Par spīti tam, ka krāna ūdens kvalitāti Latvijā uzrauga un eksperti atzīst, ka to var droši dzert, liela daļa iedzīvotāju joprojām to vāra, vai arī dod priekšroku fasētam dzeramajam ūdenim. 
Veselības inspekcijas pārbaužu rezultāti gan liecina, ka krāna ūdens kvalitāte ir laba.

Šobrīd katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ikdienā dzer fasēto ūdeni, tā liecina aptaujas. Tas atstāj ietekmi uz vidi.
Latvijā dzeramā ūdens cena ļoti atšķiras. Tas var maksāt apmēram 1 eiro par kubikmetru vai 1 eiro par litru. 

Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas pārstāvji cilvēku paradumus skaidro ar sabiedrībā valdošiem stereotipiem. Lai tos kliedētu, šobrīd sākta skaidrojoša kampaņa ”Ū vitamīns”.

No virszemes – Rīgas HES ūdens krātuves – ūdens daļēji tiek piegādāts tikai Rīgā. Tā attīrīšanai tiek izmantota ozonēšana. Visur citur Latvijā ūdens tiek ņemts no pazemes.

Tomēr, ūdens cietība, garša un smarža var atšķirties, atkarībā no dažādu mikroelementu klātbūtnes. Latvijas ūdenim ir raksturīgs paaugstināts dzelzs, kalcija, kālija, nātrija saturs. Bet ekspertu vērtējumā, veidojot kaļķa nogulsnes, tas vairāk kaitē veļas mašīnām un tējkannām, nevis cilvēkam.
Lietuvā parakstīta skolēna “Kultūras pases” koncepcija, kas paredz, ka skolēni kalendārā gada laikā kultūras un izglītojošu pasākumu apmeklēšanai varēs izmantot 15 eiro.
No septembra līdz decembrim kultūras pase piecu eiro vērtībā paredzēta visiem sākumskolu audzēkņiem, bet no jaunā gada – pilnīgi visiem skolēniem.

Jau šomēnes tiks izsludināta “Kultūras pases” pakalpojumu pieteikumu atlase, ko rīkos Kultūras ministrijas ekspertu grupa.
Piedāvājumā tiks iekļautas izglītojošas programmas, izrādes, koncerti un izstādes. Piedāvāt šos pakalpojumus varēs gan valsts institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, un eksperti šos piedāvājumus saskaņā ar noteiktiem kritērijiem sakārtos atbilstoši vecuma grupām, priekšroku dodot inovatīviem un interaktīviem projektiem, kas veicinātu skolēnu kultūras apvāršņa paplašināšanos un kultūras pieredzes daudzveidību.

Piedāvājums tiks publicēts internetā, lai skolas un klases no tā varētu izvēlēties sev vajadzīgāko.

Veidojot koncepciju, lietuvieši ņēmuši vērā Latvijas, Vācijas, Islandes un citu valstu pieredzi, bet summa noteikta, ņemot vērā Lietuvas ekonomisko situāciju. Lēsts, ka par 15 eiro gada laikā skolēni varēs izraudzīties vidēji četrus kultūras vai mākslas pasākumus.

Kā norāda Kultūras ministrija, ar pašvaldībām panākta vienošanās, ka tās savu iespēju robežās segs transporta izdevumus nokļūšanai uz kultūras pasākumiem.
Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES  notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt  izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicina ikvienu līdz 16. augustam piedalīties aptaujā.

Aptaujas anketa pieejama EK interneta vietnē tas ir šeit

Pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.

Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās.
Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.

No 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.
Latvijas Romas katoļu baznīca līdz 22.jūlijam aicina pieteikties brīvprātīgos, kuri gatavi palīdzēt pāvesta vizītes laikā Rīgā, aģentūru LETA informē baznīcas pārstāvji.Rīgā pāvesta vizītes norises vietās pie Rīgas pils, Brīvības pieminekļa, Doma laukumā, Rīgas Domā un Rīgas Sv.Jēkaba katedrālē kopā būs nepieciešami 160 brīvprātīgie. Viņu pienākumos ietilps palīdzēt pārraudzīt sabiedrisko kārtību un parādīt ceļu, kā arī sniegt nepieciešamo informāciju garāmgājējiem, tūristiem un citiem interesentiem.Pieteikties par brīvprātīgo Rīgā var ikviens vidusskolēns, students vai pieaugušais, kurš šim uzdevumam varēs veltīt laiku 7.septembrī, kad būs sagatavošanās tikšanās, kā arī 24.septembrī no plkst.7 līdz pēcpusdienai.Tiem, kuri pieteiksies par brīvprātīgajiem Rīgā, ir jārēķinās ar to, ka, visticamāk, nevarēs paspēt aizbraukt un piedalīties pāvesta Franciska svinētajā dievkalpojumā Aglonā.Brīvprātīgie, kuri vēlas palīdzēt pāvesta vizītes laikā Rīgā, ir aicināti pieteikties pie Rīgas katoļu draudžu prāvestiem, aizpildīt un atsūtīt brīvprātīgo veidlapas līdz 22.jūlijam. Savukārt tie, kas vēlas būt brīvprātīgie Rīgā no citām Latvijas pilsētām un apdzīvotām vietām, aicināti rakstīt uz e-pastu "riga.brivpratigais@gmail.com."Kā ziņots, pāvests Francisks 22.-25.septembrī apmeklēs Baltijas valstis un 24.septembrī viesosies Latvijā.Dienas pirmajā pusē viņam ir plānota tikšanās ar valsts prezidentu un valsts augstākajām amatpersonām, sabiedrības pārstāvjiem Rīgas pilī, pēc tam sekos ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, ekumenisks dievkalpojums Rīgas Domā un Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles apmeklējums.Dienas otrajā pusē viņš dosies uz Aglonu, kur svinēs svēto misi.24.septembri valdība pasludinājusi par oficiālo brīvdienu un vizītes nodrošināšanai no valsts budžeta piešķirti 806 202 eiro.
Lai esošo resursu ietvaros efektīvāk nodrošinātu savu pamatfunkciju – neatliekamās palīdzības sniegšanu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) veic izmaiņas brigāžu darba organizācijā, vienlaikus saglabājot esošo brigāžu skaitu un izvietojumu.
 
NMPD direktore Liene Cipule uzsver: “Mūsu mērķis ir sakārtot savu darbu tā, lai varam ātrāk ierasties un labāk reaģēt tajos brīžos, kad iedzīvotājiem visvairāk nepieciešama neatliekamā palīdzība. 80% no visiem izsaukumiem saņemam dienas laikā, taču tieši dienā ir visgrūtāk nokomplektēt brigādes un operativitāte ir zemāka. Mūsu uzdevums ir stiprināt brigāžu darbu dienas laikā, lai varam savlaicīgi ierasties pie pacientiem un reaģēt uz visiem izsaukumiem.”
 
Dienestā pavisam ir 188 brigādes. Dienā šīs brigādes izpilda teju tūkstoti izsaukumu, bet naktī izsaukumu ir četras reizes mazāk (vidēji 240). Taču atalgojuma sistēma, kas paredz par darbu naktīs 75% piemaksu, vairāk motivē personālu darbam nakts stundās, nevis dienā, kad izsaukumu ir ievērojami vairāk un pacientiem brigāžu palīdzība vajadzīga biežāk. 
 
Plānotās izmaiņas paredz līdz gada beigām pārveidot 18 esošās diennakts brigādes par dienas brigādēm, tādējādi nodrošinot principu – jo vairāk izsaukumu, jo vairāk brigāžu.  Šīs izmaiņas, pirmkārt, ļaus veiksmīgāk nokomplektēt brigādes darbam dienas laikā, tā nodrošinot savlaicīgu palīdzību pacientiem. Otrkārt, izmaiņas ļaus palielināt brigāžu personāla atalgojumu par darbu dienas laikā, lai motivētu darbiniekus strādāt tad, kad  izsaukumu ir visvairāk. 
 
NMPD uzsver – darba organizācijas izmaiņas nekādi nemaina neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu iedzīvotājiem. Arī turpmāk dienests jebkurā diennakts stundā reaģēs uz visiem izsaukumiem kā līdz šim.

Ja nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iedzīvotājiem jāzvana uz ārkārtas tālruni 113. Dispečeri īpašā datorprogrammā redz visas mediķu brigādes un nekavējoties nosūta tuvāko brīvo. Situācijās, ja vietējā brigāde ir aizņemta vai aizvedusi pacientu uz slimnīcu, izsaukumā tiek nosūtīta cita brigāde, kura tajā brīdī atrodas vistuvāk. 
 
NMPD atgādina - uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir gūta smaga trauma, ir stipra asiņošana, ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana (infarkts, insults u.c.) u.c. kritiskas situācijas.
 
Vienlaikus NMPD aicina iedzīvotājus stiprināt sadarbību ar savu ģimenes ārstu, bet ja vienkāršāku saslimšanu gadījumos ārsta padoms nepieciešams vakaros vai nakts stundās – zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Kā rāda NMPD dati – tajos novados, kur iedzīvotājiem ir laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, tiek reģistrēti arī mazāk izsaukumu. Iedzīvotāji savlaicīgi ar ģimenes ārsta palīdzību risina veselības jautājumus un rūpējas par profilaksi, līdz ar to retāk nonāk situācijās, kad nepieciešama neatliekamā palīdzība.
Latvijā “Olimpiskā diena 2018” šogad notiks 21.septembrī.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) aicina pašvaldību sporta dzīves vadītājus un reģionālos Olimpiskos centrus pieteikties pasākuma organizēšanai.
 
Šogad “Olimpiskās dienas 2018” devīze Latvijā ir “Teniss vieno!” un tā ir veltīta Olimpiskā sporta veida – tenisa popularizēšanai.

Vienlaicīgi visās Latvijas “Olimpiskās dienas 2018” norises vietās pasākums sāksies ar Olimpisko rīta vingrošanu, kuras mērķis ir dalībniekus pamodināt un sagatavot turpmākās dienas aktivitātēm, kā arī atgādināt par pareizi veiktu rīta vingrošanu kā ļoti svarīgu ikdienas sastāvdaļu.
 
Izglītības iestāžu audzēkņi iepazīsies ar tenisu un tā spēles noteikumiem, piedalīsies stafetēs un citās sporta sacensībās, kā arī radošajos konkursos. Papildus vienojošajiem pasākumiem, organizētāji “Olimpiskās dienas 2018” norises vietās tiek aicināti izstrādāt savu individuālo pasākumu programmu, lai plašāk popularizētu Olimpiskos sporta veidus un Olimpiskās idejas.
 
“Olimpskās dienas 2018” pasākumi būs bez maksas.   
Ar “Olimpiskās dienas 2018” sarīkošanas nolikumu var iepazīties LOK mājaslapā internetā www.olimpiade.lv, sadaļā “Olimpiskā diena”.
 
Zināšanai:

“Olimpiskās dienas” norisi Starptautiskā Olimpiskā komiteja atbalsta kopš 1987.gada, aicinot pasaules valstu nacionālās Olimpiskās komitejas atzīmēt SOK dzimšanas dienu. LOK aicinājumam pievienojās 1992.gadā.
Olimpiskā diena ir vienīgais vispasaules pasākums, ko ik gadus organizē Olimpiskā kustība. Lielākā daļa nacionālo Olimpisko komiteju piecos kontinentos izmanto šo iespēju, lai popularizētu Olimpiskās vērtības – izcilību, draudzību, cieņu.
LOK “Olimpisko dienu” rīko apliecinot atbalstu Olimpiskajiem ideāliem, veselīgam dzīves veidam un Godīgas spēles principiem sportā.
Ar 2008.gadu “Olimpiskajā dienā” ir iespēja tuvāk iepazīties ar Olimpiskajiem sporta veidiem, klātienē satikt Olimpiešus un kopā ar viņiem izmēģināt dažādus sporta veidus.
Vasara ir atvaļinājumu laiks, kas ļoti daudziem saistās ar iespēju doties tuvos un tālos ceļojumus.
Apdrošinātāji tikmēr norāda uz biežākajiem riskiem, ar kuriem ceļotāji sastopas, tos raksturojot ar piemēriem. 

Ceļojums tiek pārtraukts vai atcelts slimības dēļ

Sen gaidītais ceļojums Ozoliņu pārim kopā ar bērniem uz Turcijas kūrortu ieplānots jau pirms pāris mēnešiem. Taču dienu pirms plānotā ceļojuma, saslima ģimenes jaunākā, 7 gadus vecā meita Ketlīna. Bērnam bija augsta tempertūra un ļoti sāpēja kakls, ārsts konstatēja angīnu un stingri noteica, ka ceļojumā doties nedrīkst. Tūroperators šādā gadījumā neatmaksā ceļojuma izdevumus, taču laicīga ceļojuma apdrošināšana un atcelšanas riska iekļaušana sedza Ozoliņu ģimenes zaudējumus, kas šajā gadījumā sastādīja 2800 eiro.

Ārkārtas situācijas ģimenē saīsina Jūsu plānotās brīvdienas 

Divu nedēļu plānotais ģimenes ceļojums pa Eiropu ar automašīnu jau ir gandrīz pusē, kad Andris, ģimenes galva, saņem nepatīkamu zvanu - viņa tēvs ir piedzīvojis sirdslēkmi un atrodas slimnīcā smagā stāvoklī. Tiek nolemts, ka ģimene steidzami atgriezīsies mājās, lai varētu būt klāt un atbalstīt slimnieku. Tā rezultātā tiek atteiktas visas iepriekš rezervētās un apmaksātās naktsmājas, kas kopumā sastādīja 1670 eiro. Apdrošinātāju izmaksātā ceļojumu apdrošināšanas atlīdzība ļāva ģimenei turpināt ceļojumu pēc divām nedēļām, kad tēvs bija atveseļojies. 

Saslimšana vai nelaimes gadījums atrodoties ārzemēs

Aleksandrs un Eva baudot brīvdienas Barselonā, devās apskatīt Gaudi arhitektūru, kad taksometrs, braucot atpakaļgaitā, nejauši notrieca Aleksandru un viņš tika hospitalizēts. Slimnīcā viņam tika konstatēts apakšstilba lūzums un smadzeņu satricinājums. Viņš saņēma pirmo palīdzību, tika izrakstīti nepieciešamie medikamenti. Aleksandra ārstēšanās, kā arī medikamentu izmaksas sedza apdrošinātājs. Tā kā Aleksandram bija arī nelaimes gadījuma apdrošināšana, viņš saņēma arī kompensāciju par gūtajām traumām.

Ārkārtas medicīnas gaisa transporta pakalpojumi

Iecerētais kalnu pārgājiens Čīlē nelāgi beidzās Zanei – paslīdot uz akmens viņa krita un guva lūzumus abās kājas. Vietējā slimnīcā nepieciešamo palīdzību Zanei nevarēja nodrošināt, tāpēc ar helihoptera palīdzību viņa tika nogādātā galvaspilsētas slimnīcā. Ārstēšanās un pārvešanas izmaksa sastādīja 25 000 eiro, kurus Zanes gadījumā sedza apdrošinātājs.

Nozaudēta vai bojāta bagāža

Lidojumu laikā bagāža mēdz tikt pazaudētas, bojātas, reizēm arī nozagtas un tas noteikti var sabojāt ilgi gaidīto atvaļinājumu. Taču Ainas kundzes ceļojuma bagāžā, kuru viņa nesagaidīja Hītrovas lidostā Londonā, atradās ne tikai dāvanas mazbērniem un ikdienai nepieciešamas lietas, bet arī asinsspiediena zāles, kuras ārsts bija izrakstījis regulārai lietošanai. Sazinoties ar apdrošinātāju, Ainas kundze saņēma konsultāciju, kur gūt palīdzību, lai iegūtu ārsta palīdzību nepieciešamo medikamentu iegādei, kā arī, atgriežoties Rīgā, viņai tika kompensētas izmaksas par pirmās nepieciešamības lietu iegādi, lai gan Ainas kundzes čemodāns pēc divām dienām bija atradies Hītrovas lidostā. 
Ienākumu līmenim augot un ceļojumu iespējām kļūstot arvien pieejamākām, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju, skaits, kas sava atvaļinājuma laikā šogad plāno doties ceļojumā uz ārzemēm. Ārvalstis par sava atvaļinājuma brauciena galamērķi šogad izvēlējušies jau 44% atpūtnieku, turklāt 20% šādu lēmumu pieņēmuši, neskatoties uz esošām nenokārtotām finansiālām saistībām, - liecina Finanšu institūta veiktā aptauja.
 
“Ārvalstu ceļojuma plānošana, neskatoties uz faktu, ka ir kavēti maksājumi, nepārprotami norāda uz vieglprātīgu attieksmi maksājuma termiņu ievērošanā, kā arī atbildības trūkumu pret naudas aizdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Bieži vien šādas rīcība var izvērsties nopietnās finansiālās problēmās, un atstāt arī tālejošākas sekas, par ko sākotnēji iedzīvotāji nemaz nepadomā. Vēsturiskie kavējumi var apgrūtināt vai pat liegt pakalpojuma un aizņēmuma saņemšanu nākotnē iespējami daudz kritiskākās dzīves situācijās, jo norāda uz disciplīnas trūkumu vai arī grūtībām tikt galā ar jau esošo izdevumu apmēru,” skaidro Finanšu institūta eksperti.
 
Kā norāda eksperti, došanās atvaļinājumā uz ārzemēm, mājās atstājot parādus un kavētus maksājumus, var izvērsties personīgam budžetam īpaši traumējošs lēmums arī tādēļ, ka  ceļojot personas izdevumi vēl turpinās pieaug.

Nav noslēpums, ka līdz ar citādāku ikdienas ritējumu, atvaļinājuma laikā lielākoties sagaidāmas izmaiņas arī izdevumu dinamikā. To apstiprina arī veiktā aptauja -  71% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņu izdevumi ceļojot parasti pieaug, bet 42% pēc lieliski pavadīta atvaļinājuma ir jutuši finansiāli rūgtu nožēlu. Un kā nu ne, atgriešanās ikdienā pēc bezrūpības baudīšanas atpūtas laikā var būt krietni smagāka, ja līdzi nāk galvassāpes par to, ko iesākt ar pamatīgo robu finansēs.
 
Pozitīvi gan vērtējams fakts, ka vairums iedzīvotāju atvaļinājumā radītos papildus tēriņus parasti sedz no saviem uzkrājumiem (77%) un retāk noslogo nākamo mēnešu darba algu vai plānotos papildus ienākumus(16%). Tomēr satraucošākas tendences novērojamas to ceļotāju vidū, kuriem ir kavēti maksājumi – šādi atpūtnieki būtiski biežāk (30%) nekā iedzīvotāji, kam attiecīgu sarežģījumu nav (12%), cer uz nākamo mēnešu algu, turklāt piektdaļa maksājumu kavētāju (20%) šim mērķim ieplānojuši ņemt aizņēmumu, jo iepriekš veiktu uzkrājumu gluži vienkārši nav. 

Interesanti, ka, neskaitot avio biļešu un naktsmītnes izmaksas, lielākie tēriņi Latvijas iedzīvotājiem ceļojot lielākoties ir saistīti ar ekskursijām un dažādām izklaides aktivitātēm (56%), kā arī maltīšu ieturēšanu kafejnīcās un restorānos (54%). 
 
Vācijas vēstniecība uz Rīgu ir atvedusi Berlīnes lāčus.
Gandrīz 150 "United Buddy Bears“ lāči Doma laukumā aicina visus uz izstādes atklāšanu 12. jūlijā plkst. 12.30!

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies arī  Latvijas lāča apgleznotājs mākslinieks Kaspars Zariņš un atsevišķo valstu lāču krustavecāki. 

Gandrīz 150 "United Buddy Bears“ lāči Rīgā uzturēsies no 12. jūlija līdz 22. augustam. Tā būs viņu pirmā vizīte Baltijā, kas ir Vācijas dāvana Latvijas
iedzīvotājiem valsts simtgadē. 

"United Buddy Bears“ simbolizē toleranci un saprašanos starp tautām.
Ar šādu moto divmetrīgie Berlīnes lāči apceļo pasauli, un kopš 2002. gada, kad viņi pirmo reizi bija skatāmi Berlīnē, lāčus ar sajūsmu ir sveikuši aptuveni 40 miljoni izstādes apmeklētāju 30 pilsētās visos kontinentos. 

Katru no kopumā turpat vai 143 valstis simbolizējošajām lāču figūrām ir apgleznojis kāds pazīstams attiecīgās valsts mākslinieks. Latvijas lāča figūru apgleznoja Kaspars
Zariņš, tā pamatvēstījums ir laimes un optimisma sajūtas. 

"United Buddy Bears“ īpašā misija ir palīdzēt trūkumā nonākušiem bērniem. Tāpēc Rīgā "United Buddy Bears“ kopā ar Bērnu slimnīcas fondu vāks ziedojumus
mazajiem pacientiem, kuri ārstniecībai nevar saņemt valsts finansējumu.
Plašāka informācija par "United Buddy Bears" atrodama šeit: www.buddy-baer.com
Noslēdzoties valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem, vienu no saspringtākajiem darba cēlieniem noslēguši arī Latvijas Televīzijas darbinieki. Visu radošo un tehnisko spēku darbs vairāku mēnešu garumā nu beidzies, un Latvijas Televīzija padarīto vērtē atzinīgi.

LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte  norāda, ka bez ārējo sadarbības partneru piesaistes nodrošināt pārraides tādā apjomā un kvalitātē būtu neiespējami: "Lai nodrošinātu visu to, ko skatītāji Dziesmu un deju svētku laikā varēja vērot LTV ēterā un platformās, strādāja lielākā daļa LTV darbinieku, taču tikai mūsu spēkiem to nebūtu iespējams izdarīt, tādēļ mūsu vadībā darbojās arī palīgi no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Baltkrievijas."

Deviņu dienu laikā darbs 19 tiešraidēs (atsevišķi neskaitot ikdienas pieslēgumus Dziesmu un deju svētku studijai Brīvības laukumā) pierādījis sabiedriskās televīzijas radošās un tehniskās spējas.

Lai piedāvātu vislabākās kvalitātes koncertierakstus, 11 no 19 notikumiem tika ierakstīti HD izšķirtspējā. Šobrīd visi materiāli glabājas sabiedrisko mediju satura atskaņotāja replay.lv arhīvā.
Visi materiāli par svētkiem ir pieejami bez ierobežojumiem visā pasaulē.

Šajos svētkos tika izmantots arī jauns tehnoloģiskais risinājums. Deju lieluzveduma "Māras zeme" skatītāji, iespējams, ievēroja, ka daži kadrējumi ir citādāki nekā ierasts citās reizēs.
Lai tos nodrošinātu un piedāvātu dejas vērot no vēl nebijušiem leņķiem, LTV īrēja īpašu tehnoloģisko risinājumu, kas Latvijā vēl ne reizi nav ticis izmantots - "spider cam" jeb zirnekļkameru.
Tā sekoja līdzi visiem dalībnieku veidotajiem rakstiem no stadiona augšas, un ļāva nodrošināt nevis vienkārši statisku kadru, bet "skrēja līdzi" dejotāju emocijām.
No 2019. gada Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt Eiropas Savienībā derīgu ceļošanas dokumentu ar divreiz garāku derīguma termiņu un vairāk iespējām.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rosinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir atbilstoši un saskaņā ar Eiropas Savienībā un arī Latvijā virzīto ideju, ka personas apliecība (eID) ir uzskatāma par katras personas personu apliecinošu pamatdokumentu.

PMLP rosinātie grozījumi paredz, ka no 2019. gada, kad ir plānots sākt jauna dizaina personības apliecību izsniegšanu ar pasei pielīdzinātu (10 gadi) derīguma termiņu un paplašinātām iespējām to izmantot elektroniskā vidē gan attālināti, gan klātienē, valsts nodevas noteikšanu 15 eiro apmērā.
Šobrīd valsts nodeva par personas apliecības izsniegšanu (derīguma termiņš 5 gadi) ir noteikta 14,23 eiro apmērā.

Rūpējoties par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām (vecuma pensionāriem, I un II grupas invalīdiem, kā arī bērniem un jauniešiem līdz 20 gadu vecumam), plānots samazināt personas apliecības izsniegšanas nodevu no 7,11 eiro uz 5 eiro.

Jaunā parauga eID kartēs plānots neierobežots e-parakstu skaits, kā arī ar iespēja izmantot to elektroniskai identifikācijai citu ES valstu e-pakalpojumu saņemšanai.
Nupat pētījumu kompānija "Kantar TNS" publicēja jaunākos radio auditorijas pētījumu datus, kuri zināmā mērā šokēja visu mediju nozari.

Pētījums atklāja, ka vidēji viena radio stacija Latvijā, iedzīvotāju vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem, sasniedz vairāk kā divas reizes lielāku auditorijas daļu, nekā tika uzskatīts līdz šim.

Ja pēc 2017. gada rudens datiem vidēji viena stacija spēja sasniegt 6.86% no visas mērķa auditorijas vecuma grupā no 16-74 gadiem, tad pēc jaunākajiem pētījuma datiem - viena stacija vidēji sasniedz 14.91% no minētās auditorijas. Tas nozīmē, ka vidējais radio klausītāju skaits nedēļā (Reach%) vienai radio stacijai Latvijā ir it kā pieaudzis par 117.34%!
Savukārt, nedēļā radio klausās 88% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas ir it kā 7,2% pieaugums pret iepriekšējo periodu 2017. gada rudenī. Šokam bija gan pozitīvais aspekts, jo beidzot tika atzīta radio lielā loma mediju tirgū, it sevišķi auditorijas sasniegšanā (uzrunāšanā), gan arī rūgta pēcgarša, jo pēc būtības jau nekas nav mainījies, radio Latvijā vienmēr tāds ir bijis, tikai līdz šim tam nebija oficiāla apstiprinājuma.

Iepriekšējos 23 gadus radio auditorijas pētījumiem izmantoja tā saukto "dienasgrāmatu metodi" un visbeidzot 2018. gadā "Kantar TNS" ieviesa jaunu metodoloģiju pārejot uz telefonu intervijām un aptaujām internetā. Jaunā aptaujas metodika nodrošina daudz lielāku respondentu loku, kas pēc būtības ļauj daudz objektīvāk un detalizētāk izpētīt radio klausīšanās paradumus un ļauj novērtēt arī mazo, nišas programmu vietu radio tirgū, tādējādi iegūstot daudz precīzākus un visaptverošākus datus gan par radio klausīšanās paradumiem, gan radio vietu mediju nozarē kopumā.

Pamatojoties uz līdzšinējiem mediju tirgus datiem, radio nozare, aiz televīzijas un interneta, ir tikusi uzskatīta kā trešais populārākais mediju kanāls. Jaunie dati atklāj, ka tas ir nepamatoti, jo, piemēram, atbilstoši "Kantar TNS" datiem, 2018. gada ziemas - pavasara periodā internetu regulāri izmantoja vidēji 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas faktiski nozīmē, ka radio patēriņš ir lielāks nekā interneta patēriņš.
Arī salīdzinot lielāko radio grupu sasniegtās nedēļas auditorijas apjomu un populārāko interneta portālu sasniegtās nedēļas auditorijas, redzams, ka tikai viena interneta portālu grupa spēj konkurēt ar radio grupām. Radio un interneta patēriņa salīdzinājumā ļoti būtiski ir tas, ka radio nozares patēriņš balstās gandrīz 100% Latvijā veidotajā saturā (izņemot mūziku), ko nevar teikt par internetu.
Tas arī pierāda un apstiprina sabiedrības ieinteresētību un pieprasījumu pēc Latvijā veidotā satura, kas ir vienīgais instruments Latvijas mediju konkurencē ar globālajiem satura veidotājiem un izplatītājiem.

Iepriekš minēto, maldīgo priekšstatu rezultātā, radio nozare līdz šim ir tikusi neadekvāti zemi novērtēta gan no reklāmdevēju puses, gan arī kopējās Latvijas mediju telpas ietvaros, kuras atbalstam ir veidoti dažādi instrumenti un piešķirti līdzekļi satura veidošanai.

Latvija savā ziņā ir unikāla valsts Eiropas un pat pasaules kontekstā, jo Latvijā radio ir nozīmīgāks un efektīvāks medijs nekā vairumā citu valstu, un to šobrīd arī apstiprina reprezentatīvie "Kantar TNS" dati. Šiem jaunajiem apstākļiem ir jākalpo par pamatu attieksmes maiņai pret radio, jo ir acīm redzami, ka radio ir viena no retajām mediju platformām, kura ātri un efektīvi sasniedz lielu sabiedrības daļu, tādējādi nodrošinot gan reklāmdevēju intereses, gan arī apmierinot sabiedrības vajadzību pēc objektīvas un vispusīgas informācijas.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš 
Līdz 2050. gadam pasaulē izplatītākās un kvalitatīvākās Arabikas šķirnes kafijas audzēšanai piemērotās platības kalnos var samazināties par 50%, vēl pēc 20 gadiem izzūdot pavisam, un aptuveni 25 miljonus mazo kafijas audzētāju atstājot bez ģimenes rūpala un vienīgā iztikas avota.
Somijā  Pasaules baristu čempionātu vairākkārtējs uzvarētājs Matts Perger (Matt Perger) kopā ar domubiedriem no dažādiem augiem un citiem produktiem mēģināja izveidot kafijas aizstājēju, pagaidām gan ne visai veiksmīgi.

Pēc ilgstošiem mēģinājumiem tika radīts dzēriens – kafija bez kafijas. Tas sastāv no tumši un vidēji grauzdēta miežu iesala, kaltētām vīģēm, fermentētas zaļās tējas un ceratonijas jeb karoba (kakao līdzīgas pupiņas) pulvera. “Tomēr jāsecina, ka pat izcili kafijas speciālisti, izmantojot augstvērtīgas izejvielas, nespēj atdarināt īstu kafiju – ne pēc garšas, ne smaržas,” atzīst vairāki eksperti.
Arī eksperimentā iesaistītais kafijas speciālists Matts Pergers atzina, ka jācenšas kafijas krūmus uz planētas saglabāt, cik ilgi vien iespējams, jo aizstāt kafiju izrādās ir neiespējami.
 
Īpaši jūtīga pret klimata pārmaiņām ir tieši kafijas mīļotāju iecienītā Arabikas šķirnes kafija.
To apdraud sausums, pārmērīgs lietus, salnas un spēcīgs vējš, kā arī kaitēkļi un augu slimības, kuru izplatību veicina klimata pārmaiņas.

Ja vidējā gaisa temperatūra pasaulē ik gadu turpinās pieaugt, līdz 2050. gadam Arabikas šķirnes kafijas audzēšanai piemērotās platības samazināsies.
 
Kafijas audzēšanā nepieciešams liels roku darbs, kas ir smags un nav pārāk labi apmaksāts. Globālās problēmas pasaulē ir līdzīgas – jaunieši nevēlas pārņemt vecāku saimniecības un, meklējot vieglāku dzīvi, lielāku peļņu, pārceļas uz lielpilsētām. Kafijas krūmu kopēji noveco, un pēc vērojumiem vidējais kafijas audzētāju vecums atsevišķās kafijas audzēšanas valstīs sasniedz 60 gadus. Šie ir iemesli, kāpēc vairāki uzņēmumi izvēlas investēt ilgtspējīgas saimniekošanas attīstības programmās.


 
Pirms 30 gadiem Zviedrijā tika radīts revolucionārs atklājums – alkilātu degviela. Tagad tā pieejams arī Latvijas degvielas uzpildes staciju veikalu plauktos. Paredzēta mazajiem dzinējiem – dārza tehnikai.

Alkilāta degviela tika izgudrota Zviedrijā pirms 30 gadiem, kad Zviedrijas uzņēmuma ‘Aspen’ dibinātājs Rolands Elmangs, kurš iepriekš strādāja uzņēmumā ‘Volvo’ kā degvielas speciālists, iedomājās, ka vajadzētu ražot motorzāģiem piemērotāku degvielu. Viņš nolēma, ka izmantos tikai dažas degvielas sastāvdaļas, un tas izdevās. Tagad viņam ir vairāki sekotāji visā pasaulē – vairāki uzņēmumi ražo alkilātu degvielu.

Salīdzinājumā parastais benzīns tiek ražots, izmantojot jēlnaftas rafinēšanas procesu, kura ietvaros dažādas frakcijas tiek dažādos veidos apstrādātas un pēc tam apvienotas. Tāpēc benzīns ir nevis homogēna viela, bet gan vairāku vielu maisījums. Degvielas uzpildes stacijās pieejamais parastais benzīns satur aptuveni simt dažādu vielu ar dažādu ietekmi uz dzinēja darbību, cilvēku veselību un vidi. Daudzas sastāvdaļas ir īpaši bīstamas un toksiskas cilvēkiem un videi.

Vārds “alkilāts” cēlies no vārda alkilācija, kas ir process alkilāta ieguvei. Alkilāts tiek ražots sintētiski no tīrajām gāzēm, kas rodas jēlnaftas rafinēšanas laikā. Tādējādi tiek iegūts ļoti tīrs benzīns, kura sastāvā ir aptuveni desmit vismazāk kaitīgo vielu un kurš tādēļ praktiski nesatur bīstamās sastāvdaļas, piemēram, benzolu, aromātiskos ogļūdeņražus, sēru un olefīnus.
Alkilāts ir viens no tīrākajiem naftas pārstrādes produktiem, kādu vispār iespējams iegūt. Šajā degvielā nav sēra, šķīdinātāja un pat benzola, kas ir kancerogēnākā viela degvielas sastāvā. Rezultātā no dzinēja nākošajiem izmešiem nav tik spēcīga aromāta.

Alkilātu degvielas sastāvā nav arī etanola, kas ir pazīstams kā dzinējam nedraudzīga viela – tas ir labs šķīdinātājs. Degvielas uzpildes stacijās nopērkamā benzīna sastāvā ir 5% etanola. Ja benzīns tiek lietots vecākās iekārtās, kuru materiāli nav paredzēti saderībai ar etanolu, tiek bojātas (šķīdinātas) gumijas un plastmasas detaļas, rodas noplūdes, gumijas daļiņas veido aizsērējumus u.tml. Tāpat etanols absorbē ūdeni no atmosfēras mitruma, un degvielas sistēmā tiek veicināta korozijas veidošanās, kas atkal var radīt būtiskus dzinēja darbības traucējumus un dārgu remontu.

Vēl viena praktiska priekšrocība – parastā degviela vienmēr ir jāiztukšo no instrumenta pēc sezonas. Pretējā gadījumā nākamās sezonas sākumā nāksies apmeklēt servisu, jo parastā degviela degradējas un rodas nosēdumi, kas rada bojājumus degvielas sistēmā.
Savukārt alkilātu degvielu var “aizmirst” un nākamajā pavasarī instrumentu būs tik pat viegli iedarbināt kā parasti. ‘Aspen’ alkilātu degvielu var glabāt līdz pieciem gadiem.

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikuši arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakšu, no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos "visiem visu uzreiz", tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Vienlaikus ministre atgādināja, ka no nākamā gada joprojām par visiem valsts pakalpojumiem būs jāturpina maksāt arī līdzmaksājumi, kā tas bijis līdz šim.
Grozu saturs vēl jāapstiprina valdībā.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.

Pēc iemaksu veikšanas persona varēs saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros attiecīgā kalendāra gada laikā.
Veselības apdrošināšanas iemaksas būs veicamas par kārtējo kalendāra gadu un diviem iepriekšējiem kalendāra gadiem, ja veselības apdrošināšanas iemaksas par tiem nav maksātas.
Piemēram, iedzīvotājs 2019.gadā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu varēs saņemt, ja būs samaksāts par 2019.gadu 154,80 eiro un par 2018.gadu 51,60 eiro.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Jau tagad likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ierakstīts, ka obligāto iemaksu daļa, kas atbilst vienam procentpunktam no obligāto iemaksu likmes, ir paredzēta veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai.
Darbu ir sācis Ceļu satiksmes drošības direkcijas izveidotais elektromobiļu ātrās uzlādes staciju tīkls, un kopumā jūlijā darbu uzsāks 70 uzlādes stacijas.

CSDD, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu, ir izveidojusi nacionālā līmeņa uzlādes staciju tīkla pirmo kārtu, elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas izvietojot uz valsts galvenajiem autoceļiem un lielākajās apdzīvotās vietās.

Par uzlādi norēķināties būs iespējams vairākos veidos, no kuriem viens būs jau elektromobiļu lietotājiem ierasts veids ar e-mobi autorizācijas karti. Lai elektromobiļu īpašnieki varētu turpināt izmantot jau esošās e-mobi autorizācijas kartes, jānoslēdz pēcapmaksas līgums par uzlādes pakalpojuma izmantošanu, par ko jau ir informēti esošo karšu īpašnieki.

CSDD informē, ka jaunie klienti e-mobi autorizācijas karti var pieteikt izmantojot portālu http://portal.e-mobi.lv.

Nākotnē norēķināties būs iespējams, izmantojot mobilo aplikāciju, kuru bez maksas varēs lejupielādēt "App Store" vai "Google Play", kā arī izmantojot SMS, maksu par uzlādi pieskaitot mobilā telefona rēķinam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 12.jūnija lēmumam, maksa par uzlādes pakalpojumu CSDD ātrās uzlādes stacijās noteikta 0,15 eiro par uzlādes minūti.

Kopumā Latvijā līdz 2021.gadam paredzēts uzstādīt 150 elektromobiļu ātrās uzlādes staciju. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu, un kopējās izmaksas ir 8,34 miljoni eiro.
Otrdien, 10.jūlijā, Latvijas armija atzīmēs 99. dzimšanas dienu. Aizsardzības ministrija aicina ikvienu valsts iedzīvotāju piedalīties armijas dibināšanas gadadienai veltītajā akcijā „Pasveicini karavīru!”.

Aizsardzības ministrija aicina - ja Tavs radinieks, draugs, kaimiņš vai cits pazīstams cilvēks ir Nacionālo bruņoto spēku karavīrs vai zemessargs, iepriecini viņu armijas dzimšanas dienā ar sirsnīgu sveicienu. Tie var būt labi vārdi īsziņā, telefona zvans, sociālā tīkla profilā ievietots sveiciens, sen neredzēta cilvēka apciemojums vai jebkurš cits patīkams pārsteigums pēc Tavas izvēles.

10.jūlijā, Rīgā, Esplanādē notiks Latvijas armijas 99.dzimšanas dienai veltīts svinīgais koncerts, kura ietvaros plkst.18:00 muzicēs Zemessardzes bigbends un Zemessardzes koris “Stars” diriģenta kapteiņa Anda Kareļa vadībā. Savukārt plkst.19:00 – Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris diriģenta kapteiņa Džona Fulertona (John Fullerton) vadībā un plkst. 20:00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra un Zemessardzes orķestra koporķestris. Koncerta programmā populāras latviešu un kanādiešu melodijas.
Latvijas armijas dzimšanas dienā atkārtoti norisināsies zibakcija «Esmu zemessargs», kurā zemessargi tiks aicināti iespēju robežās 10.jūlijā ierasties darba vietā lauka formas tērpos, demonstrējot, cik daudz Latvijā ir zemessargu.

Ja nepazīsti nevienu karavīru personīgi, vari apsveikt Latvijas armiju sociālajos tīklos - @Latvijas_armija Twitter, @latvijas-armija draugiem.lv, @latvijas_armija Instagram un @Latvijasarmija Facebook! Sveicienam sociālos tīklos aicinām pievienot tēmturi #pasveicinikaravīru.

Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 10.jūlijā tika izdota pavēle Nr.1 Latvijas armijai, ar kuru ģenerālis Dāvids Sīmansons paziņo par savu stāšanos Latvijas armijas virspavēlnieka amatā.
Latvijā ir vērojama ļoti niecīga interese apgūt fizikas skolotāja profesiju un šogad Latvijas Universitāti (LU) absolvē tikai viena jaunā fizikas skolotāja, līdz ar to tuvākajos gados sagaidāms arvien izteiktāks šo speciālistu deficīts, raksta "Latvijas Avīze".

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolas atkal aktīvi meklē fizikas skolotājus. Vietnē "e-skola.lv", ko pārsvarā izmanto Rīgas skolas, ievietoti 24 skolu sludinājumi, kuros tiek meklēts fizikas skolotājs.

Laikraksts atzīmē, ka skolām nav pamata cerēt, ka augstskolu absolventi - jaunie fizikas un dabaszinātņu skolotāji - aizpildīs šīs vakances, jo augstskolas ik gadu absolvē tikai daži jaunie fizikas skolotāji. Piemēram, LU ir pat divas studiju programmas, kurās var kļūt par vidējās izglītības fizikas skolotājiem, taču vienā no tām šogad nebūs neviena absolventa, bet otrā programmā absolvente būs tikai viena, kura darbu šovasar nemeklēs, jo jau vairākus gadus strādā par skolotāju.

Kaut kļūt par fizikas skolotāju var vairākās augstskolās un lielākoties pieejamas studijas par valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd par fizikas skolotājiem studē vien daži un tie paši bieži vien jau ir skolotāji, kuri vēlas iegūt papildkvalifikāciju.

Liepājas Universitātes pārstāve Simona Laiviniece pastāstījusi, ka 2014.gadā universitāte akreditēja studiju programmu "Pamatskolas skolotājs", kuru absolvējot var iegūt tiesības strādāt par fizikas skolotāju, taču šādu studiju novirzienu neviens neizvēlējās. Studiju programmā "Matemātika, fizika un datorzinātnes" iespējams iegūt kvalifikāciju "fizikas un informātikas un programmēšanas skolotājs", taču jau divus gadus šajā programmā neviens nav uzņemts, jo trūkst interesentu. Tikai maģistra studiju programmā "Vispārējās izglītības skolotājs", kur arī var kļūt par fizikas skolotāju, pēdējo gadu laikā bijuši četri absolventi un ir studenti arī tagad, taču studijas šādā programmā pārsvarā interesējot praktizējošus skolotājus.

Arī Daugavpils Universitātē attiecīgajās studiju programmās ir maz absolventu - pa vienam vai diviem gadā bakalaura un maģistra studiju programmās "Fizika". Tāda pati situācija arī studiju programmā "Izglītība" apakšvirzienā "matemātikas un fizikas skolotājs". Piemēram, šogad tajā būs tikai viens absolvents. Kopumā studiju apakšvirzienā šobrīd ir trīs studenti. Dati liecina, ka, piemēram, par bioloģijas un ķīmijas skolotāju vēlas kļūt salīdzinoši vairāk -13 studenti.

LU Starpfakultāšu studiju programmā "Dabaszinātņu un informācijas tehnoloģijas skolotājs" šogad nebūs neviena absolventa, kas vēlētos mācīt fiziku. Pērn LU pabeidza četri jaunie fizikas skolotāji, no kuriem arī visi strādā izvēlētajā profesijā, 2016. un 2015. gadā bija pa vienam šādam absolventam un viņi arī šobrīd ir fizikas skolotāji. Paredzams, ka nākamgad studijas pabeigs divi jaunie fizikas skolotāji, kuri jau strādā kādā skolā. LU maģistra programmā "Vidējās izglītības skolotājs" šogad ir tikai viena absolvente, pērn nebija neviena, bet 2016.gadā bija trīs absolventi.

Niecīgais topošo fizikas skolotāju skaits ir satraucošs, jo dati liecina, ka lielākā daļa fizikas skolotāju Latvijā ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, atzīmē laikraksts.
Tāpēc paredzams, ka nākotnē šī mācību priekšmeta pedagogu trūkums kļūs vēl asāks.
Fizikas skolotāji ir "uz izķeršanu" - esot skolas, kuras mēģina "pārpirkt" citu skolu skolotājus, gan piedāvājot lielāku samaksu par to pašu darba apjomu, gan sniedzot iespēju nopelnīt vairāk, piemēram, vadot kādu pulciņu. Dažas pašvaldības trūkstošos pedagogus pievilina, piedāvājot dienesta dzīvokli.

Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītāja Ludmila Belogrudova uzskata, ka valstī nav domāts par to, kā nodrošināt jauno skolotāju sagatavošanu pietiekamā skaitā. Fizikas skolotāju asociācija savulaik iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumu gādāt par to, lai visās fizikas pedagogu studiju programmās būtu pieejamas valsts apmaksātas studijas, tādējādi tiktu atbalstīta vēlme kļūt par pedagogu.

Tikmēr ministrijas pārstāve Inta Bērziņa domā, ka kopumā dabaszinātņu un matemātikas skolotāji tiekot sagatavoti pietiekamā skaitā. Problēma esot tā, ka puse nedodas strādāt uz skolām, par ko gan laikraksta savāktie dati neliecinot. Ministrija uzskata, ka daudz darīts, lai jauniešus ieinteresētu par dabaszinātnēm, un to apliecinot arī tas, ka pamazām aug to skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot centralizētos eksāmenus fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Dienu pirms Eiropas Parlamenta balsojuma par autortiesību direktīvu, kas paredz ierobežojumus interneta lietošanā, nobloķēta "Vikipēdija" latviešu, kā arī citās Eiropas Savienības  dalībvalstu valodās.

Izmantojot "Vikipēdiju" latviešu valodā uzreiz parādās paziņojums, kura saturs vēsta, ka 5.jūlijā Eiropas Parlamentā notiks balsojums, vai turpināt virzīt autortiesību direktīvas piedāvājumu, kurš, ja tiks apstiprināts, ievērojami kaitēs Interneta brīvībai.

"Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo - apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā, līdz ar to apdraudēta būtu arī Vikipēdija," teikts paziņojumā.

Paziņojumā teikts, ka pret priekšlikumu jau stingri iebilduši vairāk nekā 70 datorzinātnieki, starp tiem pasaules tīmekļa radītājs Tims Bērnerss-Lī, 169 akadēmiķi un zinātnieki, 147 organizācijas, kas strādā cilvēktiesību, preses brīvības, zinātniskās izpētes jomā un tehnoloģiju industrijā, kā arī "Wikimedia Foundation", bezpeļņas organizācija, kas cita starpā veicina šīs brīvās enciklopēdijas attīstību.

Šo iemeslu dēļ "Vikipēdijas" latviešu un arī citu valodu kopienas ir nolēmušas liegt pieeju visām enciklopēdijas lapām.

"Mēs vēlamies turpināt piedāvāt brīvu, atvērtu, kopīgi veidotu enciklopēdiju ar pārbaudāmu saturu," teikts paziņojumā.
Cilvēki, kuri savienojuši aplikācijas ar savu "Gmail" kontu, to neapzinoties, var būt devuši atļauju aplikāciju izstrādātājiem lasīt savus e-pastus, vēsta BBC un par to raksta Latvijas portāls lsm.lv
Kāda kompānija "Wall Street Journal" atklājusi, ka šāda prakse tiek uzskatīta par plaši izplatītu.
"Google" norādījusi, ka prakse nav pretrunā ar uzņēmuma noteikumiem.
 
"Gmail" ikdienā lieto 1,4 miljardi cilvēku. "Google" ļauj cilvēkiem savienot savu "Gmail" kontu un dažādas aplikācijas, piemēram, ceļojuma plānotāju vai cenu salīdzināšnas rīku. Savienojot kontu ar pakalpojumu, cilvēkiem tiek lūgta piekļuve e-pastam, kas bieži paredz arī iespēju "lasīt, sūtīt un dzēst e-pastus".

"Wall Street Journal" vēsta, ka atļauja dažreiz ļauj aplikāciju veidošanas uzņēmumu darbiniekiem lasīt lietotāja e-pastus.
Lai gan parasti e-pastus apstrādā algoritmi, "Wall Street Journal" runājis ar vairākām kompānijām, kuru darbinieki esot izlasījuši tūkstošiem e-pastu.
Firma "eDataSource Inc" atzīst, ka inženieri vispirms pārlasījuši e-pastus, lai uzlabotu algoritmus.

Kompānijas norādīja, ka īpaša atļauja "Gmail" lietotājiem nebija jālūdz, jo to nodrošināja atļauja, savienojot kontu ar aplikāciju.
"Google" norādīja, ka e-pastus var lasīt tikai īpaši izvēlēti uzņēmumi, un tas notiek tikai, ja "lietotājs nepārprotami devis atļauju".

"Gmail" lietotāji var pārbaudīt, kādas aplikācijas savienotas ar e-pasta kontu, un liegt pieeju tām, kurām datus vairs nevēlas nodot.
Tas iespējams "Gmail" "Security Check-up" lapā.
 
Latvijas Simtgadi atzīmējot, Finanšu ministrija īsteno līdz šim nozīmīgākā Latvijas nacionālās momentloterijas projekta “Simtgades loterija” tālejošo mērķi – atbalstīt Latvijas izcilākos vidējās izglītības iestāžu absolventus.
No 2. jūlija tiks uzsākta stipendiju 500 eiro apmērā izmaksa 346 šī gada labākajiem absolventiem.

Jāatzīmē, ka Simtgades stipendijas projekts turpināsies arī nākamajā gadā, kad izglītības iestādēm būs iespēja izvirzīt vienu 2018./2019. mācību gada labāko absolventu Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai.

Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā:
http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/58217-uzsak-simtgades-stipendiju-izmaksu-labakajiem-absolventiem
No 5.līdz 9.jūlijam daudzbērnu ģimenes locekļi varēs izmantot par brīvu sabiedrisko transportu reģionālās nozīmes maršrutos, nolēma valdība.

Atlaidi reģionālajos autobusos un vilcienos var saņemt, uzrādot Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" un personu apliecinošu dokumentu.
Bērni līdz 15 gadu vecumam personu apliecinoša dokumenta vietā kopā ar Latvijas Goda ģimenes apliecību "3+ Ģimenes karte" var uzrādīt skolēnu apliecību.

Ikdienā daudzbērnu ģimenes, braucot reģionālajā sabiedriskajā transportā, ir tiesīgas saņemt atlaidi 25% apmērā no vienas biļetes cenas un 20% apmērā no abonementa biļetes cenas. Tomēr valdība lēma, ka svētku norises laikā daudzbērnu ģimenes locekļi varēs izmantot braukšanas maksas atvieglojumus 100% apmērā, braucot visos 1060 reģionālajos autobusu maršrutos un 11 vilcienu maršrutos, informēja Autotransporta direkcija.

Biļeti ar atlaidi 100% apmērā var iegādāties autoostu vai staciju biļešu kasēs, pie autobusa vadītāja vai vilciena konduktora, kā arī internetā. “3+ Ģimenes” kartei un personu apliecinošam dokumentam vai skolēnu apliecībai jābūt līdzi ne tikai biļetes iegādes brīdī, bet arī visa brauciena laikā, atgādina direkcija.
Saistībā ar    Dziesmu un Deju svētku norisi Rīgā no 30.jūnija līdz 8.jūlijam vairākās Rīgas centra un Vecrīgas ielās tiks noteikti būtiski satiksmes ierobežojumi.

No 30.jūnija plkst.8 līdz 2.jūlija plkst.8 satiksme tiks slēgta Hanzas ielas posmā no Vesetas ielas līdz Valdemāra ielai.

1.jūlijā no plkst.14 tiks slēgti Svētku dalībnieku gājiena maršruti - 11.novembra krastmala - Kaļķu iela - Brīvības laukums- Brīvības bulvāris - Brīvības iela - Stabu iela - Hanzas iela -Skonto stadions un 11.novembra krastmala- Poļu gāte- Pils iela - Doma laukums- Smilšu iela - Vaļņu iela - Kaļķu iela- Brīvības laukums- Brīvības bulvāris - Brīvības iela- Stabu iela - Hanzas iela -Skonto stadions.

Valsts policija Svētku gājiena laikā slēgs vai ierobežos transportlīdzekļu satiksmi no 1.jūlija pusnakts līdz gājiena beigām 11.novembra krastmalā, posmā no Kaļķu ielas līdz Muitas ielai, 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā un Kaļķu ielā, posmā no 11.novembra krastmalas līdz Šķūņu ielai.
Gājiena laikā no plkst.13 būs slēgtas visas ielas teritorijā no Eksporta līdz pat Elizabetes ielai.

28.jūnija no plkst.8 līdz 8.jūlija plkst.20 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Grostonas ielā, posmā no Jāņa Dikmaņa ielas līdz Mālpils ielai un Skanstes ielā, posmā no Sporta ielas līdz Zirņu ielai.

Ierobežojumi būs spēkā arī no 29.jūnija plkst.20 līdz 30.jūnija plkst.20 Arhitektu ielā un no 29.jūnija plkst.20 līdz 2.jūlija plkst.7 Hanzas ielā, posmā no Vesetas ielas līdz Kr.Valdemāra ielai.

Tāpat apstāties un stāvēt aizliegts būs no 29.jūnija plkst.20 līdz 9.jūlija plkst.7 Merķeļa ielā, posmā no Kr.Barona ielas līdz Arhitektu ielai, Kr.Barona ielā, posmā no Elizabetes ielas līdz Merķeļa ielai, Alfrēda Kalniņa ielā, posmā no Marijas ielas līdz autobusu pieturvietas zīmei Alfrēda Kalniņa ielā.

Kā arī no 30.jūnija plkst.20 līdz 1.jūlija plkst.12. Hanzas ielā, posmā no Rūpniecības ielas līdz Ausekļa ielai un Eksporta ielā, posmā no Hanzas ielas līdz Katrīnas ielai.
No 30.jūnija apstāties un stāvēt aizliegts būs sākot Matīsa ielas līdz pat 11.novembra krastmalai visā tās garumā.

Tāpat arī no 30.jūnija vakara līdz 1.jūlija pusnaktij šie ierobežojumi būs spēkā visā Vecrīgas teritorijā, kā arī tai piegulošajās Eksporta, Brīvības, Elizabetes un citās ielās.
1.jūlijā no plkst.13 līdz gājiena beigām tiks organizēta divvirzienu satiksme Zaļajā ielā, posmā no Dzirnavu ielas līdz Emiļa Melngaiļa ielai un Antonijas ielā, posmā no Dzirnavu ielas līdz Emiļa Melngaiļa ielai.

No 30.jūnija līdz 8.jūlijam katru dienu no plkst.24 līdz plkst.6 no rīta tiks slēgti Vērmanes dārza vārti un gājēju satiksme Vērmanes dārza teritorijā.

Neskaidrību gadījumā Rīgas dome aicina zvanīt uz Satiksmes vadības centra bezmaksas informatīvo tālruni 80003600.
Šogad pirmo reizi Svētku vēsturē aktuālā informācija par svētku norisi dalībniekiem un skatītājiem būs pieejama īpašā mobilajā lietotnē "Svētki".

Dziesmu un Deju svētku mobilā lietotne "Svētki" ir ikviena svētku dalībnieka individuālais palīgs un plānotājs svētkos. Tajā būs pieejama katram dalībniekam pielāgota personalizēta informācija: mēģinājumu laiki un vietas, naktsmītnes un maltītes, svētku koncertu norises vietas, paziņojumi par norises izmaiņām.

Gan svētku dalībniekiem, gan apmeklētājiem lietotne "Svētki" noderēs savas pasākumu programmas plānošanai un svētku sajūtas "noķeršanai", jo tajā būs ne tikai informācija par svētku pasākumiem, bet arī aktualitātes un interesanti fakti par svētkiem, svētku tiešraides un video stāsti.

Ņemot vērā, ka svētku programmu veido 65 pasākumi, no kuriem 44 ir bez maksas, vēl joprojām ikvienam ir iespēja veidot vai papildināt pašam savu svētku programmu - te lieti noderēs lietotnes piedāvātā iespēja atrast laika ziņā vai ģeogrāfiski tuvākos notikumus. Ne tikai pilsētas viesiem, bet arī rīdziniekiem atrast notikumu vietas palīdzēs lietotnē pieejamās kartes un saites uz sabiedriskā transporta maršrutu informāciju.
Dziesmu svētku rīkotāji domā, ka dažādus svētku pasākumus šogad apmeklēs 500  000 cilvēku. Skatītāji un dalībnieki aicināti sargāt sevi un arī nebūt vienaldzīgiem, ja kādam vajadzīga palīdzība, un iepazīties ar svētku rīkotāju noderīgo informāciju.

Kultūras ministre Dace Melbārde arī aicināja visus, piedaloties pasākumos, ņemt līdzi sarkanbaltsarkanos karogus.

Šoreiz svētkos piedalīsies kopumā 43 219 dalībnieki, un šogad ievērojami audzis diasporas kolektīvu dalībnieku skaits.
Svētkos plānoti 60 pasākumi, no kuriem 21 būs maksas pasākumi, pārējie  bezmaksas.

Tāpat visiem interesentiem būs nodrošinātas skatīšanās iespējas uz lielajiem ekrāniem Rīgas pilsētā, piemēram, Rīgas Centrāltirgus, 6., 7., 8. jūlijā – arī Esplanādē, bet pie Kongresu nama būs svētku fanu telts. Arī pašvaldības var pieteikties pārraidīt svētkus.
Informācijas centri darbosies visu svētku laiku, un informācija par svētku aktualitātēm būs pieejama svētku mājaslapā.

Kas jāzina skatītājiem:

Skatītājus aicina neņemt līdzi lietussargus, bet gan lietusmētelīšus.
Pasākuma norises vietās neienest alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vielas, neņemt līdzi dzīvniekus.
Svētku nories vietās, kā jau ieraksts, nevarēs ienest liela izmēra somas, sporta piederumus, pārtikas produktus, visa veida dzērienus.
Svētku norises vietās ļaus ienest video un foto tehniku, bet ne foto un video, statīvus un telefonu pašbilžu statīvus.  Skatītāji aicināti fotografējot netraucēt citus.
Uz pasākumiem svētku rīkotāji aicina ierasties savlaicīgi. 
Skatītāju personiskajiem transportlīdzekļiem pasākuma norises vietās nebūs stāvvietu.
Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas, ja bērns neaizņem atsevišķu sēdvietu.
Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bērnu ratiņus nebūs iespējams novietot ejās. Ratiņus varēs bez maksas novietot velonovietnēs, bet svētku rīkotāji lūdz ņemt saliekamos ratiņus.
Mežaparka estrādē aiz skatītāju zonas atradīsies ēdināšanas zona, kas šoreiz, atšķirībā no citiem gadiem, būs tālāk no skatītāju zonas.
Ēdināšanas zonā tirgos vieglus alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus, ēdienus. Vieglos alkoholiskos dzērienus tirgos pirms un pēc koncertiem, un jārēķinās, ka tos varēs lietot tikai ēdināšanas zonā un ar savu glāzi uz skatītāju zonu doties nevarēs.  
Svētku dalībniekiem būs izveidota īpaša mobilo ierīču lietotne “Svētki”, ko plānots publiskot 29.jūnijā. Tajā būs personalizētā informācija svētku dalībniekiem, bet arī skatītāji varēs tajā uzzināt jaunumus, programmu un citas lietas.  

Aicina rūpēties par veselību: 

Veselības ministre Anda Čakša  aicināja gan svētku dalībniekus, gan skatītājus atcerēties par veselību un parūpēties par sevi, neaizmirst par galvassegām un aizsargkrēmiem, ja būs saulains laiks, kā arī par citām katram individuāli nepieciešamām lietām.
Ja ir alerģija uz kukaiņu kodumiem, kā arī tiem, kas nav vakcinēti pret ērču encefalītu, iesaka parūpēties par aizsarglīdzekļiem pret kukaiņiem.
Svētku norisēs vietās strādās 400 mediķi. Pirmās palīdzības punkti būs baltas teltis, kur varēs vērsties ar dažādām vieglām traumām, varēs kontrolēt asinsspiedienu un vērsties ar dažādām citām problēmām.
Savukārt dzeltenās mediķu mašīnās un dzeltenās teltīs varēs meklēt palīdzību nopietnākās situācijās.
Dalībnieku naktsmītnēs dežūrēs medmāsa, pie kuras var vērsties pēc palīdzības. Tāpat tradicionāli palīdzību varēs meklēt arī Rīgas austrumu slimnīcā, Bērnu slimnīcā un  Stradiņa slimnīcā, kā arī zvanīt uz ģimenes ārstu konsultācijas telefona numuru  66016001.
Čakša aicināja svētku dalībniekus atcerēties, ka šis ir noslogots laiks, un, lai arī gribas ballēties, tomēr naktīs jāatpūšas.

Tāpat visi aicināti ne vien sargāt sevi, bet arī nebūt vienaldzīgiem un nepaiet garām, ja redz, ka kādam vajag palīdzību.

Drošības sargi gatavi: 

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pastāstīja, ka policija strādās saskaņā ar īpašu plānu, norises vietās būs mazie policijas centri un likumsargi būs gatavi sniegt palīdzību.
Viņš arī atgādināja, ka svētku laikā Rīgā iebrauks 1500 autobusi, tāpēc autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme būs apgrūtināta. Ceļu policija arī gatava kontrolēt svētku dalībnieku autobusu šoferus. 
Privātie bezpilota lidaparāti jeb droni Dziesmu svētkos būs jāatstāj mājās, jo pasākumos virs dalībnieku galvām tos lidināt nedrīkstēs.
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks savukārt pastāstīja, ka dienests līdz šim pārbaudījis gandrīz visus objektus, un visiem ir dots pozitīvs ugunsdrošības atzinums. Viņš pauda cerību, ka līdz 29.jūnijam arī atlikušie 19 objekti saņems pozitīvu atzinumu.  
Avots: lsm.lv

Jāņu brīvdienās laiks būs pavēss, taču līs maz, liecina portāla lsm.lv informācija.

Līgo dienā īslaicīgi uzlīs vietām Kurzemē un valsts vidienē, gaisa temperatūra sasniegs +15..+20 grādus un vējš būs pārsvarā lēns.

Jāņu nakts lielākā daļa paies bez lietus, bet uz rīta pusi Latgali un Vidzemes austrumus sasniegs mākoņu un lietus zona, taču nokrišņu nebūs pārāk daudz.
Citviet valstī visa svētku nakts būs sausa. Vējš būs pārsvarā lēns, no ziemeļiem, ziemeļrietumiem.

Nakts būs pavēsa, gaisa temperatūra pazemināsies līdz +7..+12 grādiem.

Jāņu dienā vietām visos reģionos nedaudz līs, mazākā lietus iespējamība valsts vidienē - ap Rīgu un Zemgalē. Diena būs vēsa, temperatūra sasniegs tikai +12..+17 grādus.

Pēc Jāņiem laiks pakāpeniski kļūs siltāks, un nākamās nedēļas otrajā pusē atgriezīsies karstums. Brīžiem gaidāms lietus, taču pārsvarā tie būs lokāli negaisi. Daudzviet atjaunosies sausums.
Šajā nedēļas nogalē tiks atzīmētas vasaras saulgriežu svinības – Jāņi jeb Līgo svētki, kuros neiztikt bez atpūtas dabā, peldēšanās, ugunskuru kurināšanas un lēkšanas pār tiem. Lai gaidāmos svētkus neaptumšotu traģiski nelaimes gadījumi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atgādina drošības padomus, kurus jāievēro!

Pērn Līgo svētku brīvdienas traģiski beidzās vairākiem cilvēkiem – ugunsgrēkos cieta divi cilvēki, gāja bojā divi, bet ūdenstilpnēs noslīka trīs cilvēki. VUGD aicina iedzīvotājus neaizmirst par drošību svētku laikā un īpaši aicinām svētku laikā pieskatīt savus tuviniekus un draugus – nerīkojieties neprātīgi un arī neļaujiet iereibušiem līgotājiem iet peldēties, uzmaniet, lai viņi neatrodas bīstami tuvu ugunskuram un atturiet viņus no vēlmes pārlēkt pāri ugunskuram vai doties izbraucienā ar auto!

Atceries adresi, kur dodies svinēt svētkus!
 
Dodoties uz svinību vietām svarīgi ir iepriekš noskaidrot, kurā novadā vai pagastā svētki tiks svinēti, piemēram, kāds ir tuvākās pieturas vai māju nosaukums. Ja notiks kāds negadījums un būs nepieciešama mediķu, policistu vai ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, operatīvie dienesti varēs ierasties daudz ātrāk, ja viņiem tiks izstāstīta precīza atrašanās vieta.
 
Kurinot ugunskurus, uzmanīgi jāizvēlas vieta! 
 
Jāņu ugunskuru jākurina drošā vietā – drošā attālumā no ēkām, kokiem, žogiem, lai liesmas nepārmetas uz tiem, piemēram, kādā klajā vietā, tomēr nekādā gadījumā mežā. Iesakām ugunskura vietai apkārt aplikt akmeņus vai aprakt apkārt zemi, lai uguns neizplatītos pa sauso zāli. Svinību karstumā nedrīkst arī aizmirst par drošību – VUGD iesaka pie ugunskura blakus novietot spaini ar ūdeni, jo ar to varēs ne tikai nodzēst ugunskuru, bet arī ūdens palīdzēs atveldzēt kādu sakarsušu līgotāju. Tiem, kuri vēlās lēkt pāri ugunskuram, atgādinām, ka to nevar darīt alkohola reibumā un tad, ja mugurā ir sintētiskas vai plandošas drēbes.
 
Jāievēro piesardzība, kurinot grilus!
 
Kurinot grilus, kuros plānots cept gaļu vai desas jāievēro piesardzība – grils ir jānovieto uz stabilas virsmas, tālāk no ēkām, kokiem un nojumēm. Grils ir jāmāk arī pareizi iekurināt – sākotnēji ar speciāli šim mērķim paredzētu degšķidrumu ir jāaplej kurināmais, jāpagaida, kad tas sasūcas, uzmanīgi jāaizdedzina un tikai tad jācep uz tā gaļa. Šo darbu noteikti nedrīkst uzticēt maziem bērniem!
 
Peldēties nedrīkst alkohola reibumā!
 
Lai gan sinoptiķi sola šīs svētku brīvdienas lietainas, VUGD tomēr atgādina, ka ikvienam peldēt gribētājam jābūt uzmanīgam. Ar alus radīto reibumu galvā var likties, ka ne vien jūra ir līdz ceļiem, bet arī visas pārējās ūdenstilpnes. Aicinām nedoties pašam un atturēt arī draugus peldēties vai laivot, ja esat alkohola reibumā!
 
Reibumā nepiedalies ceļu satiksmē!
 
Ik gadu Līgo svētku brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dodas ne tikai uz ugunsgrēku dzēšanu, bet arī uz ceļu satiksmes negadījumiem, lai no avarējušām automašīnām atbrīvotu cietušus cilvēkus, dzēstu aizdegušās automašīnas un veiktu citus glābšanas darbus. Nepakļauj savu un līdzcilvēku dzīvību briesmām – nesēdies alkohola reibumā pie stūres un, ja ir noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā palīdzība nepieciešama cilvēkiem, nekavējoties zvaniet 112. 
 
Bērnu drošība ir prioritāte – viņi ir rūpīgi jāpieskata!
 
Bērniem svētki vienmēr šķiet īpašāki un nozīmīgāki nekā pieaugušajiem un nereti viņiem arī šķiet, ka var darīt to, ko ikdienā nedrīkstētu. Ja atpūšaties lauku saimniecībās, privātmāju pagalmos vai pie ūdenstilpnēm, jāatceras, ka mazie atpūtnieki vienmēr jāpatur redzes lokā, uzmanot vai nav izdomājuši kādu bīstamu nodarbošanos. Bērniem ir jāuztic kāds darbiņš, lai nebūtu laika nedarbiem – mazie līgotāji ir izveicīgi vainagu pinēji un galda klājēji, nevis ugunskuru kurinātāji un gaļas cepēji!
 
Ja tomēr ir izcēlies ugunsgrēks vai atgadījusies kāda nelaime, kas apdraud Jūsu vai līdzcilvēku veselību vai dzīvību, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112!

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Tostarp 135 gadījumos konstatēts, ka no darba algām netiek pareizi aprēķināti un/vai maksāti nodokļi, 68 gadījumos atklāti pārkāpumi darba laika uzskaitē, 28 gadījumos VID nav sniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību, bet 19 gadījumos konstatēti darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi.

Savukārt 15 gadījumos VID iesniegtajā pārskatā "Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī" konstatēta datu neatbilstība ar uzņēmuma grāmatvedības datiem, bet piecās pārbaudēs konstatēts, ka ar 13 darba ņēmējiem nav noslēgts darba līgums.

Par darba devēju pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem 19 gadījumos piemērots naudas sods 9500 eiro apmērā.

2018.gada pirmajā ceturksnī princips "Konsultē vispirms" piemērots 69 darba devēju tematiskajās pārbaudēs, tostarp 36 gadījumos nodokļu maksātāji apņēmušies palielināt darba ņēmējiem aprēķināto darba samaksu, savukārt 33 gadījumos - to nav apņēmušies palielināt.

Darba inspekcija aicina ziņot par pārkāpumiem darba vietās, to var izdarīt šeit
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) projektā "SIC Latvia NetSafe" sāk sociālās reklāmas akciju par bērnu atkarību no tehnoloģiju riskiem. Īpašu aktualitāti šai akcijai piešķir tas, ka datora atkarības nupat atzītas par psihisku saslimšanu.

Kā uzsver VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja, bažas rada fakts, ka jau aizvien agrāk vecāki saviem bērniem ļauj izmantot viedierīces. "Ne vienmēr tas tiek darīts apzināti, ar mērķi attīstīt kādas no bērna prasmēm, bet gan lai vecāku ikdienu padarītu ērtāku un nodrošinātu bērnam "virtuālu aukli" - laiku, kurā bērns ir aizņemts un kluss," atzīst Vēja.

Viņa norādīja, ka tādā veidā bērns aizvien vairāk tiek pieradināts būt "krāsainajā un aizraujošajā interneta vidē", no kā ir grūti atteikties.

Vēja uzsver, ka šajā gadījumā ļoti svarīga ir vecāku izpratne par bērnam nepieciešamo aktivitāšu dažādību, aizstājot laiku mobilajā tālrunī ar laiku, ko veltīt citām aktivitātēm, lai mazinātu dažādus riskus, kas saistīti ar atkarības veidošanos un bērna socializēšanās problēmām.

Bērziņa informēja, ka gadījumā, ja vecāki vai bērna likumiskie pārstāvji jūt, ka rodas datoratkarības draudi, ieteicams zvanīt Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111 un saņemt bezmaksas psiholoģisko palīdzību. Iespējams arī savu problēmu aprakstīt un sūtīt uz e-pastu "uzticibaspasts116111@bti.gov.lv".
"Mēs esam nākotnes zoodārzs" – stāstot par plaša projekta ieceri veidot pasaulē pirmo "purvāriju" – Latgales zooloģisko dārzu raksturo tā vadītājs Mihails Pupiņš.
Okeanāriju ir daudz, akvāriju ir daudz pasaulē, bet "purvāriju" nav," tā Latgales reģionālajai TV stāsta Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš.
Viņš cer, ka purvu Daugavpils centrā var izveidot pieejamu apmeklētājiem. Vairākkārt projekta īstenošanai saņemts atteikums no Eiropas Savienības fondiem. Šobrīd tiek veikti uzlabojumi, lai finansējumu varētu piesaistīt.
Arī tas, ka pašā pilsētas centrā atrodas neskarta purva teritorija, Eiropā ir retums. Lai arī ideja par šāda veida dabas parku radusies jau pirms 30 gadiem, finansējums tam – gan neveiksmīgi – meklēts pēdējo gadu laikā.

Virs purva Daugavpils centrā pie Latgales zoodārza lido kaijas, taču tā iekšienē mīt vēl daudzi citi no cilvēku acīm noslēpušies dzīvnieki, rāpuļi, abinieki un kukaiņi. Lai apmeklētājiem būtu skatāma un izzināma arī šī vieta, zoodārza vadītājs tiekas ar projektētāju un pārrunā ideju par pasaulē pirmā purva parka jeb "purvārija" izveidi.
Iecerēts, ka šeit taps ēka – milzīga ozola veidolā putnu vērošanai un dažādi citi dabai pietuvināti objekti.

Šobrīd rit dokumentu sakārtošana un gūta arī zaļā gaisma un atbalsts no pašvaldības puses. Tomēr tik liela mēroga projektu īstenošanai traucē arī pieredzes trūkums. Pasaulē ir simtiem dažādu zoodārzu un asociāciju, taču lielākoties tās idejas noskata cita no citas un saskaras ar grūtībām profesionālas darba komandas izveidē.

Līdztekus pasaulē pirmā “purvārija” izveidei pagalmā iepretim zoodārza ēkai paredzēts izbūvēt atpūtas laukumu ģimenēm ar bērniem, tropu jeb džungļu pili, kā arī trušu pilsētiņu, kur mazos dzīvnieciņus varēs gan paturēt rokās, gan pabarot.
Startam jeb pirmajai kārtai nepieciešami līdzekļi vismaz viena miljona eiro apmērā. Iecerēts, ka, sakārtojot birokrātiska rakstura jautājumus, to beidzot izdosies gūt.
Facebook Draugiem Twitter Instagram