Lai piedalītos Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku galvenajos dievkalpojumos 14. un 15. augustā uz tiem būs obligāta iepriekšēja pieteikšanās savā draudzē. Tieslietu ministrijā norāda – tas darīts, lai vienā dievkalpojumā  nodrošinātu dalību  ne vairāk par 3 000 cilvēku. Citiem šo svētku dievkalpojumiem iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama, tomēr arī tajos tiks noteikts maksimālais cilvēku skaits. 

Sadarbojoties Ventspils novada domei, Jūrkalnes pagasta pārvaldei un Jūrkalnes draudzei, ir tapis Jūrkalnes baznīcas atjaunošanas projekts. Pirmā baznīca Jūrkalnē būvēta ap 1600.to gadu un atradusies tuvāk jūrai kā rezultātā –  tajā ieskalota. 1786.gadā uzcelta jauna mūra baznīca, kurā iespēris zibens un tā nodegusi. 1862.gadā iesvētīta jaunā (jau trešā) tagadējā mūra baznīca.

Saskaņā ar nostāstu senākajā jeb pirmajā baznīcā noticis dievkalpojums vētras laikā, kad pie vecajiem kapiem grimis kuģis un priesteris ar airu laivu devies glābt uz tā esošos cilvēkus. Kuģi ar grūtībām, tomēr izdevies sasniegt, un no tā izglābta daļa komandas. Pateicībā kapteinis šo vietu nodēvējis par Feliksbergu jeb laimīgo kalnu, ko vēlāk nomainījis Pilsbergas nosaukums.
No šīs vasaras sākuma jau trešo gadu tika īstenota vides akcija “Dod riepām otru dzīvi”, kuras laikā astoņās Latvijas pilsētās autovadītāji bez maksas varēja nodot nolietotās riepas. 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīca uzrādījusi pirmos rezultātus pētījumā par Covid-19 norisi bērniem.
Valsts policijā informē par šobrīd izplatītu krāpšanas veidu, kad krāpnieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, no iedzīvotājiem iegūst maksājuma kartes datus un paroles. Viltvārži zvana laikā informē personu par it kā aizdomīgu darījumu bankas kontā un, lai to anulētu, lūdz nosaukt kartes numuru, PIN kodu un citu sensitīvu informāciju.
Sazinājāmies ar Valsts Policijas pārstāvi Elīnu Priedīti.
 
Lai mazinātu ar psihisko veselību saistītos aizspriedumus, stāstītu par biežāk sastopamajiem psihiskās veselības sarežģījumiem un to, kā ar tiem sadzīvot, vienlaikus mudinātu meklēt palīdzību to risināšanā, Veselības ministrija uzsāk kampaņu “Viss ir Norm.a”. Stāsta Veselības ministrijas pārstāve Marta Krivade.
Valsts policijā informē par šobrīd izplatītu krāpšanas veidu, kad krāpnieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, no iedzīvotājiem iegūst maksājuma kartes datus un paroles. Viltvārži zvana laikā informē personu par it kā aizdomīgu darījumu bankas kontā un, lai to anulētu, lūdz nosaukt kartes numuru, PIN kodu un citu sensitīvu informāciju.
Sazinājāmies ar Valsts Policijas pārstāvi Elīnu Priedīti.

Lai mazinātu ar psihisko veselību saistītos aizspriedumus, stāstītu par biežāk sastopamajiem psihiskās veselības sarežģījumiem un to, kā ar tiem sadzīvot, vienlaikus mudinātu meklēt palīdzību to risināšanā, Veselības ministrija uzsāk kampaņu “Viss ir Norm.a”. Stāsta Veselības ministrijas pārstāve Marta Krivade.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno, ka mācības septembrī atsāksies klātienē, tomēr, ja mainīsies epidemioloģiskā situācija, ministrija paredz variantu B jeb turpināt mācību procesu attālināti, uzsver izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Gan vienā, gan otrā gadījumā skolēniem un viņu vecākiem jāgatavojas nākamajam mācību gadam. Ko vecāki var darīt jau tagad, lai pēc iespējas mierīgāk uzsāktu jauno mācību gadu, stāsta Rīgas Satiksmes pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Jaunākā aptauja liecina, ka pērn skaistumkopšanas pakalpojumus izmantojis katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Lai informētu gan skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, gan saņēmējus par dažādiem infekciju riskiem skaistumkopšanas pakalpojumu saņemšanas laikā, Slimību profilakses un kontroles centrs turpina pērn uzsākto kampaņu “Uzticies pārbaudot!”. Stāsta Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Maija Pauniņa. 
Aizvadītajā nedēļas nogalē, saglabājoties karstam laikam, palielinājās to cilvēku skaits, kas meklēja atpūtu pie dabas. Līdz ar to palielinājās arī automašīnu skaits uz Latvijas ceļiem. Diemžēl šajās trijās dienās reģistrēts liels ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros cieta vairāk nekā 90 cilvēki. Kā situāciju vērtē speciālisti, jautājām drošas braukšanas ekspertam Normundam Lagzdiņam.

Ikdienā jebkurš no mums var nonākt situācijā, kad saskaras ar pēkšņu slimību, traumām un citām veselības likstām. Šādos brīžos daudz ir atkarīgs no mūsu pašu un mūsu līdzcilvēku zināšanām, lai varētu sniegt pirmo palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šobrīd veic iedzīvotāju aptauju. Stāsta dienesta pārstāve Ilze Bukša.
Gandrīz ik dienu ceļu satiksmes negadījumu statistiku papildina arī dati par cietušajiem riteņbraucējiem. Turklāt, atbilstoši psasules tendencēm, pie mums palielinās ne vien velosipēdu, bet arī citu braucamrīku intensitāte. Kā tas ietekmē kopējo situāciju, stāsta Valsts policijas satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs.

Pasaules veselības organizācija aizvadītajā gadā pirmo reizi datorspēļu atkarību iekļāva Starptautiskajā slimību klasifikatorā, līdzās azartspēļu un dažādu narkotisko vielu atkarībai. Pēc pēdējiem datiem, šī problēma varētu skart 1-5% jauniešu, kuri ikdienā spēlē datorspēles. Viens no jauniem virzieniem psihisko, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumu ārstēšanā saistīts ar tehnoloģiju izmantošanu. Lai pasaulē atzītas metodes kļūtu piejamākas arī mūsu bērnu un pusaudžu ārstēšanā, Bērnu slimnīcas fonds Latvijas Loto ziedotos 23 tūkstošus eiro ieguldīs Pusaudžu resursu centrā, modernas aparatūras iegādei. Par to vairāk stāsta Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Šīs vasaras tendences parāda, ka ceļotāji vairāk meklē noslēgtas, attālākasnakšņošanas vietas, turklāt vairāk manāmi arī kemperi, kas izmanto savu nakšņošanas infrastruktūru, Radio TEV ziņām atklāj Bauskas tūrisma informācijas centrā. Vīrusa pandēmijas rezultātā popularitāti guvuši arī mazizmēra brīvdabas kultūras pasākumi, kas Zemgales pusē ir ļoti apmeklēti. 
“Notiek gan novada svētki, gan dāžādi muzikāli koncerti. Ir ļoti daudzmūzikas koncerti brīvā dabā, kas tagad ir ļoti populāri. Gribētos teikt, ka cilvēki ir ļoti izsalkuši pēc kultūras. Vismaz tas ko mēs redzam Bauskas pusē, tad šīs biļetes tiek izpirktas ļoti ātri un ir pat situācijas, kad tiek rīkoti papildus koncerti,” stāsta Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole - Zilpure.
Zemgales reģionā šajā vasarā lielākais tūristu pieplūdums ir no mūsu pašuvalsts. Aptaujājot vietējos tūrisma uzņēmējus, secināms, ka šobrīd situācija ir laba. 
Kā stāsta Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole - Zilpure,“pēdējās divas nedēļas situācija ir ļoti stabila un labvēlīga tūrisma uzņēmējiem, jo šobrīd pa Latviju aktīvi ceļo ģimenes ar bērniem. Kā paši tūristi ir teikuši, tad ierasts, ka šajā laikā atrodamies ārzemēs, bet šobrīd vairāk pētām Latviju. No tūristiem visvairāk mums ir latviešu, tad ir lietuvieši, arī igauņi šobrīd aktīvi ceļo un somi. Tūristi no tā saucamā Baltijas “burbuļa”. Parādās arī pa kādai vāciešu ģimenei, no Polijas arī nedaudz.”

Audio formātā klausies šo ziņu pl.13:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Šobrīd vērojama Baltijas kaimiņvalstu iedzīvotāju interese par ceļošanuKurzemē, un arī vietējais tūrists situāciju ir nedaudz izlīdzinājis, taču tālo valstu ceļotāju tikpat kā nav, šādu viedokli Radio TEV ziņām pauda Kurzemes Tūrisma asociācijas pārstāve Jana Bergmane.
“Lietuvas tūristi ir iecīnījuši Kurzemi kā galamērķi. Vairāk lielāspilsētās Liepāju un Ventspili, bet šobrīd viņi meklē, kas ir ārpus tām un šis piedāvājums ir tieši lauku tūrisms. Un arī Igaunijas tūristi šogad Kurzemē ir vairāk nekā tie bijuši iepriekšējos gados. Ja jāsaka par ārvalstu tūristiem, tad šovasar mēs vairs neredzam tūristus no Japānas, Korejas, kas mums bija arī iepriekšējos gados. Arī spāņi, itāļi, tie ir pa kādam. Toties tūristi no Polijas, Vācijas, kuri Kurzemi var sasniegt pa sauszemi ar automašīnām, personīgajiem auto ar karavānām ar treileriem, šāda tipa tūristi ceļo ģimenēs vai 2-4 cilvēku sastāvā,” tā asociācijas vadītāja.
Asociācijā norāda, ka šo laiku visgrūtāk pārdzīvot tūrisma pakalpojumasniedzējiem, kas bija orientējušies uz lielu tūristu plūsmu apkalpošanu, taču mazajiem uzņēmējiem vasaras noslogojuma plāns pakāpeniski piepildās. Šobrīd Kurzemē vērojams pieprasījums pēc dabas tūrisma un mazformāta pasākumiem. 
“Tajā laikā, kad cilvēkiem jau tikko tikko braukt un kustēties, dabasobjekti bija pats pieprasītākais un patiesībā, tas nekur nav pazudis. Arī tagad aktuāla ir laivošana, kājām iešana, riteņbraukšana. Tas ir arī tas ko pieprasa Kurzemes viesi un arī mazformāta pasākumi. Tie ir vairāk vai mazāk apmeklēti. Tas ir tāds, kas ir radies šajā laikā, kad jāpārdomā piedāvājums kā papildus var piesaistīt publiku. Tas kas notika attālināti internetā, tas bija uz īsu brīdi. Cilvēkam māksla un kultūra ir vajadzīga klātienē,” stāsta tūrisma speciāliste Jana Bergmane.
Asociācijā norāda, ka jebkurā gadījumā šis tūrismam ir izaicinājumu gads unar bažām nozare gaida rudeni, kad sāksies sezonas klusais periods.  

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Sācies atvaļinājumu laiks, bet vīrusa izplatība un ierobežojošie pasākumijoprojām turpinās, kas liek mainīt ceļojumu plānus. Un kāpēc gan neizvēlēties apceļot Latviju? Latgales tūrisma asociācijas pārstāve Līga Kondrāte, Radio TEV ziņām atklāj, ka ārvalstu tūristu skaits Latgalē ir mazs, savukārt Baltijas valstu viesu skaits esot tāds pats kā citus gadus. Jaunas tendences gan parādās ar vietējiem tūristiem. 
“Protams varam redzēt, ka ir vairāk tūristi. Tādi, kas sen nav bijuši vaivispār nav bijuši Latgalē un tad tiem ir, kā es saku, daudz pārsteigumu un iepriecinājumu. Bet kopumā vidēji ņemot es varu teikt, ka apmēram puse no iepriekšējo gadu rādītājiem,” atklāj tūrisma speciāliste.
Tas skaidrojams, ar to, ka netiek organizētas lielās tūrisma grupas. Šobrīdnovērots, ka cilvēki ceļo mazās grupās līdz 8 cilvēkiem. 
“20 jau ir liela grupa. Pārsvarā ir 4 - 8 cilvēki vai 12. Tā ir ģimene vaitrīs draugi vai divas ģimenes. Tie kas ir ceļojuši, tie ceļo. Mums bija vienatūristu grupa 20 cilvēku, proti kas jau līdz šim ir ceļojuši,” skaidro Līga Kondrāte.
Latgales tūrisma asociācijā skaidro, ka jau vairākus cilvēki izvēlas ceļotpēc individuāla plāna, tas nozīmē, ka arī tūrisma piedāvājums ir mainīgs. Kā skaidro Latgales tūrisma asociācijas pārstāve Līga Kondrāte, “viņi grib redzēt un darīt to, kas ir viņu pašu vēlmēs un interesēs. Tas savukārt no mums prasa ļoti daudzveidīgu piedāvājumu, pie tam atbilstošu mūsdienu prasībām un komforta līmenim. Tas ir tas izaicinājums, kas nav tikai Latgalē, bet tas ir visai Latvijai un visiem reģioniem. Es teiktu tā, ka Latgalē ir pietiekoši daudz gan aktīvā tūrisma, sākot ar veloceļu tīklu un gājēju Latgales ezeru taku mēs tagad veidojam, kas būs līdz 1000 kilometru gara. Ļoti interesanta ar ļoti dažādiem maršruta gabaliem.”
Latgales tūrisma asociācijā norāda, ka Latgalē ir daudz iespēju kā pavadītatvaļinājumu, turklāt maršrutu palīdzēs sastādīt tūrisma informācijas centru personāls.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.14:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
No piektdienas uz vienu mēnesi tirdzniecībai un gājējiem pilnībā tiksnodota Tērbatas iela Rīgā. Domē stāsta, ka gada sākumā transportlīdzekļu kustība uz vienu dienu tikaslēgta Blaumaņa, Ģertrūdes un Tērbatas ielās. Apkopojot visus priekšlikumus, šajā eksperimentā tika noskaidrots, ka Tērbatas iela būtu piemērotākā slēgšanai transportam uz mēnesi, atvēlot to gājējiem un tirdzniecībai. 
Kā radio TEV ziņām stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmesorganizācijas un projektu vadības pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa, “Tērbatas iela, kā gājēju iela būs posmā no Elizabetes ielas līdz iebrauktuvei Vidzemes tirgū. Šim posmam ir noteikts dzīvojamās zonas statuss. Tas nozīmē, ka atļautais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 20km/h. Bet tie autovadītāji, kuri ir iegādājušies pašvaldības maksas stāvvietu mēneša abonementu vai iedzīvotāju karti ar norādi, ka automašīnu var atstāt Tērbatas ielā, tagad šajā ielā savu auto atstāt nevarēs, bet ar šo pašu abonementu vai iedzīvotāju karti ir iespēja atstāt savu auto Rīgas pašvaldības maksas stāvvietās, esošajās perpendikulārajās ielās.”
Bet kas attiecas uz Tērbatas ielas iedzīvotājiem un piebraukšanu pie saviemīpašumiem, tajā skaitā iekļūšanu iekšpagalmos - transportlīdzekļu kustība nav liegta, taču jāievēro dzīvojamās zonas noteikumi. Turklāt iebraukšana Tērbatas
ielā, noteikta tikai pa vienu pusi. 
“Tērbatas iela ir sadalīta posmos. Viens posms ir no vienas perpendikulārāsielas līdz nākošajai perpendikulārajai ielai un iebraukšana un izbraukšana būs tikai no vienas puses. Bet runājot par gājējiem, Tērbatas ielā turpinās darboties luksofori, tātad gājēji šķērso perpendikulārās ielas tikai pie zaļās gaismas,” akcentē Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas un projektu vadības pārvaldes priekšniece Rudīte Reveliņa.
No transporta brīvajā Tērbatas ielā, tirdzniecības izvietošanai līdz šimsaņemti jau aptuveni 100 pieteikumi. Savukārt kultūras pasākumu programmā paredzēti gan dažādi koncerti un sarunu vakari. Notiks arī prāta spēļu turnīri un lauku labumu tirdziņi.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Lai veiksmīgāk cīnītos ar aplokšņu algām, Valsts ieņēmumu dienests (VID)budžeta likumu paketē iesniegs grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredzēs pienākumu darba devējam turpmāk pierādīt zemo algu aprēķina pamatotību. 
Kā skaidro VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, “Ja mēs sakām, ka profesijā“X” vidējā darba samaksa tautsaimniecībā ir daudz lielāka, tad darba devējam ir jāpierāda kā viņš var nodrošināt savu darbinieku minimālās algas saņemšanu. Protams, ka mēs analizējam banku datus, bet tajā pašā laikā tie papildus avoti no kuriem tiek maksātas aplokšņu algas ir visdažādākie un mūsu ieskatā darba devējam būtu jāpierāda, kā pie viņa viens kvalificēts darbinieks par tik mazu algu strādāt.”
Savukārt runājot par dīkstāves pabalstiem, tos līdz šim saņēmuši vairāknekā 55 tūkstoši cilvēku, VID izmaksājot 53,6 miljonus eiro. VID uzsver, pabalsti ļāva darbiniekiem saglabāt ienākumus un darbavietas, taču atklājās arī aplokšu algu problemātika. 
“Tas stiprināja mūsu un visas sabiedrības zinātību par aplokšņu alguproblemātiku valstī. Esmu dzirdējusi retorisku jautājumu - kas tad ir, ja saņem aplokšņu algu un par mani netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas? Tagad ne viens vien strādājošais zina, ka par to nekas nebūs. Nebūs normāla pabalsta, nebūs normāla bezdarbnieku pabalsta, nebūs normāla darba nespējas pabalsta. Es aicinu katru, kurš saņēma niecīgu dīkstāves pabalstu, vērsties pie sava darba devēja un noskaidrot jautājumu - kādu summu par mani tiek maksāta sociālās apdrošināšanas iemaksa? Notikušais saistībā ar pabalstiem parādījis, ka tie, kas aplokšņu algās mēnesī saņēma par dažiem eiro vairāk, ilgtermiņā neatmaksājas un ir pat bīstami,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Janzeme.   
Nozaru sadalījumā, visvairāk dīkstāves pabalstus pieprasīja vairum unmazumtirdzniecībā strādājošie, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.14:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Šonedēļ strauji pieaudzis Covid19 inficēto skaits - ja iepriekšējā nedēļāšo gadījumu skaits kopā bija tikai 8, tad jau šajā nedēļā inficēto skaits palielinājies līdz 41. Esam jaunā vīrusa izplatības etapā norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Elīna Dimiņa, kas iezīmē jaunu vīrusa izplatības veidu.  
“Ja par iepriekšējās nedēļas saslimšanas gadījumiem mēs varējām teikt, kacilvēks atbraucis no ārvalstīm, šeit sastapis Latvijas iedzīvotājus un viņus iespējams inficējis un tie veidoja pamatsaslimušo grupu. Tad šonedēļ situācija ir mainījusies. Ja pagājušajās nedēļās apmēram puse no gadījumiem bija saistīti ar ārvalstīm, tad šonedēļ tie ir tikai 15%. Tas nozīmē, ka mēs vairs esošo situāciju nevaram saistīt tikai un vienīgi ar atbraucējiem no ārvalstīm,” stāsta speciāliste.
Šobrīd iezīmējas arī līdzīga situācija kāda tā bija saslimstībasvisaugstākajā pīķī, proti, aprīlī. Kā skaidro SPKC pārstāve Elīna Dimiņa, “tas mums liek domāt, ka ir īstais brīdis atkal atgriezties pie noteiktiem piesardzība pasākumiem. Ja mēs skatāmies uz to, kas tad šonedēļ ir noticis. Mums kopumā ir 3 grupveida saslimšanas gadījumi, 3 uzliesmojumi ar dažādu skarto personu skaitu, bet viņiem visiem ir vienotas pazīmes. Tās ir draugu grupas, kuras dodas uz publiskām vietām, vairākām vietām vienā vakarā, kādreiz vairākus vakarus pēc kārtas un tādējādi, visticamāk, inficēšanās notiek viņu draugu lokā, bet zināmā mērā, apmeklējot šīs publiskās vietas, viņi nelielam riskam pakļauj arī pārējos publisko vietu apmeklētājus.” 
Veselības ministrija piedāvā Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsināt darba laikukultūras, sporta, izklaides vietu, reliģiskās iestādēs, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās. Paredzēts, ka no 11.jūlija šajās vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā pusnaktī, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2 naktī. 
Vēl no 11.jūlija, iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairākpar četriem apmeklētājiem un ārtelpās par astoņiem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Pusnaktī no10. uz 11. jūliju pie Brīvības pieminekļa tiks dots startsultramaratonam Rīga-Valmiera. Sacensībām pieteikušies 158 dalībnieki, kas mēros 107 kilometru garo ceļa posmu līdz Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcai. Šis ultramaratons unikāls ar to, ka vienlaikus ir arī labdarības skrējiens vācot ziedojumus bērniem, kuriem kustības ir liegtas. Šogad līdzekļie tiek vākti Gustavam Mārcim Spilvam. 
Kā skaidro sacensību organizators Matīss Vecvagaris, “Mārcim ir 7 gadi,tāds vecums, kad jāiet ir skolā. Tad speciāla ierīce mums ir vajadzīga, lai viņš varētu mācīties. Lai varētu darboties ar datoru vai mācību materiāliem, tad mēs vācam līdzekļus šai ierīcei. Sadarbībā ar “ziedot.lv.” savākti mums jau ir ap 3 tūkstošiem eiro. Tā ierīce maksā ap 4 tūkstošiem eiro.” 
Skrējiena vēsture ir sena, pirmo reizi tas rīkos 1989.gadā, bet trīs gadusvēlāk tika uzstādīts trases rekords. Matīss Vecvagaris stāsta, ka “mumskatru gadu tie rezultāti uzlabojas, jo mērķis nemainās. Mērķis ir 1992. gads, 28 gadus atpakaļ tika uzstādīts trases rekords. Pirmos gadus mums bija pie 10 stundām uzvarētājam, tad trīs gadus mums bija aptuveni 8 ar pusi stundas, proti 8:25 stundas. Tad pirms diviem gadiem Konstantīnam 8 stundas un 18 minūtes, pagājušajā gadā 8 stundas un 10 minūtes. Mēs katru gadu tuvojamies tam rekordam.”
Organizators lēš, ka atbalstītāji pie Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas līderivarētu sagaidīt ap pulksten astoņiem, taču vēl līdz šim nevienam nav izdevies pārspēt vēsturisko trases rekordu 8 stundas un viena minūte. Savukārt atobraucēji sestdien pārvietojoties pa Rīgas - Valmieras šoseju aicināti ievērot modrību, jo gar ceļa kreiso malu pārvietoties skrējēji. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Vienu mēnesi no 15.jūlija līdz 14.augustam notiks atkritumu monitoringaekspedīcija gar Baltijas jūras Latvijas piekrasti, kurā aicināti pieteikties cilvēki, kuriem interesē daba un vides pētniecība. Dalībniekiem būs jāveic atkritumu monitorings uzskaitot piekrastē esošo atkritumu veids. Bet vai atkritumi Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir problēma? 
Kā Radio TEV stāsta kampaņas “Mana jūra” pārstāve Ilze More, tad “situācijapēdējo 5 gadu laikā nav kļuvusi labāka. Atkritumu monitorings tiek veikts jau deviņus gadus un ir redzams, ka situācija neuzlabojas. Piekrastē redzams arī ļoti daudz plastmasas atkritumu, kuriem tur noteikti nevajadzētu būt. Lielākoties tie ir atkritumi, kas tiek radīti cietzemē. Iespējams ļoti daudz tiek arī izvadīts no kanalizācijas sistēmām.” “Patiesībā, katrā Latvijas piekrastes vietā savas problēmas atšķiras. Irarī daudzas vietas, kur redzam, ka situācija ar labiekārtojumu nav tajā labākajā kārtībā. Piemēram stāvlaukumos vai oficiālajās ieejās, peldvietās nav izvietoti labi noslēgti konteineri vai nav pietiekami lielā apjomā. Tad ir skaidrs, ka tās ir arī apsaimniekošanas problēmas. Daudzās vietās tiek sasniegtas pat 300 atkritumu vienības uz 100 metriem. Ja pareizinām šo apjomu ar 500 kilometru garo Latvijas jūras robežu, tad tikai varam apjaust cik daudz ir šo atkritumu,” stāsta kampaņas “Mana jūra” pārstāve.
Baltijas jūras Latvijas krasta līnijas atkritumu monitoringa ekspedīcijassākums ir Nidā pie Lietuvas-Latvijas robežas un noslēgums Ainažos uz Latvijas Igaunijas robežas. Jau šobrīd pirmajiem ekspedīcijas posmiem pieteikušies 8 cilvēki, bet ar kalendāra grafiku var iepazīties internetā manajura.lv un izvēlēties sev piemērotāko posmu ekspedīcijas veikšanai. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.14:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Šodien12.klasēm ar informātikas eksāmena kārtošanas otro dienu noslēdzas mācību gads. Šis mācību gada noslēgums bija īpašs ar to, ka notika vīrusa Covid-19 pandēmijas zīmē. Noslēdzoties mācību gadam 31.maijā, devītajām klasēm eksāmeni tika atcelti, taču 12mitajiem, bija jākārto 3 obligātie eksāmeni - latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, bet obligāto izvēles eksāmenu varēja arī nekārtot. 
Kā stāsta Valsts izglītības satura centra pārstāve Liene Bērziņa,“Šis laiks ir bijis sarežģīts un izaicinājumiem pilns visām iesaistītajām pusēm. Pirmkārt neziņa par eksāmenu norisi un iespējamo īstenošanu radīja lielu satraukumu. Taču šobrīd, kad pamattermiņa eksāmeni ir nokārtoti, varam teikt, ka tie ir noritējuši veiksmīgi. Par to noteikti paldies ir jāsaka skolotājiem, skolēniem, izglītības iestādēm, arīdzen vecākiem. Veiksmīgi tie noritējuši, jo arī šajā gadā sadarbojoties ar Valsts policiju un Izglītības kvalitātes valsts dienestu, nav konstatēta eksāmenu noplūšanas gadījumi. Tas, mūsuprāt, ir vērtējams ļoti, ļoti pozitīvi. Pat neskatoties uz to, ka bija jāievēro higiēnas un drošības pasākumi, kas arī raisīja zināmu satraukumu, masku lietošana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana un izkārtojums klasēs. Mēs visi ar to ļoti veiksmīgi esam tikuši galā.”
Sertifikāti par vispārējo vidējo izglītību tiks izsniegti24.jūlijā. Vidējās izglītības iestāžu beidzēji vēl aizvien papildtermiņos varēs kārtot centralizētos eksāmenus, ja tas nebija iespējams pamattermiņa laikā. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.12:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
No šodienas ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis atsāk strādāt ierastajādarba kārtībā, proti, vakaros, nakts stundās un brīvdienās, kad ģimenes ārstu prakses nestrādā. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa ārsts, konsultants Ervīns Ūdris, atklāj, ka šis tālrunis ir pieprasīts un nereti noslogotākajās diennaktīs nākas reģistrēt pat 400 zvanu. Taču visbiežāk iedzīvotāji konsultējas par vieglas saslimšanas un traumu gadījumiem. 
“Mums arī daudz senioru zvana, jo viņiem ir hroniskas kaites. Bieži vientas ir asinsspiediens, muguras sāpes, locītavu sāpes. Varbūt psiholoģiska rakstura problēmas, bet šajā jomā mēs ne līdz galam esam kompetenti, bet iespēju robežās cenšamies visos ar veselību saistītos jautājumos palīdzēt. Jautājumi pārsvarā ir ar vieglām saslimšanas epizodēm, kas neprasa neatliekamo palīdzību. Tā ir saaukstēšanās, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis. Vieglu traumu gadījumā, sastiepumi, sasitumi, vieglas pakāpes apdegumi. Tāpat var zvana saistībā par medikamentiem hronisku saslimstību saasinājumā. Tagad aktuāla tēma ir alerģijas, kukaiņu kodumi. Cilvēks var zvanīt par visu, ja viņš jūtās nepārliecināts par to kur griezties konkrētā brīdī ar viņa veselības problēmām,” skaidro Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa ārsts, konsultants Ervīns Ūdris.
Jāņem vērā, ka Ģimenesārstu konsultatīvā tālruņa mediķi nevar izrakstīt recepšu medikamentus kā arī darba nespējas lapas.  Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66 016 001darba laiks darba dienās ir no plkst.17 līdz 8 rītā, savukārt brīvdienās tālrunis strādā visu diennakti. Vēl Neatliekamās Medicīniskās Palīdzības Dienestā atgādina, ka ārpus ģimenes ārsta darba laika medicīnisku palīdzību ir iespēja saņemt, arī dodoties uz ārstniecības iestādi - pie dežūrārsta vai uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Pirms trīs mēnešiem sākoties pandēmijai, sākotnēji vismagāk skartā Eiropasvalsts bija Itālija, precīzāk valsts ziemeļi, Lombardijas reģions. Atveroties Eiropas valstu robežām, turp, uz savu dzīvesvietu, devās latviete Liene Lote Čemme, kura Itālija dzīvo nu jau 2vus gadus.
Radio TEV viņa stāstīja, ka “Itālijā šobrīd situācija ir ļoti mierīga. Visidzīvo savu dzīvi. Protams Lombardijas reģions, tieši kurā arī es dzīvoju un kurš vīrusa laikā visvairāk tika skarts, šeit jaunākais lēmums ir tāds, ka līdz jūlija vidum Lombardijā ir jālieto sejas maskas ejot laukā no mājas. Vienīgi, ja cilvēks skrien, tikai tad drīkst noņemt. Bet kā ej laukā no mājas tā sejas maskai ir jābūt. Vai tas ir veikals vai iela vai jebkura cita iestāde. Jāsaka, ka arī mēs paši šobrīd atbraucot uz Itāliju pirmo reizi lietojām maskas, jo Latvijā esot ar sabiedrisko transportu nebraucām. Līdz ar to es pat neizināju, kā tas ir.”
Liene stāsta, ka itāļi pēdējo mēnešu laikā izgāja cauri milzīgam murgam,kas sākās ar strauju inficēto uzliesmojumu, stingriem pašizolācijas noteikumiem un neziņu par nākotni. Arī tagad daudzi baidās iziet no mājas, taču šobrīd tas nav liegts. Vīrusa ietekmē mainījušies arī itāļu ceļošanas paradumi. 
“Kopumā cilvēki iet ārā. Cilvēkiem ir vienalga. Tas ko itāļi saka, ka viņišovasar vairāk ceļos savas valsts iekšienē. Nevis uz jūru brauks ko viņi parasti darīja jūlijā un augustā, bet vairāk tieši uz kalniem brauks. Arī mēs dzīvojam kalnu pilsētiņā, šobrīd praktiski visa apkārtne ir “nobookota” un cilvēki ir gatavi atpūsties dabā, atpūsties kalnos. Bet tas, kas Itālijā ir ļoti izteikti, tā ir temperatūras mērīšana. Ejot pat apģērbu veikalā mēra temperatūru, ejot iekšā jebkurā kafeinīcā vai restorānā mēra temperatūru. Līdz ar to, šeit ir trīs lietas, kas Itālijā ir pilnīga ikdiena. Tās ir sejas maskas, temperatūras mērīšana praktiski visur un trešā lieta ir roku dezinfekcija,” tā situāciju Itālijā raksturo Itālijā dzīvojošā latviete Liene Lote Čemme.
 
Lienes pieredzes stāstu par to kā ceļojusi ar auto no Latvijas līdz Itālijai un kas sagaidāms tūrisma nozarē turpmāk, klausies plkst. 12:30 un arī ziņās plkst
14:30 un 16:30.



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Līdz ar pirmo ierobežojumu mīkstināšanu, pirms mēneša Latvijas investīcijuattīstības aģentūra sāka vietējā mēroga tūrisma veicināšanas kampaņu “Atklāj Latviju droši”. Tagad pagājis mēnesis un vietējo ceļotāju aktivitāte ir tikai nedaudz palielinājusies. 
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamentadirektore Inese Šīrava stāsta: “Mēs redzam to, ka pakāpeniski cilvēku aktivitāte un interese par tūristu pakalpojumiem atgriežas, īpaši vietējā tirgū. Tas ir tas ko mēs novērojam ne tikai šeit Latvijā, bet arī ārvalstīs. Cilvēki šobrīd piesardzīgi plāno starptautiskus, tālākus ceļojumus, bet tomēr vairāk koncentrējas uz savu valsti kurā viņi dzīvo un arī tuvāko reģionu. Tās indikācijas ir tādas, ka cilvēki šobrīd plāno savus atvaļinājumus, kas ir jūlijā un augustā un tās rezervācijas naktsmītnēs palielinās.”
Vienlaikus novērots, ka palielinās somu interese par Latviju kā ceļojumagalamērķi. 
“Somiem ir ļoti liela interese par Latviju, jo viņiem ierasts bija ceļot uzTallinu, kas viņiem ir pazīstams un populārs galamērķis. Bet šobrīd somiem ir tiešais reiss ar Rīgu un tā mums ir ļoti laba iespēja uzrunāt somu auditoriju. Viņi atzīst, ka Latvija ir interesanta ar to, ka šeit ir droša epidemioloģiskā situācija un otrs, ka Latvija viņiem tomēr ir tāds jauns un nezināms galamērķis. No pārējiem tirgiem tūristi atgriežas ļoti pakāpeniski. Jautājot par to kāda ir situācija saistībā ar rezervācijām un pakalpojumu pirkšanu, tad jāsaka tā, ka šobrīd gribētu vēlēties, lai tūristi vairāk tērē naudu, vairāk izmantotu naktsmītņu pakalpojumus. Bet tādi vienas dienas ceļotāji, īpaši no kaimiņvalstīm šobrīd ir ļoti daudz,” tā norāda tūrisma eksperte.  

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Valdībā apstiprināta pilnveidotā “Altum” mājokļu iegādes atbalstaprogramma, kas pie mājokļa palīdzēs tikt daudzbērnu ģimenēm un janajiem speciālistiem. Kopumā papildus šim gadam būs pieejami 3,5 miljoni eiro un tas ļaus 400 daudzbērnu ģimenēm uzlabot dzīvošanas kvalitāti. Turpmāk šim atbalstam varēs pretendēt arī ģimenes, kurām Latvijā nav deklarēta dzīvesvieta tā sniedzot iespēju atgriezties Latvijā. 
Kā skaidro Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), “tika pilnveidotajau esoša “Altum” programma, kas palīdz jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem iegādāties savus mājokļus. Līdz šim jau vairāk nekā 14 tūkstoši jaunās ģimenes ir tikušas pie šādiem mājokļiem. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka šī ir viena no veiksmīgākajām programmām Latvijas vēsturē. Mēs to papildinām un uzsvar šajā gadījumā likts uz daudzbērnu ģimenēm, lai vairotu tieši šādas ģimenes Latvijā. Tas ir arī svarīgi no demogrāfiskā aspekta. Tas kā mēs esam paredzējuši šo atbalstu daudzbērnu ģimenēm ir grantu mehānisms līdz pat 12 tūkstošiem eiro, lai ģimene iegādātos šo mājokli. Papildus jau iepriekšējām garantijām ir iespējams saņemt šo grantu. Tāpat arī ģeimenēm, kuru skaits ģimenēs ir pieaudzis būs iespēja piedalīties šajā programmā un pieteikties atkārtoti. Piemēram, ja ir bijuši jau 2 bērni, tagad 3 vai 4, tad ir iespējams piedalīties un iegūt savā īpašumā mājokli, lai varētu komfortablāk justies.”
Pretendēt uz valsts atbalsta "Altum" garantiju varēs arī persona,kuras apgādībā ir viens vai vairāki bērni, turklāt atbalstu varēs saņemt arī jaunās ģimenes mazuļa gaidību laikā. Iecerēts, ka noteikumi stājas spēkā ar šodienu, 1.jūliju.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.15:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
No 1.jūlija, sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas,taču tām tiek saglabāts rekomendējošs raksturs. Maskas obligāti jāvelk tām personām kurām ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes, tostarp klepus, iesnas.
No 1.jūlija āra pasākumos var pulcēties 1000 cilvēku, bet mēnesi vēlāk no1. augusta ārtelpās varēs pulcēties līdz 3000 cilvēkiem. Savukārt netiek mainīts maksimālais cilvēku skaits pasākumos iekštelpās - ne vairāk kā 100 cilvēki iekštelpās, zem 1000kvadrātmetriem, bet lielākās telpās - 500.
Grozījumi arī paredz atteikšanos no laika ierobežojumiem āra sportapasākumos, saglabājot laika ierobežojumus pasākumiem iekštelpās. Bet sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vienam klientam paredzētā telpa tieksamazināta no četriem uz trīs kvadrātmetriem. No 1.jūlija, spēku zaudē arī ierobežojums apmeklētāju skaitam pie viena galdiņa gan iekštelpās, gan ārtelpās. Paliek spēkā arī prasība, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu sāk ne agrāk kā plkst.6.30 un beidz ne vēlāk kā plkst.2. Ierobežojumu daļēja mīkstināšana pamatota arī ar to, ka Latvijā šobrīd ir pietiekami liela testēšanas aptvere, jo ir būtiski attīstīta Covid-19 testēšanas sistēma.
Veselības ministre Ilze Viņķele, vēlreiz atgādina, ka“Pandēmija visā pasaulē nav beigusies un šie nosacījumi ir spēkā tāpēc, ka mūsu epidemioloģiskie rādītāji ir pietiekami stabili un inficēšanās skaits zems. Mēs varam runāt par to, ka iekšējā vīrusa pārnese Latvijā praktiski nenotiek. Latvijas epidemioloģiskie rādītāji ir ļoti cienījami. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 Latvijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 0,9 gadījumi, turpretī Eiropas vidējais rādītājs ir 16.”
Taču ja epidemioloģiskā situācija valstī pasliktināsies, tad nav izslēgts,ka nāksies atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Latvijā būtu nepieciešams ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kasietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, šodien informēja Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), aicinot šo atbalsta instrumentu iestrādāt likumā. 
Kā skaidro Konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, “Pašā krīzessākumposmā mēs ārkārtīgi daudz runājām un lūdzām mehānismus, kur ir zināma elastība. Kur nav situācija - vai nu dīkstāve, nedarīt neko, vai bez atbalsta. Līdz ar to šis piedāvājums ir tas ko daudzi uzņēmumi gaidīja tajā brīdī, kad saprata, ka viņi negrib apturēt darbību, bet tajā pašā laikā normāla darbība pilnā mērā simtprocentīgi nav iespējama.”
LDDK vadītāja skaidroja, ka saīsinātā darba laika shēma ļauj darba devējamnodarbināt darbinieku mazāku stundu vai dienu skaitu, to neatlaižot. Tas darba devējam ļauj samazināt darbaspēka izmaksas, nelikvidēt darbavietas, saglabāt
cilvēkkapitālu un ietaupīt uz atlaišanas izmaksām. Savukārt darba ņēmējiem šāds mehānisms nozīmē nemainīgu ienākumu līmeni, joatlikusī algas daļa tiek piemaksāta no valsts līdzekļiem.
“Es aicinātu ieviest šo sitēmu jau likumdošanā kā iedarbināmu un gatavu,izrunāt to tik tālu un ieviest, kad tā nav jāizdomā katru reizi no jauna. Tā ir tā galvenā atziņa - pie nākamās krīzes mēs vienkārši zinām kā rīkoties. Tāpēc zināmā mērā tā ir daļa subsīdijas, bet jau daudz plašāka un elastīgāka,” tā norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Viņa uzsver, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieaugumarādītājiem Eiropas Savienībā (ES), kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas. Tālāk gan vēl gaidāmas sarunas ar sociālajiem partneriem par šī atbalsta mehānisma ieviešanu, lai gan pagaidām liela atsaucība no atbildīgo ministriju puses šim priekšlikumam nav bijusi. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.17:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Biedrība “Peldēt droši” aicina valsti izglītot un informēt sabiedrību pardrošu atpūtu uz ūdens. Biedrību satraukusi Jāņu brīvdienu negatīvā statistika, kad piecu dienu laikā no ūdenstilpēm tika izcelti 11 noslīkuši cilvēki. Turklāt satraucošs ir fakts, ka sabiedrības izglītošanai par drošību uz ūdens nav ne kopējas programmas, ne vadlīniju. Biedrība “Peldēt droši” ar Latvijas peldēšanas federāciju jau vairākkārt vērusies pie Saeimas deputātiem un iesaistītajām institūcijām, taču rezultāta joprojām nav. 
Kā skaidro biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze, “tā iniciatīvanevar tikt izveidota no biedrības puses. Mums nav nekādu resursu, ne ietekmes uz to, ka varētu valsts līmenī šo problēmu sakārtot. Ir arī bijis darbs no Peldēšanas federācijas puses ar frakcijām, komisijām, bet arī tur cilvēki sākotnēji ir šokā, ka kā tas var būt, ka nekas nenotiek, jo mums taču likumos ir paredzēta kārtība kā tam ir jānotiek, bet realitātē tiešām šīs jomas sakārtotība nav. Tā nav arī uz papīra, tā nav nekādā stratēģijā ielikta.”  
Biedrībā “Peldēt droši” akcentē - jautājums par drošību ūdenī ir jāvērtēdaudz plašāk izglītojot par ūdens kompetencēm. 
“Ūdens kompetence, kā mēs to esam definējuši, ir cilvēka spēja novērtētriskus, apzināties tos esot ūdenī, un gadījumā, ja notiek nelaime spēj pasargāt sevi un pat izglābt sev dzīvību. Tā ir pratība peldēt vismaz 200 metrus no kuriem 50 metri ir uz muguras. Piemēram braucot automašīnā mums ir saprotams, ka ir jāsprādzējas. Tāpat ūdenī ir veicamas konkrētas darbības, kas glābj dzīvību. Ejot jau dziļāk šajā jomā, mēs arī secinām, ka sabiedrībai nav izpratne, kas ir ūdens kompetence. Viņi saprot, ka peldētapmācība ir svarīga, bet tā ir tikai viena no 15 kompetencēm, kas būtu jāattīsta. Ir daudz šīs pratības, kas mums kā sabiedrībai būtu jāiemācās, lai šo statistiku mainītu,” tā biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Saskaņā ar pētījumu centra SKDS pētījumu, peldēt neprot 64% Latvijasiedzīvotāju, bet vien 6% peld teicami. 

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.

Saglabājot augstus vīrusa testēšanas apjomus, jau piekto diennakti pēckārtas Latvijā nav reģistrēts neviens Covid-19 saslimšanas gadījums. Par vīrusa uzveikšanu gan vēl nevaram runāt, Radio TEV ziņām skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, jo pandēmija visā pasaulē joprojām turpinās. 
“Pie mūsu kaimiņiem situācija ir visai nelabvēlīga. Gan Baltkrievijā, ganKrievijā, gan Zviedrijā, jo saslimstība tur ir ļoti liela apjomā un vēl joprojām izplatās. Arī citās atsevišķās Eiropas Savienības (ES) valstīs mēs redzam, ka inficēto pieaugums pēdējā nedēļā ir novērots. 16 valstis atzīmējušas pieaugumu un 12 valstis atzīmējušas saslimstības gadījumu samazināšanos,” tā situāciju komentē speciālists. 
Vīrusa Covid-19 testēšanas apjoms Latvijā saglabājas Eiropas Savienībasvidējā līmenī, turklāt savlaicīgi ieviestie drošības pasākumi šobrīd rezultējušies ar ļoti zemu risku inficēties mūsu valstī. SPKC speciālists Jurijs Perevoščikovs akcentē, vīrusa inficēto nulles rādījumi parāda, ka vismaz šobrīd varam justies droši, vienlaikus bažas ir par tiem, kas ceļo ārpus Latvijas. “Inficēšanās risks tieši mūsu valstī ir diezgan zems. Viens no zemākajiem ES,” skaidro Jurijs Perevoščikovs, vienlaikus norādot, ka “mums nevajadzētu aizmirst par to, ka pasaulē slimība turpina izplatīties un tie pēdējie gadījumi, kas bija pie mums pirms nedēļas reģistrēti, bija saistīti ar atgriešanos no ārzemēm. Pārsvarā šie cilvēki bija saslimuši atgriezušies no Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, pat no Ukrainas un Zviedrijas. No valstīm, kur šī slimība ir izplatīta.” 
Speciālists skaidro, ka viens no ārzemēm atgriezies inficētais neretiaplipina arī savus tuviniekus, tāpēc mediķi pat ar šī brīža situāciju nav pilnībā apmierināti. Distancēšanās un roku higiēna ir izšķiroša, lai pasargātu sevi un tuviniekus no infekcijas izplatīšanās, uzsver speciālists.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.14:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
 
Pirmssvētku laikā uz valsts autoceļiem gaidāma intensīva satiksme. Pirmsgarajām Jāņu brīvdienām daudzi dodas ārpus Rīgas, tāpēc autobraucējiem ir jārēķinās, ka pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta. Savukārt tiem autovadītājiem, kas plāno savu braucienu vakara un pat nakts stundās, jābūt modriem, jo tumšajā laikā aktivizējas meža dzīvnieku migrācija pāri autoceļiem. 
Valsts meža dienesta Virsmežniecības inženieris medību jautājumos JānisRočāns stāsta, “Kad gaisa temperatūra nokrītas, tad dzīvnieki sāk nākt ārā, tad arī sāk pārvietoties no guļas vietām uz barošanās vietām. Tagad ir ļoti daudz jaunie šī gada dzīvnieki, kas ir dzimuši šinī pavasarī. Tad tie arī pastiprināti dauzās pa ceļiem, kā jau mazuļi. Šovasar tādus var daudz redzēt uz ceļiem.”
Bet ko darīt, ja braucot ar auto tomēr notiek sadursme ar mežā dzīvnieku?“Pirmkārt, tas ir ceļu satiksmes negadījums par kuru ir noteikti jāziņo Valsts policijai un tālāk jau policija informē Valsts meža dienestu," skaidro Valsts meža dienesta Virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns.
Pēc VP oficiālās statistikas - pērn notikuši vairāk nekā 600 ceļu satiksmesnegadījumi ar mežā dzīvniekiem. Šie skaitļi varētu būt vēl lielāki, jo nereti par notriektu dzīvnieku netiek ziņots nedz valsts policijai nedz Valsts meža dienestam. 
Bet par satiksmi runājot - Valsts autoceļu tīklā remontdarbi šobrīd notiekvairāk nekā 60 autoceļu posmos. Jāņu brīvdienās ceļu būvdarbi tiks pārtraukti un, kur tas būs iespējams, remontdarbu posmos tiks samazināti satiksmes ierobežojumi lai atvieglotu satiksmi. Tomēr daļa satiksmes ierobežojumu paliks spēkā un autovadītājiem jārēķinās ar ilgāku ceļā pavadīto laiku.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!



Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Autoceļu padomes sēdē tika atbalstīts Latvijas valsts ceļu attīstības plānslīdz 2040.gadam. Plāns ir ambiciozs. 20 gadu laikā paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas maģistrālēm ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā. Turklāt no jebkura Latvijas galvenā attīstības centra Rīgu būtu jāspēj sasniegt vismaz 2 stundu laikā. 
Kā skaidro "Latvijas valsts ceļu" valdes loceklis MārtiņšLazdovskis, “Tas nodrošinās un tas būs priekšnoteikums reģionu mobilitātei, reģionu sasniedzamībai un caur to arī reģionu attīstībai. Mūsu galvenā tranzītartērija, kas ir VIA Baltica jeb kas ir Ainaži līdz pat Grenctālei, lai šis posms ir izbraucams ātri un kvalitatīvi. Un protams Rīgas apvedceļš. Pieslēgumi pie šiem ceļiem ir tikai vai nu divu līmeņu pieslēgumi vai tikai labais iekšā, labais ārā uz paralēlo ceļu tīklu. Jo vairāk mēs domājam un apskatām jau detalizēti šos jautājumus, tad paralēlo ceļu tīkls ir tas, kas noteikti būs izaicinājumu pilns, jo paralēlie ceļi ir tie, kur mēs novietojam autobusu pieturas, tie ir servisu objekti un tā ir gājēju un velo satiksme, kurmtas ir nepieciešams un kur tas ir racionāli. Mēs esam izanalizējuši, ka tieši šāds valsts galveno autoceļu tīkls aptvers 90% no Latvijas iedzīvotājiem iespējas ātri nokļūt līdz šiem ātrsatiksmes ceļiem.”
Autoceļu attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - vispirms desmitgadu ciklā no 2020.gada līdz 2030.gadam, pēc tam piecgades ciklā no 2030.gada līdz 2035.gadam un visbeidzot no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro. Tā kā Autoceļu padome šo plānu atbalstīja, tad tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Audio formātā klausies šo ziņu pl.16:30!




Viss SIA “Radio TEV”, turpmāk tekstā “Radio TEV”, radītais saturs vai daļa no tā, kas izvietots interneta vietnē radiotev.lv, pārpublicējams tikai ar atsauci, norādot, ka satura autors ir “Radio TEV”.
Spotify Facebook Twitter Instagram tiktok