Pasaules Dabas Fonds (WWF) šogad sācis video tiešraidi, ko paši bez pārtraukuma sola translēt 450 gadus – tik ilgs laiks nepieciešams, lai dabā pilnībā sadalītos plastmasas pudele.

WWF izplatījis petīciju, kurā aicina visai pasaulei vienoties par aizliegumu piesārņot pasaules okeānus ar plastmasas atkritumiem. Feisbukā tiešraide tiek translēta no 10. maija. Dokumentu maija beigās jau parakstījuši gandrīz 500 tūkstoši cilvēku, kas ir WWF nospraustais mērķis.
Petīcija tiks nodota pasaules līderiem ANO sanāksmē par apkārtējās vides jautājumiem, lai pievērstu uzmanību piesārņojuma radītajiem draudiem.

Katru gadu okeānos nonāk aptuveni astoņi miljoni tonnu plastmasas atkritumu, bet šīs problēmas ignorēšanas dēļ gadu desmitu garumā okeānos varētu būt sakrājušies 150 miljoni tonnu atkritumu, skaidro WWF. WWF petīcijā aicina nekavējoties rīkoties, lai līdz 2030. gadam apturētu plastmasas nonākšanu ūdenī.

Plastmasas piesārņojums rada nopietnas sekas cilvēku veselībai, kā arī postoši iedarbojas uz dzīvo dabu – zivīm, bruņurupučiem, vaļiem, putniem, koraļļu rifiem un daudziem citiem, uzsver WWF. Lai pārtrauktu piesārņošanu, ir jāiesaistās visai pasaulei un katrai valstij jāuzņemas atbildība, tāpēc WWF savā petīcijā vēršas pie starptautiskās organizācijas ANO.

WWF iesaka starptautiskajā dokumentā noteikt konkrētus piesārņojuma samazināšanas mērķus katrai valstij un uzdot katrai no tām izstrādāt nacionālos plānus mērķa sasniegšanai. Krīze pasaules okeānā plastmasas piesārņojuma dēļ ir radīta vienas paaudzes laikā, bet visai pasaulei kopīgi rīkojoties to var atrisināt desmit gados, cer WWF.

Pasaules okeāna piesārņojums ar plastmasas atkritumu kalniem jau sen satrauc zinātniekus un dabas aizstāvjus, taču lēmumus tā mazināšanai valstis sākušas pieņemt nesen.

Martā Eiroparlaments pieņēma likumu, kas ar 2021. gadu aizliedz dažādu vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumu ražošanu un pārdošanu. Līdz 2029. gadam Eiropas Savienība cer panākt 90% izlietoto plastmasas pudeļu savākšanu. Uz 2030. gadu 30% plastmasas pudeļu jābūt ražotām no otrreizējiem izejmateriāliem.

Tiešraide pieejama Facebook lapā - Longest Live Streaming Ever.


Jau pēc mēneša, 28. un 29. jūnijā, Cēsu pils parkā notiks ikgadējais Sarunu festivāls LAMPA. Šis būs saturiski un pasākumu skaita ziņā bagātākais festivāls LAMPAS vēsturē – vairāk nekā 350 pasākumi divu dienu garumā, kopējam diskusiju un notikumu ilgumam sasniedzot teju 700 stundas. Šogad LAMPA kļūs vēl dinamiskāka, izmēģinot jaunus sarunu formātus, domājot zaļi un trenējot sevī un citos drosmes muskuli. Ieeja ir bez maksas!

Par Sarunu festivāla LAMPA 2019 virstēmu izvirzīta drosme, uzsverot to kā attīstības priekšnoteikumu gan indivīda, gan sabiedrības līmenī. Drosme būt atvērtam, ieklausīties atšķirīgā viedoklī un ļauties pārsteigumiem, kurus var sagādāt saruna – šie ir vienīgie kritēriji, kas tiek izvirzīti festivāla apmeklētājiem. 

“LAMPA šogad vairos drosmi un uz to aicinās arī citus. Noskaidrosim, kāds ir Latvijas drosmes DNS, cik drosmīgi patiesībā esam un kur būtu jāpieliek spēki, lai to vairotu,” saka festivāla direktore Ieva Morica. “Lai uzrunātu cilvēkus un aicinātu pievienoties mums jūnija beigās Cēsīs, ar vislielāko cieņu pret senču atziņām esam padarījuši drosmīgākus dažus latviešu sakāmvārdus, kas citkārt uzteic pieticību un pazemību. Mēs uzskatām, ka laba daudz vajag; kas augstu lec, tas uzlec, un bailēm ir lielas acis, bet drosmei liela sirds! Vēlamies parādīt, ka, pavisam nedaudz mainot attieksmi pret ierastiem priekšstatiem, varam vairot drosmi sabiedrībā un katrā cilvēkā. Ceram, ka palīdzēs arī visi festivāla programmā iekļautie apmēram 30 tieši drosmei veltītie pasākumi.”
 
Festivāla tēmu loks – visiem vecumiem un interesēm, LAMPAS programmu veido vairāk nekā 300 nevalstiskās organizācijas, valsts pārvaldes iestādes, uzņēmēji, mediji, augstskolas, pašvaldības, ārvalstu vēstniecības un starptautiskās organizācijas, kā arī aktīvi indivīdi, kam ir, ko teikt. Tāpēc šogad LAMPAS programma ir sevišķi bagāta pasākumiem, aicinot uz dzīvē notiekošo palūkoties no dažādiem – arī gluži neierastiem – skatu punktiem. LAMPĀ gaidāmas drosmīgas sarunas par Latvijas attīstību, vidi, personisko izaugsmi un laimi, kā arī par to, kā labi justies un dzīvot gan jauniešiem, gan tiem, kuriem pāri piecdesmit. Šogad īpaši padomāts arī par introvertiem.

LAMPAS notikumos tiks skarts plašs tēmu loks – garīgā veselība, reģionālā attīstība, mobings, nodokļi, drošība, laikmetīgā māksla, mediji, dabas daudzveidība, tehnoloģijas un citi indivīdam, Latvijai un Eiropai aktuāli jautājumi. Apmeklētājiem aizdomāties liks vēstules no cietuma, stāsti par dažādību, kā arī plašs kultūrnotikumu klāsts. Visu iemīļoto “Politiķu cepienu” šogad papildinās “Politiķu disko”, sešiem politiķiem daloties savā muzikālajā gaumē.

Īpaša būs arī LAMPAS jauniešu programma “Īssavienojums”, pildot LAMPU ar jauniem, spožiem prātiem un spilgtām nākotnes idejām – kopā ar LAMPAS rīkotājiem pie šīs programmas strādā 23 jaunieši, līdzās sarunu formātam piedāvājot arī dažādas spēles, koncertus, nakts pārgājienu, jauniešu mediju pop-up studiju un īpašu orientēšanās trasi. Pašiem mazākajiem kā katru gadu – programma “miniLAMPA” ar izklaidējoši izglītojošiem pasākumiem.

LAMPAS jaunumi:
Pastāvēs, kas pārvērtīsies, zina arī LAMPAS komanda un drosmīgi dodas pretī jauninājumiem festivāla norisē. Viens no tiem – jaunu sarunu formātu meklējumi. Šogad pirmo reizi tiks izmēģināti stundu gari pasākumi, saglabājot arī līdzšinējo pusotras stundas modeli.
LAMPA vēlas iedzīvināt arī kādu simtgadīgu tradīciju jaunā formā – festivāla centrālajā laukumā “Brīvais rupors” aicinās ikvienu uzdrošināties runāt publikas priekšā, gluži kā 20. gadsimta sākumā ļaudis to mēdza darīt uz improvizētām skatuvēm, un paust savu viedokli par jebkuru tēmu, ievērojot trīs vienkāršus noteikumus: nekādas naida runas, nekādas pārdošanas un ne ilgāk par 3 minūtēm.
 
Festivāls šogad plāno arī spert vairākus nozīmīgus soļus, lai mazinātu tā ekoloģisko nospiedumu. Kopā ar partneriem tiks ieviesti un attīstīti jau iepriekš sākti ilgtspējīgi risinājumi – atkritumu šķirošana, depozītglāžu sistēma un ilgtspējīga plānošana festivāla uzbūvē un scenogrāfijā, atsakoties no vienreizlietojamām dekorācijām, baneriem, baloniem u. tml. 

LAMPA būs ne tikai zaļa, bet arī iekļaujoša: festivāla iekārtojums veidots tā, lai teritorijā būtu maksimāli ērti pārvietoties ar ratiņkrēsliem; savukārt sarunbiedru loka paplašināšanai notiks zīmju valodas meistarklase, bet dažiem pasākumiem nodrošināts surdotulkojums. Ar lietotnes “Tildes Balss” palīdzību vienā no festivāla skatuvēm tiks nodrošināta runas atpazīšana un transkripcija.

Festivāla programma atrodama šeit



Apdrošinātāju veiktā aptauja rāda, ka autovadītājiem trūkst izpratnes par Bonus-malus sistēmu un tās darbību - vien aptuveni trešdaļa autovadītāju zina savu Bonus-malus (BM) klasi.

Arī klientu apkalpošanas procesā novērojama tendence, ka autovadītājiem nav skaidrs pricips, kā avārijas vainīgais ietekmē auto īpašnieka BM un kādi ir kritēriji par tā samazināšanu.

Bonus-malus sistēma Latvijā darbojas kopš 2006. gada un tā palīdz piešķirt objektīvu riska novērtējumu katram auto īpašniekam individuāli un noteikt klientam atbilstošu OCTA prēmiju. Sistēma darbojas pēc atlaides-piemaksas principa un tās būtība ir vienkārša - jo augstākā bonus-malus klase ir auto īpašniekam, jo OCTA polises cena var būt lētāka.

Klientam pirmo reizi slēdzot apdrošināšanas līgumu konkrētā BM transportlīdzekļu grupā, tiek piešķirta 6. BM klase - klase bez noteikta riska. Kopumā ir 17 BM klases - 1. līdz 5.klases auto īpašniekam par OCTA polisi nāksies maksāt dārgāk, savukārt, 6. līdz 17. klasei OCTA polise būs lētāka.

Auto īpašniekiem BM klase tiek pārrēķināta ik gadu - 15. septembrī un to veic Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biedrība. Jāņem vērā arī tas, ka BM klases izmaiņas ietekmē nevis auto vadītāju, bet auto īpašnieku, tādēļ īpašniekam ir nopietni jāizvērtē, kam viņš ļauj vadīt savu auto.

Ja BM klasei ir iespējams pieaugt reizi gadā, tad tās samazinājums ir iespējams biežāk - aptuveni 30% par katru izraisīto avāriju. Jāņem vērā, ka BM klases kritums neietekmē cietušo auto īpašniekus, tikai to auto īpašniekus, kuru transportlīdzekļi ir pilnībā vai daļēji vainīgi sadursmē, kā arī BM klasi neietekmē, piemēram, sadursme ar meža zvēru - BM klase krītas tikai situācijā, kad apdrošinātājam ir jāizmaksā kompensācija,” atzīmē apdrošināšanas jomas pārstāvis Dāvids Lēvalds.

Autovadītājiem nereti nav skaidrs, kā no BM klases kritumu ietekmē arī tas, cik auto ir iesaistīti avārijā, piemēram, ja autovadītājs ir vainīgs pie auto sadursmes, kurā iesaistīti 2 citi spēkrati, tad vainīgā auto īpašnieka BM klase var samazināties pat par aptuveni 50%. Ja iesaistīti būs vairāk auto, tad kritums būs vēl lielāks. Tāpat BM kritumu ietekmē izraisīto avāriju skaits laika periodā - jo vairāk negadījumu, jo lielāks kritums. BM klases aprēķinu neietekmē sakrātie soda punkti, policijas brīdinājumi un sodi par CSN pārkāpumiem.
Latvieša Kristapa Porziņģa pārstāvētā Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Dalasas "Mavericks" galvenais treneris Riks Kārlails piedalīsies šovasar Latvijā gaidāmajā "Basketball Without Borders" (Basketbols bez robežām) nometnē, vēsta Latvijas Basketbola savienība (LBS).Šī būs pirmā NBA un Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) rīkotā globālā basketbola un sabiedriskās iniciatīvas attīstības programma, kura tiks īstenota Latvijā.

Kārlails jau iepriekš izteica varbūtība, ka šovasar apciemos Latviju, lai tiktos ar Porziņģi, kurš pašlaik atgūstas no traumas un Dalasas vienībā gatavojas debitēt šoruden.

"BWB Europe 2019" nometne, kas notiks jau 18.reizi, sāksies svētdien, 9.jūnijā, un norisināsies līdz trešdienai, 12. jūnijam, "Elektrum" Olimpiskajā centrā Rīgā, Latvijā, un tajā piedalīsies arī NBA klubu galveno treneru asistenti Džamals Mouzlijs (Dalasas "Mavericks") un Pablo Pridžioni (Bruklinas "Nets"), kā arī NBA spēlētāju attīstības treneri Kemerons Hodžs (Sanantonio "Spurs") un Maikls Rafins (Ņūorleānas "Pelicans"). Savukārt nometnes fiziskās sagatavotības treneris būs Keisijs Smits ("Mavericks"). Tikmēr nometnes direktori būs Marins Sedlāčeks (Filadelfijas "76ers", Serbija) un Patriks Hants (Pasaules Basketbola treneru asociācijas prezidents, Austrālija).

"BWB Europe 2019" pulcēs labākos basketbolistus un basketbolistes 17 gadu vecumā un jaunākus no visas Eiropas, lai dotu iespēju mācīties no esošajiem un bijušajiem NBA un FIBA spēlētājiem un treneriem, kā arī sacensties ar reģiona labākajiem jaunajiem spēlētājiem.

Treneri vadīs dažādas aktivitātes laukumā un ārpus tā, tajā skaitā efektīvu pārvietošanos laukumā, prasmju pilnveidošanas stacijas, metienu un prasmju sacensības, 5x5 basketbola spēles un ikdienas prasmju seminārus, koncentrējoties uz veselību, līderu dotībām un komunikāciju. Nometnes noslēgumā viens jaunais basketbolists un viena jaunā basketboliste tiks atzīti par "BWB Europe MVP". Programmas "NBA Cares" ietvaros spēlētāji un treneri, tostarp Latvijas NBA spēlētāji, apciemos Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, lai pavadītu laiku ar bērniem un viņu vecākiem.

"BWB Europe" nometnes dalībnieki un esošie NBA un Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas (WNBA) spēlētāji un spēlētājas, kas piedalīsies nometnē, tiks paziņoti īsi pirms nometnes.

Saeima 29.maijā, Valsts prezidenta amatā ievēlēja Egilu Levitu. Atklātā balsošanā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm, pirmajā vēlēšanu kārtā E.Levita kandidatūru atbalstīja 61, bet pret bija 32 deputāti.

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents ir ievēlēts ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.

E.Levits līdz šim bija Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, kā arī starptautiskās publisko tiesību asociācijas “Societas iuris Publici Europaei” valdes loceklis. Savulaik E.Levits bijis arī 5.Saeimas deputāts, tieslietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs Valda Birkava valdībā, kā arī Latvijas vēstnieks Vācijā, Austrijā, Ungārijā un Šveicē. Jaunievēlētais Valsts prezidents bijis arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis.Tāpat E.Levits vadījis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisiju, kā arī bijis Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas koncepcijas autors un Satversmes preambulas jeb ievada autors. E.Levits absolvējis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti un Sociālo zinātņu un filozofijas fakultātes Politisko zinātņu nodaļu.

Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti trīs kandidāti: Egils Levits, Juris Jansons un Didzis Šmits.

Savā pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka būs visas Latvijas prezidents. Iepriekš opozīcijas deputāti viņam pārmeta, ka Levits nespēs saprast vienkāršo tautu un būs tikai reprezentatīvs valsts pārstāvis. Levits uzsvēra, ka tas ir maldīgs priekšstats, jo viņam ir kontakti dažādos Latvijas slāņos.

Savā uzrunā Levits teica, ka būs visu pārliecību, visu tautību prezidents. Viņš pārstāvēs gan tos latviešus, kas dzīvo Latvijā, gan tos, kas ir ārzemēs. Levits uzsvēra, ka būs gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents.

"Mans darbs būs veltīts, lai Latvijā būtu vairāk solidaritātes, lai visi justos novērtēti un piederīgi savai valstij," sacīja jaunievēlētais prezidents.
Viņš uzsvēra, ka strādās, lai nākamās paaudzes mantotu stipru, drošu un zaļu Latviju. Viņš aicināja visus Latvijas iedzīvotājus gan uz vietas, gan ārzemēs pielikt savu roku, lai attīstītu Latvijas potenciālu kā modernai valstij. "Pastāvēs, kas pārvērtīsies, ir atslēga attīstībai cauri gadu simtiem. (..) Strādāsim kopā. Saules mūžu Latvijai!" uzrunā teica Levits.

Saeimas sēdē saņemtos ziedus viņš nolēma doties nolikt pie Brīvības pieminekļa.
No 29. maija, universālveikala “Stockmann” 1. stāvā, Rīgā, sāk darboties bezmaksas dzeramā ūdens uzpildes punkts. Tas ļaus nodrošināt ūdens nepieciešamību, kas kļūst īpaši aktuāla vasaras mēnešos, kā arī klientiem izvairīties no lieku plastmasas pudeļu iegādes, tā samazinot plastmasas atkritumu daudzumu. Pieejams būs veselīgs augstākās kvalitātes dzeramais ūdens, kas iegūts, uzstādot sešpakāpju osmozes filtru. Realizējot ilgtspējas programmu, “Stockmann” pārtrauc plastikāta trauku tirdzniecību un šodien nodeva kārtējo, jau trešo, ziedojumu Pasaules dabas fondam.

Apzinoties dzeramā ūdens svarīgo nozīmi ikdienā, turpmāk klientiem tiek nodrošināta bezmaksas dzeramā ūdens pudeles uzpilde. Pielietojot reverso osmozi, kas ir moderna ūdens attīrīšanas tehnoloģija, iegūts tiek augstākās kvalitātes dzeramais ūdens. Tā sagatavošanā netiek izmantoti ķīmiskie reaģenti. Sešpakāpju filtrēšanas procesā ūdens tiek atbrīvots no piemaisījumiem, bet, plūstot cauri mineralizācijas filtram, ūdens uzņem sevī cilvēkam tik nepieciešamos minerālelementus – kalciju, magniju, nātriju, kāliju. Punkta izveidē ieguldīti 4800 EUR.
Šonedēļ Latvijā un visā Eiropas Savienībā notiks Eiropas parlamenta vēlēšanas.

Šajā nedēļā atveras visi Latvijas vēlēšanu iecirkņi. Pirmdien un otrdien tie strādā dežūrrežīmā, kad balsot nevar. Taču var pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem cilvēkiem, kuri veselības dēļ nevarēs ierasties balsot. Savukārt trešdien sākas jau iepriekšējā balsošana, kas notiks trešdien, ceturtdien un piektdien noteiktos laikos.

Trešdien, 22.maijā, no plkst.17 līdz plkst.20, ceturtdien, 23.maijā, no plkst.9 līdz plkst.12, piektdien, 24.maijā, - no plkst.10 līdz plkst.16. Iepriekš vēlētāji varēs balsot savā vai citā vēlēšanu iecirknī, ja starp šo iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balsos būs iespējama tiešsaistes datu apmaiņa. Balsojot citā iecirknī, jāieplāno ilgāks laiks, kas jāpavada iecirknī, jo vēlēšanu komisija pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas sazināsies ar vēlētāja iecirkni un veiks iecirkņa maiņu.

Sestdien ir vēlēšanu diena. 

Noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja nav saņemta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sūtītā vēstule, var e-pakalpojumā "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana", kas pieejams "https://ej.uz/kurbalsot" vai pa tālruni 67049999.

Piedalīties vēlēšanās drīkst balsstiesīgie Latvijas un citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri reģistrējušies vēlēšanām Latvijā. Balsojot jāuzrāda pase vai personas apliecība.

Absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju, izvēloties pārtikas produktus, apdomā, vai viņi nepārmaksā par iesaiņojumu — tā atbildēja 69 % aptaujāto*. Patiesi, šķiet pats par sevi saprotams, ka dažādi iesaiņojuma veidi atšķirīgi ietekmē preces cenu. Kādi faktori ir svarīgi, un kā izvēlēties savam makam visdraudzīgāko variantu?

57,6 % Latvijas iedzīvotāju vienmēr vai reizēm izvairās pirkt produktus smagā un apjomīgā iesaiņojumā, jo uzskata, ka tas palielina produktu cenu. „Tas patiešām tā ir. Un ne tikai tāpēc, ka lielāks izejvielu apjoms, kas ir nepieciešams apjomīga iesaiņojuma ražošanai, ir dārgāks par kompaktā iesaiņojuma izejvielām. Ir arī citi faktori,” paskaidro uzņēmuma IMMER Group, kas jau vairāk nekā 30 gadus ražo un eksportē iesaiņojumu, prezidente Irīna Mirošņika.

Apjomīgs iesaiņojums aizņem daudz vietas.
Līdztekus apjomīga iesaiņojuma izejvielu izmaksām ir svarīga arī tā uzglabāšana. Plaša noliktava ir vajadzīga gan iesaiņojuma, gan pārtikas produktu ražotājam, gan arī pēc tam veikalam, kas iepērk šo produkciju. Protams, noliktavu noma maksā naudu un šīs izmaksas ir iekļautas preču cenā. „Nedomājiet, ka šis ir nesvarīgs faktors. Ja ir jāiesaiņo tonna gatavās produkcijas, šādam produkcijas apjomam nepieciešamās stikla taras uzglabāšanai ir vajadzīga 60 reizes lielāka telpa** nekā, piemēram, elastīgajam iesaiņojumam. Tas viss sadārdzina jūsu kečupu vai majonēzi,” komentē I. Mirošņika.

Apjomīgam iesaiņojumam vajag 26 reizes vairāk kravas automobiļu.
Ar iesaiņojuma uzglabāšanu nekas nebeidzas. Ne mazāk svarīgs ir loģistikas jautājums. Jo apjomīgāks iesaiņojums (pat tukšs), jo vairāk kravas automobiļu vajag, lai piegādātu šo iesaiņojumu vispirms produkcijas ražotājam, bet pēc tam arī veikaliem. Lai piegādātu tukšu iesaiņojumu tai pašai tonnai produkcijas, var būt nepieciešami 26 kravas automobiļi vai tikai viens (atkarībā no ražotāja izvēlētā iesaiņojuma masas un apjoma). Pēc tam šis ar precēm piepildītais iesaiņojums ir jāpiegādā veikaliem. Tas pirmām kārtām ietver automobiļu ekspluatācijas, kā arī degvielas izmaksas un, visbeidzot, autovadītāju atalgojumu. Lieliem ražotājiem, kas piegādā preces uz ārzemēm, tas veido lielas summas, kas tiek ietvertas preču cenā. Tikai iedomājieties izdevumu atšķirību par 26 vai par vienu kravas automobili!

Arī iesaiņojuma masa ietekmē produktu cenu veikalā.
„Nākamā nianse — iesaiņojuma masa,” piebilst I. Mirošņika. „Skaidrs, ka piegādājamās produkcijas masa ietekmē degvielas patēriņu. Ja kādreiz esat pārvācies, droši vien ievērojāt, ka piekrauts automobilis patērē vairāk degvielas. It kā sīkums, taču arī tas ir ņemts vērā cenas veidošanā, jo preces ražotājam, kas piegādā simtiem tonnu produkcijas smagā vai vieglā iesaiņojumā, tas nozīmē nevis pāris centu, bet gan tūkstošiem eiro.”

Tādējādi, ja nevēlaties pārmaksāt par iesaiņojumu, dodiet priekšroku tādam, kas ir vieglāks un mazāk apjomīgs — tad jūs noteikti ietaupīsit. Un arī būs daudz vieglāk pārnēsāt šādu iesaiņojumu somā.
Baltijas valstīs veiktajā aptaujā konstatēts, ka tikai trešā daļa darbinieku savu pašreizējo darbu uzskata par normālu, Latvijā rezultāts vēl zemāks. Puse no aptaujas dalībniekiem būtu gatavi mainīt esošo darbu pret citu, ja piedāvātais darbs atbilstu viņu prasībām par “normālu darbu”. Pētījuma veidotāju mērķis bija noskaidrot, ko cilvēki uzskata par normālu darbu.

“Aptaujā vairāk nekā 1500 cilvēkiem darbaspējīgā vecumā jautājām, ko viņi uzskata par normālu vadītāju un normālu komandas darbu, vai darbam jābūt jēgpilnam un kas nepieciešams, lai darbinieki savā darbavietā justos labi,” norādīja viena no pētījuma iniciatorēm If Apdrošināšanas Personāla daļas vadītāja Žanna Upeniece. “Iegūtie rezultāti liecina, ka cilvēki galvenokārt vēlas, lai darbā viņiem uzticas, lai viņi varētu uzņemties atbildību un tiktu atbalstīti, kā arī, lai darbs ir elastīgs.”

Baltijā vidēji trešā daļa uzskata, ka viņu esošais darbs atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā savu darbu par normālu sauc tikai katrs ceturtais, 40 % uzskata, ka viņu darbs nav pietiekami normāls, bet 36 % - ka tas noteikti nav normāls.
Gandrīz puse aptaujāto ietu prom no pašreizējās darbavietas, lai strādātu darbā, kas labāk atbilst iezīmēm, kuras viņi uzskata par normālām. Latvijā to darītu vairāk nekā puse – 55 % aptaujāto, Lietuvā aiziešanu no darba apsvērtu 48 %, bet Igaunijā – 47 %.


„Jautāti, kas varētu būt galvenie iemesli, lai aizietu no pašreizējā amata, vairākums darbinieku piemin lielāku algu, ko piedāvā citā vietā, vai nepieņemamus darba apstākļus pašreizējā darba vietā. Šajā gadījumā ir jārunā par smalkām, grūtāk pamanāmām niansēm, kādēļ cilvēki varētu apsvērt aiziešanu no darba, taču sajūta par “normālu darbu” ir būtiska jebkuram darba izvēlē,“ komentē personāla vadības eksperte Žanna Upeniece.

Viedoklis par to, kādām iezīmēm jāpiemīt darbam, lai to varētu saukt par normālu, katrā no valstīm atšķiras. Latvijā par galvenajām prioritātēm darbinieki uzskata drošību un stabilitāti (51 %), kā arī cienījamus vadītājus (50 %), Lietuvā - labu mikroklimatu (46 %) un profesionālās izaugsmes iespējas (41 %), bet igauņi uzskata, ka vissvarīgākās normāla darba iezīmes ir draudzīgi kolēģi (50 %) un elastīgs darba laiks (49 %).

„ Pat vienā uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem dažādās valstīs ir tendence par normāliem uzskatīt atšķirīgus aspektus. Taču labi un profesionāli kolēģi ir būtiski visu trīs valstu darbiniekiem. Tomēr tieši igauņi aptaujā visvairāk uzsvēra, ka ir svarīgi, lai kolēģi būtu arī labi draugi,“ piebilst Upeniece. 

Aptaujā tika noskaidrots, kā darbinieki vērtē vairākus būtiskus pašreizējā darba aspektus. Viszemāk visās trīs valstīs tika novērtēts vadības darbs (6,6 punkti no 10), bet visaugstāk – sava darba jēga (7,5).

Vairākums darbinieku atzīmē, ka esošajā darba vietā ievērojami būtu jāuzlabo komandas darbs, darba un personīgās dzīves līdzsvars, kā arī viņu labsajūta. Latvijā visbiežāk - vairāk nekā puse no aptaujātajiem (57 %) - uzsvēra, ka būtu nepieciešams uzlabot tieši darbinieku labsajūtu. 
"Mēs redzam, ka ir nepieciešams mainīt veidu, kā uzņēmumi raugās uz savu darbinieku iesaisti. Daudzi uzņēmumi meklē darbiniekus „supervaroņus“, kuriem jāuzvar viens izaicinājums pēc otra. Šī tendence ir izraisījusi pārāk daudz ar darbu saistīta stresa un izdegšanas gadījumu – gan jaunu, gan pusmūža cilvēku vidū. Darbavietās ir jāveido veselīgāka ilgtermiņa stratēģija, lai cilvēki būtu motivēti, apmierināti un produktīvi ilgtermiņā,“ skaidro Upeniece.
Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienu un gatavojoties Cēsu kauju simtgades svinībām, maija sākumā Cēsīs notika dokumentāli izglītojošās filmas “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” pirmizrāde, kas tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.

Dokumentāli izglītojošā filma “Cēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturē” ir divu jauniešu ceļojums vēsturē, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un izskaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē. Jauniešu sarunas ar vēsturniekiem un kauju dalībnieku pēctečiem palīdz labāk izprast šo vēstures posmu un novērtēt tā laika jauniešu patriotismu, pievienojoties Cēsu skolnieku rotai un iesaistoties vienā no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē – Latvijas Brīvības cīņās.

Filma tapusi studijā “Red Dot Media”, tās režisors ir Kaspars Goba, un scenārija autors Andris Vanadziņš. Tā būs brīvi pieejama tiešsaistē un izmantojama kā izglītojošs materiāls arī mācību stundās. Filma tapusi ar Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Saite uz filmu: https://vimeo.com/335469456 

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Jolanta Borīte filmas pirmizrādē izteica cerību, ka filma kļūs par noderīgu Cēsu kauju notikumu izziņas un apguves materiālu, ko izmantos skolās visā Latvijā. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pateicās filmas dalībniekiem un veidotājiem par ieguldīto darbu, radot vēl nebijušu un nozīmīgu filmu, kas palīdz izzināt būtiskus pagātnes notikumus no šodienas jauniešu skatupunkta, kā arī aicināja ikvienu apmeklēt Latvijas Uzvaras dienas pasākumus 22.jūnijā Cēsīs.

Pēc filmas seansa ar skatītājiem tikās filmas radošā komanda: abi filmas galvenie varoņi, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni, Varis Hans un Rodrigo Liepiņš, scenārija autors Andris Vanadziņš, Latvijas Uzvaras dienas idejas autors Renārs Sproģis, filmas mūzikas un skaņas meistari Pēteris un Aija Pāsi, producente Līna Bērziņa, kā arī filmā redzamie Inese Kornete, Ansis Rozenbergs, Tālis Pumpuriņš. Sarunu vadīja Cēsu novada Jauniešu domes pārstāvis Agris Ratniks.

Filmas veidotāji saņēma baltus ziedus - uzvaras simbolu, kam Cēsu kauju vēsturē ir īpaša nozīme. Sagaidot Cēsu kauju dalībniekus pēc uzvaras, cēsnieces karavīrus apbēra baltiem ziediem. Svinot Cēsu kauju simtgadi, šogad cēsnieki aicināti stādīt baltus ziedus pie mājām un pasniegt draugiem un radiem, tādā veidā godinot varoņus, kuri pirms simts gadiem izcīnīja uzvaru Cēsu kaujās.

Latvijas Uzvaras dienu, Cēsu kauju simtgadi, Cēsīs svinēs 22.jūnijā, kad pilsētā gaidāma plaša pasākumu programma. Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un šogad Cēsīs izskanēs īpaši plaši, uzsverot cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu, ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.
Sociālo mediju sensācija un viens no populārākajiem dzīvniekiem "Instagram" Nīgrais kaķis miris 14. maijā, "Twitter" paziņoja kaķa saimniece. Mincis miris septiņu gadu vecumā. "Neskatoties uz profesionālu veterinārārstu un viņas mīlošās ģimenes sniegtās palīdzība, īgnā kaķene cīnījās ar nesen piedzīvotā urīna ceļa iekaisuma radītajām komplikācijām, kas bija spēcīgākas par viņu," vēstīts Tabatas ierakstā "Twitter".

Nīgrais kaķis, kas pasaulē pazīstams kā Grumpy cat, kopā ar saviem saimniekiem – Tabatu, Braienu un Kristalu – dzīvoja Amerikā, Fīniksas štatā, Arizonā. "Nīgrais kaķis bija ne tikai mūsu mazulīte un ģimenes mīlule, bet viņa arī miljoniem cilvēku visā pasaulē palīdzēja pasmaidīt pat visgrūtākajos brīžos," minēts Nīgrā kaķa saimnieces ierakstā "Twtitter".

Pirmo reizi slavas gaismā Nīgrais kaķis parādījās 2012. gadā, pēc tam, kad viens no viņa saimniekiem Braiens nopublicēja četru mēnešu vecā kaķēna foto sociālajā medijā "Reddit", kas ātri vien iekaroja cilvēku sirdis.

Nīgrā kaķa fanu loks ir mērāms miljonos – kaķa gaitām "Instagram" seko 2,4 miljoni cilvēku, "Facebok" – 8,5 miljoni, "Twitter" – 1,5 miljoni un Nīgrā kaķa izdarībām "Youtube" seko 264 tūkstoši cilvēku. Taču tas noteikti nav galīgais murrātāja fanu skaits. Viņa nīgrā sejas izteiksme un mazais augums lika pasmaidīt vairākiem miljoniem cilvēku dažādās pasaules valstīs.

Savas dzīves laikā kaķene bija reklāmas seja vairākām pasaulē pazīstamām kompānijām, tā skaitā "Friskies", kas ražo kaķu barību. Tāpat viņa bijusi kā viešņa vairākos televīzijas raidījumos un fotografējusies ar vairākām slavenībām. Kaķenei pat bija sava menedžere. Viņa portālam "Hollywood Reporter" reiz paziņoja, ka Nīgrais kaķis savas dzīves laikā saimniekiem ir sagādājis ienākumus, kas mērāmi vairākos desmitos miljonu eiro.

Daudziem varētu šķist, ka būt pasaulē slavenākajam kaķim ir īsta medusmaize, bet tā gluži nav, jo viņam ir jāpilda pienākumi pret saviem faniem. Taču Tabata kaķim veltītajā mājaslapā "Grumpy Cat" atklāj, ka murrātāja lielākoties dzīvoja kaķim raksturīgu dzīvi: "Viņa rotaļājās, spēlējās un uzvedās gluži kā jebkurš cits kaķis." Viņa atklāj, ka kaķenei sevišķi paticis slēpties aiz aizkariem.

Tabata stāsta, ka fotosesija Nīgrajam kaķim tika rīkotas aptuveni vienu reizi nedēļā, lai nepārslogotu dzīvnieku. Arī reizēs, kad Nīgrajam kaķim bija tikšanās ar presi, tās tika organizētas pēc iespējams īsākas. Tabata vienmēr parūpējās arī par to, lai kaķene netiek nēsāta no viena cilvēka klēpja otrā. "Viņa pirmām kārtām bija mūsu ģimenes locekle," piebilst kaķenes saimniece.
Avots: delfi.lv
Nacionālie bruņotie spēki turpinās pērn sākto rezervistu – Latvijas pilsoņu bez militārās sagatavotības – militāro apmācību, kuru sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā.

Šogad tiek plānota 60 rezervistu apmācība. Apmācības kurss notiks no 20. jūlija līdz 26. augustam, un  tam var pieteikties līdz 20. jūnijam.
Rezervista militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatu kursā varēs iegūt militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču, šaušanas un sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Rezervisti apgūs arī pamatus vienā no šādām specialitātēm: radiostaciju sakarnieks, granātšāvēja operators, ložmetējnieks un tā palīgs, kā arī specialitātē, kas saistīta ar paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanu. Kurss noslēgsies ar kolektīvo apmācību, kurā varēs apgūt lauka kaujas un citas iemaņas nodaļas līmenī, kā arī ar dalību militārajās mācībās “Wise Adder”.

Rezervistu militārajai apmācībai var pieteikties, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Rezerve”, “Rezervistu militārā apmācība”, vai arī ierodoties Rezerves personāla uzskaites sektorā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9.

Pieteikties apmācības kursam var Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1). Militārajai apmācībai pieņems rezervistus, kas atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, un to noteiks medicīniskā komisija.

Militārajai apmācībai nepieņems rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kuras dēļ nevar pieņemt dienestam rezervē, kā arī tos rezervistus, kuri ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.

Apmācībai nevar pieteikties rezervisti, kuri dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

2016. gada 16.  jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 3000 militāri sagatavotus rezerves karavīrus.
 
Grila un BBQ festivāls Lucavsalā ir kļuvis par lielisku tradīciju. 
Ar katru gadu Grilētāju Brālība mācās un uzkrāj pieredzi, lai nākamā gada pasākums būtu krāšņāks un aizraujošāks. 
Arī šogad, 18.maijā ikviens tiks gaidīts Lucavsalā, lai kopīgi atvērtu vārtus vasarai. Sākums trešajam grila un barbekjū festivālam plkst. 11, pasākumi, aktivitātes, koncerti un dāvanas visas dienas garumā.
Ņem līdzi draugus, radus un, protams, arī savu grilu un baudi grilēšanas svētkus piknika zonā.

Tiekamies Grilfestā!
Ieeja bez maksas.
 
Kamēr Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs spēlētājiem uz tāfeles zīmē taktiskos uzdevumus, kāds vīrs ar lāpstu cītīgi sašķūrē pie vārtiem uzkrājušos sniega kārtu. Jo hokejā un profesionālajā sportā kopumā sīkumu nav. Tieši tāpēc ar treneriem, spēlētājiem, mediķiem un preses sekretāriem vairs nepietiek. Vajadzīgs arī emulators, kas gatavs paveikt neskaitāmos sīkos darbiņus, kuri īsti neiekļaujas neviena tiešajos pienākumos. Hokeja valstsvienībā tāds ir Aldis Āboliņš, kurš šogad Bratislavā izpelnījies vietu uz komandas treneru tiltiņa.

Iespējams, pat daži kvēlākie valstsvienības līdzjutēji par viņu iepriekš nebūs dzirdējuši. Un tas nav tikai tāpēc, ka viņš tūkstošiem skatītāju priekšā nemet vārtos ripas vai preses konferencēs neatskaitās mediju pārstāvjiem. Kad portāls sportacentrs.com  gribēja ar Aldi sarunāt interviju, viens no kolēģiem bija gatavs likt galvu ķīlā, ka sekos atteikums. Tomēr mēģinājām. Aldis atrunājas, ka dienā darba esot pilnas rokas, bet vakari jāveltī ģimenei. Un vispār – neesot arī nekā interesanta ko pastāstīt. Ak, šī tik bieži dzirdētā atruna, kas ikviena žurnālista lūpu kaktiņiem liek savilkties smaidā, gluži kā reaģējot uz maza bērna taisnošanos.

Lai nu būtu kā būdams, bet, arī nesatiekot stāsta galveno varoni, var pat sarakstīt grāmatu. Atliek vien aprunāties ar tiem, kam ir par viņu kas sakāms. Piemēram, ar vienaudzi Lauri Dārziņu, ar kuru Aldis savulaik kopā spēlējis gan Baldera Hokeja skolā, gan Latvijas U18 izlasē. Divos pasaules čempionāta 1. divīzijas turnīros Lauris guva trīs vārtus un atdeva divas rezultatīvas piespēles, kamēr Aldis iemeta vienus vārtus un izdarīja divas rezultatīvas piespēles.

"Spēlējām kopā jau Baldera Hokeja skolā, Jānis Matulis neļaus man samelot," Dārziņš uzsmaida manam blakus stāvošajam un trīskārt pieredzējušākajam kolēģim. "Cik nu varēja paspēt, starp treniņiem un spēlēm skatījāmies iepriekšējās nakts NHL spēļu rezultātus. Tolaik visi cītīgi sekojām līdzi."

Karjeras laikā Āboliņš uzspēlēja HK "Rīga 2000", "Liepājas Metalurgā", "Zemgalē" un "Mogo", kā arī Vācijas pēc spēka trešās līgas komandā Hamburgā un Kazahstānas klubā Atirau "Beibarys", bet karjeru viņš noslēdza pirms trim gadiem, kopā ar "Liepāju" sesto reizi izcīnot Latvijas čempionāta zelta medaļas. Starp citu, 2006. gada aprīlī Aldis piedalījās arī trīs pārbaudes spēlēs Latvijas izlases rindās, kas tobrīd uzsāka gatavošanos pasaules čempionātam Rīgā.

"Bet gadu gaitā attiecības esam uzturējuši. Nav tā, ka nebūtu viņu saticis desmit gadus un tagad pēkšņi ieraudzīju izlasē," saka Lauris.
Bijušais HK "Rīga" galvenais treneris Ronalds Ozoliņš atceras, ka Āboliņš pēc karjeras beigām piedāvājis savus pakalpojumus viņa vadītajai komandai. "Aldis pats, kā nu tobrīd mācēja, bija sagriezis dažādus fragmentus no NHL spēlēm. Bija interesanti paskatīties, taču tolaik mums jau bija cilvēks, kas darbojās ar video materiālu."

Pēc LHF vadības maiņas un Boba Hārtlija apstiprināšanas valstsvienības galvenā trenera amatā Aldis pats sameklēja finanšu līdzekļus, lai dotos līdzi U20 izlasei uz pasaules čempionātu Kanādā. "Viesturs Koziols teica, lai paskatos, vai viņš mums varētu būt noderīgs," atminas U20 izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns. Aldis pats bija ieguldījis laiku un darbu, sagriezis dažādus video fragmentus. Ja līdz tam ar video materiāla sagatavošanu U20 izlasē no treneriem nodarbojās tikai Kārlis Zirnis, tad turpmāk viņam bija palīgs.

"Uz pasaules U20 čempionātu bija atbraucis arī Hārtlijs, un tad viņi pirmoreiz iepazinās. Vēlāk Koziols piedāvāja viņu arī Bobam. Hārtlijs bija pamanījis viņa fanātismu, abu raksturi un tā brīža vajadzības sakrita, tādējādi Aldis savā ziņā kļuva par tādu kā Boba vietējo dēlu," abu attiecības raksturo Miļuns.

Zinātāji stāsta, ka Hārtlijs uz Omskas "Avangard" līdzi gribējis ņemt Latvijas izlases un Rīgas "Dinamo" video analītiķi Pēteri Gromu, kurš Jūliusa Šuplera ievazāto slovāku programmu izkodis tiktāl, ka kļuvis par īstenu virtuozu. Labākais video analītiķis, kādu jebkad esmu sastapis, kādudien esot izteicies Hārtlijs. Taču ģimenes pieauguma dēļ Pēteris nav vēlējies doties uz Krieviju, tādēļ Bobs vērsies pie Alda.

Taču svarīgi saprast, ka Alda pienākumi neaprobežojas tikai ar video materiāla graizīšanu. Treneru istabā viņš pavada divpadsmit stundas dienā. Ledus treniņos viņš uz tāfeles nekad neko neshēmo, bet tas nenozīmē, ka Aldis neorientējas taktiskajos rēbusos. Kamēr pārējie treneri norobežojas no spēlētājiem treneru istabā, viņš ir gatavs parādīt un izskaidrot katru niansi.

Uz ledus Aldis izbērs ripas, sašķūrēs sniegu, bet pēc treniņa pamētās ripas iemetiena aplī, lai centra uzbrucēji varētu patrenēt savas iemaņas. Tā ir melnā darba redzamā puse. Hokejam tuvu stāvošie novērojuši, ka ārpus treniņu laika Aldis vienmēr staigā apkārt ar mapēm rokās. Kas šajās mapēs glabājas? To mirstīgajiem nav lemts uzzināt. Bet tukšām rokām viņu gandrīz nekad nav izdevies sastapt.

Pirms pāris gadiem viņš arī palīdzējis Hārtlijam spert pirmos soļus uz Latvijas zemes – asistējis viesnīcas izvēlē un Vecrīgas dzīvokļa labiekārtošanā, palīdzējis orientēties galvaspilsētas restorānos. Ja vajadzējis, arī izsaucis taksi vai uzpildījis degvielas bāku Boba automašīnai. Nav šaubu, ka Hārtlijam šāds asistents bija ļoti noderīgs arī iepazīstot krievu nacionālās īpatnības savā pirmajā KHL sezonā.
Lūkosim, cik tālu ar savu mērķtiecību Aldim nākotnē izdosies tikt.
Avots: portāls sportacentrs.com
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi visus sportistus un skriešanas entuziastus, kas svētdien, 19.maijā, piedalīsies Rīgas maratonā, aicina nopietni izvērtēt savas spējas, spēkus un veselību iecerētās distances veikšanai.
 
Tā kā brīvdienas solās būt krietni siltākas nekā šobrīd ierasts, jāatceras, ka fiziska slodze karstā laikā paaugstina veselības riskus – var saasināties hroniskā kaite, par sevi atgādināt nesenā slimošana vai, pietiekami nepadzeroties ūdeni un organismam zaudējot šķidrumu, sākties ķermeņa pārkaršana. Tāpēc ikvienam jāparūpējas, lai skrējiens būtu veselībai saudzīgs un drošs.
 
NMPD mediķi atgādina par svarīgāko:
 
Ja Tev pēdējā laikā bijusi kāda saslimšana vai trauma, rūpīgi pārdomā dalību skrējienā. Iespējams, organisms vēl nav atguvies, tāpēc par gatavību skriet vēlams konsultēties ar savu ārstu. 
 
Vismaz  pāris dienas pirms skrējiena parūpējies par mierīgāku režīmu, labu miegu un atpūtu. Ja skriesi pēc nakts ballītes un nesagatavojies, riskē maratona noslēgumu pavadīt slimnīcā!
 
Skrējiena rītā izpildi ātru veselības testu – vai nav paaugstināta ķermeņa temperatūra, saaukstēšanās simptomu, vai nejūti nogurumu, vai naktī esi pietiekami izgulējies, vai esi uzņēmis pietiekami šķidruma un lietojis pareizu uzturu, vai kas nesāp?  
 
Pirms starta aizpildi drošības anketu, kas atrodas starta numuram otrā pusē. Anketā norādītā informācija būtiski atvieglos mediķu darbu, ja Tev būs nepieciešama palīdzība.
 
Skrējiena laikā novērtē savus spēkus atbildīgi. Izvēlies savai gatavībai atbilstošu skriešanas tempu – ja nepieciešams, skrien lēnāk vai pārej uz soļošanu, iešanu. Ņem vērā – karstā laikā arī daudz vairāk jādzer ūdens!
 
Ja skrējiena laikā tomēr nejūties labi, nemēģini “par katru cenu” sasniegt finišu. Ieklausies savās sajūtās un laikus ej malā, lai atveldzētos un atpūstos.
 
Ja trasē jūti diskomfortu (parādās nespēks, vājums, galvas reibšana, redzes miglošanās, līdzsvara traucējumi, galvassāpes, spiedoša sajūtu krūtīs, elpas trūkums), nekavējoties pārtrauc skriet un vērsies pie mediķiem! Aicinām ieklausīties arī trases malā esošajos veselības uzraugos, ja tie Tev iesaka pārtraukt skriešanu.
 
Maratona laikā mediķi dežūrēs vairākās vietās. Uz vietas atradīsies sešas NMPD brigādes, tajā skaitā reanimācijas brigāde. Medicīnisko palīdzību varēs saņemt arī pirmās palīdzības postenī un NMPD mediķu teltī, kas atradīsies finišā zonā. Savukārt pie ūdens ņemšanas vietām dežūrēs un trasē ar velosipēdiem līdzi skrējējiem dosies brīvprātīgie – topošie ārsti, kuri vēros skrējējus, lai savlaicīgi pamanītu tos, kam, iespējams, nepieciešama atpūta, atveldzēšanās vai mediķu palīdzība.
20. maijā  plkst. 17.00 – piecas dienas pirms Eiropas vēlēšanām – Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvāris 28, Rīga, 1. stāvs) pasākumā “Ne-politisks Eiropas vēlēšanu ceļvedis” ikvienam būs iespēja satikt ekspertus, iegūt praktisku informāciju un saņemt  atbildes uz jautājumiem par Eiropas Parlamentu un vēlēšanu norisi.

Pasākumu būs iespējams skatīties arī tiešraidē www.esmaja.lv un ES mājas Facebook lapā: https://www.facebook.com/esmajalv/.
 
Kristīne Bērziņa, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, informēs par Eiropas Parlamenta vēlēšanu praktisko norisi – kur, kad un kā varēs balsot.
Piemēram, trīs dienas pirms Eiropas vēlēšanām (22. – 24. maijā) noteiktos laikos varēs balsot savā vai pirmo reizi pilotprojekta ietvaros – arī citā vēlēšanu iecirknī, ja starp vēlētāja iecirkni un iecirkni, kurā vēlētājs balso, būs iespējama saziņa tiešsaistē. Savukārt vēlēšanu dienā (25. maijā) jābalso tikai konkrētā – savā – vēlēšanu iecirknī. Līdzi jāņem pase vai personas apliecība. Bērziņa arī stāstīs, kā skaitīs balsis un noskaidros rezultātus, kā noteiks, cik un kuri kandidāti iegūs 8 deputātu vietas.

Iveta Kažoka, sabiedriskās politikas centra Providusdirektore un pētniece, stāstīs, kādi ir biežākie pārpratumi par Eiropas Parlamentu. Kādēļ nevar teikt, ka Eiropas Parlaments ir ES Saeima?  Kādos jautājumos Eiropas Parlamenta darbs būtiski atšķiras? Kādus lēmumus Eiropas Parlaments var ietekmēt, kādus – ne sevišķi? Viņa arī skaidros, kādēļ deputātam Eiropas Parlamentā  ir vajadzīgas citas īpašības un prasmes, nekā strādājot Latvijas politikā. Diskutēsim, ko strādīgs un zinošs Eiropas Parlamenta deputāts var izdarīt 5 gadu laikā un  kas nosaka deputāta ietekmi Eiropas Parlamentā.

Noslēgumā I. Kažoka ieteiks resursus un rīkus, kas ļauj izvērtēt kandidātus un partiju piedāvājumu vēlēšanām, kā arī stāstīs par vēlētāju gaidām.

Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc jāpiesakās iepriekš: https://forms.gle/tRVyACuaWWpgU9ow8.
Pasākumi ES mājā ir bezmaksas.
 
Kannu kinofestivāls ir oficiāli atklāts, otrdienas vakarā ceremonijā Francijas Rivjēras pilsētā paziņoja spāņu aktieris Havjers Bardems un franču aktrise Šarlote Geinsbūra.

12 dienu kinomaratons sākās ar ASV režisora Džima Džārmuša filmu par zombijiem "The Dead Don't Die". Lentē lomas ir amerikāņu popzvaigznei Selīnai Gomesai un virknei Holivudas atzītāko talantu, arī Bilam Marejam, Ādamam Draiveram, Kloē Seviņī un Tildai Svintonei.

Kannu starptautiskais festivāls ir viens no svarīgākajiem notikumiem pasaules kino dzīvē. Šogad tas notiek līdz 25.maijam un uz festivāla "Zelta palmas zariem" pretendē tādi pasaulē pazīstami kinomeistari kā Džārmušs, Kventins Tarantino, Pedro Almodovars, brāļi Dardēni, Kens Loučs, Ksavjē Dolans, Terenss Maliks un citi.

Kannu galvenā konkursa filmas vērtēs žūrija, kuru vada režisors Alehandro Gonsaless Injaritu.
Rīgā  šodien  notiks pirmizrāde studijas "Drejas" dokumentālajai filmai par zemessargiem "Zobens un zābaki", kuras  veidotājs ir  žurnālists Atis Klimovičs.

""Zobens un zābaki" ir filma - reportāža, maksimāli pietuvināts stāstījums par to, kā 20 jaunie Jēkabpils pilsētas un apkārtējo novadu jaunie zemessargi dodas uz mācībām mežā. Zemessardzes mācību bāzē "Meža Mackeviči" - trijās nedēļās viņiem jāsaliedējas par ciešu vienību. Filma ir veltījums jaunajiem zemessargiem, viņām un viņiem, studentiem, zemniekiem, kā arī dažādu citu arodu veicējiem," norādīja Klimovičs.

"Viņi patiešām ir pelnījuši uzmanību un labus vārdus. Iestāšanās zemessardzē ir cienījams solis, kas apliecina šo jauno cilvēku spējas brīvi pieņemt nopietnus lēmumus. Tikai brīvi cilvēki spējīgi paņemt rokās ieroci, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savu valsti," pirms filmas pirmizrādes norāda Klimovičs.

Ierosmi filmai Klimovičs guvis 2017.gada vasarā, pats izejot zemessarga pamatapmācības kursu.
Nepāliešu šerpa Kami Rita 23.reizi uzkāpis Everestā, pārspējot sev pašam piederošo rekordu par vislielāko skaitu veiksmīgo kāpienu pasaules augstākajā kalnā.

Ritas divi tuvākie sekotāji 8848 metrus augstajā kalnā uzkāpuši 21 reizi katrs, taču abi jau ir pārtraukuši kāpšanu.
"Tā ir mana profesija, taču tajā pat laikā es arī uzstādu pasaules rekordu Nepālai," pagājušajā mēnesī pirms došanās uz Everestu intervijā "Associated Press" pavēstīja Rita. "Es Everestu pazīstu ļoti labi, uzkāpjot tajā 22 reizes, taču vienlaikus es zinu, ka es varu atgriezties vai varu neatgriezties. Es esmu kā kareivis, kas atstāj sievu, bērnus un ģimeni, lai cīnītos par savas valsts lepnumu."

49 gadus vecais Rita pirmo reizi Everestā uzkāpa 1994.gadā un kopš tā laika virsotnē uzkāpis teju katru gadu. Papildu kāpieniem Everestā viņš arī iekarojis vairākus citus pasaules augstākos kalnus, kuru vidū ir K2, Čooju, Manaslu un Lodze.
Šo sestdien, 18.maijā visā Latvijā notiks Muzeju nakts pasākumi. Muzeju nakts tēma 2019. gadā ir Tālavas taurētājs.

2019. gads, kad atzīmējam Brīvības cīņu simtgadi, ir īstais brīdis pieminēt gan karalauka varonību, gan novērtēt tos, kuru cīņas ierocis ir vārds un taure, spalva un ota. Katram laikam ir savi nepakļāvīgie – sava ceļa gājēji, kas idejas vārdā grauj mūrus un nesatricināmi nostājas pret straumi. Rūdolfa Blaumaņa apdziedātais drosmīgais un neuzpērkamais sendienu varonis – Tālavas taurētājs – lai ir kā simbols tautas varoņgaram, kas ļāvis mums piedzīvot Latvijas simtgadi.

2019. gada Muzeju naktī 18. maijā muzejos cels godā visu laikmetu un visu novadu varoņus un izdzīvos viņu varoņstāstus!

Kopš 2005. gada akcija “Muzeju nakts” notiek ik gadu kādā no maija sestdienām vienlaicīgi daudzās Eiropas valstīs. Akcijas iniciators un koordinators ir Francijas Kultūras ministrija. Informācija par akciju Eiropas muzejos ir atrodama vietnē www.nuitdesmusees.culture.fr. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara plkst. 19.00 līdz svētdienas pirmajai rīta stundai. Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

Pasākumu programmu var atrast šeit


Salacgrīvas novadā 26.maijā au ceturto gadu notiks vienīgās Latvijā swimrun (peldskriešanas) sacensības. Swimrun ir jauns izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijās ar peldēšanu atklātos ūdeņos.

Garās distances dalībniekiem būs kopā jāveic ap 30 kilometriem, no kuriem 4 km peldus. Sportisti startēs no kuģa jūrā, kur līdz krastam būs jāpārvar teju 2 kilometri peldot. Nonākot krastā, dalībnieki dosies daudzu kilometru garā skrējienā, pa ceļam vairākkārt pārpeldot Salacas upi.

Sacensībās drošību uz ūdens uzraudzīs Latvijas Pludmales glābēju asociācijas glābēji. Latvijas Pludmales glābēju asociācija Latvijā aktīvi darbojas jau 10 gadus gan apmācot jaunos glābējus, gan izglītojot bērnus par drošību uz ūdens, gan nodrošinot drošību uz ūdens dažādos pasākumos. Sacensību noslēgumā glābēju komanda izpildīs paraugdemonstrējumus glābšanas sportā uz ūdens. Paraugdemonstrējumus rādīs Latvijas pludmales glābēju meiteņu komanda, kas 2018. gadā Eiropas čempionātā Nīderlandē izcīnīja augsto 2.vietu un Pasaules čempionātā Francijā - 3.vietu disciplīnā Team Rescue.

Sacensības notiks Kuivižos Kapteiņu ostā. Latvijas pludmales glābēju paraugdemonstrējumus varēs vērot turpat kanālā pie Jahtkluba ēkas pirms Amber Race sacensību uzvarētāju apbalvošanas.

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lido militārās lidmašīnas un helikopteri. Bruņotie spēki atvainojas par sagādātajām neērtībām un lūdz ar izpratni izturēties pret iespējamajiem satiksmes kustības īslaicīgiem apgrūtinājumiem, kas var rasties sakarā ar pastiprinātu militārās tehnikas pārvietošanos pa autoceļiem. 

Tuvojoties militārās tehnikas kolonnai, bruņotie spēki aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnu kustību, piemēram, mēģinot to apdzīt. 

Bruņotie spēki uzsver, ka Latvijas gaisa telpā militāro gaisa kuģu lidojumi notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumam. 

Iedzīvotāji tiek aicināti neuztraukties, redzot karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus militārajiem poligoniem un vienību izvietojumiem, tehnikas un cita veida aprīkojuma izvēršanu un pozīciju ieņemšanu dažādās Latvijas vietās. Bruņotie spēki atgādina, ka militārajās mācībās ārpus poligona tiek izmantota tikai mācību munīcija un kaujas imitācijas līdzekļi. Tie rada troksni, bet neapdraud veselību un dzīvību. Tomēr arī mācību munīciju, ja tāda tiek atrasta, to nedrīkst aiztikt.

Iespēju robežās operatīvā informācija par to ir pieejama bruņoto spēku Twitter profilā @Latvijas_armija. 
 
 
12. maija, vakarā Telavivā oficiāli tiks atklāts 64. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kurā Latviju šogad pārstāv LTV autoru un izpildītāju konkursa “Supernova 2019” uzvarētāji – grupa “Carousel”.

Katru gadu pilsēta, kurā norisinās Eirovīzijas dziesmu konkurss, rīko svinīgu atklāšanas pasākumu, kurā piedalās visu dalībvalstu mūziķi, delegāciju pārstāvji, masu mediji un fani.

Kopš 2009. gada Eirovīzijas atklāšanas pasākumi sākas ar tā dēvēto sarkano paklāju, pa kuru konkursa dalībnieki mediju, fanu un pilsētas iedzīvotāju ielenkumā dodas uz svinīgā notikuma vietu. Interesanti, ka 2010. gadā sarkanais paklājs bija rozā krāsā, pērn Lisabonā tas bija zils, savukārt šogad Telavivā paklājs būs oranžs.

Eirovīzijas 1. pusfināls LTV1 būs skatāms otrdien, 14. maijā pulksten 22.00, bet 2. pusfināls ar Latvijas pārstāvju “Carousel” uzstāšanos – ceturtdien, 16. maijā pulksten 22.00.

Latvija savā pusfinālā uz skatuves kāps kā piektā un konkurēs ar Armēniju, Īriju, Moldovu, Šveici, Rumāniju, Dāniju, Zviedriju, Austriju, Horvātiju, Maltu, Lietuvu, Krieviju, Albāniju, Norvēģiju, Nīderlandi, Ziemeļmaķedoniju un Azerbaidžānu.

Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls LTV1 tiešraidē tiks pārraidīts sestdien, 18. maijā, pulksten 22.00.

Šopavasar Rīgā un citviet Latvijā būtiski pasliktinājusies gaisa kvalitāte. Kamēr oficiālās iestādes apkopo datus un pašvaldības īpaši nesteidzas meklēt risinājumus, pie gaisa piesārņojuma novērošanas ķērušies brīvprātīgie entuziasti. Viņi no internetā iepirktām detaļām paši gatavo un uzstāda gaisa kvalitātes mērījumu stacijas.

Kļūt par šādas stacijas īpašnieku var ikviens – vajadzīgi tikai aptuveni 40 eiro, minimālas tehniskās zināšanas un nedaudz brīva laika. 

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperti uz šādu pašdarbību gan skatās piesardzīgi, jo paštaisītās ierīces nav pienācīgi kalibrētas un iegūtie dati netiek apstiprināti laboratorijās.

Taču brīvprātīgie apgalvo, ka viņu mērķis nav celt paniku vai konkurēt ar profesionāliem meteorologiem. Brīvprātīgie vēloties, lai tās tiktu lietotas vairāk un sūtītu signālus oficiālām stacijām. Piemēram, ja redzams, ka Čiekurkalnā gaiss ir sliktāks, tad varbūt oficiālie mērītāji var nolikt Čiekurkalnā savu pagaidu staciju, tā LTV stāsta entuziasti. 

Pašlaik Latvijā izvietotas vairāk nekā 20 šādas stacijas. Tajās iegūtos datus internetā var aplūkot ikviens interesents.

Latvijā iecerēts attīstīt ārstniecības augu audzēšanu komerciāliem nolūkiem. Vides risinājumu institūta pētnieki pašlaik meklē vietas, kur savvaļā aug izvēlētās sugas.

Taču, lai iegūtu iespējami plašākas zināšanas, pētnieki lūdz iedzīvotāju atbalstu. Veiksmīgākie ārstniecisko augu atradēji saņems zinātnieku sarūpētas pārsteigumu balvas.

Visērtāk atrasto augu fotogrāfijas sūtīt caur dabas datu aplikāciju, kur fotogrāfijām iespējams pievienot aprakstu un arī atzīmēt precīzu vietu digitālajā kartē.

Projekta zinātniskā vadītāja Arta Kronberga pauž pateicību tiem cilvēkiem, kuri jau ir atsūtījuši ziņas par augiem. Tomēr kreimenes, māllēpes, efeju sētložņas un smaržīgās madaras atradumi ir gaužām reti. Zinātniekiem nav izredžu nepieciešamos augus atrast bez iedzīvotāju atbalsta.
“Daļa aug pļavās, daļa – mežos. Mēs nevaram visu Latviju izbraukāt un atrast visus augus,” uzsver Kronberga.

Kopumā pētnieki interesējas par deviņiem augiem – parastā kreimene, lielā strutene, pļavas silpurene, smaržīgā madara, parastā zalktene, raspodiņš, efeju sētložņa, parastā māllēpe un gaiļbiksīte.

Pētījums tiek finansēts par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem, noteikumi paredz, ka rezultātā ir jārada komerciāli ienesīgi, ārstnieciski vai arī kosmētikā derīgi produkti. Ievākto augu ķīmisko sastāvu pētīs Organiskā institūta zinātnieki.

Papildus komerciālajam projekta virzienam tiek domāts arī par Vidzemes un Latgales iedzīvotāju zināšanu saglabāšanu. Pētniece Baiba Prūse norāda, ka viņi pierakstīs tautas zināšanas par vērtīgajiem augiem. “Braucot uz šīm viensētām, lūgsim papildus informāciju par šiem deviņiem augiem, kā viņi tos kādreiz lietojuši.”

Pēc ārstniecisko augu sēklu ievākšanas tiks uzsākta sēklu diedzēšana un augu piemērošana komerciālai audzēšanai. Savukārt rūpīgākie augu meklētāji saņems balvas, galvenā no tām ir lidojums virs Gaujas ielejas.

Pētnieki norāda, ka arvien vairāk tiek pieprasīti ārstnieciski aktīvās vielas, kas iegūtas no dabā sastopamiem augiem. Meklējamie augi it kā plaši zināmi, taču ķīmiskais sastāvs tiem nemaz īsti nav zināms. To pētīs organiskās sintēzes institūta zinātnieki.
Pirmie rezultāti jau paredzēti šajā rudenī. Tad Cēsu lidlauka apkārtnē jau būs apsēts pirmais ārstniecisko augu lauks.
Avots: skaties.lv
Šodien Izraēlas vēstniecības telpās notika pasākums par godu grupas “Carousel” un Latvijas delegācijas gaidāmajam braucienam uz 64. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas maijā noritēs Izraēlas pilsētā Telavivā.

“Carousel” Latviju konkursā pārstāvēs ar pašu sacerēto dziesmu “That Night”, kas plūca uzvaras laurus Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursā “Supernova 2019”.

Skatuves priekšnesumu veidojusi producentu apvienība “B. Flanagan Productions AB” no Zviedrijas. Radošie režisori Rennijs Miro un Filips Adamo iepriekš veidojuši vairākus Eirovīzijā atzinīgi novērtētus skatuves priekšnesumus dziesmām, kas starptautiskajā konkursā plūkušas uzvaras laurus. Viņi radījuši skatuves priekšnesumus Zviedrijas pārstāves Loreen dziesmai “Euphoria”, kas Eirovīzijā uzvarēja 2012. gadā, Zviedrijas pārstāvja Måns Zelmerlöw dziesmai “Heroes”, kurš uzvaras laurus plūca 2015. gadā, kā arī 2011. gada uzvarētāju, Azerbaidžanas dueta “Ell & Nikk” dziesmai “Running Scared”.

Pērn Eirovīzijā uzvarēja Izraēlas pārstāve Netta Barzilai ar dziesmu “Toy”, tāpēc konkurss šogad notiks Izraēlā. Tā būs trešā reize, kad konkurss notiek šajā valstī, taču Telavivā - pirmo reizi, jo abas iepriekšējās reizes Eirovīzijas dalībvalstis un fani tika uzņemti galvaspilsētā Jeruzalemē.

Kopumā šogad konkursā piedalīsies 41 dalībvalsts. Finālisti tiks noskaidroti divos pusfinālos, kas notiks 14. maijā un 16. maijā. Izšķirošā cīņa par uzvaru šī gada starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā norisināsies lielajā finālā 18. maijā.

Grupa “Carousel” konkursā uzstāsies otrajā pusfinālā ar piekto kārtas numuru. Latvijas pārstāvjiem būs jākonkurē ar Šveices, Albānijas, Zviedrijas, Azerbaidžānas, Īrijas, Austrijas, Moldovas, Maķedonijas, Norvēģijas, Krievijas, Nīderlandes, Rumānijas, Horvātijas, Dānijas, Armēnijas, Lietuvas un Maltas pārstāvjiem. Taču vēl pirms tam, 15. maijā, “Carousel” gaidīs pirmais lielais pārbaudījums - ģenerālmēģinājums, kuru vērtēs arī starptautiska žūrija.

No 2. līdz 31.maijam notiks SIA “ZAAO” (ZAAO) organizēta lietošanai derīgu apavu vākšanas akcija “Pazole”, kuras laikā, nogādājot uz EKO laukumiem vismaz 1 apavu pāri, ir iespēja piedalīties balvu izlozē.

“Pazole” - skaidrojums šim vārdam ir otrā zole, ko piestiprina zem pamatzoles. Par pazoli ir akcijas stāsts. Akcijā, kura tiek rīkota jau otro reizi, tiek vākti apavi, kuri ir lietoti, kuriem var būt arī nelieli salabojami defekti - jāmaina papēži, zole, rāvējslēdzējs, jāiever jaunas šņores. Apavi, kuriem nepieciešams neliels remonts, pēc to salabošanas, iegūs otru dzīvi pie valkātājiem jaunattīstības valstīs. Lai apavi būtu lietošanai derīgi, tiem jābūt arī sausiem, tīriem, nesapelējušiem un pa pāriem, neder gumijas zābaki.

ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma: “Esam gandarīti, ka mums ir izdevies ieviest klientu jau sen prasītu pakalpojumu - lietotu apavu vākšanu. Jāņem gan vērā, ka EKO laukumos pieņemam lietošanai derīgus apavus, nevis apavus, kuri savu laiku jau nokalpojuši. Kopš pakalpojuma ieviešanas pagājušā gada pavasarī, izdevies savākt un uz jaunattīstības valstīm, piemēram, Kamerūnu, Gabonu, Pakistānu, nosūtīt vairāk nekā 3 tonnas ar apaviem. Pirmās akcijas laikā kopīgi apāvām 5000 pēdu. Zinot cilvēku paradumus, aizņemtību, informācijas pārbagātību, atkal rīkojam akciju, jo ir pierādījies, ka akcija ļauj labāk ielāgot ikdienas pakalpojumus un tos turpmāk izmantot. Liels paldies mūsu sadarbības partneriem, kuri akcijas dalībniekus atalgo ar vērtīgām balvām.”

“Akcijas “Pazole” atbalstīšanā iesaistījāmies jau pagājušajā gadā. Esam priecīgi par pērnā gada sasniegtajiem rezultātiem un ZAAO doto, un līdzcilvēku izmantoto iespēju iesaistīties un būt sociāli atbildīgiem. Ceram, ka arī šogad atsaucība būs liela un mūsu uzņēmuma piedzīvojumi būs labs motivators nepaslinkot un dot otru elpu tiem apaviem, kurus paši vairs nelietojam, bet ar tiem varam iepriecināt citus”, uzsver Ivars Beitāns, aizraujošās piedzīvojumu platformas “Sigulda Adventures” dibinātājs un īpašnieks, pasniedzot balvās dāvanu kartes.

EKO laukumu darba laiki pieejami www.zaao.lv vai zvanot pa tālr.64281250. Akcijas nolikums pieejams uzņēmuma mājas lapā un pie EKO laukumu pārziņiem.

Lietotus apavus EKO laukumos iespējams bez maksas nodot arī ārpus akcijas darbība slaika.
Akcija ir spēkā tikai pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO darbības reģionā.
Tūlīt klāt būs skolēnu garais vasaras brīvlaiks un jaunie ļaudis vēlēsies ne tikai atpūsties, arī pastrādāt. Kas jāzina, plānojot skolēnu nodarbinātību vasarā un kādi ir izaicinājumi, atgādina portāls lsm.lv, stāstot par bērnu nodarbinātību vasaras mēnešos.

Īsumā - Bērni no 13 gadu vecuma var skolas brīvlaikā strādāt. Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbojas ar darba devējiem un piedāvā darbu jauniešiem no 15 gadu vecuma. Vecākiem jāraugās, lai bērniem būtu nodokļu grāmatiņa, ar darba devēju noslēgts līgums un darba uzdevumi atbilstu likumdošanā noteiktajam.

Bērns drīkst strādāt no 13 gadiem četras stundas dienā vecumam atbilstīgus darbus (darbus nosaka likumdošana), piemēram, ogu vākšana, ravēšana – vienkārši darbi, kurus bērni var veikt pieaugušo uzraudzībā. Nepilngadīgie no 15 gadu vecuma drīkst strādāt septiņas stundas dienā, 35 stundas nedēļā.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) darba devēji, kuri vēlas piedāvāt darbu skolēniem vasarā, ir, apzināti, tagad rit izvērtēšanas process. Līdz 13. maijam zinās skolēniem piedāvātās darbavietas. 

Par darbu skolēns saņem ne mazāk kā 430 eiro mēnesī – valstī noteiktā minimālā mēnešalga.

Skolēnam ir iespēja iepriekš ar darba devēju par darbu vienoties. Otrs variants – NVA kopā ar darba devēju rīko atlasi, tad skolēns uz to var ierasties, ņemot līdzi CV.

Pusaudžiem (15 – 18 gadi), stājoties darbā, jābūt ģimenes ārsta izziņai. Katrā darbā ir zināmi riski, ar tiem darba devējam jāiepazīstina vecāki. NVA apdrošina bērnus pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, vienojoties ar darba devēju bez NVA iesaistīšanas, jāseko līdzi, lai būtu noslēgts līgums. Darba inspekcijas pieredze rāda, ka mēdz būt negodīgi darba devēji, kuri nepilda solījumus, bez līguma vienošanos nevar pierādīt.

Skolēni vasarā ir nodokļu maksātāji un viņiem ir nepieciešams izņemt algas grāmatiņu, jo tad mainās darba algas nodokļu likme. Par algas nodokļu grāmatiņu jādomā pašiem bērniem, to var nokārtot elektroniski, vai doties uz NVA vai filiālēm.

Visiem bērniem, kuri vasarā strādā uzņēmumos, kuri nodokļus maksā vispārējā kārtā, būtu jānokārto nodokļu grāmatiņa.

Vecākiem piemēro atvieglojumus par apgādājamiem. Ja bērns (ja bērnam nav vairāk par 19.gadiem), strādā no 1.jūnija līdz 31. augustam uzņēmumā, kur nodokļus aprēķina vispārējā kārtā, tad vecākiem nav jāuztraucas par nodokļiem.

Ja bērns strādā mikrouzņēmumā, tad vecākiem nepiemēro atvieglojumus, jo mikrouzņēmumā ir cita nodokļu kārtība.

Vecākiem ar bērniem būtu jāpārrunā attieksme pret darbu, jo darba devējs sagaida rezultātu, ne nemitīgu problēmrisinājumu. Jāņem arī vērā, ka darbs nav sods, ar ko bērnu mācīt.
Avots: lsm.lv 

26. un 27. aprīlī Rīgā, RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 notiks Baltijā vērienīgākā biohakeru konference “Biohacking 2019”, kas pulcēs vairākus simtus veselīga dzīvesveida entuziastu un pasaulē atzītus lektorus no ASV, Nīderlandes, Somijas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm. Konferences mērķis ir apgūt jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.

“Biohakings nav tikai pārliecība vai filozofija, tā ir instrumentu kaste, no kuras mēs varam ņemt vislabākos piemērus ilgākai un labāki dzīvei, lai realizētu savu potenciālu. Šie rīki sniedz brīvības sajūtu un pārliecību, ka ikviens var izmainīt sevi un sasniegt izvirzīto mērķi. Tādēļ konferencē “Biohacking 2019” vēlamies pulcēt llīdzīgi domājošos, lai runātu par ilgdzīvošanu un izmēģinātu daudzveidīgas pieejas un metodes, lai kļūtu veselīgāki un laimīgāki,” stāsta Kaspars Vendelis, ilgdzīvošanas entuziasts un kustības Biohacking.lv līdzdibinātājs.

Tehnoloģiju entuziasts un Biohacking.lv līdzdibinātājs Artūrs Bernovskis, runājot par biohakinga nākotni, uzsver: “Mēs jau šobrīd dzīvojam tehnoloģiju pasaulē, un ir sācies tā saucamais industrializācijas 4.0 laikmets, kad dažādas ierīces arvien vairāk tiek savienotas savā starpā, apkopojot ievērojamu datu apjomu ar milzu potenciālu palīdzēt mums dzīvot ilgāk un labāk. Šobrīd mēs esam labā izejas pozīcijā, jo Latvija var rādīt priekšzīmi tehnoloģiju attīstības ziņā, kas ļauj mums izmantot tehnoloģisko risinājumu priekšrocības, lai kļūtu par ilgdzīvotāju nāciju.”

Konferences lektoru vidū būs 30 pašmāju un ārzemju eksperti, tostarp:
Sīms Lands (Siim Land, Igaunija), “Amazon” pārdotākās grāmatas autors, biohakeris un augstas veiktspējas treneris. Tēma: “Uztura optimizācija ilgdzīvošanai ar periodisku gavēšanu”
Tēmu Arina (Teemu Arina, Somija), biohakeris un “Biohakeru rokasgrāmatas” autors. Tēma: “Uzlabo savu darba dienu ar biohakingu”
Gregs Poters (Greg Potter, Lielbritānija), veselīgas dzīves aplikācijas “HumanOS.me” satura direktors. Tēma: “Kā gulēt labāk: no pamatiem līdz jauna līmeņa piemēriem”
Dr. Artūrs Miksons, RSU Psihosomatikas klīnikas galvenais ārsts, lektors, psihoterapeits. Tēma: “Emocijas, kā pamatvajadzība ilgākai dzīvei”
Asoc. prof. Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. Tēma: “Tīra vide un labi darba apstākļi”
Thorbjorga Hafsteinsdottira (Thorbjörg Hafsteinsdottir, Dānija), uztura terapeite, medicīnas māsa, jogas pasniedzēja, 6 veselības un uztura grāmatu autore. Tēma: “10 gadus vēlāk - pionieres redzējums uz pret novecošanās veselību un dzīvesstilu”
Andrius Rakovas (Lietuva), biohakeris un uzņēmējs. Tēma: “Personalizācijas laikmets”.

Plašāk par konferences programmu, biohakinga ekspertiem un viņu pārstāvētajām tēmām iespējams uzzināt konferences mājas lapā - tas ir šeit.

Konferences apmeklētāji tiks aicināti apgūt dažādus biohakinga paņēmienus praksē, piedaloties praktiskajās darbnīcās, tostarp iepazīt skaņas meditāciju, iesaistīties skaņas un ritma nodarbībā, apmeklēt rūdīšanās treniņus, kā arī izmēģināt tādus biohakinga rīkus, kā pirts apmeklējums, pelde ledus vannā un daudzas citas aktivitātes sevis uzlabošanai.

Ilgdzīvošanas konference “Biohacking 2019”, kas tiek rīkota jau otro gadu, ir biohakeru labāko paņēmienu, rīku un pieredzes publiska prezentēšana, pulcējot spēcīgus, produktīvus, veselīgus cilvēkus, ar mērķi atklāt jaunus veidus, kā uzlādēt sevi, un uzzināt, kā biohakings var palīdzēt uzlabot mūsu ikdienu.

Lūk, ko saka Kaspars Vendelis:
Nav tā, ka Tu atnāksi un kļūsi veselāks, spēcīgāks, laimīgāks. Lai gan tas arī iespējams. Taču tas, kas notiks, ir šis:
Tu ieraudzīsi vienuviet daudz pozitīvus, sevi uzlabot gribošus cilvēkus. Kas grib ne tikai paši, bet grib lai visi apkārt kļūst kā daļa no kaut kā liela.
Jo mēs turpinām iet uz savu izvirzīto mērķi - lai Latvija kļūst par laimīgāko valsti līdz 2035. gadam. Taču tas ir kolektīvs uzdevums. Kur katrs viens otru iedvesmo, viens otram palīdz.
Vispār šis viss būs nereāli superīgs pasākums. Par veselību, par sevis uzlabošanu, par izaugsmi, par pilnveidošanos! Par to, kā to visu darīt kopā ar citiem cilvēkiem.
Lauzti kauli, sasitumi, zilumi un smadzeņu satricinājumi ir izplatītākās traumas velobraucēju vidū. Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu kampaņu velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”.

Pie nemitīgi augošas velo plūsmas pieaudzis arī avāriju skaits, kurās iesaistīti velosipēdisti. 2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši 9 velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Valsts policija novērojusi, ka viens no negadījumu iemesliem automašīnu un velobraucēju starpā ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti visbiežāk guvuši dažāda rakstura un smaguma traumas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

“Gan autovadītājus, gan velobraucējus mēs aicinām ievērot “drošas telpas” principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, savukārt ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri. Šo rekomendāciju iekļausim arī Ceļu satiksmes noteikumu izdevumā,” piesakot jaunu satiksmes drošības kampaņu “Tuvāk NĒ!”,” skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Uzsākot kampaņu, CSDD sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un apvienību “Pilsēta cilvēkiem” Rīgas centrā un tā apkārtnē izvietojusi 14 informatīvās zīmes. Tās aicina ievērot vismaz 1 metra intervālu starp auto un velo.

Ņemot vērā, ka Rīgā ir visstraujāk augošā velo satiksme, informatīvās zīmes uzstādītas tajās ielās un krustojumos, kuros īpaša uzmanība jāvelta droša intervāla ievērošanai, jo īpaši veicot apdzīšanas manevrus.

CSDD aicina arī citas Latvijas pašvaldības pievienoties kampaņai “Tuvāk NĒ!” un uzstādīt īpašās informatīvās zīmes savās pilsētās, tādējādi uzlabojot ne vien ceļu satiksmes drošību, bet arī autovadītāju un velobraucēju braukšanas kultūru un savstarpējās attiecības. Pašvaldības, kuras labprāt uzstādītu brīdinājuma zīmes savā pilsētā, aicinātas pieteikties, rakstot uz e-pastu pr@csdd.gov.lv.

Facebook Draugiem Twitter Instagram