Kas ir virtuālā nauda

2.06.2016.

Definīcija saka, ka nauda var but jeburš priekšmets, ko cilvēki savstarpēji akceptē par maksājuma līdzekli. Vēsturiski par naudu tika uzskatīti lopi, gliemežvāki, koka gabali, taču šobrīd ar naudu saprotam papīru un metāla monētas, kas stāv mūsu makā.
Taču cilvēki izdomājuši finansiālu vērtību piešķirt jaudīgām, datoru radītām ciparu kombinācijām un nosaukuši to par virtuālo valūtu.

Vispopulārākā virtuālā valūta pasaulē ir “bitcoin”, kas interneta vidē parādījās 2009.gadā un kas aizņem aptuveni 90% no visa virtuālās valūtas tirgus.

Bitcoinus lietotājs nopelna, atvēlot “Bitcoin”sistēmas darbībai vietu savā datorā jeb padaloties ar resursiem. Pēc tam lietotājs iegūtos bitcoinus var pārdot par dolāriem vai citām valūtām.
Šodien viens bitcoins maksā 545 dolārus.

Tomēr “Bitcoin” platformas netiek regulētas un bitcoinu vērtbā var mainīties ik dienu.

Virtuālā valūta strādā līdzīgi kā bankas karte. Kad maksājam par preci ar bankas karti, patiesībā maksājam ar virtuālo naudu, jo fiziski naudu neatdodam. Norēķinoties ar karti, bankai tiek nosūtīta informācija, bet vēlāk banka veic fizisko norēķinu. Kamēr neizņemam naudu no bankas konta, tā ir tikai cipari ekrānā.
Atšķirībā no bankas kartes, virtuālā valūta ir tiešs norēķins starp divām personām, neiesaistot banku vai kādu citu trešo personu.

Tieši tāpēc, ka darījumos netiek iesaistītas citas puses, tas dod vairākus bonusus. 
Tiek izslēgti nodokļi, kuri būtu jāmaksā, izmantojot reālo naudu, piemēram pievienotās vērtības nodoklis. Tāpat to var izmantot starptautiski, bez komisijas maksas, kā arī to var lietot neierobežoti.

Un ir arī mīnusi - darījumu veicēji neatskaitās nevienai iestādei. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests gan gribētu zināt, kur jums pēkšņi bankā radušies 2 miljoni eiro, lai gan jūsu alga ir 500 eiro.
Galvenā "bitcoin" priekšrocība ir anonimitāte, un tāpēc šī virtuālā nauda ir kļuvusi populāra kā  maksāšanas līdzeklis kriminālās aprindās, lai to izmantotu narkotiku, nelegālo ieroču, naudas atmazgāšanas un dažādos citos nelegālos darījumos. Un šī s naudas lietotāji nemaksā nodokļus.

Eiropas Parlamenta deputātiem bažas rada tas, ka "bitcoin" un citas virtuālās valūtas var kalpot par veidu, kā finansēt terorismu.
Tādēļ deputāti uzdevuši Eiropas Komisijai izveidot darba grupu, kas vērtēs iespējas regulēt virtuālās valūtas ar tiesību aktiem. 
Eiropas Komisija šobrīd jau apsver variantus, kā vislabāk attiecināt uz virtuālajām valūtām Eiropas Savienības direktīvu pret naudas atmazgāšanu. Par to plašāk spriedīs Eiropas Parlamenta deputāti jau šomēnes. .

Gan Latvijas Banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija iepriekš ir publiski paziņojušas, ka iesaka iedzīvotājiem izvairīties no "bitcoin" lietošanas. Tā kā šī valūta nav regulēta, neviens normatīvais akts neaizsargā patērētāju, kas ir laba augsne krāpniekiem. Tomēr ne visus šādi brīdinājumi ir atturējuši. Piemēram, pašmāju nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2014. gadā kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas pieņem šo virtuālo naudu. 
Tāpat bitcoinus pieņem “WordPress”, ziedojumos pieņem arī “WikiLeaks”. 


Facebook Draugiem Twitter Instagram