Lejupieldē PDF formātā

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, rūpējoties par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno apmeklēt 2018. gada ziemas olimpiskās (09.02.-25.02.) un paraolimpiskās spēles (09.03.-18.03.) Phjončhanā, ir sagatavojis noderīgu informāciju un ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz Korejas Republiku.
 
IECEĻOŠANA KOREJAS REPUBLIKĀ
 
Latvijas pilsoņiem, lai ieceļotu Korejas Republikā (turpmāk – Koreja), vīza nav nepieciešama. Ieceļot un izceļot no valsts iespējams līdz pases derīguma termiņa beigām.   
Latvijas nepilsoņiem, lai ieceļotu Korejā ir nepieciešama vīza. Tā kā vīzas saņemšanai ir nepieciešams laiks, lūdzam vīzu pieprasījumus Korejas vēstniecībā Zviedrijas Karalistē, iesniegt savlaicīgi, pirms tam dokumentus elektroniski iesūtot pārbaudei Korejas vēstniecībā Latvijā. Par visiem jautājumiem, kas saistīti ar ieceļošanu Korejā, lūdzam sazināties ar Korejas vēstniecību Latvijā.
 
Korejas vēstniecības Zviedrijā kontaktinformācija:
Adrese: Laboratoriegatan 10, Box 27237, 102 53 Stokholma, Zviedrija
Tālrunis: +46-8 545 894 00
Fakss: +46-8 660 28 18
E-pasts: koremb.sweden@mofat.go.kr 
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp
 
Korejas vēstniecības Latvijā  kontaktinformācija:
Adrese: J. Alunāna iela 2, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: +371 673 242 74
Fakss:  +371 678 091 90
E-pasts: koremb.lv@mofa.go.kr
Mājas lapa: http://swe.mofa.go.kr/english/eu/swe/main/index.jsp 
 
PIRMS DOŠANĀS UZ ĀRVALSTĪM IR SVARĪGI:
-      - apdrošināt veselību un dzīvību;
-      - reģistrēties Konsulārajā reģistrā;
-      - iepazīties ar ceļojumu brīdinājumu par Koreju;
-       - viedtālrunī lejupielādēt Ārlietu ministrijas mobilo lietotni “Ceļo droši”
 
DZĪVĪBAS UN VESELĪBAS APDROŠINĀŠANA
Atgādinām, ka, ceļojot uz ārvalstīm, jāiegādājas veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas segtu arī repatriācijas izdevumus personas smagas saslimšanas vai nāves gadījumā.
Iesakām informēt jūsu radiniekus vai draugus par apdrošināšanas kompāniju, kurā esat apdrošinājies, norādot arī apdrošināšanas polises numuru un derīguma termiņu.
Informāciju par savu ceļojumu apdrošināšanu varat atstāt arī Konsulārajā reģistrā.
 
KĀ RĪKOTIES, JA ZUDUSI PASE
Gadījumā, ja persona Korejā ir nozaudējusi pasi, pase ir nozagta vai kļuvusi nederīga ceļošanai, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību Korejā, Seulā (tālr.: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 - ārkārtas gadījumiem) vai Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām, tālr. +371 26 33 77 11. Ārlietu ministrija jums palīdzēs noformēt pagaidu dokumentu – atgriešanās apliecību. Lūdzam ņemt vērā, ka ar šo dokumentu iespējams vienīgi atgriezties Latvijā, bet ne turpināt ceļu uz citu izvēlēto galamērķi.
Ja pase zudusi kādā ārvalstī, kurā nav Latvijas vēstniecības, ES pilsoņiem pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanai ir tiesības vērsties jebkuras ES dalībvalsts vēstniecībā vai konsulātā. Arī šajā gadījumā aicinām vispirms sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta diennakts dežurantu ārkārtas situācijām pa tālr. +371 26 33 77 11, kurš palīdzēs sazināties ar attiecīgās ES valsts pārstāvniecību.
 
KĀ RĪKOTIES, JA NOZAGTA NAUDA
Ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem, aicinām izmantot ātro naudas pārvedumu sistēmu pakalpojumus Western Union (piedāvā Latvijas Pasts), MoneyGram (piedāvā PrivatBank) u.c.). Ja tas nav iespējams, aicinām sazināties ar Latvijas vēstniecību vai zvanīt pa tālruni ārkārtas situācijām: +371 26 33 77 11, vai rakstīt uz e-pastu: palidziba@mfa.gov.lv, lai konsultētos par citām iespējām saņemt finanšu līdzekļus.
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA VAR PALĪDZĒT:
·         - ja jums ārvalstīs nozagts vai nozaudēts ceļošanas dokuments - izsniegt atgriešanās apliecību;
·         - ja esat ārvalstīs palicis bez naudas – palīdzēt sazināties ar radiniekiem vai draugiem, kas jums varētu sniegt finansiālu palīdzību;
·         - ja noticis nelaimes gadījums - informēt par to jūsu tuviniekus, sniegt padomu un palīdzību formalitāšu kārtošanā minētā sakarā;
·         - ja esat aizturēts vai apcietināts – sazināties ar jums, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas jūsu tiesības un likumiskās intereses.
·          
 
KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS VĒSTNIECĪBA NEVAR PALĪDZĒT:
·         - iejaukties tiesu, policijas un tiesību aizsardzības iestāžu darbībā, ja ārvalstī esat izdarījis likumpārkāpumu;
·         - sniegt juridisku konsultāciju;
·         - panākt labākus ārstēšanās apstākļus slimnīcā vai ieslodzījuma apstākļus cietumā nekā vietējiem iedzīvotājiem;
·         - apmaksāt jūsu rēķinus par viesnīcu, jurista pakalpojumiem, medicīnisko palīdzību vai segt jebkurus citus rēķinus;
·         - kārtot nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar tūrisma organizāciju, aviosabiedrību, banku vai citu iestāžu darbības jautājumiem;
·         - sameklēt jums apmešanās vietu.
 
 
Latvijas vēstniecība Korejā
Adrese: 29, Hannam-daero 36-gil, Yongsan-gu, Seula, 04417, Korejas Republika
Tālrunis: +82 2 2022 3800; +82 10 9373 0986 (ārkārtas gadījumiem)
E-pasts: embassy.seoul@mfa.gov.lv
Darba laiks: 9.00-17.00 (pirmdiena - piektdiena). Vēstniecības apmeklējumu lūdzam pieteikt telefoniski vai nosūtot vēstniecībai e-pasta vēstuli
Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments Rīgā
Adrese: Elizabetes iela 57, Rīga LV-1050
Tālrunis: 8000 5905 – bezmaksas informatīvs tālrunis ceļotājiem (Latvijā)
+371 67 015 905 – zvaniem no ārvalstīm
+371 26 33 77 11 – ārkārtas situāciju diennakts dežūrtālrunis (nāves gadījumi, smagas saslimšanas, katastrofas u.tml.)
Fakss: +371 67 828 274
E-pasts: palidziba@mfa.gov.lv (24/7)
 
ĀRKĀRTAS DIENESTU TĀLRUŅI KOREJĀ
 
Medicīniskā palīdzība (Ambulance, Medical Emergencies)                            Tālr.: 119, 1339
Ugunsdzēsēji (Fire Departement)                                                                    Tālr.: 119
Policija (Police department)                                                                             Tālr.: 112
Korejas tūrisma informācija, palīdzība ar tulkošanu (Korea Travel Hotline)     Tālr.: 1330

FRĀZES ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀM
 
Latviešu valodā - Korejiešu valodā
Man ir noticis nelaimes gadījums
저는 사고를 당했어요 (Čo- nin sago-ril tanghesojo.)

Šī ir ārkārtas situācija
긴급 상황이에요 (Kingib sangvang-iejo.)

Nepieciešama ātrā palīdzība
구급차가 필요해요 (Kugibčha –ga pirjohejo.)

Man nepieciešams ārsts
의사가 필요해요 (Uisa-ga pirjohejo.)

Lūdzu, izsauciet policiju!                         
경찰을 불러 주세요 (Kjongčhar-il pulro- čusejo.)

Ļoti slims (-a)
저는 많이 아파요 (Čo-nin mani apajo.)

Bez samaņas
의식을 잃었어요 (Uisik-il irosojo.)

Kur ir tuvākā slimnīca?
가장 가까운 병원이 어디예요? (Kadžan kakaun pjongvon-i odi-jejo?)

Vai tuvumā ir aptieka?
이 근처에 약국이 있나요? (I  kinčo-e jakguk-i inajo?)

Piezvaniet ugunsdzēsējiem
소방관을 불러 주세요 (Sobangkvan-il pulro-čusejo.)

Esmu iekļuvis autoavārijā
저는 교통 사고를 당했어요 (Čo-nin khothong   sago-ril tanghesojo.)

Esmu aplaupīts
저는 강도당했어요 (Čo-nin kangdotanghesojo.)

Palīdziet!
도와주세요! (Tovačusejo!)

Esmu apmaldījies
길을 잃었어요 (Kir-il irosojo.)

Lai pierādītu, ka Latvijas sporta līdzjutēji ir labākie pasaulē, ārlietu ministrija lūdz ievērot un cienīt Korejas Republikas likumus un tradīcijas!

NODERĪGAS SAITES
 
Phjončhanas olimpisko spēļu mājas lapa -  apskatāma šeit
Informācija par transportu olimpisko spēļu laikā - apskatāma šeit
Tūrisma informācija ceļotājiem Korejā - apskatāma šeit
Korejas Iekšlietu un drošības ministrijas informācija ārzemniekiem - apskatāma šeit


   

Valsts asinsdonoru centrs (VADC)  23. janvārī pārtrauca mobilā autobusa izbraukumus. Toties speciālisti dosies uz vairākām Latvijas vietām, cerot uz donoru atsaucību. Februāra izbraukuma grafiku skati zemāk.
Bet VADC aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Lai izbraukums būtu veiksmīgs, iepriekš būtu ieteicams apzināt tos darbiniekus, kuri vēlas ziedot asinis. Ieteicams, lai potenciālo donoru skaits pārsniegtu trīsdesmit.
Ja uzņēmums ir mazāks un potenciālo donoru skaits neliels, var uzaicināt pievienoties vēl citus, iespējams, Donoru dienas akcijā vēlēsies iesaistīties Jūsu sadarbības partneri vai biroju kompleksā esošie uzņēmumi.

Asins ziedošana uzņēmumā ir ne tikai sociāli atbildīgs darbs, bet arī lieliska iespēja saliedēt kolektīvu, iedrošināt citus paveikt labu darbu, kā arī iespēja saņemt papildus brīvdienu. Izbraukumu savā darbavietā var organizēt, zvanot VADC izbraukumu projektu vadītājai Sabīnai Teicānei: tālr. 67471474; mob. 29475216.

Jāņem vērā, ka asinis var ziedot 18 līdz 65 gadus veci, veseli cilvēki. Svaram jābūt ne mazākam par 50 kilogramiem. Pirms asins nodošanas speciālisti iesaka lietot veselīgu uzturu, kā arī daudz šķidruma.
Asins nodošanas dienā un dienu pirms nav ieteicams ēst treknus ēdienus un lietot alkoholu. Pirms procedūras nedrīkst smēķēt! Noteiktu laika periodu asinis nedrīkst ziedot arī personas, kuras apmeklējušas valstis ar pastāvīga saslimšanas riska faktoru, šo valstu karti var aplūkot šeit.
Būtisks priekšnosacījums: neēdis cilvēks nedrīkst ziedot asinis, tādēļ dienā, kad iecerēts ziedot asinis, noteikti brokastīs jāietur vismaz viegla maltīte.

VADC februāra izbraukumu grafiks telpās: 

07.02.2018. 
Jaunpils vidusskola, Jaunpils pagasts, Jaunpils novads, no 10:00 līdz 13:00; 
Latvijas Dabas muzejs, K. Barona iela 4, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, no 10:00 līdz 14:00; 

08.02.2018. 
Smiltenes kultūras un sporta centrs, Gaujas iela 1, Smiltene, no 10:00 līdz 13:00; 
BA “Turība”, Graudu iela 68, Rīga, no 11:00 līdz 15:00; 
Kārsavas kultūras nams, Vienības 49c, Kārsava, no 09:00 līdz 12:00; 

09.02.2018. 
Rīgas dome, Rātslaukums 1, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 

12.02.2018. 
Aizkraukles kultūras nams, Spīdolas iela 1, Aizkraukle, no 10:00 līdz 14:00; 

13.02.2018. 
Siguldas slimnīca, Lakstīgalas iela 13, Sigulda, no 09:00 līdz 13:00; 
LU Dabaszinātņu fakultāte, Jelgavas iela 1, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Ilūkstes kultūras nams, Brīvības 12, Ilūkstes pagasts, no 09:00 līdz 12:00; 

14.02.2018. 
LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Zeļļu iela 25, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Rīgas Ekonomikas augstskola, Strēlnieku 4A, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Rugāju novada dome, Kurmenes 48, Rugāju novads, no 09:00 līdz 12:00; 

15.02.2018. 
SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs”, Dēļu iela 7C, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Madonas mūzikas skola, Blaumaņa iela 16, Madona, no 09:00 līdz 13:00; 

19.02.2018. 
Talsi, Kareivju iela 7, Talsi, no 10:00 līdz 14:00; 
Dzemdību nams, Miera iela 45, Rīga, no 10:00 līdz 13:00; 

20.02.2018. 
Banku augstskola, Kr. Valdemāra iela 161, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Gulbenes Sarkanā Krusta komiteja, Dzirnvau iela 7a, Gulbene, no 09:00 līdz 13:00; 

21.02.2018.         
LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Aspazijas bulvāris 5, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, Antonijas iela 1, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Krāslavas Pašvaldības iestādes sociālais dienests, Grāfu Plāteru 6, Krāslava, no 09:00 līdz 12:00; 

22.02.2018.         
LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Visvalža iela 4a, Rīga, no 10:00 līdz 14:00; 
Vārkavas novada dome, Skolas iela 5, Vecvārkava, no 09:00 līdz 12:00; 

26.02.2018. 
Kuldīga, Pilsētas laukums 4, Kuldīga, no 10:00 līdz 13:00; 

27.02.2018. 
Latvijas Universitāte, Raiņa bulvāris 19, Rīga, no 11:00 līdz 15:00; 
Lubānas veselības un sociālās aprūpes centrs, Oskara Kalpaka 12, Lubāna, no 09:00 līdz 12:00; 

28.02.2018. 
Cēsu Pieaugušo izglītības centrs, Raunas iela 4, Cēsis, no 10:00 līdz 14:00; 
Dubnas kultūras nams, Nākotnes 1A, Dubna, no 09:00 līdz 12:00; 
LLU Veterinārā fakultāte, K. Helmaņa iela 8, Jelgava, no 10:00 līdz 14:00. 

CSDD turpina bezmaksas ziemas braukšanas konsultācijas vairākās Latvijas vietās.
Nodarbību ilgums: 90 minūtes.
 
Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.
Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.
 
Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams.
Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.
 
Svarīgi! Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem.

Valmierā, Kocēnu novada Zilākalna autotrasē nodarbības plānotas:
 
Ceturtdien, 8.februārī, plkst. 10:00, 12:00, 14:00 un 16:00
Piektdien, 9.februārī, plkst. 10:00, 12:00, 14:00 un 16:00
Sestdien, 10.februārī plkst. 10:00, 12:00, 14:00 un 16:00

Šādus pasākumus CSDD autovadītājiem piedāvā jau kopš 2015.gada un to mērķis ir uzlabot autovadītāju zināšanas par transportlīdzekli, tā aprīkojumu, kā arī nostiprināt braukšanas prasmes ziemas apstākļos. 
Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs  tūkstoši autovadītāju.

Jau pavisam drīz, piektdien, 9. februārī būs Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.
Šķiet, ka ja reiz spēles ziemā, tad par aukstumu nav ko bēdāt, lai tik tas būtu. Tomēr dažas valstis ir bažīgas par aukstumu, kas šobrīd valda Phjončhanā.

Tur patlaban ir naktīs -22 grādi. Meteoroloģiskās prognozes gan liecina, ka tuvāko dienu laikā gaisa temperatūra paaugstināsies un būs ap nulli.

Distanču slēpošanas sacensības arī var tikt atceltas, ja gaisa temperatūra būs zemāka par mīnus 22 grādiem pēc Celsija, paziņojis Starptautiskās Slēpošanas federācijas prezidents Džanfranko Kaspers, skaidrojot, ka 
federācijas noteikumi paredz, ka pie gaisa temperatūras mīnus 22 grādi slēpošanas sacensības var nenotikt, ja tā nolemj sacensību direktors un ārsti.  Turklāt svarīgi, kāds būs gaisa mitrums. Ja zems, tad sacensības var notikt arī mīnus 30 grādu salā, bet pretējā gadījumā galējais rādītājs ir mīnus 22 grādi.

Arī Itālijas un Jaunzēlandes olimpiskās izlases paudušas nopietnas bažas par ļoti auksto laiku, kas valda Phjončhanā, bīstoties par sportistu veselības stāvokli olimpiādes atklāšanas ceremoniju.
Tur sportistiem nāksies pusotru stundu pavadīt ārā salā, jo ceremonija notiek āra stadionā.
Ārsti neoficiāli atzinuši, ka ieteikuši treneriem un delegātiem, kuriem ir veselības problēmas, piemēram, cukura diabēts, nedoties uz atklāšanas ceremoniju, bet palikt siltumā.

Treniņus pirms gaidāmajām olimpiskajām spēlēm ir uzsākusi Ukrainas biatlona izlase, kas  arī ziņo par ziemas apstākļiem un apledojušu trasi, sakot, ka ir ļoti auksts, trase ir sasalusi un nav slīdamības. Jūtams arī vējš.

Latvijas olimpieši arī jau ieradušies Dienvidkorejā, iekārtojušies olimpiskajā ciematā, bet viņus izbrīna kāda īpatnība, par to stāsta Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Korejiešu īpatnība ir  neapkurināt koplietošanas telpas – liftos un gaiteņos temperatūra esot līdz mīnus desmit grādiem. Sportistiem nākas atcerēties, ka, dodoties no stāva uz stāvu, ir jāvelk ziemas jakas. Daži pie tā nav pieraduši un jau sākuši šņaukāties.

Pērn visvairāk nelaimes gadījumi darbā notikuši kokapstrādes jomā - 252.
Salīdzinot ar gadu iepriekš,  situācija ir pasliktinājusies - smago nelaimes gadījumu skaits pieaudzis gandrīz divas reizes.
Šogad janvārī jau bijis  viens letāls nelaimes gadījums.

Lai mazinātu darbā cietušo cilvēku skaitu, kā arī pārliecinātos par darba vides drošību, Valsts darba inspekcija šonedēļ sākusi tematisko pārbaudi kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos visā Latvijā.
Kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumus Valsts darba inspekcija apsekos ne tikai kampaņas laikā, bet visa gada garumā. Speciālisti uzsver, ka mērķis nav sodīt, bet mudināt uzņēmējus vairāk domāt par drošu darba vidi. 

Primāri uzmanība tiks pievērsta tam, vai iekārtas atbilst prasībām un vai darbinieki ir instruēti par drošības jautājumiem.

Pārgalvība un bezatbildība no darbinieka un darba devēja puses, strādnieku nepilnīga apmācība un prasībām neatbilstošs aprīkojums - tie ir galvenie nelaimes gadījumu cēloņi kokapstrādes uzņēmumos, ko pēc pērn veiktajām pārbaudēm secinājuši Valsts darba inspekcijas speciālisti.
Pie novecojušām, nedrošām un prasībām neatbilstošām darba iekārtām joprojām strādā daudzos uzņēmumos, turklāt bieži konstatēts, ka iekārtu lietošanas instrukcija nemaz nav iztulkota latviešu valodā un pats darba devējs ar to nav iepazinies. 

Statistika liecina, ka visbiežāk darbinieki traumējuši rokas pirkstus, vairākos gadījumos bijusi nepieciešama amputāciju, bet daži beigušies letāli.

Svētdien, 11. februārī, visā Eiropas Savienībā atzīmēs vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, kuras ietvaros šonedēļ norisināsies vairākas aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības informētību par 112 numuru, uz kuru zvanot iespējams saņemt operatīvo dienestu palīdzību.

Tāpat valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas izglītos vairākus tūkstošus skolēnu par pareizu rīcību ārkārtas situācijās, īpaši uzsverot to, kuros gadījumos ir jāzvana uz tālruņa numuru 112 un, kas jāsaka dispečerei, sazvanot 112.
Līdztekus skolēniem atgādinās par to, kas notiek, ja tiek saņemts viltus zvans un, cik svarīgi ir nekavējoties paziņot par negadījumu, zvanot uz 112, nevis sākotnēji to filmēt vai nofotografēt. 

Lai palielinātu ceļotāju drošību un nepieciešamības gadījumā cilvēkiem būtu vienkāršāk izsaukt vajadzīgo dienestu, 1991.gadā tika izveidots Eiropas vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112. Latvijā vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas jau 21 gadu (kopš 1997.gada). Tālruņa numurs 112 darbojas 24/7 un zvans uz to ir bez maksas.

Piezvanot uz 112, ikviens var sazināties ar četriem glābšanas dienestiem - VUGD, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Gāzes dienestu.

Šobrīd ik dienu Zvanu centros strādā 20 dispečeri, kuri vidēji diennaktī saņem 3300 zvanus ar dažādiem lūgumiem palīdzēt. 2017.gadā kopā apstrādāti vairāk kā 1,2 miljoni ienākošie 112 zvani.

Jelgavas pilsēta aicina no 9. līdz 11. februārim jau 20. reizi satikties vērienīgākajā ziemas notikumā Baltijā - Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā.
Atzīmējot šo jubileju, pirmo reizi festivāls notiks trīs vietās pilsētā: Pasta salā, Jāņa Čakstes bulvārī un Hercoga Jēkaba laukumā.
Apmeklētāji festivāla dienās aicināti apskatīt vairāk nekā 65 ledus skulptūras un dažādus ledus objektus.

Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls Jelgavā pulcē 33 pasaulē atzītus tēlniekus no 10 valstīm: Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Īrijas, Portugāles, Norvēģijas, Nīderlandes, Ukrainas, Bulgārijas un Ķīnas. Mākslinieku uzdevums ir vairāk nekā 70 tonnās ledus attēlot tēmu "Sapņi".

Jāņa Čakstes bulvāra un Pasta salas teritorijā atradīsies iespaidīgākie ledus objekti un galvenā skatuve. Kopumā taps vairāk nekā 65 ledus objekti, no tiem 30 izgaismotas mākslinieku individuāli veidotās skulptūras un vairākas foto skulptūras, ko apskatīt varēs Jāņa Čakstes bulvārī, 15 komandu skulptūras atradīsies Pasta salā, no kurām lielākās pārsniegs pat trīs metru augstumu. Savukārt Hercoga Jēkaba laukumā apmeklētājus sagaida ledus labirints, lielformāta foto skulptūras, ledus slidkalniņi bērniem un citi ledus objekti. Izmantotā ledus daudzuma ziņā lielākā skulptūra būs ledus bārs Pasta salā.

Festivāla uzvarētāji tiks paziņoti piektdien, 9. februārī, atklāšanas un apbalvošanas ceremonijas laikā.
Apmeklētāji aicināti neņemt līdzi mājas mīluļus.

Piektdien, 9.februārī klubā Melnā piektdiena jau devīto gadu pēc kārtas tiks pasniegtas Latvijas Metālmūzikas gada balvas - nozīmīgākais apbalvojums Latvijas smagās mūzikas scēnā.

Labākos metālmūzikas izpildītājus jau tradicionāli noteicis klausītāju balsojums, kā arī žūrijas lēmums, un balvas tiks pasniegtas kategorijās Gada ieraksts, Gada koncertgrupa, Gada debija, Gada vokāls un Gada mūziķis.

Gada ieraksta nominēti pieci albumi - melodic black metal apvienība Ocularis Infernum ar ierakstu Expired Utopia, black metal pārstāvji Eschatos ar EP M¯RE, Latvijas doom metal klasiķi Frailty ar albumu Ways of the Dead, black/death metal veterāni Urskumug ar minialbumu The Throne for my Ego, kā arī sludge/ doom trio Saturn’s Husk ar instrumentālo albumu Marée Noire.

Par Gada koncertgrupas titulu sacentīsies pagan metal grupa Skyforger, kas pērnā gada vasarā satricināja Limbažus ar pirmo latviešu metāla operu Kurbads, eksperimentālā black metal pārstāvji Velnezers, kā arī Urskumug.

Gada debijas balvai izvirzītas trīs apvienības - post metal manierē spēlējošie Numbers, smagnējā sludge/ stoner metal banda Oghre, kā arī smagā roka apvienība Rusted Wheels.

Uz Gada vokāla nosaukumu pretendē ekstrēmā vokāla meistare Māra Lisenko (Ocularis Infernum), akadēmiski skolotā Laima Krīgere (Oceanpath) un zemo frekvenču eksperts Oskars Dreģis (Oghre).

Gada mūziķa - instrumentālista balvai izvirzīti taustiņinstrumentālists Magnuss Znatnajs (Ocularis Infernum), ģitārists Jēkabs Vilkārsis (Frailty) un ģitārists Mārtiņš Platais (Eschatos).

Latvijas Bankas kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" ieguvusi balvu prestižā starptautiskā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year).
Latvijas mākslinieku Pauļa Liepas un Ivara Drulles veidotā monēta atzīta par "Gada mākslinieciskāko monētu" - šāds sasniegums monētu mākslā ir līdzvērtīgs "Oskara" piešķiršanai kinomākslā.

Konkursu "Gada monēta" rīko ASV numismātikas publikāciju izdevniecība Krause Publications un tās izdotais žurnāls World Coin News.
Konkursa žūrijas komisijā darbojas vairāk nekā 60 profesionālu ekspertu no visas pasaules, un katru gadu 10 nominācijās tiek noteiktas pasaules gada labākās monētas.

5 eiro sudraba kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" ir cieņas apliecinājums Latvijas uzņēmēju darbam un ieguldījumam valsts ekonomiskās neatkarības un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. 

Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 25 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē. Tās saņēmušas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā konkursā "Gada monēta" "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš".

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī.
Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.

Ar mērķi sekmēt Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas pratību, interneta veikali  aicina pievērst uzmanību un turpmāk izvairīties no tipiskākajām kļūdām, kādas tiek pieļautas, iepērkoties on-line vidē. Izplatītāko kļūdu vidū ir nepārbaudītu interneta vietņu un nedrošu mobilo ierīču izmantošana.

Kopumā iedzīvotāju zināšanas par drošu internetu uzlabojas. Arī patērētāju uzticība tiešsaistes veikaliem ir augsta - pērn rudenī  veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 82% no 1000 aptaujātajiem, tiem uzticas. Tomēr vienlaikus būtiski ir sekot līdzi, lai ekspertu rekomendācijas par drošiem pirkumiem tiek ievērotas arī praksē.

Bet  pircēji par jautājumiem, kuri skar drošus pirkumus internetā, pastiprināti sāk domāt vien tad, kad viņi paši vai tuva paziņa saskārusies ar negatīvu pieredzi.
Tomēr jāatceras, ka daļa atbildības gulstas arī uz paša interneta lietotāja pleciem, tāpēc būtiski ir runāt par iedzīvotāju interneta lietošanas pratību.
Turklāt bieži vien drošs internets nozīmē elementāru pamata soļu ieviešanu ikdienā, kas neprasa papildus resursus.

Apkopojot tipiskākās kļūdas, kādas tiek pieļautas, iepērkoties internetā, speciālisti uzsver, ka ne vienmēr notiek pārbaude, vai lapa ir droša un, vai tā nav kopēta.
Tāpat aizvien biežāk pirkumiem tiešsaistē tiek izmantotas dažādas mobilās ierīces, bet diemžēl ne visām tiek instalēti jaunākie drošības atjauninājumi.

Lūk, tipiskākās kļūdas, iepērkoties internetā. 

#1 Nepārbauda, vai interneta lietotne ir droša
Interneta platformās, kurās plānojat atstāt savus personas datus, būtisks ir tā saucamais lapas datu pārraides un drošības protokols. Ja lapa sākas ar https:// vai tai ir ikona atslēgas formā, tas nozīmē, ka tiek izmantots drošības sertifikāts, kas šifrē datus un to tālāka izmantošana nav iespējama. Uzklikšķinot uz slēdzenes ikonas, iespējams redzēt informāciju par lietotnes drošības sertifikātiem.

#2 Droša un ar savu unikālo paroli - tikai viena mobilā ierīce
Interneta lietotājiem ir jāmaina sava attieksme pret mobilo telefonu vai planšeti kā no datora atšķirīgāku ierīci. Uz visām mobilajām ierīcēm attiecas vieni un to paši drošības un aizsardzības pasākumi, kas nozīmē spēcīgas un drošas paroles (nevis “123123”), regulāri sistēmas un drošības atjauninājumi, antivīrusu instalēšana ierīču aizsardzībai. Jāņem vērā, ka ļaundari izmanto “tukšos caurumus” un, ja viena no ierīcēm, kura tiek izmantota pirkumiem interneta vidē, netiek atbilstoši aizsargāta, tai arī ir potenciāli lielāks risks.

#3 Pārgalvīga datu nodošana trešajām pusēm
Ir jābūt iemeslam, kāpēc personu dati tiek nodoti trešajām personām, līdz ar to jāseko līdzi, kādos brīžos un kādam mērķim tiek sniegta sensitīva informācija. Jo īpaši uzmanīgam ir jābūt, redzot paziņojumus, ka tālākas darbības lietotnē iespējamas vien tad, ja tiek iesniegta bankas informācija. Ļoti bieži šī metode tiek izmantota arī tad, ja potenciālais upuris ir uzrunāts ar mērķi lūgt finansiālu palīdzību. Tas ir tipisks t.s. pikšķerēšanas gadījums, kuram nekādā gadījumā nevajag atsaukties.

#4 Iepērkas “vienas akcijas” interneta veikalā
Diemžēl ļaundari izmanto pircēju lētticību, ar skaļām reklāmām piesaistot uzmanību viltus un nedrošām interneta lietotnēm. Vēl šī gada sākumā Latvijā vairāki pircēji tika apkrāpti, pasūtot preci internetā un veicot priekšapmaksu, bet preci tā arī nesaņemot. Ja tiek izdarīts pirkums jaunā interneta vietnē, rekomendējoši ir veikt piesardzības pasākumus, piemēram, novērtēt izmantoto drošības sertifikātu, ievākt atsauksmes par interneta veikalu, izpētīt pamata datus par kompāniju (vai ir kontaktinformācija, kāda ir preces atgriešanas politika u.tml.).

#5 Nezina savas tiesības
Būtiski ir ņemt vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz internetā iegādātu preci atgriezt 14 dienu laikā, nepaskaidrojot preces atgriešanas iemeslu. Ja izvēlētā interneta lietotne to neievēro, tās darbību nevar uzskatīt par drošu un tā ir pretrunā ar Latvijas likumdošanu.

Latvijā ir vairāki simti ziemas peldētāju, saukti par roņiem, kuri apvienojušies klubos un biedrībās, lai būtu ne tikai interesantāk veikt šo procesu, bet arī - drošāk.

Kāpēc vispār to dara? Iemesli ir dažādi, bet viens no visbiežāk dzirdētākajiem un pārbaudītākajiem ir veselības uzlabošana un organisma tonizēšana.

Latvijā, visvairāk Kurzemē un Zemgalē, ir dibinātas vairākas biedrības, kurās apvienojušies domubiedri un ziemas peldēšanas cienītāji, tie organizē pasākumus, paši piedalās dažāda mēroga pasākumos, kā arī sacensībās un ar savu aktivitāti popularizē šo rūdīšanās nodarbi.

Lai apzinātu ziemas peldētājus arī Vidzemē, sestdien, 10. februārī, Burtniekos notiks Ziemas peldēšanas seminārs. Tajā piedalīsies un ar savu pieredzi dalīsies arī pieredzējuši ziemas peldētāji no biedrības “Latvijas roņi”.
Plānotā programma:
Plkst. 11.00 - Teorētiskā daļa. Burtnieku novada multifunkcionālajā jauniešu iniciatīvu centrā, Burtniekos, Jaunatnes ielā 15.
Plkst. 12.00 - Praktiskā daļa.  Burtnieku ezerā pie kanāla.

Uz semināru tiek aicināti gan pieredzējuši ziemas peldētāji, kuri varēs padalīties arī ar saviem stāstiem un ieteikumiem, gan interesenti, kuri par ziemas peldēšanu ir vairākkārt domājuši, bet nav saņēmušies to uzsākt.

Lietuviešu ugunsdzēsējs un ultramaratonists Aids Ardzijausks pabeidzis Lietuvas valstiskuma atjaunošanas simtgadei veltīto 8000 kilometru skrējienu no Dakaras uz Viļņu un svētdien atgriezies savas valsts galvaspilsētā.

Garajā ceļā Ardzijausks devās 24.oktobrī, plānojot simts dienās cauri Senegālai, Mauritānijai, Rietumsahārai, Marokai, Gibraltāram, Spānijai, Francijai, Itālijai, Austrijai, Čehijai un Polijai sasniegt Lietuvu, kas 16.februārī svinēs savu simto dzimšanas dienu.

Lai gan laika apstākļi skrējēju nelutināja un ceļā viņš pieredzēja gan svelmīgu karstumu, gan smilšu vētras, gan spēcīgas lietusgāzes, tomēr Aidam paveicās gan pārcelties pāri Gibraltāram, iekams sākusies vētra, gan šķērsot vairākas kalnu pārejas Alpos, pirms tās tika slēgtas lavīnbīstamības dēļ.
Pie Viļņas robežas viņu sagaidīja un līdz Rātslaukumam pavadīja policijas ekipāža un skriešanas entuziasti, bet pie finiša arī ģimene un kolēģi ugunsdzēsēji.

Jautāts, kurš posms ceļā bijis grūtākais, Ardzijausks atbildējis, ka tādu nevar nosaukt. "Visi posmi bija grūti, atšķirīgi, interesanti un negaidīti," viņš atzinis, piebilstot, ka šāds skrējiens vairāk par fiziskajiem spēkiem pārbauda tieši psiholoģisko noturību.

Šis skrējiens bija viens no lielākajiem izaicinājumiem Ardzijauska biogrāfijā. Ik dienas viņš pieveica divas maratona distances - vienu sāka rīta agrumā, kamēr vēl nav iestājies liels karstums, otru vakarpusē, pēc pusdienām un četru piecu stundu diendusas.
Nakšņoja lielākoties teltī ceļmalā, bet, ja ceļā bija kāda apdzīvota vieta, atrada naktsmājas tur.
Ceļā Aidam daudz palīdzēja arī vietējie lietuvieši, kuri, jau iepriekš zinot viņa distanci, aicināja uz naktsmājām.

Ceļā viņu pavadīja fotogrāfs un ceļotājs Ģedmants Kropis, kas ne vienreiz vien fotografējis Dakāras ralliju, operators, žurnālists, ceļotājs, motociklists Aids Bubins, kas savulaik automobilī mērojis ceļu no Gambijas caur Dakaru līdz Parīzei, bet ar motociklu 12 dienās no Lisabonas sasniedzis Vladivostoku, un bijušais ugunsdzēsējs Sauļus Ališausks, kas pats no Parīzes līdz Dakarai ceļojis ar divriteni. Vīri iemūžināja viņa skrējienu, palīdzēja sadzīves darbos un veda automobilī visu skrējienam vajadzīgo - ūdens un pārtikas krājumus, drēbes un desmit pārus apavu, no kuriem gan noplēsti tikai seši.

Ardzijausks, kas otrdien, 6.februārī, svin savu 47.dzimšanas dienu, ir pieredzējis maratonskrējējs, kas ar skriešanu aizraujas kopš 1980.gada. Ugunsdzēsības dienestā viņš strādā kopš 1994.gada.

2012.gadā neatlaidīgais lietuvietis 24 dienās veica 1089 kilometrus garu skrējienu apkārt Lietuvai, 2013.gadā apskrēja apkārt Baltijas jūrai, 44 dienās pieveicot 3266 kilometrus, 2014.gadā Amerikas Savienotajās Valstīs noskrēja vairāk nekā 5000 kilometrus no Losandželosas līdz Ņujorkai.

Aida lielākais sapnis ir skriešus veikt ceļu apkārt visai zemeslodei, bet, mierinot ģimeni, viņš solījis jaunus lielus projektus nesākt agrāk par 2020.gadu.

6.februārī jau 15. gadu tiek atzīmēta Vispasaules Drošāka interneta diena, kuras laikā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīko īpašu akciju "Drošāka interneta diena".

Akcijas laikā ikvienam ir iespēja zvanīt Uzticības tālruņa 116111 konsultantiem un uzdot jautājumus par interneta drošību, uzzināt, kur vērsties, ja konstatēti pārkāpumi internetā, vai arī saņemt psiholoģisko palīdzību un atbalstu. Konsultanti atbildēs uz jautājumiem, kas saistīti ar emocionālu pazemošanu internetā, saskarsmi ar pornogrāfiska satura materiāliem, seksuāla rakstura ziņu vai video saņemšanu, droša kontakta veidošanu sociālajos tīklos, kā arī citām būtiskām un aktuālām tēmām.

Uzticības tālrunis regulāri saņem gan bērnu, gan pieaugušo zvanus, kas saistīti ar interneta drošību, tajā skaitā, par emocionālu pazemošanu gan internetā, gan izmantojot mobilo tālruni, kā arī par jautājumiem, kas skar nelegālu un bērniem kaitīgu interneta saturu, un citiem jautājumiem.

Pērn Uzticības tālruņa 116111 konsultanti saņēma 841 zvanu par interneta drošības jautājumiem.

Akcijas laikā ir aicināti zvanīt ne tikai bērni, bet arī vecāki, pedagogi un citi izglītības iestāžu speciālisti.

Uzticības tālrunis bērniem un pusaudžiem strādā visu diennakti un ir bez maksas, zvanot no jebkuras telefona līnijas.

Tikmēr Kompānijas SplashData kārtējais ikgadējais populārāko paroļu tops parāda, ka tīmekļa lietotāju kaitīgie paradumi attiecībā uz personīgo datu drošību mainās ļoti lēni.
SplashData eksperti kopumā izvērtēja piecus miljonus atklātībā nonākušu paroļu un izvēlējās 100 visvairāk lietotās. No tām savukārt tika atsijātas drošākās un nedrošākās paroles.

Jau ceturto gadu pēc kārtas nedrošāko paroļu topa galvgalī atrodas «123456». Otro vietu tāpat kā pērn ieņem «password», 
Kā norāda SlashData speciālisti, aptuveni 10% lietotāju kaut reizi ir izmantojuši paroli no nedrošāko simbolu kombināciju TOP 25, bet 3% kaut reizi izmantojuši topa līderi – tātad paroli 12345.

Kompānija arīdzan vērš uzmanību, ka uz klaviatūras blakus esošu simbolu izmantošana vai o burta aizvietošana ar nulli (0) paroles nepadara drošākas. 

Jo labākas iedzīvotāju zināšanas par ekonomiku, jo lielāka izpratne par to, kā palielināt ienākumus, jo lielāka iespēja, ka iedzīvotāji un valsts kļūs turīgāki.
Latvijas Banka valsts simtgadē uzsāk izglītojošo programmu "No sprīdīšiem par saimniekiem", kuras mērķis ir uzlabot ikviena indivīda, kā arī sabiedrības kopumā izpratni par personīgo finanšu prasmīgu pārvaldīšanu un likumsakarībām, kas ietekmē tautsaimniecības un ienākumu kāpumu.

2017. gada novembrī tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas Fakti" veiktais pētījums liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata ekonomikas zināšanas par nepieciešamām, tai pašā laikā norādot, ka zināšanu un trūkst un pat gadījumos, kad tās ir, rīcība ne vienmēr atbilst vēlamajam modelim.

Divas trešdaļas (66%) aptaujāto uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji būtu vairāk jāizglīto par finanšu jautājumiem. Biežāk minētās situācijas, kurās noderētu vairāk zināšanu par ekonomiku, ir sava budžeta plānošana, sākot uzņēmējdarbību, kā arī aizņemoties naudu. Raksturojot Latvijas iedzīvotāju rīcību ar savām finansēm, 43% aptaujas dalībnieku pauda viedokli, ka lielākā daļa iedzīvotāju rīkojas spontāni un neapdomīgi ar savu naudu, neplāno ilgtermiņā.

Zināšanu vairošanai Latvijas Banka valsts simtgadē turpinās (un iesāks) vairākas paliekošas lietas:

• Jaunajam kompetenču modelim palīdzēsim izveidot jaunu ekonomikas mācību līdzekli skolām. Kopš 1998. gada, kad ar Latvijas Bankas līdzdalību iznāca pirmā ekonomikas mācību grāmata Latvijas skolām, pagājuši 20 gadi, un tagad laiks kam jaunam.
• Visos Latvijas reģionos klātienē ar uzņēmējiem, iedzīvotājiem, studentiem diskutēsim par to, kas ir turības atslēga, kā ražot ko vērtīgāku, pasaulei dārgāk pārdodamu.
• Atjaunots zināšanu centrs "Naudas pasaule", kuru mācību darbā īpaši iecienījuši skolēni un studenti.
• Aizsākam programmu "No sprīdīšiem par saimniekiem", kas domāta cilvēka un valsts dzīvi ietekmējošu ekonomikas patiesību atgādināšanai vienkāršā, atpazīstamā formā.


Programma "No sprīdīšiem par saimniekiem" domāta cilvēka un valsts dzīvi ietekmējošu ekonomikas patiesību atgādināšanai vienkāršā, atpazīstamā formā. Formulētas 10 patiesības, kuras jāzina ikvienam:
• Katrai naudai sava vērtība - nevis naudas daudzums, bet tās pirktspēja nosaka tās vērtību;
• Jāstrādā gudri - jo augstāks darba ražīgums, jo vairāk nopelna cilvēks un valsts;
• Viegli aizņemties, grūtāk atdot - aizņemoties jāvērtē spēja atdot gan aizņēmumu, gan procentus;
• Ko sēsi, to pļausi - naudas cenu nosaka risks, bet riska mēraukla ir aizņēmēja atbildīgums;
• Septiņreiz nomēri - pirms rīkoties ar naudu, jāuzklausa padomi un kritiski tie jāizvērtē;
• Nedzīvo vienai dienai - saimnieciska domāšana ir īstermiņa vēlmju samērošana ar ilgtermiņa iespējām;
• Kal ragavas vasarā - tautsaimniecības attīstība ir cikliska, sliktajiem laikiem jāgatavojas iepriekš;
• Pietaupi nebaltai dienai - katrā budžetā jāatvēl drošības riņķis neparedzētām situācijām;
• Ķēdē visi posmi svarīgi - ekonomikā visi ir savstarpēji saistīti, tāpēc naudas apritē nedrīkst būt pārrāvumi;
• Neseko pūlim - vienveida bara darbība ekonomikā rada burbuļus, kam lemts plīst.

Programmas atklāšanas pasākumā par katru no šīm patiesībām stāstīja kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks. Piemēram, inženieris, autosportists, "OSCar" automobiļu konstruktors Andris Dambis ar savu darbu elektrisko transportlīdzekļu izstrādē raksturoja patiesību "Neseko pūlim". "Manuprāt, ļoti būtiska lieta ir, ka labi izdarīt vai izveidot kaut ko jaunu un pelnošu var tad, ja tu izdari vai izdomā kaut ko tādu, kas nav bijis. Ja tu atrodi kaut ko jaunu, derīgu, vieglu un atšķirīgu, tad tā ir viena no pozīcijām, kā tu vari būt labāks par citiem," sacīja inženieris.

Raksturojot patiesību "Katrai naudai sava vērtība", filozofe Maija Kūle akcentēja, ka naudas vērtību parāda, ko un cik daudz par to var iegādāties. "Katrs cilvēks, kas lieto naudu, grib, lai tā būtu stabila, lai tā būtu nopietni ņemama, lai par to maiņas procesā var iegūt tikpat daudz vai pat vēl labākas preces nekā iepriekš," sacīja zinātniece.

10 ekonomikas patiesības , kuras jāzina ikvienam, atrodamas un tiks papildinātas ar cilvēku pieredzes stāstiem, testiem u.c. materiāliem Latvijas Bankas ekonomiskās izglītotības vietnē naudasskola.lv.

Turpmāk Latvijas pilsētās notiks kampaņas "Mazāk ir vairāk" aktivitātes, kurās jebkuram garāmgājējam būs iespēja piedalīties aizraujošā atkritumu šķirošanas spēlē un iegūt balvas.
Šādas aktivitātes ir daļa no projekta "Mazāk ir vairāk", un ar tām tiek aktualizēta sadzīves atkritumu apsaimniekošanas problēma, kā arī videi draudzīga, bezatkritumu dzīves stila popularizēšana.

Kampaņas laikā līdz 2.martam šādas akcijas katru piektdienu un sestdienu notiks vairākās Latvijas pilsētās.

Kampaņas "Mazāk ir vairāk" mērķis ir popularizēt "Zero waste" jeb bezatkritumu dzīves stilu.
Resursu aprites "Zero waste" koncepts radās pagājušā gadsimta 60. gados, un aicina raudzīties uz atkritumiem kā uz izmantojamiem resursiem.

Aktivitāšu laikā jebkurš garāmgājējs varēs uzzināt par to, kā iespējams samazināt atkritumu daudzumu ikdienā un kā pareizi šķirot atkritumus. 

Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu un tā mērķis ir samazināt atkritumu daudzumu ikdienā - katram iespēju robežās samazinot atkritumus: nepirkt lieku, nepirkt industriāli iepakotas preces, izmantot tās atkārtoti, efektīvi un pareizi uzglabāt un lietot pārtikas preces.
Otrs kampaņas akcents ir pareiza atkritumu šķirošana, tā ļaujot tos pārvērst par vērtīgām otrreizējām izejvielām un tādējādi taupīt gan dabas resursus, gan arī saudzēt vidi un ekoloģiju.

"Mazāk ir vairāk" aktivitātes:
2.februārī - Cēsīs, Gaujas ielā 29, veikalā TOP no plkst. 18:00 - 20:00
3.februārī - Ogrē, Mednieku ielā 21/23, veikalā TOP no plkst. 15:00 - 17:00
9.februārī - Tukumā, Eksporta ielā 6, veikalā TOP no plkst. 18:00 - 20:00
10.februārī - Rīgā, Kalnciema kvartālā no plkst. 10:00 - 16:00
16.februārī - Rīgā, Forum Cinemas no plkst. 17:00 - 21:00
17.februārī - Rīgā, Forum Cinemas no plkst. 15:00 - 19:00
23.februārī - Jūrmalā, Dzintaros, Jāņa Pliekšāna ielā 86, veikalā TOP no plkst.18:00 - 20:00
24.februārī - Rīgā, Izstādē "Skola 2018" no plkst.10:00 - 16:00
2.martā - Bauskā, Upmalas ielā 1, veikalā TOP no plkst.18:00 - 20:00

Deviņas Latvijas lielākās pašvaldības šogad īstenos projektu "No Brīvības līdz brīvībai. Brīvības ielu stāsts", kura laikā pilsētās plānots organizēt dažādus sporta, kultūras un mākslas pasākumus, kas būs veltīti pilsētās esošajām Brīvības ielām un iedzīvotāju atmiņām par pēdējos simts gados piedzīvotajam.

Šādi pasākumi gada garumā norisināsies  - Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā un Ventspilī.

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pārstāvis Vladislavs Ivanovs pastāstīja, ka viņu pilsētā notiks trīs ar šo projektu saistītas aktivitātes.
17.aprīlī tiks organizēta izstāde, kurā Daugavpils novada iedzīvotājiem būs iespēja dalīties ar dažādiem vēsturiskiem priekšmetiem un atmiņām, kas saistīti ar viņu ģimenēm un to likteņstāstiem. Tā kā pilsētā Brīvības iela ir pilsētas nomalē, 4.maijā pilsētas vadība plāno dibināt "Brīvības skvēru", piešķirot skvēram pilsētas centrā šādu nosaukumu, bet 14.novembrī tiks organizēts Brīvības forums - "Sirdī daugavpilietis", kurā tiks cildināti pilsētas ievērojamākie cilvēki.

Jelgava Brīvības ielas stāstu projektā plāno iesaistīties organizējot fotoprojektu "Jelgavnieki simtgadei", kurā tiks iemūžināti 100 jelgavnieku un viņu ģimeņu stāsti par pēdējā gadsimtā piedzīvoto. Pasākumu organizācijā pašvaldība pastiprināti nolēmusi iesaistīt skolēnus, kuri, piemēram, veidos izstādi "Brīvības bulvāra stāsti". Izstādi skolēni veidos uzklausot un pēc tam digitālā veidā apkopojot cilvēkstāstus, pilsētas namu vēsturi, atmiņas un citas lietas.
Septembrī plānots organizēt "Nākotnes forumu", kurā norisināsies diskusijas "par brīvību šodien un rīt", tiks vadītas dažādas meistarklases, diskusijas un lekcijas, kā arī tiks organizēta izstāde, kurā varēs apskatīt dažādu dzimtu 100 gadu garumā glabātās relikvijas un notiks "Brīvības stafete".

Jēkabpils pārstāvji atklāja, ka akcijas pasākumi pilsētā sāksies maijā ar Tautas brīvības skrējienu Brīvības ielas garumā, turpināsies ar projektu "Brīvības ielas elpa un telpa", kura laikā tiks dokumentēti cilvēkus stāsti un atmiņas par pēdējo valsts simtgadi un izstādi "24x30", kura tiks izvietota laikmetīgās vēstures muzejā.
Tāpat pilsētas vadība plāno dot vārdu pilsētas centrālajam rotācijas aplim, nodēvējot to par "Brīvības apli", un gada noslēgumā organizēt Jēkabpils Brīvības forumu, kurā notiks sarunas un diskusijas ar iedvesmojošiem pilsētas un novada cilvēkiem.

Arī Jūrmalas, Liepājas, Ventspils un Valmieras pašvaldību pārstāvji pastāstīja, ka šī gada laikā tiks organizētas dažādas Brīvības un pirmās brīvvalsts laika tēmai veltītas izstādes, forumi un meistarklases.
Rēzeknes pilsēta esot viena no retajām, kurā Brīvības ielas vai laukuma neesot, jo viņu galvenā pilsētas iela tiek dēvēta par Atbrīvošanas aleju. Viņi šī projekta laikā plāno izveidot virtuālo muzeju, kur iedzīvotāji varēs iesūtīt savas atmiņas un fotogrāfijas elektroniski, plānots organizēt senlietu gadatirgu, kur varēs iegādāties 100 gadus vecas relikvijas, veidot videofilmu "Latvijas simtgades zīmes septiņos pakalnos", izgaismot pilsētas ēkas un objektus tematiskās krāsās un organizēt ekskursiju pa Atbrīvošanas aleju to papildinot ar dažādiem muzikāliem un izklaidējošiem priekšnesumiem.

Rīga Brīvības ielas pasākumus plānots koncentrēt vienā datumā - 4.maijā, kad dažādi kultūras, mūzikas, mākslas un sporta pasākumi norisināsies visas Brīvības ielas garumā - pie Dailes teātra un VEF Kultūras pils, Esplanādē un pie Brīvības pieminekļa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pastāstīja, ka finansējums projektu realizēšanai tiks atvēlēts gan no valsts, gan pašu pašvaldību budžeta. "No valsts puses šim pasākumam tiks piešķirti 20 000 eiro katrai pašvaldībai. Papildu finansējumu tad var nodrošināt pašvaldības pašas - cik nu kurai atļauj rocība," sacīja ministrs.
Viņš pauda, ka galvenais ieguvums no šīs akcijas būs paliekošā materiālu krātuve un informācija par pilsētām, cilvēkiem un notikumiem, kuras varēs ilgtermiņā izmantot dažādu projektu attīstībai, jo iniciatīvas ideja ir vērsta ne tikai uz kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī uz ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, lai kopā ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, NVO un citiem sadarbības partneriem definētu redzējumu turpmākajai reģionu attīstībai.
"Ideja ir veikt investīcijas ilgtermiņa projektiem un izveidot tādu kā "ideju banku" - ko darīt nākamajos simts gados un, protams, apkopot jau paveikto un piedzīvoto," sacīja Gerhards.

Latvijā ir vairāk nekā 60 ielas un laukumi, kuriem dots "Brīvības" vārds.

Sestdien, 10.februārī, mākslas telpā Mala, Cēsīs, Lielā skolas ielā 4, notiks jau desmitais, cikla "Kasešu nakts" pasākums.

Pasākuma pirmajā daļā saruna - performance.
Šoreiz Kasešu naktī viesosies leģendārais latviešu multimākslinieks Roberts Gobziņš jeb Eastbam. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par to, kā savulaik Latvijā sākās un turpinājās diskotēku kultūra, kā arī noskaidrot sev interesējošus jautājumus.
Roberts Gobziņš savas radošās aktivitātes, gan kā diskotēku vadītājs, gan vokālais izpildītājs uzsāka pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās. Viņš ir viens no pirmajiem Latvijas māksliniekiem kurš gan savos, gan citu izpildītāju radītajos skaņdarbos sācis skaitīt paša sacerētus pantus jeb repojis.
Sadarbojies ar Hardiju Lediņu, grupu "Dzeltenie pastnieki" un daudziem citiem Latvijas un ārzemju māksliniekiem. 1987. gadā aizsācis Latvijas elektroniskās deju mūzikas kustību. Viens no viņa nozīmīgākajiem sasniegumiem ir sadarbība ar leģendāro DJ Westbam un viņa pārstāvēto vācu deju mūzikas izdevniecību "Low spirit recordings." Šīs sadarbības rezultātā 1989. gadā tika izdota vinila skaņuplate "AKA AKA". 1990. gada Mikofona dziesmu aptaujā plates titulskaņdarbs "AKA AKA" ieguva 4. vietu. Neskatoties uz to, ka skaņdarba tekstuālā daļa ir latviski, šis apstāklis nav traucējis tam iekļūt daudzās Eiropas elektroniskās mūzikas izlasēs. Skaņdarba milzīgie panākumi iedvesmoja daudzus tā laika Latvijas dīdžejus sākt pašiem radīt savu deju mūziku.

Mūsdienās Roberts Gobziņš, izmantojot savu milzīgo dīdžeja, mūziķa un pasākumu vadītāja pieredzi, aktīvi piedalās dažādos mākslas projektos. Pēdējā laikā, līdzīgi, kā astoņdesmitajos gados, savās performancēs mākslinieks atsācis izmantot lenšu magnetofonus. 2017. gadā sadarbībā ar DJ Westbam radīts skaņdarbs "3 Veidenbaumi".
Kasešu nakts apmeklētājiem būs unikāla iespēja satikt leģendāro mākslinieku, iesaistīties sarunā un iespējams iepazīties ar kādu no viņa lenšu trikiem.

Savukārt pasākuma otrajā daļā, kas sāksies pulksten 21:00, plānota kasešu diskotēka. 

Ņemot vērā iedzīvotāju pastiprinātu vēršanos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā saistībā ar augšējo elpceļu vīrusu saslimšanām, kas norit bez sarežģījumiem (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, galvassāpes), dienests atgādina, ka tā funkcija nav nodrošināt medicīnisku palīdzību šādās situācijās.
Gripas un citu akūtu respiratoru vīrusu saslimšanas gadījumā pacientam jāpaliek mājās un jau pirmajā saslimšanas dienā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, lai uzsāktu ārstēšanos.

NMP dienesta direktore Liene Cipule uzsver: “Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde neveic ārstēšanu gripas vai saaukstēšanās gadījumā. Mūsu uzdevums ir sniegt palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Lielā daļā izsaukumu pacientiem ir bijusi vajadzīga ģimenes ārsta konsultācija. Akūtas augšējo elpceļu vīrusu saslimšanas, tajā skaitā gripa, 97% gadījumu ir ārstējamas ambulatori mājas apstākļos ģimenes ārsta uzraudzībā. Ārstēšanās ir jāuzsāk savlaicīgi, lai izvairītos no komplikācijām, kas var būt bīstamas veselībai un dzīvībai”.

Lai mazinātu komplikāciju risku un nepieciešamību ārstēties slimnīcā, nekavējoties telefoniski jāsazinās ar ģimenes ārstu, tiklīdz parādās slimības simptomi.
Ar ārstu jāpārrunā turpmākā ārstēšanās un mājas aptieciņas saturs. Tāpat jau laikus jāparūpējas, lai mājās būtu ziemas vīrusu sezonai nepieciešamie medikamenti arī situācijām, ja saslimšanas simptomi sākas vēlu vakarā vai nakts stundās.

Jāatgādina, ka gripas epidēmijas laikā valsts apmaksā ģimenes ārsta mājas vizīti pie gripas slimnieka un pacienta iemaksa ir 2,85 eiro. 

Vakaros un brīvdienās, kad ģimenes ārsts nestrādā, akūtas saslimšanas gadījumā palīdzību sniedz dežūrārsti (t.sk. izraksta medikamentu receptes, var lemt par mājas vizīti). Savukārt nakts stundās mediķa padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darbdienās no plkst.17.00-8.00, svētkos un brīvdienās visu diennakti).

Noskaidrot sev tuvākos dežūrārstus un veselības aprūpes iestādes var Nacionālā veselības dienesta mājaslapā: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/kur-sanemt-medicinisko-palidzibu.

 
Februārī pacientu biedrība ParSirdi.lv  aicina Latvijas iedzīvotājus uz “Vislatvijas asinsspiediena mērīšanu”.
Akcijas ietvaros visā Latvijā vairāk nekā 200 aptiekās varēs bez maksas izmērīt asinsspiedienu, saņemt farmaceitu ieteikumus augsta asinsspiediena profilaksei un ārstēšanai, kā arī iegūt bezmaksas informatīvos materiālus. 
 
Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja:
“Tā kā augsts asinsspiediens ir viens no lielākajiem sirds un asinsvadu slimību draudiem un nāves cēloņiem – ik gadu pasaulē paaugstināta asinsspiediena dēļ mirst 9,4 miljonu cilvēku – svarīgi to ne tikai savlaicīgi atklāt, bet arī ārstēt, lai novērstu infarkta un insulta draudus. Arī Latvijas statistika nav iepriecinoša – epidemioloģiskā pētījuma dati* liecina, ka paaugstināts asinsspiediens ir 52,8% vīriešu un 41,8% sieviešu. Tāpēc akcijas mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību augsta asinsspiediena riskiem, veicināt pacientu zināšanas par augstu asinsspiedienu un tā ārstēšanas iespējām.”
 
Doc. Kārlis Trušinskis, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents:
“Hipertensija vairs nav tikai senioru problēma, tā skar arvien jaunākus cilvēkus. Līdzās tradicionālajiem riska faktoriem kā palielināts svars, smēķēšana, neveselīgs uzturs, vecums un iedzimtība, hipertensijas izplatību palielina mūsdienīgi riska faktori – “ekrāna laiks”, kas tiek pavadīts pie televizora, datora, planšetes vai veroties tālrunī, arvien pieaugošā steiga un stress, psihoemocionāla pārslodze, nenormētas darba stundas utml. Tāpēc šo akciju mēs lielā mērā gribētu veltīt tieši šiem steidzīgajiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā, aicinot uz brīdi nolikt malā savus ikdienas pienākumus un iegriezties tuvējā aptiekā, lai izmērītu asinsspiedienu un saņemtu profesionālu konsultāciju, bet nepieciešamības gadījumā vērstos pie speciālista.” 

Kā atzīst kardiologs, prakse liecina, ka galvas smadzeņu insulti un miokarda jeb sirds infarkti pietiekami bieži skar jaunus cilvēkus, tāpēc ir tik svarīgi pārbaudīt vismaz šos pamatrādītājus – asinsspiedienu, pulsu un, pirmkārt, novērst tos riskus, ko iespējams ietekmēt. K.Trušinskis: “Veselīgs dzīvesveids, tai skaitā, veselīgs uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes, ir pamatu pamats ikvienam, lai saglabātu labu sirds veselību, tomēr tikpat svarīgi ir apzināties, ka mūsdienās hipertensijas ārstēšanai ir pieejama moderna medikamentoza terapija. Vienkārša un efektīva, bez īpašiem blakņu draudiem.”
 
Kas jāzina par asinsspiedienu:

Ideālam asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg.
Par paaugstinātu asinsspiedienu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg).
Slimību ar ilgstoši paaugstinātu asinsspiedienu sauc par hipertensiju. 
Augsta asinsspiediena biežākie simptomi: galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas, un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.
Neārstēts paaugstināts asinsspiediens var izraisīt insultu un miokarda infarktu.
Augsta asinsspiediena profilaksē būtiska loma ir veselīgam dzīvesveidam, tāpēc svarīgi ir veselīgi ēst, samazināt sāls patēriņu uzturā, regulāri fiziski kustēties, samazināt lieko svaru un atmest smēķēšanu.
 
Kur mērīt asinsspiedienu, uzzināsi lapā www.asins-spiediens.lv
 

Noslēdzoties 8. vides objektu festivālam "Ziemassvētku egļu ceļš", tika sveikti darbu autori, festivāla atbalstītāji un pasniegta arī festivāla apmeklētāju simpātijas balva, kuru saņēma objekts "Industrālis", ko sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju veidojis Nauris Martinsons.

"Festivālā "Ziemassvētku egļu ceļš" piedalījos jau otro gadu pēc kārtas un noteikti to darīšu arī turpmāk, jo ik gadu izdomāt jaunu, unikālu un, kas visnozīmīgāk, skatītājiem interesantu risinājumu it kā tik pierastās un visiem sirdij tuvās Ziemassvētku eglītes atveidošanā ir gan lielisks izaicinājums, lai sev pierādītu paša spēkus, gan iespēja sniegt ieguldījumu kopējā svētku brīnuma uzburšanā," stāsta objekta "Industrālis" veidotājs Nauris Martinsons.

Šogad vides objektu festivālu "Ziemassvētku egļu ceļš" iepazina ne tikai vietējie iedzīvotāji un ārvalstu tūristi, bet interesi par to izrādīja arī vairāki ārzemju mediji, savai mērķauditorijai ziņojot par Rīgā notiekošo, neparasto urbānās mākslas notikumu.

Rīgā notiekošais vides objektu festivāls "Ziemassvētku egļu ceļš" tika iekļauts izdevuma "Skyward" tūristu apskates objektu sadaļā "World Topics" kā viens no savdabīgākajiem un tūristu apskates vērtiem pasākumiem Eiropā. Izdevums "Skyward" ir Japānas aviokompānijas (Japan Airilines) žurnāls, kura mēneša tirāža ir 850 000 eksemplāri, un to lasa ap 4.7 miljoniem tūristu.
Savukārt itāļi par festivālu stāstīja žurnāla "IO DONNA" lasītājiem rubrikā "Es gribētu būt šeit". Festivāla objektus saviem skatītājiem rādīja arī vācu interneta televīzija "ZDF.de", rubrikā "Jaunumi", stāstot leģendu par Ziemassvētku egles dzimšanas vietu.

8. vides objektu festivālā iedzīvotāju vērtējumam profesionāli mākslinieki, radošo industriju pārstāvji un Latvijas Mākslas akadēmijas studenti eksponēja 41 vides dizaina objektu. Festivāla darbu autoru profesionalitāti novērtējis arī pašmāju specializētais izdevums "Latvijas Architektūra", publicējot saviem lasītājiem, jomas profesionāļiem - arhitektiem, dizaineriem un celtniecības speciālistiem informāciju par festivāla objektu "Egle".

Jau tuvākajā laikā tiks izsludināts nākamā vides objektu festivāla "Ziemassvētku egļu ceļš" projektu atlases konkurss, kura nolikums un saistītie dokumenti būs pieejami tīmekļa vietnēs www.eglufestivals.lv un www.kultura.riga.lv.

2.februārī, plkst. 18.00 Latgales vēstniecībā "Gors", Rēzeknē notiks vērienīgs Nacionālo bruņoto spēku orķestra koncerts, atzīmējot pirmā Latvijas armijas kara orķestra 99. gadskārtu.

Koncerta pirmajā daļā Nacionālo bruņoto spēku orķestris prezentēs savu jauno albumu "Latvijas kara orķestru marši 1918-1940", kas veltīts Latvijas simtgadei.

"Latvijas starpkaru perioda militārā mūzika ir maz pētīta, maz zināma un slēpj sevī daudz pārsteigumu. Vēlamies parādīt kara orķestru repertuāra daudzveidību, vispusību un kliedēt mītus par militāro mūziku kopumā. Kompaktdiska sagatavošanas procesā tika izzināts 9. Rēzeknes kājnieku pulka orķestra repertuārs, noskaidrojot, kas tika spēlēts šajā Latgales pilsētā. Gatavojot izdošanai vēsturiskos kara maršus, atklājām daudzus līdz šim nezināmus komponistus, to veikumu mūzikas laukā," norāda Nacionālo bruņoto spēku orķestra galvenais diriģents pulkvežleitnants Dainis Vuškāns.

Savukārt koncerta otrajā daļā muzicēs Nacionālo bruņoto spēku bigbends kapteiņa Aleksandra Kreišmaņa vadībā. Pulkvežleitnants D. Vuškāns akcentē, ka klausītājiem jaunajā bigbenda koncertprogrammā būs iespēja novērtēt, kā džeza valsi traktē norvēģu komponists Lars Eriks Gudims pretstatā somu džeza kompozīciju talantam Jukkam Linkola. Meklējot atšķirīgo, varēs izgaršot Amerikas džeza komponista Boba Mintzera daiļrades virsotnes latīņu dejās un bigbenda mūziķu unikālās improvizācijas.

Kopā ar Nacionālo bruņoto spēku bigbendu uzstāsies uzlecošā zvaigzne Evilena Protektore, kura izpildīs Ērika Ričarda, Reja Čārlza un citu komponistu kompozīcijas.

"Šāds divdaļīgs koncerts mūsu orķestrim un bigbendam ir kā radošā atskaite, kurā vienreiz gadā klausītājiem piedāvājam labāko un savdabīgāko orķestra radošajā izpausmē," uzsver pulkvežleitnants D. Vuškāns.

Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertā - bez maksas.
Bezmaksas ieejas kartes uz koncertu var izņemt Latgales vēstniecības "Gors" informācijas centrā.

Nacionālo bruņoto spēku orķestris izveidots 1991. gada decembrī ar toreizējā aizsardzības ministra Tālava Jundža un kultūras ministra Raimonda Paula gādību.
Orķestra galvenie uzdevumi ir Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālais noformējums, augsti stāvošu ārvalstu amatpersonu valsts vizīšu nodrošināšana ar muzikālo noformējumu, vēstnieku akreditācijas ceremoniju muzikālais noformējums Rīgas pilī, ārvalstu kara kuģu sagaidīšanas un pavadīšanas ceremonijas.

Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Rēzeknes novada pašvaldību un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju ikvienam autovadītājam piedāvā bezmaksas ziemas drošas braukšanas konsultācijas Rēzeknē.

Nodarbību vieta: Ančupānu kartodroms.

Nodarbību dalībniekiem tiks skaidroti drošas braukšanas pamati, veidota izpratne par bremzēšanas ceļa garumu, tā ietekmējošiem faktoriem ziemas apstākļos, par šķēršļu apbraukšanu un par to, kā izvairīties no sadursmes, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams. Tāpat interesentiem individuāli tiks sniegts skaidrojums par auto riepu stāvokli un to izvēli atbilstoši ikdienas braukšanas stilam.

Grupu nodarbību laiki Rēzeknē:
• ceturtdien, 1.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00;
• piektdien, 2.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00;
• sestdien, 3.februārī, plkst. 10:00; 12:00; 14:00 un 16:00.

Nodarbību ilgums: viena stunda un 30 minūtes.
Pieteikšanās: nodarbībām, zvanot uz tālruņa numuru: 64623780 (darba dienās no plkst.9:00-17:00).

Nosacījumi: nodarbībā drīkst piedalīties jebkurš autovadītājs ar savu transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ziemas riepām, kuram ir derīga tehniskā apskate un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana. Vēlams uz nodarbību ierasties ērtos, braukšanai atbilstošos apavos un siltā apģērbā.

Gadījumā, ja kāds autovadītājs netiek uz iepriekš pieteiktu nodarbību, lūgums sniegt informāciju uz iepriekš norādīto tālruni, lai varētu operatīvi piedāvāt vietu citiem braukt gribētājiem
CSDD jau kopš 2015.gada piedāvā autovadītājiem bez maksas uzlabot savas braukšanas iemaņas ziemas apstākļos.
Divu gadu laikā šajās apmācībās piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši autovadītāju.
Ziemīgos laika apstākļos nodarbības šogad tiek plānotas arī Valmierā, Rīgā Biķernieku trasē, kā arī Talsos.

VSIA "Latvijas Koncerti" aicina mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņus piedalīties atlases konkursā, lai kļūtu par daļu no Latvijas Simtgades jauniešu orķestra sastāva.

Orķestris spēlēs diriģenta Aināra Rubiķa vadībā 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem "Latvijas Koncertu" un Latvijas Televīzijas kopprojektā "Dzimuši Latvijā". Pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 16. februārim plkst. 12.00.

Projekta "Dzimuši Latvijā" ietvaros tiks izveidots unikāls Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris. Jaunie mūziķi varēs pilnveidot savas mākslinieciskās prasmes kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem - Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu un Vinetu Sareiku. Katram no šiem māksliniekiem tiks piemeklēts kāds daudzsološs jaunais mūziķis, ar kuru kopā viņi sniegs priekšnesumu.

Atlases konkurss notiks Spīķeru koncertzālē 26. un 27. februārī. Konkursantu vecums no 13 līdz 19 gadiem. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.

Pieteikums jāiesniedz elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi konkurss@latvijaskoncerti.lv, kā arī oriģinālā papīra formātā konkursa dienā 26. vai 27. februārī.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem katram cilvēkam ik dienu būtu jānoiet vismaz 10 000 soļu.
Lielākajai daļai šis skaitlis šķiet ārkārtīgi liels un mērķis - nesasniedzams. Tomēr ikdienā mēs nereti nepiefiksējam, ka pat ikdienišķas darbības palīdz mums šo mērķi sasniegt.

Lai izmērītu to, cik aktīvi mēs esam,  brīvdienās tirdzniecības parkā "Alfa" norisinājās īpaša aktivitāte, kurā TV raidījumu vadītājs un dziedātājs Roberto Meloni izaicināja veikala apmeklētājus izmērīt, cik soļus varam veikt un cik kalorijas sadedzināt, vienkārši iepērkoties pārtikas veikalā. Kā liecināja pārbaudījuma rezultāti, iepērkoties aptuveni 10 minūtes, tiek noieti vidēji 800 soļi.

"Mēs šodien pierādījām, ka fiziskās aktivitātes var veikt arī jautrā un izklaidējošā veidā. Cilvēku iegūtie rezultāti strādā kā motivācija un atgādinājums, ka sasniegt mērķus ir vienkāršāk, nekā sākotnēji šķiet, īpaši, ja ap roku ir treneris, kas pastāsta, cik jau esi paveicis un cik vēl palicis līdz tavam mērķim," stāsta pasākuma vadītājs Roberto Meloni.

Kopumā veikalā pavadītājās 120 aktīvajās minūtēs dalībnieki veica 11 378 soļus un sadedzināja 1050 kalorijas.

Lielākā daļa dalībnieku uzskatīja, ka ikdienā būt aktīvam un atrast laiku sportošanai ir sarežģīti un bieži vien arī dārgi, tāpēc viņi bija pārsteigti, ka vien pāris veikalā pavadītu minūšu laikā var sadedzināt kalorijas, kas skaita ziņā līdzvērtīgas paprāvam ābolam, un noiet teju puskilometru.

Šī noteikti nav pirmā reize, kad dzirdēts par soļu daudzumu, cik dienā vēlams mērot ar kājām. Un ne velti - tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, lai veiktu regulāras fiziskās aktivitātes, bet arī, lai nostiprinātu veselību. Protams, desmit tūkstoši ir ieteicams, bet ne obligāts skaitlis, svarīgākais ir vadīties pēc labas pašsajūtas - tas ir svarīgākais rādītājs no visiem. Piemēram, aizvadītajā 2017.gadā cilvēki, kas ar ierīču palīdzību seko līdz saviem ikdienas rezultātiem, kopumā nogāja 45 000 000 000 000 jeb četrdesmit piecus triljonus soļu. Tāpat sasummētie 160 miljardi aktīvo minūšu ir līdzvērtīgi 4 000 dzīvēm, savukārt, atpūšoties no aktivitātēm, miegā pavadīts 41 miljards stundu.

Pirms diviem gadiem radās ideja izveidot Stāstu segu Latvijas simtgadei, izmantojot tekstilmozaīkas (patchwork) rokdarbu tehniku. Tekstilmozaīkas segas ir tradicionāls rokdarbu veids angliski runājošās zemēs.
Izmantojot tekstilmozaīkas tehniku, dažādi, nelieli auduma gabaliņi tiek sašūti kopā vienā segā.
Šādas segas nereti ieguva pat simbolisku nozīmi, un tika mantotas no paaudzes paaudzē, jo auduma gabaliņi bija ņemti no dažādos dzīves posmos svarīgām tekstīlijām - kāzu vai kristību kleitām, bērnu sedziņām, tautas tērpiem u. c., tādējādi atspoguļojot dzimtas dzīves notikumus daudzu gadu garumā. Segas sašūšanai bieži rīkoja talkas (quilting bees), kurās sievietes kopīgā darbā veidoja segu, vienlaikus stiprinot savstarpējās saites sarunās un dziesmās.

Stāstu segas  mērķis ir atklāt un veicināt ārzemēs dzīvojošo latviešu piederību Latvijai, ieguldot kopīgā rokdarbā gan savas domas par Latviju, gan arī darbu. Projekts devis iespēju latviešiem ārzemēs visās paaudzēs aktīvi līdzdarboties Latvijas simtgadē neatkarīgi no viņu dzīves vietas, vecuma un valodas spējām. 

Segas īstenošana notika vairākos posmos.
Projekta pirmajā posmā (09/2016-08/2017) muzeja darbinieki izsūtīja informāciju ārzemēs dzīvojošiem latviešiem - biedrībām, draudzēm, skolām, nometnēm, dažādām kopienām, Latvijas vēstniecībām u.c. Pēc noteiktiem parametriem sagatavotie tekstila darbiņi 15 x 15 cm lielumā visai drīz sāka nākt pa pastu no dažādām valstīm uz muzeja krātuvi Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Kopumā projekta ietvaros tika saņemti pavisam 1097 kvadrātiņi no visas pasaules!
No tiem 840 darbiņu gatavojušas sievietes, 257 - vīrieši dažādās vecuma grupās.

Stāstu segas gabaliņi uz Latviju atceļojuši gan no ASV - 564, gan Eiropas - 188, gan Kanādas - 183, gan Austrālijas - 117, gan Āfrikas - 12, gan Āzijas valstīm - 8.

Projekta otrajā posmā (09/2017-01/2018) visus atsūtītos tekstila darbiņus projekta darbinieki glīti un mākslinieciski noformēja vienā vērienīgā kompozīcijā.
Segas  salikšana notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas vestibilā 2017. gada 14. oktobrī,  atsūtītie darbiņi kopā tika salikti vairākās 7 1,5 m x 3 m lielās segās! 

Savukārt darinātāju pierakstītos stāstus un laba vēlējumus Latvijai dzimšanas dienā muzeja darbinieki pārrakstīja datorā.
Dati tika ievadīti multimedija prezentācijā, kura būs apskatāma līdz ar Stāstu segu. Ikviens segas skatītājs varēs datoros palielināt bildes un labāk apskatīt katru segas kvadrātiņu, kā arī iepazīt darinātāju stāstus.

Projekta trešajā posmā notiks Latvijas simtgades dāvanas - Stāstu segas - izstādīšana vairākās vietās Latvijā.

Stāstu segas izgatavošanas norisi var iepazīt Facebook lapā - www.facebook.com/stāstusega.

Tipiskākais emigrants ir 25-29 gadus vecs vīrietis no Latgales, kurš nav precējies, ir latviešu tautības un ir ieguvis vismaz vidējo izglītību, izanalizējusi Centrālā Statistikas pārvalde (CSP), apkopojot datus par laika posmu no 2014. līdz 2016. gadam.

Šajos gados migrācijas saldo ir stabilizējies un svārstījies no 8000 līdz 12 000. Krīzes laikā, piemēram, 2009. un 2010. gadā, iedzīvotāju skaits samazinājās par 35 000 gadā.
Vidēji dienā prom no Latvijas laikā no 2014. līdz 2016. gadam devās 55 Latvijas iedzīvotāji.
Viņu vidū 25 vīrieši, 22 sievietes un astoņi bērni. Visvairāk emigrēja cilvēki vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem.

Tāpat ir vērojams, ka salīdzinājumā ar citiem gadiem mazinās latviešu izcelsmes cilvēku izceļošana. Tiesa, tā vietā pieaug citu tautību Latvijas iedzīvotāju izceļošana. Reģionu ziņā visvairāk cilvēku izbrauc no Latgales, tomēr īpatsvara ziņā augstākais emigrācijas līmenis ir Kurzemē.

Statistikas pārvalde arī aplēsusi, ka gandrīz puse no pilngadīgajiem emigrantiem ir neprecēti. 
Tāpat ir pamanīts, ka šķirto personu īpatsvars 40-65 gadu vecu emigrantu vidū gandrīz divas reizes pārsniedz īpatsvaru visu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū. Vecāku emigrācija nereti ietekmē arī bērnu likteni.

Secināts, ja emigrē abi vecāki, tad 68,4% gadījumu bērni dodas kopā ar viņiem.
Ja emigrācijā dodas tikai māte, tad 52,4% bērni brauc līdzi. Toties, ja emigrācijā dodas tēvs, tad vairumā gadījumu – 83,1% - bērns paliek Latvijā.

Attiecībā uz izglītības līmeni aplēsts, ka emigrējušajiem iedzīvotājiem tas bija nedaudz zemāks kā pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Tiesa, katram piektajam bija augstākā izglītība un gandrīz pusei no viņiem – vidējā izglītība. Kopumā izglītības līmenis ir faktors, kas liedz cilvēkiem sameklēt labāk apmaksātu darbu.

Par  aizvadītā gada skaistāko pastmarku "Latvijas pasta" un portāla "Delfi" rīkotajā aptaujā balsotāji atzinuši Latvijas putnu sērijas pastmarku, kas veltīta 2017.gada Latvijas putnam dzeltenajai cielavai.

Otro lielāko balsu skaitu - saņēmušas divas pastmarkas: "Latvijas pasta" 2017.gadā uzsāktās jaunās pastmarku sērijas "Latvijas autobūves vēsture - Motormuzeja unikālie eksponāti" pirmā pastmarka ar automašīnu "Krastin" un Latvijas dabas sērijas pastmarka "Āpsis".

2017.gadā "Latvijas pasts" izdeva 26 pastmarkas un divus pastmarku blokus par visdažādākajām Latvijai svarīgām personībām un notikumiem, to kopējai tirāžai sasniedzot 6,5 miljonus eksemplāru.

Sociālie mediji ir ne tikai veids, kā celt savu popularitāti, bet arī veids kā pelnīt. 

Sociālajā medijā  “Instagram” nereti slavenības par samaksu gatavas publicēt attēlus ar kādiem produktiem. To jau sapratušas firmas un uzņēmumi, kas cilvēkiem ar lielu sekotāju skaitu piedāvā produktus vai arī vēl labāk – produktus par samaksu arī reklamēt. 

To pētījis LTV raidījums  “Aizliegtais paņēmiens”.
Uzmanību „instagram”  piesaista šovmena Renāra Zeltiņa profils, kuram ir gandrīz 100 tūkstoši sekotāju. Viņš tajā publicējis virkni bilžu ar saldējumu, kas, spriežot pēc mirkļbirkas, ir konkrētas markas saldējums. Zeltiņam par šo reklāmu maksā, un, kā viņš atklāj pats, par vienu šādu bildi prasa 500 eiro. Viņš gan gatavs reklamēt, ja viņam pašam tas produkts garšos.

Savukārt mūziķim Markusam Rivam ir 148 tūkstoši sekotāju, un viņš apliecina interesi reklamēt produktu, bet viņa menedžere atklāj, ka Rivam jau esot līgums ar populāru dzērienu kompāniju.

Jāatzīmē, ka līdzīgi naudu ar sociālo tīklu starpniecību pelna ne tikai “zvaigznes”, bet arī dažādi pazīstamāki un mazāk pazīstami blogeri.
Kā norāda raidījums – tad piemēram, žurnāliste un blogere Una Ulme sociālajā tīklā “Facebook” kļuvusi par kādas firmas  tvaika ģeneratora gludekļa fani. “Ja produkts ir labs un strādā, tad es ar prieku par to arī kaut ko pastāstu.,” komentē Ulme.
Piedāvāto dzērienu viņa gatava testēt un veidot rakstu, par to prasot 300 eiro.

Visiem Dziesmu un deju svētku dalībniekiem no 1. līdz 13.februārim obligāti jāreģistrējas elektroniskā sistēmā, lapā dziesmusvetki.lv, pretējā gadījumā dalība svētkos ies secen. Reģistrēšanos palīdzēs nodrošināt novadu koordinatori.
Elektroniska reģistrācija dalībai svētkos notiek pirmo reizi, tā aizstāj līdz šim ierastās dalībnieku papīra anketas, kuru apstrāde prasīja daudz laika un pieļāva lielāku kļūdu iespēju.
Elektroniskajā sistēmā jāievada savi personas dati, fotogrāfija un kolektīva nosaukums, kas kalpos par pamatu elektroniskās dalībnieka kartes izdošanai.

To vajadzēs, piemēram, lai iekļūtu svētku norises vietās, brauktu sabiedriskajā transportā un saņemtu pusdienas. Dziesmu svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča uzsver, ka dati netiks izmantoti dalībnieku izsekošanai, bet gan palīdzēs rīkotājiem nodrošināt gludāku svētku organizāciju.

Dalībnieku elektroniska reģistrācija notiks www.dziesmusvetki.lv no 1. līdz 13. februārim (ieskaitot). Svētku rīkotāji aicina dalībniekus sagatavot nepieciešamo informāciju - fotogrāfiju augšuplādei (seja ir centrā, nav aizsegta, gaišs fons, skatiens vērsts kamerā, attēlā nav citu personu un/vai priekšmetu, 460 x 575 pix, 5 MB max, formāts “jpg”), e-pastu vai mobilā tālruņa numuru, kurš tiek lietots ikdienā. Dalībniekiem būs jānorāda visi kolektīvi, kuru sastāvā plāno piedalīties svētkos, kā arī jāatzīmē primārais kolektīvs, kura nosaukums tiks rakstīt uz dalībnieka kartes. Nepilngadīgo dalību svētkos ir jāreģistrē vecākam vai tā likumiskajam pārstāvim.
14. un 15. februārī dalībniekus Svētkiem sistēmā apstiprinās katra kolektīva vadītāji. 19. un 20. februārī gala apstiprinājumu sava novada kolektīviem sistēmā sniegs pašvaldību koordinatori. Savukārt, apstiprinājumu tam, vai reģistrētā persona kļūs par Svētku dalībnieku, katrs saņems pēc skašu rezultātu un to apkopošanas š.g.maijā.

Pavasarī svētkiem būs jāreģistrējas arī brīvprātīgajiem, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, tehniskajam personālam (reģistrēšanās laiks tiks izziņots atsevišķi).

Neskaidrību gadījumos no 1. līdz 13.februārim ikdienu no plkst.10.00 līdz 20.00 darbosies infotālruņi 26436135, 29331176, 29331187, kā arī epasts: dati@dziesmusvetki.lv.

Kā liecina jaunākie pētījumi Dziesmu un deju svētkos piedalās 30% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, Svētkos iesaistās un līdzdarbojas teju 45%. Svētku nedēļā Rīgā būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās dalībnieki piedalīsies vairāk nekā 64 pasākumos, kurus klātienē vēros liels skaits cilvēku.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam.