Atklāj kampaņu par Trauksmes celšanas likumu

16.04.2019

Šodien sākta trauksmes celšanas kampaņa "Redzi. Dzirdi. Runā", mudinot cilvēkus ziņot par jebkādiem pārkāpumiem, kas skar sabiedrības intereses. 1.maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas garantē aizsardzību trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem, nosaka, ka darba vietā turpmāk jābūt iekšējai trauksmes celšanas sistēmai, kā arī definē vairākus citus trauksmes celšanas mehānismus.

Valsts kancelejas  eksperte un viena no Trauksmes celšanas likumprojekta autorēm Inese Kušķe stāstīja, ka nereti cilvēki, kuri redz sabiedrības intereses apdraudošas darbības, nezina, ko ar šo informāciju iesākt, vai arī klusē bailēs no iespējamām sekām - atlaišanas no darba, sankcijām pret pašiem vai radiniekiem. Pēc ekspertes teiktā, trauksmes celšana ir veids, kā ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latvijas vidi tiesiskāku un sabiedrības dzīvi labāku.

Latvijas iedzīvotāju aptaujā visbiežāk minētie pārkāpumi, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, ir korupcija (90%), valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (87%) un amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (84%). Taču jomas, kur pretlikumīgas darbības vai bezdarbība var izraisīt nopietnas sekas visai sabiedrībai, ir arī krāpšana, nodokļu nemaksāšana, neatbilstoša būvniecības, vides un darba drošība, nepietiekama veselības un pārtikas drošība, cilvēktiesību vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi, pārkāpumi publisko iepirkumu jomā un konkurences tiesību pārkāpumi. Trauksmes celšana ir instruments, kas, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, palīdzēs sabiedrībai iesaistīties dažādu pārkāpumu novēršanā.

Kā celt trauksmi?

• Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija ir jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā.
• Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida. Katrā atbildīgajā iestādē no 1. maija būs trauksmes celšanas kontaktpersona. Iestāžu kontaktpersonu saraksts un trauksmes celšanas iesniegumu veidlapas būs pieejamas interneta vietnē trauksmesceleji.lv līdz ar likuma stāšanos spēkā – no šī gada 1. maija.
• Ja cilvēks nezina, kā rīkoties, palīdzību var meklēt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā.
• Ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, ja neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver Valsts kanceleja.

Par aizsardzības garantijām.

“Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte.

38% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darba vietās klusējuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas. Viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma uzdevumiem ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām trauksmes celšanas sekām, nodrošinot identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā, pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, atbrīvošanu no juridiskās atbildības, atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, un konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.



Facebook Draugiem Twitter Instagram