Tapusi pirmā drosmes aptauja

6.06.2019.

Sevi par drosmīgiem sauc vairāk nekā trešā daļa – 36% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču vairākums jeb 59% atzīst, ka citus par drosmīgiem neuzskata, tā noskaidrots pirmajā drosmes aptaujā, ko veicis Sarunu festivāls LAMPA sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”.

Aptaujas rezultāti liecina, ka primāri iedzīvotājiem drosme asociējas ar aktīvu iestāšanos pret negodīgu rīcību un cīņu par taisnību, bet vairāk nekā pusei tas nozīmē paust savu viedokli brīdī, kad tas nesakrīt ar apkārtējiem.

Drosmi mūsu sabiedrībai piedēvē vien piektā daļa aptaujāto. Interesanti, ka skeptiķu vidū lielākoties ir tie, kuri paši sevi biežāk nekā citi sauc par drosmīgiem – jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, cilvēki vadošos amatos ar augstiem ienākumiem un augstāko izglītību. Ievērojami drosmīgāki jūtas arī aptaujātie, kuri dzīvo ar partneri, ir precējušies un kuriem ir vismaz 4 bērni.

“Jo biežāk cilvēks izdara drosmīgas izvēles un rīkojas, jo vairāk drosmīgums tiek attīstīts kā rakstura īpašība. Būt vai nebūt drosmīgam ir izvēles jautājums. Izvēle rīkoties vai nerīkoties drosmīgi dzimst divreiz: pirmoreiz cilvēka galvā, otrreiz konkrētā rīcībā. Gadās, ka iztēlē mēs esam karotāji un bruņinieki, taču rīcība neseko. Neapšaubāmi drosmīga rīcība iet roku rokā ar augstu pašvērtējumu,” komentē emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Par drosmes trūkumu lielākoties sūdzas nekvalificēta darba strādnieki, neprecējušies un cilvēki 40–49 gadu vecumā. Salīdzinot sieviešu un vīriešu pausto vērtējumu, sievietes biežāk nekā vīrieši citus par drosmīgiem neuzskata (64% pret 54%). Pašpārliecības trūkums ir visbiežāk minētais iemesls, kas kavē cilvēku rīkoties drosmīgi – to minējuši 66% aptaujāto iedzīvotāju. Tās visvairāk trūkst iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem, rīdziniekiem, pakalpojumu vai tirdzniecības darbiniekiem, krietni apsteidzot citas profesijas (80%), šķirteņiem un atraitņiem (67%), kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem (71%).

Lielākajai daļai (72%) aptaujāto drosmīga rīcība asociējas ar aktīvu iestāšanos pret negodīgu rīcību un cīņu par taisnību. Otra populārākā atbilde – drosme ir spēja paust savu patieso viedokli, kaut tas nesakrīt ar apkārtējiem. Vairāk nekā puse arī atzīst, ka gandrīz vienmēr pauž savu patieso viedokli, bet to, kuri savu viedokli vienmēr noklusē, ir ļoti maz – vien 3% no visiem respondentiem. Sievietes krietni biežāk nekā vīrieši noklusē, ko patiesībā domā (37% sieviešu, 28% vīriešu). Toties seniori 60–74 gadu vecuma grupā ir visdrosmīgākie un biežāk nekā citi pauž savas domas, paklusējot vien 26% gadījumu.

Latvijas iedzīvotājiem ar drosmi saistās arī apspiesto, vājāko vai neaizsargātāko sabiedrības locekļu aizstāvēšana, bet risks, darot fiziski bīstamas lietas, ar drosmīgu rīcību saistās visretāk – vien 20% gadījumu.

Aptaujas dalībnieki atzīst, ka nožēlo situācijas, kad baiļu iespaidā nav rīkojušies drosmīgi – to atklāj gandrīz puse respondentu (48%). Biežāk neizdarīto nožēlo sievietes un jaunieši, bet visretāk seniori 60–74 gadu vecuma grupā. Neko nenožēlo tikai katrs piektais respondents.
Latvijas drosmes DNS meklējumos tapis arī video, kas veltīts šā gada festivāla virstēmai – drosmei. Lai noskaidrotu, ko ar pēkšņi iegūtu drosmi jau rīt darītu Latvijā dzīvojošie, festivāla rīkotāji devās uz vienu no rosīgākajām Rīgas iepirkšanās vietām – Centrāltirgu, kur sastapās ar negaidītu atklātību. Iedzīvotāji lieliski apzinās robus savos drosmes krājumos, ir gatavi par tiem runāt un zina, ka tieši drosme bieži vien ir iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš, kas vajadzīgs gan personības, gan sabiedrības attīstībai.


Facebook Draugiem Twitter Instagram