Rīgā svētdien, 30.jūnijā, norisināsies vairāki Starptautiskajai Asteroīdu dienai veltīti pasākumi, aģentūru informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) un projekta "Meteoriti.lv" pārstāvji. Rīga ir viena no vairāk nekā 2000 dažādām pasaules vietām, kur šogad tiks organizēti tematiski Asteroīdu dienas pasākumi.

Šajā dienā no plkst.12 līdz plkst.21 Meteorītu muzejā Rīgā, Nīcgales ielā 3a piekto reizi tiks organizēti Asteroīdu dienas pasākumi visu vecuma grupu un zināšanu līmeņu interesentiem.

Šogad Meteorītu muzeja apmeklētājiem būs iespējams apskatīt arī pašus jaunākos eksponātus, tai skaitā unikālus pilnīgi svaigus debess akmeņu fragmentus, kas nokrituši uz Zemes tikai pirms dažiem mēnešiem Kubā un Kostarikā.

Asteroīdu dienas kustība pasaulē un Latvijā aizsākās 2015.gadā, apmēram divus gadus pēc gadsimta lielākā meteorīta nokrišanas Čeļabinskā, izvērtējot tā radītos postījumus un liekot pārvērtēt mūsu civilizācijas kosmisko draudu riskus. Apzinoties šīs problēmas globālo nopietnību, ar ANO rezolūciju Asteroīdu diena tika pasludināta par ikgadēju starptautiski atzīmējamu notikumu. Par tās datumu tika izvēlēts 30.jūnijs, kas ir gadadiena 1908.gada Tunguskas katastrofai, kad šajā apgabalā nokrita meteorīts.

Šogad Rīgā Asteroīdu dienas laikā būs iespējams piedalīties zinātniskās diskusijās, noklausīties vairākus populārzinātniskus stāstījumus, vērot un apspriest Asteroīdu dienas TV sižetus, noskatīties NASA astronauta Gereta Reismena Asteroīdu dienai veltītās virtuālās Latvijas vizītes ierakstu, kas maijā notika Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, un diskutēt par dažādiem ar kosmosa izpēti saistītiem jautājumiem.

Galvenais pasākuma temats būs asteroīdi un meteorīti, to iespējamie draudi Zemei un mūsu civilizācijai. Tiks izvērtēti arī pēdējā laikā presē izskanējušie asteroīdu sadursmes riski un to pārspīlējumi, analizēta kosmisko katastrofu bīstamība mazākā un lielākā mērogā tagad un nākotnē, norāda organizatori.

Latvijā Asteroīdu dienas izskaņā jau tradicionāli Meteorītu muzejā tiks demonstrēta vācu izcelsmes kinorežisora Grigorija Rihtera dokumentālā realitātes stilā uzņemtā mākslas filma "51 Degrees North" ("51 grāds uz ziemeļiem"). Bezmaksas seansa sākums plkst.20 un interesentiem jāņem vērā, ka vietu skaits tajā ir ierobežots.

No 27.jūnija līdz 2.jūlijam HD kvalitātē angļu valodā vairāk nekā 100 miljonu auditorijai visā pasaulē tiks translēta īpašā Asteroīdu dienas TV programma. Tiks veidotas tiešās reportāžas un intervijas, notiks pieslēgšanās arī Latvijas Asteroīdu dienas kontaktpunktam Rīgā. Asteroīdu dienas TV programmu un translāciju internetā varēs skatīt vietnē "asteroidday.org/broadcast-schedule".

Asteroīdu dienas kustības iniciatori 2014.gada nogalē cita starpā bija astrofiziķis un grupas "Queen" basģitārists Braians Mejs un "Apollo" astronauts Rastijs Šveickarts. Kustībai īsā laikā no dažādām valstīm pievienojās zinātnieki, astronauti, inženieri, finanšu un biznesa līderi, mākslinieki un daudzi citi idejas atbalstītāji.
28. jūnijā Ministru kabinetā notiks valdību veidojošo politisko partiju tikšanās par nacionālās koncertzāles izveidošanu. Dienu pirms tam, 27. jūnijā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kļūs par ielu muzikantiem, vācot ziedojumus jaunās koncertzāles atbalstam, protestējot pret vairākus gadus ilgu kavēšanos un mudinot pieņemt lēmumu par koncertzāles projekta sākšanos, informē LNSO, atgādinot, ka šogad aprit 15 gadu, kopš starptautiskā arhitektu plenērā tika izvēlēta nacionālās akustiskās koncertzāles vieta, kā arī 13 gadu kopš skiču projekta konkursa par koncertzāles veidolu.

Orķestris muzicēs Esplanādē, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagalmā, 27. jūnijā plkst. 19.

Koncertzāles celtniecībai rezervēti 23 miljoni no Eiropas Savienības fondiem, taču ar nosacījumu, ka darbi jāsāk, vēlākais, 2021. gadā un šī summa jāizlieto līdz 2023. gadam. Kultūras ministrija izvērtējusi deviņas iespējamās atrašanās vietas. Kā trīs reālās izvēles izvirzītas AB dambis, Eksporta iela Andrejostā un Kongresu nama pārbūve.
"LNSO pašreizējā mājvieta Lielā ģilde ir ļoti sliktā stāvoklī, orķestra darba apstākļi ir neatbilstoši vēlamajam. Tāpēc nacionālajam orķestrim ir nepieciešamas nesabrūkošas mājas, savukārt sabiedrībai vajag telpu, kuras skaņas kvalitāte ir atbilstoša pasaules mēroga līmenim," preses paziņojumā pauda orķestra komunikācijas konsultante Anna Babre. 

 

Austrijā dzīvojošā Latvijas taku skriešanas izlases pārstāve Diāna Džaviza 107 kilometru garajā distancē pārspēja iepriekšējā gada trases rekordu par vairāk nekā 26 minūtēm, ceļu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā mērojot 9 stundās 66 minūtēs un 49 sekundēs.

Vīriešu konkurencē 2014. gadā atjaunotā skrējiena rekordu par nepilnām astoņām minūtēm laboja Zviedrijā dzīvojošais Latvijas ultramaratonists Ainārs Kumpiņš (8:10:50). Labdarības skrējiensoļojumā Rīga-Valmiera 22. jūnijā startēja 138 dalībnieki, no kuriem finišu sasniedza 101.
 
Līdz ar valsts himnas nodziedāšanu kopkorī, stāvot pie Brīvības pieminekļa, šoreiz startu pusnaktī izcēla pirmā atjaunotā skrējiensoļojuma uzvarētājs Valdis Ņilovs, kurš triumfēja 2014. gada 8. martā (9:54:24). Piecu gaidu laikā ultramaratonu kustība Latvijā ir tā progresējusi, ka ar šādu rezultātu varētu cerēt uz vietu labāko desmitniekā. Taču tas nav svarīgi, jo mūslaiku pirmā uzvarētāja gods ir īpašs un ogrēnietis arī šoreiz izbaudīja policijas eskortu deviņu kilometru garumā cauri visas Brīvības ielas garumā, skrienot ievērojamā atrāvienā no pārējiem sekotājiem. No malas skatoties, varēja padomāt, ka Valdis Ņilovs skrien stadionā 10 000 metru sacensībās, nevis atrodas ultramaratona pirmajā desmitdaļā.

Pēc vairākām minūtēm Juglu sasniedza Sergejs Maslobojevs, kurš tikai pirms piecām dienām bija ātrākais Latvijas pārstāvis Ventspils maratonā (2:42:49). Arī Alvis Danovskis pie Juglas ezera bija nepilnās 40 minūtēs kopš sacensību sākuma. Tālāk sekoja četrotne, kurai tempu diktēja cēsinieks Miķelis Vietnieks ar pagājušā gada trešās vietas ieguvēju Aināru Kumpiņu (8:45:17), Latvijas rekordists 24 stundās Jānis Actiņš un savulaik īsākas distances skrējušais Jānis Arseņikovs. Turpat aiz viņiem duetā traucās pagājušā gada uzvarētājs Konstantīns Biktimirovs (8:18:11), kuru pieskatīja pirms mēneša 19 gadus nosvinējušais jauneklis Edijs Dzalbs. Līderu grupā bija arī iepriekšējo gadu ātrākais valmierietis Ritvars Kalniņš, kurš pērn izcīnīja trešo vietu Latvijas čempionātā 100 kilometros, kā arī galvenais favorīts Kristaps Broks, kurš 2015. gadā bija otrais (9:30:34), taču piedzīvojis arī izstāšanās rūgtumu.

Pārsteigumu izpalika, un pērnā gada uzvarētāja Vita Devjatņikova pirmā ieradās Juglā, kurai ar nelielu atstarpi sekoja pasaules čempionāta (PČ) taku skriešanas izlases pārstāves Diāna Džaviza un Jolanta Krastiņa, kura gan šogad uz Portugāli neaizbrauca un turpināja gatavoties asfalta 107 kilometriem. Ceturtajā un piektajā pozīcijā kopā uz priekšu traucās 100 kilometru PČ izlases dalībniece Ieva Zirne un divus gadus šo distanci neskrējusī Sigita Vāce.

Pie Rīgas apvedceļa Valdis Ņilovs pēc noskrietiem 13,5 kilometriem (0:51:38) vēl saglabāja līderpozīcijas, taču vidējais temps mazinājās un tuvojās četrām minūtēm uz kilometru. Kopumā 11 skrējēji starprezultātu fiksēšanas punktu sasniedza ātrāk nekā stundā, skrienot trīs stundu maratona tempā un saglabājot izredzes par trases rekorda (8:01:38) labošanu. Alvis Danovskis no otrās pozīcijas bija izstūmis Sergeju Maslobojevu, kurš pie Tallinas pagrieziena skrēja kopā ar Kristapu Broku. Piektajā vietā atradās valmierietis Ritvars Kalniņš, savukārt otrajā pieciniekā vienkopus turējās Jānis Actiņš, Ainārs Kumpiņš joprojām pārī ar Miķeli Vietnieku, Jānis Arseņikovs, un vēl viens duets Edijs Dzalbs ar Konstantīnu Biktimirovu. 12.-14.pozīcijā skrēja trijotne ar pērnā gada vicečempionu Dmitriju Ničiporu (8:43:21) no Kocēniem, Miku Pētersonu un Aivaru Bondaru.

Sev ierastajā tempā (4:43min/km) skrēja Vita Devjatņikova (1:03:46), palielinot atstarpi ar kopā skrienošajām taku skrējējām Diānu Džavizu (1:11:03) no Austrijas galvaspilsētas Vīnes un Jolantu Krastiņu (1:11:14) no Vecpiebalgas. Tikmēr savulaik Cēsīs Latvijas čempionātā (LČ) brnzas medaļu taku skrējienos izcīnījusī Ieva Zirne (1:15:03) atkāpās uz sesto pozīciju, sev priekšā palaižot Sigitu Vāci (1:13:03) un Lietuvas pārstāvi Ingu Ivanovaiti-Bruzikieni (1:13:36). Sākotnēji pirmais piecinieks skrēja virs trases rekordam nepieciešamā tempa (5:30 min/km), ko līdz galam spēs izturēt tikai viena skrējēja. Otrajā pieciniekā maratona četru stundu tempā bez Zirnes skrēja vēl Aija Rogāle, Linda Laurena, pieredzējusī Tatjana Sviridova no Pēterburgas un Sabīne Eglīte. Savukārt uzreiz aiz desmitnieka turējās Dzintra Skārda no Aizkraukles.
Cauri Garkalnei Valdis Ņilovs (1:34:13) skrēja aiz automašīnas ar rezultātu tablo uz jumta, taču uz papēžiem mina Alvis Danovskis (1:35:22), kurš piecu minūšu deficītu bija samazinājis līdz minūtei. Pie dzelzceļa sliedēm, kur atradās pirmais lielais kontrolpunkts (22,67 km) ar dzērieniem un uzkodām, līderu maiņa vēl nenotika, un pirms pieciem gadiem uzvarējušais Ņilovs aizsteidzās tālāk, kamēr viņa sekotājs ieturēja 17 sekunžu pauzi.

“Latvijas dzelceļš” uz pāris stundām bija speciāli slēdzis sliežu ceļus kravu vilcienu sastāvu kustībai un naktī bija nozīmējis sava pārstāvja klātbūtni. Neapstājoties kontrolpunktā pāri sliedēm traucās nākamie pieci skrējēji, kuru vidū bija Maslobojevs, Vietnieks, Biktimirovs, Dzalbs un Kumpiņš. 37 sekundes dzērienu punktā pavadīja Actiņš, zaudējot divas pozīcijas. Ar 43 sekunžu pauzi pietika Kristapam Brokam, lai no ceturtās pozīcijas noslīdētu uz devīto, kas nozīmē tikai to, ka skrējēji atradās viens pie otra un otrā līderu grupa nebija vēl izretojusies. 10. vietu tobrīd vēl dalīja Jānis Arseņikovs un Ritvars Kalniņš, pēc piektdaļas distances atrodoties vēl tempa zonā, ko noturot, finišā var labot 1992. gada absolūto trases rekordu. Tikmēr trijotnei Ničiporam, Bondaram un Pētersonam bija pietuvojušies Andis Geste un vairākkārtējs 246 kilometru Spartatlona pieveicējs Pēteris Cābulis.

Deviņu kilometru posmā trases rekordiste Vita Devjatņikova savu pārsvaru no astoņām minūtēm bija pieaudzējusi līdz 11 un vienīgā līdz Garkalnei aizskrēja ātrāk par divām stundām (1:51:04) saglabājot tempu zem piecām minūtēm kilometrā. No Salacgrīvas nākusī Diāna Džaviza (2:02:41) bija tikusi vaļā no savas sekotājas Jolantas Krastiņas (2:06:44), kas bija atkāpusies uz ceturto pozīciju, paliekot arī aiz Sigitas Vāces (2:05:23). Nu vairs tikai trijnieks spēja teorētiski cīnīties par jaunu trases rekordu sievietēm. Labāko sešinieku noslēdza lietuviete Inga Ivanovaite-Bruzikiene, Ieva Zirne un trešo gadu pēc kārtas Rīga-Valmiera skrienošā Tatjana Sviridova. No 11. vietas uz septīto pozīciju bija pakāpusies Dzintra Skārda, kura nupat bija apsteigusi Sabīni Eglīti, kas pirms pirmā atsvaidzināšanās punkta skrēja ātrāk par sešām minūtēm kilometru.

Tūlīt aiz Garkalnes, sākot trešo kilometru desmitu, pirmo reizi mainījās līderi un Valdis Ņilovs beidza savu misiju un, pārejot soļos, strauji atkrita aiz trīsdesmitnieka.

Ceļu remontu pārņemtajā Sēnītē (36,0 km) pirmais ieradās Alvis Danovskis (2:34:28), kur piestāja uz 50 sekundēm un devās tālāk Raganas virzienā. No devītās uz otro vietu pakāpās Kristaps Broks (2:36:50), divas reizes samazinot četru minūšu deficītu. Uzreiz aiz viņa Sēnītes kontrolpunktā ieradās Sergejs Maslobojevs (2:37:00) un pēc īsākas pauzes atguva vicelīdera pozīciju.
Sēnītē skrējēji ieradās viens pēc otra, un iepriekš izveidojušās līderu grupiņas bija pajukušas. Ceturtajā pozīcijā skrējušais Miķelis Vietnieks vēl pirms nosacītās maratona atzīmes bija atkritis uz desmito ailīti starpfiniša protokolā (2:52:18), tempam nokrītoties aiz piecām minūtēm uz kilometru. Tumsas aizsegā līderu desmitniekā bija notikušas vēl vairākas rokādes. Tā piemēram, no septītās vietas uz ceturto pakāpās pērnā gada čempions Konstantīns Biktimirovs (2:37:19). Nemainīgā ātrumā uz priekšu traucās Ainārs Kumpiņš (2:37:35), kuram šī bija trešā ultragarā distance mēneša laikā, kas varēja ietekmēt sniegumu un atstāt ārpus pjedestāla, taču pērnās trešās vietas ieguvējs Sēnītē ieradās piektais, pakāpjoties par vairākām pozīcijām. Ja Biktimirovam Sēnītē bija pirmā, pauze, tad Kumpiņš turpināja neapstājoties un sacensību pirmo trešdaļu noslēdza jau uzreiz aiz vadošā trijnieka, pie Rāmkalniem no trases malā stāvošā Andra Ronimoisa uzzinot, ka ir jau ceturtajā pozīcijā.

Nākamais uzvarētājs pēcāk finišā stāstīs reportieriem, ka sākums bijis smags un ap Garkalni, palaidis garām virkni pļāpājošus konkurentus, sākot prātot, vai spēs noturēties desmitniekā.

Pirms tam Sēnītē un vēlāk Raganā neapstājoties, Kumpiņš nebija pamanījis, ka apdzen vairākus skrējējus. Tikmēr Edijs Dzalbs (2:37:57) bija sācis atpalikt no sava tempa turētāja Biktimirova, taču turējās otrā piecinieka vadībā. Sešus kilometrus pirms maratona vēl tikai abi Jāņi – Actiņš (2:40:26) un Arseņikovs (2:41:18) saglabāja iespēju izskriet kāroto trases rekordu.

Sieviešu konkurencē nekas nemainījās arī pēc pirmās trešdaļas – ar 107. numuru skrienošā Vita Devjatņikova (3:00:01) turpināja audzēt savu pārsvaru, kamēr Diāna Džaviza (3:14:13) un Sigita Vāce (3:19:37) arī spēja noturēt savus sākotnējos vienmērīgos tempus (5:20min/km un 5:30min/km). Krievijas pārstāve Tatjana Sviridova šajā posmā pamanījās apsteigt lietuvieti Ingu Ivanovaiti-Bruzikieni un pakāpties jau uz piekto pozīciju aiz Jolantas Krastiņas. Nākamās skrējējas Sēnītes virzienā pārvietojās ar aptuveni 6:30 min/km tempu.

Ja pirmo reizi līderi mainījās trešajā kilometru desmitā, tad otrā maiņa risinājās pēc divreiz īsākā laika sprīža, kad pie Krimuldas novada robežām sacensību galvenais favorīts Kristaps Broks pārliecinoši apsteidza Alvi Danovski, kurš augsto tempu izturēja maratona garumā.
Taču strauji tuvojās līderiem bīstamā Ragana, kur iepriekšējos gados no cīņas par trases rekordu izstājušies vadībā esošie Andris Ronimoiss (2018), Kristaps Broks (2017) un Mārtiņš Puriņš (2015). Raganā (45,6 km) teju vienlaikus 10 sekunžu laikā ieradās galvenie favorīti Kristaps Broks (3:20:03), Sergejs Maslobojevs (3:20:13) un Ainārs Kumpiņš (3:20:13), tomēr, ja Broks piestāja kontrolpunktā, tad abi sekotāji nu jau kļuva par līderiem.

Pēc nepilnām divām minūtēm Raganā ieradās Konstantīns Biktimirovs (3:22:01) un Jānis Actiņš (3:26:14). Šis piecinieks vienīgais saglabāja teorētisku varbūtību finišu sasniegt astoņās stundās, labojot trases rekordu. Iepriekšējais līderis Alvis Danovskis (3:29:55) bija atkritis uz septīto pozīciju aiz Jāņa Arseņikova (3:28:56), nu jau pārvietojoties lēnāk par četru stundu maratona tempu.

Tuvojoties Raganai, jāpieveic asfalta kāpums pie Murjāņiem. Līderei Vitai Devjatņikovai (3:52:16) temps nokritās līdz tuvākai sekotājai, tādējādi nemainījās 14 minūšu pārsvars ar Diānu Džavizu (4:06:17). Nemainīgā tempā turpināja skriet arī Sigita Vāce (4:13:03). Labāko sešinieku noslēdza Tatjana Sviridova, Jolanta Krastiņa un Inga Ivanovaite-Bruzikiene.

Kristaps Broks šo distanci mēroja ceturto reizi un tikai vienreiz bija sasniedzis finišu. Tāpat kā iepriekšējās divās neveiksmēs, arī šoreiz sacīkste beidzās pēc 50 kilometriem, kas tika veikti 2 stundās un 40 minūtēs ar vidējo tempu 4:24min/km.
Olimpiete Agnese Pastare bija apņēmusies pusdistanci veikt soļojot, kas var noderēt arī viņas profesionālajā sportistes darbībā, kur samērā nesen tika ieviesta 50 kilometru soļošanas disciplīna arī sievietēm. Temps joprojām saglabājās zem 7 min/km un ogrēniete neskrienot pusceļā bija pakāpusies līdz 10. pozīcijai sieviešu konkurencē.
Garajā 18 kilometru pārskrējienā no Raganas līdz Braslas upes tiltam (63,9 km) Ainārs Kumpiņš (4:44:57) pameta Sergeju Maslobojevu (04:50:09) un rītausmā ieradās ceturtajā kontrolpunktā, vienīgais saglabādams vidējo tempu (4:26min/km), kas nodrošina ceļu uz trases rekordu. Lai to realizētu, bija jāpaveic gandrīz brīnums – trīs stundās un ceturksnī jāpieveic maratons, ko ārpus Latvijas dzīvojošais skrējējs pirms mēneša spēja kā tempa turētājs Rīgas maratonā.

Lielisku sniegumu demonstrēja rekordists Jānis Actiņš (4:59:32), piecu stundu laikā tiekot līdz trešajai pozīcijai, atstājot aiz sevis Konstantīnu Biktimirovu (05:01:21), kurš kontrolpunktā pavadīja piecas minūtes, pilnībā pārģērbjoties. Drēbju maiņa palīdzēja un līdz Stalbei (77,0 km) pērnais čempions atguva trešo pozīciju (6:12:33), atstājot Jānis Actiņu (6:14:27) divas minūtes aiz sevis.

“Smagajā sacensību režīmā labāk patīk skriet vienam, jo tad nav temps ne ar vienu jāsaskaņo. Vieglākā režīmā kompānija gan man ļoti patīk. Šis bija vēl smagāk nekā 12 stundu skriešana. Tā bija laba pieredze, jo pēc 12 stundām zināju, ko mans organisms ir spējīgs izturēt. Līdz ar to biju ļoti motivēts un izspiedu visu. Ļoti arī palīdzēja Zane kontrolpunktos, kas sagatavoja un optimāli padeva dzērienus un želejas. Nebija tur lieki jāzaudē laiks. Pēdējos kontrolpunktus gan izmantoju kā oficiālu iespēju kaut uz mirkli apstāties un ievilkt elpu. Zināju, ja apstāšos skriešanas laikā, tad pats sevi pēc tam lamāšu, ka esmu padevies. Un brīvprātīgie palīgi ir tik forši,” pēc skrējiena teiks Ainārs Kumpiņš: “It sevišķi Ina un Divplākšņi. Pārējos diemžēl nepiefiksēju, jo bija baigais autopilots. Taču tāpat jutos aprūpēts.”

Sākoties skrējiena otrajai pusei, arī sieviešu skriešanas tempi mazinājās, taču trīs vadošās skrējējas Braslā ieradās līdz sešiem no rīta un Diāna Džaviza (5:46:05 ) saglabāja 13 minūšu atstarpi ar priekšā skrienošo Vitu Devjatņikovu 5:33:48) un aizmugurē esošo Sigitu Vāci (5:59:47). Pirms tam piektajā vietā esošā Jolanta Krastiņa, kas sacensības sāka trijniekā, bija pārtraukusi sacensības. Tādējādi sešiniekā atgriezās Ieva Zirne, kura bija iespraukusies starp ārvalstu dalībniecēm Tatjanu Sviridovu un Ingu Ivanovaiti-Bruzikieni.
Tikmēr 30 kilometrus līdz finišam līderis Ainārs Kumpiņš (5:47:12) vienīgais turpināja skriet ātrāk par piecām minūtēm katru kilometru, taču, tuvojoties Rubenei (93,5 km), sapnis par rekordu sāka attālināties uz nākamo gadu. 13 kilometrus līdz finišam (7:05:27) vidējais temps bija nokrities virs 4:30 min/km un sasniedzis 4:33 min/km.

“Skrēju pēc plāna un nevienam pakaļ nedzinos. Zināju, ka sākšu ap 4:20-25 un mēģināšu izturēt maksimāli ilgi. Un zināju arī, ka lūzīšu nost. Rezultāta plāns bija 8 stundas un 15-25 minūtes ar nelielu cerību uz pjedestālu, jo šogad tomēr bija ļoti spēcīgs starta sastāvs.”
Ja pērn Vitai Devjatņikovai skriešanas temps mazinājās astotajā kilometru desmitā, tad šoreiz tas notika ātrāk (līdz 6 min/km), kamēr sīvākā konkurente Diāna Džaviza spēja savu tempu kāpināt līdz 5:10 min/km un no Braslas, kur līdz finišam bija atlikuši simboliskie maratona 42 kilometri, līdz Stalbes kontrolpunktam 13 minūšu deficīts tika likvidēts un 30 kilometrus pirms finiša dažas minūtes pirms septiņiem varēja vērot vienīgo sieviešu līderu maiņu sacensību gaitā. Devjatņikova kontrolpunktā bija 43 sekundes ātrāk (6:55:02), taču tur pavadīja trīs minūtes, kamēr nākamā uzvarētāja (6:55:45) tur pabija divreiz īsāku laika sprīdi. Tiesa, abas skrējējas vienīgās saglabāja intrigu par trases rekordu.

Pēc Ievas Zirnes izstāšanās vienīgā profesionālā sportiste šajās sacensībās Agnese Pastare pakāpās uz sesto pozīciju, ko veicināja ne tikai sāktā skriešana pamīšus soļošanai, bet arī vairāku citu dalībnieču sacensību pārtraukšana.

Otrajā garajā starposmā no Stalbes līdz Rubenei jaunā līdere Diāna Džaviza (8:21:44) saprata, ka ir spēka rezerves un finišs tuvojas, tāpēc skriešanas ātrums tika kāpināts vēl vairāk un tuvojās piecām minūtēm kilometrā, kamēr Vita Devjatņikova (8:47:45) skrēja par pusotru minūti lēnāk, Rubenē pie mazā Anša zaudējot jau 26 minūtes un krietni atpaliekot no sava pērnā trases rekorda.

Pusstundu vēlāk Rubenē ieradās Sigita Vāce (9:19:59), brīvprātīgo aprūpē pavadot piecas minūtes, atklājot, ka temps mazinājies, jo pēc līdzdarbošanās sacensību rīkošanā piemeklējis miega bads. Vēlāk dienas gaitā, pēdējā kontrolpunktā ierodoties nākamajiem dalībniekiem, dīkstāves laiki reizēm sasniedza pat 25 minūtes, kurās varēja paspēt pat veikt ierakstus īpašā sūdzību un ierosinājumu grāmatā.

Pirmo reizi Rīga-Valmiera sacensību dalībnieki sadalīja LČ medaļas 100 kilometru skrējienā. Pirmo reizi cīņā par Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) medaļām bija tik liela konkurence. Kamēr LČ risinājās citviet, reizēm medaļu bija vairāk par dalībniekiem, šoreiz cīņā iesaistījās 42 dāmas un 96 kungi.

Valmieras pievārtē, tuvojoties Limbažu pagriezienam Kocēnu novadā, Ainārs Kumpiņš saprata, ka sasniedzami ir divi tituli – gan Latvijas čempions 100 kilometros, gan uzvara Rīga-Valmiera un neizpalika emocijas: “Kaklā baigais kamols sakāpa un sāka uz bimbu vilkt. 12 stundās ar 150 kilometru robežu bija līdzīgi. Plus, es pat neatminos, kā kļuvu par līderi un kurš pateica, ka tāds esmu.” 

LVS sporta klase “Meistars” šoreiz Kumpiņam netika, taču “Meistarkandidāts” nopelnīts reizē ar valsts čempiona titulu un zelta medaļu (7:37:46). Pie pirmās sporta klases tikai sudraba un bronzas medaļnieki Sergejs Maslobojevs (8:04:47) un Konstantīns Biktimirovs (8:22:34), kura krājumos jau bija divas sudraba medaļas.

Kas nebija pa spēkam vīriem, to paveica sievietes – kopā ar LČ zelta medaļu, LVS sporta klasi “Meistars” izcīnīja Diāna Džaviza (8:53:52), pārspējot 21. gadsimta labāko rezultātu - 8:55:36, ko PČ 2010. gada 7. novembrī uzrādīja Liepājas vieglatlēte Irina Štūla-Pankoka. Savukārt sudraba un bronzas medaļas kopā ar sporta klasi “Meistarkandidāts” nopelnīja Vita Devjatņikova (9:29:53) un Sigita Vāce (9:56:51).

Pēdējais septiņu kilometru nogrieznis tika izvēlēts par sacensību sprinta etapu, kura uzvarētājs tiek pie atsevišķas balvas. Šoreiz veiksmīgākais bija pērnais vicečempions Dmitrijs Ničipors, kurš šogad bija atkritis līdz 19.pozīcijai un daudzviet pastaigājoties atpūtās, tādējādi atguva spēkus finiša ātrumposmam. 28 minūtēs un 28 sekundēs ar vidējo tempu 4:04min/km tik noskrieti pēdējie 7 kilometri, pārspējot Balatonu apskrējušo Didzi Braunu (0:32:07), abiem pakāpjoties attiecīgi par trim un vienu pozīciju.

Pagājušā gada sprinta uzvarētājs Ainārs Kumpiņš šoreiz jau bija kļuvis par čempionu un viņa galvenais uzdevums bija noturēt pašreizējo tempu, nevis censties to vēl kāpināt, tāpēc šoreiz ceturtais ātrākais laiks (0:32:43) uzreiz aiz Diānas Džavizas (0:32:22), kura turpināja kāpināt savu tempu un ar čempiones lentu rokās pirmo reizi sacensību laikā skrēja ātrāk par piecām minūtēm (4:37 min/km) vidēji katru noslēdzošo kilometru. Arī Sigitai Vācei (0:36:57) ātrākie kilometri bija sacensību noslēgumā (temps 5:17 min/km), kamēr trešā ātrākā bija Dzintra Skārda (0:38:10), apsteidzot pagājušā gada sprinteri Vitu Devjatņikovu (0:44:21).

Tikmēr finišā uz sarkanā paklāja jau bija sagaidīti Rīga-Valmiera laureāti Ainārs Kumpiņš (8:10:50), Sergejs Maslobojevs (8:43:55) un Konstantīns Biktimirovs (8:56:56). Jaunajam uzvarētājam izdevās savu iepriekšējā gada sniegumu uzlabot par 35 minūtēm, kamēr līdzšinējais uzvarētājs piedzīvoja 38 minūšu kritumu. Abi skrējēji ne tikai apmainījās vietām ar 1. un 3. pozīciju, bet vienlaikus Kumpiņam izdevās labot šī gadsimta rekordu par 8 minūtēm un vēl vairāk pietuvoties 1992. gada trases absolūtajam rekordam: “Milzīgs prieks par sasniegto, taču jūtu, ka man tas izdevās tikai tāpēc, ka vairumam konkurentu bija dažādas likstas. Jācer, ka šis ir tikai pirmais gads un sākums šādai konkurencei un ka nākamgad viss trijnieks būs zem astoņām stundām. Domāju, ka tas ir reāli.”

Atjaunotā skrējiensoļojuma Rīga-Valmiera sešu gadu vēsturē vairākkārt laboti sieviešu trases rekordi – vēsturē iegājusi Marta Zumberga (10:49:53, 2015. gadā), Viktorija Tomaševičiene (10:31:07, 2017. gadā) un Vita Devjatņikova (9:53:06, 2018. gadā). Šoreiz par jaunu trases rekordu parūpējās Diāna Džaviza (9:26:49), palaižot priekšā tikai piecus vīrus un visu distanci veicot ar vidējo tempu 5:18 min/km, kas neatšķīrās sacensības uzsākot.

Finišā uzvarētāja atzina, ka būtu gatava startēt PČ diennakts skrējienā Latvijas komandas sastāvā un ne tikai to: ''Vairākas dienas pirms sacensībām sāku justies satraukusies un nevarēju sagaidīt startu. Tik spēcīga sajūta, ka esmu gatava šādām sacensībam, vēl nekad nebija bijusi. Šogad trenēties pēc plāna nesanāca, jo gada sākumā daudz slimoju un pēc tam ceļos sākas iekaisums, un plānotie kalna treniņi bija jāatliek. Ārsts atļāva skriet tikai līdzenus gabalus un daudz braukt ar riteni. Bija skaidrs, ka lielajam sezonas mērķim pasaules čempionātam taku skriešanā optimāli sagatavoties nebūs iespājams. Aprīlī bija skaidrs: līdzena gabala ultra pašlaik būtu pats piemērotākais. Radās jauns mērķis. Ļoti priecājos, ka tieši Latvijā jūnijā būs Rīga-Valmiera skrējiens. Viss notika likumsakarīgi. Pirms starta, kad sākām dziedāt Latvijas himnu, acīs parādījās asaras. Neaprakstāmas emocijas: stāvēt pie Brīvības pieminekļa ar savas zemes tautiešiem, dziedāt “Dievs, svētī Latviju!” un doties vēsturiskajā skrējienā ar 138 citiem tikpat trakiem skrējējiem kā es. Izskrienot ārā no Juglas, apkārt viss palika klusāk, nomierinājās. Sāku sajust sāpes vēderā un nelabuma dūšu. Centos koncentrēties un sajūtas novelt uz uztraukumu. Bet nepārgāja. Želejas bija jāpiespiež norīt, jo zinu, ka nepietiekama barības uzņemšana beigsies bēdīgi. Ar vēdera un sliktas dūšas problēmām cīnījos apmēram līdz 64. kilometram, kaut gan jāpiebilst, ka kontrolpunktos vienmēr izdevās uzsūkt spēku, dzirdot latviešu valodu un varot pateikt “Labrīt!”. Tas deva man tādu kā laimes sajūtu, ko es nevaru pat īsti izskaidrot: es jutu, ka esmu mājās. Visgrūtāk gāja no 50 līdz 66 km, kur es vairs nebiju pārliecināta, ka man izdosies tikt līdz Valmierai. Papildus sliktuma sajūtai ļoti pastiprinājās sāpes kreisajā kājā, kuras man jau bija no pirmajiem kilometriem, bet ciešamas. Paldies par atbalstu kontrolpunktā, sapūšot aukstumu, bez tā es nebūtu tālāk tikusi. Paldies meitenei, kas man pajautāja, vai ir bijušas domas izstāties, jo tajā brīdī es sapratu, ka es sev to nepiedošu, ja izstāšos - šis skrējiens man ļoti daudz nozīmēja un DNF nebija variants, vienalga kādā laikā es ieskrietu - man bija svarīgi finišēt. Man ultraskrējieni nozīmē cīņu pašai ar sevi un nevis vietām.Ieraugot atlikušo 42 km atzīmi, manī kaut kas 'atvērās' - līdz tam brīdim nebiju īsti skrējienu izbaudījusi, nolēmu noskriet vismaz vienu maratonu patīkamu, tāpēc atmetu ar roku skatīšanai pulkstenī, vai temps pareizs utt., un vienkārši skrēju - skrēju ar sirdi. Jo to, ka sāp un sāpēs, zināju tāpat. Kad izrāvos vadībā, vairāk un vairāk sāku sajust adrenalīnu, kas palīdzēja kājām pašām darboties. Kad mani sāka pavadīt mašīna, viss likās vēl nereālāk. Tas viss šķita neaptverami. Ļoti motivēja. 100 km atzīme - Latvijas čempione 100 km šosejas skrējienā - sapnis, kuru nezināju, ka eksistē! Vēl šodien prātam neaptverami! Uzvarētāja 30 gadu jubilejas skrējienā, uzstādot trases rekordu - es ceru, ka man būs daudz mazbērnu, kuriem varēšu ar šito stāstu krist uz nerviem!
Bez labās sacensību organizācijas un ļoti, ļoti labajiem un izpalīdzīgajiem brīvprātīgajiem, šāds rezultāts nebūtu bijis iespējams. Tāpēc liels paldies! Un paldies manai pirmajai fizkultūras skolotājai Salacgrīvas vidusskolā Rasmai Turkai, no kuras es iemācījos nekad nepadoties!”

Šoreiz otro vietu izcīnīja pagājušā gada uzvarētāja Vita Devjatņikova (10:15:13), savukārt savu iepriekšējo personīgo rekordu par nepilnu pusstundu laboja Sigita Vāce (10:34:25).

Tādējādi tiek saglabāta tradīcija katrā skrējiensoļojumā kronēt jaunus uzvarētājus, un sestajā gadā to skaits pieaudzis līdz 12. Interesanti, ka abi šī gada uzvarētāji ir ārpus Latvijas dzīvojoši tautieši, kas strādā informācijas tehnoloģiju  nozarē. Abi otro vietu ieguvēji skriešanas treniņus sāk vienā Rīgas mikrorajonā netālu viens no otra, savukārt trešo vietu ieguvēji iepriekšējā reizē izbaudīja uzvaras garšu pie Sīmaņa baznīcas.

No 138 startējušajiem dalībniekiem finišu 24 stundu laikā sasniedza 101 sacensības uzsākušie.

No 42 sievietēm līdz baznīcas kliņķim tika 28 jeb divas trešdaļas, savukārt no 96 vīriešiem galā tika 73 jeb trīs ceturtdaļas.

Astoto reizi finišu 68 gadu vecumā sasniedza Viktors Subrins (17:45:41), kurš vēsturiskajā skrējienā triumfēja 1991. gadā (8:03:45) un 1993. gadā (8:44:03), bet 1992. gadā palika otrais (8:06:20) aiz trases absolūtā rekordista Georga Jermolajeva (8:01:38). Sesto reizi pēc kārtas šo distanci pieveica Dmitrijs Ničipors un Mārtiņš Sirmais.

Jaunākā dalībniece bija 18-gadīgā orientieriste Elīna Krēmere (19:46:31). Kā noslēdzošās pie Sīmaņa baznīcas 39 minūtes pirms pusnakts vienlaikus ieradās Anete Skrastiņa un Linda Strikere.

Labdarības skrējiensoļojums Rīga-Valmiera šogad turpina tradīciju, palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem. Šogad sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” tiek vākti līdzekļi cēsinieces Undīnes Ozoliņas ārstēšanai no kaķa brēciena sindroma. Otrdien, 2. jūlijā, plkst.18.00 bērnu rehabiltācijas centrā “POGA” plānots labdarības skrējiena noslēguma pasākums, kurā tiks paziņota saziedotā summa un būs iespējams sastapt pašu Undīni Ozoliņu ar viņas ģimeni, kā arī sacensību laureātus, dalībniekus un brīvprātīgos palīgus.
Teksts: Matīss Vecvagaris, skrējiensoļojuma Rīga - Valmiera viens no organoizatoriem

Latvijā ir gandrīz 10 tūkstoši cilvēku ar redzes invaliditāti, bet tikai 15 suņi pavadoņi, kas viņu ikdienu dara daudz vieglāku un patīkamāku. Lai palīdzētu arī citiem un izskolotu jaunus četrkājainos palīgus, nepieciešami lieli līdzekļi, kuri tiek vākti akcijā "Acis iet skolā". 
Viena suņa pavadoņa skološana izmaksā aptuveni 10 tūkstošus eiro. Ziedot var servisa suņu biedrībai "Teodors" vai pa ziedojumu tālruni 90006788.
Vēsturiskais 107 km skrējiensoļojums Rīga-Valmiera šogad atzīmē 30 gadu jubileju kopš pirmā Rīga-Valmiera 1989.gadā, kas risinājās trīs dienas pēc vēsturiskā Baltijas ceļa, kas 600 kilometru garumā stiepās cauri visām galvaspilsētām un vienoja divus miljonus iedzīvotājus.

Šogad skrējiensoļojumam Rīga - Valmiera starts tiks dots pusnaktī no 21. uz 22. jūniju, plkst. 00.00 pie Brīvības pieminekļa Rīgā, lai skrējēji dotos 107 km tālajā ceļā, finišējot pie Sv. Sīmaņa baznīcas Valmierā.

Prognozēts, ka ātrākie skrējēji varētu sasniegt finišu 22.jūnija rītā pirms plkst. 8.00, tādējādi labojot 1992.gada Georga Jermolajeva trases rekordu (8:01:38). Leģendārais skrējējs 76 gadu vecumā arī dosies trasē. 2019.gadā Rīga-Valmiera būs arī Latvijas čempionāta (LČ) statuss un noskaidrosim labākos 100 kilometru distancē.

Sacensībās ar 100.numuru startē Londonas un Rio olimpisko spēļu dalībniece soļotāja Agnese Pastare (starta Nr.100). Skrējienā piedalīsies arī sieviešu trases rekordiste Vita Devjaņikova (9:53:06), kura skries ar īpašo 107.numuru. Konkurenci sastādīs taku skriešanas izlases pārstāves Diāna Džaviza un Jolanta Krastiņa, kā arī viena no iepriekšējo gadu uzvarētājām Sigita Vāce, kura turpina gatavoties septembrī gaidāmajam 247 kilometru Spartatlonam Grieķijā.

Vīru konkurencē cīņā par LČ medaļām cīnīsies viss pērnais pjedestāls - Konstantīns Biktimirovs, Dmitrijs Ničipors un Ainārs Kumpiņš, kā arī iepriekšējo gadu laureāts Kristaps Broks, kuram pievienosies nule Ventspils maratonā trešo vietu izcīnījušais Sergejs Maslobojevs un pašreizējais bronzas medaļnieks 100 kilometros Ritvars Kalniņš no Valmieras.

Trasē dosies arī pirmā atjaunotā Rīga-Valmiera skrējiena uzvarētājs Valdis Ņilovs un vairāki Latvijas rekordisti, tostarp diennakts skrējienos labākais asfaltnieks Jānis Actiņš un skriešanas leģenda Viktors Suborins, kam no 1984. gada pieder rekords ar 258,845 kilometriem stadionā. Arī abi Balatona 220 kilometru apskrējēji Pēteris Cābulis un Didzis Brauns skries Rīga-Valmiera, tāpat kā Spartatlona pieveicējs Nikolajs Lucāns.

Sacesnības sāksies 21.jūnija vakarā plkst.21.00 ar dalībnieku reģistrāciju Latvijas Universitātē, Raiņa Bulvārī 19 un skrējiena atklāšanu plkst.23.15. Īsi pirms pusnakts pie Brīvības pieminekļa būs kopīga himnas dziedāšana Latvijas Operas pārstāvja Mika Vilsona vadībā,. Tieši pusnaktī Latvijas labākais taku skrējējs Andris Ronimoiss dos starta signālu un policijas pavadībā skrējēji nesīs Mildas sveicienu Sīmanim.

Skrējiena tiešaistes rezultāti - http://rezultati.ultrataka.lv/
Plašāka informācija pieejama http://facebook.com/ultrataka.lv

Pirmssvētku laikā aicinām autovadītājus būt piesardzīgiem uz Valmieras šosejas, ieraugot sacensību dalībniekus drošības vestēs.
Interneta kompānija “Facebook” paziņojusi par ambicioziem plāniem izveidot jaunu digitālo valūtu. Kopā ar vēl 27 pasaules mēroga uzņēmumiem plānots izveidot norēķinu tīklu, kas ļaus veikt maksājumus dažādās mobilajās lietotnēs.

Aptuveni pirms desmit gadiem toreiz vēl augošā tehnoloģiju kompānija “Facebook” izveidoja virtuālo valūtu „Facebook credits”, kas ļāva lietotājiem veikt darījumus sociālās saziņas vietnē un citās lietotnēs. Taču šis projekts tika likvidēts jau pēc diviem gadiem. Tagad “Facebook” nāca klajā ar ideju par jaunas digitālās valūtas izveidi. Tās nosaukums būs “Libra”, un ar to būs iespējams izdarīt maksājumus “Facebook” īpašumā esošajās mobilajās lietotnēs, kā arī saziņas vietnē “WhatsApp”.

Kā liecina “Facebook” sniegtā informācija, sākot no nākamā gada lietotājiem būs iespēja iegādāties jauno valūtu “Libra”, uzglabājot to digitālajā makā, ko sauc “Calibra”. Tā būs no “Facebook” neatkarīga organizācija, kuras vadītājs Deivids Markuss norāda, ka jauno digitālo valūtu būs iespējams nosūtīt citiem lietotājiem tikpat viegli, kā nosūtīt īsziņu.

“Ja jūs vēlaties salīdzināt “Libra” ar citām kriptovalūtām, tad pirmā lielā atšķirība ir tajā, ka kriptovalūtas parasti ir investīciju instruments, nevis lielisks norēķinu veids. Mūsu produkts ir no paša sākuma izstrādāts kā augstas kvalitātes norēķinu līdzeklis ikdienas maksājumiem, pārrobežu maksājumiem, mikropārskaitījumiem. Vēl ir ļoti daudz jautājumu, kuri ir jāatrisina. Taču mēs jutām, ka ir laiks pamēģināt ko jaunu. Un šis ir sākums garam ceļojumam līdz šim jaunajam tīklam un jaunajai digitālajai valūtai,” paziņoja Markuss.

“Calibra” vadītājs norādīja, ka pašlaik pasaulē ir 1,7 miljardi cilvēku, kuriem netiek nodrošināti vai nav pieejami pietiekami finansiāli pakalpojumi. Pēc viņa vārdiem, pat ar lētāko viedtālruni ir iespējams piekļūt faktiski jebkuriem pakalpojumiem, taču ar naudu tā nav. Tāpēc esot plāns šo sistēmu mainīt.

Sākotnējā informācija liecina, ka jaunajā tīklā transakcijas būs gandrīz bezmaksas, taču kompānija plāno iekasēt nelielu komisijas maksu.
“Facebook” norāda, ka “Libra” pārvaldība būs neatkarīgas kompāniju un labdarības organizāciju grupas rokās. Esot sagaidāms, ka pēc kāda laika “Libra” maksājumus varētu pieņemt arī tādi uzņēmumi kā “MasterCard” un “Visa”, digitālie uzņēmumi “eBay”, “Spotify” un “Uber”, telekomunikāciju firmas “Vodafon” un citas. Potenciāli nākotnē “Libra” varētu tikt pārdota arī valūtas tirgū.

Lai arī “Facebook” apgalvo, ka jaunā digitālā valūta būs globāla, mobilajām lietotnēm un pakalpojumiem, kas to izmantos, būs jāievēro regulējums tajos tirgos, kuros tās darbojas. Kā norāda BBC, pagaidām nav skaidrs, kāds būs jaunās valūtas liktenis tādās valstīs kā Indija, kur pēdējā laikā notiek asa vēršanās pret kriptovalūtām. Tāpēc tiek prognozēts, ka uz “Libras” ieviešanas laiku tam varētu būt gatavas vien aptuveni 12 valstis.

Nenoliedzami, ka šādas jaunas digitālas valūtas parādīšanās jau tagad ir radījusi virkni jautājumu. Piemēram, par to, kā tiks aizsargāti patērētāji un personu dati, kur valūta tiks glabāta, kā arī tas, kā izvairīties no straujām valūtas svārstībām, kādu piedzīvojis “Bitcoin”. “Facebook” to cer novērst, piesaistot “Libras” vērtību starptautiskam valūtas grozam, kurā būtu ASV dolārs, sterliņu mārciņa, Japānas jena un eiro.
Autors: lsm.lv


Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu, no kurām vairāk nekā trešdaļa jeb 230 000 tonnas ir dažāda veida preču iepakojums. Šobrīd aptuveni 40% no izlietotā iepakojuma nonāk atkritumu poligonos, kur tos apglabā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem. Lai veicinātu iepakojuma atkārtotu pārstrādi un aprites ekonomikas pamatprincipu iedzīvināšanu jau iepakojuma ražošanas un produktu iepakošanas procesā, AS “Latvijas Zaļais punkts” radījis iniciatīvu un preču zīmi “Zaļi pakots”.

Tās mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmēji savu produktu iepakošanai izmanto pārstrādājamu iepakojumu, ko iedzīvotāji var šķirot un būt droši, ka tas tiks pārstrādāts jaunās izejvielās.

Kā liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju rūp iepakojuma radītā ietekme uz vidi. Tā, piemēram, 58% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai iegādātās preces iepakojums būtu videi draudzīgs un atkārtoti pārstrādājams. Domājot par to, kā samazināt sava patēriņa radītās sekas uz vidi, divas trešdaļas aptaujāto cenšas iepakojumu izmantot atkārtoti, trešdaļa apmeklē veikalu, līdzi ņemot savu iepakojumu (auduma maisiņu, trauku beramajiem produktiem u. c.), bet vēl daļa apzināti neliek produktus plastmasas maisiņos un cenšas izvēlēties tos atkārtoti pārstrādājamā, videi draudzīgā iepakojumā.

Līdz pat 17. augustam turpinās skolēnu elektroniskā reģistrācija darbam vasarā. Stādāt gribošos jauniešus patlaban visvairāk meklē darba devēji Nodarbinātības Valsts  Aģentūras Aizkraukles, Cēsu, Dobeles, Jūrmalas, Ogres, Siguldas un Valmieras filiālēs.
 
Skolēni NVA piedāvātajos darbos šovasar strādā jau no 1. jūnija. Līdz 18. jūnijam dalībai vasaras nodarbinātības pasākumā bija reģistrējušies 9232 skolēni visā Latvijā. Iespēju ar NVA atbalstu strādāt vasaras brīvlaikā šogad varēs izmantot par apmēram 2 tūkstošiem skolēnu vairāk nekā pērn, jo ir palielināts pasākuma finansējums.

Informācija par skolēniem pieejamajām darba vietām NVA filiāļu apkalpošanas teritorijās atrodama NVA tīmekļvietnē (www.nva.gov.lv): ir jāuzklikšķina uz galvenās lapas labajā pusē esoša banera Reģistrācija, Skolēnu vasaras darbs, atvēroties reģistrācijas lapai, tās apakšdaļā, NVA filiāļu sarakstā, ir jāsameklē attiecīgās filiāles nosaukums un jāuzklikšķina uz tā, atvērsies tabula, kurā būs izlasāms darba devēju un pieejamo darba vietu saraksts.

Skolēnam ir jāreģistrējas tajā reģionā un novadā, kura teritorijā viņš vēlas strādāt!

Piedalīties pasākumā var jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.
Latvijā regulāri asinis ziedo 16% iedzīvotāj, to izpratne par asins ziedošanas nepieciešamību ir augsta, 77% donoru būtu gatavi atteikties no donoram pienākošās kompensācijas, 5% iedzīvotāju asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, šie un citi rezultāti atspoguļojas VADC un GEMIUS veiktajā aptaujā par Latvijas iedzīvotāju motivāciju ziedot asinis.

Aptauja tika veikta laika posmā no 30. maijam līdz 3. jūnijam, atbildes sniedza 1120 interneta lietotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Pētījumā analizētas trīs iedzīvotāju grupas – regulārie donori, donori, kuri asinis ziedojuši kādreiz, taču nav regulāri donori, kā arī tie iedzīvotāji, kuri asinis nav ziedojuši nekad.

Dati liecina, ka 16% Latvijas iedzīvotāju asinis ziedo regulāri (vismaz vienu reizi gadā), 41% iedzīvotāju asinis ziedojuši kādreiz, taču nav pastāvīgi donori, savukārt 43% asinis nav ziedojuši nekad.

Regulāros asins donorus galvenokārt motivē ziedot izpratne par asiņu nepieciešamību dzīvību glābšanā – 85,2%, starp atbilžu rezultātiem dominē arī tādi kā: “Vēlme izdarīt kaut ko labu un nozīmīgu” – 62,8%, apziņa, ka pašam kādreiz var būt nepieciešamas asinis – 53%. Finansiāls vai cits materiāls ieguvums ir sekundārs, tas ziedot motivē mazāk nekā 10% donoru.  

Lielākā daļa jeb 81% darba devēju atbalsta savu darbinieku iniciatīvu ziedot asinis, kā arī neiebilst pret brīvdienas izmantošanu. 13% respondentu norāda, ka viņu darba devējs nav informēts par to, ka darbinieks ir donors, Savukārt 3% darba devēju nelabprāt piešķir donoram pienākošos brīvdienu un neatbalsta, ka darbinieks asinis ziedo darba laikā. Vēl 3 % norādīja, ka darba devēja attieksme ir neitrāla, vai asinis mēdz ziedot ārpus darba laika.

Donori, kuri asinis nav ziedojuši nekad, to būtu gatavi darīt, ja asinis būtu nepieciešamas to tuviniekiem vai paziņām – 68%. Visbiežāk šos donorus ziedot attur veselības stāvoklis – 50%, daļu arī bailes no procedūras – 14% vai ķermeņa reakcijas pēc asins ziedošanas – 16%.
5% respondentu, kuri vēl pirms tam nav ziedojuši asinis, norādīja, ka asinis nebūtu gatavi ziedot nekad, to pamatojot ar bailēm, iepriekš saņemtu atteikumu, regulāru ceļošanu, slikti redzamām vēnām vai ierobežojumiem ziedot veselības stāvokļa dēļ.

Valsts asinsdonoru centrs iegūtos rezultātus vērtē pozitīvi, viens no būtiskākajiem mudinājumiem ziedot asinis ir izpratne par asins komponentu nepieciešamību dzīvību glābšanā. Tāpat iepriecinoši ir dati par darba devēju atsaucību, to Valsts asinsdonor centrs novērojis arī praksē – uzņēmēji ne vien iesaistās Donoru dienu rīkošanā, bet arī piedāvā darbiniekiem papildu bonusus. Savukārt donoru augstā gatavība atteikties no kompensācijas liecina par pozitīvām iezīmēm bezatlīdzības donoru kustības kontekstā.  
No 26.jūnija līdz 13.jūlijam, par godu Latvijas armijas un Neatkarības kara simtgadei, Latvijā viesosies Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris, lai sadarbībā ar Zemessardzes orķestri sniegtu koncertus Rīgā un Latvijas reģionos.

29.jūnijā plkst.16.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies Sv.Pētera baznīcā, Rīgā.
30.jūnijā plkst.15.00 Kuldīgā, Pilsētas dārzā notiks Zemessardzes orķestra un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra kopīgs koncerts.
4.jūlijā plkst.19.00 Jēkabpils Tautas namā Zemessardzes orķestris un Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestris koncertēs Jēkabpils pilsētas svētku ietvaros.
5.jūlijā plkst.18.00 Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris uzstāsies laukumā pie pieminekļa Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem Balvos, Latgales partizānu pulka dibināšanas 100. gadadienas un Nacionālo bruņoto spēku dienas Balvos ietvaros.
6.jūlijā no plkst.14.00 Rīgā, 11.novembra krastmalā notiks Latvijas armijas simtgades lielkoncerts, kurā muzicēs gan Zemessardzes orķestris, Zemessardzes koris “Stars”, gan Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris kopā ar dažādiem Latvijā populāriem solistiem.

Koncertu programmā iekļauta latviešu un kanādiešu oriģinālmūzika un tautas dziesmu aranžējumi.

Vizītes laikā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris koncertēs arī Kanādas dienā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā un Kanādas vēstniecības rīkotajās pieņemšanās Rīgā un Tallinā, Igaunijā.

Pagājušajā gadā Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris jau viesojās Latvijā, bet Zemessardzes orķestra priekšniekam un diriģentam kapteinim Andim Karelim un Zemessardzes orķestra mūziķiem bija iespēja sadarboties ar Kanādas Bruņoto spēku Centrālo orķestri Otavā, Kanādā. Šogad maijā Latvijā viesojās Kanādas Bruņoto spēku Centrālā orķestra diriģents kapteinis Džons Fulertons (John Fullerton) un seržante pianiste Natālija Lernere (Natalia Lerner). Šī vizīte ir kā turpinājums aizsāktajai sadarbībai.

Kanādas Bruņoto spēku Centrālais orķestris dibināts pirms vairāk nekā 70 gadiem un darbojas Kanādas galvaspilsētā Otavā, nodrošinot centrālās Valsts protokola un militārās ceremonijas, sniedzot koncertus un reprezentējot Kanādu visā pasaulē.

Zemessardzes orķestris dibināts 2011.gada 1.novembrī. Tajā muzicē pamatā jaunieši, kas ir jau profesionāli mūziķi vai topošie profesionāļi. Orķestra uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, kā arī Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālā noformēšana. Pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos. Iepriekšējais gads Zemessardzes orķestrim bijis notikumiem bagāts, orķestris viesojās gan Mičiganā, ASV, gan Kanādā. Tāpat Zemessardzes orķestris ar panākumiem piedalījās “XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos”. Zemessardzes orķestris regulāri sadarbojas ar Zemessardzes kori “Stars” un populāriem solistiem.
 
Turpinot Zemessardzes un Zemessardzes orķestra tradīcijas, ieeja koncertos – bez maksas.
 
Kanāda vada daudznacionālo kaujas grupu Latvijā, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt un drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017.gada 19.jūnijā Ādažu bāzē.
 
Jau ziņots, ka 7.janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020.gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918.gada 18.novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919.gada 10.jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3.jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6.jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919.gada 10.jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājas lapā sadaļā Latvijas armijai 100.
 
 
15. jūnijā, plkst. 13.00 ar rekonstruētā vēsturiskā Igaunijas bruņuvilciena „Brīvība” ierašanos Cēsu dzelzceļa stacijā un karavīru atmiņu stāstu lasījumiem tiks atklāta Cēsu kauju simtgades programma. Atklāšanas pasākums ievadīs nedēļu garu notikumu kopumu, kas noslēgsies ar vērienīgām Cēsu kauju simtgades svinībām 22. jūnijā.
 
Rekonstruētais bruņuvilciens „Brīvība” gada garumā apceļojis Igauniju, piestājot vietās, kur pirms simts gadiem norisinājās Neatkarības kara cīņas. Šis autentiski rekonstruētais bruņuvilciens ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem. Izstādes ietvaros būs iespēja iepazīt svarīgākās bruņuvilciena sastāvdaļas: lielgabala vagonu ar visu bruņojumu; ložmetēju vagonu, kas padarīja bruņuvilcienus par grūti ieņemamiem cietokšņiem; desanta vagonu – apkalpes ikdienas dzīves centru; sanitāro vagonu – ievainoto apkopšanas punktu un, protams, bruņu lokomotīvi.
 
Tāpat vilcienā varēs papildināt savas zināšanas par Cēsu kauju vēsturi un to nozīmi ar interaktīvas spēles palīdzību. Interesanti būs ne tikai ieroču, tehnikas un vēstures entuziastiem, bet ikvienam, kuram patīk atklāt interesantus stāstus un ieraudzīt sevi šodienā caur vēstures prizmu.
 
Cēsu kauju simtgades programmas svinīgajā atklāšanā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 klātesošos uzrunās Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja starptautiskās programmas vadītāja Leonarda Ķestere, VAS “Latvijas Dzelzceļš” prezidents Edvīns Bērziņš, Zemessardzes 27. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Normunds Zaviļeiskis un Cēsu novada domes deputāte, domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova. Atklāšanas notikumu vadīs aktieris Juris Kalniņš, Cēsu kauju dalībnieku atmiņu stāstus lasīs aktieris Mārtiņš Meiers, bet par muzikālo noformējumu rūpēsies komponists Jēkabs Nīmanis un Jakob Noiman Festival Band. Tāpat ikviens interesents aicināts iesaistīties interaktīvās spēlēs un piedalīties ekskursijās vēsturnieka Kārļa Sila vadībā.

Bruņuvilciens apmeklētājiem bez maksas būs atvērts līdz 22. jūnijam katru dienu no plkst. 11.00 līdz plkst. 19.00. Ekskursijas gidu pavadībā latviešu un angļu valodā sāksies katrā apaļā stundā.
 
Igaunijas bruņuvilciena vizīte Cēsīs ir Igaunijas Kara muzeja dāvana Cēsu kauju simtgadē. Bruņuvilciena apskati organizē Cēsu novada pašvaldība un Cēsu Vēstures un mākslas muzejs  sadarbībā ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, VAS „Latvijas dzelzceļš” un „LDZ Apsardze”.
 
Cēsu kauju simtgade ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums, ko rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pilna norišu programma cesis.lv un lv100.lv.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs karstuma dēļ izsludinājis  brīdinājumu. Svelme gaidāma vairākas dienas, un, lai saudzētu savu veselību, karstajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka būt piesardzīgiem. Pēc iespējas mazāk dienas vidū vajadzētu uzturēties tiešajos saules staros, jāuzņem pietiekamā daudzumā šķidrums, jāizvēlas atbilstošs apģērbs, kā arī jāparūpējas par bērniem un sirmgalvjiem.

Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no plkst. 11 līdz 15).

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos. 

Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, arī karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas (piesaistīti pie gultas) un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.

Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir dzert pietiekamā daudzumā ūdeni. 

Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem. 

Karstā laikā mediķi iesaka rīkoties šādi:

• Uzņemiet šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ejot ārpus mājas, vienmēr paņemat līdzi ūdens pudeli, lai dienas gaitā regulāri padzertos. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
• Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.
• Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, “elpojošas” drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī lietojiet saules aizsargkrēmu. 
• Pilsētās uz ielas turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Dabā – ik pa brīdim atvelciet elpu ēnā zem koka. 
• Lai atvēsinātos, vairākas reizes dienā ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.
• Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!

Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:

• novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;
• atģērb cietušo;
• mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;
• dot dzert vēsu ūdeni;
• vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu.

Ja pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu, vēršaties pie dežūrārsta vai dodaties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros (17.00 – 08.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu saņemsiet, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Bet, ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - nekavējoties palīdzību meklējiet slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvaniet 113. 



Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) arī šogad rīko īpašu kampaņu pirms Līgo svētkiem, aicinot svinētājus izgulēt reibumu pirms sēšanās pie stūres.

CSDD šogad cilvēkus pēc svinībām aicina kārtīgi izgulēties un nebraukt, esot vēl reibumā. CSDD sadarbībā ar grupu “Bermudu divstūris” uzsāk kampaņu “Ballējam – izguļam”. Tās ietvaros mūziķi ir pārfrāzējuši slavenu hitu, izveidojot lipīgu šūpļa dziesmu. Statistika attiecībā uz iereibušiem autovadītājiem ir uzlabojusies. Taču aizvien šoferi mēdz sēsties pie stūres reibumā, un tam ir divi galvenie iemesli.

Gandrīz 60% autovadītāju, kas ir pieķerti reibumā, ir virs 1,5 promilēm. Tas ir ļoti daudz un tuvu tam, ka cilvēks vairs adekvāti nerīkojas. Savukārt otra dzērājšoferu grupa ir tie, kuri nav izgulējuši reibumu.

Ņemot vērā vidējo statistiku, alkohols no ķermeņa izvadās ar ātrumu 0,12 – 0,15 promiles stundā, ko ietekmē arī neskaitāmi daudz citu faktoru (dzimums, svars, ēšanas paradumi u.c.). Taču pat vienādi uzņemts alkohola daudzums katra cilvēka organismā mazināties var dažādos tempos, tādēļ ir būtiski cilvēkam pašam racionāli izvērtēt, cik daudz ir “par daudz” un cik ilgs laiks nepieciešams miegam, lai reibumu pienācīgi izgulētu. Tas, ka alkohola saturs organismā ir mazinājies, vēl nenozīmē, ka cilvēks var adekvāti rīkoties pie auto stūres. Tikai ilgs un pilnvērtīgs miegs sniedz garantiju kvalitatīvai uzvedībai un drošai auto vadīšanai. Jebkura sēšanās pie stūres reibumā var beigties slimnīcā vai pat morgā, brīdina ārste narkoloģe Ilze Maksima.

Sabiedrības attieksmes pētījums parāda, ka ceturtā daļa respondentu uzskata, ka braukšana reibumā Latvijā vēl aizvien ir izplatīta problēma. Vienlaikus sabiedrība kļūst zinošāka; lielākā daļa šoferu apstiprina, ka miegs ir vienīgās “zāles” pret reibumu. Ne ūdens, ne ēdiens, ne arī sporta aktivitātes vai kādas citas nodarbes nemazina alkohola koncentrāciju asinīs. Tādēļ kampaņa aicina: “Svini, kārtīgi izgulies un tikai tad sēdies pie stūres!”

Kampaņu “Ballējam – izguļam” rīko CSDD sadarbībā ar Valsts policiju.
Rīgā durvis vērusi RB Cafe - īpaša vieta, īpašiem cilvēkiem. Tā ir pirmā kafejnīca Baltijā, kur gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar funkcionāliem vai intelektuālās attīstības traucējumiem. RB Cafe ir sociālais uzņēmums, kas piedāvās izcilus konditorejas izstrādājumus, kafiju un telpu dažādiem pasākumiem. Tās primārais mērķis - integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, mazinot vēsturiskos mītus un stereotipus.

Šī būs pirmā šāda veida kafejnīca Baltijā. Tajā sākotnēji tiks nodarbināti seši cilvēki ar invaliditāti, no kuriem četri ir ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi - ar funkcionālām traucējumiem.

“Mūsdienu sabiedrībā vēl arvien diemžēl valda dziļi iesakņojušies stereotipi. Nereti nākas saskarties ar situācijām, kurās cilvēkus ar invaliditāti apzināti vai neapzināti izolē. Tas attiecas arī uz darba tirgu. Tādēļ radījām vietu, kurā pierādīt, ka arī cilvēki ar invaliditāti var veiksmīgi integrēties un apliecināt sevi darbā,” skaidro Biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs un RB Cafe idejas autors Māris Grāvis, uzsverot: “Būšu viens no tiem retajiem darba devējiem, kas priecāsies, ja labākie darbinieki tiks aizvilināti uz citām darbavietām un pēc iespējas drīzāk. Tā būs iespēja nākamajiem darbiniekiem - viņu sagatavošanai darba tirgum.”

Kafejnīca darbību varēja uzsākt, pateicoties ALTUM programmas piešķirtajam grantam. Stāstot par idejas aizsākumiem, M. Grāvis atminas, ka sākotnēji, izklāstot ideju draugiem un paziņām, kā arī, prezentējot to dažādās institūcijās, ticība projektam nebija liela: “Tev tas nekad neizdosies - noteikti ne Latvijā! Tas mani motivēja! Šis projekts ir lielisks veids, kā mēs, kaut maziem solīšiem, varam strādāt pie sabiedrības attieksmes maiņas, vienlaikus palīdzot cilvēkiem ar invaliditāti integrēties sabiedrībā, uzlabot savu dzīves kvalitāti un kļūt neatkarīgākiem,” stāsta M. Grāvis.

ALTUM un RB Cafe aicina arī citus sociālos uzņēmumus izmantot šo Latvijā unikālo iespēju - ar valsts atbalsta palīdzību attīstīt dzīvotspējīgu un ilgtspējīgu biznesu, kas palīdz radīt labāku dzīvi tiem cilvēkiem, kuriem klājas grūtāk, un visai sabiedrībai kopumā. Tieši šādiem, jēgpilniem, ilgtspējīgiem un dzīvotspējīgiem sociālo uzņēmumu projektiem ir paredzēts ALTUM grants.

No unikāla notikuma Austrijā nesen atgriezusies latviešu komanda no uzņēmuma We Build Parks. 20 dienas tika veikti iespaidīgi sniega būvniecības darbi sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri Schneestern. Tika uzbūvētas divas sniega pilis daudzstāvu māju augstumā, kur The Audi Nines pasākuma konceptā ar radošiem braucieniem izpaudās ielūgtie frīstaila slēpotāji.

Pašmāju uzņēmums Latvijas vārdu ir nesis pasaulē ne reizi vien, izbūvējot sniega trases kā Baltijā, tā arī starptautiskos, globāla mēroga projektos. Lielākais sasniegums ir dalība pagājušā gada Ziemas Olimpisko spēļu snovparka projektā, tomēr The Audi Nines noteikti izceļas ar savu unikalitāti un pasākuma formātu, padarot to par vērtīgu pieredzes papildinājumu.

Sniega parku izbūvē piedalījās 21 pārstāvis no Eiropas – sniega būvnieki no vācu partnera Schneestern, tajā skaitā, latvieši no We Build Parks. Gala rezultātā gan pasākuma organizatori, gan braucēji tika patīkami pārsteigti ar unikālajām sniega figūrām un to aprisēm. Trase tika būvēta atbilstoši sacensību prestižam.

“Iespaidīgās sniega pilis mēs būvējam tik tiešām labākajiem braucējiem. Tas nav brīvdienu brauciens piemājas snovparkā – The Audi Nines ir pasaules mēroga pasākums milzīgas auditorijas priekšā ar sniega elementiem daudzstāvu mājas augstumā,” stāsta latviešu pārstāvis Jānis Daļeckis.

Būvēt sniega pilis Alpos neapšaubāmi ir pašmāju uzņēmuma sapņu piepildījums, tomēr tas ir bijis vairāku gadu smags un mērķtiecīgs darbs: “Savu darbību sākām veicot dažādus palīgdarbus Cēsīs, Žagarkalnā. Ar lielu enerģiju un darbasparu nu jau esam strādājuši pie pasaules nozīmīgākajiem pasākumiem, kas kopā sasummējas izcilā sasniegumā. Noteikti visa komanda esam iedvesmoti par iespēju pieredzēt pasaules lielākās skatuves snovborda un slēpošanas nišā,” pieredzē dalās uzņēmuma vadītājs Jānis Jansons.

Uzņēmuma panākumus ir palīdzējis virzīt Vācijas uzņēmums Schneestern, kas ir oficiālais sadarbības partneris jau 10 gadus. Sadarbība starp uzņēmumiem ir bijusi arī tādos projektos kā Pasaules Kausa sacensības, X Games, Nike Chosen Sessions, Air&Style, Nine Knights, Nine Queens, Nine Royals, Ziemas Olimpiskās spēles un citos. Šobrīd notiek aktīvi darbi Vuokati, Somijas iekštelpu tunelī, izbūvējot vēl iepriekš neredzētu sniega atrakciju pilsētu, kas būs pieejama viesiem visu cauru gadu.

We Build Parks grupa projektē un būvē arī velo, veikborda un citus aktīvās atpūtas parkus. Pavisam nesen tika oficiāli atklāts Balvu veloparks, kā arī Baltijā lielākais piedzīvojumu veloparks Tērvetē.
Avots: nra.lv
Biedrība "Zemnieku saeima" aicina zemniekus, kā arī pašvaldības un valsts ceļu apsaimniekotājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras Saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī.Biedrībā norāda, ka vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties.

"Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir "padomju laiku" mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā," skaidro "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Biedrība uzsver, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri apļaujot grāvmalas. Tāpat "Zemnieku saeima" vērš uzmanību, ka, nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, būtiski samazinās augu daudzveidība - augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.
Starptautiskā Astronomijas savienība organizācijas simtajā gadadienā ir sagādājusi  dāvanu   vairāku desmitu valstu iedzīvotājiem  - izvēlēties vārdu vienai zvaigznei un tai tuvumā esošai planētai.

Latvijai Lielā lāča zvaigznājā jeb Lielā Lāča astē ir piešķirta zvaigzne un planēta, kas ap to riņķo, – tagad tām jāiedod vārdi.

Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills telekompānijai LNT skaidro, ka Latvijas zvaigznei tehniskais vārds ir “HD 118203”, un tā ir krietni lielāka par Sauli. Latvijas astronomi par piešķirto zvaigzni ir priecīgi, jo tā ir redzama Latvijā. Planēta, kas riņķo ap Latvijai piešķirto zvaigzni, ir lielāka pat par Jupiteru, kas ir Saules sistēmas lielākā planēta. Neparasti ir tas, ka tā ir ļoti tuvu savai zvaigznei, tātad ir ļoti karsta un zvaigzni pilnībā apriņķo nedēļas laikā.

Ar neapbruņotu Latvijai piešķirto zvaigzni redzēt nav iespējams, taču zvaigzni ļoti labi var redzēt, izmantojot pavisam nelielas jaudas optiku.

Astronomijas biedrības pārstāvis min dažus no diezgan daudz nosacījumiem, kas jāņem vērā, izvēloties zvaigznes un planētas vārdus. Plašāka informācija atrodama Latvijas Universitātes vai Latvijas Astronomijas biedrības mājaslapā.

Jūnijā un Jūlijā iesūtītos vārdus izvērtēs īpaša komisija un izvēlēsies 10 atbilstošākos, un iedzīvotāji jau rudenī varēs balsot par pašu labāko, kuru piedāvās starptautiskajai astronomijas biedrībai.

Vārda došanas platforma ir atrodama šeit

Sestdien, 22.jūnijā, Cēsīs ar plašu un daudzveidīgu norišu programmu tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade. 

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju simtgades 22.jūnija dienas programmas centrā būs jaunais cilvēks – ne tikai gadu, bet domāšanas un vērtību dēļ.

Svētku programma ir ļoti daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Svētki tiks atklāti Cēsu dzelzceļa stacijā plkst.11.00, kur Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sagaidīs Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un Igaunijas Valsts prezidenti Kersti Kaljulaidu, lai kopīgi apskatītu Igaunijas bruņuvilcienu “Brīvība”. Pēc svētku atklāšanas pasākums turpināsies Vienības laukumā, ar militāro parādi, kuru pieņems abu valstu prezidenti. Parādē piedalīsies Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba orķestris ar defilē programmu. Pēc militārās parādes Vienības laukumā sāksies koncerts “Ar dziesmu dzīvībā”. Koncerts pulcēs dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes, kuru koncertuzvedums aizraus ar mūsdienīgu programmu.

No plkst.13.30 Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. No Vienības laukuma līdz Līvu laukumam varēs klausīties un skatīties notikumus no Cēsu pulka Skolnieku rotas vēstures un iepazīt mūsdienu varoņus digitālajā performancē “Par spīti bailēm”. Tāpat uz Rīgas ielas būs “Frontes darbnīca”, kur būs iespēja izgatavot piemiņas gredzenus, kādus nēsāja laikā, kad norisinājās Cēsu kaujas, kā arī pārbaudīt savu spēkus dažādās aktivitātēs.

Svētku kulminācija, Cēsu kauju rekonstrukcija, kā allaž notiks Pirtsupītes gravā un sāksies plkst.16.00. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 rekonstruktori no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Krievijas, cīņu meistari un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti. Kaujas rekonstrukcijas beigās, svinot Latvijas un Igaunijas armijas uzvaru, orķestru pavadībā visi tiks aicināti doties uzvaras gājienā uz Vienības laukumu, kur plkst.17.00 sāksies Uzvaras balle ar Zemessardzes orķestri un pūtēju orķestri “Cēsis”. 

Dienas noslēgumā, plkst.18.00, koncertzālē “Cēsis” izskanēs Cēsu kauju simtgadei veltīts koncerts. 

Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15.jūnija līdz 22.jūnijam apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu “Brīvība”. Neatkarības kara vēsturi apmeklētājiem atdzīvinās ekspozīcija un gidu stāstījums, kā arī speciāli šim notikumam radīta izglītojoša spēle. Vilciena apmeklējums un ekskursijas bezmaksas.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Pirmais gads”, kurā interaktīvā veidā var iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā. 

Režisora Kaspara Gobas vadībā tapusi dokumentālā filma par Cēsu kaujām, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē. Filma skatāma šeit: https://vimeo.com/335469456

Cēsu kauju simtgadei veltītie notikumi iekļauti Latvijas valsts simtgades programmā, tos Cēsīs rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
9. jūnijā ar lielu Plogging skrējienu tika palaista SIA “Pilsētvides serviss” kampaņa “Plogging: Esi varonis”. Pasākuma laikā, kurā piedalījās ap 40 Rēzeknes, Madonas un Lubānas novadu iedzīvotāji, divu stundu laikā tika savākti vairāk nekā 1,5 tonnas atkritumu.

Ploggings ir zviedru izcelsmes videi draudzīgs fitnesa trends, kas apvieno lēno treniņa skriešanu ar atkritumu vākšanu. Šobrīd Plogginga kustībai pievienojušās jau vairāk nekā 40 valstis, tostarp arī Latvija, kur par šī kustības vēstnesi ir kļuvis uzņēmums “Pilsētvides serviss”. 

Plogginga skrējiens pie Lubānas ezera notika 4 maršrutos, kas ļāva aptvert un sakopt plašāku teritoriju. Kopējā atkritumu kaudzē tika pārstāvētas dažādas atkritumu frakcijas, sākot ar stikla un plastmasas pudelēm, kuras tika atrastas ļoti kuplā skaitā, beidzot ar tādiem bīstamiem atkritumiem, kā riepas, makšķerēšanas auklas un āķi, sarūsējuši metāllūžņi.

“Atziņas no lielā Plogging skrējiena ir divējādas. No vienas puses, ir patiess prieks un lepnums, ka pasākumam atsaucās tik daudzi dalībnieki, kuri pārstāvēja visus trīs apkārtējus novadus. Tas liecina, ka cilvēki nav vienaldzīgi pret vides piesārņojuma problēmu, viņiem rūp kārtība dzimtajā novadā un viņi ir gatavi sniegt savu ieguldījumu, lai uzturētu tīrību tajā. Tas ir apsveicami, ka dalībnieku vidū bija arī bērni – cieņa pret dabu, vides saudzēšanas pamatprincipi ir jāaudzina no bērnības, lai nākamās paaudzes gūtu lielākus panākumus, veidojot vidi bez atkritumiem. Taču atkritumu apjoms, kuru 40 cilvēki 2 stundu laikā savāca no aptuveni 25 km plašās teritorijas ir biedējošs! Tāda bezatbildīga, netālredzīga un vieglprātīga cilvēku attieksme pret dabu ir skumīga. Daba dod mums tik daudz, bet ar ko mēs viņai atbildam? Mums katram ir jāuzņemas atbildība par personīgu ietekmi uz vidi un jāpieliek visi spēki, lai to mazinātu jau šodien, lai mūsu pēcnācējiem nenāktos saskarties ar šausminošām sekām,” pauž SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Lai turpinātu popularizēt Plogging kustību Latvijā, šovasar “Pilsētvides serviss” organizēs vēl dažus skrējienus Alūksnes, Lubānas, Balvu un Gulbenes novadu pilsētas svētku ietveros.
Svētdien, 9.jūnijā, Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Valkā norisināsies NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas organizēts pasākums “Testudo rallijs”, kura laikā karavīri, zemessargi un jaunsargi dosies pārgājienā, lai tiktos ar iedzīvotājiem.

Sākot no aptuveni plkst. 08.00 no vairākām Latvijas vietām karavīri dosies pārgājienā uz pilsētu centriem, kur norisināsies militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma izstāde, būs iespēja tikties ar Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīriem, piedalīties sportiskās aktivitātēs, kā arī uzzināt vairāk par dienesta iespējām Zemessardzē.

Jelgavas novadā karavīri pārvietosies no Kalnciema vidusskolas, Staļģenes vidusskolas, Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas, Līvbērzes pamatskolas un Vircavas vidusskolas Platones filiāles uz Jelgavu. Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 būs iespēja aplūkot NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas un Zemessardzes militāro tehniku un ekipējumu, kā arī varēs uzzināt par dienesta iespējām Zemessardzē, tostarp Jelgavā izvietotajā Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljonā.

Savukārt Liepājā un tās apkārtnē karavīri pārvietosies no Liepājas Raiņa 6.vidusskolas, Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas un Grobiņas ģimnāzijas uz Liepājas Karostu, 14.novembra bulvārī, kur sākot no plkst. 13.00 būs aplūkojama sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika un ekipējums un varēs uzzināt vairāk par dienesta iespējām Zemessardzē, tostarp Liepājā izvietotajā Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 44. kājnieku bataljonā.

Valkas apkārtnē karavīri kopā ar Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes 22. kājnieku bataljona zemessargiem pārvietosies no Ērģemes, Lugažu un Seiļu pagastiem uz Valkas pilsētu. Tur pārgājiena dalībnieki piedalīsies arī Valkas - Valgas pilsētas svētkos un parādē. Karavīri kopā ar pilsētas svētku dalībniekiem dosies gājienā uz Igauniju, parādes ietvaros pārvietosies arī sabiedroto karavīru militārā tehnika. Gājiena galapunktā, Valgas pilsētā,  Pedeles upes krastā, būs iespējams aplūkot sabiedroto militāro tehniku, ekipējumu un aprunāties ar karavīriem. Tāpat karavīri piedalīsies laivu rallijā un SUP polo.

Uz Rēzeknes Festivāla parku karavīri un zemessargi pārvietosies no Bižiem, Sondoriem, Ozolaines un Spundžāniem. Karavīri un zemessargi pārgājienu veiks laikā no pulksten 9.00 līdz pulksten 13.00. Rēzeknes Festivāla parkā un pie Rēzeknes pilsētas Kultūras nama laika posmā no pulksten 11.00 līdz pulksten 16.00 būs vērojama sabiedroto un Zemessardzes, kā arī Valsts policijas un Valsts robežsardzes militārās tehnikas, ieroču un ekipējuma izstāde, varēs tikties ar karavīriem un uzzināt vairāk par dienesta iespējām Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos. NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas karavīri būs sagatavojuši sportiskas aktivitātes, kurās aicināti iesaistīties būs visi interesenti.

Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.

NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot alianses solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm. Svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.
Sevi par drosmīgiem sauc vairāk nekā trešā daļa – 36% – aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, taču vairākums jeb 59% atzīst, ka citus par drosmīgiem neuzskata, tā noskaidrots pirmajā drosmes aptaujā, ko veicis Sarunu festivāls LAMPA sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”.

Aptaujas rezultāti liecina, ka primāri iedzīvotājiem drosme asociējas ar aktīvu iestāšanos pret negodīgu rīcību un cīņu par taisnību, bet vairāk nekā pusei tas nozīmē paust savu viedokli brīdī, kad tas nesakrīt ar apkārtējiem.

Drosmi mūsu sabiedrībai piedēvē vien piektā daļa aptaujāto. Interesanti, ka skeptiķu vidū lielākoties ir tie, kuri paši sevi biežāk nekā citi sauc par drosmīgiem – jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, cilvēki vadošos amatos ar augstiem ienākumiem un augstāko izglītību. Ievērojami drosmīgāki jūtas arī aptaujātie, kuri dzīvo ar partneri, ir precējušies un kuriem ir vismaz 4 bērni.

“Jo biežāk cilvēks izdara drosmīgas izvēles un rīkojas, jo vairāk drosmīgums tiek attīstīts kā rakstura īpašība. Būt vai nebūt drosmīgam ir izvēles jautājums. Izvēle rīkoties vai nerīkoties drosmīgi dzimst divreiz: pirmoreiz cilvēka galvā, otrreiz konkrētā rīcībā. Gadās, ka iztēlē mēs esam karotāji un bruņinieki, taču rīcība neseko. Neapšaubāmi drosmīga rīcība iet roku rokā ar augstu pašvērtējumu,” komentē emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Par drosmes trūkumu lielākoties sūdzas nekvalificēta darba strādnieki, neprecējušies un cilvēki 40–49 gadu vecumā. Salīdzinot sieviešu un vīriešu pausto vērtējumu, sievietes biežāk nekā vīrieši citus par drosmīgiem neuzskata (64% pret 54%). Pašpārliecības trūkums ir visbiežāk minētais iemesls, kas kavē cilvēku rīkoties drosmīgi – to minējuši 66% aptaujāto iedzīvotāju. Tās visvairāk trūkst iedzīvotājiem vecumā virs 50 gadiem, rīdziniekiem, pakalpojumu vai tirdzniecības darbiniekiem, krietni apsteidzot citas profesijas (80%), šķirteņiem un atraitņiem (67%), kā arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem (71%).

Lielākajai daļai (72%) aptaujāto drosmīga rīcība asociējas ar aktīvu iestāšanos pret negodīgu rīcību un cīņu par taisnību. Otra populārākā atbilde – drosme ir spēja paust savu patieso viedokli, kaut tas nesakrīt ar apkārtējiem. Vairāk nekā puse arī atzīst, ka gandrīz vienmēr pauž savu patieso viedokli, bet to, kuri savu viedokli vienmēr noklusē, ir ļoti maz – vien 3% no visiem respondentiem. Sievietes krietni biežāk nekā vīrieši noklusē, ko patiesībā domā (37% sieviešu, 28% vīriešu). Toties seniori 60–74 gadu vecuma grupā ir visdrosmīgākie un biežāk nekā citi pauž savas domas, paklusējot vien 26% gadījumu.

Latvijas iedzīvotājiem ar drosmi saistās arī apspiesto, vājāko vai neaizsargātāko sabiedrības locekļu aizstāvēšana, bet risks, darot fiziski bīstamas lietas, ar drosmīgu rīcību saistās visretāk – vien 20% gadījumu.

Aptaujas dalībnieki atzīst, ka nožēlo situācijas, kad baiļu iespaidā nav rīkojušies drosmīgi – to atklāj gandrīz puse respondentu (48%). Biežāk neizdarīto nožēlo sievietes un jaunieši, bet visretāk seniori 60–74 gadu vecuma grupā. Neko nenožēlo tikai katrs piektais respondents.
Latvijas drosmes DNS meklējumos tapis arī video, kas veltīts šā gada festivāla virstēmai – drosmei. Lai noskaidrotu, ko ar pēkšņi iegūtu drosmi jau rīt darītu Latvijā dzīvojošie, festivāla rīkotāji devās uz vienu no rosīgākajām Rīgas iepirkšanās vietām – Centrāltirgu, kur sastapās ar negaidītu atklātību. Iedzīvotāji lieliski apzinās robus savos drosmes krājumos, ir gatavi par tiem runāt un zina, ka tieši drosme bieži vien ir iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš, kas vajadzīgs gan personības, gan sabiedrības attīstībai.
Jau no nākamā mēneša - 1.jūlija, varam reģistrēt pirkuma čekus valsts rīkotajai čeku loterijai. Tai par godu ir pieņemts pat likums. Iecere ir veicināt iedzīvotājos motivāciju par pirkumiem prasīt čekus un šādi panākt caurspīdīgāku un godīgāku nodokļu samaksu.

Loterijai der čeki par Latvijā  iegādātām precēm un pakalpojumiem, sākot no 5 eiro, un jebkurš attaisnojuma dokuments, piemēram, pakalpojuma samaksas kvīts vai biļete. 

Likums paredz, ka laimesta gadījumā ir jāuzrāda čeka oriģināls vai neklātienē tas jāiesniedz EDS vidē vai skenētā veidā. Loterijā var piedalīties neierobežotu reižu skaitu. 

Čeks jāreģistrē vietnē cekuloterija.lv Čeka reģistrācija, sākot no 1. jūlija, mēneša izlozei sākas katra mēneša pirmajā datumā pulksten 00.00 un beidzas nākamā mēneša piektajā datumā pulksten 23.59.

Varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā. Gada izlozei tiks izlozēti katrai mēneša izlozei reģistrētie 10 čeki, kuri attiecīgajā mēneša izlozē nav laimējuši. Varēs laimēt vienu balvu 20 000 eiro, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. 

Laimētājus noteiks ar īpašu gadījuma skaitļu ģeneratoru. Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas no uzņēmumiem, kuri pieteiksies šai iespējai. Loteriju organizēs Valsts Ieņēmumu dienests. Rezultātus publiskos Latvijas Loto. 
 Avots: mammamuntetiem.lv
Valsts asinsdonoru centrs lūdz donorus asinis ziedot arī atvaļinājumu laikā. 

 “Vasaras periodā donoru skaits jūtami samazinās ne vien tāpēc, ka cilvēki devušies atpūsties vai ieplānojuši braucienus uz ārvalstīm, bet arī aktīvā dzīvesveida dēļ, proti – iestājoties siltajam laikam, cilvēki vairāk pievēršas aktīvajam dzīvesveidam un palielinās negadījumu risks,” norāda donoru centra ārste Tatjana Lazdiņa.

Pērn viena no zemākajām donoru aktivitātēm novērota jūnijā, kad asins Latvijā ziedojuši 4055 donori. Vidēji tas ir par 7% mazāk nekā citos mēnešos un šis apjoms vienāds ar asins daudzumu, kuru no VADC asins krājuma ārstniecības iestādes pieprasa trīs dienu laikā.

Donoru kustības aktivizēšanā aicināti iesaistīties arī uzņēmumi, biroja centros vai ofisā organizējot donoru dienas. Asins ziedošana uzņēmumā ir ne tikai sociāli atbildīgs darbs, bet arī lieliska iespēja saliedēt kolektīvu, iedrošināt citus paveikt darbu un saņemt papildus apmaksātu brīvdienu. Izbraukumu savā darbavietā var pieteikt, zvanot VADC izbraukumu projektu vadītājai pa tālr. 67471474.

Atbilstoši meteorologu prognozēm, šodien un tuvākajās dienās gaisa temperatūra vietām var pārsniegt 30 grādus. Pie šādas gaisa temperatūras uzkarst arī autoceļu asfalta segums un posmos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, bedru labojumu vietās var veidoties izsvīdumi, kuri var būt slideni.

Latvijas valsts ceļi aicina autobraucējus informēt par šādām vietām, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo līniju 80005555, lai ceļu uzturētāji varētu operatīvi veikt svīduma vietu apstrādi.

Autoceļa asfalta segumam uzkarstot līdz temperatūrai, kas pārsniedz 50 grādus, seguma sastāvā esošais bitumens kļūst mīksts un sāk kust.

Lai uzlabotu seguma saķeri ar auto riepām un satiksmes drošību, svīduma vietas nepieciešams vienmērīgi nokaisīt ar smilti vai sīkām šķembām. Lielākā izsvīdumu varbūtība ir uz tiem ceļiem, kuri ir sliktā tehniskajā stāvoklī un kur bedres ir labotas ar bitumena emulsiju un sīkšķembām un ir daudz ielāpu vietu. Ceļa segumu svīšana ir atkarīga arī no satiksmes intensitātes – jo tā augstāka, jo vairāk bitumena emulsijas tiek izspiests uz seguma virsmas un lielāka iespēja, ka parādīsies svīdumu vietas.
Svētceļniekiem un piedzīvojumu meklētājiem nav svešs Svētā Jēkaba jeb Santjago ceļš, kas ir viens no populārākajiem pārgājienu maršrutiem Eiropā. Vairāki entuziasti sākuši darbu, lai ceļš sāktos jau Latvijā. Pašlaik notiek maršruta izstrāde un saskaņošana.

Santjago ceļš ir viens no slavenākajiem un senākajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā, taču mūsdienās piesaista ne tikai ticīgos, bet arī tos, kuri spēj novērtēt dabas, piedzīvojumu un vienatnes burvību. Daudzi to iziet arī kā tūrisma maršrutu, jo ceļš veidots tā, lai ietvertu arī kultūras mantojuma apskates vietas.

Aptuveni 300 kilometrus garais maršruts sāktos Valkā, vestu līdz Žagarei un tālāk turpinātos Lietuvā. Svētā Jēkaba ceļa izstrāde Latvijā balstīta uz Eiropas federācijas izvirzītajiem noteikumiem, saskaņā ar kuriem apzināti ceļa marķēšanas punkti, iekļauti apskates objekti, veidota mājaslapa ar maršruta aprakstiem un informāciju par potenciālajām naktsmājām, ēdināšanas iespējām.

Santjago ceļš cauri Latvijai reiz jau ir bijis – par to liecina atrastās liecības Turaidā. Maršruta iekļaušana Eiropas kartē varētu prasīt divus gadus.
Avots: TV3 ziņas 
Vairāki desmiti Ziemassvētku eglīšu piedzīvo otro dzīvi – tas ir noticis, ieviešot zaļās domāšanas tendenci arī Latvijā, proti, Eiropā tik populāro Ziemassvētku kociņu nomu. Nedēļas nogalē tie tiks stādīti dzīvnieku patversmē “Ulubele”.

Šāda eglīšu noma Eiropā ir ļoti populāra, bet pie mums Latvijā šo iespēju piedāvā pēdējos divus gadus. Iedzīvotāji kļūst arvien zaļāk domājoši, tāpēc šāds piedāvājums gūst atsaucību. “Nav noslēpums, ka Ziemassvētkos katrai ģimenei ir vismaz viena egle un lielākā daļa no tām ir nocirstas. Tad lūk, šādā veidā eglēm tiek dota otrā iespēja, pēc svētkiem tās atkal tiek iestādītas dabā, kur var turpināt augt. Līdzīgi kā ar patversmes dzīvniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonāca patversmē un lūkojas pēc jaunām mājām. Patversme ir tā vieta, kur viņiem dota otrā iespēja,” stāsta dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāvis Kristaps Sardiko.

Pie Ziemassvētku kociņiem, kas tika nomāti, jau nedaudz apraduši arī patversmes iemītnieki. Sestdien, 8. jūnijā, dzīvnieku patversmē “Ulubele” tiks stādītas 60 eglītes, uz talku tiek aicināti visi, kas mīl dzīvniekus un domā zaļi.
Avots: skaties.lv 
25. jūnijā no Kūku dzelzceļa stacijas startēs "Velomūzika 2019". Jau devīto reizi mūziķi, aktieri un līdzbraucēji mīs pedāļus un mainīs mūziku pret naktsmājām. Šogad Velomūzika izvēlējusies savus ceļus un takas meklēt Latgalē.

Velomūzikā šogad piedalīsies jau citos gados sastaptie - bundzinieks Juris Kroičs, taustiņinstrumentu pārvaldnieks Kaspars Tobis, ģitārists Māris Bīmanis, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Kaspars Zvīgulis, Arturs Krūzkops un Ilze Blauberga kā arī mūziķis Kārlis Kazāks. Šogad muzikālajam kolektīvam pievienosies basģitāriste Maija Ušča un ģitārists Aivars Vaišļa. Un nekad jau nevar zināt, kādi vēl pārsteigumi pievienosies paši.

Līdz šim Velomūzika ir pieveikusi 4000 kilometrus pa Latvijas attālākajiem novadiem, izvēloties mazākos ceļus un aizaugušākās takas, kas ved uz visskaistākajām vietām un notikumiem. Piedzīvoti vairāk nekā 60 koncerti naktsmāju vietās un vēl neskaitāmi muzikāli brīži ceļā.
"Bet mums nepietiek! Velomūzika ir kļuvusi par mūsu aizraušanos. Latvija - par daļu no mums pašiem. Velomūzika mums katram un katram sastaptajam cilvēkam nozīmē kaut ko citu. Man tā ir saaugšana ar savu zemi. Ar savējiem," tā muzikālo ik vasaras piedzīvojumu apraksta tā dalībnieks Kārlis Kazāks.

Šī gada brauciena laikā, tāpat kā iepriekšējajos gados, Velomūzikas koncerti ikvienam interesentam būs pieejami bez maksas. Koncertu sāķums ap 20.00.

Velomūzikas koncerti:
25.06. Atašienes Annas sētā
26.06. Vecvārkavas Andiņos
27.06. Aulejā, keramiķa Veceļa mājā
28.06. Indrā, Laimes muzejā
29.06. Bukmuižā, Ezerniekos pie Ežezera
30.06. Martišos pie Isnaudas tautas nama
01.07. Malnavas šmakovkas muzejā
02.07. Upītes tautas namā
Jau no rītdienas, 5.jūnija Radio TEV ēterā, katru trešdienu līdz pat gada beigām, varēs sastapt jaunos mūziķus. Tos, kuri muzicē ne tikai savam priekam un draugu ballītēs, bet  kuriem ir ambīcijas iekarot Latvijas un pasaules mūzikas skatuves. Parasti jauno un perspektīvo censoņu pirmā platforma ir radiostacija. Un Radio TEV šādu iespēju nodrošinās. 

Jaunā rubrika "Starta paka" skanēs katru trešdienu no plkst. 11 līdz 16, piedāvājot intervijas un sarunas ar mūziķiem, viņu kompozīcijas, iespējams, arī pirmatskaņojumus. Tāpat jau pazīstamajā un iecienītajā sadaļā "Klausītājs izvēlas TEV", ik trešdienu varēs izvēlēties tās dienas jaunā mākslinieka dziesmu. Vienu no trim. "Starta pakas" vadītājs un jauno mūziķu mednieks Rūdolfs Švēde domā, ka šāda klausītāju izvēle var palīdzēt arī pašam mūziķi saprast, kurš no viņa skaņdarbiem ir tautai tuvāks.

Bez Radio TEV mūzikas speciālista Rūdolfa un klausītāju viedokļa, arī mūzikas biznesa eksperti izteiks savas domas par jauno talantu skanējumu. 

Ekspertu sadaļu pārstāvēs Guntars Račs no izdevniecības "MicRec", kas ir nozares līderis Latvijā kopš 1992.gada kad pirmo reizi tika izdots ieraksts ar "MicRec" zīmolu. Izdevniecības mākslinieku vidū ir visas lielākās latviešu popmūzikas, rokmūzikas un deju mūzikas zvaigznes, piemēram, Raimonds Pauls, Prāta Vētra, Līvi, Tumsa, Opus Pro, Aisha un daudzi citi.

Ekspertu grupā būs pasaulē lielākās biznesa kompānijas "Universal Music" Baltija pārstāve Sabīne Brice. Starp citu, Radio TEV ēterā dzirdamā jaunā dziedātāja Patrisha (dziesma "Es varu būt tā") ir pirmā Latvijas dziedātāja, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar "Universal Music" mūzikas izdevniecību. To pārstāv tādi mākslinieki kā "The Weeknd", Ariana Grande, Sems Smits, "The Rolling Stones", Braens Adams un citi. 

Tāpat savas domas izteiks grupas "Prāta vētra" bijusī menedžere Guna Zučika, kas šobrīd pārstāv ierakstu kompāniju "Sony Music", kas ir viena no trim lielākajām mūzikas kompānijām pasaulē un strādā ar simtiem mūziķu no visas pasaules. Šobrīd uzņēmums strādā ar Latvijā labi pazīstām grupām – "Instrumenti", "Carnival Youth", "The Sound Poets" – kā arī ar citiem mūziķiem, māksliniekiem un mūzikas projektiem.

"Starta pakas" vadītājs Rūdolfs Švēde ir pilnīgi pārliecināts, ka šāda "paka" ir izcils komplekts, lai prezentētu jauno mākslinieku un viņš varētu startēt tālāk mūzikas pasaulē: "Komplektā ir viss startam nepieciešamais. Tā ir mūziķa biogrāfija jeb CV, intervija ar viņu, ekspertu viedoklis un mūziķa daiļrades aiztransportēšana līdz klausītāju ausīm, kā instrumentu izmantojot radio ēteru. Eh, ja man tas viss būtu pieejams pilnīgi par velti, kad es ar savu grupu sāku", saka Rūdolfs.

Klausītāji un arī paši jaunie talanti ar sociālo mediju palīdzību, lietojot mirkļbirku #startapaka, var ieteikt un pieteikt saturu jaunajā rubrikā.
Visus "Starta paka" raidījumu ierakstus būs iespējams noklausīties Radio TEV mājaslapā.


Projektu "Starta paka" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par "Starta paka" saturu atbild SIA “Radio TEV”.

Baltimoras mērs Džeks Jangs nācis klajā ar interesantu ideju, kas, viņaprāt, mazinātu augsto vardarbības līmeni pilsētā.

Kā ziņo vietējie mediji, Jangs rosinājis izveidot publiskos boksa ringus, lai censtos atturēt noziedzniekus no ieroču izmantošanas vardarbīgos nolūkos.

“Vardarbīga ieroču izmantošana ir būtiska problēma, kas skārusi pilsētu jau pēdējos desmit gadus, ” svētdien notikušā protesta akcijā skaidro Jangs. “Slepkavību un apšaužu rādītāji ir tikai kāpuši. Es neesmu par to apmierināts un tādiem nevajadzētu būt arī Baltimoras iedzīvotājiem.”
Jangs uzskata, ka pilsēta var atrast veidus, kā izšķirt radušos strīdus. “Ir dažādi meditācijas veidi. Ja viņi vēlas atrisināt konfliktu, mēs varam uzstādīt boksa ringu un ļaut cīnīties tur, ” atzīst pilsētas mērs.
Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar starptautisko lidostu Liepāja organizē Atvērto durvju dienu, kas starptautiskajā lidostā Liepāja norisināsies 7. jūnijā no plkst.15.00 līdz 19.00.

Katram dalībniekam būs iespēja no airBaltic Pilotu akadēmijas pašreizējiem studentiem un instruktoriem uzzināt vairāk par pilota profesiju, kā arī iepazīties ar apmācību lidaparātiem, kas tiek izmantoti studiju procesā. Papildus tam būs iespējams iepazīties ar plašām profesiju izvēles iespējām, ko piedāvā airBaltic. 

airBaltic Pilotu akadēmija tika atklāta 2018. gada aprīlī, un pašlaik pirmās četras studentu grupas turpina studijas. Šī ir vienīgā programma, kas piedāvā augstas kvalitātes pilota apmācības, pēc kuru pabeigšanas studenti kļūs par airBaltic pilotiem. Papildu informācijai un pieteikuma aizpildīšanai lūdzam apmeklēt mājaslapu: https://www.pilotacademy.com/lv/.

Facebook Draugiem Twitter Instagram