Iesniedzot deklarācijas, var nākties piemaksāt

5.03.2019.

Gadījumos, kad ienākumi 2018. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2018. gada laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā, tā portālam delfi.lv skaidro Finanšu ministrija.

Lai nodrošinātu iespēju izmantot diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības taksācijas gada laikā, tika ieviests VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem. Ieviešot šīs izmaiņas, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus.

FM un VID ir aicinājuši iedzīvotājus, kuru ienākumiem tiek piemērots IIN, sekot līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst viņu kopējiem gada ieņēmumiem. No tā ir atkarīgs, vai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts nodokli atmaksās vai arī tas būs jāpiemaksā.

Nodokļa aprēķinus ietekmē ieviestā progresīvā IIN likme un diferencētais neapliekamais minimums. 2018. gadā abu minēto likmju lielums ir atkarīgs no kopējiem gada laikā gūtajiem ienākumiem, tātad – ne tikai no darba algas.

Gadījumos, kad ienākumi 2018. gadā bijuši mainīgi un tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, var rasties situācija, ka gada laikā ir piemērots lielāks VID prognozētais neapliekamais minimums vai zemāka IIN likme, nekā aprēķinot nodokli visam gada kopējam faktiski saņemtajam ienākumam. Tādējādi rodas situācija, ka 2018. gada laikā nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā un veidojas nodokļa starpība jeb piemaksa, kas ir jāsamaksā.

Pienākums piemaksāt nodokli var rasties šādām iedzīvotāju grupām:

personām, kuras pagājušajā gadā nav strādājušas pilnu gadu, vai personām, kurām iepriekš nav bijuši ienākumi (piemēram, māmiņas, kas atgriežas darbā, personas, kuras nesen uzsākušas darba gaitas);
personām, kurām ir vairāki ienākumu avoti (piemēram, papildus darba algai saņem arī autoratlīdzību vai pensiju);
personām, kuras ir mainījušas darba devēju.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, sistēma automātiski aprēķinās atbilstošo nodokļu likmi un gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņemot vērā faktiski gūtos ienākumus gada laikā, proti, sistēma automātiski izrēķinās, vai radusies nodokļa piemaksa vai pārmaksa.
Ja iedzīvotājs nebūs iesniedzis deklarāciju, taču viņam būs izveidojies maksājamais nodoklis, VID katru iedzīvotāju informēs, nosūtot vēstuli EDS kontā vai pa pastu uz personas deklarēto dzīves vietas adresi.

Ja ienākumi ir mainīgi, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu.
Jāatgādina, ka, ja nodokļa maksātājs jau taksācijas gada laikā nav izmantojis kādu no likuma piedāvātajām iespējām, lai novērstu nepieciešamību piemaksāt IIN (piemēram, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas u.c.), var rasties situācija, ka šāds IIN piemaksas pienākums rodas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Ja cilvēks līdz šim nav veicis saimniecisko darbību, saņēmis ienākumus ārvalstīs un citus ienākumus, kuru gūšanas gadījumā jau līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, viņam varētu trūkt zināšanu un pieredzes par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu un IIN piemaksas veikšanu.

Lai iedzīvotājiem atvieglotu šo sistēmu, šā gada 26. februārī, valdība apstiprināja grozījumus likumā par IIN. Tie paredz pagarināt IIN samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu. Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības.

Izmaiņas likumā par IIN paredz noteiktām, vismazāk aizsargātām maksātāju grupām noteikt pārejas periodu, kura laikā maksātājam būs iespēja iepazīties ar jauno kārtību. Gada ienākumu deklarācija par 2018. vai 2019. gadu šādiem maksātājiem ir jāiesniedz likumā noteiktajā termiņā – no 2019. gada vai attiecīgi no 2020. gada 1. marta līdz 1. jūnijam. Savukārt 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa samaksas termiņš pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim.

Likumprojektā paredzēto IIN samaksas termiņa pagarinājumu varēs izmantot maksātāji, kam veidojas IIN piemaksa (pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata) un gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, t.i., zemo un vidējo algu saņēmēji, arī autoratlīdzību saņēmēji, ja šīs personas negūst cita veida ienākumus (piemēram, ienākumu no saimnieciskās darbības, vai maksātāji, kas gūst ienākumu ārvalstīs, vai gūst ienākumu, kam nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu).

Savukārt attiecībā uz personām, kurām arī līdz šim bija pienākums sniegt gada ienākumu deklarāciju un veikt IIN piemaksu (piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem), saglabājas līdzšinējā IIN maksāšanas kārtība un netiek attiecināts pārejas noteikumos noteiktais IIN samaksas termiņa pagarinājums.

Atgādinām, ka maksātājam pastāv arī iespēja iesniegt čekus par attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka ar šādi radušos IIN pārmaksu varēs segt vai samazināt par attiecīgo taksācijas gadu maksājamo IIN.

Jāatgādina, ka jaunā nodokļu sistēma tika ieviesta ar 2018. gada 1. janvāri. Tā nodrošina taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra.

Pēc 2019. gada budžeta apstiprināšanas valdība plāno sākt darbu pie 2020. gada budžeta un pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas.
Visas partijas valdībā ir vienojušās - šogad nekādi nodokļu grozījumi netiks veikti. Atklāts jautājums paliek - vai izmaiņas iespējamas nākamgad vai tikai pēc diviem gadiem.  

Pagaidām gan vienīgais risinājums, ko Finanšu ministrija piedāvā jau šogad – pagarināt nodokļu parāda atmaksas termiņu un ļaut mazo un vidējo algu saņēmējiem samaksāt to līdz nākamā gada beigām.
Avots: delfi.lv; Finanšu ministrijas resursi; LETA


Facebook Draugiem Twitter Instagram