Pēc Nacionālās basketbola asociācijas sezonas mājās atgriezies Kristaps Porziņģis un pirmoreiz mūžā piedalījās pašvaldību  vēlēšanās, taču izvēles grūtības 21 gadu vecajam sportistam nav radušās. 

Porziņģis apliecināja uzticību un novēlēja panākumus pašreizējam futbola kluba "Liepāja/Mogo" prezidentam Mārim Verpakovskim.
Pašvaldību vēlēšanās Verpakovskis bija iekļauts Liepājas partijas sarakstā,un tur viņš tika iekļauts ar sev ierasto devīto numuru gluži kā futbola komandā.
Ar devīto numuru Verpakovskis savulaik spēlēja gan Latvijas valstsvienībā, gan noslēdza karjeru klubu līmenī.

Vēl vairāki mākslinieki un sportisti nākamos 4 gadus izvēlējušies saistīt ar vietvarām - visticamāk, hokejists Miķelis Rēdlihs būs Ozolnieku novada domes deputāts, savukārt basketboliste Anete Jēkabsone - Žogota varētu kļūt par Rīgas domes deputāti. Tāpat Rīgā domē iekļuvusi  kādreizējā televīzijas žurnāliste Regīna Ločmele-Luņova, kura gan savulaik ir paguvusi pabūt arī Saeimas deputātes amatā, režisors un kādreizējas Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, kā arī dzejniece un skolotāja Iveta Ratinīka,  operdziedātāja Evita Zālīte-Grosa un dzejniece Eva Mārtuža.

Jūrmalā par deputāti no  ievēlēta kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Tikmēr Ērgļu novada domes vēlēšanās veiksmīgi startēja televīzijas raidījumu vadītājs Māris Olte.

Latvijas pašvaldībās visvairāk būs pārstāvēta nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"" , kā arī Zaļo un zemnieku savienība  un Latvijas Zemnieku savienība.

 
Šodien no plkst.18 ceturto gadu Latvijas kristīgās baznīcas vienosies kultūras notikumā "Baznīcu nakts".
Visi pasākumi pieejami šeit.

Baznīcu nakts kā notikums aicina atklāt kristīgā mantojuma - baznīcu glabāto mākslas un kultūras vērtību, un garīgās pieredzes skaistumu un dažādību. Notikumam piesakās un tas tiek īstenots atšķirīgu konfesiju dievnamos, bet vienlaikus - ideja par baznīcas atvērtību un aicinājumu uz tikšanos - pauž vienojošas vērtības.

Kultūras notikums „Baznīcu nakts” Latvijā notiek kopš 2014.gada, pulcējot vairāk nekā 190 dievnamus visā Latvijā. 2016. gadā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 26 tūkstoši cilvēku.
Baznīcu nakts ideja līdz Latvijai atceļoja no Austrijas, kur pirms nedaudz vairāk kā 10 gadiem notika pirmais šāds Kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums.
Drīz pēc tam pasākums notika arī Čehijā un Slovākijā. Kopš 2012. gada Baznīcu nakts notiek arī Tartu, Igaunijā.
Atbilstoši meteorologu prognozei pēcpusdienā Rīgā, Pierīgā un Vidzemē gaidāms brāzmains vējš līdz 20 metriem sekundē.

Par kritušiem koku zariem un citiem šķēršļiem uz valsts ceļiem autovadītāji aicināti ziņot, zvanot uz diennakts bezmaksas informācijas tālruni 80005555.

Aktuālā informācija par satiksmes apgrūtinājumiem  valsts autoceļu tīklā pieejama  arī lietotnē "Waze".
Šodien pasaulē atzīmē  Starptautisko Drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu, kad vairāk nekā 40 valstīs ar dažādu izglītojošu pasākumu palīdzību tiek veicināta iedzīvotāju izpratne par dzelzceļa drošību – un Latvijā atklās sociālo kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu "Atmet telefonu un dzīvo!".

Pērn Latvijā reģistrēti 28 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kas notikuši galvenokārt cilvēku neuzmanības dēļ, tostarp nereti - saistībā ar dažādu mobilo tehnoloģiju lietošanu dzelzceļa tuvumā.

Akcijas ietvaros veikts arī pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzvedību dzelzceļa tuvumā – un tas parāda, ka piemēram, ļoti daudz jauniešu lieto mobilās ierīces, šķērsojot sliedes.
Tāpat novērojot vairākas  pārbrauktuves, "Latvijas Dzelzceļš"  fotografējot, kā cilvēki tās šķērso, pārliecinājās, ka daudzi nenoņem austiņas, turpina runāt pa telefonu un vispār neskatās, vai netuvojas vilciens.
 
Vēl atgādināšu, ka vakar sākās kampaņa arī autovadītājiem  -  "Neraksti pie stūres!", ar mērķi mazināt mobilo telefonu lietošanu, vadot automašīnu.
CSDD dati rāda, ka vairāk kā 43% autovadītāju mierīgi savieno braukšanu ar mobilā telefona lietošanu – pie tam ne tikai runājot pa to, bet arī rakstot īsās ziņas un sērfojot internetā. 
Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt iecirknī,  var pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā.
To vēlams izdarīt līdz sestdienas plkst. 12., taču jāņem vērā, ka šajā gadījumā vēlēšanu komisija izbrauks pie vēlētāja, ja varēs paspēt ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz balsošanas beigām, pulksten 22.00.
Šo iespēju var izmantot, ja vēlētājs vēlēšanu dienā atradīsies sava iecirkņa teritorijā.

ai pieteiktu balsošanu dzīvesvietā, jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda:
- vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods,
- adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai, ēkas ārdurvju kods, ja tāds ir, un kontakttālrunis.

Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Iesniegumu iecirknī drīkst nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona.
Vēlētāja uzticības persona iesniegumu vēlētāja vārdā var aizpildīt arī uz vietas vēlēšanu iecirknī.

Nobalsot, uzturoties ārvalstīs, pašvaldību vēlēšanās nav iespējams.

Pārējā informācija par vēlēšanām atrodama Centrālās Vēlēšanu Komisijas mājas lapā.
Pēdējo 100 gadu laikā, vērtējot atsevišķus gadus, populārāko zēnu vārdu topa 1.vietā ir bijuši tikai trīs vārdi - Jānis, Daniels un Roberts, savukārt meiteņu vārdu mode ir mainījusies biežāk un topa augšgalā ir pabijuši desmit vārdi - Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija,  informēja Centrālās statistikas pārvalde (CSP).

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, CSP izpētījusi vārdu popularitāti 100 gadu griezumā.
Vari lasīt info tālāk, bet vari arī skatīties karti, dari to šeit.

CSP izpētījusi, ka visilgstošākā bijusi Jāņa popularitāte - šis vārds Latvijā dzimušajiem zēniem visbiežāk dots no 1918. līdz pat 2000.gadam, savukārt ap 2005.gadu līderpozīcijās izvirzījās Daniels, bet pēdējā desmitgadē dzimušajiem zēniem vispopulārākais vārds ir Roberts.
Vārds Roberts bijis populārs jau Latvijas pirmās republikas laikā, it sevišķi Vidzemē, vēlāk vārds popularitāti nedaudz zaudēja, tomēr nekad nav izkritis no 100 populārāko zēnu vārdu saraksta.

Jānis un Roberts nav vienīgie ilgdzīvotāji Latvijas vīriešu 100 populārāko personvārdu topā. Kopš 1918.gada topu nav pametuši arī tādi vārdi kā Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Vladimirs, Kārlis, Eduards, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Vladislavs un Aleksejs. Tomēr īpaši jāatzīmē tieši Jānis, Aleksandrs un Andrejs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu topā visos laika periodos un visos reģionos.

Vienlaikus daži pirmās brīvvalsts laikā jauno vecāku iecienīti zēnu vārdi zaudējuši popularitāti un pagaidām populārāko vārdu simtniekā nav atgriezušies, piemēram, Arvīds, Jāzeps un Arnolds, savukārt vārds Kārlis, kuram bija līdzīga popularitāte un līdzīgs tās kritums, patlaban atgriezies topa 5.vietā.

Kā skaidro CSP, līdz pat Otrā pasaules kara beigām vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Anna. Kopš 1990.gada Anna atkal ir topa pieciniekā.

20.gadsimta 40.gadu beigās Latvijā vispopulārākais meiteņu vārds bija Dzintra, taču šī vārda popularitāte bija īsa, jo ap 1970.gadu tas pameta topu un pagaidām uz neatgriešanos. Savukārt ap 1950.gadu Latvijā meiteņu personvārdu topa 1.vietā nokļuva vārds Valentīna.

CSP ir izpētījusi, ka no 50.gadu vidus līdz 1975.gadam meiteņu vārdu topa 1.vietā secīgi bija Tatjana, Svetlana un Jeļena. Šo vārdu popularitāti lielā mērā noteica no citām PSRS republikām iebraukušie iedzīvotāji, jo Vidzemē, kur iebraucēju īpatsvars bija zemāks nekā citos reģionos, šajā periodā 1.vietā bija citi vārdi, piemēram, Anita, Inese un Inga.
Turpmākajos desmit gados jeb no 1980. līdz 1995.gadam vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Kristīne, bet kopš 1995.gada topa 1.vietā bijusi Laura, Anastasija un Sofija.

CSP norāda, ka daudzi no patlaban populāriem meiteņu vārdiem, piemēram, Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna un Elza ir bijuši populāri pirmās brīvvalsts laikā. Lai gan 20. un 30.gados tikpat populāri vārdi bija Milda, Alma, Tekla, Zelma un Herta, tomēr tie zaudējuši savu popularitāti ap 1935.-1940.gadu un pagaidām nav atgriezušies jaundzimušo meiteņu vārdu modē.

Savukārt vārdi, kas bija populārāko desmitniekā ap 1930.-1935.gadu, piemēram, Velta, Dzidra, Mirdza, Biruta, Ausma un Aina izkrita no 100 populārāko vārdu topa no 1955.gada līdz 1965.gadam un pagaidām nav atgriezušies topā.
Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā veselības darba grupa piedāvās koalīcijai lemt par vienu no diviem veselības nozares finansēšanas avotiem - obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli par par vienu procentpunktu ceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN), vai arī ieviest obligāto veselības apdrošināšanu ar fiksētu vai diferencētu ikmēneša maksājumu.

Kučinskis pēc darba grupas sēdes žurnālistus informēja, ka šodien diskusijas notika par četriem priekšlikumiem. Lai arī galīga vienošanās netika panākta, darba grupa lēma izskatīšanai koalīcijā piedāvāt divus priekšlikumus - Latvijas Bankas ideju ieviest katram iedzīvotājam fiksētu vai diferencētu maksājumu par obligāto veselības apdrošināšanu vai arī Kučinska priekšlikums obligāto sociālo apdrošināšanu sasaistīt ar minimālajām sociālajām iemaksām, paralēli ceļot PVN par vienu procentpunktu - līdz 22%.

Kučinskis sacīja, ka viņa piedāvātajā variantā tie iedzīvotāji, kas maksā sociālās iemaksas saņems medicīnas pakalpojumus 75% apmērā no pakalpojumu groza, kurā ietverti tādi pakalpojumi kā ģimenes ārsts, specifiskās saslimšanas, piemēram, onkoloģija, kā arī ātrā medicīniskā palīdzība u.c.
Premjera piedāvājums paredz, ka tādējādi veselības nozare papildus iegūtu aptuveni 80 miljonus eiro. 
Viņš gan atturējās prognozēt, vai šis priekšlikums gūs atbalstu koalīcijā.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēc darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja, ka, ieviešot obligātās veselības apdrošināšanas modeli, augtu medicīnas pakalpoju klāsts Latvijas iedzīvotājiem.
Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas piedāvājums paredz obligātu maksājumu visiem iedzīvotājiem, piemēram, 20 eiro apmērā, bet summu arī varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. Savukārt tiem, kas nevarēs atļauties iegādāties polisi, palīdzēs valsts vai pašvaldība.
Latvijas Bankas prezidents bija skeptisks par priekšlikumu celt PVN, jo tas viņa ieskatā ir "lielākais bezspēcības apliecinājums".
Pirktāko preču vidū pērn bija AS "Dobeles dzirnavnieka" kviešu milti "Ekstra" un mācītāja Jura Rubeņa grāmata "Viņš un viņa", informēja pasākuma "Gada prece 2016" rīkotāji.

Tāpat "Gada preces" nosaukumu ieguvusi "Provansas majonēze Francis", dzeramais ūdens "Ķekavas Avots", "Energizer Alkaline Power AA" baterijas, AS "Lazdonas piensaimnieks" ražotais "Saldkrējuma sviests" un AS "Balticovo" ražotās "Zemnieku olas", kā arī vēl citi produkti.

Gada izplatītāja godu saņēmusi vairumtirgotāja AS "Jungent Latvia".

Kā uzsvēra pasākuma rīkotāji, Rubeņa grāmata ir kļuvusi par pirmo grāmatu, kas ieguvusi nosaukumu "Gada prece". 

"Gada prece" ir reģistrēta Eiropas preču zīme. To piešķir dažādām preču kategorijām, par pārdošanas apjomiem aptaujājot nozīmīgākos Latvijas tirgotājus. "Gada preces" nosaukuma ieguvējs Latvijā paziņots 14.reizi. 
Eiropas policijas birojs jeb Eiropols Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā nācis klajā ar jaunu mehānismu, lai efektīvāk meklētu un sauktu pie atbildības pret bērniem seksuālus noziegumus izdarījušas personas. Izveidota speciāla Eiropola mājaslapa, kurā aplūkojami objekti no neatrisināto noziegumu vietām, kas var palīdzēt atpazīt iespējamos noziedzniekus.

Lapu var atvērt šeit.

Akcijā “Apturi vardarbību pret bērniem – atpazīsti objektu” iespējams nosūtīt anonīmu ziņojumu, ja kāda no fotoattēlos redzamajām lietām, piemēram, iepirkuma maisiņiem vai apģērbiem raisa asociācijas ar kādu konkrētu vietu vai personu.

“Mēs vēlamies noskaidrot, vai kāds neatpazīst šos objektus. Un tas var ļaut mums identificēt gan seksuālās vardarbības upurus, gan aizturēt noziedzniekus.
Piemēram, vienā no seksuālās vardarbības lietām videomateriālā fonā bija redzama piepūšamā pils. Mums izdevās noskaidrot tās ražotāju un piegādātāju. Izrādījās, ka šādas pilis tiek pārdotas tikai vienā Eiropas Savienības valstī.
Līdz ar to mums izdevās fokusēt izmeklēšanu uz konkrētu vietu. Šīs izmeklēšanas laikā mums izdevās gan izglābt varmākas upuri, gan aizturēt pašu noziedznieku,” stāsta Eiropola operāciju vadītāja vietnieks Vils van Gemerts.

Eiropola mājaslapā ir arī iespēja dalīties ar fotoattēliem sociālajos tīklos, lai paplašinātu iespējamo noziedznieku atpazinēju loku.
Pašvaldību vēlēšanās iespējams atdot balsot arī iepriekš. Ceturtdien nobalsot varēs no plkst.9 līdz plkst.12, bet piektdien no plkst.10 līdz plkst.16.
Vēlēšanu dienā sestdien iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz plkst.22.

Pašvaldību vēlēšanās jābalso vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs iekļauts.

Balsošanas dokuments ir pilsoņa pase vai personas apliecība.

Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja tas nav zināms, var internetā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iecirkņa noskaidrošanas e-pakalpojumā vai pa tālruni 67049999 darba dienās no plkst.8 līdz plkst.20.

Balsotājs vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai tam paredzētajā rombiņā ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai arī izsvītrot to kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.

Ja vēlētājs veselības stāvokļa dēļ nevar nobalsot vēlēšanu iecirknī, ir iespējams pieteikt balsošanu savā dzīvesvietā.
Lai izmantotu šo iespēju, vēlētājam vēlēšanu dienā jāatrodas sava vēlēšanu iecirkņa teritorijā. Balsošana dzīvesvietā jāpiesaka līdz 3.jūnijam, ieteicams, līdz plkst.12.
Iesniegums jānogādā iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Pieteikt balsošanu atrašanās vietā vēlētāja iecirknī drīkst jebkura vēlētāja uzticības persona - radinieks, draugs, kaimiņš, sociālais darbinieks, paziņa.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kas vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē.

Izstādei izvēlētie mākslas darbi un dažādas sadzīves liecības būs mikrovēsturiskas liecības par atsevišķiem 20. gadsimta indivīdiem vai veseliem strāvojumiem, kas apšaubīja robežu starp mākslu un ikdienu.

„Vai atceraties laiku pirms Feisbuka ēras un mobilajām īsziņām? Kad tikšanās pilsētā bija jānorunā laicīgi, savukārt ciemos varēja ierasties nelūgts. Laiku, kuru raksturoja telegrammas, adrešu blociņi un glītrakstīšanas burtnīcas. Arī rakstāmmašīnu klaboņa kabinetos un rindas pie telefonu automātiem. Šādas atmiņas pieder stāstam par pēdējām paaudzēm pirms interneta. Viņu dzīvēm. Par to arī būs šī izstāde,” stāsta kurators Kaspars Vanags.

Izstādes veidotāji meklē laikmeta liecības no mājas arhīviem:

1. dažāda veida dienasgrāmatas – personiskus pierakstus, laika apstākļu fiksēšanas klades, atmiņu albumus, ceļojumu pierakstus, arī kuģu žurnālus vai līdzīgus reģistrus. Īpaši interesē tie, kuros veikti ieraksti 1973. gadā;
2. 20. gs. 50-to un 60-to gadu glītrakstīšanas burtnīcas;
3. pašdarinātas pavārgrāmatas no 1960. – 1980. gadiem;
4. 20. gs. 60. – 80. gadu avīzes, no kurām cilvēki gatavi šķirties mākslas darba radīšanai;
5. koppapīrs – izstādes veidotājus vienlīdz interesē gan lietots, gan nelietots, lielos un mazos daudzumos.

Sūtiet fotogrāfijas priekšstatam vai nelielus aprakstus par atrastajām lietām izstādes komandai uz atradumi1243@gmail.com

Izstāde norisināsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē no  8. decembra līdz 2018. gada 4. februārim.

Lai nodrošinātu vēlēšanu norises principu ievērošanu, priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā, sestdien, pastiprināti strādās Drošības policija (DP).

DP jau šobrīd ir saņēmusi informāciju par iespējamu nelikumīgu personas tiesību kavēšanu brīvi izvēlēties deputātus, par kuriem balsot, vai gatavošanos šādām darbībām.
Savas kompetences ietvaros DP veic iegūtās informācijas pārbaudi.

DP atgādina, ka par apzinātu mēģinājumu ietekmēt cilvēka izvēli balsojot, ir paredzēta kriminālatbildība. Par nelikumīgu atzīstama rīcība, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā.
Tāpat Krimināllikumā ir noteikta atbildība par apzinātu balsu nepareizu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis.

DP aicina Latvijas iedzīvotājus informēt DP pa telefona numuru 67208964 vai e-pastā "dpdd@dp.gov.lv" jebkurā diennakts laikā par gadījumiem, kad personai ir solīts samaksāt, piesolīti citi materiāli un nemateriāli labumi par viņas balsi vai citā veidā ietekmēta brīva izvēle.

Vienlaikus cilvēki tiek aicināti informēt DP arī par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par vēlēšanu komisijas locekļa iespējamām pretlikumīgām darbībām, piemēram, apzināti nepareizu balsu saskaitīšanu par labu kādai partijai vai deputātu kandidātam.

Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības un aģitācijas materiālu izvietošanas noteikumu ievērošanas kontroli veic Valsts policija un Pašvaldības policija.
Līdz ar to gadījumā, ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par skrejlapām, kas tiek izplatītas vēlēšanu dienā, par laicīgi nenoņemtām priekšvēlēšanu reklāmām vai vēlētāju aģitēšanu pie iecirkņiem, DP aicina vērsties Valsts policijā pa telefona numuru 110 vai attiecīgās pilsētas Pašvaldības policijā.

DP atgādina, ka aģitācija ir aizliegta ne tikai pašā vēlēšanu dienā, bet arī dienu pirms vēlēšanām.

Gadījumos, ja ir informācija par priekšvēlēšanu aģitācijas un slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanas ierobežojumu neievērošanu, DP aicina par to ziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Pēc divām nedēļām, 13.jūnijā, Rīgā notiks vērienīgas Pasaules amatieru sporta spēles, kas galvaspilsētā pulcēs trīsarpus tūkstošus dalībnieku no 36 pasaules valstīm.
Pasākumam joprojām trūkst vairāki desmiti brīvprātīgo un asistentu, kas varētu pavadīt un palīdzēt sporta komandu dalībniekiem spēļu laikā.

Šīs spēles notiek reizi divos gados, un katru reizi to norisei tiek izvēlēta cita valsts. 2015. gadā spēles norisinājās Itālijā, savukārt šogad tieši Latvijas galvaspilsētā, lai sacenstos par medaļām dažādos sporta veidos un disciplīnās, pulcēsies gandrīz četri tūkstoši cilvēku, kas nav profesionāli sportisti, bet gan amatieri.

Šobrīd, divas nedēļas pirms sporta spēlēm, trūkst vēl vairāki desmiti asistentu – pilngadīgu cilvēku ar labām svešvalodu zināšanām, kas nepilnas nedēļas laikā katru dienu pavadītu laiku kopā ar uzticēto komandu, piemēram, pavadot uz spēļu norises vietām. Lai kļūtu par asistentu vai brīvprātīgo, ir nepieciešams aizpildīt anketu. 
To var izdarīt šajā lapā: http://ej.uz/brivpratigais_WSG2017
Vai arī skaties te.
Šodien sāksies iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās, kad būs iespējams nobalsot no plkst.17 līdz plkst.20. Rīt, nobalsot varēs no plkst.9 līdz plkst.12, bet piektdien, no plkst.10 līdz plkst.16. Vēlēšanu dienā sestdien, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz plkst.22.

Pašvaldību vēlēšanās jābalso vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs iekļauts. Balsošanas dokuments ir pilsoņa pase vai personas apliecība.

Balsotājs vēlēšanu zīmi var atstāt negrozītu vai tam paredzētajā rombiņā ar "+" atzīmēt kandidātus, kuru ievēlēšanu vēlētājs īpaši atbalsta, vai arī izsvītrot to kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu vēlētājs neatbalsta.
Tuvojoties vasaras brīvlaikam Valsts policija aicina vecākus pastiprināti pievērst uzmanību bērnu drošībai, kā arī pārrunāt jautājumus par drošu un pareizu rīcību ikdienas situācijās. Vasarā, kad skolas gaitas beigušās un arī pulciņi vairs nav jāapmeklē, bērni daudz laika pavada ārpus telpām, braucot ar velosipēdiem, skrituļojot, peldoties vai atpūšoties līdz spēku izsīkumam. Vasara nozīmē arī to, ka vairs nav ierobežots brīvais laiks, līdz ar to bieži piemirstas drošības pasākumi, kuru neievērošana veicina bīstamas un pat traumatiskas situācijas. 

Lai bērni patiešām apzinātos un apņemtos ievērot drošības noteikumus, Valsts policija ir izstrādājusi „Drošības līgumu”, kurš paredz bērna apņemšanos pildīt visus „līgumā” minētos punktus!


Tikai 23% Latvijas iedzīvotāju ir visi pastāvīgie zobi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2016.gadu.

Apmēram 42% iedzīvotāju trūks no viena līdz pieciem zobiem, 16% trūkst no sešiem līdz desmit zobiem, savukārt 14% trūkst pat vairāk nekā desmit zobu. Vienlaikus 4% iedzīvotāju nav savu zobu.

SPKC dati liecina, ka tie cilvēki, kuriem ir visi savi zobi, galvenokārt ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Turklāt visi zobi ir 25% vīriešu, bet 22% sieviešu.

Pērn zobārstu neapmeklēja 47% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 24% zobārstu apmeklēja vienu reizi. Vienlaikus 14% Latvijas iedzīvotāju zobārstu apmeklēja divas reizes, 7% - trīs reizes, 4% - četras, 2% - piecas, bet 3% iedzīvotāju gada laikā zobārstu apmeklēja sešas un vairāk reizes.

Visbiežāk zobārstu apmeklē vīrieši vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem, bet sievietes no 35 līdz 44 gadiem, savukārt no zobārsta apmeklēšanas visvairāk izvairās vīrieši vecumā no 55 līdz 64 gadiem un sievietes no 65 līdz 74 gadiem.
Arī zobu tīrīšanas paradumi iedzīvotājiem ir atšķirīgi, tomēr lielākā daļa jeb 53% iedzīvotāju zobus mazgā biežāk nekā reizi dienā. 35% iedzīvotāju zobus mazgā reizi dienā, bet 9% retāk nekā reizi dienā. 4% iedzīvotāji zobus nemazgā nemaz.

Jau no 1.jūnija - ari Radio TEV vēlas padarīt pasauli skaistāku un piedāvāt dāmām pieņemt izaicinājumu - vismaz 30 dienas nostaigāt svārkos. 

Ideja pirms pāris gadiem radās bloga "Topi vesels" autorei: Ancei Šternbergai. Kā atzīst idejas autore, doma par šo sociālo eksperimentu radās pēc pārdomām par sievišķību, sievietes lomu pasaulē, attiecībās un dzīvē.
Arī ezotēriķi saka, ka sievišķā enerģija nekur tā nebremzējas, kā staigājot biksēs.

Un nav pat svarīgi - vai tas ir sociālais eksperiments, vai ezotēriķu ieteikumi - arī vīrieši piekritīs - sievietei svārki un kleitas piestāv daudz labāk.

Ja ir diskusijas - kas bija pirmais - vista vai ola - tad ar kleitām un svārkiem šis jautājums ir izstrīdēts. Svārki tiek uzskatīti par visvecāko apģērba gabalu priekš sievietēm.

Līdz pat 19. gs. sieviešu kleitu griezums ierobežoja viņu kustības, piemēram, viņas nevarēja pacelt rokas augšā virs galvas. 
Mūsdienās ir iespēja, ne tikai rokas pacelt, bet uzvilkt visneiedomājamākās kleitas vai svārkus. Tāpēc no 1. jūnija līdz 30. jūnijam visas dāmas aicinātas ģērbties kleitās, svārkos un citās bez-bikšu drānās.

Dāmas: mēs aicinam Jūs   ielikt bildi savā instagram profilā un lietot  #radiotevizaicina
Piejūras dabas parkā, Carnikavas novadā esošajā Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam būs aizliegts peldēties.
Kā informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), aizliegums noteikts, lai sargātu ļoti retu augu - Dortmaņa lobēliju.

Ummja ezers ir tikai viens no dažiem Latvijā vēl atlikušajiem oligotrofajiem jeb dzidra ūdens ezeriem, un tajā aug tikai šādos ezeros sastopams augs Dortmaņa lobēlija - vienīgā Latvijā sastopamā Lobēliju dzimtas suga, kas ir ļoti reta un tādēļ īpaši aizsargājama.
Pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.

DAP aicina šajā laikā Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigai, bet atpūtai uz ūdens un pie tā izvēlēties citu ūdenstilpni tuvākajā apkārtnē.

Dortmaņa lobēlijas lielākais drauds ir ezera ūdens piesārņošana ar biogēniem (pamatā fosfora savienojumiem), un šo vielu pieplūde ūdenstilpēs pārsvarā notiek tieši lielā peldētāju skaita dēļ.
Tāpēc, lai netraucētu šī auga ziedēšanu, jau vienpadsmito gadu ir spēkā Ministru kabineta aizliegums peldēties un atrasties ar laivu Ummja ezerā no 1.jūnija līdz 15.augustam.
Šodien dežūrrežīmā darbu sāks pašvaldību vēlēšanu iecirkņi.

No šodienas katru dienu dažas stundas dienā vēlēšanu iecirkņos varēs pieteikt balsošanu dzīvesvietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.
Šodien iecirkņi pieteikumus pieņems no plkst.16 līdz 20, bet otrdien, no plkst.9 līdz 13.

Tāpat vēlēšanu nedēļā iecirkņos varēs iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām un balsošanas kārtību.

Iepriekšējā balsošana pašvaldību vēlēšanās sāksies trešdien, 31.maijā, kad vēlēšanu iecirkņi balsotājiem būs atvērti no plkst.17 līdz 20.
Ceturtdien, 1.jūnijā, nobalsot varēs no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 2.jūnijā, no plkst.10 līdz 16.

Vēlēšanu dienā, 3.jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Pašvaldību vēlēšanās jābalso vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs iekļauts.

Balsošanas dokuments ir pilsoņa pase vai personas apliecība.
Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja tas nav zināms, var internetā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iecirkņa noskaidrošanas e-pakalpojumā vai pa tālruni 67049999 darba dienās no plkst.8 līdz 20.
Rītdien, 27.maijā, visā Latvijā iespējami īslaicīgi elektroapgādes traucējumi,  pavēstīja AS "Sadales tīkls".

"No plkst.12 līdz 13 saistībā ar AS "Augstspriegums tīkls" un AS "Latvenergo" plānoto iekārtu bojājumu noturības pārbaudi pēc Pļaviņu HES rekonstrukcijas - visā Latvijā iespējams īslaicīgs (līdz 0,25 sekundēm) sprieguma nosēdiens (iekritiens).
Pārbaudi nepieciešams veikt, lai nodrošinātu kvalitatīvu un drošu Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas un hidroelektrostaciju darbību, skaidroja uzņēmuma pārstāvji.

Lai maksimāli samazinātu elektrotīklā uzstādīto iekārtu profilaktiskās pārbaudes ietekmi uz juridisko klientu plānotajiem ražošanas procesiem, kā arī mazinātu neērtības klientiem ikvienā mājsaimniecībā, pārbaude tiks veikta sestdienā.

"Sadales tīkls" brīdina - sprieguma svārstības var izraisīt īslaicīgu elektroierīču atslēgšanos (sadzīves tehnika, datori), taču elektroierīču bojājumi šādu pārbaužu rezultātā parasti netiek novēroti.
Pirmdien, 29.maijā, no plkst. 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude.
VUGD aicina viesnīcu administrāciju informēt savus ārvalstu klientus par gaidāmo trauksmes sirēnu pārbaudi, lai nerastos panika. 

Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma).

Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa, vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. 

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 50 lielākie nodokļu maksātāji nodokļos samaksājuši 1,89 miljardus eiro.
Līderi nodokļu samaksas ziņā ir akcīzes nodokļa maksātāji, tirdzniecības uzņēmumi, kā arī lielās slimnīcas, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji un pakalpojumu eksportētāji.

Starp lielākajiem nodokļu maksātājiem ir arī piecas bankas.
Ar 50 lielāko nodokļu maksātāju samaksātajiem nodokļiem pilnībā pietiek, lai segtu visus Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Iekšlietu ministrijas izdevumus, vai arī visa gada garumā samaksātu teju visas pensijas.

Visvairāk nodokļos pērn samaksājis degvielas uzpildes staciju tīkla Statoil apsaimniekotājs SIA Circle K Latvia - 182,45 miljoni eiro. 
Otrajā vietā ir vēl viens DUS tīkla operators – SIA Neste Latvija. Trešais lielākais nodokļu maksātājs ir naftas pārstrādes uzņēmuma  SIA Orlen Latvija.

Lielāko nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā ir arī trīs valsts uzņēmumi – AS Latvenergo, VAS Latvijas Dzelzceļš un AS Latvijas valsts meži. 
Latvijas Pasts 1.jūnijā rīko kārtējo – jau 11. starptautiskā pastkaršu sūtīšanas projekta Postcrossing Latvijas dalībnieku tikšanos, plānojot iepazīstināt ar profesionālas grafoloģes novērojumiem par cilvēku rokrakstu.

Tikšanās laikā tiks nodrošināta iespēja bez maksas nosūtīt pastkartes Postcrossing dalībniekiem ārpus Latvijas.

Pastkaršu nosūtīšana, par pamatu izmantojot interneta vietni www.postcrossing.com, visā pasaulē un arī Latvijā katru gadu kļūst populārāka, ļaujot iepazīt iepriekš nezināmus vēstuļu draugus. 

Kārtējās postkroseru tikšanās laikā grafoloģe Anita Millere pastāstīs par savu ilggadējo pieredzi, analizējot cilvēka rokraksta saistību ar viņa raksturu, turklāt dalībniekiem būs īpaša iespēja uzzināt, ko par katra personību stāsta tieši viņa rokraksts.
Savukārt Latvijas Pasta rīkotā jaunas pastmarkas konkursa Mana ģimene – superkomanda uzvarētājs Ervīns Elliņš pastāstīs par dalību konkursā un arī postkrosinga kustībā, kam Ervīns pats veido sava personiskā dizaina pastkartes.

Starptautiskajā Postcrossing kustībā piedalās jau gandrīz 680 000 cilvēku no vairāk nekā 200 pasaules valstīm, un tās dalībnieki ir apmainījušies ar vairāk nekā 41 miljonu pastkaršu.
Arī Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi postkroseri, un šobrīd viņu skaits pārsniedz 3050 cilvēku.
Latvijas postkroseri ir nosūtījuši ap 238 700 pastkaršu, tādējādi Latvija ierindojas 27.vietā pasaulē pēc projekta ietvaros nosūtīto pastkaršu skaita.

Latvijas Pasts aicina ikvienu iesaistīties starptautiskajā pastkaršu sūtīšanas projektā Postcrossing, atrodot iepriekš nezināmus vēstuļu draugus. Uzņēmums projekta ietvaros sešu gada laikā ir saņēmis gandrīz 600 unikālu pastkaršu. 

Reģistrējoties interneta vietnē www.postcrossing.com un saņemot pasta adresi, jaunais lietotājs nosūta pirmo pastkarti. To nosūtot, sūtītājs var būt pārliecināts, ka arī pretī saņems vismaz vienu pastkarti no postkrosera, kurš, iespējams, dzīvo pavisam citā pasaules malā.
Pēc pastkartes saņemšanas tā jāreģistrē mājas lapā www.postcrossing.com un jālūkojas pēc nākamā pastkaršu drauga. 

Nedēļas nogalē sāksies islāmticīgajiem būtiskais svētā ramadāna – īpašas pacietības izrādīšanas mēnesis, kurā šai reliģiskajai tradīcijai piederīgajiem ir jāievēro lielais gavēnis.

Ramadānā visu dienu – no saullēkta līdz pilnam saulrietam – musulmanim ir jāievēro gavēnis, piemēram, jāatturas no ēdieniem un dzērieniem, «vēderā nedrīkst nokļūt nekas, kam ir tilpums», kā arī dienas laikā «jāatturas no intīmās tuvības un tamlīdzīgi.

Musulmaņu centrā Rīgā, Lāčplēša ielā 35-2, paredzēti izglītojoši pasākumi, kas domāti visiem Latvijas cilvēkiem un kuros plānots aplūkot svarīgas tēmas par islāmu.
Lekcijas notiks katru dienu no pulksten 20:00. 
Norvēģu miljardieris Kjels Inge Roke, kurš savu ceļu pretī bagātībai sāka kā zvejnieks, ir apsolījis iztērēt lielāko daļu no sava 2.6 miljardu dolāru lielā kapitāla, lai palīdzētu attīrīt pasaules okeānus.

Miljardieris plāno uzbūvēt 180 metrus garu jūras izpētes kuģi, kura spēkos būs savākt tonnām plastmasas atkritumu, ar ko piesārņoti okeāni.

Sarunā ar žurnālistiem, Roke saka, ka vēlas atdot atpakaļ sabiedrībai to, ko viņš nopelnījis.
Roke arī apgalvo, ka minētā kuģa būves izmaksas sastāda «lauvas tiesu» no viņa bagātības.

Kuģis, kuru palīdz būvēt Pasaules dabas fonds, spēs savākt 5 tonnas plastmasas atkritumu dienā.
Šos atkritumus vēlāk būs iespējams pārstrādāt.

Kuģī, kas būs lielākais šāda veida kuģis pasaulē, varēs strādāt 60 zinātnieki un 40 apkalpes locekļi.

Rīgā, mūzikas namā "Daile", 5.jūnijā notiks fonda "Rampa" organizētais labdarības pasākums "Es esmu", kurā uzstāsies latviešu teātra skatuves vecmeistari kopā ar mūziķiem.

Pasākums ir veltīts Latvijas teātra vecmeistariem, un visi pasākumā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti viņu sociālā un veselības stāvokļa uzlabošanai.

Pasākumā piedalīsies dueti Elvīra Baldiņa un Laima Jansone, Astrīda Kairiša un Vestards Šimkus, Jakovs Rafalsons un "Undertango", Ausma Kantāne un Jānis Šipkēvics, Rihards Rudāks un "Goran Gora", Inta Tirole un Ints Teterovskis, piedaloties korim "Balsis", kā arī Ģirts Jakovļevs un "DaGamba".

Uzreiz pēc uzvedumiem notiks izsole, kuras laikā savā īpašumā apmeklētāji varēs iegūt ar teātri saistītas atmiņu lietas, ko pasākumam ziedojuši Latvijas teātra scenogrāfi un kostīmu mākslinieki Anna Heinrihsone, Elita Patmalniece, Artis Bute un citi.
Latvijā veidotā pasaulē pazīstamā šova "X faktors" atlasēs Latvijas lielākajās pilsētās kopumā piedalījušies 1087 dalībnieki, no kopējā dalībnieku skaita, 70% bija sievietes.
Vairāk nekā puse jeb 677 dalībnieki bija vecumā no 16 līdz 25 gadiem, savukārt vecākajam dalībniekam bija 67 gadi.

Šova dalībnieku atlašu laikā dziesmas tika izpildītas kopumā astoņās valodās - latviešu, krievu, angļu, itāļu, franču, spāņu, poļu un armēņu. Tāpat tika izpildītas dziesmas latgaļu dialektā.

Trīs populārākās atlašu laikā dalībnieku izpildītās dziesmas bija pašmāju dziedātājas Antras Stafeckas dziesma "Vētra nāk", angļu dziedātājas Adeles dziesma "When We Were Young" un amerikāņu dziedātāja Džona Ledženda dziesma "All of Me".

Šova dalībnieku atlases norisinājās sešās Latvijas pilsētās - Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Rīgā.
Tuvāko nedēļu laikā šova organizatori plāno katru atlases dalībnieku individuāli informēt par rezultātiem.

Šovu "X faktors" vadīs latviešu mūziķis un producents Markus Riva.

Riva piedalījās gan "X faktora" dalībnieku atlasēs, gan arī vadīs pašu šovu, kurš būs vērojams televīzijas ekrānos.

"X faktors" ir pasaules mērogā pazīstams televīzijas realitātes šovs, kura mērķis ir atrast jaunus dziedošos mūzikas talantus. 
Atvieglojot autobraucēju ikdienu, no maija Rīgā pieejams automašīnu koplietošanas pakalpojums “Carguru”.
Automašīnu koplietošana ir īslaicīga auto noma, maksājot tikai par auto lietošanas laiku.

Pakalpojuma testa periodā Rīgā pieejamas 12  automašīnas, bet līdz vasaras beigām plānots skaitu palielināt līdz 50 automašīnām, savukārt gada beigās jau līdz 200 vienībām. 

Braukšanas maksa ir 27 centi minūtē, bet stāvēšana – 9 centi dienas laikā un 3 centi naktī.
Auto lietošanas maksā iekļauta gan degviela, gan nodokļi, atzīmētās stāvvietas un citi ar auto lietošanu saistīti izdevumi.

Kalifornijas Universitātes veiktā pētījumā redzams, ka no 2006.gada, līdz šim brīdim, automašīnu koplietošanas pakalpojumu lietotāju skaits pasaulē ir vairāk nekā desmitkāršojies un turpina pieaugt.
Cilvēkiem patīk, ka nav jāuztraucas par nodokļiem, degvielu, auto stāvvietu vai automašīnas apzagšanu – automašīna pieejama, kad nepieciešams un  pārējā laikā nav jālauza galva par problēmām, kas saistās ar mašīnas uzturēšanu.

Šāds automašīnu koplietošanas pakalpojums ilgtermiņā arī atbrīvo vietu pilsētas ielās. Izpētīts, ka viena koplietošanas automašīna atslogo līdz pat 40 automašīnām pilsētas ielās, samazinot stāvvietu noslodzi, satiksmes intensitāti un kaitīgo izmešu daudzumu.
Latvijā  pāris nedēļas pilnā sparā rit jaunā pavasara sēņu sezona, kurā daži cilvēki jau paspējuši saindēties ar sēnēm.

Patlaban dabā sastopami lāčpurni un bisītes. Lāčpurni ir ēdamas sēnes, bet bisītes pirms ēšanas ir ļoti rūpīgi jāapstrādā - vairākas reizes jānovāra, pretējā gadījumā draud smaga saindēšanās. Diemžēl cilvēki mēdz šīs sēnes sajaukt, un tas parasti beidzas slikti.

Lāčpurni  bieži var sastapt parkos, dārzos, bet bisītes aug priežu mežos, izcirtumos, degumos. Atšķirīgs ir cepurītes krokojums un krāsa.
Bisītei vairāk krāsas tonis ir sarkanbrūns, lāčpurniem nekad sarkanīgais tonis.
Lāčpurni būs vai nu pelēcīgi, vai dzeltenīgi, reizēm arī tumši brūni, bet ne kastaņbrūni un ne sarkanīgi. Un cepurītes krokojums bisītēm ir smadzeņveidīgas krokas, lāčpurniem ir vairāk vai mazāk regulāras krokas, gandrīz kā bišu šūnas.

Arī mikoloģe jeb Latvijas Dabas muzeja sēņu speciāliste Inita Dāniele bisītes neēd un tā vietā aicina dārzā mēģināt ieaudzēt lāčpurnus.
“Visvienkāršākais paņēmiens ir sadrupināt cepurītes un kaut kur izkaisīt, pēc tam aplaistīt ar ūdeni. Nākamgad  jāpaskatās, vai sēnes aug vai nē,” stāsta  Dāniele.
Ieviešot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, katram strādājošajam vidēji mēnesī par polisi būtu jāmaksā 20 eiro, to vakar, to pēc veselības aprūpes finansējuma modeļa izstrādes darba grupas sēdes norādīja premjers Māris Kučinskis.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, un nākamās nedēļas sākumā plānota vēl viena – pēdējā darba grupas sanāksme. 

Pēc Kučinska paustā, Lietuvā un Igaunijā, kur valsts apdrošināšanas sistēma jau pastāv, tā tiek uzraudzīta, iesaistot arodbiedrības un darba devējus. Viņaprāt, līdzīgi varētu notikt arī Latvijā.
Maksājumu varētu diferencēt, kas nozīmē, ka tā apmērs būtu atkarīgs no ienākumu līmeņa. Tas ļautu veselības aprūpes budžetu palielināt par vairāk nekā 200 miljoniem eiro. 

Savulaik runājot par veselības apdrošināšanu, Veselības ministrija, ko tolaik vadīja Guntis Belevičs, paziņoja, ka apdrošināšanas sistēma būtu jāuztur valstij, un to privātajam sektoram atdot nevar.
Apdrošināšanas kompānijas norādīja, ka   uz to  nemaz nepretendē. Tomēr jau tagad caur tām veselības aprūpes budžetā nonāk 10% finansējuma.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka, pat ja netiks iesaistīta obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā, nozare gatava ar valsti dalīties pieredzē.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics izteicies, ka iecere - ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu -  ir vērtējama kā labs sākums Latvijas veselības nozares ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai. Ir gandarījums, ka Latvijas Bankas izteiktā ideja ir sadzirdēta un atbalstīts risinājums, kas ļaus atrast nepieciešamos līdzekļus gan cienīga mediķu atalgojuma nodrošināšanai, gan citām neatliekamām nozares vajadzībām, sacīja Rimšēvičs.
Viņš arī norādīja, ka iecerētajam veselības aprūpes finansēšanas modelim nebūs negatīvas ietekmes uz valsts nodokļu sistēmu, kā arī tas veicinās iedzīvotāju vēlmi vairāk domāt par savu veselību.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents prognozēja, ka pieaugs mazturīgo iedzīvotāju iespējas saņemt medicīnisko aprūpi, kas pašlaik ir apgrūtinātas, jo Latvijā "de facto" ir maksas medicīna, bet bezmaksas veselības aprūpē vērojamas kvotas, garas rindas un speciālistu nepieejamība.

Facebook Draugiem Twitter Instagram