Plānojot Rīgas attīstību laika posmam no 2021. līdz 2027.gadam, pašvaldība rīdziniekus aicina piedalīties aptaujā par iedzīvotāju vēlmju un vajadzību apzināšanu.

Šī gada sākumā departaments sāka aktīvu darbu pie Rīgas jaunās attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes. Attīstības programma noteiks prioritāri risināmos jautājumus pilsētā tuvākajos septiņos gados un atbilstoši tai tiks veidota pašvaldības dienas kārtība un ieguldītas publiskās investīcijas.

Aptaujas elektroniskā versija būs pieejama Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā, sadaļā "Jaunumi" kā arī departamenta sociālās vietnes "Facebook" lapā.

Savukārt papīra formātā aptauja būs pieejama no 5.augusta, piecās Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centru vietās - Kungu ielā 7/9, Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46 un Dzirciema ielā 28.
Zilajos kalnos, tūrisma, sporta un atpūtas kompleksā pie Dubkalnu ūdenskrātuves, 10.augustā norisināsies divu dienu festivāls "IKfest2019", kurā tiks paziņota pašvaldība, kas iegūs titulu "Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2020".

Pašreizējās Latvijas Jauniešu galvaspilsētas - Ikšķiles un Olaines novada - pārstāvji sola, ka "IKfest2019" būs divu dienu aktīvs, sportisks un aizraujošu festivāls, kurā apmeklētāji apmeklētāji varēs sajust adrenalīnu dažādās sacensībās, izmēģināt skimbordu un supošanu, pagatavot paši savu burgeru grila skolas darbnīcā, kā arī atbalstīt dalībniekus mūzikas un deju konkursos un baudīt ballīti līdz rītam.

Festivāla oficiālā atklāšanā notiks plkst.13 un ieeja pasākumā ir bezmaksas.

Divu dienu garumā festivālā norisināsies gada vērienīgākais pludmales volejbola festivāls amatieriem "Blieziens 2019". No plkst.14 pasākuma apmeklētāji varēs baudīt dažādas aktivitātes festivāla teritorijā - piedalīties supošanas apmācībās un sacensībās, Ikšķiles Jaunsargu izaicinājumos, "Piedzīvo Eiropu" teltī varēs iepazīt biedrību "Klubs "Māja" - jaunatne vienotai Eiropai", "Eurodesk" piedāvātās iespējas un Eiropas Jaunatnes dialoga projektu.

"Filmas & Popkorndiskusijas" teltī dalībnieki varēs baudīt popkornu un skatoties #EU&Me kampaņas īsfilmas, paceļot apkārt Eiropai interesantos stāstos. Biedrība "Izturība" būs sagatavojusi spēli ar sacensību elementiem "Orientēšanās labirints".

Plkst.15 norisināsies svinīgā "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020" apbalvošana un lielais Latvijas jauniešu video uzsauciens "Jaunieši ir mūsu šodiena!". Ikviens jauniešu centrs, jauniešu apvienība tiek aicināti līdzi ņemt līdzi savas organizācijas atpazīšanas zīmi.

Pēc Jauniešu galvaspilsētas 2020 paziņošanas plkst.15.30 tiks dots starts pludmales futbola sacensībām, kā arī būs iespēja turpināt piedalīties izaicinājumos un baudīt priekšnesumus jauno izpildītāju konkursā "Gaisa trīce", ko organizē Jauno mākslinieku apvienība "Haoss". Savukārt plkst.16 grila skolas darbnīcā būs iespēja pagatavot pašam savu burgeru.

Plkst.18 notiks hiphopa deju cīņas "Zemes trīce", bet plkst.22 uz skatuves kāps repa frīstaila apvienība "Brīvrunu Projekts" ar Latvijā pazīstamiem repa māksliniekiem.

11.augusta rītā notiks jauniešu turnīrs, kurā plānots, ka piedalīsies līdz 80 komandām.

Iepriekš tika ziņots, ka IZM rīkotajā konkursā "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020" publiskajai balsošanai izvirzītas Daugavpils, Ventspils un Jēkabpils pilsētas, aģentūrai sacīja IZM eksperte jaunatnes jomā Alma Brinkmane. Konkursā tika saņemti seši pieteikumi - no Daugavpils novada, Rūjienas novada, Preiļu un Riebiņu novada apvienības, Daugavpils pilsētas, Ventspils pilsētas un Jēkabpils pilsētas, tomēr komisija publiskajai balsošanai šogad izvirzīja trīs minētās pilsētas, skaidroja Brinkmane.

Konkurss "Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2020" tiek rīkots, lai popularizētu darbu ar jaunatni pašvaldību vidū un veicinātu jauniešu iesaistīšanos sabiedriskajos procesos.
Franču izgudrotājs Frankijs Zapata, kuram pagājušajā nedēļā neizdevās uz "liddēļa" šķērsot Lamanšu, tuvākajās dienās mēģinās vēlreiz paveikt iecerēto.

Zapatas izstrādātais "liddēlis" jeb lidojošā platforma "Flyboard Air" spēj sasniegt ātrumu 190 kilometri stundā un bez degvielas uzpildīšanas var nolidot aptuveni desmit minūtes.

Iepriekšējā mēģinājumā pagājušajā ceturtdienā 40 gadus vecais Zapata pusceļā iekrita jūrā, nespējot nolaisties uz platformas degvielas uzpildīšanai.

Zapata 2016.gadā iekļuva Ginesa pasaules rekordu grāmatā ar garāko lidojumu, kāds jebkad veikts ar "liddēli". Viņš nolidoja gandrīz 2,3 kilometrus. Taču starptautisku uzmanību Zapata piesaistīja šovasar, prezentējot savu "liddēli" Bastīlijas dienas parādē, kuru vēroja Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņš pārlidoja pāri Konkordijas laukumam. Francijas varasiestādes sākotnēji izturējās skeptiski pret Zapatas izgudrojumu, bet tad par to ieinteresējās armija, sadarbība ar kuru noveda pie iespaidīgās prezentācijas Bastīlijas dienas parādē.
25.jūlijā, plkst.17 Rīgā pie Svētā Jēkaba katedrāles tiks atklāts Latvijā pirmais oficiālais Santjago ceļa simbols - bruģī iestrādāts bronzas gliemežvāks.

Pasākuma laikā tāpat tiks pasniegta pirmā Latvijas svētceļnieku pase latvietim Bruno Skaram, kurš ir nogājis Svētā Jēkaba ceļu no Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles līdz Santjago de Kompostela katedrālei.

Kā pastāstīja Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijas "Camino Latvia" pārstāve Sandra Rone, katrs svētceļnieks, kurš dodas ceļā, saņem īpašu pasi. Tajā ceļinieks krāj zīmogus, kurus var saņemt dažādos dievnamos un naktsmītnēs un kas apliecina, ka minētais cilvēks ir tiešām veicis Svētā Jēkaba ceļu. Ņemot vērā, ka ceļš tagad tiek veidots Latvijā, pases turpmāk būs iespējams saņemt arī latviešu valodā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē, kas būs centrālais Svētā Jēkaba ceļa punkts Latvijā.

Jau tagad daudzi ārvalstu ceļinieki interesējas par iespējām doties uz Santjago no Latvijas, pauda Rone. Tā kā lielākoties svētceļot gribētājiem izdevīgākais ceļa sākšanas punkts ir Rīga, būtiski vispirms ir izveidot ceļa posmu no Rīgas līdz Lietuvas robežai, kā arī katedrālē nodrošināt iespēju saņemt pases un iespēju īpašā svētceļnieku reģistra grāmatā pierakstīt Jēkaba ceļa gājējus.

Rīt līdztekus ceļa zīmes atklāšanai, svētceļnieku pases dāvināšanai un svētceļnieku reģistra grāmatas pasniegšanai pasākumā paredzēts svētbrīdis, kā arī Rīgas arhidiecēzes palīgbīskapa Andra Kravaļa, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītāja Krista Kalniņa un Rīgas Domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Oļega Burova (GKR) uzrunas.
Vakara turpinājumā varēs noklausīties stāstus par Svētā Jēkaba ceļā piedzīvotajiem brīnumiem, iepazīties ar ceļa veidotājiem no Latvijas, Lietuvas, Polijas, kā arī uzzināt, kā veicas ar ceļa veidošanu Latvijā.

Jau ziņots, ka Svētā Jēkaba ceļa izveide Latvijā sākās šī gada martā. Cauri Latvijai ceļš būs aptuveni 300 kilometrus garš. Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle ir simbolisks Jēkaba ceļa Latvijā pusceļš.
22. jūlijā, darbu sāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotais zvanu centrs, kur iedzīvotāji, zvanot pa tālruni 68 80 69 99, var noskaidrot atbildes uz jautājumiem saistībā ar ministrijas īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Konsultācijas iedzīvotājiem tiks sniegtas darba dienās deviņiem rītā līdz pieciem vakarā. Būs arī iespēja operatoriem atstāt savu kontaktinformāciju, lai saņemtu atbildi e-pastā. Jautājumus un priekšlikumus ministrijai ir iespējams iesūtīt arī rakstiski pa e-pastu reforma@varam.gov.lv.

Zvanu centrs pirmajā dienā, līdz plkst.16 saņēmis 23 jautājumus saistībā ar teritoriālo reformu.

Biežāk tika uzdoti jautājumi par to, kas mainīsies pēc reformas un par reformas būtību. Piemēram, saņemti jautājumi par deklarēšanas procesiem pēc reformas, adrešu maiņām, pagasta pārstāvniecības iespējām, jaunā novada izveides kritērijiem, reformas ietaupījumiem un to izlietojumu.

Rīt, 23.jūlijā, no plkst.9 līdz 9.45 uz interesentu jautājumiem zvanu centrā atbildēs arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.


Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā "Latvijas biškopju vasaras saietā 2019" konkursā "Garšīgākais Latvijas medus 2019" par biškopju iecienītāko medu atzīts Igora Igantjeva dravā ievāktais meža ziedu medus no Valkas novada.

Konkursam ir jauna vērtēšanas kārtība, kas izstrādāta aizgūstot labāko citu Eiropas valstu biškopju asociāciju pieredzi, bet ņemot vērā Latvijā izveidojušās tradīcijas. Biškopju iesniegtos paraugus vērtēja gan saieta apmeklētāji, gan kompetenta žūrija piecu profesionālu ekspertu sastāvā. Uzvarētāji tika noteikti četrās nominācijās. 

Turpretī nominācijā "Tumšais medus 2019" uzvarēja un diplomu ieguva Maijas Malnačas dravā iegūtais pļavas ziedu medus no Viesītes novada, nominācijā "Gaišais medus 2019" uzvarēja un diplomu ieguva Gunas Karitones dravā ievāktais dažādu ziedu medus no Cēsu novada, bet nominācijā "Monoflorais medus 2019" (monoflorais - vairākumā ir no viena auga ziediem ievākts medus) uzvarēja un diplomu ieguva Ilzes Gravas-Niķes dravā ievāktais liepu ziedu medus no Rīgas.

Pasākumā notiks arī konkurss "Veiksmīgākā biškopības produkta etiķete 2019", kurā pirmās pakāpes diplomu ieguva Ilze Paškova (zemnieku saimniecība "Ceļmalītes") no Smiltenes novada, otrās pakāpes diplomu ieguva Pēteris Langrāds no Lielvārdes novada, bet trešās pakāpes diplomu ieguva Jānis Vainovskis ("Meduspils") no Brocēnu novada.

Skatītāju simpātiju ieguva Kārlis Bomanis no Vilces pagasta, Jelgavas novada, savukārt, žurnāla "Biškopis" simpātiju balva ieguva Valdis Janovs no Rīgas.

Otro gadu tika organizēts arī konkurss "Gardākā medus kūka", kurā kūkas vērtēja kompetenta žūrija piecu ekspertu sastāvā un arī saieta apmeklētāji noteica savu garšīgāko kūku. Žūrijas un saieta apmeklētāju vērtējumā par "Gardāko medus kūku" tika atzīta biškopes Annas Krumpānes no Krāslavas izceptā kūka. Otro vietu ieguva biškopes Līgas Zadinānes no Siguldas izceptā kūka. Savukārt trešā vieta tika piešķirta biškopei Diānai Briedei no Jēkabpils un biškopei Vitai Guļevskai no Ropažu novada.
Īpaša žūrijas atzinība tika piešķirta 12 gadus vecajai Sofijai Vilcānei no Jelgavas.


Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk - LTAB) statistika par 2018.gadā notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem (turpmāk-CSNg), kas izraisīti ar neapdrošinātu auto liecina, ka visbiežāk CSNg izraisa 28 - 37 gadus veci autovadītāji, kas pārvietojas ar 11 - 15 gadus vecu spēkratu.

LTAB apkopotajā statistikā par neapdrošināto transportlīdzekļu izraisītajiem CSNg pērnajā gadā redzams, ka gandrīz 30% izraisījuši 28 - 37 gadus jauni autovadītāji.

“Šīs vecuma grupas autovadītāji izraisījuši tikpat daudz CSNg bez OCTA, cik autovadītāji vecuma grupā 48 gadi un vairāk,” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. 20,12% negadījumus izraisījuši 18 - 27 gadus veci autovadītāji, nedaudz mazāk (19,19%) 38 - 47 gadus veci autobraucēji.

Transportlīdzekļu vecuma kategorijā, ar kuriem visbiežāk izraisīti CSNg bez derīgas OCTA, lielākā riska grupa ir 11 - 15 gadus veci transportlīdzekļi - 30,22%, kā arī 21 un vairāk gadus veci auto - 29,09%. Ar gados jauniem (līdz 5 gadi) spēkratiem bez derīgas OCTA izraisīti 4,23% CSNg.

Savukārt neapdrošināto transportlīdzekļu marku vidū, dominē BMW un VW markas auto. Bez derīgas OCTA ar šādu marku spēkratiem pērn izraisīts vienāds negadījumu skaits - 47 (13,05%). Svarīgi atzīmēt, ka šo marku automašīnas Latvijā ir arī visvairāk reģistrētas, tādēļ ar tām izraisīto CSNg īpatsvars proporcionāli ir vislielākais.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvju - republikas pilsētu domju priekšsēdētāju - kopsapulcē ir apstiprināts LLPA jaunais prezidents - Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps.

LLPA statūtos ir noteikts, ka rotācijas kārtībā biedrības prezidentūru pārņem nākamā pilsēta noteiktā kārtībā. 22. jūlijā notikušajā kopsapulcē LLPA prezidents - Jelgavas mērs Andris Rāviņš - nodeva prezidenta pilnvaras Aivaram Krapam.

“Ir iesākti vairāki nozīmīgi darbi, kas ir jāturpina. Vēlu jaunajam prezidentam enerģiju, profesionalitāti, stingru mugurkaulu pārstāvot lielo pilsētu, mūsu iedzīvotāju, intereses Latvijā, reģionā un visā Eiropā. Atceroties mūsu sen izveidoto saukli “Ja sāp vienam, sāp visiem!” darboties kopā, lai neviens izaicinājums nav par lielu un kopā tiek paveikti ievērojami darbi valsts labā,” LLPA līdzšinējais prezidents A.Rāviņš.

“Lielo pilsētu saimē Jēkabpils ir jau daudzus gadus, ir pienācis laiks uzņemties prezidentūras godu. Jēkabpils un es, mēs esam gatavi strādāt, pildīt izvirzītos uzdevumus, lai sasniegtu visus izvirzītos mērķus. Strādāt visu mūsu pilsētu iedzīvotāju labā!” gandarīts par jaunajiem pienākumiem ir jaunievēlētais LLPA prezidents A.Kraps.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
Jau šovakar 18:00 startēs Latvijā lielākais bezmaksas mūzikas festivāls Fono Cēsis, kas norisinās Cēsis 813 svētku laikā. Papildus muzikālajām aktivitātēm, festivālā ir plānota arī dīdžeju ballīte un ievērojams vinila plašu tirdziņš.

Rīkotāji piedāvā iepazīties ar noderīgāko informāciju apmeklētājiem.   

Vinila plašu tirdziņš  Fono Cēsis teritorijā pirmo reizi norisināsies gana iespaidīgs vinila plašu tirdziņš. Viens no tā rīkotājiem – kolekcionāru vidū pazīstamais Vilis Missa, kurš arī Vinila dienu ieviesējs Latvijā, – skaidroja, ka tirdziņā kopumā būs pieejami vairāki tūkstoši plašu. Īpašu uzmanību viņš vērš uz faktu, ka ieradīsies arī viens no valsts lielākajiem kolekcionāriem, kura bagāžā būs latviešu emigrantu izdotās plates.   “Arī mēs paši hobija līmenī esam vinila entuziasti, tāpēc ļoti priecājamies, ka pirmo reizi varam sadarboties ar zināmākajiem pašmāju kolekcionāriem, lai popularizētu šo kultūru arī mūsu apmeklētāju vidū,” pastāstīja festivāla pārstāvis Marts Sildniks.   

Paralēli Fono Cēsis, arī Fonoklubā norisināsies vērienīgs pasākums – uz īpaši šim vakaram izveidotas āra terases skatuves uzstāsies dīdžeji, lai izvērstu ballīti gan iekštelpās, gan svaigā gaisā. Klubs abus vakarus sāks darbību pusnaktī un vienīgo reizi gadā pagarinās savu darba laiku līdz pat sešiem rītā.   Piektdienas naktī par ballīti rūpēsies Funky dj Elegant un Aigars Sukurs jeb dīdžejs 130db, savukārt sestdienas naktī – All-Viss un Artis Volfs. 

Katru gadu Fono Cēsis apmeklē aizvien vairāk viesi no citām pilsētām, tāpēc par tradīciju jau ir kļuvusi festivāla sadarbošanās ar Cēsu svētku rīkotājiem, lai nodrošinātu labiekārtotu teritoriju telšu celtniecībai. Arī šogad tā atradīsies Bērzaines ielas 4 pagalmā.   Festivāla rīkotāji atgādina – kaut arī pašvaldības policija nodrošinās regulārus reidus, lai uzraudzītu drošību un kārtību telšu teritorijā, patstāvīga apsardze tajā netiek plānota, tāpēc apmeklētāji ir aicināti zelta kendamas, datorus, printerus, līdzi paņemtās Purvīša gleznas un citas vērtīgas mantas bez uzraudzības neatstāt. 

Tā kā pasākuma norises vieta Cēsu ietvaros ir bijusi mainīga, tad ir svarīgi atminēties – Fono Cēsis šogad otro gadu pēc kārtas norisināsies par Smilšu laukumu dēvētajā Uzvaras bulvārī, kas atrodas blakus Cēsu autoostai un dzelzceļa stacijai.   

Fono Cēsis ir bezmaksas.  Jau vēstīts, ka, tāpat kā iepriekš, arī šogad Fono Cēsis, sadarbojoties ar Cēsu Kultūras un Tūrisma centru, būs bezmaksas festivāls. Tiesa, festivāla teritorija būs norobežota, bet ieeja atradīsies starp Uzvaras bulvāri un Raunas ielu. Pasākuma norises vietā būs aizliegts ienest alkoholu, kā arī stikla taru.   

Festivāla programma:

Piektdien uz Fono Cēsis skatuves kāps tādas grupas kā Doni Tondo, All Day Long, Riga Reggae, Laime Pilnīga, Skyforger, Dzelzs Vilks, savukārt pēc koncertiem par dejām līdz pulksten 04:00 gādās dīdžeju duets Dubra vs PM2THEAM  Savukārt sestdien ir sagaidāmi priekšnesumi no māksliniekiem: Tonick, Comedy Latvia, Brīvrunu Projekts, Age is a Box (Isr), Haralds Sīmanis, So Lucid Electric Feel, Franco Franco, Chris Noah, The Sound Poets un Laika Suns, bet festivālu noslēgs dīdžejs Aspirins 
Trešdien, 24.jūlijā, Liepājas muzeja filiālē "Liepāja okupāciju režīmos" atklās izstādi par Otrā pasaules kara laika modi.

Izstādē būs skatāmi vēsturiskie tērpi no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva, kurš piedalīsies izstādes atklāšanā un stāstīs laikmeta iezīmēm, galvenokārt, runās par sieviešu ģērbšanās stilu un modes tendencēm Otrā pasaules kara laikā, kā arī iepazīstinās ar savas kolekcijas tērpiem.

Izstāde būs ne tikai par modi, bet, pateicoties Liepājas muzeja un Latvijas Kara muzeja krājuma priekšmetiem, vēstures liecībām no Ingvildas un Andra Skābes, Ivara Vītola privātkolekcijām, ļaus izjust ļaužu dzīvi, noskaņojumu un centienus kara apstākļos. Izstādes vizuālo koncepciju veidojusi scenogrāfe Anna Heinrihsone.

Kā atzīmē izstādes veidotāji, Otrais pasaules karš satriecis cilvēci ar savu cietsirdību un cinismu, atstājot spēcīgu ietekmi uz dažādām dzīves sfērām, iespaidojot katru ģimeni, cilvēku personiski. Kara laikā radās īpašs modes stils. Līdz ar Otrā pasaules kara sākumu sievietēm bija jūtama tieksme apģērbu veidot praktiskāku, vīrišķīgāku, ar militāru siluetu. Tas atspoguļoja sabiedrības kopējo noskaņojumu un atbalstu karojošajiem tuviniekiem.

Jaunajā militārajā stilā apģērbā bija jaušamas detaļas, kas aizgūtas no armijas formastērpiem - modē bija metāla pogas, uzšūtas kabatas, siksnas un uzpleči. Tērpos kā aktualitāte ienāca uzsvērti pleci, kas izpaudās žakešu un mēteļu, kleitu un kostīmu polsteros. Mainījās arī tērpu krāsu palete. Jaunais siluets tika veidots ar īsākiem svārkiem nekā iepriekšējās desmitgadēs, apavi bija uz augstas platformas, lai nesavainotu kājas, ejot pa nopostīto māju gruvešiem. Modē turbānveidīgas cepures, kas bieži slēpa nemazgātos un nesakoptos matus, matu tīkliņš un dārgo zīda zeķu imitācija - ar brūnu zīmuli uzzīmējot vīli uz kailām kājām. Savdabīgi, ka par kara "modes kliedzienu" arī kļuva no krieviem pārmantotie sudrablapsu izstrādājumi.

Kara laika tērpa izveidē izteikti jūtams bija materiālu deficīts. Augstāk stāvošie un turīgākie ļaudis vēl varēja rast ceļus materiāla ieguvei, tomēr bieži vien sievietes bija spiestas pieiet šai problēmai radoši. Sievietes mēdza izmantot audumus, kas bija atrodami mājās - aizkaru, galdautu vai citur aizgūtus audumus. Tāpat tērpu piegriezumā parādās interesanti piegriezuma risinājumi un detaļas.

Tomēr, ja neizdevās atrast tērpu pietiekami iespaidīgu, tad neapšaubāmi galvenais kara laika modes akcents bija sarkanas lūpas, kas tika plaši izmantots.

Kad nacisti okupēja Parīzi, daudzi modes nami bija spiesti pārtraukt savu darbību, bet daži dizaineri emigrēja uz ASV. Izstādē varēs iepazīties ar kara laika modes tērpiem no tādiem Francijas modes namiem kā - "Lilli Ann", "Maggy Rouf", "Agnes Drecol". Eksponēti arī tērpi no Vācijas, Austrālijas, ASV un citām valstīm - modes namu un vienkārši prasmīgu šuvēju darinājumi.

Šovasar Zaķusalas televīzijas (Zaķusalas TV) tornī tiek veikti pretkorozijas apstrādes darbi 10 000 kvadrātmetru platībām,  informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.

Pretkorozijas apstrādes darbus veic 13 uzņēmuma augstkāpēju komanda. Paredzēts attīrīt, vairākkārt gruntēt un krāsot torņa trīs balstus, kā arī divas centrālās daļas plaknes, kuru kopējā platība pārsniedz 3600 kvadrātmetri. Šobrīd darbi rit torņa plaknē, kas vērsta uz Vecpilsētas pusi, kā arī uz viena torņa balsta.
Tiek gruntēta torņa centrālās daļas plakne, tāpēc rīdziniekus un pilsētas viesus var pārsteigt netipiski gaišais torņa veidols. Apjomīgākā darbu daļa šosezon saistīta ar torņa balstu pretkorozijas apstrādi no apakšas līdz 83 metru augstumam. Kopējā apstrādājamā platība ir 6000 kvadrātmetri.

Līdz šim pabeigti darbi vairāk nekā 400 kvadrātmetru platībā starp torņa balstiem 83 metru augstumā.

TV tornis 2016.gadā ir ieguvis arī vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusu.

Dekoratīvajam krāsojumam tiek izmantotas četras krāsas. Antenas daļa atbilstoši aviācijas drošības praksei jau 2017.un 2018.gadā tika nokrāsota baltā un sarkanā krāsā. Torņa centrālā daļa, kas apšūta ar torņa celšanas laikā īpaši mūsdienīgu materiālu - kartenu - šosezon iegūst košu, Latvijas karoga krāsai pietuvinātu toni. Vislielākās vizuālās pārmaiņas piedzīvo torņa balsti, kas vairāk nekā trīsdesmit gadus bijuši blāvi dzelteni, bet nu, metru pa metram, kļūst dūmakaini pelēki, kas padara tos košākus, vieglāk pamanāmus, kā arī ļauj izteiksmīgāk akcentēt centrālo daļu.

LVRTC atzina, ka darbus tornī nevar veikt dienās, kad laika apstākļi - vējš, lietus vai migla, nepieļauj augstkāpēju darbu augstumā vai arī laikapstākļi nav piemēroti gruntēšanas vai krāsu uzklāšanas tehnoloģiskajam procesam. Tāpēc katru rītu pirms darbu uzsākšanas tiek veikti gaisa un virsmas temperatūras, relatīvā gaisa mitruma un rasas punkta temperatūras mērījumi darba izpildes augstumā.

Ņemot vērā Zaķusalas TV torņa kopējo krāsojamo laukumu, kas ir nepilni 18 000 kvadrātmetri, un sarežģītības pakāpi, tā pretkorozijas apstrāde ilgst vairākus gadus. Kompleksos pretkorozijas darbus, kas ietver pilnībā visu torni, LVRTC uzsāka jau 2017.gadā, kad veikta pašas torņa spices pretkorozijas apstrāde un dekoratīvā krāsošana. Augstākais krāsojamais punkts 2017.gadā bija 368 metru augstumā esošā zibensnovedēja caurule. Tas ir trīs reizes augstāk nekā atrodas Pēterbaznīcas gailis un tā bija pirmā reize pēc TV torņa nodošanas ekspluatācijā, kad spice krāsota.

LVRTC regulāri veic visu uzņēmuma saimniecībā esošo torņu un mastu apkopi un uzturēšanu. Pērn pretkorozijas apstrādes darbi veikti arī Cesvaines tornī, kura spice ir augstākais punkts Baltijā.

Pilnībā Zaķusalas tornis apmeklētājiem varētu tikt atvērts pēc 4-5 gadiem. 
Lielbritānijā klāt ikgadējā karalienes gulbju skaitīšana.

Gulbju skaitīšanas tradīcija aizsākās 12. gadsimta Anglijā. Tika noteikts, ka visi gulbji, kas dzīvo atvērtās ūdenstilpēs, pieder monarham. Šajā gadījumā simboliski tā ir karaliene Elizabete Otrā. Agrākos laikos gulbju skaitīšana un uzraudzīšana bija arī ar saimniecisku noskaņu – gulbjus kā mielastu pasniedza augstdzimušo un ietekmīgo cilvēku galdos. Šobrīd skaitīšana notiek vien noteiktā Temzas upes posmā, un tā var gan apraudzīt gulbju stāvokli, palīdzēt, iespējams, kādam neveselam putnam un, protams, saskaitīt ūdenī esošos.

Gulbju skaitīšana norit piecas dienas, un ir jāapseko 130 km upes. Katru dienu arī notiek cita tradīcija – pusdienlaika tēja kādā no tuvējiem krogiem.

2012. gadā gulbju skaitīšanu atcēla Temzas plūdu dēļ – tā, visticamāk, ir pirmā reize 900 gadu laikā, kad bija jāatceļ. 

Savā vairāk nekā 60 gadu valdīšanas laikā karaliene tikai vienreiz bijusi klāt gulbju skaitīšanā. Visas pārējās reizes gulbju skaitīšanas komandas procesa sākumā vienkārši paceļ glāzi ar kādu dzērienu pils virzienā, lai godinātu “gulbju monarhu”.

Šobrīd gulbja gaļas patērēšana uzturā ir liels noziegums Lielbritānijā ne tikai, jo putns ir aizsargājams, bet arī tādēļ, ka putni faktiski ir karalienes īpašums – tādēļ sanāk, ka cilvēki zog no karalienes.
Populārā seriāla "Troņu spēle" ("Game of Thrones") pēdējā sezona otrdien nominēta "Emmy" televīzijas balvām 32 kategorijās, kas ir jauns rekords.

Otrajā vietā pēc nomināciju skaita ierindojies seriāls "The Marvelous Mrs. Maisel". Kompānijas "Amazon" veidotais komēdijseriāls par pagājušā gadsimta piecdesmito gadu mājsaimnieci, kura pievēršas komiķes karjerai, nominēts "Emmy" balvām 20 kategorijās.

Seriāls "Troņu spēle" astoņu gadu ētera dzīves laikā kopumā saņēmis 161 "Emmy" nomināciju un līdz šim godalgots 47 "Emmy" balvām.

Trešajā vietā nomināciju skaita ziņā šogad ierindojies telekanāla HBO seriāls "Chernobyl" ("Černobiļa"), kas nominēts 19 kategorijās.

Savukārt telekanāla NBC ilggadējais skeču šovs "Saturday Night Live" nominēts balvām 18 kategorijās.

"Emmy" balvas tiks pasniegtas 22.septembrī Losandželosā.
Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, aicina interesentus uz dabas, mūzikas, zinātnes, video, mākslas un dramaturģijas bezmaksas performanci sestdien, 20. jūlijā Līgatnē pie pārceltuves pār Gauju, lai kopīgi ieklausītos un ieskatītos viendienītes lidojumā.

Šogad aicinām iepazīt ņipro ūdens kukaini viendienīti (ephemera vulgata). Vairāk par viendienīšu dzīves ritumu un lomu ekosistēmā varēs uzzināsit gan radošajās darbnīcas, gan muzikālajā stāstā, kas attaino viendienītes mūžu – vienu dienu.

Tas ir stāsts par dzīvesgājuma nozīmību, lai cik īss tas nebūtu. Mūziķis Ingus Ulmanis skaidro: „Pusotras stundas koncerta laikā mūzika seko viendienītes dzīvības ciklam – ola, kāpurs, subimago, imago, ola. Lai skatītāji labāk izprastu šo muzikālo ciklu, esam izveidojuši koncerta programmu un tās aprakstu, ar kuru var iepazīties mūsu mājas lapā”.

Šoreiz mūziķiem – Ingum Ulmanim, Andrim Sējānam, Aigaram Voitišķim, Kasparam Tobim un Anrijam Grinbergam pievienosies stīgu instrumentu mūziķi – Agnese Kanniņa (vijole), Raimonds Melderis (vijole), Ivars Brīnums (alts), Jānis Pauls (čells), Viktors Stankēvičs (kontrabass) un dejotājas Liene Grava un Anete Blaua, kuras atveidos Viendienītes dzīves ciklu.

Pasākuma apmeklētāji tiek gaidīti jau no plkst. 19.00 zinātniskajās un radošajās darbnīcas, kurās caur praktisku darbošanos, klausīšanos, veidošanu un spēli būs iespēja izzināt viendienītes dzīves ciklu, tās nozīmi dabā un sasaisti ar citiem dabas procesiem. Savukārt multimediālā performance sāksies pēc saulrieta.

Atgādinām, Dabas koncertzālē ieeja ir bezmaksas, pasākums notiek brīvā dabā, tādēļ iesakām paņemt līdzi pledus, tūristu paklājiņus, saliekamos krēslus u.c. lietas, lai varētu vakaru izbaudīt bez raizēm.

Jānis Miezers no Iecavas 16. jūlija pēcpusdienā sacensību piektajā dienā noslēdza Austrijā notiekošo “Ultra Triathlon Quintuple”, pieveicot 19 kilometrus peldus, 900 kilometrus ar velosipēdu un 211 kilometrus uz kājām.

Latvijas vienīgais ultratriatlonists distancē pavadīja 103 stundas 52 minūtes un 6 sekundes un 32 dalībnieku konkurencē ierindojās 13. vietā, uzvarētājam vācietim Ričardam Jungam (71:07:24) piekāpjoties par 33 stundām.

Sacensību mērķis – iekļauties 110 stundās – tika izpildīts, un pirmo reizi Latvijas vēsturē šādu distanci pieveikušais sportists paspēja uz kāroto svinīgo banketu otrdienas vakarā. Nepilnu nedēļu ilgo pārbaudījumu, kas tikai skaitliski pielīdzināms pieciem “Ironman”, joprojām turpina visas četras sievietes, jo 156 stundu sacensību kontrollaiks noslēgsies ceturtdien.

Ultratriatlona sacensības, kas garuma ziņā atbilst piecām garajām distancēm, dalībnieki uzsāka pagājušās nedēļas otrajā pusē – 22 triatlonisti pārbaudījumu sāka ceturtdienas pēcpusdienā, kamēr 10 vīri, tostarp Jānis Miezers, cilvēka organismam ekstrēmajā izaicinājumā Austrijas pilsētā Bad Blumau startēja piektdienas, 12. jūlija, rītā plkst.8.00 pēc Latvijas laika.

Triatlona garajā distancē jānopeld 3,8 kilometri, latvietis šādu attālumu 25 metru garajā baseinā peldēja piecas reizes, 19 kilometrus pieveicot sešarpus stundās. Kaut arī aptuveni 400 minūtēs tika peldēts ar vidējo ātrumu nedaudz virs 2min/100m, starp 10 elites sportistiem latvietis riteņbraukšanas segmentu uzsāka piektdienas pēcpusdienā kā viens no noslēdzošajiem nepilnas septiņas stundas no starta brīža.

Peldēšanas starprezultāti
1) 3,8km - 1h 10min
2) 7,2km - 2h 25min (3,8km - 1h 15min)
3) 11,4km - 3h 44min (3,8km - 1h 19min )
4) 15,2km - 5h 08min (3,8km - 1h 24min)
5) 19km un tranzītzona - 6:50:01

Tika plānots peldēšanā pavadīt 8 stundas, savukārt 900 kilometru riteņbraukšanā un 211 kilometru skriešanas segmentā pa 48 stundām.

Sākotnēji vidējais braukšanas ātrums turējās ap 24 km/h, un pirmos “Ironman” 180 kilometrus latvietis paveica septiņu astoņu stundu laikā. Taču piektdienas un sestdienas naktī, vairākkārt guļot pusotru divas stundas, vidējais ātrums uz divriteņa samazinājās. Pēc 240 kilometriem un 92 apļiem bija laiks pirmai miega pauzei piektdienas naktī, kuras laikā Jānis Miezers noslīdēja uz pēdējo 32. pozīciju. Taču tā kā kaimiņos trokšņoja vietējie austrieši, tad nācās turpināt mīt pedāļus. Sestdienas rītā pēc otrās miega pauzes tika pieveikti 400 kilometri aptuveni 20 stundās kopš riteņbraukšanas sākuma, kas liecināja par vidējo ātrumu ap 20 km/h, ņemot vērā pirmās divas gulēšanas pauzes. Otrās sacensību dienas sākumā latvietis bija atguvis 28. pozīciju un līdz vakaram uz velosipēda bija jānobrauc lielākā daļa no atlikušajiem 500 kilometriem.

Tomēr plānotajās 48 stundās neizdevās veikt 900 kilometrus 342 apļos, un “Ironman” 180 kilometri piecas reizes pēc kārtas aizņēma par trim stundām vairāk laika (51:13:12), tādējādi kopējais vidējais ātrums bija 17,6 km/h ar visām miega pauzēm. Ņemot vērā pirms tam nopeldētos 19 kilometrus, distancē bija pavadītas divarpus dienas (58:03:13), un svētdienas vēlā pēcpusdienā Jānis Miezers gatavojās skriešanas 211 kilometru izaicinājumam, ņemot pusotru stundu garu pauzi, kamēr mitēsies lietus.

Skriešanu 74 apļos Jānis Miezers uzsāka svētdienas pievakarē nepilnas 60 stundas (59:30:13) kopš sacensību sākuma. Pirmie 25 kilometri tika veikti trīs stundās un 20 minūtēs, pirmie 30 apļi jeb divi maratoni (85,5 km) bija aiz muguras pirmdienas pusdienas laikā pēc nepilnām 76 stundām (75:52:14), kad finišu bija sasnieguši trīs ātrākie vīri. Latvijas sportists tad bija jau pakāpies līdz 25. pozīcijai. Piecas stundas vēlāk (81:10:37) tika sasniegts pusceļš un pēc 105 kilometriem iecavnieks starp 32 konkurentiem bija pakāpies vēl par dažām pozīcijām. Vēlā pirmdienas vakarā īsi pirms pusnakts (87:47:31) ceturtais maratons bija sākts (134 km) un līdz finišam bija atlikuši mazāk par 80 kilometriem.
Piekto 42,2 kilometru garo maratonu četras diennaktis pēc sacensību sākuma (97:36:50) otrdienas rītā Jānis Miezers sāka 20. pozīcijā (171 km). Otrdienas pusdienas laikā Latvijas vienīgais ultratriatlonists pārkāpa 200 kilometru atzīmei (102:22:53) un līdz finišam bija palikuši noslēdzošie 11 kilometri jeb četri apļi.

Visus 211 kilometrus zemgalietis veica 44 stundās (44:21:53), pakāpjoties no 28. pozīcijas uz 13. vietu un apsteidzot plānotās 48 stundas un paspējot uz svinīgo noslēguma banketu un apbalvošanas ceremoniju, kas sāksies plkst.18 pēc vietējā Austrijas laika.
Uzvaru nepilnās trīs diennaktīs izcīnīja ar otro numuru izliktais vācietis Ričards Jungs (71:07:24), kurš finišēja ar bērnu uz rokām un pēc tam ieradās finišā sagaidīt teju katru, kas spēja pieveikt distanci.

Tā nedarīja otrās un trešās vietas ieguvēji. Galvenais favorīts igaunis Raits Rataseps (72:55:29) savas līderpozīcijas ieguva riteņbraukšanas sākuma daļā, bet pazaudēja pēc velosegmenta pabeigšanas, kad paņēma atpūtas pauzi un skriešanas laikā vairs nespēja noķert vācieti, pārkāpjot ceturtās dienas slieksni. Trešajā vietā ierindojās bez atbalsta komandas startējušais brits Stjuarts Džilets (75:15:22), kurš no baseina izkāpa pēc Jāņa Miezera un spēja pat apsteigt guļošo igauni, taču sacensību beigu daļā bija spiests atkāpties uz trešo vietu. Ātrākais peldētājs vietējais autrietis Andis Siks (86:06:39), kurš 19 kilometrus baseinā veica 5 stundās un 41 minūtē, finišēja piektais aiz sava tautieša Pētera Branderburgera (84:08:52).

Iecavnieks Jānis Miezers pirms gada Vācijā 43 stundās pieveica trīskāršo “Ironman” distanci “Ultra Triathlon Triple”, savukārt šogad augustā ceturto reizi Lietuvas pilsētā Paņevēžā startēs “Ultra Triathlon Double”, kur tiks sadalītas Pasaules čempionāta medaļas un Latvijas vienīgais ultratriatlonists aivadīto trīs gadu laikā izcīnījis sekojoši ceturto, trešo un otro vietu.

Laikā, kad Rīgā norisinās pasaules mēroga "Grand Prix" šahā, 16. jūlijā sāksies arī Latvijas Šaha federācijas organizētais Mihaila Tāla piemiņas turnīrs, kurā sacentīsies lielmeistari no visas pasaules. 

Vairākas dienas viesnīcā “Radison Blu Latvija” zālē “Omega” norisināsies divi vērienīgi Mihaila Tāla piemiņas turnīri, kuros spēkiem mērosies šaha lietpratēji. Uzreiz pēc turnīra atklāšanas sāksies divu dienu rapida sacensības, kurām pieteikušies 315 dalībnieki. Savukārt blics paredzēts 18.jūlijā un tam reģistrējušies 280 spēlētāji. No dalībniekiem, kas pieteikušies, vairāk kā 50 ir pasaules klases lielmeistari.

Paralēli pieaugušo šaha notikumiem, no 20. līdz 24. jūlijam, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiskais turnīrs “Rīgas Brīvdienas”, kurā tiks noskaidroti spēcīgākie šahisti bērnu vidū.

Rīga vēsturiski ir bijusi svarīgs centrs pasaules šaha kartē, un pirmkārt – pateicoties izcilajam lielmeistaram Mihailam Tālam, kurš šeit dzīvoja un strādāja. Latvijas galvaspilsēta arī agrāk ir notikuši nozīmīgi šaha turnīri. 
Piektdien, 12.jūlijā, Lucavsalā gaidāms šogad lielākais ārzemju mākslinieka koncerts Latvijā – vairāk kā 55 000 apmeklētāju ieradīsies uz britu dziesminieka Eda Šīrana koncertu Lucavsalā. Tieši piektdien Eds Šīrans izdod arī jauno albumu, līdz ar to koncerts Rīgā būšot ļoti īpašs. Līdz šim popmūzikas zvaigzne albuma “Divide” tūres ietvaros jau nospēlējusi 260 koncertus.

Jau no ceturtdienas būs ierobežota satiksme pasākuma apkaimē, bet koncerta dienā Pārdaugavā jārēķinās ar sastrēgumiem. Zaķusalā līdz TV tornim būs ierobežota satiksme, tur izveidota Igaunijas un Lietuvas fanu autobusu stāvvieta. Lucavsala privātam transportam būs slēgta vispār.  Sastrēgumi skaršot arī tos, kas pilsētu vēlēsies pamest.

Policija norāda, ka lai kaut cik atvieglotu situāciju, jau no pulksten 15  piektdien tiks izveidots zaļais koridors  izbraukšanai no pilsētas pa Mūkusalas ielu, Ziepniekkalna ielu, līdz pagriezienam uz Baložiem. Tāpēc apmeklētājus uz koncertu aicina ierasties kājām vai ar sabiedrisko transportu. Būs arī velo novietnes.
Rīgas satiksme nodrošinās speciālu trolejbusa maršrutu no Latvijas Universitātes uz Salu tiltu, tālāk kājām cauri tunelim varēs nokļūt pasākuma teritorijā. Pēc pēdējās dziesmas satiksme Mūkusalas ielā un uz Salu tilta uzbrauktuvēm tiks slēgta vispār, lai ļaužu masas varētu doties projām.

Koncerta apmeklētājiem jārēķinās ar papildus pārbaudēm, jo pirmo reizi Baltijā ir personalizētas ieejas biļetes, gaidāma trīskārša drošības kontrole un garas rindas. Uz katras biļetes ir pircēja vārds un uzvārds. Pie ieejas pārbaudīs, vai tas sakrīt ar dokumenta datiem, kur redzams apmeklētāja vārds un fotogrāfija. Līdznācēji ierodas kopā ar biļešu pircēju. Un kā norāda koncerta rīkotāji, tad tāda esot mākslinieka prasība, lai pēc iespējas samazinātu biļešu nonākšanu otrreizēji tirgū un spekulēšanu.


Satiksmes ierobežojumi:


Ceturtdien, 11. jūlijā, jau no plkst. 8.00 līdz pat sestdienas rītam, 13. jūlija, plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja un Pārdaugavas izpilddirekcijas izsniegtām atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Lucavsalas ielā.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 08.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim.

Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 22.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu, transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām un iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri atrodas ielas slēgtajā posmā) Mūkusalas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Bauskas ielai.

No 11. jūlija plkst. 20.00 līdz 12. jūlija plkst. 24.00 tiks aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks piespiedu kārtā pārvietoti ar autoevakuatora palīdzību uz tuvāko iespējamo stāvēšanai atļauto vietu (izņemot transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām) Zaķusalas krastmalā, posmā no Salu tilta līdz Televīzijas tornim, Lucavsalas ielas abās pusēs, Laivu ielas abās pusēs (Lucavsala), Mūkusalas ielas rotācijas aplī, Merķeļa ielā posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Inženieru ielai (izņemot sabiedrisko transportu), kā arī Pulkveža Brieža ielā 60 m garā posmā no trolejbusu galapunkta virzienā uz Hanzas ielu (izņemot sabiedrisko transportu) un Ganību dambī, posmā no ēkas Nr. 3, korpuss 1 līdz Pētersalas ielai (izņemot sabiedrisko transportu).

Tāpat autovadītājiem jārēķinās, ka piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 7.00 līdz plkst. 24.00 Mūkusalas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Bauskas ielai, brauktuves paplašinājumā pie ēkas Nr. 8 un sadalošajā joslā no Akmeņu ielas līdz dzelzceļa tiltam tiks aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atstātie transportlīdzekļi tiks piespiedu kārtā pārvietoti ar autoevakuatora palīdzību uz tuvāko iespējamo stāvēšanai atļauto vietu (izņemot transportlīdzekļus ar pasākuma organizētāja atļaujām). Arī DUS „Neste” Mūkusalas rotācijas aplī tiks aizliegts stāvēt automašīnām.

Ierobežojumi būs arī tiem, kuri pārvietojās pa Daugavu. Piektdien, 12. jūlijā, no plkst. 8.00 līdz 24.00 tiks aizliegta kuģošanas līdzekļu tauvošanās un enkurošanās Mazajā Daugavā, un no plkst. 15.00 līdz plkst. 24.00 tiks slēgta kuģošanas līdzekļu satiksme Mazajā Daugavā.
Avots: lsm.lv; Valsts policijas info; Rīgas satiksmes info.
Invazīvās skaistumkopšanas procedūras jāveic pie ārstniecības personām, nevis "kaktu kantoros", šodien informatīvās kampaņas "Uzticies pārbaudot!" atklāšanā norādīja uzaicinātie eksperti.

Kā sacīja veselības ministre Ilze Viņķele, Latvijā arvien vairāk cilvēku izvēlas savu ķermeni izskaistināt. Daļa šo cilvēku pakalpojumu izvēlas, nevis pēc to kvalitātes, bet zemākās cenas, kas var būt lielas lamatas, piebilda ministre.

Viņķele uzsvēra - izvēloties zemāko cenu, nevis kvalitāti, cilvēki pakļauj sevi dažādiem riskiem, tostarp infekcijām, nervu bojājumiem, turklāt smagākos gadījumos cilvēki var tikt pat inficēti ar C hepatītu vai HIV. Šī iemesla dēļ Veselības ministrija (VM) ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) un Veselības inspekciju (VI) nolēmusi sākt kampaņu "Uzticies pārbaudot!", kuras mērķis ir patērētāju informēšana par invazīvās skaistumkopšanas pasauli, nodrošinot, ka iedzīvotāji sava skaistuma pilnveidošanu izvēlas veikt drošā veidā.
 
                     
Arī VI Sabiedrības veselības departamenta vadītāja Solvita Muceniece uzskata, ka izglītošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt risku pārvaldību. Pēc Mucenieces paustā, Latvijā būtiski pieaugusi skaistumkopšanas pakalpojumu izplatība, tomēr daļa pakalpojumu sniedzēju paliek ārpus inspekcijas uzraudzības, jo patiesībā nedrīkstētu nodarboties ar skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētai ārstniecības personai. Muceniece norādīja, ka mēdz būt arī gadījumi, kad invazīvās skaistumkopšanas procedūras tiek veiktas dzīvokļos. Cilvēkiem, kuri praktizē šādu nodarbošanos, var draudēt tas pats, kas jebkuram cilvēkam, kurš nodarbojas ar neatļautu ārstniecību, skaidroja eksperte.

Krimināllikums paredz, ka par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā veselības traucējumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Tikmēr par neatļautu ārstniecību, ja tā izraisījusi cietušā nāvi vai smagus miesas bojājumus vainīgā neuzmanības dēļ, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.

Muceniece uzsvēra, ka svarīgi, lai iedzīvotāji pakalpojuma sniedzēju izvēlētos pārdomāti, un neatbalstītu nelegālo "biznesu", kas ietekmē ne tikai konkrētā cilvēka, bet arī visas sabiedrības veselību kopumā.

Arī dermatologs Raimonds Karls savā ārsta praksē saskāries ar dažādām smagām sekām, kas saistītas ar nekvalitatīva skaistumkopšanas pakalpojuma izvēlēšanos. Karls norādīja, ka šāda pakalpojuma izvēlēšanas var rezultēties ar ilgstošu apsārtumu, vīrusa infekciju, C un B hepatītu, papilomas vīrusu, kurš var izraisīt onkoloģisku saslimšanu, bakteriālām un sēnīšu infekcijām.

Tāpat nereti klienti, kuri saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, pie ārsta vēršas saistībā ar sejas asimetriju, noslīdējušiem plakstiņiem, rētām un pat aklumu, piebilda ārsts.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes locekle, sertificēta skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā Ilze Briža izteica gandarījumu, ka problēma beidzot aktualizēta. Briža uzsvēra, ka neredzamā šīs problēmas puse ir daudz briesmīgāka nekā redzamā.
Pēc speciālistes kosmetoloģijā paustā, nereti personas, kuras sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, nevēlas mācīties, tomēr viņa uzsvēra izglītības nozīmi kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā. Briža uzsvēra, ka skaistumkopšanas procedūras veikšanai nepietiek ar video noskatīšanos vietnē "Youtube".

Skaistumkopšanas speciālista izglītības dokumentam jābūt par pamatu uzticības garantam, un klientiem nevajadzētu baidīties lūgt šī dokumenta esamības apliecinājumu, uzsvēra speciāliste. Viņa norādīja, ka klientiem būtu svarīgi pārliecināties, vai invazīvās skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēta ārstniecības persona.

Pēc Brižas paustā, cilvēki nereti kautrējas runāt vai vērsties VI par to, ka saņēmuši nekvalitatīvu pakalpojumu, jo saņēmuši to nelegālā veidā. Šī iemesla dēļ VI bieži vien pat neuzzina par nekvalitatīvo pakalpojumu sniedzējiem, kuri var radīt kaitējumu vēl citiem.
Trešdien, 10.jūlijā, Latvijas armijas 100. dzimšanas dienā, Aizsardzības ministrija aicina ikvienu valsts iedzīvotāju piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā „Pasveicini karavīru!”.

Aizsardzības ministrija aicina - ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles.

Ja nepazīsti nevienu karavīru personīgi, vari apsveikt Latvijas armiju sociālajos tīklos - @Latvijas_armija Twitter, @latvijas-armija draugiem.lv, @latvijas_armija Instagram un @Latvijasarmija Facebook! Sveicienam sociālajos tīklos aicinām pievienot tēmturi #pasveicinikaravīru

Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
Berlīnes modes skatē jaunu elpu iegūst pārstrādātie materiāli - somas no ābolu mizām un apavi no sūnām un siena. Tāda ir atsevišķu modes mākslinieku atbilde uz neskaitāmajiem pārmetumiem modes industrijai par videi nodarīto kaitējumu.

Kaut gan skatuve Berlīnes modes nedēļā izskatās gluži tāpat kā citviet, ir viena liela atšķirība – viss modeļu demonstrētais apģērbs ir darināts no ilgtspējīgiem materiāliem.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas aplēsēm, modes industrija ir atbildīga par 20% globālo notekūdeņu un 10% oglekļa dioksīda emisiju. Tas ir vairāk nekā emisiju apjoms, ko rada visi starptautiskie pārlidojumi un kuģniecības pārvadājumi kopā.

Taču modes skate ar nosaukumu “Neonyt” pierāda, ka vienlaikus var izpildīt gan industrijas augstās prasības, gan arī ekoloģijas standartus. 
Viens no piemēriem ir vācu ekomodes kompānijas somas – tās visas ir darinātas no ābolu mizām. Cits vācu uzņēmums darina apavus no sūnām un siena, savukārt Somijas kompānija ražo T-kreklus no materiāla atgriezumiem un pārstrādātās plastmasas.

Tiesa, augstas ekoloģijas prasības nozīmē arī samērā augstas cenas. Ābolu somas maksā no 29 līdz pat 200 eiro, sūnu apavu pāra cenas sākas no 150 eiro, bet klasiskus pārstrādāto materiālu T-kreklus tirgo, sākot no 29 eiro.
Avots: lsm.lv
6.jūlijā, Valmierā tika atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums "Māra Štromberga BMX trase "Valmiera"".

Trasi ar svinīgu lentas pārgriešanu atklāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs. Ceremonijā piedalījās arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, kā arī daudzi citi BMX sporta Latvijā attīstības virzītāji un interesenti.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas spožās karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

"Māra Štromberga BMX trase "Valmiera"" ir otrā sporta būve Valmierā, kas nosaukumā nes Valmieras olimpieša vārdu.

Pēc trases atklāšanas "Māra Štromberga BMX trasi "Valmiera"" piepildīja sportisti – norisinājās pirmās sacensības tajā - 2019. gada Latvijas nacionālais čempionāts BMX riteņbraukšanā. 

Latvijas nacionālais čempionāts bija pēdējais sagatavošanās posms pirms gaidāmā Eiropas BMX čempionāta, kas no 11. līdz 14. jūlijam notiks Latviešu BMX sportistu mājas trasē Valmierā. Tās būs BMX sporta vēsturē nozīmīgākās sacensības, kas norisinās Latvijā.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iepazīstinās britu popmūziķa Eda Šīrana šefpavāru Džošu Hārtu ar Latvijas mūsdienu virtuvi un pārtikas nozares inovācijām.

Divas dienas pirms 12. jūlijā Rīgā gaidāmā mūziķa Eda Šīrana koncerta Latvijā ieradīsies šefpavārs, kurš kopā ar mūziķi dodas Eiropas koncerttūrē un veido blogus par apmeklēto valstu virtuvi, ēdināšanas biznesu un pārtikas nozari. D. Hārta vizītes organizēšanā piedalās arī RTU, kas ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienas "EIT Food" partnere. RTU Dizaina fabrikas "EIT Food HUB Latvia" ir "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā.

10. jūlijā D. Hārts tiksies ar pazīstamiem Latvijas pavāriem, ēdināšanas entuziastiem un pārtikas nozares uzņēmējiem – Mārtiņu Sirmo, Ēriku Dreibantu, Renāru Purmali, Aigaru Ruņģi un citiem. Viņš apmeklēs "Rīgas Centrāltirgu" un ieturēs pusdienas 3 pavāru restorānā "Tam labam būs augt", brīvā atmosfērā ar pavāriem un uzņēmējiem pārrunājot nozares aktualitātes, izaicinājumus un iespējamos risinājumus.

"Vizītē piedalīsies arī "EIT Food HUB Latvia" pārstāvji, lai, reaģējot uz izaicinājumiem, piedāvātu atbalsta instrumentus, kas industrijai, sadarbojoties ar zinātniekiem, ļauj pētīt, izstrādāt un ieviest inovācijas pārtikas un ar to saistītajās nozarēs, sākot no lauksaimniecības un ražošanas līdz pat piegādei un klientu apkalpošanai," norāda RTU Dizaina fabrikas "EIT Food HUB Latvia" vadītāja Liene Briede.

RTU par "EIT Food" partneri kļuva šogad, taču jau četrus gadus tā ir klimata zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Climate-KIC" pilntiesīga biedre. "EIT Food HUB Latvia" sadarbojas ar vairākām Latvijas augstskolām un zinātniskajām iestādēm, konsultē un atbalsta interesentus gan pārtikas ražošanas inovāciju izstrādē, gan finansējuma piesaistē, piemēram, palīdzot atrast piemērotākos dažādu programmu un konkursu uzsaukumus. Šobrīd ir atvērta pieteikšanās divās programmās.

Programma "EIT Food Government Executive Academy" vērsta uz stratēģijas izstrādi un pārtikas nozares saistīto sistēmu ekspertīzi, tā domāta nozares profesionāļiem, savukārt programmā "EIT Food RIS Solutions" RTU Dizaina fabrika aicina pieteikties studentu komandas, kas vēlas iesaistīties industrijas partneru definētu problēmsituāciju risināšanā.

"EIT Food HUB Latvia" organizē arī jauno ideju/jaunuzņēmēju konkursu "Inovāciju balva" ("Innovation Prize"). Ar pieteiktajām idejām, kas radīs pievienoto vērtību pārtikas nozarei, sākot no ražošanas optimizācijas risinājumiem, jauna iepakojuma, pārtikas piedevām līdz produktu līnijām, visiem interesentiem būs iespēja iepazīties 5. septembrī Baltijas lielākajā pārtikas industrijas izstādē "Riga Food 2019". Divi no konkursa dalībniekiem saņems grantu. Rudenī "EIT Food HUB Latvia" ar partneriem Latvijā plāno organizēt arī pārtikas nozares hakatonu.
Šogad jau trešo reizi augusta otrajā nedēļas nogalē šefpavāri Ēriks Dreibants un Mārtiņš Sirmais ar komandu rīko brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivālu “Pārceltuve” Līgatnē. Notikumos visas dienas garumā izzināt Latvijas dabu, garšas un cilvēkus varēs gan lielie, gan mazie. Bet dienas noslēgumā Līgatnes kultūras namā tiks klāti garie galdi un radītas mūsdienu latvieša dzīres gardēžiem.

Garo galdu restorāns brīvdabas garšu, papīra un sarunu festivāla “Pārceltuve” ietvaros ir ikgadējs notikums un neapšaubāmi viens no spilgtākajiem. Pie garajiem galdiem sapulcējušies būs simts gardēži, kuriem šefpavāri Mārtiņš Sirmais, Ēriks Dreibants, Juris Dukaļskis un Artūrs Trinkuns gatavos vasarā atrodamās garšas savā interpretācijā par mūsdienu Latvijas virtuvi. Ceļot galdā vairāku kārtu vakariņas pie klātiem galdiem un vietējiem muzikantiem skandējot dziesmas, kultūras namā tiks radītas īstas latviešu dzīres. Biļetes uz garo galdu restorānu kultūras namā jāiegādā iepriekš, to var izdarīt te.

Festivāla diena veidota tā, lai jēgpilni un jautri būtu kā lielajiem, tā mazajiem un darāmā būtu visai diena. Ieplānotas dažādas meistardarbnīcas, organizētas ekskursijas uz papīrfabriku, Padomju slepeno bunkuru un citviet, vietējo amatnieku tirgus, brīvdabas kafejnīcas un Dabas garšas sarunas. Šajās sarunās, kuras ikggadēji vadīs biologs Māris Olte, ar saviem stāstiem dalīsies žurnāliste un Pasaules dabas fonda vēstnese Kristīne Garklāva, grafikas dizaineris Miķelis Baštiks, šefpavārs no Krievijas Aleksandrs Žerebcovs, starpautiskās Slow food kustības pārstāve Anna Kanšijeva un citas personības. Dienas laikā uz plosta Līgatnes dīķī koncertēs ģitārists Mārcis Auziņš, koklētājs Ansis Jansons un citi, savukār pēcpusdienā pie Anfabrikas klintīm īpašu skaņu performanci Meklētājs rādīs mūziķe Dace Straume ar multinstrumentālistu Kasparu Tobi. Pēcpusdienā, kā kā jau minēts, šefpavāri atvērs garo galdus restorānu Līgatnes kultūras namā, bet festivāla noslēgumā būs iespēja baudīt brīvdabas kino.

Šogad festivāls īpašu uzmanību pievērsis slow food tēmai, jo tieši šajā gadā Latvija ar saviem labākajiem šefpavāriem pievienojas pasaules kustības slow food šefpavāru aliansei. Ar šīs kustības stāstu festivāla viesus tuvāk iepazīstinās un šefpavāru aliansi svinīgi atklās Anna Kanšijeva, programmas pārstāve Eiropā un Āzijā. Notikumiem par godu šajā reizē festivāla tirgus sadaļu īpaši veidos Straupe Slow food organizācija. Tāpēc iepazīt un iegādāt godīgus, tīrus vietējos ražojumus un darinājumus šoreiz varēs izslavētajā Straupes lauku labumu tirdziņā, kas īpaši uz vienu reizi no savas mājvietas Straupē pārcelsies uz Līgatni pār Gauju.

Uz festivālu aicināti visi tiem, kam tuva mūsu pašu Latvijas iepazīšana caur garšām, sarunām un būšanu dabā. Jo vērtīga būs ne vien festivāla programma, bet arī iespēja ķermenim tikt pie svaiga gaisa, zaļas ainas un iespēja prātam apstāties, atgūties no ikdienas steigas un ļauties svarīgākajam – būšanai kopā ar savējiem.

Ieeja festivālā ir bez maksas. 
Šogad Rīgas svētki veltīti Rīgas leģendām, jo leģendas un vēstures elpa ir tā, kas strāvo Vecrīgas ieliņās, tās senajās celtnēs, brīnumaini atdzīvojoties ikreiz, kad Rīga svin svētkus. Ikviens aicināts piedalīties Rīgas svētku svinībās, kas notiks no 16. līdz 18. augustam, kad varēs izzināt pilsētas leģendas, teikas un nostātus, iepazīt galvaspilsētas bagāto vēsturi, baudīt daudzveidīgo kultūras un sporta aktivitāšu programmu.

Paviesoties leģendu pasaulē svētku apmeklētāji gaidīti jau 16. augusta vakarā Doma laukumā, kur, satiekoties mūzikā vēsturei un mūsdienām, izskanēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas 100. jubilejas sezonas ieskaņas koncerts.

Svētku turpinājumā iedzīvotāji varēs dzirdēt vēsturiskus stāstus un satikties ar leģendārām personībām divu dienu garumā svētku norišu vietās - 11. novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, apmeklēt pasākumus Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kinoteātrī “Splendid Palace”, jaunatklātajā kultūras un izklaides centrā “Hanzas Perons”, un citviet pilsētā.

Būs iespēja vērot Vācijas un Nīderlandes ielu cirka mākslinieku priekšnesumus, Prāgas klaunu trupas “Squadra Sua” sniegumu, kā arī tālās Taivānas cirka grupa “FOCA” piedāvāto izrādi “Zemes dziesmas”.

Kā ik gadu, rīdziniekiem un pilsētas viesiem ir iespēja piedalīties “Ostas svētku” rīkotajās aktivitātēs - diennakts basketbola turnīrā “Krastu mačs”, “Ielu mūzikas dienā” un citos tradicionālos, iedzīvotāju iecienītos notikumos. Šī gada svētku jaunums būs Rīgas brīvostas SUP festivāls ar paraugdemonstrējumiem un Latvijas čempionāts SUP sprintā. Svētku apmeklētāji varēs vērot strūklaku šovu “Ūdens stāsts mēness gaismā”.
Tie, kam tuvāks ir aktīvs dzīvesveids, ir aicināti iesaistīties “Pludmales spēlēs”, kas risināsies Lucavsalas atpūtas parkā un Ķīpsalas pludmalē. Tajās ikviens varēs izmēģināt spēkus ap 20 dažādos sporta veidos.

Svētku apmeklētāji gaidīti arī Pārdaugavā, lidlaukā “Spilve”, kurs notiks jau tradicionālie aviācijas svētki “Riga Fly-in 2019”, kas šogad sola avio, dronu un izplētņlēcēju paraugdemonstrējumus, iespēju iepazīties ar Latvijas aviācijas vēsturi - tās personībām, stāstiem un sasniegumiem, kā arī apskatīt aviācijas tehniku.

Kā katru gadu - tieši mēnesi pirms svētkiem - tīmekļa vietnē www.rigassvetki.lv tiks publicēta “Rīgas svētku 2019” programma.

Aktualitātēm varēs sekot līdzi arī sociālo tīklu kontos: www.twitter.com/rigassvetki, www.facebook.com/RigasSvetki un www.instagram.com/rigas_svetki.

Rīgas svētku dienās, 17. un 18. augustā, sabiedriskais transports būs bez maksas.
Sestdien, 6.jūlijā, no plkst. 14 līdz 21, Rīgā, 11. novembra krastmalā notiks Latvijas armijas simtgadei veltīts lielkoncerts, būs vērojami Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumi, kā arī Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde.

Svētku lielkoncerts sāksies ar goda viesu – Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, aizsardzības ministra Arta Pabrika un Nacionālo bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa uzrunām.

Katra no koncerta četrām daļām būs veltīta konkrētam Latvijas un Latvijas vēstures posmam, sākot no Latvijas armijas izveidošanas līdz mūsdienām, ar tautā iemīļotām dziesmām un mūziku, ļaujot pasākuma apmeklētājiem emocionāli izdzīvot Latvijas neatkarības cīnītāju degsmi un pašaizliedzību, cīnoties par Latvijas brīvību. Pirmās koncerta daļas nosaukums ir “Neatkarības cīņa”, otrās – “Mūsu zeme brīva”, trešās – “Zaudētā brīvība, nezudusī cerība,” un noslēdzošās - “Atgūtā brīvība”.

Koncertā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku štāba un Zemessardzes orķestris, Kanādas bruņoto spēku Centrālais orķestris, Ieva Akuratere, Jānis Stībelis, Dainis Skutelis, Aija Andrejeva, Mārtiņš Ruskis, Andris Ērglis, Ieva Sutugova, Žoržs Siksna, vīru kopā “Vilki”, reperis Artūrs Strēlnieks - R.2.R.S., Arturs Gruzdiņš un citi. Svētkus vadīs Jānis Paukštello un Jēkabs Reinis.

Plkst.14.25 Štāba bataljona Godasardzes rotas karavīri piedāvās vērot defilē programmu, plkst.16.15 Speciālo uzdevumu vienības karavīri sadarbībā ar Gaisa spēkiem, lidojumam labvēlīgos laika apstākļos, sniegs paraugdemonstrējumus gaisā un Daugavā. Savukārt plkst.18.00 Krastmalā uzstāsies Kanādas bruņoto spēku Centrālais orķestris.

Koncerta pārtraukumos pasākuma apmeklētāji varēs vērot Nacionālo bruņoto spēku paraugdemonstrējumus, apskatīt Latvijas un sabiedroto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstādi.

Militārā policija pasākuma apmeklētājiem piedāvās aplūkot Militārās policijas automašīnu, pūļa kontroles ekipējumu, sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanas un identificēšanas uz sauszemes un zemūdens ekipējumu, kā arī klātesošajiem būs iespēja vērot Militārās policijas karavīru tuvcīņas paraugdemonstrējumu.

Zemessardzes pārstāvji aicinās pasākuma apmeklētājus pārbaudīt savas spējas stilizētā šķēršļu joslā un šaušanā par mērķiem, piedāvājot iespēju nofotografēties uz saņemt simtgades piemiņas fotogrāfiju, kas tiks uzņemta stilizētā foto studijā.

Štāba bataljona Sakaru rotas stendā varēs apskatīt dažādus Nacionālo bruņoto spēku sakaru līdzekļus. Būs iespējams redzēt radiosakaru balss un datu pārraidi reāla laika režīmā, kā arī patstāvīgi veikt radiotelefona salikšanu un pievienošanu centrālei. Štāba bataljona Sakaru rotas galvenais uzdevums ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku komandpunkta izvēršanu un visa veida radiosakaru nodrošināšanu.
Jūras spēku mācību centrs pasākuma apmeklētājus aicinās sacensties, hidrotērpā mērojot konkrētu distanci, kā arī piedāvās aplūkot ūdenslīdēju individuālo iegremdēšanās ekipējumu, ūdenslīdēju iegremdēšanās aparātus, zemūdens meklēšanas iekārtas, kā arī informēs interesentus par iespēju kļūt par ūdenslīdēju bruņotajos spēkos.

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri pasākuma apmeklētājiem demonstrēs brigādes bruņojumā esošos ieročus, kā arī piedāvās iespēju uzzināt vairāk par karavīra ikdienu un apmācību procesu. Pasākuma apmeklētāji varēs pieteikties dienestam Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3.kājnieku bataljonā, kas ir vienīgais no brigādes bataljoniem, kurā dien zemessargi.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Rekrutēšanas un atlases centra stendā ikviens varēs uzzināt par iespējām dienēt bruņotajos spēkos un studiju iespējām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Ar 360 grādu brillēm un video būs iespēja izbaudīt braucienu ar kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)", piedalīties glābšanas operācijā, kā arī pārbaudīt savas spējas virtuālajā kaujas tehnikas simulatorā. Rekrutēšanas un atlases centrs aicinās sacensties fizisko aktivitāšu un zināšanu uzdevumu pārbaudē, apbalvojot labākos.

Laukumā iepretim Triangula bastionam varēs apskatīt Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā militāro tehniku, tostarp M109A5Oe tipa pašgājējhaubiču sistēmu, kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnu "CVR(T)" militāros taktiskos transportlīdzekļus "Polaris", vieglo kaujas bruņumašīnu "LAV", tanku “PT - 91”, bruņumašīnu “VAMTAC”, kaujas mašīnu BMP-2M un citu Latvijas un sabiedroto spēku militāro tehniku.

Savukārt svētku izskaņā no plkst.19.30 līdz 21.00 Nacionālie bruņotie spēki aicina pasākuma viesus apmeklēt Zaļumballi.

Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā: https://www.mil.lv/lv/latvijas-armijai-100


Aizsardzības ministrija aicina iedzīvotājus iemūžināt Latvijas armijas simtgades svētku pasākumus un piedalīties Latvijas armijas dibināšanas gadadienai veltītajā ikgadējā akcijā “Pasveicini karavīru!”, fotogrāfijās un video sociālajos medijos lietojot tēmturus: "#Latvijasarmijai100", #pasveicinikaravīru, ietagojot Latvijas armijas sociālo mediju kontu - "@Latvijas_armija".
Ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles.

Iekļūšana ceļu satiksmes negadījumā rada stresu un bieži arī nezināšanu, kā rīkoties tālāk. Parasti pēc iekļūšanas negadījumā seko telefona zvans. Apdrošinātāji veica aptauju, lai noskaidrotu, kam negadījumā iekļuvušie autovadītāji zvana visbiežāk, protams, ar piebildi, ka negadījumā nav cietuši cilvēki.

Tika noskaidrots, ka autovadītāji visbiežāk pēc negadījuma zvanītu policijai (26%). Savukārt 23% no aptaujātajiem uzreiz pēc avārijas steidz sazināties ar apdrošinātāju. Tāds pats skaits respondentu (23%), pašam pirmajam zvanītu savam dzīvesbiedram. 7% respondentu vispirms sazinātos ar vecākiem. Jaunieši vecumā līdz 24 gadiem pēc iekļūšanas negadījumā tieši vecākiem zvanītu visbiežāk. Savukārt 3% no visiem aptaujātajiem sazinātos ar darba devēju, bet 5% padomu jautātu draugiem. Tikai 5% no aptaujātajiem atzina, ka nezvanītu nevienam un ar situāciju tiktu galā vieni paši.

Atšķiras tas, kam biežāk zvanītu sievietes, bet kam – vīrieši. Tikai 19% no aptaujātajiem vīriešiem atzina, ka zvanītu savai dzīvesbiedrei, lielākā daļa zvanītu policijai vai apdrošinātājam. Sievietes pēc negadījuma kā pašam pirmajam visbiežāk zvanītu vīram vai dzīvesbiedram (27%). Nav noslēpums, ka sievietēm sākotnēji nepieciešams emocionāls atbalsts un iespēja konsultēties. Kad nepieciešamā informācija ir apkopota, un zināms, kā rīkoties tālāk, tad seko zvani apdrošinātājam, policijai vai kādam citam.
 
If Apdrošināšanas pārstāve Līga Bērziņa atzīst, ka nav viena pareizā risinājuma, kā jārīkojas pēc ceļu satiksmes negadījuma. Rīcība atšķirsies, atkarībā no negadījuma smaguma un iesaistīto transportlīdzekļu skaita.

Ja negadījumā kāds ir cietis, svarīgi nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot pa tālruni 112. Ja negadījums nav smags, tajā nav cietušo, iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi un nav bojāta trešās personas manta, tad vadītāji var aizpildīt saskaņoto paziņojumu. To var izdarīt arī mobilajā aplikācijā. “Ja automašīnām nepieciešams nobraukt brauktuves malā, lai aizpildītu saskaņoto paziņojumu, to var darīt. Pirms tam gan ieteiktu uzņemt fotogrāfijas, parādot notikuma vietas kopskatu, nevis tikai bojājumu tuvplānus,” stāsta Līga Bērziņa. Kad saskaņotais paziņojums aizpildīts, par negadījumu jāziņo apdrošinātājam.

Ja par negadījuma apstākļiem vadītāji nespēj vienoties, jāzvana policijai. Bieži pieļauta kļūda – vadītāji izkustina automašīnas, pirms policija ierodas notikuma vietā, apgrūtinot policijas darbu noteikt precīzus negadījuma apstākļus. 

Aptaujā 71% no autovadītājiem paši atzina, ka braucot ir nodarbināti ar blakus lietām, kas var novērst uzmanību. Visbiežāk autovadītāji pie stūres ēd vai lieto telefonu bez brīvroku sistēmas, tāpat daudzi klausās skaļu mūziku. Šādas nodarbes ne vien novērš uzmanību no ceļa, bet lēnāks kļūst vadītāja reakcijas laiks, un vairākas reizes palielinās risks iekļūt avārijā.
Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Zaļā Brīvība” īsteno pirmo bezatkritumu pilsētas iniciatīvu Latvijā – “Tīri.Labi.”. Projekta mērķis ir aktualizēt bezatkritumu dzīvesveidu un izglītot Cēsu iedzīvotājus un uzņēmējus par tā pamatprincipiem, lai veicinātu atbildīgāku patēriņu un samazinātu radīto atkritumu daudzumu. 
 
Cēsis šīs iniciatīvas ietvaros apņemas samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai lietot tos citos veidos. Projekta pamatā ir sadarbība starp pašvaldību, nevaldības organizācijām, dažādiem radošajiem partneriem, uzņēmējiem un iedzīvotāju iniciatīvām. 
 
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsver: “Vienmēr ir patīkami būt vienam no kādas tēmas aizsācējiem. Es domāju, ka šī tēma ir ļoti aktuāla, tādēļ centīsimies ieviest pārmaiņas. Tas nebūs vienas dienas jautājums, bet runa ir par filozofiju. Es domāju, ka pašvaldība ir tā, kas strādā uz sabiedrības izglītošanu  – informēt, stāstīt un, protams, arī savās iestādēs mēģināt vēl vairāk ieviest atkritumu šķirošanu, atkritumu dalīšanu, iepirkumos izmantot zaļās karotītes principu, kā arī pārdomāt dažādu resursu izmantošanu.”
 
Biedrības “Zaļā Brīvība” vadītājs Jānis Brizga papildina: “Ik gadu mēs radām vairāk kā 230 tūkstošus tonnu iepakojuma atkritumu. Liela daļa no tiem tiek apglabāti poligonos, bet citi nonāk apkārtējā vidē. Lai nodrošinātu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanu, jāsāk šķirot jau atkritumu rašanās brīdī – mājsaimniecībās. Tāpēc ļoti novērtēju, ka Cēsu pašvaldība ir gatava iesaistīties un rādīt piemēru citiem, jo tā ir iespējams patiesi panākt pārmaiņas. Arī valsts līmenī ir jāsper soļi, piemēram, ieviešot depozīta sistēmu, kur kopīgu mērķu īstenošanā sadarbojas vairākas puses – ražotāji, tirgotāji un lēmumpieņēmēji.”
 
Sarunu festivāla LAMPA ietvaros Cēsu pašvaldība atklāja projektu un parakstīja apņemšanos ieviest bezatkritumu pamatprincipus. Pašvaldībai pievienojās vietējās organizācijas – Draugiem Group, Ruckas mākslas rezidenču centrs, kafejnīca “Solo”, Vides risinājumu institūts un pirmais bezatkritumu veikals Cēsīs “ieber.lv”. Jebkurš uzņēmums, organizācija vai iedzīvotājs var digitāli parakstīti apņemšanos samazināt piesārņojumu sev apkārt un uzlabot gan sevi, gan vidi, kurā dzīvojam, “Zaļā Brīvība” mājaslapā - zalabriviba.lv/tirilabi/
 
Pilotprojekts “Tīri.Labi. Pilsēta bez atkritumiem” Cēsīs norisinās no šī gada jūnija līdz gada beigām. Projekta ietvaros paredzētas vairākas izzinošas aktivitātes pilsētas iedzīvotājiem, tirgotājiem, ēdinātājiem un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, lai radītu izpratni par alternatīvām bezatkritumu dzīvesveida ieviešanai ikdienā. 
 
Sarunu festivāls LAMPA šogad Cēsu pils parkā norisināsies piekto reizi, un šī pasākuma viesu ērtībām nu jau tradicionāli tiek norīkoti papildu vilcieni gan no rīta uz Cēsīm, gan naktī atpakaļ uz Rīgu.

"Pasažieru vilciens" ir papildinājis vilcienu kustības sarakstu ar reisu, kurš sestdienas, 29. jūnija, rītā plkst. 8.55 aties no Rīgas un Cēsīs pienāks plkst. 10.43. Savukārt festivāla apmeklētājus atpakaļ uz Rīgu aizvedīs divi īpaši norīkoti vilcieni – piektdienas, 28. jūnija, vakarā no Cēsīm vilciens aties plkst. 23.45 un Rīgā ienāks plkst. 1.32, bet naktī no 29. uz 30.jūniju, pēc festivāla noslēguma, vilciens no Cēsīm aties plkst. 0.32 un Rīgā ienāks plkst. 2.19.

Pirms vilciena atiešanas biļešu tirdzniecības kase Cēsu stacijā 28. jūnijā tiks atvērta no plkst. 23.00, bet naktī no 29. uz 30. jūniju - no plkst. 00.01.

Apskatīt vilcienu kustības grafiku un ērti iegādāties biļetes ir iespējams gan "Pasažieru vilciena" mājaslapā, gan mobilajā lietotnē.

RADIO TEV savukārt par transportu nesatraucas, jo mums ir divas laika mašīnas, kuras festivāla apmeklētāji varēs izmēģināt piektdien un sestdien Cēsīs.

RADIO TEV laika mašīnas piedāvās doties divos drosmīgos ceļojumos. Lec iekšā vienā  mašīnā un dodies uz nākotni, lai visgodīgākajā un atklātākajā sarunā Tu tiktos ar savu nākotnes "es". Ja esi drošs, ka, skrienot līdzi nežēlīgajam sekunžu maratonam, Tev nav zudusi laika sajūta un proti labi plānot savu laiku – laižam ar otro laika mašīnu! Pārliecinies – vai laiks kontrolē Tevi, vai Tu – laiku. Saki drosmīgu "jā" laika mašīnai, un tev rokās būs atslēga jauniem piedzīvojumiem!
Sestdien, 22.jūnijā, aizvadītās “Latvijas Uzvaras dienas. Cēsu kauju simtgades” svinības pulcējušas vairāk nekā 20 000 apmeklētāju - gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Kā norāda Latvijas Uzvaras dienas idejas autors Renārs Sproģis, apmeklētāju skaits pārsniedzis pat vispiesardzīgākās prognozes. Kopumā Cēsu kauju simtgades pasākumi, ieskaitot Igaunijas vēsturiskā bruņuvilciena “Wabadus” (Brīvība) ekspozīciju, kas bija aplūkojama Cēsu dzelzceļa stacijā jau kopš 15.jūnija, pulcējuši teju 30 000 cilvēku.

Kā ziņots, svētku gaitā Cēsis apmeklēja Latvijas un Igaunijas valstu prezidenti, kuri Cēsu Uzvaras pieminekļa pakājē pieņēma militāro parādi.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka pirms simts gadiem uz aicinājumu ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti atsaucās gan veci, gan jauni, daudz bija tādu, kas nekad iepriekš nebija rokās ņēmuši ieročus - latviešu studenti, Cēsu pulka skolnieku rota. Viņus visus vienoja ticība brīvas, taisnīgas un pašu pārvaldītas Latvijas idejai, kas atšķīra viņus no pretiniekiem. “Brīvības cīņās mēs cīnījāmies, esot kopā ar mūsu sabiedrotajiem. Šajā kaujās mēs ieguvām ticību saviem spēkiem. Arī simts gadus pēc Cēsu kaujām Latvijas un sabiedroto karavīri stāv plecu pie pleca, aizstāvot mums svarīgas vērtības,” norādīja Vējonis, uzsverot: “Atcerēsimies, kā izcīnījām savu zemi, lai vienmēr apzinātos, cik svarīgi to nosargāt!”

Savukārt, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvēra, ka vēsturiskās uzvaras pierādīja, ka Igaunija un Latvija pelnījušas neatkarību un valstiskumu. “Cēsu kaujas pierādīja, ka politiskie stāvokļi un šķietami bezcerīga situācija nav nepārvarami šķēršļi, ja vien mēs paši vēlamies un uzdrīkstamies uzstāt uz brīvību. [..] Mēs vienmēr zaudējam, ja esam pa vienam. Kopā mēs vienmēr uzvaram,” sacīja Kaljulaida.

Svētku gaitā Cēsu centrā arī izskanēja NBS Štāba orķestra defilē programma, un koncerts “Ar dziesmu dzīvībā” ar dziedātājiem un dejotājiem no visas Vidzemes. Vienlaikus Cēsu galvenā artērija - Rīgas iela - bija pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notika dokumentālas performances, bet Cēsu vecpilsētā kopumā notika dažādi pasākumi, darbnīcas un aktivitātes mūsdienīgai un saistošai vēstures izzināšanai.
Svētku kulminācija bija pašu Cēsu kauju mūsdienu rekonstrukcija, kurā piedalījās vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Dienas noslēgumā notika balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri “Cēsis”, bet koncertzālē “Cēsis” izskanēja Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 1919.gada 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.
Rīgā svētdien, 30.jūnijā, norisināsies vairāki Starptautiskajai Asteroīdu dienai veltīti pasākumi, aģentūru informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) un projekta "Meteoriti.lv" pārstāvji. Rīga ir viena no vairāk nekā 2000 dažādām pasaules vietām, kur šogad tiks organizēti tematiski Asteroīdu dienas pasākumi.

Šajā dienā no plkst.12 līdz plkst.21 Meteorītu muzejā Rīgā, Nīcgales ielā 3a piekto reizi tiks organizēti Asteroīdu dienas pasākumi visu vecuma grupu un zināšanu līmeņu interesentiem.

Šogad Meteorītu muzeja apmeklētājiem būs iespējams apskatīt arī pašus jaunākos eksponātus, tai skaitā unikālus pilnīgi svaigus debess akmeņu fragmentus, kas nokrituši uz Zemes tikai pirms dažiem mēnešiem Kubā un Kostarikā.

Asteroīdu dienas kustība pasaulē un Latvijā aizsākās 2015.gadā, apmēram divus gadus pēc gadsimta lielākā meteorīta nokrišanas Čeļabinskā, izvērtējot tā radītos postījumus un liekot pārvērtēt mūsu civilizācijas kosmisko draudu riskus. Apzinoties šīs problēmas globālo nopietnību, ar ANO rezolūciju Asteroīdu diena tika pasludināta par ikgadēju starptautiski atzīmējamu notikumu. Par tās datumu tika izvēlēts 30.jūnijs, kas ir gadadiena 1908.gada Tunguskas katastrofai, kad šajā apgabalā nokrita meteorīts.

Šogad Rīgā Asteroīdu dienas laikā būs iespējams piedalīties zinātniskās diskusijās, noklausīties vairākus populārzinātniskus stāstījumus, vērot un apspriest Asteroīdu dienas TV sižetus, noskatīties NASA astronauta Gereta Reismena Asteroīdu dienai veltītās virtuālās Latvijas vizītes ierakstu, kas maijā notika Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, un diskutēt par dažādiem ar kosmosa izpēti saistītiem jautājumiem.

Galvenais pasākuma temats būs asteroīdi un meteorīti, to iespējamie draudi Zemei un mūsu civilizācijai. Tiks izvērtēti arī pēdējā laikā presē izskanējušie asteroīdu sadursmes riski un to pārspīlējumi, analizēta kosmisko katastrofu bīstamība mazākā un lielākā mērogā tagad un nākotnē, norāda organizatori.

Latvijā Asteroīdu dienas izskaņā jau tradicionāli Meteorītu muzejā tiks demonstrēta vācu izcelsmes kinorežisora Grigorija Rihtera dokumentālā realitātes stilā uzņemtā mākslas filma "51 Degrees North" ("51 grāds uz ziemeļiem"). Bezmaksas seansa sākums plkst.20 un interesentiem jāņem vērā, ka vietu skaits tajā ir ierobežots.

No 27.jūnija līdz 2.jūlijam HD kvalitātē angļu valodā vairāk nekā 100 miljonu auditorijai visā pasaulē tiks translēta īpašā Asteroīdu dienas TV programma. Tiks veidotas tiešās reportāžas un intervijas, notiks pieslēgšanās arī Latvijas Asteroīdu dienas kontaktpunktam Rīgā. Asteroīdu dienas TV programmu un translāciju internetā varēs skatīt vietnē "asteroidday.org/broadcast-schedule".

Asteroīdu dienas kustības iniciatori 2014.gada nogalē cita starpā bija astrofiziķis un grupas "Queen" basģitārists Braians Mejs un "Apollo" astronauts Rastijs Šveickarts. Kustībai īsā laikā no dažādām valstīm pievienojās zinātnieki, astronauti, inženieri, finanšu un biznesa līderi, mākslinieki un daudzi citi idejas atbalstītāji.
Facebook Draugiem Twitter Instagram