Literārās akadēmijas" dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi, "Ceļojums ar dzejniekiem" (šogad –Čiekurkalnā), pasākums "Atvērt nevar aizvērt" (pēdējā gadā izdoto dzejas grāmatu autoru lasījumi Ojāra Vācieša muzejā), lasījums Jūrmalā pie Raiņa priedēm, piemiņas pasākums Brāļu kapos Raiņa dzimšanas dienā un citi.

Šogad padome nolēma atjaunot Dzejas balvas pasniegšanu, kas vairākus gadus bijis viens no svarīgākajiem notikumiem Latvijas dzejas pasaulē. Dzejas dienas balvai ir iesniegti 17 dzejas krājumi, un tā tiks pasniegta Latvijas dzejas klasiķu vakarā 14. septembrī. Dzejas dienu balvas apjoms ir 1000 eiro, ieskaitot nodokļus, un laureāts saņems arī simbolisko Pegaza pakavu, kura autors ir tēlnieks Uldis Kurzemnieks.

Latvijas dzejas klasiķu vakarā piedalīsies latviešu dzejas grandi, mūža balvas literatūrā laureāti - Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis un Juris Kronbergs. Par muzikālo atmosfēru rūpēsies kontrabasists Stass Judins. Pasākumu vadīs dzejnieks Eduards Aivars.

Īpaša būs "Dzejas dienu" festivāla atklāšana 7. septembrī Kaņepes kultūras centrā. Pasākumā "Dzejas frekvence" dzejnieks un mediju mākslinieks Artūrs Punte uzstāsies ar pašdarinātu instrumentu "Talvisota Sturm Machine". Savukārt Ingas Gailes, Edvīna Raupa un Toma Treiberga lasījumus papildinās apvienības "VSKB audio" un "Baltic Analog Lab" analogā kino performance. Uzstāsies arī ASV dzejnieks Džeimss Hopkins ar savu jaunāko dzeju. Pēc lasījumiem notiks diskotēka ar dzejniekiem līdz pat rīta gaismai. 

Festivāla noslēgumā 16. septembrī pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notiks Dzejas maratons, kur pie brīvā mikrofona būs iespēja nolasīt savu mīļāko dzejoli. Šīs pasākums plānots kā atpūta visai ģimenei - skanēs mūzika, būs radošās darbnīcas, varēs piedalīties kultūras kanona spēlē un citās aktivitātēs. 

Runājot par "Dzejas dienu" nākotni un tagadni, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jundze ir pārliecināts: "Festivālam jākļūst par vietu, kur šķiļas idejas, satiekas autori, bet Latvija var ieraudzīt to bagātību, kas radusies mūsu valstī pēdējā gada laikā. Jācer, ka nākotnē izdosies īstenot arī idejas par laikmetīgās dzejas piesaisti, par īpašu dzejai veltītu kino programmu. "Dzejas dienām" ir jākļūst par Eiropas mēroga dzejas notikumu, bet, protams, tie ir plāni, vīzija un jābūtība. Šā gada konkrētība ir sistēmiska pamata radīšana, atsakoties no neziņas un haosa, virzoties uz pārredzamību un loģiku."

Festivāla jaunumiem un programmai iespējams sekot līdzi interneta vietnē "www.rakstnieciba.lv/dzejas-dienas" un "https://www.facebook.com/dzejasdienas/". 
No Rīgas Latviešu biedrības (RLB) 150 gadu jubilejai veltītajiem bišu stropiem, kas šovasar bija izvietoti uz biedrības nama jumta, ievākti 64 kilogrami medus.

Ievāktā medus paraugi nodoti LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes laboratorijā un nosūtīti uz Vāciju ziedputekšņu un medus ķīmiskā sastāva analīzēm. Rezultāti tiks paziņoti šī gada septembrī.

Projekta "Bites Rīgas vēsturiskajā centrā" laikā savāktais Vērmanes liepu medus tiks marķēts kā "RLB 150.gadu jubilejas - Vērmanes liepu ziedu medus" un izplatīts kā jubilejas suvenīrs, no kura ienākumus paredzēts izmantot biedrības nama restaurācijai.

Kā ziņots, jūlijā notikušajā "Latvijas biškopju vasaras saietā 2018" konkursā "Garšīgākais Latvijas medus 2018" par uzvarētāju tika atzīts Rīgā ievāktais liepziedu medus, kuru ievācis Rīgas biškopis Valdis Janovs no savas dravas uz viesnīcas "Hotel Janne" jumta, savukārt otro vietu ieguva RLB bišu saimju ievāktais medus.
Teju 500 Latvijas sportistu un vairāk nekā 100 Latvijas vadošās sporta organizācijas, kas apvienojušies sabiedriskā iniciatīvā "Es atbalstu sportu!", šodien vērsušies pie valdības un politisko partiju pārstāvjiem, lai pieprasītu pārmaiņas sporta nozarē.
Sportisti atklātā vēstulē aktualizē kritisko situāciju Latvijas sportā un aicina nekavējoties risināt nozarei nozīmīgos jautājumus - nepietiekamo finansējumu un neefektīvu sporta pārvaldi.

Vēstuli parakstījuši gan olimpisko, gan neolimpisko sporta veidu pārstāvji, tostarp, Andris un Juris Šici, Aleksandrs Samoilovs, Jānis Šmēdiņš Oļegs Sorokins, Madara Palameika, Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha, Artūrs Plēsnieks, Matīss Karro, Elīza Cauce, Ulla Zirne, Roberto Puķītis, Haralds Silovs, Anastasija Grigorjeva, Pauls Ārents, Oskars Ķibermanis, Jeļena Prokopčuka, Sinta Sprudzāne un daudzi citi. Iniciatīvas atbalstam tās interneta vietnē www.esatbalstusportu.lv dažās dienās jau pievienojušies vairāk nekā 4 000 atbalstītāju.

Situācija Latvijas sportā ir sasniegusi kritisko robežu, un viens no iemesliem ir dramatiskais privāto ziedojumu apmēra kritums līdz 75%. Kā, tiekoties ar medijiem, skaidro viens no vēstules parakstītājiem, kamaniņu braucējs Juris Šics, to ietekmējis "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma" (UINL) jaunais tiesiskais regulējums, kas likvidēja Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu visu nozaru sabiedriskā labuma organizācijām. Līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas.

Arī neefektīvais un smagnējais Latvijas valsts sporta pārvaldības modelis ir atstājis nopietnas sekas ne tikai uz sporta nozari un tās attīstību.

Hokeja skolas "Rīga" un Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins uzsver, "ka katram piektajam Latvijas bērnam ir liekais svars, un pusei no tiem - nopietna aptaukošanās, kas var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas. Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās vismaz līdz devītajai klasei trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots."

Savukārt Latvijas Vieglatlētikas izlases direktors Ronalds Arājs norāda, ka, kaut arī Eiropas fondu nauda palīdzējusi veidot un atjaunot sporta infrastruktūru Latvijā, joprojām trūkst treneru un atbalsta sporta nodarbību īstenošanai. Latvijas treneru sastāvs noveco.
Zemā atalgojuma dēļ treneriem izdzīvot iespējams, vien strādājot vairākās darba vietās, kas ietekmē darba kvalitāti un samazina jauno speciālistu motivāciju turpināt darbu šajā profesijā. Tādēļ šobrīd daudzu augstas klases sportistu un sporta spēļu komandu treneri tiek meklēti ārzemēs, kas prasa vēl lielāku finansējumu. Piemēram, Latvijas hokeja valstsvienības galvenais treneris ir kanādietis, volejbolā igaunis, bet futbolā somu speciālists.
Bez pārdomātas sporta politikas un pietiekama valsts atbalsta nav iespējama nozares attīstība reģionos. Šobrīd sporta infrastruktūra koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās, bet talanti dzimst un attīstās mazpilsētās un Latvijas laukos. Nepieciešams sporta infrastruktūras attīstības plāns 2020. - 2030. gadam.

"Ja nenotiks kardinālas pārmaiņas, tad mūs sagaida Olimpiādes bez medaļām un zaudētas vietas starptautiskos sporta turnīros. Tas jūtams jau šobrīd - Latvija piedzīvo sportisko rezultātu kritumu vairākos sporta veidos un pasākumos. Ierobežotā finansējuma dēļ sportistiem un komandām var nākties atteikties no dalības starptautiskās sacensībās. Visi šie apstākļi ir nopietns apdraudējums lielajam darbam, ko daudzus gadus pašaizliedzīgi veikuši sportisti, treneri, sporta ārsti, fizioterapeiti un citi nozarē strādājošie," atzīst kamaniņu braucēja Ulla Zirne.

Latvijas Handbola federācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis skaidro, ka pasaules pieredzē netrūkst labu piemēru, no kuriem varam mācīties, piemēram Slovēnija, Somija un Islande. Tā, piemēram, Islandē mērķtiecīgi ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidošanā un motivētu sporta darbinieku attīstībā ļāvuši sasniegt gan izcilus sportiskos panākumus, gan būtiskas pārmaiņas sabiedrības dzīvesveidā, būtiski samazinot no alkohola un citām atkarībām sirgstošo jauniešu skaitu.

Sportistu ieskatā, līdzīgi kā Islandei, arī Latvijai būtu nepieciešama īpaša valsts sporta pārvaldības institūcija. "Latvijas sportam vajadzīgs pārvaldnieks, kurš "deg" par sportu ikdienā un spēj risināt šos kritiskos jautājumus. Tādēļ ir nepieciešama diskusija par Latvijas valsts sporta pārvaldības modeļa maiņu," atklātajā vēstulē norāda sportisti un sporta organizāciju pārstāvji, atgādinot, ka "sporta politikas īstenošana nav tikai izglītības jautājums, tas vienlīdz plaši skar arī veselības, iekšlietu un aizsardzības, labklājības un reģionālās attīstības jomas".

Lai nepieļautu dramatisku sporta nozares finansējuma samazinājumu 2019. - 2021. gadā, nekavējoši ir jāizveido un minētajā termiņā jānodrošina kompensējošs mehānisms Valsts budžeta programmā "Sports" 2019. - 2021. gados, kamēr tiks pilnveidota nodokļu atlaižu kārtība vai izveidota cita sistēma sabiedriskā labuma organizāciju atbalstam.
"Ja situācija ar sporta nozarē neuzlabosies, noslēdzošais čempionāts, kurā sportisti sekmīgi varēs piedalīties, būs "Latvijas sporta izdzīvošanas čempionāts," teic Latvijas Bobsleja federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis, aicinot ikvienu sabiedrības pārstāvi un sporta entuziastu vairāk nekā jebkad atbalstīt Latvijas sportu, to apliecinot ar savu parakstu iniciatīvas mājas lapā www.esatbalstusportu.lv.

Sabiedrisko iniciatīvu "Es atbalstu sportu!" koordinē - Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Futbola federācija, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja, un to jau ir atbalstījušas vairāk kā 100 Latvijas sporta organizācijas, federācijas un sporta klubi.
Papildu informācija:
Saskaņotais paziņojums ir līdzeklis, ar kuru pats transportlīdzekļa vadītājs var viegli atrisināt nelielus ceļu satiksmes negadījumus, nekavējot pārējos satiksmes dalībniekus. Par to  Valsts policija atgādina transportlīdzekļu vadītājiem, vēršot to uzmanību, kādās situācijās par negadījumu var tikt aizpildīts saskaņotais paziņojums, neiesaistot policiju.

Situācijās, kad noticis neliels ceļu satiksmes negadījums, proti, negadījumā iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, nav cietušās personas, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai vai negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nedrīkst vai nevar turpināt ceļu, var tikt sastādīts saskaņotais paziņojums bez policijas klātbūtnes.

Īpaši būtiski par to atcerēties tajos brīžos, kad iespēja notikt nelielam negadījumam ir vislielākā - stāvlaukumos, sastrēgumu laikā un veicot manevru intensīvā satiksmē. Ja neliels negadījums noticis, savas un citu satiksmes dalībnieku ērtības labad, aicinām transportlīdzekļa vadītājus aizpildīt saskaņoto paziņojumu un pēc iespējas ātrāk atbrīvot brauktuvi satiksmei.
Francijas pilsētas Kalē pašvaldība atsaukusi atļauju rīkot nākamnedēļ paredzēto vegānu festivālu, bažījoties, ka vietējo lauksaimnieku, miesnieku un restorānu īpašnieku iecere vienlaikus ar to pilsētā rīkot gaļas grilēšanas pasākumu varētu izraisīt nekārtības.
Pašvaldības amatpersonas neatklāj, kas tām liek domāt, ka varētu izcelties nekārtības.

Tomēr Francijas miesnieku federācijas vietējās nodaļas vadītājs laikrakstam "Le Figaro" teicis, ka, ja vegānu festivāls notiktu, "mēs kopā ar medniekiem, lauksaimniekiem un restorānu īpašniekiem bijām gatavi rīkot lielu gaļas grilēšanas pasākumu".

Pēdējā laikā Francijā radikālie vegāni izdemolējuši vairākus miesnieku gaļas veikaliņus, tāpēc miesnieku federācija lūgusi Iekšlietu ministrijai papildu aizsardzību pret karojošajiem vegāniem, norādot, ka "viņi vēlas uzspiest savu dzīvesstilu absolūtajam vairākumam cilvēku".

Francijas gaļas produktu ražotāji aicinājuši aizliegt veģetāru pārtikas produktu nosaukumos izmantot tādus vārdus kā "desa", "steiks", "fileja" vai "bekons".
23.augustā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa tikās ar Cēsu mēru Jāni Rozenbergu un apmeklēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo Cēsīs, lai izvērtētu iespēju nākotnē depo telpās izvietot daļu no vienotā operatīvo dienestu 112 zvanu centra.

Tikšanās laikā R. Kolzovskis pauda pārliecību, ka iekšlietu nozares funkciju nodrošināšanai ir būtiski izmantot cilvēkresursus ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos.
"Lai gan tradicionāli daudzu funkciju īstenošana notiek Rīgā, esam secinājuši, ka 112 zvanu centra izveide ne tikai galvaspilsētā, bet arī Cēsīs būtu būtisks pienesums vienotā zvanu centra darbības nodrošināšanā," sacīja Kozlovskis.
Ministrs arī atzīmēja, ka jaunā VUGD depo ēka Cēsīs ir pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti, līdz ar to darbam būs iespējams piesaistīt cilvēkus, kam vides pieejamība ir būtiska.

Savukārt ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa skaidroja, ka piesaistot ES fondu finansējumu tiks izveidots moderns zvanu centrs, kas nodrošinās to, ka iedzīvotājiem nebūs jāzvana uz vairākiem ārkārtas numuriem operatīvajiem dienestiem, lai ziņotu par nelaimi vai ārkārtas situāciju, bet tikai uz vienu numuru 112.
Tādejādi tiks nodrošināta operatīva un kvalitatīva palīdzības saņemšana, nezaudējot laiku, kā arī operatīvi tiks noteikta precīza zvanītāja atrašanās vieta.

Jau ziņots, ka ERAF projekta "Vienota kontaktu centra platforma operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei" ietvaros tiks uzlabota pakalpojuma 112 kvalitāte un pieejamība iedzīvotājiem, savukārt visiem iesaistītajiem dienestiem - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam tiks nodrošināta pilnas informācijas pieejamība par notikumu tiešsaistes režīmā.
Projekta ietvaros plānots izveidot ārkārtas ziņojumu - zvans, eZvans, SMS u.c. saņemšanas vienotu tehnoloģisko vidi. Tiks izveidota arī 112 pakalpojuma kvalitātes kontrole un modernizēta operatīvo dienestu resursu vadības sistēma.
Dabas pētnieks, ceļotājs un makšķernieks Māris Olte kopā ar biedrība "Zivju gani" 8. septembrī plkst. 12:00 aicina uz Aktīvā tūrisma centru "’Stacija", kur notiks Latvijas tūrisma
profesionāļu un entuziastu salidojums.
Tūrisma salidojumā ir paredzēta aktīvā tūrisma daudzveidības iepazīšana sapulcējoties vienas dienas izziņas pasākumā ar mērķi izglītot sabiedrību par jēgpilnu cilvēka uzvedību dabā, par videi draudzīgu paradumu izkopšanu un dabai draudzīga un aktīva dzīves stila veidošanu.

Pasākuma norises vieta ir bijušās Ērgļu dzelzceļa stacijas perons jeb aktīvā tūrisma centrs "Stacija". Ērgļu stacijas komplekss un tam apkārt esošā teritorija ir ideāls nebeidzamu izmēģinājuma un eksperimentu poligons pie dabas. "Stacija" rada priekšnoteikumus tam, lai Ērgļi pēc gadiem pieciem kļūtu par "Latvijas outdoor galvaspilsētu".

Pasākuma pirmajā daļā, iepriekš piesakoties, ikviens interesents varēs doties pārgājienā, izmēģinot jaunus Vidzemes augstienes tai skaitā Ērgļu novada taku maršrutus.
Maršrutiem dažādas grūtības pakāpes un distances. Pārgājienus vadīs Latvijas labākie gidi.
Speciāls pārgājiens izturīgākajiem dalībniekiem notiks nakts laikā, uzvarot 28 km distanci no Ērgļu stacijas līdz Ķeipenes dzelzceļa stacijai.

Visas dienas garumā Ērgļu dzelzceļa stacijā notiks aktīvā tūrisma paraugdemontrējumi, izglītojošas profesionāļu un aktīvā tūrisma entuziastu lekcijas un diskusijas par aktīvā tūrisma tematiku.
Šonedēļ 28., 29. un 30. augustā Rīgā, Grīziņkalna kolizejā, notiks sezonas noslēguma pasākumi jeb superfināli ielu florbolā, ielu futbolā un 3x3 basketbolā, ar kuriem ielu sporta un kultūras kustība Ghetto Games noslēgs savu 10.sezonu.
Visi trīs pasākumi apmeklētājiem ir bez maksas.

Ghetto Games 10. sezonā norisinājās 14 ielu florbola, 14 ielu futbola un 15 ielu basketbola turnīri Grīziņkalnā, kā arī izbraukuma turnīri Ogrē, Kuldīgā, Jūrmalā, Rēzeknē, Smiltenē, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Krāslavā, Cēsīs, Ventspilī un Alūksnē. Katrā no turnīriem Ghetto Games dalībnieki krāj punktus rangā, pēc kuriem tiek noskaidroti labākie sezonā. Labākās regulārās sezonas komandas, iekļūst superfinālā, kurā cīnās par iespaidīgām balvām.

“Tie ir sezonas lielākie svētki gan mums pašiem, Ghetto Games komandai, jo tas ir 10.sezonas noslēgums, gan tas ir laiks, kad satiekas visas komandas, lai noskaidrotu spēcīgākos. Šis gads ir īpašs, jo ceturtdien noslēgsim sezonu ar lielisku dāvanu lielākajiem basketbola entuziastiem - Ghetto Basket amatieru grupai. Šogad Andris Biedriņš dāvinās nedēļu garu braucienu uz Ņujorku. Būs jaudīgs šovs!” uz pasākumiem aicina Ghetto Games līderis Raimonds Elbakjans.

Ņemot vērā to, ka ar florbolu lielākoties nodarbojas hokejisti, Ghetto Floorball sezonas laikā tika organizēti dažādi tematiskie turnīri, to skaitā arī Dinamo Rīga “Hokeja diena”. Lai arī hokejs nav vasaras sporta veids, Ghetto Floorball laukumi piedāvā lielisku nodarbošanos hokejistiem vasarā.
Otrdien, 28. augustā notiks superfināls, kurā sportistiem būs iespēja pierādīt savas prasmes sezonas noslēguma pasākumā. 17+ jeb “grandu” grupa iegūs Latvijas Florbola savienības dāvāto ceļojumu uz Zviedrijas Florbola Superlīgas fināliem. Pasākumā gaidāmas dažādas aktivitātes gan dalībniekiem, gan arī pasākuma apmeklētājiem.

Trešdien, 29.augustā, notiks Ghetto Football superfināls, kurā 72 labākās komandas piecās grupās sacentīsies ne tikai par čempionu titulu, bet arī par iespaidīgām balvām. Piemēram, spēcīgākā 17+ jeb PRO grupa iegūs braucienu uz “El Clasico” spēli starp Real Madrid un FC Barcelona. Aizvadītajā sezonā notika 19 ielu futbola turnīri, no kuriem daži norisinājās arī citās latvijas pilsētās - Rēzeknē, Daugavpilī, Smiltenē, Jūrmalā un Ventspilī. Šajā gadā norisinājās arī vairāki starptautiska mēroga turnīri – pirmo reizi Grīziņkalnā tika aizvadīts turnīrs, kurā pulcējās labākie “panna” sportisti no Eiropas, starptautiskais 3 pret 3 ielu futbola turnīrs, un sezonas kulminācija bija “International Ghetto Football Freestyle”, kuras “Ghetto Football” organizēja kopā ar Eiropas vadošo “frīstaila” organizāciju “DaMove” (Itālija) un tās līderi Lorenco Pinciroli.
Trešdien gaidāms sezonas noslēdzošais pasākums, kurā paredzētas dažādas aktivitātes Ghetto Games parka teritorijā - sumo cīņas tērpi, galda futbols un daudz kas cits.

Ceutrtdien, 30.augustā, Ghetto Basket superfinālā oficiāli tiks noslēgta Ghetto Games 10.sezona. Mēs droši varam teikt, ka Ghetto Games kustība iespējams ir izaudzinājusi nākotnes olimpiskos čempionus, jo kā mēs zinām, 3x3 basketbols šobrīd kļuvis par olimpisko sporta veidu. Un tieši Ghetto Basket spēlētāji - Nauris Miezis, Kārlis Pauls Lasmanis, Agnis Čavars un Edgars Krūmiņš, veido Latvijas 3x3 basketbola izlasi. Pagājušajā gadā komanda “Rīga” kļuva par Eiropas kausa čempioniem. Arī šajā gadā tika aizvadīts nozīmīgs Ghetto Basket notikums - “GGFEST” ietvaros Ventspilī tika organizēts prestižās basketbola organizācijas FIBA 3x3 “Ghetto Basket Ventpils Challenger”. Visas sezonas garumā, Ghetto Basket izbraukuma turnīros, komandas cīnījās par ceļazīmēm uz šo turnīru. Finālā, uzvarot spēcīgos serbus, turnīrā triumfējā tieši komanda “Rīga”. PRO grupai labākos noskaidrojām jau 21.augustā, taču amatieru, sieviešu, U16 meiteņu, U16 zēnu, U14 un U12 grupām viss noslēgsies ceturtdien, 30.augustā, Ghetto Basket Superfinālā, kur labākās komandas sacentīsies par čempionu titulu.
Jāpiemin, ka šajā sezonā pirmo gadu spēcīgākā amatieru grupas komanda balvā saņems Andra Biedriņa dāvāto ceļojumu uz Ņujorku. Iepriekšējos 9 gadus tas tika dāvināts PRO grupai. Pasākumā, protams, gaidāma dažādas Latvijā pazīstamu maākslinieku uzstāšanās un dažādi citi šovi skatītājiem.
Facebook Draugiem Twitter Instagram