Latvijā regulāri asinis ziedo 16% iedzīvotāj, to izpratne par asins ziedošanas nepieciešamību ir augsta, 77% donoru būtu gatavi atteikties no donoram pienākošās kompensācijas, 5% iedzīvotāju asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, šie un citi rezultāti atspoguļojas VADC un GEMIUS veiktajā aptaujā par Latvijas iedzīvotāju motivāciju ziedot asinis.

Aptauja tika veikta laika posmā no 30. maijam līdz 3. jūnijam, atbildes sniedza 1120 interneta lietotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Pētījumā analizētas trīs iedzīvotāju grupas – regulārie donori, donori, kuri asinis ziedojuši kādreiz, taču nav regulāri donori, kā arī tie iedzīvotāji, kuri asinis nav ziedojuši nekad.

Dati liecina, ka 16% Latvijas iedzīvotāju asinis ziedo regulāri (vismaz vienu reizi gadā), 41% iedzīvotāju asinis ziedojuši kādreiz, taču nav pastāvīgi donori, savukārt 43% asinis nav ziedojuši nekad.

Regulāros asins donorus galvenokārt motivē ziedot izpratne par asiņu nepieciešamību dzīvību glābšanā – 85,2%, starp atbilžu rezultātiem dominē arī tādi kā: “Vēlme izdarīt kaut ko labu un nozīmīgu” – 62,8%, apziņa, ka pašam kādreiz var būt nepieciešamas asinis – 53%. Finansiāls vai cits materiāls ieguvums ir sekundārs, tas ziedot motivē mazāk nekā 10% donoru.  

Lielākā daļa jeb 81% darba devēju atbalsta savu darbinieku iniciatīvu ziedot asinis, kā arī neiebilst pret brīvdienas izmantošanu. 13% respondentu norāda, ka viņu darba devējs nav informēts par to, ka darbinieks ir donors, Savukārt 3% darba devēju nelabprāt piešķir donoram pienākošos brīvdienu un neatbalsta, ka darbinieks asinis ziedo darba laikā. Vēl 3 % norādīja, ka darba devēja attieksme ir neitrāla, vai asinis mēdz ziedot ārpus darba laika.

Donori, kuri asinis nav ziedojuši nekad, to būtu gatavi darīt, ja asinis būtu nepieciešamas to tuviniekiem vai paziņām – 68%. Visbiežāk šos donorus ziedot attur veselības stāvoklis – 50%, daļu arī bailes no procedūras – 14% vai ķermeņa reakcijas pēc asins ziedošanas – 16%.
5% respondentu, kuri vēl pirms tam nav ziedojuši asinis, norādīja, ka asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, to pamatojot ar bailēm, iepriekš saņemtu atteikumu, regulāru ceļošanu, slikti redzamām vēnām vai ierobežojumiem ziedot veselības stāvokļa dēļ.

Valsts asinsdonoru centrs iegūtos rezultātus vērtē pozitīvi, viens no būtiskākajiem mudinājumiem ziedot asinis ir izpratne par asins komponentu nepieciešamību dzīvību glābšanā. Tāpat iepriecinoši ir dati par darba devēju atsaucību, to Valsts asinsdonor centrs novērojis arī praksē – uzņēmēji ne vien iesaistās Donoru dienu rīkošanā, bet arī piedāvā darbiniekiem papildu bonusus. Savukārt donoru augstā gatavība atteikties no kompensācijas liecina par pozitīvām iezīmēm bezatlīdzības donoru kustības kontekstā.  
No 26.jūnija līdz 13.jūlijam, par godu Latvijas armijas un Neatkarības kara simtgadei, Latvijā viesosies Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris, lai sadarbībā ar Zemessardzes orķestri sniegtu koncertus Rīgā un Latvijas reģionos.

29.jūnijā plkst.16.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies Sv.Pētera baznīcā, Rīgā.
30.jūnijā plkst.15.00 Kuldīgā, Pilsētas dārzā notiks Zemessardzes orķestra un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra kopīgs koncerts.
4.jūlijā plkst.19.00 Jēkabpils Tautas namā Zemessardzes orķestris un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestris koncertēs Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros.
5.jūlijā plkst.18.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies laukumā pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos, Latgales partizānu pulka dibināšanas 100. gadadienas un Nacionālo bruņoto spēku dienas Balvos ietvaros.
6.jūlijā no plkst.14.00 Rīgā, 11.novembra krastmalā notiks Latvijas armijas simtgades lielkoncerts, kurā muzicēs gan Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris “Stars”, gan Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris kopā ar dažādiem Latvijā populāriem solistiem.

Koncertu programmā iekļauta latviešu un kanādiešu oriģinālmūzika un tautas dziesmu aranžējumi.

Vizītes laikā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris koncertēs arī Kanādas dienā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā un Kanādas vēstniecības rīkotajās pieņemšanās Rīgā un Tallinā, Igaunijā.

Pagājušajā gadā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris jau viesojās Latvijā, bet Zemessardzes orķestra priekšniekam un diriģentam kapteinim Andim Karelim un Zemessardzes orķestra mūziķiem bija iespēja sadarboties ar Kanādas Bruņoto spēku Centrālo orķestri Otavā, Kanādā. Šogad maijā Latvijā viesojās Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra diriģents kapteinis Džons Fulertons (John Fullerton) un seržante pianiste Natālija Lernere (Natalia Lerner). Šī vizīte ir kā turpinājums aizsāktajai sadarbībai.

Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris dibināts pirms vairāk nekā 70 gadiem un darbojas Kanādas galvaspilsētā Otavā, nodrošinot centrālās Valsts protokola un militārās ceremonijas, sniedzot koncertus un reprezentējot Kanādu visā pasaulē.

Zemessardzes orķestris dibināts 2011.gada 1.novembrī. Tajā muzicē pamatā jaunieši, kas ir jau profesionāli mūziķi vai topošie profesionāļi. Orķestra uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, kā arī Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālā noformēšana. Pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos. Iepriekšējais gads Zemessardzes orķestrim bijis notikumiem bagāts, orķestris viesojās gan Mičiganā, ASV, gan Kanādā. Tāpat Zemessardzes orķestris ar panākumiem piedalījās “XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos”. Zemessardzes orķestris regulāri sadarbojas ar Zemessardzes kori “Stars” un populāriem solistiem.
 
Turpinot Zemessardzes un Zemessardzes orķestra tradīcijas, ieeja koncertos – bez maksas.
 
Kanāda vada daudznacionālo kaujas grupu Latvijā, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt un drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.
 
Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918.gada 18.novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā Latvijas armijai 100.
 
 
15. jūnijā, plkst. 13.00 ar rekonstruētā vēsturiskā Igaunijas bruņuvilciena „Brīvība” ierašanos Cēsu dzelzceļa stacijā un karavīru atmiņu stāstu lasījumiem tiks atklāta Cēsu kauju simtgades programma. Atklāšanas pasākums ievadīs nedēļu garu notikumu kopumu, kas noslēgsies ar vērienīgām Cēsu kauju simtgades svinībām 22. jūnijā.
 
Rekonstruētais bruņuvilciens „Brīvība” gada garumā apceļojis Igauniju, piestājot vietās, kur pirms simts gadiem norisinājās Neatkarības kara cīņas. Šis autentiski rekonstruētais bruņuvilciens ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem. Izstādes ietvaros būs iespēja iepazīt svarīgākās bruņuvilciena sastāvdaļas: lielgabala vagonu ar visu bruņojumu; ložmetēju vagonu, kas padarīja bruņuvilcienus par grūti ieņemamiem cietokšņiem; desanta vagonu – apkalpes ikdienas dzīves centru; sanitāro vagonu – ievainoto apkopšanas punktu un, protams, bruņu lokomotīvi.
 
Tāpat vilcienā varēs papildināt savas zināšanas par Cēsu kauju vēsturi un to nozīmi ar interaktīvas spēles palīdzību. Interesanti būs ne tikai ieroču, tehnikas un vēstures entuziastiem, bet ikvienam, kuram patīk atklāt interesantus stāstus un ieraudzīt sevi šodienā caur vēstures prizmu.
 
Cēsu kauju simtgades programmas svinīgajā atklāšanā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 klātesošos uzrunās Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja starptautiskās programmas vadītāja Leonarda Ķestere, VAS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš, Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis un Cēsu novada domes deputāte, domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Atklāšanas notikumu vadīs aktieris Juris Kalniņš, Cēsu kauju dalībnieku atmiņu stāstus lasīs aktieris Mārtiņš Meiers, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies komponists Jēkabs Nīmanis un Jakob Noiman Festival Band. Tāpat ikviens interesents aicināts iesaistīties interaktīvās spēlēs un piedalīties ekskursijās vēsturnieka Kārļa Sila vadībā.

Bruņuvilciens apmeklētājiem bez maksas būs atvērts līdz 22. jūnijam katru dienu no plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00. Ekskursijas gidu pavadībā latviešu un angļu valodā sāksies katrā apaļā stundā.
 
Igaunijas bruņuvilciena vizīte Cēsīs ir Igaunijas Kara muzeja dāvana Cēsu kauju simtgadē. Bruņuvilciena apskati organizē Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Vēstures un mākslas muzejs  sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, VAS „Latvijas dzelzceļš” un „LDZ Apsardze”.
 
Cēsu kauju simtgade ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums, ko rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pilna norišu programma cesis.lv un lv100.lv.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs karstuma dēļ izsludinājis  brīdinājumu. Svelme gaidāma vairākas dienas, un, lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka būt piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.

Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no plkst. 11 līdz 15).

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos. 

Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, arī karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas (piesaistīti pie gultas) un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.

Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir dzert pietiekamā daudzumā ūdeni. 

Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem. 

Karstā laikā mediķi iesaka rīkoties šādi:

• Uzņemiet šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ejot ārpus mājas, vienmēr paņemat līdzi ūdens pudeli, lai dienas gaitā regulāri padzertos. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
• Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.
• Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, “elpojošas” drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī lietojiet saules aizsargkrēmu. 
• Pilsētās uz ielas turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Dabā – ik pa brīdim atvelciet elpu ēnā zem koka. 
• Lai atvēsinātos, vairākas reizes dienā ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.
• Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:

• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dot dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu.

Ja pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu, vēršaties pie dežūrārsta vai dodaties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros (17.00 – 08.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu saņemsiet, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Bet, ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - nekavējoties palīdzību meklējiet slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvaniet 113. 



Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) arī šogad rīko īpašu kampaņu pirms Līgo svētkiem, aicinot svinētājus izgulēt reibumu pirms sēšanās pie stūres.

CSDD šogad cilvēkus pēc svinībām aicina kārtīgi izgulēties un nebraukt, esot vēl reibumā. CSDD sadarbībā ar grupu “Bermudu divstūris” uzsāk kampaņu “Ballējam – izguļam”. Tās ietvaros mūziķi ir pārfrāzējuši slavenu hitu, izveidojot lipīgu šūpļa dziesmu. Statistika attiecībā uz iereibušiem autovadītājiem ir uzlabojusies. Taču aizvien šoferi mēdz sēsties pie stūres reibumā, un tam ir divi galvenie iemesli.

Gandrīz 60% autovadītāju, kas ir pieķerti reibumā, ir virs 1,5 promilēm. Tas ir ļoti daudz un tuvu tam, ka cilvēks vairs adekvāti nerīkojas. Savukārt otra dzērājšoferu grupa ir tie, kuri nav izgulējuši reibumu.

Ņemot vērā vidējo statistiku, alkohols no ķermeņa izvadās ar ātrumu 0,12 – 0,15 promiles stundā, ko ietekmē arī neskaitāmi daudz citu faktoru (dzimums, svars, ēšanas paradumi u.c.). Taču pat vienādi uzņemts alkohola daudzums katra cilvēka organismā mazināties var dažādos tempos, tādēļ ir būtiski cilvēkam pašam racionāli izvērtēt, cik daudz ir “par daudz” un cik ilgs laiks nepieciešams miegam, lai reibumu pienācīgi izgulētu. Tas, ka alkohola saturs organismā ir mazinājies, vēl nenozīmē, ka cilvēks var adekvāti rīkoties pie auto stūres. Tikai ilgs un pilnvērtīgs miegs sniedz garantiju kvalitatīvai uzvedībai un drošai auto vadīšanai. Jebkura sēšanās pie stūres reibumā var beigties slimnīcā vai pat morgā, brīdina ārste narkoloģe Ilze Maksima.

Sabiedrības attieksmes pētījums parāda, ka ceturtā daļa respondentu uzskata, ka braukšana reibumā Latvijā vēl aizvien ir izplatīta problēma. Vienlaikus sabiedrība kļūst zinošāka; lielākā daļa šoferu apstiprina, ka miegs ir vienīgās “zāles” pret reibumu. Ne ūdens, ne ēdiens, ne arī sporta aktivitātes vai kādas citas nodarbes nemazina alkohola koncentrāciju asinīs. Tādēļ kampaņa aicina: “Svini, kārtīgi izgulies un tikai tad sēdies pie stūres!”

Kampaņu “Ballējam – izguļam” rīko CSDD sadarbībā ar Valsts policiju.
Rīgā durvis vērusi RB Cafe - īpaša vieta, īpašiem cilvēkiem. Tā ir pirmā kafejnīca Baltijā, kur gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar funkcionāliem vai intelektuālās attīstības traucējumiem. RB Cafe ir sociālais uzņēmums, kas piedāvās izcilus konditorejas izstrādājumus, kafiju un telpu dažādiem pasākumiem. Tās primārais mērķis - integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, mazinot vēsturiskos mītus un stereotipus.

Šī būs pirmā šāda veida kafejnīca Baltijā. Tajā sākotnēji tiks nodarbināti seši cilvēki ar invaliditāti, no kuriem četri ir ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi - ar funkcionālām traucējumiem.

“Mūsdienu sabiedrībā vēl arvien diemžēl valda dziļi iesakņojušies stereotipi. Nereti nākas saskarties ar situācijām, kurās cilvēkus ar invaliditāti apzināti vai neapzināti izolē. Tas attiecas arī uz darba tirgu. Tādēļ radījām vietu, kurā pierādīt, ka arī cilvēki ar invaliditāti var veiksmīgi integrēties un apliecināt sevi darbā,” skaidro Biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs un RB Cafe idejas autors Māris Grāvis, uzsverot: “Būšu viens no tiem retajiem darba devējiem, kas priecāsies, ja labākie darbinieki tiks aizvilināti uz citām darbavietām un pēc iespējas drīzāk. Tā būs iespēja nākamajiem darbiniekiem - viņu sagatavošanai darba tirgum.”

Kafejnīca darbību varēja uzsākt, pateicoties ALTUM programmas piešķirtajam grantam. Stāstot par idejas aizsākumiem, M. Grāvis atminas, ka sākotnēji, izklāstot ideju draugiem un paziņām, kā arī, prezentējot to dažādās institūcijās, ticība projektam nebija liela: “Tev tas nekad neizdosies - noteikti ne Latvijā! Tas mani motivēja! Šis projekts ir lielisks veids, kā mēs, kaut maziem solīšiem, varam strādāt pie sabiedrības attieksmes maiņas, vienlaikus palīdzot cilvēkiem ar invaliditāti integrēties sabiedrībā, uzlabot savu dzīves kvalitāti un kļūt neatkarīgākiem,” stāsta M. Grāvis.

ALTUM un RB Cafe aicina arī citus sociālos uzņēmumus izmantot šo Latvijā unikālo iespēju - ar valsts atbalsta palīdzību attīstīt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesu, kas palīdz radīt labāku dzīvi tiem cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk, un visai sabiedrībai kopumā. Tieši šādiem, jēgpilniem, ilgtspējīgiem un dzīvotspējīgiem sociālo uzņēmumu projektiem ir paredzēts ALTUM grants.

No unikāla notikuma Austrijā nesen atgriezusies latviešu komanda no uzņēmuma We Build Parks. 20 dienas tika veikti iespaidīgi sniega būvniecības darbi sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern. Tika uzbūvētas divas sniega pilis daudzstāvu māju augstumā, kur The Audi Nines pasākuma konceptā ar radošiem braucieniem izpaudās ielūgtie frīstaila slēpotāji.

Pašmāju uzņēmums Latvijas vārdu ir nesis pasaulē ne reizi vien, izbūvējot sniega trases kā Baltijā, tā arī starptautiskos, globāla mēroga projektos. Lielākais sasniegums ir dalība pagājušā gada Ziemas Olimpisko spēļu snovparka projektā, tomēr The Audi Nines noteikti izceļas ar savu unikalitāti un pasākuma formātu, padarot to par vērtīgu pieredzes papildinājumu.

Sniega parku izbūvē piedalījās 21 pārstāvis no Eiropas – sniega būvnieki no vācu partnera Schneestern, tajā skaitā, latvieši no We Build Parks. Gala rezultātā gan pasākuma organizatori, gan braucēji tika patīkami pārsteigti ar unikālajām sniega figūrām un to aprisēm. Trase tika būvēta atbilstoši sacensību prestižam.

“Iespaidīgās sniega pilis mēs būvējam tik tiešām labākajiem braucējiem. Tas nav brīvdienu brauciens piemājas snovparkā – The Audi Nines ir pasaules mēroga pasākums milzīgas auditorijas priekšā ar sniega elementiem daudzstāvu mājas augstumā,” stāsta latviešu pārstāvis Jānis Daļeckis.

Būvēt sniega pilis Alpos neapšaubāmi ir pašmāju uzņēmuma sapņu piepildījums, tomēr tas ir bijis vairāku gadu smags un mērķtiecīgs darbs: “Savu darbību sākām veicot dažādus palīgdarbus Cēsīs, Žagarkalnā. Ar lielu enerģiju un darbasparu nu jau esam strādājuši pie pasaules nozīmīgākajiem pasākumiem, kas kopā sasummējas izcilā sasniegumā. Noteikti visa komanda esam iedvesmoti par iespēju pieredzēt pasaules lielākās skatuves snovborda un slēpošanas nišā,” pieredzē dalās uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons.

Uzņēmuma panākumus ir palīdzējis virzīt Vācijas uzņēmums Schneestern, kas ir oficiālais sadarbības partneris jau 10 gadus. Sadarbība starp uzņēmumiem ir bijusi arī tādos projektos kā Pasaules Kausa sacensības, X Games, Nike Chosen Sessions, Air&Style, Nine Knights, Nine Queens, Nine Royals, Ziemas Olimpiskās spēles un citos. Šobrīd notiek aktīvi darbi Vuokati, Somijas iekštelpu tunelī, izbūvējot vēl iepriekš neredzētu sniega atrakciju pilsētu, kas būs pieejama viesiem visu cauru gadu.

We Build Parks grupa projektē un būvē arī velo, veikborda un citus aktīvās atpūtas parkus. Pavisam nesen tika oficiāli atklāts Balvu veloparks, kā arī Baltijā lielākais piedzīvojumu veloparks Tērvetē.
Avots: nra.lv
Biedrība "Zemnieku saeima" aicina zemniekus, kā arī pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.Biedrībā norāda, ka vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties.

"Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir "padomju laiku" mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā," skaidro "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrība uzsver, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri apļaujot grāvmalas. Tāpat "Zemnieku saeima" vērš uzmanību, ka, nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, būtiski samazinās augu daudzveidība - augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.
Starptautiskā Astronomijas savienība organizācijas simtajā gadadienā ir sagādājusi  dāvanu   vairāku desmitu valstu iedzīvotājiem  - izvēlēties vārdu vienai zvaigznei un tai tuvumā esošai planētai.

Latvijai Lielā lāča zvaigznājā jeb Lielā Lāča astē ir piešķirta zvaigzne un planēta, kas ap to riņķo, – tagad tām jāiedod vārdi.

Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills telekompānijai LNT skaidro, ka Latvijas zvaigznei tehniskais vārds ir “HD 118203”, un tā ir krietni lielāka par Sauli. Latvijas astronomi par piešķirto zvaigzni ir priecīgi, jo tā ir redzama Latvijā. Planēta, kas riņķo ap Latvijai piešķirto zvaigzni, ir lielāka pat par Jupiteru, kas ir Saules sistēmas lielākā planēta. Neparasti ir tas, ka tā ir ļoti tuvu savai zvaigznei, tātad ir ļoti karsta un zvaigzni pilnībā apriņķo nedēļas laikā.

Ar neapbruņotu Latvijai piešķirto zvaigzni redzēt nav iespējams, taču zvaigzni ļoti labi var redzēt, izmantojot pavisam nelielas jaudas optiku.

Astronomijas biedrības pārstāvis min dažus no diezgan daudz nosacījumiem, kas jāņem vērā, izvēloties zvaigznes un planētas vārdus. Plašāka informācija atrodama Latvijas Universitātes vai Latvijas Astronomijas biedrības mājaslapā.

Jūnijā un Jūlijā iesūtītos vārdus izvērtēs īpaša komisija un izvēlēsies 10 atbilstošākos, un iedzīvotāji jau rudenī varēs balsot par pašu labāko, kuru piedāvās starptautiskajai astronomijas biedrībai.

Vārda došanas platforma ir atrodama šeit

Sestdien, 22.jūnijā, Cēsīs ar plašu un daudzveidīgu norišu programmu tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade. 

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju simtgades 22.jūnija dienas programmas centrā būs jaunais cilvēks – ne tikai gadu, bet domāšanas un vērtību dēļ.

Svētku programma ir ļoti daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Svētki tiks atklāti Cēsu dzelzceļa stacijā plkst.11.00, kur Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sagaidīs Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Igaunijas Valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu, lai kopīgi apskatītu Igaunijas bruņuvilcienu “Brīvība”. Pēc svētku atklāšanas pasākums turpināsies Vienības laukumā, ar militāro parādi, kuru pieņems abu valstu prezidenti. Parādē piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris ar defilē programmu. Pēc militārās parādes Vienības laukumā sāksies koncerts “Ar dziesmu dzīvībā”. Koncerts pulcēs dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes, kuru koncertuzvedums aizraus ar mūsdienīgu programmu.

No plkst.13.30 Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. No Vienības laukuma līdz Līvu laukumam varēs klausīties un skatīties notikumus no Cēsu pulka Skolnieku rotas vēstures un iepazīt mūsdienu varoņus digitālajā performancē “Par spīti bailēm”. Tāpat uz Rīgas ielas būs “Frontes darbnīca”, kur būs iespēja izgatavot piemiņas gredzenus, kādus nēsāja laikā, kad norisinājās Cēsu kaujas, kā arī pārbaudīt savu spēkus dažādās aktivitātēs.

Svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija, kā allaž notiks Pirtsupītes gravā un sāksies plkst.16.00. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas, cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Kaujas rekonstrukcijas beigās, svinot Latvijas un Igaunijas armijas uzvaru, orķestru pavadībā visi tiks aicināti doties uzvaras gājienā uz Vienības laukumu, kur plkst.17.00 sāksies Uzvaras balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri “Cēsis”. 

Dienas noslēgumā, plkst.18.00, koncertzālē “Cēsis” izskanēs Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts. 

Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15.jūnija līdz 22.jūnijam apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu “Brīvība”. Neatkarības kara vēsturi apmeklētājiem atdzīvinās ekspozīcija un gidu stāstījums, kā arī speciāli šim notikumam radīta izglītojoša spēle. Vilciena apmeklējums un ekskursijas bezmaksas.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Pirmais gads”, kurā interaktīvā veidā var iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā. 

Režisora Kaspara Gobas vadībā tapusi dokumentālā filma par Cēsu kaujām, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē. Filma skatāma šeit: https://vimeo.com/335469456

Cēsu kauju simtgadei veltītie notikumi iekļauti Latvijas valsts simtgades programmā, tos Cēsīs rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
9. jūnijā ar lielu Plogging skrējienu tika palaista SIA “Pilsētvides serviss” kampaņa “Plogging: Esi varonis”. Pasākuma laikā, kurā piedalījās ap 40 Rēzeknes, Madonas un Lubānas novadu iedzīvotāji, divu stundu laikā tika savākti vairāk nekā 1,5 tonnas atkritumu.

Ploggings ir zviedru izcelsmes videi draudzīgs fitnesa trends, kas apvieno lēno treniņa skriešanu ar atkritumu vākšanu. Šobrīd Plogginga kustībai pievienojušās jau vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Latvija, kur par šī kustības vēstnesi ir kļuvis uzņēmums “Pilsētvides serviss”. 

Plogginga skrējiens pie Lubānas ezera notika 4 maršrutos, kas ļāva aptvert un sakopt plašāku teritoriju. Kopējā atkritumu kaudzē tika pārstāvētas dažādas atkritumu frakcijas, sākot ar stikla un plastmasas pudelēm, kuras tika atrastas ļoti kuplā skaitā, beidzot ar tādiem bīstamiem atkritumiem, kā riepas, makšķerēšanas auklas un āķi, sarūsējuši metāllūžņi.

“Atziņas no lielā Plogging skrējiena ir divējādas. No vienas puses, ir patiess prieks un lepnums, ka pasākumam atsaucās tik daudzi dalībnieki, kuri pārstāvēja visus trīs apkārtējus novadus. Tas liecina, ka cilvēki nav vienaldzīgi pret vides piesārņojuma problēmu, viņiem rūp kārtība dzimtajā novadā un viņi ir gatavi sniegt savu ieguldījumu, lai uzturētu tīrību tajā. Tas ir apsveicami, ka dalībnieku vidū bija arī bērni – cieņa pret dabu, vides saudzēšanas pamatprincipi ir jāaudzina no bērnības, lai nākamās paaudzes gūtu lielākus panākumus, veidojot vidi bez atkritumiem. Taču atkritumu apjoms, kuru 40 cilvēki 2 stundu laikā savāca no aptuveni 25 km plašās teritorijas ir biedējošs! Tāda bezatbildīga, netālredzīga un vieglprātīga cilvēku attieksme pret dabu ir skumīga. Daba dod mums tik daudz, bet ar ko mēs viņai atbildam? Mums katram ir jāuzņemas atbildība par personīgu ietekmi uz vidi un jāpieliek visi spēki, lai to mazinātu jau šodien, lai mūsu pēcnācējiem nenāktos saskarties ar šausminošām sekām,” pauž SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Lai turpinātu popularizēt Plogging kustību Latvijā, šovasar “Pilsētvides serviss” organizēs vēl dažus skrējienus Alūksnes, Lubānas, Balvu un Gulbenes novadu pilsētas svētku ietveros.
Svētdien, 9.jūnijā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Valkā norisināsies NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas organizēts pasākums “Testudo rallijs”, kura laikā karavīri, zemessargi un jaunsargi dosies pārgājienā, lai tiktos ar iedzīvotājiem.

Sākot no aptuveni plkst. 08.00 no vairākām Latvijas vietām karavīri dosies pārgājienā uz pilsētu centriem, kur norisināsies militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma izstāde, būs iespēja tikties ar Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīriem, piedalīties sportiskās aktivitātēs, kā arī uzzināt vairāk par dienesta iespējām Zemessardzē.

Jelgavas novadā karavīri pārvietosies no Kalnciema vidusskolas, Staļģenes vidusskolas, Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas, Līvbērzes pamatskolas un Vircavas vidusskolas Platones filiāles uz Jelgavu. Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 būs iespēja aplūkot NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas un Zemessardzes militāro tehniku un ekipējumu, kā arī varēs uzzināt par dienesta iespējām Zemessardzē, tostarp Jelgavā izvietotajā Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljonā.

Savukārt Liepājā un tās apkārtnē karavīri pārvietosies no Liepājas Raiņa 6.vidusskolas, Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas un Grobiņas ģimnāzijas uz Liepājas Karostu, 14.novembra bulvārī, kur sākot no plkst. 13.00 būs aplūkojama sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika un ekipējums un varēs uzzināt vairāk par dienesta iespējām Zemessardzē, tostarp Liepājā izvietotajā Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 44. kājnieku bataljonā.

Valkas apkārtnē karavīri kopā ar Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes 22. kājnieku bataljona zemessargiem pārvietosies no Ērģemes, Lugažu un Seiļu pagastiem uz Valkas pilsētu. Tur pārgājiena dalībnieki piedalīsies arī Valkas - Valgas pilsētas svētkos un parādē. Karavīri kopā ar pilsētas svētku dalībniekiem dosies gājienā uz Igauniju, parādes ietvaros pārvietosies arī sabiedroto karavīru militārā tehnika. Gājiena galapunktā, Valgas pilsētā,  Pedeles upes krastā, būs iespējams aplūkot sabiedroto militāro tehniku, ekipējumu un aprunāties ar karavīriem. Tāpat karavīri piedalīsies laivu rallijā un SUP polo.

Uz Rēzeknes Festivāla parku karavīri un zemessargi pārvietosies no Bižiem, Sondoriem, Ozolaines un Spundžāniem. Karavīri un zemessargi pārgājienu veiks laikā no pulksten 9.00 līdz pulksten 13.00. Rēzeknes Festivāla parkā un pie Rēzeknes pilsētas Kultūras nama laika posmā no pulksten 11.00 līdz pulksten 16.00 būs vērojama sabiedroto un Zemessardzes, kā arī Valsts policijas un Valsts robežsardzes militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma izstāde, varēs tikties ar karavīriem un uzzināt vairāk par dienesta iespējām Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri būs sagatavojuši sportiskas aktivitātes, kurās aicināti iesaistīties būs visi interesenti.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.
Sevi par drosmīgiem sauc vairāk nekā trešā daļa – 36% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču vairākums jeb 59% atzīst, ka citus par drosmīgiem neuzskata, tā noskaidrots pirmajā drosmes aptaujā, ko veicis Sarunu festivāls LAMPA sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”.

Aptaujas rezultāti liecina, ka primāri iedzīvotājiem drosme asociējas ar aktīvu iestāšanos pret negodīgu rīcību un cīņu par taisnību, bet vairāk nekā pusei tas nozīmē paust savu viedokli brīdī, kad tas nesakrīt ar apkārtējiem.

Drosmi mūsu sabiedrībai piedēvē vien piektā daļa aptaujāto. Interesanti, ka skeptiķu vidū lielākoties ir tie, kuri paši sevi biežāk nekā citi sauc par drosmīgiem – jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, cilvēki vadošos amatos ar augstiem ienākumiem un augstāko izglītību. Ievērojami drosmīgāki jūtas arī aptaujātie, kuri dzīvo ar partneri, ir precējušies un kuriem ir vismaz 4 bērni.

“Jo biežāk cilvēks izdara drosmīgas izvēles un rīkojas, jo vairāk drosmīgums tiek attīstīts kā rakstura īpašība. Būt vai nebūt drosmīgam ir izvēles jautājums. Izvēle rīkoties vai nerīkoties drosmīgi dzimst divreiz: pirmoreiz cilvēka galvā, otrreiz konkrētā rīcībā. Gadās, ka iztēlē mēs esam karotāji un bruņinieki, taču rīcība neseko. Neapšaubāmi drosmīga rīcība iet roku rokā ar augstu pašvērtējumu,” komentē emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Par drosmes trūkumu lielākoties sūdzas nekvalificēta darba strādnieki, neprecējušies un cilvēki 40–49 gadu vecumā. Salīdzinot sieviešu un vīriešu pausto vērtējumu, sievietes biežāk nekā vīrieši citus par drosmīgiem neuzskata (64% pret 54%). Pašpārliecības trūkums ir visbiežāk minētais iemesls, kas kavē cilvēku rīkoties drosmīgi – to minējuši 66% aptaujāto iedzīvotāju. Tās visvairāk trūkst iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem, rīdziniekiem, pakalpojumu vai tirdzniecības darbiniekiem, krietni apsteidzot citas profesijas (80%), šķirteņiem un atraitņiem (67%), kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem (71%).

Lielākajai daļai (72%) aptaujāto drosmīga rīcība asociējas ar aktīvu iestāšanos pret negodīgu rīcību un cīņu par taisnību. Otra populārākā atbilde – drosme ir spēja paust savu patieso viedokli, kaut tas nesakrīt ar apkārtējiem. Vairāk nekā puse arī atzīst, ka gandrīz vienmēr pauž savu patieso viedokli, bet to, kuri savu viedokli vienmēr noklusē, ir ļoti maz – vien 3% no visiem respondentiem. Sievietes krietni biežāk nekā vīrieši noklusē, ko patiesībā domā (37% sieviešu, 28% vīriešu). Toties seniori 60–74 gadu vecuma grupā ir visdrosmīgākie un biežāk nekā citi pauž savas domas, paklusējot vien 26% gadījumu.

Latvijas iedzīvotājiem ar drosmi saistās arī apspiesto, vājāko vai neaizsargātāko sabiedrības locekļu aizstāvēšana, bet risks, darot fiziski bīstamas lietas, ar drosmīgu rīcību saistās visretāk – vien 20% gadījumu.

Aptaujas dalībnieki atzīst, ka nožēlo situācijas, kad baiļu iespaidā nav rīkojušies drosmīgi – to atklāj gandrīz puse respondentu (48%). Biežāk neizdarīto nožēlo sievietes un jaunieši, bet visretāk seniori 60–74 gadu vecuma grupā. Neko nenožēlo tikai katrs piektais respondents.
Latvijas drosmes DNS meklējumos tapis arī video, kas veltīts šā gada festivāla virstēmai – drosmei. Lai noskaidrotu, ko ar pēkšņi iegūtu drosmi jau rīt darītu Latvijā dzīvojošie, festivāla rīkotāji devās uz vienu no rosīgākajām Rīgas iepirkšanās vietām – Centrāltirgu, kur sastapās ar negaidītu atklātību. Iedzīvotāji lieliski apzinās robus savos drosmes krājumos, ir gatavi par tiem runāt un zina, ka tieši drosme bieži vien ir iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš, kas vajadzīgs gan personības, gan sabiedrības attīstībai.
Jau no nākamā mēneša - 1.jūlija, varam reģistrēt pirkuma čekus valsts rīkotajai čeku loterijai. Tai par godu ir pieņemts pat likums. Iecere ir veicināt iedzīvotājos motivāciju par pirkumiem prasīt čekus un šādi panākt caurspīdīgāku un godīgāku nodokļu samaksu.

Loterijai der čeki par Latvijā  iegādātām precēm un pakalpojumiem, sākot no 5 eiro, un jebkurš attaisnojuma dokuments, piemēram, pakalpojuma samaksas kvīts vai biļete. 

Likums paredz, ka laimesta gadījumā ir jāuzrāda čeka oriģināls vai neklātienē tas jāiesniedz EDS vidē vai skenētā veidā. Loterijā var piedalīties neierobežotu reižu skaitu. 

Čeks jāreģistrē vietnē cekuloterija.lv Čeka reģistrācija, sākot no 1. jūlija, mēneša izlozei sākas katra mēneša pirmajā datumā pulksten 00.00 un beidzas nākamā mēneša piektajā datumā pulksten 23.59.

Varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā. Gada izlozei tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši. Varēs laimēt vienu balvu 20 000 eiro, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. 

Laimētājus noteiks ar īpašu gadījuma skaitļu ģeneratoru. Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas no uzņēmumiem, kuri pieteiksies šai iespējai. Loteriju organizēs Valsts Ieņēmumu dienests. Rezultātus publiskos Latvijas Loto. 
 Avots: mammamuntetiem.lv
Valsts asinsdonoru centrs lūdz donorus asinis ziedot arī atvaļinājumu laikā. 

 “Vasaras periodā donoru skaits jūtami samazinās ne vien tāpēc, ka cilvēki devušies atpūsties vai ieplānojuši braucienus uz ārvalstīm, bet arī aktīvā dzīvesveida dēļ, proti – iestājoties siltajam laikam, cilvēki vairāk pievēršas aktīvajam dzīvesveidam un palielinās negadījumu risks,” norāda donoru centra ārste Tatjana Lazdiņa.

Pērn viena no zemākajām donoru aktivitātēm novērota jūnijā, kad asins Latvijā ziedojuši 4055 donori. Vidēji tas ir par 7% mazāk nekā citos mēnešos un šis apjoms vienāds ar asins daudzumu, kuru no VADC asins krājuma ārstniecības iestādes pieprasa trīs dienu laikā.

Donoru kustības aktivizēšanā aicināti iesaistīties arī uzņēmumi, biroja centros vai ofisā organizējot donoru dienas. Asins ziedošana uzņēmumā ir ne tikai sociāli atbildīgs darbs, bet arī lieliska iespēja saliedēt kolektīvu, iedrošināt citus paveikt darbu un saņemt papildus apmaksātu brīvdienu. Izbraukumu savā darbavietā var pieteikt, zvanot VADC izbraukumu projektu vadītājai pa tālr. 67471474.

Atbilstoši meteorologu prognozēm, šodien un tuvākajās dienās gaisa temperatūra vietām var pārsniegt 30 grādus. Pie šādas gaisa temperatūras uzkarst arī autoceļu asfalta segums un posmos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, bedru labojumu vietās var veidoties izsvīdumi, kuri var būt slideni.

Latvijas valsts ceļi aicina autobraucējus informēt par šādām vietām, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo līniju 80005555, lai ceļu uzturētāji varētu operatīvi veikt svīduma vietu apstrādi.

Autoceļa asfalta segumam uzkarstot līdz temperatūrai, kas pārsniedz 50 grādus, seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un sāk kust.

Lai uzlabotu seguma saķeri ar auto riepām un satiksmes drošību, svīduma vietas nepieciešams vienmērīgi nokaisīt ar smilti vai sīkām šķembām. Lielākā izsvīdumu varbūtība ir uz tiem ceļiem, kuri ir sliktā tehniskajā stāvoklī un kur bedres ir labotas ar bitumena emulsiju un sīkšķembām un ir daudz ielāpu vietu. Ceļa segumu svīšana ir atkarīga arī no satiksmes intensitātes – jo tā augstāka, jo vairāk bitumena emulsijas tiek izspiests uz seguma virsmas un lielāka iespēja, ka parādīsies svīdumu vietas.
Svētceļniekiem un piedzīvojumu meklētājiem nav svešs Svētā Jēkaba jeb Santjago ceļš, kas ir viens no populārākajiem pārgājienu maršrutiem Eiropā. Vairāki entuziasti sākuši darbu, lai ceļš sāktos jau Latvijā. Pašlaik notiek maršruta izstrāde un saskaņošana.

Santjago ceļš ir viens no slavenākajiem un senākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā, taču mūsdienās piesaista ne tikai ticīgos, bet arī tos, kuri spēj novērtēt dabas, piedzīvojumu un vienatnes burvību. Daudzi to iziet arī kā tūrisma maršrutu, jo ceļš veidots tā, lai ietvertu arī kultūras mantojuma apskates vietas.

Aptuveni 300 kilometrus garais maršruts sāktos Valkā, vestu līdz Žagarei un tālāk turpinātos Lietuvā. Svētā Jēkaba ceļa izstrāde Latvijā balstīta uz Eiropas federācijas izvirzītajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem apzināti ceļa marķēšanas punkti, iekļauti apskates objekti, veidota mājaslapa ar maršruta aprakstiem un informāciju par potenciālajām naktsmājām, ēdināšanas iespējām.

Santjago ceļš cauri Latvijai reiz jau ir bijis – par to liecina atrastās liecības Turaidā. Maršruta iekļaušana Eiropas kartē varētu prasīt divus gadus.
Avots: TV3 ziņas 
Vairāki desmiti Ziemassvētku eglīšu piedzīvo otro dzīvi – tas ir noticis, ieviešot zaļās domāšanas tendenci arī Latvijā, proti, Eiropā tik populāro Ziemassvētku kociņu nomu. Nedēļas nogalē tie tiks stādīti dzīvnieku patversmē “Ulubele”.

Šāda eglīšu noma Eiropā ir ļoti populāra, bet pie mums Latvijā šo iespēju piedāvā pēdējos divus gadus. Iedzīvotāji kļūst arvien zaļāk domājoši, tāpēc šāds piedāvājums gūst atsaucību. “Nav noslēpums, ka Ziemassvētkos katrai ģimenei ir vismaz viena egle un lielākā daļa no tām ir nocirstas. Tad lūk, šādā veidā eglēm tiek dota otrā iespēja, pēc svētkiem tās atkal tiek iestādītas dabā, kur var turpināt augt. Līdzīgi kā ar patversmes dzīvniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonāca patversmē un lūkojas pēc jaunām mājām. Patversme ir tā vieta, kur viņiem dota otrā iespēja,” stāsta dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāvis Kristaps Sardiko.

Pie Ziemassvētku kociņiem, kas tika nomāti, jau nedaudz apraduši arī patversmes iemītnieki. Sestdien, 8. jūnijā, dzīvnieku patversmē “Ulubele” tiks stādītas 60 eglītes, uz talku tiek aicināti visi, kas mīl dzīvniekus un domā zaļi.
Avots: skaties.lv 
25. jūnijā no Kūku dzelzceļa stacijas startēs "Velomūzika 2019". Jau devīto reizi mūziķi, aktieri un līdzbraucēji mīs pedāļus un mainīs mūziku pret naktsmājām. Šogad Velomūzika izvēlējusies savus ceļus un takas meklēt Latgalē.

Velomūzikā šogad piedalīsies jau citos gados sastaptie - bundzinieks Juris Kroičs, taustiņinstrumentu pārvaldnieks Kaspars Tobis, ģitārists Māris Bīmanis, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Kaspars Zvīgulis, Arturs Krūzkops un Ilze Blauberga kā arī mūziķis Kārlis Kazāks. Šogad muzikālajam kolektīvam pievienosies basģitāriste Maija Ušča un ģitārists Aivars Vaišļa. Un nekad jau nevar zināt, kādi vēl pārsteigumi pievienosies paši.

Līdz šim Velomūzika ir pieveikusi 4000 kilometrus pa Latvijas attālākajiem novadiem, izvēloties mazākos ceļus un aizaugušākās takas, kas ved uz visskaistākajām vietām un notikumiem. Piedzīvoti vairāk nekā 60 koncerti naktsmāju vietās un vēl neskaitāmi muzikāli brīži ceļā.
"Bet mums nepietiek! Velomūzika ir kļuvusi par mūsu aizraušanos. Latvija - par daļu no mums pašiem. Velomūzika mums katram un katram sastaptajam cilvēkam nozīmē kaut ko citu. Man tā ir saaugšana ar savu zemi. Ar savējiem," tā muzikālo ik vasaras piedzīvojumu apraksta tā dalībnieks Kārlis Kazāks.

Šī gada brauciena laikā, tāpat kā iepriekšējajos gados, Velomūzikas koncerti ikvienam interesentam būs pieejami bez maksas. Koncertu sāķums ap 20.00.

Velomūzikas koncerti:
25.06. Atašienes Annas sētā
26.06. Vecvārkavas Andiņos
27.06. Aulejā, keramiķa Veceļa mājā
28.06. Indrā, Laimes muzejā
29.06. Bukmuižā, Ezerniekos pie Ežezera
30.06. Martišos pie Isnaudas tautas nama
01.07. Malnavas šmakovkas muzejā
02.07. Upītes tautas namā
Jau no rītdienas, 5.jūnija Radio TEV ēterā, katru trešdienu līdz pat gada beigām, varēs sastapt jaunos mūziķus. Tos, kuri muzicē ne tikai savam priekam un draugu ballītēs, bet  kuriem ir ambīcijas iekarot Latvijas un pasaules mūzikas skatuves. Parasti jauno un perspektīvo censoņu pirmā platforma ir radiostacija. Un Radio TEV šādu iespēju nodrošinās. 

Jaunā rubrika "Starta paka" skanēs katru trešdienu no plkst. 11 līdz 16, piedāvājot intervijas un sarunas ar mūziķiem, viņu kompozīcijas, iespējams, arī pirmatskaņojumus. Tāpat jau pazīstamajā un iecienītajā sadaļā "Klausītājs izvēlas TEV", ik trešdienu varēs izvēlēties tās dienas jaunā mākslinieka dziesmu. Vienu no trim. "Starta pakas" vadītājs un jauno mūziķu mednieks Rūdolfs Švēde domā, ka šāda klausītāju izvēle var palīdzēt arī pašam mūziķi saprast, kurš no viņa skaņdarbiem ir tautai tuvāks.

Bez Radio TEV mūzikas speciālista Rūdolfa un klausītāju viedokļa, arī mūzikas biznesa eksperti izteiks savas domas par jauno talantu skanējumu. 

Ekspertu sadaļu pārstāvēs Guntars Račs no izdevniecības "MicRec", kas ir nozares līderis Latvijā kopš 1992.gada kad pirmo reizi tika izdots ieraksts ar "MicRec" zīmolu. Izdevniecības mākslinieku vidū ir visas lielākās latviešu popmūzikas, rokmūzikas un deju mūzikas zvaigznes, piemēram, Raimonds Pauls, Prāta Vētra, Līvi, Tumsa, Opus Pro, Aisha un daudzi citi.

Ekspertu grupā būs pasaulē lielākās biznesa kompānijas "Universal Music" Baltija pārstāve Sabīne Brice. Starp citu, Radio TEV ēterā dzirdamā jaunā dziedātāja Patrisha (dziesma "Es varu būt tā") ir pirmā Latvijas dziedātāja, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar "Universal Music" mūzikas izdevniecību. To pārstāv tādi mākslinieki kā "The Weeknd", Ariana Grande, Sems Smits, "The Rolling Stones", Braens Adams un citi. 

Tāpat savas domas izteiks grupas "Prāta vētra" bijusī menedžere Guna Zučika, kas šobrīd pārstāv ierakstu kompāniju "Sony Music", kas ir viena no trim lielākajām mūzikas kompānijām pasaulē un strādā ar simtiem mūziķu no visas pasaules. Šobrīd uzņēmums strādā ar Latvijā labi pazīstām grupām – "Instrumenti", "Carnival Youth", "The Sound Poets" – kā arī ar citiem mūziķiem, māksliniekiem un mūzikas projektiem.

"Starta pakas" vadītājs Rūdolfs Švēde ir pilnīgi pārliecināts, ka šāda "paka" ir izcils komplekts, lai prezentētu jauno mākslinieku un viņš varētu startēt tālāk mūzikas pasaulē: "Komplektā ir viss startam nepieciešamais. Tā ir mūziķa biogrāfija jeb CV, intervija ar viņu, ekspertu viedoklis un mūziķa daiļrades aiztransportēšana līdz klausītāju ausīm, kā instrumentu izmantojot radio ēteru. Eh, ja man tas viss būtu pieejams pilnīgi par velti, kad es ar savu grupu sāku", saka Rūdolfs.

Klausītāji un arī paši jaunie talanti ar sociālo mediju palīdzību, lietojot mirkļbirku #startapaka, var ieteikt un pieteikt saturu jaunajā rubrikā.
Visus "Starta paka" raidījumu ierakstus būs iespējams noklausīties Radio TEV mājaslapā.


Projektu "Starta paka" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Starta paka" saturu atbild SIA “Radio TEV”.

Baltimoras mērs Džeks Jangs nācis klajā ar interesantu ideju, kas, viņaprāt, mazinātu augsto vardarbības līmeni pilsētā.

Kā ziņo vietējie mediji, Jangs rosinājis izveidot publiskos boksa ringus, lai censtos atturēt noziedzniekus no ieroču izmantošanas vardarbīgos nolūkos.

“Vardarbīga ieroču izmantošana ir būtiska problēma, kas skārusi pilsētu jau pēdējos desmit gadus, ” svētdien notikušā protesta akcijā skaidro Jangs. “Slepkavību un apšaužu rādītāji ir tikai kāpuši. Es neesmu par to apmierināts un tādiem nevajadzētu būt arī Baltimoras iedzīvotājiem.”
Jangs uzskata, ka pilsēta var atrast veidus, kā izšķirt radušos strīdus. “Ir dažādi meditācijas veidi. Ja viņi vēlas atrisināt konfliktu, mēs varam uzstādīt boksa ringu un ļaut cīnīties tur, ” atzīst pilsētas mērs.
Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko lidostu Liepāja organizē Atvērto durvju dienu, kas starptautiskajā lidostā Liepāja norisināsies 7. jūnijā no plkst.15.00 līdz 19.00.

Katram dalībniekam būs iespēja no airBaltic Pilotu akadēmijas pašreizējiem studentiem un instruktoriem uzzināt vairāk par pilota profesiju, kā arī iepazīties ar apmācību lidaparātiem, kas tiek izmantoti studiju procesā. Papildus tam būs iespējams iepazīties ar plašām profesiju izvēles iespējām, ko piedāvā airBaltic. 

airBaltic Pilotu akadēmija tika atklāta 2018. gada aprīlī, un pašlaik pirmās četras studentu grupas turpina studijas. Šī ir vienīgā programma, kas piedāvā augstas kvalitātes pilota apmācības, pēc kuru pabeigšanas studenti kļūs par airBaltic pilotiem. Papildu informācijai un pieteikuma aizpildīšanai lūdzam apmeklēt mājaslapu: https://www.pilotacademy.com/lv/.

Ilggadējās kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” ietvaros 7.jūnijā, Arēnā Rīga tiks atzīmēta Rozā lentītes diena. Pasākumā būs iespēja nobaudīt ēdienus, piedalīties sporta stafetēs, skaistuma darbnīcās un dažādās tematiskās aktivitātēs par ziedojumiem krūts vēža pacientu atbalstam.

Šajā dienā rozā formastērpā savu pēdējo - 195. spēli Latvijas valstsvienības sastāvā aizvadīs arī ilggadējā kapteine Gunta Baško.
Plkst. 19.30 Arēnā Rīga sāksies Rozā lentītes basketbola spēle starp Latvijas un Turcijas sieviešu valstsvienību. Šogad Latvijas Basketbola savienība pulcēs skatītājus arī vēl kādā īpašā notikumā – savu pēdējo spēli Latvijas valstsvienības sastāvā aizvadīs ilggadējā kapteine Gunta Baško. Spēles starplaikos gaidāmas arī dažādas iesaistošas aktivitātes un Latvijā iecienītu mūziķu priekšnesumi.

Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā. Šogad ar kampaņu tiek uzsvērta personalizēta pieeja krūts vēža ārstēšanai.

Kampaņu “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” jau devīto gadu organizē Latvijas Basketbola savienība un Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”.

Seko līdzi kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu
Bērnu un pusaudžu traumatisms, kā arī dažādi nelaimes gadījumi, kuros cieš bērni, vasaras brīvlaikā strauji pieaug.

To apliecina arī aizvadīto brīvdienu skaudrā statistika, tāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi jau šodien aicina pieaugušos ar saviem bērniem pārrunāt dažādus drošības jautājumus.

Sestdien, brīvlaika pirmajā dienā, NMPD mediķi glāba 11 gadus veca zēna dzīvību, kurš cauri norobežojošam žogam bija iekļuvis kādā pamestā ēkā, lai paspēlētos. Krītot aptuveni no 3 metru augstuma, zēns guva smagus vairāku ķermeņa daļu ievainojumus. Viņš bija iekritis pamestas ēkas lūkā un, lai varētu viņam palīdzēt, mediķiem nācās piesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekus.
Šajā pašā dienā nopietnas traumas gūtas arī virknē citu situāciju. Kāds 13 gadus vecs zēns ar motociklu brauca peldēties, taču krita, kā rezultātā smaga galvas trauma tagad jāārstē, pārciešot nopietnu operāciju. Citā gadījumā 14 gadus vecs pusaudzis salauza kāju, braucot ar skrejriteni, bet 11 gadīgu zēnu mediķi nogādāja slimnīcā ar aizdomām par muguras kakla skriemeļu lūzumu, jo uz batuta neveiksmīgi tika mests salto.

Brīvlaika sākumu pusaudži diemžēl "nosvinējuši" arī lietojot alkoholu vai citas apreibinošas vielas - sestdien vien slimnīcā ar saindēšanos nogādāti teju 8 pusaudži, tostarp arī 12 un 14 gadus veci bērni. Savukārt ķīmisku acs apdegumu "eksperimenta" laikā mājās guva kāds 7 gadus vecs zēns, kuram rokās sprāga pašgatavots "spridzeklis".

Kopumā NMPD dati tik tiešām parāda, ka skolēnu vasaras brīvlaikā bērnu traumatisms strauji pieaug - ik mēnesi pie bērniem un pusaudžiem tiek reģistrēti par 200-300 izsaukumu vairāk nekā ziemā un rudenī. Turklāt traumu un nelaimes gadījumu tops gadu no gada ir nemainīgs: kaulu lūzumi, saindēšanās ar alkoholu, dzīvnieku kodumi, termiski un ķīmiski apdegumi.

Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem un traumām, bērniem un pusaudžiem ir jābūt apdomīgiem, nevis pārgalvīgiem. Tāpat vecākiem ar savām atvasēm noteikti ir jāpārrunā dažādi drošības jautājumi, vienlaikus atgādinot atbildīgo dienestu tālruņa numurus: 112 un 113.

NMPD ieteikumi, kas jāpārrunā ar skolas vecuma bērniem:

• Atgādiniet, ka ikvienam ir jāievēro noteikumi, piedaloties ceļu satiksmē vai šķērsojot ielu!
• Ja bērns brauc ar motociklu, divriteni, skrituļdēli, skrituļslidām vai skrejriteni, noteikti neaizmirstiet parūpēties arī par aizsargekipējumu!
• Pasargājiet savu atvasi no nopietnām traumām, uzliekot batutam aizsargtīklu. Tāpat atgādiniet, ka nevajadzētu lēkāt vairākiem bērniem vienlaikus un atrasties zem batuta, kad citi uz tā atrodas!
• Brīdiniet, ka rotaļas pamestās ēkās, uz jumtiem un šķūnīšos ir bīstamas! Viena "Instagram" bilde nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību!
• Kurinot grilus un ugunskurus, neatstājiet mazākos bērnus nepieskatītus un nepieļaujiet, ka to tuvumā noris rotaļas! Atgādiniet, ka "eksperimenti" ar sērkociņiem, degšķidrumiem un citām sprāgstošām vielām un šķīdumiem nav rotaļa!
• Māciet bērniem, ka tuvoties suņa bļodai, kad viņš ēd, ir bīstami! Tāpat arī nevajadzētu rotaļāties un glaudīt svešu suni!
• Stāstiet, ka alkohols un narkotisko vielu lietošana nav nevainīga izklaide, jo atstāj nopietnas sekas uz bērna veselību un to ietekmē notiek virkne nelaimju!
Kāds klēpjdators, kurā ielādēti seši spēcīgi vīrusi, otrdien kā mākslas darbs tika pārdots izsolē Ņujorkā par vairāk nekā 1,3 miljoniem ASV dolāru.

Ķīniešu mākslinieks Guo Oduns radīja šo mākslas darbu ar nosaukumu "The Persistence of Chaos" ("Haosa neatlaidība") kā simbolu vienam no pasaules visbiedējošāko draudu veidiem.

2008.gadā ražotais melnais klēpjdators “Samsung Netbook”, kuram ir 10 collu ekrāns un kas ir darbināms ar tagad novecojušu operētājsistēmu "Windows XP", ārēji nav nekas īpašs.

Tomēr tā atmiņā ir ielādēti seši bīstamākie datorvīrusi: "I LOVE YOU" no 2000.gada, "Sobig" no 2003.gada, "MyDoom" no 2004.gada, "DarkTequila" no 2013.gada, "BlackEnergy" no 2015.gada, un bēdīgi slavenākais no visiem – divus gadus vecais izspiedējvīruss "WannaCry".

Šis mākslas darbs ir spēcīgs simbols draudiem, ko visai pasaulei var radīt vienkāršs klēpjdators. Guo informēja, ka šie seši Trojas zirgu, datortārpu un ļaunatūras paveidi jau ir nodarījuši pasaulei kaitējumu vismaz 95 miljardu ASV dolāru apmērā.

Guo ir interneta mākslinieks, "kura darbi kritizē mūsdienu galējo interneta kultūru," paziņoja kiberdrošības grupas "Deep Instinct" organizētā izsoles vietne.

Šis dators, kurš bija apskatāms ar tiešsaistes videostraumēšanas starpniecību, izsolē tika piedāvāts relatīvi nekaitīgā stāvoklī – ieslēgts, bet nepievienots nevienam tīklam vai internetam. Tā sakaru aparatūra bija nobloķēta gan fiziski, gan elektroniski.

Pircējs tika brīdināts nepalaist datora patogēnās programmas, kas būtu iespējams, atbloķējot sakaru aparatūru vai vienkārši iebāžot zibatmiņu.
Vietne uzsvēra, ka šis mākslas darbs ir domāts tikai pētnieciskiem mērķiem un ka visi izsoles dalībnieki ar līgumu ir apliecinājuši, ka viņiem "nav nekāda nolūka izplatīt jebkādu ļaunatūru".

Datora pircējs netika izpausts.
Baznīcu nakts rīkotāji aicina iepazīties ar notikuma programmu vietnē www.baznicunakts.lv.

7. jūnija vakarā Latvijā apmeklētājus gaidīs ap 150 baznīcu, aicinot tuvāk un personīgāk iepazīt dievnamu glabāto skaistumu.

Kristīgās kultūras notikums “Baznīcu nakts” 7. jūnijā Latvijā norisināsies jau sesto reizi. Baznīcu nakts notiks ne vairs no Liepājas līdz Viļakai, kā iepriekšējos gadus, bet gan no Dublinas līdz Viļakai, jo piedalīsies arī Īrijas latviešu Sv. Pētera luterāņu draudze Dublinā. 

“Man nav draudzēšanās talanta,” – tā reiz paškritiski teica Imants Ziedonis. Taču šogad Baznīcu nakts vienojošā tēma ir… tieši tā! – draudzība. Kā tā izpaudīsies notikuma daudzveidīgajā programmā un vai iepriekš vajadzēs apgādāties ar “draudzēšanās talantu”? 
Skatot Baznīcu nakts programmu, top redzams, ka notiks daudzveidīgi koncerti, radoši rotaļīgas nodarbes bērniem, diskusijas un līdzās “garīgai barībai” būs baudāmi arī dažādi garšīgi labumi – tātad draudzība, kas raksturo cilvēciskās attiecības un prieku dalīties ar to, kas katram ir vērtīgs un var darīt bagātākus citus. 

Taču “draudzēšanās talantam” Baznīcu naktī būs iespēja arī atpūsties gan no kāpšanas tornī, gan no mākslinieciski, intelektuāli vai citādi izglītojošām nodarbēm un saviesīgām situācijām. Programma vēsta, ka varēs piedalīties lūgšanās, pavadīt laiku garīgā apcerē un apmeklēt dievkalpojumu. Jau vairākus gadus Baznīcu naktī visos dievnamos vienā laikā ( pl. 21.00) notiek kopīga Tēvreizes “Mūsu Tēvs debesīs” lūgšana. Tai šogad pievienosies arī Dublinas Sv. Pētera latviešu draudze 19.00 pēc Īrijas laika, ņemot vērā divu stundu laika starpību ar Latviju. Baznīcu nakts kā katru gadu aicinās sastapt to dievišķo draudzību, ko cilvēkam dāvā Dieva mīlestība un klātbūtne.

Baznīcu nakti kopīgi rīko Latvijas kristīgo konfesiju draudzes. Tā ir satikšanās ar skaistumu baznīcas kultūras, mākslas un garīgo vērtību mantojumā. “Gaisma ir nākusi pasaulē” – vārdi no Jāņa evaņģēlija ir Baznīcu nakts devīze un notikuma īpašās pievilcības avots. Baznīcu nakts aicina šo Gaismu piedzīvot - sastapties ar Dieva skaistumu Latvijas baznīcās, cilvēkos un katram savā dvēselē.

IESKATS BAZNĪCU NAKTS PROGRAMMĀ

Baznīcu nakts šogad noritēs tieši pirms Vasarsvētkiem, kad kristīgā baznīca svin Svētā Gara atnākšanu. Iecavas luterāņu baznīcā un Saldus Romas katoļu baznīcā notiks Vasarsvētku festivāli. Iecavā muzicēs mūzikas skolas audzēkņi, bet Saldū Liepājas simfoniskais orķestris, un tur festivāls turpināsies līdz pat Vasarsvētku dienai 9. jūnijā. 
Koncerti notiks arī citās Kurzemes baznīcās. Īles luterāņu baznīcā koris “Balsis” kopā ar Inesi Zanderi turpinās Īles luterāņu baznīcas atjaunošanas iniciatīvu, bet Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē muzicēs Sigita Jevgļevska un ģitārists Māris Kupčs. Rīgā garīgās mūzikas koncerti skanēs ne tikai centrā, kur Anglikāņu baznīcā Rīgas Projektu koris dziedās komponista Džeimsa Makmilana mūziku, bet arī apkaimju dievnamos. Zemessardzes koris “Stars” muzicēs Sv. Antona Romas katoļu baznīcā Ķengaragā, bet Mārtiņa baznīcā Āgenskalnā dziedās Emīla Dārziņa jauktais koris.  
Rīgas apkārtnē muzikālā programma aicinās doties uz skaistiem koncertiem Baltezera, Ķekavas, Piņķu un Baldones luterāņu baznīcās. Baldonē muzicēs koris “Tempus” un Rīgas Doma kora skolas topošie mūziklu dziedātāji.
Baznīcu naktī visi ceļi ved nevis uz Rīgu, bet drīzāk uz Latvijas laukiem. Daudzi dievnami būs atvērti gar Latvijas likteņupes Daugavas ceļu. Daugavai bija liela nozīme Latvijas Brīvības cīņās jeb Neatkarības karā. Ikšķiles luterāņu baznīcā būs iespēja dzirdēt stāstījumu par ikšķiliešiem, kuri piedalījušies Brīvības cīņās. Ogrē būs atvērtas četras baznīcas, bet Skrīveru Romas katoļu baznīcā “Skaņu ainavā” vērties aicinās Sanita Sprūža (kokle), Madara Behmane (flauta) un Ruta Kaprāne (ērģeles). 
Sēlijas ceļā Sunākstes baznīca īpaši gaidīs ģimenes ar bērniem. Notiks Viesītes bērnu mūzikas skolas koncerts, izjādes ar zirgiem mācītājmuižas parkā un mielošanās ar vietējiem labumiem. Svētbrīdī pieminēs Latvijas brīvības aizstāvjus no Sunākstes draudzes, un būs ziedu nolikšana pie Lāčplēša ordeņa kavaliera R. Okmaņa kapavietas. Viesus gaidīs arī baznīcas Secē, Neretā, Ērberģē, Saukā un Eglainē. Valles baznīcā muzicēs Skaistkalnes pūtēju orķestris.
Uz Vidzemi viens no Baznīcu nakts ceļiem būs Gaujas ceļš. Vangažu luterāņu baznīcā varēs klausīties priekšlasījumu par Brāļu draudzi – latviešu tautas kristīgo ceļu un to, kā Latvijā top Sv. Jēkaba ceļš, bet kinonaktī noskatīties autobiogrāfisko filmu “Kalps” par arhibīskapa Jāņa Vanaga kalpojumu. Gaujas krastos ar draudzību dalīsies Siguldas baptistu un Romas katoļu baznīcu draudzes, kā arī Cēsu dievnami un staltā Trikātas baznīca. Savukārt pie Burtnieku ezera par latviešu un igauņu sadraudzību rūpēsies ciemiņi no Puhjas luterāņu draudzes, kuri koncertēs Burtnieku luterāņu baznīcā.
Latgalē Daugavpilī Mārtiņa luterāņu katedrālē un Svētā Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcā Baznīcu nakts būs īpaši draudzīga bērniem. Būs gan “Zaļās ganības” baznīcas dārzā, gan bērnu un ģimeņu lūgšanas. Mārtiņa katedrālē varēs arī uzkāpt dievnama tornī un redzēt Daugavpils baznīckalnu no augšas un piedalīties vecāku sarunās “Ģimene – mazā draudze jeb – kā ģimene veido sabiedrības vērtības” ar bērnu un jauniešu psiholoģi par draudzīgu attiecību veidošanu ģimenē.
No Baznīcu nakts diskusijām un sarunām  īpaši izceļama Rīgas vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā paredzētā diskusija “Pilsēta. Vide. Cilvēks. Baznīca”, bet uz jautājumu “Kas ir baznīca?” centrā Kairos atbildes meklēs arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, mācītājs Edgars Mažis un Latvijas jezuīti. 
Izstāde “Putni Bībelē” būs skatāma Cēsu adventistu baznīcā, “Kurzemes eņģeļi” Vānes luterāņu baznīcā, savukārt Siguldas katoļu baznīcā notiks fotoalbuma “Latvijas katoļu baznīcas” prezentācija, Burtniekos bērnu zīmējumu izstāde.
Zaļā dzīvesveida draugi būs īpaši gaidīti pie Rīgas Septītās dienas adventistu 7. draudzes, kur līdzās “garīgai barībai” būs veselīga uztura degustācija. Savukārt Piņķos varēs pielikt roku, palīdzot stādīt liepas baznīcas liepu alejā. 
ASV Kalifornijas štata slimnīca paziņoja, ka pirms vairākiem mēnešiem, sverot tikai 245 gramus, ir piedzimis pasaulē mazākais bērniņš, kurš ir izdzīvojis.

Meitenīte, kuru Sandjego slimnīcas darbinieki sauca par Seibiju, piedzima,  grūtniecības 23 nedēļā un trešajā dienā. Parasti grūtniecība ilgst 40 nedēļas. Pēc dzemdībām ārsti teica, ka jaundzimušais izdzīvos apmēram stundu.
 
Ārsti informēja, ka saistībā ar smagām grūtniecības komplikācijām – preeklampsiju -, kas apdraudēja mātes dzīvību, decembrī tika veikta ārkārtas ķeizargrieziena operācija. Pēc nepilniem pieciem mēnešiem slimnīcas neonatālās intensīvās aprūpes nodaļā Seibiju šomēnes izrakstīja. Viņas svars šajā laikā sasniedzis 2,2 kilogramus.

Dzimšanas brīdī meitenīte bija uz pusi vieglāka nekā parasti 24. grūtniecības nedēļā sver bērniņš, tādēļ izdzīvošana ir vēl pārsteidzošāka.
Ārsti norādīja, ka Seibijas izredzes izdzīvot vairoja tas, ka pēc dzimšanas nebija nopietnu komplikāciju. Parasti bērniņiem, kas dzimuši pirms 28. grūtniecības nedēļas, pēc dzemdībām ir asiņošana smadzenēs, plaušu un sirds problēmas. Neskatoties uz brīnumaino izdzīvošanu, mazulītei vēl gaidāmi izaicinājumi, jo pastāv iespējas par elpošanas ceļu, dzirdes un redzes problēmām.

Seibija kļuvusi par visu laiku pasaulē mazāko jaundzimušo, kurš ir izdzīvojis, liecina Aiovas Universitātes veidotais Mazāko jaundzimušo reģistrs. Iepriekš šis rekords piederēja Vācijā 2015. gadā dzimušam bērnam, kurš piedzimšanas brīdī bija par septiņiem gramiem smagāks nekā Seibija.
Pasaules Dabas Fonds (WWF) šogad sācis video tiešraidi, ko paši bez pārtraukuma sola translēt 450 gadus – tik ilgs laiks nepieciešams, lai dabā pilnībā sadalītos plastmasas pudele.

WWF izplatījis petīciju, kurā aicina visai pasaulei vienoties par aizliegumu piesārņot pasaules okeānus ar plastmasas atkritumiem. Feisbukā tiešraide tiek translēta no 10. maija. Dokumentu maija beigās jau parakstījuši gandrīz 500 tūkstoši cilvēku, kas ir WWF nospraustais mērķis.
Petīcija tiks nodota pasaules līderiem ANO sanāksmē par apkārtējās vides jautājumiem, lai pievērstu uzmanību piesārņojuma radītajiem draudiem.

Katru gadu okeānos nonāk aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu, bet šīs problēmas ignorēšanas dēļ gadu desmitu garumā okeānos varētu būt sakrājušies 150 miljoni tonnu atkritumu, skaidro WWF. WWF petīcijā aicina nekavējoties rīkoties, lai līdz 2030. gadam apturētu plastmasas nonākšanu ūdenī.

Plastmasas piesārņojums rada nopietnas sekas cilvēku veselībai, kā arī postoši iedarbojas uz dzīvo dabu – zivīm, bruņurupučiem, vaļiem, putniem, koraļļu rifiem un daudziem citiem, uzsver WWF. Lai pārtrauktu piesārņošanu, ir jāiesaistās visai pasaulei un katrai valstij jāuzņemas atbildība, tāpēc WWF savā petīcijā vēršas pie starptautiskās organizācijas ANO.

WWF iesaka starptautiskajā dokumentā noteikt konkrētus piesārņojuma samazināšanas mērķus katrai valstij un uzdot katrai no tām izstrādāt nacionālos plānus mērķa sasniegšanai. Krīze pasaules okeānā plastmasas piesārņojuma dēļ ir radīta vienas paaudzes laikā, bet visai pasaulei kopīgi rīkojoties to var atrisināt desmit gados, cer WWF.

Pasaules okeāna piesārņojums ar plastmasas atkritumu kalniem jau sen satrauc zinātniekus un dabas aizstāvjus, taču lēmumus tā mazināšanai valstis sākušas pieņemt nesen.

Martā Eiroparlaments pieņēma likumu, kas ar 2021. gadu aizliedz dažādu vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu. Līdz 2029. gadam Eiropas Savienība cer panākt 90% izlietoto plastmasas pudeļu savākšanu. Uz 2030. gadu 30% plastmasas pudeļu jābūt ražotām no otrreizējiem izejmateriāliem.

Tiešraide pieejama Facebook lapā - Longest Live Streaming Ever.


Jau pēc mēneša, 28. un 29. jūnijā, Cēsu pils parkā notiks ikgadējais Sarunu festivāls LAMPA. Šis būs saturiski un pasākumu skaita ziņā bagātākais festivāls LAMPAS vēsturē – vairāk nekā 350 pasākumi divu dienu garumā, kopējam diskusiju un notikumu ilgumam sasniedzot teju 700 stundas. Šogad LAMPA kļūs vēl dinamiskāka, izmēģinot jaunus sarunu formātus, domājot zaļi un trenējot sevī un citos drosmes muskuli. Ieeja ir bez maksas!

Par Sarunu festivāla LAMPA 2019 virstēmu izvirzīta drosme, uzsverot to kā attīstības priekšnoteikumu gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Drosme būt atvērtam, ieklausīties atšķirīgā viedoklī un ļauties pārsteigumiem, kurus var sagādāt saruna – šie ir vienīgie kritēriji, kas tiek izvirzīti festivāla apmeklētājiem. 

“LAMPA šogad vairos drosmi un uz to aicinās arī citus. Noskaidrosim, kāds ir Latvijas drosmes DNS, cik drosmīgi patiesībā esam un kur būtu jāpieliek spēki, lai to vairotu,” saka festivāla direktore Ieva Morica. “Lai uzrunātu cilvēkus un aicinātu pievienoties mums jūnija beigās Cēsīs, ar vislielāko cieņu pret senču atziņām esam padarījuši drosmīgākus dažus latviešu sakāmvārdus, kas citkārt uzteic pieticību un pazemību. Mēs uzskatām, ka laba daudz vajag; kas augstu lec, tas uzlec, un bailēm ir lielas acis, bet drosmei liela sirds! Vēlamies parādīt, ka, pavisam nedaudz mainot attieksmi pret ierastiem priekšstatiem, varam vairot drosmi sabiedrībā un katrā cilvēkā. Ceram, ka palīdzēs arī visi festivāla programmā iekļautie apmēram 30 tieši drosmei veltītie pasākumi.”
 
Festivāla tēmu loks – visiem vecumiem un interesēm, LAMPAS programmu veido vairāk nekā 300 nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes iestādes, uzņēmēji, mediji, augstskolas, pašvaldības, ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas, kā arī aktīvi indivīdi, kam ir, ko teikt. Tāpēc šogad LAMPAS programma ir sevišķi bagāta pasākumiem, aicinot uz dzīvē notiekošo palūkoties no dažādiem – arī gluži neierastiem – skatu punktiem. LAMPĀ gaidāmas drosmīgas sarunas par Latvijas attīstību, vidi, personisko izaugsmi un laimi, kā arī par to, kā labi justies un dzīvot gan jauniešiem, gan tiem, kuriem pāri piecdesmit. Šogad īpaši padomāts arī par introvertiem.

LAMPAS notikumos tiks skarts plašs tēmu loks – garīgā veselība, reģionālā attīstība, mobings, nodokļi, drošība, laikmetīgā māksla, mediji, dabas daudzveidība, tehnoloģijas un citi indivīdam, Latvijai un Eiropai aktuāli jautājumi. Apmeklētājiem aizdomāties liks vēstules no cietuma, stāsti par dažādību, kā arī plašs kultūrnotikumu klāsts. Visu iemīļoto “Politiķu cepienu” šogad papildinās “Politiķu disko”, sešiem politiķiem daloties savā muzikālajā gaumē.

Īpaša būs arī LAMPAS jauniešu programma “Īssavienojums”, pildot LAMPU ar jauniem, spožiem prātiem un spilgtām nākotnes idejām – kopā ar LAMPAS rīkotājiem pie šīs programmas strādā 23 jaunieši, līdzās sarunu formātam piedāvājot arī dažādas spēles, koncertus, nakts pārgājienu, jauniešu mediju pop-up studiju un īpašu orientēšanās trasi. Pašiem mazākajiem kā katru gadu – programma “miniLAMPA” ar izklaidējoši izglītojošiem pasākumiem.

LAMPAS jaunumi:
Pastāvēs, kas pārvērtīsies, zina arī LAMPAS komanda un drosmīgi dodas pretī jauninājumiem festivāla norisē. Viens no tiem – jaunu sarunu formātu meklējumi. Šogad pirmo reizi tiks izmēģināti stundu gari pasākumi, saglabājot arī līdzšinējo pusotras stundas modeli.
LAMPA vēlas iedzīvināt arī kādu simtgadīgu tradīciju jaunā formā – festivāla centrālajā laukumā “Brīvais rupors” aicinās ikvienu uzdrošināties runāt publikas priekšā, gluži kā 20. gadsimta sākumā ļaudis to mēdza darīt uz improvizētām skatuvēm, un paust savu viedokli par jebkuru tēmu, ievērojot trīs vienkāršus noteikumus: nekādas naida runas, nekādas pārdošanas un ne ilgāk par 3 minūtēm.
 
Festivāls šogad plāno arī spert vairākus nozīmīgus soļus, lai mazinātu tā ekoloģisko nospiedumu. Kopā ar partneriem tiks ieviesti un attīstīti jau iepriekš sākti ilgtspējīgi risinājumi – atkritumu šķirošana, depozītglāžu sistēma un ilgtspējīga plānošana festivāla uzbūvē un scenogrāfijā, atsakoties no vienreizlietojamām dekorācijām, baneriem, baloniem u. tml. 

LAMPA būs ne tikai zaļa, bet arī iekļaujoša: festivāla iekārtojums veidots tā, lai teritorijā būtu maksimāli ērti pārvietoties ar ratiņkrēsliem; savukārt sarunbiedru loka paplašināšanai notiks zīmju valodas meistarklase, bet dažiem pasākumiem nodrošināts surdotulkojums. Ar lietotnes “Tildes Balss” palīdzību vienā no festivāla skatuvēm tiks nodrošināta runas atpazīšana un transkripcija.

Festivāla programma atrodama šeit



Apdrošinātāju veiktā aptauja rāda, ka autovadītājiem trūkst izpratnes par Bonus-malus sistēmu un tās darbību - vien aptuveni trešdaļa autovadītāju zina savu Bonus-malus (BM) klasi.

Arī klientu apkalpošanas procesā novērojama tendence, ka autovadītājiem nav skaidrs pricips, kā avārijas vainīgais ietekmē auto īpašnieka BM un kādi ir kritēriji par tā samazināšanu.

Bonus-malus sistēma Latvijā darbojas kopš 2006. gada un tā palīdz piešķirt objektīvu riska novērtējumu katram auto īpašniekam individuāli un noteikt klientam atbilstošu OCTA prēmiju. Sistēma darbojas pēc atlaides-piemaksas principa un tās būtība ir vienkārša - jo augstākā bonus-malus klase ir auto īpašniekam, jo OCTA polises cena var būt lētāka.

Klientam pirmo reizi slēdzot apdrošināšanas līgumu konkrētā BM transportlīdzekļu grupā, tiek piešķirta 6. BM klase - klase bez noteikta riska. Kopumā ir 17 BM klases - 1. līdz 5.klases auto īpašniekam par OCTA polisi nāksies maksāt dārgāk, savukārt, 6. līdz 17. klasei OCTA polise būs lētāka.

Auto īpašniekiem BM klase tiek pārrēķināta ik gadu - 15. septembrī un to veic Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biedrība. Jāņem vērā arī tas, ka BM klases izmaiņas ietekmē nevis auto vadītāju, bet auto īpašnieku, tādēļ īpašniekam ir nopietni jāizvērtē, kam viņš ļauj vadīt savu auto.

Ja BM klasei ir iespējams pieaugt reizi gadā, tad tās samazinājums ir iespējams biežāk - aptuveni 30% par katru izraisīto avāriju. Jāņem vērā, ka BM klases kritums neietekmē cietušo auto īpašniekus, tikai to auto īpašniekus, kuru transportlīdzekļi ir pilnībā vai daļēji vainīgi sadursmē, kā arī BM klasi neietekmē, piemēram, sadursme ar meža zvēru - BM klase krītas tikai situācijā, kad apdrošinātājam ir jāizmaksā kompensācija,” atzīmē apdrošināšanas jomas pārstāvis Dāvids Lēvalds.

Autovadītājiem nereti nav skaidrs, kā no BM klases kritumu ietekmē arī tas, cik auto ir iesaistīti avārijā, piemēram, ja autovadītājs ir vainīgs pie auto sadursmes, kurā iesaistīti 2 citi spēkrati, tad vainīgā auto īpašnieka BM klase var samazināties pat par aptuveni 50%. Ja iesaistīti būs vairāk auto, tad kritums būs vēl lielāks. Tāpat BM kritumu ietekmē izraisīto avāriju skaits laika periodā - jo vairāk negadījumu, jo lielāks kritums. BM klases aprēķinu neietekmē sakrātie soda punkti, policijas brīdinājumi un sodi par CSN pārkāpumiem.
Facebook Draugiem Twitter Instagram