EIROPAS LAIKS - 21.oktobris - kā samazināt pārtikas atkritumus

21.10.2015

 Paradoksāli, bet viena daļa pasaules cieš no bada vai pārāk vienveidīgas pārtikas uzņemšanas – tikmēr cita pasaules daļa pērk un ēd par daudz un daļu pārtikas vienkārši izmet.

Latvijā katrs piektais iedzīvotājs nopērk vairāk, nekā spēj apēst.  Turklāt jaunieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem izmet lielāku pārtikas daudzumu. Savukārt, cilvēki, kas vecāki par 55 gadiem, cenšas izmantot visus iegādātos produktus.

Grēko ne tikai iedzīvotāji, arī ražotāji izmet nestandarta izmēra burkānus, sīpolus un citas ēdamas lietas, jo nereti lielveikalu ķēdes izvirza prasību – piegādāt vienāda, standarta izmēra dārzeņus vai augļus.

Romas pāvests Francisks, uzrunājot Eiroparlamenta deputātus teica: “Uz kādu cieņu cilvēks var cerēt, ja viņam nav pat ēdiena, lai izdzīvotu? Mums ir jāpievērš uzmanība resursiem, ko Dievs mums devis, un jāsaimnieko prātīgi. Ir netaisnīgi, ka miljoniem cilvēki visur pasaulē mirst no bada, bet tajā pašā laikā tonnām ēdiena ik dienu tiek izsviests atkritumos.”

Tam piekrīt arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete:
“Šobrīd gandrīz 50% no saražotās pārtikas netiek vispār izmantoti. Tā dažādos veidos tiek iznīcināta. Gan beidzas lietošanas termiņi, gan netiek izpirkta. Cilvēki ārkārtīgi nevīžīgi izturas pret pārtiku, tāpēc vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību tam kā mēs ēdam un ko ražojam”. 

Septembrī Apvienoto Nāciju organizācija  vienojās par nepieciešamību tuvāko 15 gadu laikā samazināt globālo pārtikas atkritumu daudzumu uz pusi. 

Arī pavārs Mārtiņš Sirmais uzskata, ka cilvēki pērk vairāk kā vajadzīgs:
“Nav vajadzīgs pirkt pārtiku tikai tāpēc, ka tai ir atlaide, nav kara laiki, kad jātur mājās vairāki iepakojumi, tad arī nebūs pārtikas izmešu”, uzskata Latvijā populārais pavārs, kurš pats dzīvojot ar pustukšu ledusskapi un uz veikalu dodas tad, kad mājās viss jau beidzies. 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu visi pārtikas atkritumi ir 3. kategorijas blakusprodukti, kurus ir nepieciešams atdalīt no kopējās sadzīves atkritumu plūsmas galvenokārt tāpēc, ka pārtikas atkritumi, sadaloties bez skābekļa  apstākļos sadzīves atkritumu poligonos rada metāna gāzi (CH4), kas ir viena no siltumnīcefekta gāzēm ar 21 reizes spēcīgāku ietekmi uz klimata mainību nekā oglekļa dioksīds (CO2). 

Šos atkritumus kompostējot, var iegūt organisko mēslojumu, tāpat tos var izmantot biogāzes  ražošanā. 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pirmo reizi veikusi pētījumu ar mērķi apzināt, kā pārtikas atkritumus varētu samazināt par trešdaļu tuvāko piecu gadu laikā. Rezultāti gan vēl ir jāapkopo.

Pēdējos gados gan ir dzirdēts, ka, daži Latvijas veikalu tīkli Rīgā, daļu bojātās pārtikas piegādā Zooloģiskajam dārzam, bet veikalu tīkls "Mego" piedāvā privātpersonām, kurām ir mājdzīvnieki, slēgt līgumu par bojātās pārtikas saņemšanu, galvenais - sunim vai kaķim ir jābūt izveidotai pasei. 



Facebook Draugiem Twitter Instagram