Šī gada gripa Latvijā pārsteigusi pat pieredzējušus vīrusu pētniekus.
Cilvēki daudz vairāk slimo ar B tipa gripu, nevis A tipa, kā tas notiek parasti.

Tāpat saslimušo skaits nav pārāk liels, kas vedina domāt, ka epidēmija šādi, lēzeni, Latvijā ilgs līdz pat aprīļa vidum.

Parasti gripas laikā saslimšana ar citiem vīrusiem mazinās, bet šogad – tieši otrādi. Līdz ar gripu uzvaras gājienu turpina arī dažādi augšējo elpceļu vīrusi.
Gripa Latvijā līdz šim apstiprināta 770 cilvēkiem. A tipa gripa  - 334, B tipa gripa – 436. Tas pārsteidz pat infektologus.

“Tā nekad nav bijis! Ir skaidrs, ka gripa ieilgs visa marta garumā un vēl aprīļa pirmajās nedēļās būs,” saka  Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Gripas pazīmes  ir augsta temperatūra, sajūta, ka lauž kaulus, sāp acu āboli, bet pēc divām, trim dienām pievienojas arī sauss klepus. Gripas zāles ir recepšu medikaments, tāpēc noteikti jāvēršas pie ģimenes ārsta. Tāpat jālieto C vitamīns un jādzer šķidrums, vislabāk silta tēja vai ūdens.
Gripu var izārstēt nedēļas laikā.

Gripas epidēmijas laikā ģimenes ārsta mājas vizītes apmaksā valsts, pacientam ir jāmaksā  līdzmaksājums tikai 2.85 eiro, arī gadījumos, ja cilvēks ir izsaucis ārstu uz mājām, bet ārsts nekonstatē gripu.

Lai apzinātu farmaceitisko vielu klātbūtni Baltijas jūrā, konstatētu to izcelsmes avotus un ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) piedalīsies Eiropas Savienības finansētajā projektā "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi".

Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē.

Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir zināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti.

Projektā, kas ilgs līdz 2020.gada septembrim, Latviju projektā pārstāv LVĢMC un Latvijas Hidroekoloģijas institūts.

Saskaņā ar pētījumiem, ūdenī visbiežāk tiek konstatētas farmaceitiskās vielas no pretiekaisuma un pretsāpju, sirds un asinsvadu sistēmas, kā arī centrālās nervu sistēmas medikamentiem. 

Liela daļa iedzīvotāju joprojām nezina, ko darīt ar neizmantotām zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Tāpēc bieži vien tās izmet atkritumos vai izmet kanalizācijā, neaizdomājoties par to, cik lielu kaitējumu nodara videi.
Eksperti analizējot farmaceitisko atlikumu izplatību apkārtējā vidē, konkrētāk notekūdeņos nonākušās vielas, atklāj, ka to nav maz, bet visbīstamākās atrastās esot antibiotikas.
Zinātniskā institūta “Bior” norāda, ka zāles, kam beidzies derīguma termiņš nedrīkst mest ārā.
Speciālisti norāda, ka zāļu noskalošana kanalizācijā var izraisīt ne vien draudus cilvēkiem, bet arī jūras organismiem, zivīm un arī dzīvniekiem. 

Baltijas valstīs Latvijas pircēji visaktīvāk pārņem veselīga uztura paradumus.
93 % pircēju apgalvo, ka viņi iegādājas veselīgus produktus, kas ir visaugstākais rādītājs Baltijas valstīs. Pēc starptautiskā tirgus izpētes uzņēmuma Nielsen apkopotajiem datiem visaktīvāk savu izvēli maina mājsaimniecības ar bērniem.

18 % Latvijas patērētāju, kuriem ir bērni, apgalvo, ka pagājušajā gadā viņi iegādājušies veselīgāku pārtiku.
Tikmēr no pircējiem, kuri dzīvo vieni, to darīja tikai 6 % gadījumu. 

Pircēju paradumu pētījumu rezultāti liecina, ka veselīgāks dzīvesveids nav tikai kaut kāds Facebook, Instagram vai kādos citos populāros sociālajos tīklos apspriežams temats. Gluži pretēji, tas ir reālās dzīves aspekts, kas skar tūkstošiem mājsaimniecību mūsu valstī. Tam ir potenciāls ne tikai saglabāties, bet arī fundamentāli mainīt ģimeņu uztura paradumus.

Tomēr joprojām ir ļaužu grupa, kuri vienkārši pērk ikdienai nepieciešamos produktus, neraizējoties par to sastāvu. Igaunijā šādu patērētāju īpatsvars ir 17 %, Lietuvā un Latvijā ‒ 16 %.

Latvijas patērētāji pievērš uzmanību produkta etiķetēs norādītajai informācijai. Patērētāji uzskata, ka uz etiķetēm norādītā informācija ir pārāk sarežģīta.
Tādējādi jebkura iniciatīva izvietot veselīgākos produktus īpašos  plauktos vai jeb kā izcelt, lai tie atšķirtos no pārējiem produktiem, ir apsveicama un var palīdzēt mainīt patērētāju uztura  paradumus un izvēlēties atbilstošus pārtikas produktus.

Valsts darba inspekcija (VDI) pievienojas ceļu satiksmes drošības kampaņai "Apstājies, pirms atslēdzies!", un aicina gan darba devējus, gan darbiniekus izvērtēt slodzes samazināšanu un darba organizācijas uzlabošanu, lai nebūtu jāstrādā ārpus noteiktā darba laika.

Pārslodze var novest pie hroniska miega trūkuma, kas var izraisīt ne tikai aizmigšanu pie auto stūres, bet arī tieši ietekmē paveikto darbu un tā kvalitāti.

VDI veiktā darba vietā notikušo nelaimes gadījumu analīze liecina, ka 33% nelaimes gadījumu viens no cēloņiem bijis darbinieku uzmanības trūkums. Noguruma dēļ zūd koncertēšanās spējas, kā rezultātā cieš ne tikai pats, bet arī kolēģi, sadarbības partneri un klienti.

Ekkerti norāda, ka starp galvenajiem noguruma cēloņiem darba vietās minams slikti sabalansēts maiņu grafiks, darbs naktīs, īpaši vairāk nekā divas nakts maiņas pēc kārtas, virsstundas, tāpat arī bieži komandējumi ar pārlidojumiem, mainot laika zonas.

Inspekcijas direktors Renārs Lūsis aicina kritiski izvērtēt gan savas, gan sava darbinieka spējas ilgtermiņā tikt galā ar palielinātu slodzi. 
VDI aicina darba devējus iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par stresa samazināšanas iespējām un veselīgu darba vidi mājaslapā "www.stradavesels.lv".

No 19.līdz 27.martam jau ceturto gadu Rīgā notiks pasākumi, kas veltīti Tuberkulozes (TB) izplatības ierobežošanas dienai, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 24. martā.
Šo pasākumu laikā iedzīvotājiem bez maksas tiks piedāvātas speciālista konsultācijas par TB un plaušu veselību, kā arī būs iespēja veikt krēpu testa izmeklējumus.

TB ir ārstējama slimība, tomēr tā ir viena no desmit bīstamākajām infekcijas slimībām pasaulē, kas ik gadu paņem vairāk nekā 1,5 miljonu cilvēku dzīvību.

2015. gadā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Reģiona birojs pieņēma Rīcības Plānu tuberkulozes ierobežošanai, kas ir saistošs visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvija. Plāns paredz līdz 2025. gadam, salīdzinot ar 2015. gadu: par 75 % samazināt TB izraisītās nāves, par 50 % samazināt jaunatklāto TB gadījumu skaitu un pilnībā novērst katastrofiskās izmaksas indivīdiem un ģimenēm, kurus skārusi TB.

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2017. gadā ar TB pirmreizēji saslimuši 483 cilvēki, tikmēr 2016. gadā jauno saslimušo gadījumu skaits bija 560.
Latvijā ar katru gadu saslimstība ar TB pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām esam PVO Eiropas Reģiona augstas saslimstības prioritātes 18 valstu grupā un speciālisti atzīst – priekšā vēl daudz izaicinājumu, lai pietuvotos PVO noteiktajiem kritērijiem.

Latvijā TB diagnostika un ārstēšana ir valsts apmaksāta, bet mediķi atzīst – šī komplicētā slimība nes sev līdzi daudzus pārbaudījumus gan pacientiem, gan viņu ģimenēm ārstēšanās laikā. 
Inficēties ar TB var ieelpojot baciļus, kurus izplata ar plaušu TB slims cilvēks klepojot, šķaudot, dziedot, smejoties vai runājot.
Šie baciļi var saglabāties gaisā nevēdinātās telpās pat vairākas stundas. Aptuveni 90 % gadījumu ieelpojot TB baciļus cilvēka organisms ir spējīgs ar tiem cīnīties un novērst baciļu attīstību TB slimībā.
Baciļi paliek cilvēka organismā neaktīvi un šādu stāvokli sauc par latentu TB infekciju. TB slimība attīstās aptuveni 10 % gadījumu. TB slimības attīstība ir cieši saistīta ar novājinātu imunitāti – blakus saslimšanām, neveselīgu dzīvesveidu, ilgstošu stresu, neatbilstošu uzturu, smēķēšanu, narkotiku lietošanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, un citiem faktoriem.

Visbiežāk sastopamie TB simptomi ir klepus, kas nepāriet 2-3 nedēļas, ar vai bez krēpām, svīšana naktīs, nepamatots svara zudums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpas trūkums, sāpes krūtīs, apetītes zudums, pastāvīgs nogurums un nespēks.

Lai veicinātu sabiedrības informētību par TB, kā arī atgādināt par veidiem, kā stiprināt plaušu veselību, septiņas dienas Latvijas Sarkanā Krusta Veselības istabās tiks nodrošinātas speciālista konsultācijas.
Pēc nepieciešamības būs iespēja veikt izmeklējumu krēpu izmeklējuma testu.
Akcijas laikā līdz 3.aprīlim darbosies Latvijas Tuberkulozes fonda informatīvais tālrunis 26626161, uz kuru zvanot darba dienās, no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00, būs iespēja saņemt informāciju par Pasaules Tuberkulozes dienai veltīto pasākumu precīziem norises laikiem un vietām.

Piektdien, 16.martā, Pārgaujas novada Stalbes Tautas namā ikgadējo "Meža dienu" laikā notiks bezmaksas seminārs par meža nozares aktualitātēm,   informēja Valsts meža dienesta (VMD) mežzinis un mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas "Pūpoli" pārvaldnieks Raimonds Mežaks.

Seminārā plānots apskatīt meža un zemes īpašniekus interesējošas aktuālas tēmas.
Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) Ziemeļvidzemes nodaļas vecākais mežsaimniecības konsultants Andris Vīrs un mežkopis Māris Zariņš dalīsies ar jaunāko informāciju, kas saistīta ar Eiropas Savienības atbalstu meža īpašniekiem.

Pēdējā laikā Latvijas teritorijā izplatās ozolu kalšanas slimība - par šo problēmu un par aktuāliem meža karantīnas organismiem pastāstīs Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele.

Savukārt Valsts zemes dienesta (VZD) funkcijas atklās VZD Vidzemes reģionālās nodaļas pakalpojumu kvalitātes vadītāja Ingūna Janīte, kadastra procesa vadītāja Inta Klāsone un Cēsu biroja vadītāja Elga Liparte.

Pēdējā laikā atsevišķiem kokmateriāliem paaugstinājušās iepirkuma cenas. Par to, kā cenas veidojas un kādi faktori tās ietekmē, stāstīs SIA "BSW Latvia" koksnes iepirkumu daļas vadītājs Juris Menniks. Semināra pirmo daļu noslēgs VMD Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzines vietnieks Raivo Rudzītis. Semināra otrajā daļā paredzēts demonstrēt filmu.

Pasākums sāksies plkst.13. 

Piektā apbalvojuma “Laiks Ziedonim” laureātu cildināšanas ceremonija 3. maijā plkst. 19 notiks koncertzālē “Lielais dzintars” Liepājā.

Jau piekto gadu top Latvijas kultūras vidē nozīmīgs pasākums – apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonija, kas, kā ierasts, notiks Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā, 3. maijā. Katru gadu ceremonija notiek citā Latvijas vietā, šoreiz aicinot uz satikšanos Kurzemē.

“Liepāja pēc savas dabas un enerģētikas šodien ir ļoti “ziedoniska”, radoša, uzlādējoša – sava veida ikdienības izvējošanās galamērķis. Liepāja ir vieta, kur aizbraukt un atrast jaunu spēku. Līdzīgi kā Kurzemes daba, lauki un cilvēki savulaik iedvesmoja Ziedoni un dižkoku atbrīvotāju grupas dalībniekus, tā šobrīd Liepāja kā pilsēta ar savām vērtībām, vidi un norisēm turpina iedvesmot. Ziedonis tāpat kā Liepāja ir tādi nepieradināti, nesamāksloti, nepiepulēti, bet spilgti un iekustinoši lielumi,” uzsver I. Ziedoņa fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja Žanete Grende.

Mūziķa, režisora un scenārista Goran Gora veidotajā apbalvojuma ceremonijā skatītāji nokļūs ciešā saiknē ar Kurzemes dabu. “Katra “Laiks Ziedonim” ceremonija ir kā atsevišķs stāsts, kuru cenšamies izstāstīt, vienlaikus cildinot fantastiskas personības. Tā kā ceremonijas norises vieta ir Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, mūsu fokuss šogad būs šī Latvijas reģiona daba, Liepājas pilsētas šarms, kā arī dažāda veida muzikālie pārsteigumi. Lai īstenotu šo ideju, jau janvārī devāmies ekspedīcijās, kurās tikāmies ar vietējiem iedzīvotājiem, uzņēmējiem un māksliniekiem. Viņi ir kļuvuši par Liepājas un Kurzemes vēstniekiem apbalvojuma “Laiks Ziedonim” ceremonijas organizēšanā. Ekspedīcijas rezultātu ikviens varēs baudīt apbalvojuma “Laiks Ziedonim” cildināšanas ceremonijā,” stāsta Goran Gora.

Līdz ar pavasarīga laika iestāšanos jūras piekrastē sāk parādīties pirmie šī gada roņu mazuļi, un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pievērst uzmanību – vai piekrastē sastaptais ir veselīgs, savvaļā izdzīvot spējīgs ronēns, vai tomēr tam nepieciešama palīdzība.
 
Dabas aizsardzības pārvalde jau saņēmusi ziņas par pirmajiem piekrastē redzētajiem roņu mazuļiem.
DAP uzsver, ka palīdzība nepieciešama tikai novārgušajiem ronēniem. Šādā gadījumā lūgums zvanīt pārvaldei pa tālruni 29198590.

Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt. Atrastu mirušu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

Bieži vien liedagā guļošs, vientuļš ronēns cilvēkos raisa līdzjūtību un vēlmi dažādos veidos palīdzēt, taču jāatceras, ka ne vienmēr šāds ronēns ir bezpalīdzīgs. Iespējams, viņš izlīdis no ūdens sasildīties un pagulēt, tādēļ pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, atrodot roņu mazuli, ir novērtēt situāciju.

Ja ronēns ir apaļīgs un veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas no tā pa gabalu.
Savukārt, ja ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei.
Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Rīgas jūras līča piekrastes teritorijās būs izvietoti arī informatīvi plakāti.

Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, līdz Latvijas pludmalei tie nokļūst peldus vai retos gadījumos uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Salīdzinot ar citiem  gadiem, kad ziema bija samērā silta, šogad prognozējams, ka ronēni drīzāk Rīgas jūras līča piekrasti varētu sasniegt uz ledus gabaliem. Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk, tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.

Roņu eksperti arī norāda, ka šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt savus četrkājainos draugus, kuri nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā.

No 27.marta līdz 17.aprīlim Valmieras iedzīvotāji, kuri vēlas atmest smēķēšanu, aicināti apmeklēt atbalsta grupu smēķēšanas atmešanai.

Kopskaitā paredzētas četras nodarbības.
Pirmā – informatīvā nodarbība – notiks otrdien, 27.martā plkst.18:00–19:30 Valmieras Jaunatnes centra “Vinda” telpās.
Visi interesenti tiks gaidīti uz 90 minūšu garu informatīvu nodarbību, kurā varēs iepazīties ar grupas vadītāju un uzzināt vairāk informācijas par grupu norisi.

Pārējās trīs atbalsta grupas nodarbības plānotas vienu reizi nedēļā (otrdienās).

Nodarbības vadīs kvalificēts psihologs Krišjānis Zaremba, kurš smēķēšanas atmešanas atbalsta grupas vada pēc īpaši izstrādātas programmas.
Uz nodarbībām aicinām ikvienu, kurš vēlas atmest smēķēšanu, ir saņēmis veselības aprūpes speciālista rekomendācijas un ir motivēts to darīt.

Nodarbību laikā dalībniekiem speciālista vadībā būs iespēja saņemt palīdzību, kā arī apgūt jaunas iemaņas, kā veiksmīgi pārvarēt vēlmi atsākt smēķēšanu pēc atbalsta grupas nodarbību noslēguma.

Dalība grupās – bez maksas. Informācija par grupas dalībniekiem tiks saglabāta konfidenciāla.

Pieteikšanās -  atbalsts.atmesanai@gmail.com, norādot vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru, “Valmieras grupa”. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar organizatoriem, zvanot pa tālruni 26180109.

Turpmāk vairs sociālajos tīklos nevarēs reģistrēties kad vien ienāk prātā.
Ministru kabinets nolēmis, ka bērniem līdz 13 gadu vecumam reģistrācija sociālajos tīklos būs tikai ar vecāku atļauju. Iepriekš bija plānots vecuma slieksni noteikt – 16 gadu vecumu, bet ministri izlēma, ka no trīspadsmit gadu vecums ir pietiekams, lai jaunietis sociālos tīklus varētu lietot bez vecāku ziņas.

Taču līdz 13 gadu vecumam reģistrējoties būs jāsaņem vecāku atļauja.
Vecuma slieksni  vēl jāapstiprina Saeimas deputātiem.

“Facebook”, “Draugiem.lv”, “Twitter”, “Instagram” un visos pārējos sociālajos tīklos no 25. maija vecuma ierobežojumam būs likuma spēks ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā.
Līdz šim ES vecuma slieksnis reģistrējoties bija tikai atsevišķos portālos un drīzāk kā formalitāte.

Viesturs Šeļmanovs-Plešs, kas ir “Drossinternets.lv” pārstāvis norāda, ka sarežģītākais ir uzzināt sociālo tīklu lietotāju patieso vecumu un izstrādāt veidu, kā droši saņemt jaunāko lietotāju vecāku atļauju.

“Facebook”, “Draugiem.lv”, “Twitter”, “Instagram” un visiem pārējiem sociālo tīklu īpašniekiem būs jāievēro jaunais likums. Sociālo portālu vadības ir pamatoti nobažījušās, jo sodi par likuma pārkāpumu ir mērāmi desmitos miljonu eiro.

Veids, kā pārliecināties par lietotāja vecumu, ir jāizdomā pašiem sociālo tīklu uzturētājiem.
Pasaulē populārākā sociālā tīkla ''Facebook'' lietošanas noteikumi jau šobrīd nosaka, ka reģistrēties drīkst tikai no 13 gadu vecuma. Šobrīd gan nekas netraucē par savu vecumu melot, tādēļ ''Facebook'' paļaujas uz citiem lietotājiem, ka tie ziņos par bērnu atvērtiem kontiem, lai tos varētu dzēst.

Pašmāju sociālie tīkli tajos ļauj reģistrēties bez vecuma ierobežojuma. 

Lai rosinātu sabiedrības izpratni par savām tiesībām,  līdz 16. martam vairāk nekā 100 zvērināti advokāti Advokatūras dienās iedzīvotājiem visā Latvijā sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas, īpašu uzmanību veltot cietušo tiesību skaidrošanai.
 
Latvijas likumdevējs ir paredzējis noziedzīgā nodarījumā cietušajam iespēju pretendēt valsts atbalstam brīdī, kad ir noteikts cietušā statuss. Tomēr pieredze rāda, ka nereti pati persona neapzinās, ka varētu tikt atzīta par cietušo ne vien fizisku pāridarījumu un nopietnu noziegumu rezultātā, bet arī citās dzīves situācijās – vardarbība internetā, satiksmes negadījumi, mantiski zaudējumi, pazemošana, autortiesību pārkāpumi – visos šajos gadījumos otrā pusē ir kāds cietušais, norāda Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs un zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. “

Aizvadītā gada sniegto konsultāciju statistika rāda, ka lielākoties iedzīvotāji pēc palīdzības vēršas vardarbības gadījumos (74% no sniegto konsultāciju apjoma), tikmēr konsultācijas citās situācijās sniegtas salīdzinoši maz – par huligānismu 7%, ceļu satiksmes negadījumiem 3%, krāpšanu 2%, zādzībām 1%.
 
Šis būs devītais Advokatūras dienu gads.
Kā vienmēr jo īpaši aicināti konsultācijas izmantot iedzīvotāji, kuri līdz šim atlikuši vēršanos pie advokāta materiālu apstākļu vai citu ierobežojumu dēļ. Tāpat padomu varēs saņemt ne tikai cietušo tiesību, bet arī īres un mājokļa tiesību, apsaimniekošanas, ģimenes, mantojuma tiesību, parādsaistību, darba tiesisko attiecību un citās jomās, atbilstoši advokāta specializācijai.
 
Visvairāk advokātu šajā nedēļā būs Rīgā, kā arī bezmaksas konsultācijas tiks nodrošinātas reģionos, piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Smiltenē, Jēkabpilī un citviet. Lai palīdzētu atrast advokātu sev tuvākajā vietā, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas mājaslapā izveidota konsultāciju meklēšanas funkcija.
Mājaslapā www.advokatura.lv iedzīvotāji aicināti ielūkoties atkārtoti, ņemot vērā, ka arī advokāti konsultāciju sniegšanai vēl turpina pieteikties un aktuālais advokātu saraksts tiek pastāvīgi atjaunots.

Turpinoties atkusnim, tuvākajās dienās uz grants autoceļiem visā valsts teritorijā var iestāties šķīdonis – pārmitrināts grants segums zaudēs nestspēju un braukšanas apstākļi pasliktināsies.
Lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti, uz tiem tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi – tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.  
 
Patlaban transporta masas ierobežojumi jau ir ieviesti uz atsevišķiem autoceļiem Kurzemē. 
Situāciju var noskaidrot, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555.
Tāpat  informācija par ieviestajiem ierobežojumiem ir ievietota VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā: https://lvceli.lv/informacija-un-dati/#masas-ierobezojumi. 
  
Šķīdonis uz grants ceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz ceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir ceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
 
Transporta masas ierobežojumi tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas.
Uzlabot grants ceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.  
 
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas.
Šo satiksmes ierobežojumu ievērošanu pastiprināti kontrolē LVC reģionālo nodaļu speciālisti sadarbībā ar Valsts policiju.
Šķīdonī bez ierobežojumiem atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
 

Sinoptiķi sola, ka šonedēļ sniega sega lielākajā daļā Latvijas nokusīs. Laikam kļūstot siltākam, mājās atgriežas arī putni, kuri ziemu pavadījuši siltākās zemēs. Latvijā jau redzēti daži putni,  dzērves, ķīvītes, bet masveida putnu migrāciju ornitologi prognozē pēc nedēļas vai divām, tā LTV stāsta ornitologi. 
 
Putni, kas ziemu ir pavadījuši siltajās zemēs, nu jau ir uzsākuši savu ceļu atpakaļ uz savām mājām Latviju. 
Ja kļūs siltāk, plašāku putnu migrāciju piedzīvosim tuvāko nedēļu laikā.

Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko prognozē, ka pēc nedēļas, divām būs īsā laikā ļoti masveidīga migrācija gan sugu ziņā, gan skaita ziņā.

Tie putni, kuri ziemo Āfrikā, Latviju varētu atgriezties ātrākais marta beigās, tomēr lielāko daļu redzēsim vien aprīli vai pat maija  sākumā. 

Tiem, kuriem nav laika doties pastaigās un pašiem ar savām acīm vērot putnu migrāciju, tiek piedāvāta aizraujoša iespēja sekot līdzi vairākiem putniem interneta tiešraidēs. Latvijas Dabas fondā stāsta, ka šobrīd aktīvas ir trīs kameras, vēlāk būs vairāk.
Pērn tiešraides kamerām bijuši 8 miljoni skatījumu no vairāk nekā 100 dažādām valstīm.  

No 12. līdz 16.aprīlim strādājošie vecumā no 25 gadiem var pieteikties Eiropas Savienības (ES) atbalstītajā pieaugušo izglītības programmā, lai paaugstinātu savas profesionālās prasmes un spēju konkurēt darba tirgū.

Šī ir jau otrā pieteikšanas kārtā šajā projektā, un kopumā programma darbosies līdz 2022.gadam.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības pārvaldības nodaļas vadītājs Ingus Zitmanis pastāstīja, ka šajā kārtā mācībām var pieteikties 12 dažādās nozarēs 68 izglītības iestādēs visā Latvijā, mācības sāksies jūnijā, bet mācību ilgums ir ļoti dažāds, atkarībā no programmas.

ES fondu atbalstītajā programmā dalībniekiem būs jāsedz 10% no mācību maksas, šī maksa arī atšķiras atkarībā no programmas ilguma un specifikas. Savukārt mācības bez maksas ir personām ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu.

Zitmanis aicināja iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt piedāvājumu un “neķert un negrābt” pirmo, kas pagadās, jo mācīties ES atbalstītajā programmā varēs tikai vienu reizi. Aģentūras pārstāvis aicināja sameklēt to, kas tiešam cilvēkam var būt noderīgs, un, ja tādas programmas tagad nav, pagaidīt, jo būs arī nākamās kārtas.

Programma domāta, lai cilvēki varētu pārkvalificēties un iegūt papildu prasmes. Tā paredzēta strādājošajiem un pašnodarbinātajiem, lai cilvēki saglabātu savu vietu darba tirgū un pakāptos labākā pozīcijā.

Mācībām varēs pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar nepabeigtu vai pabeigtu izglītību - pamatizglītību, vispārējo vidējo, profesionālo vai augstāko izglītību atkarībā no izvēlētajām mācībām un tajās nepieciešamajām priekšzināšanām.

Pieteikties var šeit vai mājas lapā macibaspieaugusajiem.lv

Somijā konstatēts pirmais briežu hroniskās novājēšanas slimības gadījums. Slimība atklāta mirušam alnim Kainū provincē, netālu no Krievijas robežas.

Briežu hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem.
Slimība attīstās lēni - dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība - novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā.

Pārtikas un veterinārais dienests šogad plāno laboratoriskai izmeklēšanai nosūtīt 1000 nomedītu savvaļas aļņu, staltbriežu un stirnu paraugus, kā arī 205 paraugus, kas ņemti no briežu dārzos mītošiem nobeigušiem vai nomedītiem staltbriežiem un dambriežiem.
Līdzīga monitoringa programma šogad tiks īstenota arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

PVD aicina medniekus ievērot biodrošības pasākumus, līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra - jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna.
Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, ASV, Kanādas).

Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD.

Krievijā 18.martā paredzētās prezidenta vēlēšanas notiks bez Eiropas Parlamenta novērotāju līdzdalības, paziņojuši EP demokrātijas atbalsta grupas līdzpriekšsēdētāji Deivids Makalisters un Linda Makavana.
"Eiropas Parlaments nenovēros šo vēlēšanu procesu un attiecīgi nekomentēs ne šo procesu, ne rezultātus, kuri tiks pasludināti pēc tam," teikts viņu paziņojumā.

Neviens EP deputāts nav saņēmis mandātu novērot vai komentēt vēlēšanu procesu EP vārdā. Tajā pat laikā, ja atsevišķi EP deputāti tomēr izlems novērot šīs vēlēšanas, tad viņi to darīs pēc savas iniciatīvas.

Vairākos Krievijas reģionos sākusies pirmstermiņa balsošana par prezidenta amata kandidātiem.
Taču lielāka iedzīvotāju daļa pie vēlēšanu urnām dosies 18.martā.

Krievijas mediju pārstāvji informē, ka pirmstermiņa balsošana tiek rīkota mazapdzīvotos un no centra attālākos valsts reģionos.  Atbalstu prezidenta kandidātam jau pašlaik var paust arī kuģu apkalpes locekļi un arktiskajos apgabalos izveidoto pētniecības staciju darbinieki.

Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsu vēlēšanās saņems līdzšinējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, iegūstot ceturto prezidentūras termiņu un palikšanu Kremlī līdz 2024.gadam. 
 Otrajā vietā ir komunistu kandidāts Pāvels Grudiņins.

Līdz šim iedzīvotāji e-veselības sistēmā norādījuši informāciju par 8300 kontaktpersonām, ar kurām ārstniecības personas var sazināties neatliekamā gadījumā, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīcībā esošajie dati.
Kā skaidroja NVD pārstāve Agnese Jasenoviča, norādītais personu skaits ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā iepriekšējā gada vasarā, kad iedzīvotāji tika aicināti norādīt šo informāciju e-veselībā.

Pēc NVD datiem, visbiežāk jeb 30% gadījumu iedzīvotāji kā kontaktpersonu norādījuši savu dzīvesbiedru - sievu vai vīru. Bieži tikusi norādīta arī mātes kontaktinformācija, tajā skaitā saziņai neatliekamos gadījumos, kas saistīti ar nepilngadīgajiem bērniem - kopumā 23% gadījumu.
Nedaudz retāk jeb 15% gadījumu iedzīvotāji atzīmējuši savas atvases - meitu vai dēlu. Tāpat cilvēki kā savu kontaktpersonu mēdz norādīt civilsievu, civilvīru, māsu, brāli, citu radinieku, draugu, kaimiņu vai kolēģi.

NVD uzsver, ka kontaktpersonas informācijas pieejamība ir svarīga, ja iedzīvotājs ir nokļuvis slimnīcā ar zaudētām saziņas spējām, atmiņas zudumu, atrodoties traucētas apziņas vai bezsamaņas stāvoklī.
Nepieciešamības gadījumā ārstniecības personas var operatīvi sazināties ar pacienta tuviniekiem, lai informētu par pacienta atrašanās vietu, veselības stāvokli vai precizētu informāciju, kas ir svarīga savlaicīgas un pacientam piemērotākās ārstēšanas nodrošināšanai.

Iedzīvotāji, kuri kontaktpersonas informāciju e-veselībā vēl nav norādījuši, tiek mudināti to izdarīt.

Latvijā pārliecinošs vairums aptaujāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju jeb 72% nav saņēmuši ugunsdrošības instrukciju ēkai, kurā tie dzīvo, liecina apdrošinātāju dati.

Šo situāciju apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta dati.
2017.gada vasarā izlases kārtā veiktās daudzdzīvokļu ēku ugunsdrošības pārbaudes, kurās vairāk nekā puse pārbaudīto dzīvojamo māju iedzīvotāju nav bijuši iepazīstināti ar dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukciju. Turklāt vismaz trešdaļai no pārbaudītajām ēkām nav izstrādāta dzīvojamās mājas ugunsdrošības instrukcija vai ir nepieciešama tās pārstrāde.

Vispārliecinātākie par sava mājokļa ugunsdrošību ir Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji (76%), kā arī gados jaunāki cilvēki (74%).
Tostarp aptaujātie vecumā no 20 līdz 34 gadiem biežāk nekā citi aptaujātie norādījuši, ka nedara neko, lai pasargātu mājokli no ugunsnelaimēm.

Aptaujā noskaidrots, ka pastāv atšķirība starp teorētiskām zināšanām un reālu spēju rīkoties ugunsgrēka situācijā.
Vairums (56%) respondentu apgalvojuši, ka zina, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā, taču par savām reālajām spējām rīkoties ārkārtas situācijā, ja ēkā, kurā dzīvo, ir izcēlies ugunsgrēks, pārliecināti bijuši 25% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika liecina, ka 2017.gadā Latvijā reģistrēti 8714 ugunsgrēki, no kuriem 2587 dzēsti dzīvojamās mājās, tomēr ik gadu vidēji apmēram 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās un dzīvokļos, kur visbiežāk degšana konstatēta virtuvēs, dzīvojamās telpās vai guļamistabās, ēku kāpņu telpās, kā arī dūmvados vai atkritumu tvertnēs.
"Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotājiem ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa ugunsdrošību, bet arī par ugunsdrošības prasību ievērošanu dzīvojamās mājas koplietošanas telpās. Būtiski ir parūpēties par evakuācijas izeju, pagrabu un bēniņu kārtības uzturēšana, lai tajos netiktu aizkrauti ar degtspējīgiem priekšmetiem, kā arī jāveic elektroinstalācijas pārbaude," norādīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš.

No šodienas  ir atklāts "Mājokļa drošības mēnesis 2018", kura mērķis šogad ir vērst iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošības riskiem daudzdzīvokļu ēkās un rīcībai ugunsnelaimes situācijā.

Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra (turpmāk-VTUA) atgādina, lai piedalītos ceļu satiksmē, t.sk., arī pirms pavasara darbu uzsākšanas, traktortehnika un tās piekabes jāsagatavo un jāuzrāda ikgadējai tehniskajai apskatei (turpmāk - tehniskā apskate).

Traktortehnikas īpašniekus (vadītājus) VTUA aicina, pirms tehniskās apskates, iepazīties ar tuvākās tehniskās uzraudzības reģiona nodaļas biroja klientu pieņemšanas laikiem un tehniskās apskates izbraukuma grafiku.
Tehniskā apskate, ārpus birojam piegulošās teritorijas, tiek veikta iespējami tuvu traktortehnikas atrašanās vietai (pēc iepriekš saplānota izbraukuma grafika) vai individuāli vienojoties ar inspektoru (izsaukums).

Ar tehniskās apskates izbraukuma grafiku var iepazīties VTUA tīmekļa vietnē http://www.vtua.gov.lv/lv/tehniskas_apskates vai novada pašvaldībā.
VTUA izziņotajā traktortehnikas tehniskās apskates izbraukuma grafika vietā var ierasties jebkura traktortehnikas vienība tehniskās apskates veikšanai.

Uz apskates brīdi traktortehnikai vai tās piekabei ir jābūt derīgai īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) polisei, bet pirms tehniskās apskates veikšanas traktortehnikas vai tās piekabes īpašnieks (vadītājs) VTUA inspektoram uzrāda traktortehnikas vai tās piekabes derīgu reģistrācijas apliecību un attiecīgās kategorijas derīgu traktortehnikas vadītāja apliecību, kā arī veic apmaksu par tehnisko apskati un transportu.

VTUA lauksaimniekus arī aicina savlaicīgi pieteikties augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm, jo līdzīgi kā ar tehniskajām apskatēm, pārbaudes tiek veiktas visā Latvijas teritorijā.

VTUA arī atgādina, lai traktortehnikas piekabei tiktu veikta ikgadējā valsts tehniskā apskate tā jāuzrāda sakabē ar traktortehniku!

Tehniskā apskate tiek veikta ar mērķi nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju piedalīšanos ceļu satiksmē. 

Britu mūzikas žurnāls NME, kas vairākās paaudzēs veidojis lasītāju muzikālo gaumi, vairs neiznāks drukātā versijā, pavēstījuši tā izdevēji.
Izdevniecība "Time Inc. UK" norādīja, ka "koncentrēs investīcijas, lai turpinātu paplašināt NME digitālo auditoriju".

Žurnāla drukātais izdevums, kas iznāca reizi nedēļā, pie lasītājiem pēdējo reizi nokļūs piektdien.

Ar nosaukumu "New Musical Express" 1952.gadā dibinātais žurnāls kļuva par būtisku lasāmvielu mūzikas faniem un bija iecienīta platforma mūziķiem "Bītlu mānijas", progresīvā roka, pankroka, indīroka un citās muzikālajās ērās.

Ziņas par iecienītā žurnāla drukātās versijas pārtraukšanu izraisījusi fanu un mūziķu nostalģiju.

Šo sestdien, 10. martā, tirdzniecības centrā Domina Shopping norisināsies līdz šim vērienīgākais skolēnu mācību uzņēmumu tirgošanās pasākums “Cits Bazārs”, kas notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta “Inovāciju motivācijas programma” ietvaros un ko rīko organizācija Junior Achievement Latvija (JA Latvija).

Šoreiz tirgosies rekordliels uzņēmumu skaits, un nedēļas nogalē interesenti varēs apskatīt un iegādāties vairāk nekā 270 skolēnu uzņēmumu pašu radītos produktus.

Starp produktiem, kurus jaunie uzņēmēji pircējiem piedāvās šogad — multifunkcionāli pledi, kas atgrūž ūdeni, pasargā no vēja un absorbē siltumu, automatizētas augu laistīšanas sistēmas, kraukšķīgi dārzeņu un augļu čipsi bez konservantiem un e-vielām, video CV filmēšanas pakalpojumi darba meklētājiem, USB lādētāji ar saules bateriju, izglītojošas galda spēles un daudz kas cits.

“Cits Bazārs” ir izcila testa vide, kurā jaunieši var attīstīt savu potenciālu — radīt, plānot, rēķināt, sadarboties, pārdot un komunicēt ar īstu pircēju. Katrs no dalībniekiem ir smagi strādājis, lai parādītu un prezentētu savu produktu klientiem, tāpēc aicinu atbalstīt jauniešus, apmeklēt šo pasākumu un, iespējams, arī kaut ko iegādāties,” saka Junior Achievement Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Apmeklētāji jauniešu radītās preces varēs ieraudzīt un iegādāties astoņās preču kategorijās — “Pakalpojumi, izklaide”, “Apģērbi, aksesuāri”, “Skaistumkopšana, bižutērija”, “Pārtika, preces virtuvei”, “Elektropreces, gaismas objekti”, “Suvenīri, dāvanas, sezonas preces”, “Spēles, preces bērniem”, “Interjera preces”. 

Latvijas Miega apnojas speciālistu asociācija pievienojas Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīkotajai kampaņai pret nogurumu pie auto stūres “Apstājies, pirms atslēdzies!” un atzinīgi vērtē uzsākto sabiedrības informēšanu.

Atsaucoties uz publiski izskanējušo aicinājumu izglītot sabiedrību par noguruma cēloņiem un riskiem, asociācija vērš uzmanību, ka nogurums var būt arī nopietnas slimības – obstruktīvās miega apnojas (OMA) – simptoms!
OMA ir elpošanas traucējumi miegā.
Miega apnojas smagām formām ir samērā uzkrītoša simptomātika un pazīmes, kas līdzcilvēkiem ļauj tās viegli pamanīt, lai sirgstošo brīdinātu.
Naktī visbiežāk tā ir stipra un skaļa krākšana, pauzes elpošanā, arī nemierīgs miegs, īpaši smagos gadījumos – nakts laikā pat bieža urinācija. Pie vizuālajām pazīmēm jāmin liekais svars, vīriešiem kakla apkārtmērs visbiežāk var būt virs 42 cm, savukārt sievietēm – virs 39 cm. Sejas skeleta īpatnības – mazs apakšžoklis, lielas rīkles mandeles.
Turklāt tas ir mīts, ka ar šo slimību var sastapties tikai gados vecāki cilvēki.

OMA bieži pavada arī raksturīgas saslimšanas, kas ir sekas regulārai smakšanai – paaugstināts asinsspiediens, citas sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts cukura līmenis asinīs vai 2. tipa diabēts. Diennakts gaišajā laikā šie pacienti cieš no miegainības, kas pastiprinās, pieaugot miega apnojas smaguma pakāpei.
Diemžēl starp OMA pacientiem ir ievērojami paaugstināta mirstība ar infarktiem un insultiem. Tomēr jāuzsver, ka OMA ir iespēja apārstēt – miegainība izzūd un mazinās pāragras nāves risks.

OMA visā pasaulē ir atzīta par slimību, kas saistīta ar līdz pat sešām reizēm lielāku ceļu satiksmes negadījumu iespējamību miegainības dēļ. Šo iemeslu dēļ slimībai ārsti un ceļu satiksmes drošības uzraudzītāji pievērš īpašu uzmanību.
Jāatzīmē, ka  1.janvārī spēkā stājās stingrāki medicīnisko izziņu izsniegšanas noteikumi. Turpmāk ārstu komisijai vai ģimenes ārstam veselības pārbaudes kartē ir jāatzīmē, vai konkrētajam cilvēkam ir OMA simptomi un ja ir, tad kādi. 

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina atsaukties vecākus, kuru atvases skolas gaitas sākušas sešu gadu vecumā.

Šādu aicinājumu IZM publicējusi sociālajā tīklā "Twitter". Uz to atsaukušies vairāki vecāki, kuru bērni pirmajā klasē devās sešu gadu vecumā. Tāpat atsauksmes raksta arī cilvēki, kuri pazīstot bērnus, kas šajā vecumā sākuši skolas gaitas.

"Twitter" lietotāju atsauksmes par sešgadnieku sūtīšanu skolā ir dažādas - vecāki, kuri norādījuši, ka viņu bērni sākuši iet skolā sešu gadu vecumā, nenovēro īpašas problēmas, taču tie, kuri stāsta par kādiem pazīstamajiem bērniem, norāda, ka ideja par sešgadnieku sūtīšanu pirmajā klasē neesot laba.

Kāds "Twitter" lietotājs savukārt pauda neizpratni, ka ministrija šādu aptauju veic tikai tagad, kad reformas pieteikums jau ir izteikts.

Vakar, izskatot IZM priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, Ministru kabineta komiteja  lēma diskusijas par minēto jautājumu turpināt pēc divām nedēļām.

Vienlaikus Saeimā šodien iesniegti sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savāktie 10 000 parakstu par esošā skolas gaitu sākšanas vecuma saglabāšanu, tas ir no 7 gadu vecuma. 

Gaisa temperatūrai Latvijā pakāpeniski paaugstinoties virs nulles, reģionālie un vietēji autoceļi, kuru uzturēšanas klase pieļauj piebraukta sniega kārtu, dienas laikā kūstot, bet naktī piesalstot, var kļūt slideni, norādīja "Latvijas autoceļu uzturētāja" (LAU) pārstāvji.

LAU atzīmēja, ka pēc lielā sala laiks kļūst arvien siltāks un nedēļas nogalē daļā Latvijas tiek prognozēta metereoloģiskā pavasara iestāšanās.
Gaisa temperatūrai arvien biežāk paaugstinoties virs nulles, kā arī saules iedarbībā uz sniegotajiem un sasalušajiem autoceļiem, kuru uzturēšanas klase pieļauj piebraukta sniega kārtu, var veidoties atkala un tie kļūs slideni.
 
Šajos laika apstākļos pa grants ceļiem ir jābrauc piesardzīgi, sevišķi stāvos kāpumos un pagriezienos, jo saķere var būt zema.
Lai uzlabotu braukšanas drošību, LAU veic C un D uzturēšanas klasei paredzētos darbus - rievo vai kaisa ar smilts un sāls maisījumu bīstamos ceļu posmus - krustojumus, pagriezienus, kāpumus. Kaisīšana vai rievu izveide uzlabo mašīnas riepu saķeri ar segumu.
 
Pēc nepieciešamības tiek veikta arī avārijas bedru aizpildīšana, jo, sākoties ilgstošam atkusnim, uz asfalta ceļiem var veidoties bedres. Intensīvās satiksmes apstākļos dienas laikā neliela bedre var pārvērsties avārijas bedrē.
 
Par slideniem ceļu posmiem vai avārijas bedrēm uz valsts autoceļiem aicinām informēt Satiksmes informācijas centru, zvanot pa diennakts bezmaksas tālruni 8000 5555.

No marta līdz augustam dažādās Latvijas pilsētās norisināsies  bērnu un ģimeņu sporta festivāls.

Pirmais festivāla posms norisināsies 18.martā Tukumā, kam sekos Dobeles posms 26.maijā, Rīgas posms 30.jūnijā, Auces posms 28.jūlijā, bet pēdējais posms un festivāla fināls norisināsies 18.augustā Ragaciema pludmalē.
Festivāls tiek rīkots, lai arvien vairāk ģimeņu iesaistītu sportiskās aktivitātēs un kopīgā laika pavadīšanā, tāpēc dalība visos posmos ir bez maksas.

Katrā no festivāla posmiem uz skatuves visas dienas garumā notiks dažāda formāta spēka sacensības sportistiem no dažādām valstīm un izaicinājumu rings, kurā būs gan dažādi paraugdemonstrējumi, gan arī iespēja vienam otru izaicināt uz draudzīgu sacensību.
Paralēli šīm aktivitātēm būs 16 līdz 24 atrakcijas bērniem, kuras tie veiks jauktā secībā, rezultātā skaitot punktus un nosakot katra posma labākos.

Par pasākumu vadītājiem izraudzītas sabiedrībā labi zināmas personas, turklāt pēdējā posma noslēgumā iecerēts salūts un svinības.

No 1.aprīļa atsāksies periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā būs jāmaksā. Būs pieejamas nedēļas, mēneša vai visa perioda caurlaides.

Pašvaldība vērš uzmanību, ka tiem, kuriem pienākas caurlaides maksas atvieglojums vai atbrīvojums, caurlaide jānoformē līdz 22.martam, lai tā būtu spēkā 1.aprīlī. Caurlaides personām, kurām ir tiesības uz nodevas atvieglojumu vai atbrīvojumu, tiek reģistrētas pēc pieteikuma apstiprināšanas un nodevas vai maksas pakalpojuma apmaksas, un tas notiek aptuveni piecu darba dienu laikā.

Pieredze rāda, ka lielākā daļa par caurlaides noformēšanu atceras marta beigās. Jo savlaicīgāk pieteikums tiks iesniegts, jo ātrāk tas tiks izskatīts un caurlaide noformēta. Lai caurlaide būtu spēkā jau 1.aprīlī, pieteikums caurlaidei jāiesniedz līdz 22.martam, un līdz 1.aprīlim jāsamaksā nodeva vai maksas pakalpojuma maksa. 
Nedēļas caurlaide šogad ir jaunums.

Kopš pagājušā gada Jūrmalā ieviesta elektroniska caurlaižu sistēma - ilgtermiņa caurlaides tiek noformētas un reģistrētas elektroniski, un ieviesta arī elektroniska caurlaižu kontroles sistēma. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus no 1.aprīļa pārliecināties par to, vai transportlīdzeklim ir iegādāta vai spēkā esoša caurlaide - tā kā kontroli nodrošina elektroniskā sistēma, piefiksējot katra iebraukušā transportlīdzekļa numuru, izvairīties no soda 50 eiro apmērā nebūs iespējams.

Jūrmalā deklarētajām personām un nekustamā īpašuma īpašniekiem (fiziskām personām) caurlaides bez maksas un bez pieteikuma reģistrē informācijas sistēma visiem CSDD reģistrētajiem īpašumā, valdījumā un turējumā esošajiem transportlīdzekļiem.
Par automātiski reģistrētās caurlaides derīgumu transportlīdzekļa vadītājiem jāpārliecinās no 15. marta mājaslapā www.jurmala.lv, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un reģistrācijas apliecības numuru vai autorizējoties www.epakalpojumi.jurmala.lv 

ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītājs Džefs Bezoss ierindojies žurnāla "Forbes" veidotā ikgadējā pasaules bagātāko cilvēku saraksta augšgalā, viņam apsteidzot datortehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātāju Bilu Geitsu.

Bezosa bagātība šogad novērtēta 112 miljardu dolāru (91 miljarda eiro) apmērā, kas ir par 39,2 miljardiem dolāru vairāk nekā pirms gada. "Forbes" norāda, ka Bezosa bagātība piedzīvojusi straujāko kāpumu viena gada laikā kopš 1987.gada, kad žurnāls sāka pasaulē turīgāko cilvēku saraksta veidošanu.
Otro vietu ar 90 miljardu dolāru bagātību ieņem Geitss, kurš kopš 1995.gada vien sesto reizi nav ierindojies "Forbes" saraksta augšgalā, bet trešajā vietā ir amerikāņu investors Vorens Bafets, kura bagātība veido 84 miljardus dolāru.

Tikmēr ceturtajā vietā nokļuvis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura turība pieaugusi par 30,5 miljardiem dolāru un sasniegusi 72 miljardus dolāru, viņam arī pirmo reizi kopš 2012.gada kļūstot par Eiropas bagātāko cilvēku.
Pirmo "Forbes" saraksta sešinieku noslēdz sociālā tīkla "Facebook" dibinātājs un vadītājs Marks Cukerbergs (71 miljards dolāru) un Eiropas lielākā apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmuma "Inditex" dibinātājs Amansio Ortega (70 miljardi dolāru).

"Forbes" norāda, ka kopumā pasaulē ir 2208 miljardieri, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Šo miljardieru kopējā bagātība gada laikā palielinājusies par 18% - līdz 9,1 triljonam dolāru, kas arī ir rekordaugsts līmenis.
"Forbes" sarakstā ir arī 259 jaunpienācēji, tostarp 89 no Ķīnas.

Nedēļas nogalē Phjončhanā startēs ziemas paralimpiskās spēles, kurās sešos sporta veidos piedalīsies gandrīz 600 atlēti no aptuveni 50 valstīm, bet ne no Latvijas. 

Vistuvāk dalībai ziemas paralimpiskajās spēlēs bija mūsu ratiņkērlinga pārstāvji, tomēr sāpīga neveiksme izšķirošajā spēlē liedza aizbraukt uz Phjončhanu. 

Tomēr Latvija saglabā cerības deleģēt kādu sportistu pēc četriem gadiem Pekinā, par pārliecināta Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentei Daigai Dadzītei, stāstot, ka lielas  cerības, domājot par 2022. gada Pekinas paralimpiskajām spēlēm, tiek saistītas ar parabobsleju, kurā latvieši ir vieni no pirmatklājējiem un spējuši panākt tā attīstību pasaulē. 

Phjončhanas paralimpisko spēļu laikā Starptautiskā paralimpiskā komiteja lems par parabobsleja iekļaušanu paralimpisko spēļu programmā. Pašreizējais pasaules čempions parabobslejā ir latvietis Arturs Klots, bet 2016. gadā Alvis Brants un Klots pasaules čempionātā ieguva attiecīgi sudraba un bronzas godalgas. Viņiem ar padomu talkā nāk arī Latvijas bijušie bobslejisti.
Ja agrāk parabobslejā dalībnieku skaits knapi sasniedza desmit, tad tagad starptautiskajās sacensībās startē jau vairāk nekā 20 sportistu. 

Dadzīte uzskata, ka Latvija uz Pekinas paralimpiskajām spēlēm varētu deleģēt divus vai pat trīs parabobslejistus.

Taču citos sporta veidos līdz paralimpiskajām spēlēm vēl ļoti tāls ceļš ejams. 

Dadzīte   stāsta, ka esot uzsākts ceļš pretī stājkhokeja komandas izveidei. 
Bijuši gribētāji, kas mēģinājuši nodarboties ar distanču slēpošanu un biatlonu, taču centieni atduras pret finansēm. Latvijā ziemas ne vienmēr ir tādas, kā pēdējās divās nedēļās, bet kalnu slēpošanā potenciālos paralimpiešus kavē pielāgotu pacēlāju trūkums. Trenēties būtu jābrauc uz ārzemēm, bet tas ir dārgi. 

Tādējādi vismaz tuvāko četru gadu perspektīvā Latvijas paralimpiskajai kustībai atliek cerēt tikai uz ratiņkērlinga komandu un parabobsleja iekļaušanu spēļu programmā.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Balsojam.lv 26. februārī ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa ar nosaukumu “Pārtika Latvijai”.
Iniciatīvā uzsver, ka pasaulē ir tendence, ka apmēram viena trešdaļa no pārtikas tiek izsviesta atkritumos. Faktiski 870 miljoni pasaulē cieš badu, kamēr citi joprojām izmet pārtiku miskastē. Latvijā gan izsviestās pārtikas apjoms nav tik liels, tomēr vienalga arī Latvijā dienā tiek izmests apmēram 20 tonnas pārtikas.

Latvijas tirgotāju asociācija ir aprēķinājusi, ka šīs 20 tonnas pārtikas, kas ikdienu Latvijā tiek izsviestas naudas izteiksmē ir mērāmas apmēram 85000 EUR, mēnesī tie ir vairāk nekā 2,5 miljoni EUR.
Ppašlaik lielveikali un dažādi ēdināšanas uzņēmumi daudz pārtikas ar tikko iztecējušu derīguma termiņu iznīcina. Lielākā daļa no pārtikas kam tūlīt, vai arī tikko ir beidzies derīguma termiņš ir lietojams uzturā. Tajā pašā laikā liela sabiedrības daļa dzīvo trūkumā, un vidēji katrai piektajai personai ir grūtības iegādāties pārtiku nepieciešamajā apjomā.
Faktiski personām ar zemiem ienākumiem lielākā daļa naudas tiek tērēta pārtikai līdz ar to cilvēki ar zemiem ienākumiem ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam.
Ar šo iniciatīvu tās iesniedzēji vēlas, lai pārtika, kam drīzumā beigtos derīguma termiņš nevis tiktu utilizēta/iznīcināta, bet gan tiktu nodota personām bez atlīdzības.

Lai iniciatīva nonāktu Saeimas dienaskārtībā ir nepieciešami 10000 parakstu.

CSDD veikusi Latvijā unikālu sociālo eksperimentu, ar slēpto kameru fiksējot kinomīļu reakcijas eksperimentāla seansa laikā.
Aicinot ikvienu aizdomāties un pārbaudīt savas prasmes, radīts arī virtuāls testa brauciens “Kurš stiprāks – tu vai nogurums?”.

Eksperiments  norisinājās sociālās kampaņas “Apstājies, pirms atslēdzies!” ietvaros ar mērķi uzskatāmi parādīt, ka nogurums attiecas uz ikvienu no mums, ne tikai autovadītājiem.

Skatītāji tika aicināti uz ekskluzīvu filmu “Ceļš”, kurā, kā izrādījās, 40 minūšu garumā tika rādīts tumšs un vienmuļš ceļš no Rīgas līdz Iecavai.

Seansa laikā skatītāji cīnījās ar nogurumu, knapi spējot noturēt vaļā acis un ik pa brīdim piedzīvojot sekundes miegu.
Aizmiegot kino, mēs tikai neredzam filmas beigas, bet, aizmiegot pie auto stūres, – tās tiešām ir beigas!

Par to, kas notika kinozālē, skaties te:



Tomēr aizmigšana kinoteātrī vai aizmigšana pie auto stūres ir divas nesalīdzināmas lietas.
Pēc seansa, kad skatītājiem tika izskaidrots eksperiments, viņi dalījās savā pieredzē cīņā ar nogurumu.

Savukārt, lai ikvienam būtu iespēja pārbaudīt savu spēju atpazīt un uzveikt miegainību, CSDD radījusi izglītojošu testu “Kurš stiprāks – tu vai nogurums?”.

Sākot testu, ir iespēja izvēlēties vienu no trim dažādiem maršrutiem: ar draugiem no festivāla, ar bērniem pie omes vai uz mājām no komandējuma. Katrā no tiem ir astoņi jautājumi, uz kuriem atbildot tiek saņemti punkti un izglītojošs komentārs. Pēc testa aizpildīšanas un punktu apkopojuma tiek paziņots rezultāts ar novērtējumu. Dodies nelielā testa braucienā vietnē www.neatsledzies.lv un noskaidro, vai māki ceļā atpazīt miegainības pazīmes un zini, kā rīkoties, lai neatslēgtos pie stūres!

Piedāvājam iespēju noskatīties arī eksperimentālo filmu “Ceļš” pilnā garumā, ko kino vēroja eksperimenta dalībnieki, nenojaušot, ka tiek filmēti: