3 no 10 darbiniekiem savu darbu uzskata par normālu

17.05.2019

Baltijas valstīs veiktajā aptaujā konstatēts, ka tikai trešā daļa darbinieku savu pašreizējo darbu uzskata par normālu, Latvijā rezultāts vēl zemāks. Puse no aptaujas dalībniekiem būtu gatavi mainīt esošo darbu pret citu, ja piedāvātais darbs atbilstu viņu prasībām par “normālu darbu”. Pētījuma veidotāju mērķis bija noskaidrot, ko cilvēki uzskata par normālu darbu.

“Aptaujā vairāk nekā 1500 cilvēkiem darbaspējīgā vecumā jautājām, ko viņi uzskata par normālu vadītāju un normālu komandas darbu, vai darbam jābūt jēgpilnam un kas nepieciešams, lai darbinieki savā darbavietā justos labi,” norādīja viena no pētījuma iniciatorēm If Apdrošināšanas Personāla daļas vadītāja Žanna Upeniece. “Iegūtie rezultāti liecina, ka cilvēki galvenokārt vēlas, lai darbā viņiem uzticas, lai viņi varētu uzņemties atbildību un tiktu atbalstīti, kā arī, lai darbs ir elastīgs.”

Baltijā vidēji trešā daļa uzskata, ka viņu esošais darbs atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā savu darbu par normālu sauc tikai katrs ceturtais, 40 % uzskata, ka viņu darbs nav pietiekami normāls, bet 36 % - ka tas noteikti nav normāls.
Gandrīz puse aptaujāto ietu prom no pašreizējās darbavietas, lai strādātu darbā, kas labāk atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā to darītu vairāk nekā puse – 55 % aptaujāto, Lietuvā aiziešanu no darba apsvērtu 48 %, bet Igaunijā – 47 %.


„Jautāti, kas varētu būt galvenie iemesli, lai aizietu no pašreizējā amata, vairākums darbinieku piemin lielāku algu, ko piedāvā citā vietā, vai nepieņemamus darba apstākļus pašreizējā darba vietā. Šajā gadījumā ir jārunā par smalkām, grūtāk pamanāmām niansēm, kādēļ cilvēki varētu apsvērt aiziešanu no darba, taču sajūta par “normālu darbu” ir būtiska jebkuram darba izvēlē,“ komentē personāla vadības eksperte Žanna Upeniece.

Viedoklis par to, kādām iezīmēm jāpiemīt darbam, lai to varētu saukt par normālu, katrā no valstīm atšķiras. Latvijā par galvenajām prioritātēm darbinieki uzskata drošību un stabilitāti (51 %), kā arī cienījamus vadītājus (50 %), Lietuvā - labu mikroklimatu (46 %) un profesionālās izaugsmes iespējas (41 %), bet igauņi uzskata, ka vissvarīgākās normāla darba iezīmes ir draudzīgi kolēģi (50 %) un elastīgs darba laiks (49 %).

„ Pat vienā uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem dažādās valstīs ir tendence par normāliem uzskatīt atšķirīgus aspektus. Taču labi un profesionāli kolēģi ir būtiski visu trīs valstu darbiniekiem. Tomēr tieši igauņi aptaujā visvairāk uzsvēra, ka ir svarīgi, lai kolēģi būtu arī labi draugi,“ piebilst Upeniece. 

Aptaujā tika noskaidrots, kā darbinieki vērtē vairākus būtiskus pašreizējā darba aspektus. Viszemāk visās trīs valstīs tika novērtēts vadības darbs (6,6 punkti no 10), bet visaugstāk – sava darba jēga (7,5).

Vairākums darbinieku atzīmē, ka esošajā darba vietā ievērojami būtu jāuzlabo komandas darbs, darba un personīgās dzīves līdzsvars, kā arī viņu labsajūta. Latvijā visbiežāk - vairāk nekā puse no aptaujātajiem (57 %) - uzsvēra, ka būtu nepieciešams uzlabot tieši darbinieku labsajūtu. 
"Mēs redzam, ka ir nepieciešams mainīt veidu, kā uzņēmumi raugās uz savu darbinieku iesaisti. Daudzi uzņēmumi meklē darbiniekus „supervaroņus“, kuriem jāuzvar viens izaicinājums pēc otra. Šī tendence ir izraisījusi pārāk daudz ar darbu saistīta stresa un izdegšanas gadījumu – gan jaunu, gan pusmūža cilvēku vidū. Darbavietās ir jāveido veselīgāka ilgtermiņa stratēģija, lai cilvēki būtu motivēti, apmierināti un produktīvi ilgtermiņā,“ skaidro Upeniece.


Facebook Draugiem Twitter Instagram