Kā runā Saeimas deputāti

8.12.2015.

Laikā kopš 1993.gada līdz 2014.gada beigām Saeimas deputāti plenārsēdēs norunājuši 30 miljonus vārdu, kas tagad apkopoti vietnē saeima.korpuss.lv, kur parlamentāriešu sacīto iespējams meklēt un analizēt pēc kādiem konkrētiem atslēgvārdiem.

Lai saprastu, ko deputāti sarunājuši, nepieciešams mākslīgais intelekts. Tāpēc Rīgas Stradiņa universitātei, sadarbojoties ar Mākslīgā intelekta laboratoriju, ir izstrādāta metode jeb digitālais rīks.

Digitālajā rīkā apkopotas tās Saeimas sēžu stenogrammas, kas bija līdz 2014.gada beigām. Savukārt šī sasaukuma Saeimas stenogrammu datorizēšanai būtu nepieciešami papildus līdzekļi.

Šo par diezgan interesantu instrumentu Latvijas politisko procesu analīzei sauc politologs Ivars Ijabs. Viņa ieskatā šī rīka galvenais mērķis nav politiķus apcelt un turēt pie teiktā vārda, turklāt to cilvēku, kuri interesējas par deputātu teikto pirms desmit gadiem, nav daudz. Tajā pat laikā politiskā diskursa analīze ir interese un perspektīva.

Par noderīgu instrumentu žurnālistu un pētnieku darbam to sauc arī žurnāliste, Inga Spriņģe. Viņa apliecināja, ka nesen pētot tā dēvēto tikumības grozījumus, nācies lasīt Saeimas sēžu stenogrammas un šāds rīks būtu noderējis.

Turklāt varētu rosināt šādu instrumentu uzturēt pašai Saeimai, saka Spriņģe, piebilstot, ka parlamenta Preses dienests līdz šim bijis atsaucīgs dažādam jaunām idejām.

Lai gan viņa novērtē paveikto darbu, tomēr žurnāliste ir piesardzīga, jo sabiedrība īpaši neinteresējas par politiķu diskusijām, bet pirms vēlēšanām biežāk “uzķeras” uz reklāmām. Tomēr tas noteikti ir vajadzīgs, un būtu noderīgs pētniekiem un žurnālistiem.


Facebook Draugiem Twitter Instagram