Tuvojoties pavasarim, tā vien gribas pilnu krūti ieelpot.
Tomēr vairākiem tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tas var neizdoties.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem visizplatītākais mirstības cēlonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimības, kam seko onkoloģiskās saslimšanas, visbiežāk - plaušu un bronhu ļaundabīgie audzēji.

Februārī tiek atzīmēts vēža profilakses mēnesis, un varbūt šis ir piemērots brīdis, lai atteiktos no smēķēšanas, kas izraisa gan sirds, gan plaušu slimības, aicina farmaceite Ieva Zvagule.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā.
Tabakas degšanas blakusprodukti, kurus ieelpo ne tikai smēķētājs, bet arī viņa līdzcilvēki - pasīvie smēķētāji, ir līdzvērtīgi ķimikāliju ražotnei. 

Katra cigarete satur tādus produktus kā nikotīnu, kas ir insektu inde, amonjaku - tīrīšanas līdzekli, etiķskābi, arsēnu jeb žurku indi, metānu, kas parasti veidojas kanalizācijas caurulēs, kadmiju, kuru var atrast bateriju sastāvā, tuloulu jeb krāsu šķīdinātāju, svinu, acetonu un citas vielas. Ik pēc astoņām sekundēm pasaulē kāds priekšlaicīgi mirst no smēķēšanas izraisītajām sekām.

Pastāvīgiem smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi, infarktu, sirds mazspēju un citām potenciāli nāvējošām slimībām. Viena izsmēķēta cigarete saīsina dzīvi par aptuveni 11 minūtēm, turklāt regulārs smēķētājs Latvijā cigarešu iegādei tērē 600-1200 eiro gadā.
Jāņem vērā, ka cigaretes aizstāšana ar citu tabakas izstrādājumu nebūs risinājums - veselībai ir kaitīgi visi tabakas produkti, arī ūdenspīpes, šņaucamā vai košļājamā tabaka, cigāri, elektroniskās cigaretes. Turklāt veselības apdraudējums nav vienīgais risks: neuzmanīga smēķēšana izraisa aptuveni trešo daļu no visiem ugunsgrēkiem.

Lai kļūtu par pasīvo smēķētāju, nemaz nav jāstāv blakus smēķējošam cilvēkam, jo cigarešu un tabakas dūmi saglabājas gaisā stundām ilgi. Tāpēc, ja ģimenē ir smēķētājs, jāvienojas, ka mājās smēķēšana nav atļauta - sevišķi tad, ja ģimenē aug bērni.

Atmetot smēķēšanu, var nākties saskarties ar nepatīkamām fiziskām izpausmēm, taču tās ir pozitīvu pārmaiņu vēstneši. “Klepus un sausa mute liecina, ka plaušas attīrās no darvas. Nikotīns nomāc apetīti, tāpēc, pārtraucot smēķēšanu, varat sajust lielāku izsalkumu. Ēdiet augļus un dārzeņus, košļājiet košļājamo gumiju pret sausumu mutē un dzeriet daudz ūdens. Ieteicams arī ierobežot kafijas un stipras tējas daudzumu uzturā, jo nikotīns ietekmē smadzeņu darbību, tāpēc, pārtraucot to lietot, var rasties miega traucējumi. Uzturieties svaigā gaisā - iespējams, pirmajās dienās jutīsiet reiboņus, jo oglekļa dioksīda vietā smadzenes saņems vairāk skābekļa. Taču šiem simptomiem vajadzētu pāriet pēc dažām dienām,” iesaka farmaceite.

Nepatīkamās izjūtas pāries, toties vienlaikus sajutīsiet uzlabojumus: jau 20 minūtes pēc smēķēšanas pārtraukšanas normalizējas pulss un asinsspiediens, pēc 24 stundām samazinās infarkta risks, pēc divām diennaktīm uzlabojas garšas un ožas sajūtas, pēc trijām - kļūst vieglāk elpot, jo atslābinās bronhu gludā muskulatūra un palielinās plaušu tilpums. Dažu mēnešu laikā samazinās tūska deguna blakusdobumos, mazinās klepus, nogurums un elpas trūkums, bet dažu gadu laikā uz pusi samazinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Visbeidzot, atteikšanās no smēķēšanas palīdz atbrīvoties arī no nepatīkamas elpas un apģērba aromāta, ādas un zobu dzeltenīguma.

Kā atmest smēķēšanu? Lūk, daži padomi no farmaceites:

• Neatlieciet. Ja tiešām gribat pārtraukt smēķēt, nedomājiet par pēdējo cigareti - atgādiniet sev, ka pēdējo jau izsmēķējāt.
• Pastāstiet ģimenei un draugiem, ka vēlaties atmest smēķēšanu. Būs vieglāk, ja citi jūs “pieskatīs”, neļaujot smēķēt, kad to sagribēsiet, nesmēķējot jūsu klātbūtnē un iecietīgi izturoties pret jūsu nelāgo garastāvokli, kāds pirmajās dienās var jūs pārņemt.
• Izmetiet cigaretes, sērkociņus un pelnu traukus, neglabājiet cigarešu paciņu „neparedzētām vajadzībām” - jo mazāk atgādinājumu par smēķēšanu būs acu priekšā, jo vieglāk pretoties kārdinājumam.
• Ja nevarat atmest smēķēšanu paša spēkiem, pārrunājiet to ar speciālistu - ārsts var izrakstīt recepti nepieciešamajiem medikamentiem, bet farmaceits ieteiks bezrecepšu līdzekļus, piemēram, nikotīnu aizvietojošo terapiju, kurā ietilpst nikotīna plāksteris, košļājamā gumija vai nikotīnu saturošas tabletes. Grūtniecēm pirms medikamentu lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu.
• Pirmajās nedēļās nāksies cīnīties ar nepatīkamām izjūtām, kārdinājumu uzsmēķēt un abstinences pazīmēm - nomāktību, grūtībām iemigt, aizkaitināmību, nervozitāti, grūtībām skaidri domāt. Taču simptomi kļūs vieglāki pēc pāris dienām un izzudīs pāris nedēļu laikā, tāpēc nezaudējiet drosmi.

Vislabāk smēķēšanu aizstāt ar hobijiem, sportiskām aktivitātēm un nesmēķētāju kompāniju. Dodieties pastaigās, vingrojiet, skrieniet, brauciet ar velosipēdu un, cik iespējams, ierobežojiet alkohola patēriņu, jo arī alkohols veicina tieksmi uzsmēķēt. 
Sākot ar 2019. gadu, tradicionālās kokles spēle pieejama jebkuram interesentam pasaulē.

To nodrošina jaunizveidotā tiešsaistes platforma www.koklumezs.lv.

Zīmola Kokļu mežs īpašnieks un tiešsaistes platformas idejas autors Ansis Jansons ir radījis veidu, kā kokles padarīt par visā pasaulē pieejamu un atpazīstamu mūzikas instrumentu. 

Kokles ir viena no 99 latviešu tautas vērtībām, kas ir tikusi iekļauta Latvijas kultūras kanonā. “Tas ir vienkārši spēlējams mūzikas instruments, ar kuru mūziku var radīt ikviens! Es vēlos, lai par koklēm zinātu visā pasaulē un, lai tas kļūtu par pasaules tradicionālās kultūras kanonu līdzās vijolēm un citiem populāriem instrumentiem. Esmu pārliecinājies par arvien pieaugošu interesi par koklēm ārzemēs un ticu, ka šis mērķis ir sasniedzams,” ar savu pārliecību dalās jaunās platformas www.koklumezs.lv autors Ansis Jansons. 

Tā ir platforma, kur satiekas koklētāji un interesenti, lai mācītos spēlēt pie labākajiem skolotājiem tiešsaistē vai klātienē, iegādātos kokles, kuras izgatavojuši prasmīgākie kokļu meistari Latvijā un uzzinātu par iespējām apmeklēt dažādus koncertus, sadziedāšanās pasākumus, meistarklases un nometnes. Koklēšana vieno mūs ar latviešu diasporu ārzemēs un platformā jau ir pieteikušies vairāk nekā 200 latviešu, ne tikai no Latvijas, bet visas pasaules - Eiropas, ASV, Austrālijas un pat Japānas.

Ansis Jansons stāsta: “www.koklumezs.lv ir sākums jaunam izrāvienam, koklēšanas tradīcijā. Mērķis 2019. gadā ir piesaistīt vismaz 800 jaunu cilvēku kokles spēles apguvei. Te ir runa nevis par iekonservētu tradīciju, bet dzīvu procesu, kas ir aktuāls un pieejams ikvienam mūzikas interesentam visā pasaulē.  Koklēšana atgūst dzīvās tradīcijas statusu. Cilvēki savas sajūtas var pārvērst mūzikā ne tikai koncertos, bet arī mājās savam un līdzcilvēku priekam.“

Pirms 35 gadiem koklēšanas tradīcija bija teju vai izzudusi. Kopā ar folkloras kustību sākās tradīcijas atdzimšana. Šobrīd teju ikkatra radu, draugu vai paziņu lokā ir kāds kokles spēlētājs. Mūsdienās koklēšana, pateicoties daudzu cilvēku darbam, ir atjaunojusi dzīvas tradīcijas formu, līdzīgi, kā pirms simtiem gadu.

“Kokļu mežs” dibināts 2016. gadā ar mērķi panākt koklēšanu pieejamu ikvienam jebkurā vietā, laikā un telpā.
Šobrīd koklēšanu “Kokļu mežā” apgūst 200 cilvēku. Uzņēmums piedāvā gan individuālās, gan grupu nodarbības.
2018. gadā Kokļu mežs paplašinājis savu darbību, dodot iespēju koklēšanas kursu dalībniekiem kokles nomāt.
Tiek rīkoti arī ikgadēji pasākumi: nometnes, sadziedāšanās un sarunu vakari.
Savukārt mērķi par pieejamību izdevās sasniegt tikai šī gada sākumā, līdz ar tiešsaistes platformas www.koklumezs.lv izstrādi. 
Ik dienu reģionālo sabiedrisko transportu izmanto vairāk nekā 130 tūkstoši pasažieru. To vidū ir arī tādi, kuri nezināšanas vai vieglprātības dēļ regulāri apdraud savu un citu satiksmes dalībnieku drošību, novērojuši autobusu vadītāji.

Atbalstot Valsts policijas informatīvo kampaņu par senioru drošību uz ceļa “Strauja sirds, bet kājas lēnas”, Autotransporta direkcija aicina sabiedriskā transporta pasažierus, īpaši gados vecākos un bērnus pēc izkāpšanas no sabiedriskā transporta ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

“Reģionālo autobusu vadītāji ik dienu novēro dažādas bīstamas situācijas uz ceļa, kurās pasažieri rīkojas neapdomīgi. Cilvēki maldās domājot, ka, stāvot uz ceļa aiz vai pirms sabiedriskā transporta, viņi atrodas drošā zonā. Patiesībā tā nav - sabiedriskais transportlīdzeklis ir kā aizsegs, kurā esot, pasažieris kļūst neredzams citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Tāpēc, izkāpjot no autobusa vai arī vilciena, vislabāk ir nogaidīt, līdz tas ir aizbraucis, pārliecināties par citu transportlīdzekļu neesamību un tikai tad šķērsot ceļu,” uzsver Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, atgādinot arī garāmbraucošajiem transportlīdzekļu vadītājiem vienmēr būt modrākiem, kad pieturā piestājis sabiedriskais transports.

Sabiedriskā transportlīdzekļa izmēri ir lieli, tāpēc, stāvot pieturvietā, tas ierobežo pasažieru iespējas pārredzēt ceļa braucamo daļu un pamanīt tuvojošos automašīnu. Vienlaikus stāvošs autobuss ierobežo arī garām braucošo transportlīdzekļu vadītāju iespējas pamanīt izkāpušos pasažierus un nepieciešamības gadījumā laicīgi nobremzēt.
Īpaši riskantas situācijas var rasties miglas, lietus vai snigšanas apstākļos un diennakts tumšajā laikā, kad ir apgrūtināta redzamība.
Turklāt diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos pasažierus, kuri neizmanto gaismu atstarojošos elementus, pamanīt pieturvietās ir grūtāk, īpaši, ja mugurā ir tumšs apģērbs.

Autotransporta direkcija vērš iedzīvotāju uzmanību uz tipiskākajām situācijām, kurās pasažieri pēc izkāpšanas no autobusa apdraud sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus:

1. izkāpjot no autobusa, pasažieri apiet autobusu no priekšpuses, nostājas tam priekšā un mēģina šķērsot ceļu. Šādās situācijās gājējs ir neredzams tiem transportlīdzekļiem, kas brauc autobusa braukšanas virzienā. Tāpat arī autobusa vadītājs var nepamanīt priekšā stāvošo cilvēku. Turklāt jāpiebilst, ka no šādas pozīcijas gājējs ceļu nepārredz pietiekoši labi, lai varētu pārliecināties par drošību;

2. izkāpjot no autobusa, pasažieri apiet autobusu no aizmugures un mēģina šķērsot braucamo ceļu. Šādās situācijās gājējs ir neredzams tiem transportlīdzekļiem, kas brauc pretējā virzienā. Arī šajā gadījumā šķērsot ceļu ir bīstami, jo tas nav pietiekoši labi pārredzams, lai varētu pārliecināties par drošību;

3. gājējs ir ģērbies tumšās drēbēs un ir bez gaismu atstarojošiem elementiem. Redzamības apstākļus vēl vairāk pasliktina diennakts tumšais laiks un nokrišņi. Ja gājējs ir bez gaismu atstarojošajiem elementiem un ģērbies tumšās drēbēs, viņš ir neredzams, ne tikai esot pieturvietā, bet arī gar ceļa malu, mērojot ceļu uz pieturvietu vai mājup.


Lai arī cerības netiek zaudētas, Latvija jau divus gadus pēc kārtas nespēj iekļūt Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa finālā. Šogad mums cerības jāsaista ar dueta "Carousel"  dziesmu "That Night", kuri uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā "Supernova 2019" un pārstāvēs mūsu valsti Eirovīzijas 64.dziesmu parādē.

Šis priekšnesums apsteidza pārējos iepriekš atlasītos konkursa finālistus, otrajā vietā atstājot pieredzējušo konkursa dalībnieku Marku Rivu ar dziesmu "You Make Me So Crazy", bet trešajā - grupu "Laime pilnīga" ar dziesmu "Awe". 

"Supernova" fināla priekšnesumus vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija "Universal Music Group" vadītājs Baltijas valstīs Petri Mannonens, kā arī mūziķis un dīdžejs Artis Dvarionas, dziedātāja Linda Leen un mūzikas producents Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd. Savukārt skatītāju balsojumu abos pusfinālos veidoja zvans pa tālruni un īsziņas, balsojums internetā un dziesmu klausījumi mūzikas straumēšanas platformā “Spotify”.

Aplūkojot balsojuma rezultātus, redzams, ka uzvarētājus, duetu “Carousel”, skatītāji novērtēja kā otro labāko, bet Markus Riva ieguva skatītāju simpātijas kā pirmais numurs, kamēr žūrija viņa sniegumu novērtēja ar piekto vietu. 



Vai žūrija nozaga Markum uzvaru? Fināla rezultātos redzams, ka Markus Riva būtu uzvarējis, ja žūrija būtu bijusi kaut nedaudz laipnāka pret konkursa veterānu. Ko par to saka pats mūziķis? Intervijā Radio TEV Markus pirmkārt izteica pateicību tiem, kuri par viņu balsoja, sakot, ka tautas atbalsts vienmēr ir patīkams un nozīmīgs: “Kā zināms, “Supernovā” diezgan daudz ko izšķir žūrija, kas mani pavilka uz leju. Es nezinu, vai man nozaga uzvaru, bet zinu, ka mans un žūrijas viedoklis nesakrīt. Mans viedoklis atšķiras par to, kāda ir popmūzika mūsdienās, kāds ir šovbizness un lielā Eirovīzija. Mēs katru gadu sūdzamies par to, ka mums nav šova. Es pierādīju, ka ir iespējams uztaisīt pārdomātu šovu. Taču es no sirds apsveicu “Carousel” un priecājos par viņu uzvaru un vēlu panākumus”, saka mūziķis. 

Uz jautājumu, vai Markus Riva mēģinās vēlreiz startēt, lai nokļūtu Eirovīzijā, viņš atbildēja, ka nevēlas pieņemt straujus lēmumus: “Emocijas ir dažādas, tas ir cilvēcīgi. Drīzāk ir laiks mesties iekšā citos projektos, kuri līdz šim bijuši nopauzēti."

Lai uzklausītu arī otras puses viedokli, sazinājāmies ar žūrijas priekšsēdētāju DJ Rudd, kurš skaidro, ka žūrijas viedoklis ir vienots četru cilvēku viedoklis: “Mēs skatījāmies arī uz cilvēku emocijām jeb balsojumu finālā un tur ir redzams, ka telefonbalsojumā Markus ir otrais, interneta balsojumā trešais. Tāpat ir redzams, ka “Carousel” balsojumos tajā vakarā bija viennozīmīgi pirmajā vietā. Emocijas sita, iespējams, augstu vilni un cilvēki izdomā jaunu matemātiku kā vajadzēja visam notikt. Es teiktu, ka šobrīd diskusijas un komentāri sociālajos medijos ir emocionāli un es nebaidītos arī teikt, ka spekulatīvi. Es neredzu nekādu iemeslu šim “cepienam” par rezultātiem,” norāda žūrijas pārstāvis. 

Arī šogad atliek cerēt, ka Latvijas izvēle, ko sūtīt uz Eirovīziju, būs bijusi veiksmīga un pareiza. Taču, kā norāda ne viens vien mūzikas apskatnieks, ar Eirovīziju ir kā ar bitēm – nekad neko nevar zināt. 

Kopumā šā gada konkursā Izraēlā piedalīsies 42 valstis, no kurām 36 sacentīsies divos pusfinālos, kas notiks 14.maijā un 16.maijā. Latvija startēs otrajā pusfinālā. Savukārt fināls ir plānots 18.maijā. Vieta finālā automātiski nodrošināta tā saucamajam "lielajam pieciniekam" - Francijai, Vācijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijai, kā arī 2018.gada uzvarētājai Izraēlai.

Latvijas izvēle - "Carousel" ar dziesmu "That Night":



Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV
Darbdienās 12:40
Foto: LTV Supernova
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sadarbībā ar biedrību "ParSirdi.lv" uzsāk akciju "Cukurgalva", lai pievērstu uzmanību cukura diabētam kā sirds asinsvadu slimību ierosinātājam un nozīmīgam insulta riska faktoram. Akcijas sauklis ir "Nezaudē galvu! Zini savu cukura līmeni!".

Lai plašāk izglītotu sabiedrību par šo abu slimību ciešo saikni, 22. februārī stacionāra "Gaiļezers" poliklīnikā ar profesionāļu - endokrinologu, neirologu, rehabilitācijas speciālistu līdzdarbošanos norisināsies dažādi izglītojoši pasākumi, uz kuriem ir aicināts ikviens interesents.
Prof. Guntis Karelis: "Šis ir pilnīgi jauns rakurss kā runāt par insultu. Cukura diabēts veicina bioķīmiskas izmaiņas asinsvadu sieniņās - tajās izgulsnējas holesterīns, kā rezultātā tās sašaurinās. Tāpēc katram vitāli svarīgi ir zināt gan savu pulsu un asinsspiedienu, gan cukura līmeni. Saskaņā ar statistiku diabēta pacientiem ir divas reizes lielāks insulta risks. Tomēr mūsu mērķis ir darīt cilvēkiem zināmu, ka ir vairākas lietas, ko katrs pats var darīt, lai insults neattīstītos, vai, ja tas jau ir bijis - neatkārtotos."

Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja prof. Ilze Konrāde: "Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais cukura diabēta pacientu nāves cēlonis. 20% cukura diabēta pacientu 7 gadu laikā mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Jāuzsver, ka arī 1. tipa cukura diabēts ar laiku kļūst nozīmīgs riska faktors agrīnām sirds un asinsvadu sistēmas slimībām."

Organismam novecojot, ikvienam palielinās iespēja iegūt cukura diabētu, visstraujākais saslimstības pieaugums ir tieši cilvēkiem vecumā pēc 40 gadiem, tāpēc, sākot no 45 gadu vecuma, reizi gadā ir jāpārbauda savs cukura līmenis asinīs.
65% gadījumu ārsti diagnosticē 2. tipa diabētu, kad jau attīstījušās cukura diabēta vēlīnās komplikācijas.

2. tipa cukura diabēts lielākoties ir sekas cilvēka dzīvesveidam - ko ēdam, cik daudz kustamies, cik daudz laika atvēlam miegam, cik saspringta ir mūsu ikdiena. Papildus risks pieaug cilvēkiem ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, kā arī tiem, kuru ģimenē jau kāds ar to slimo.
2. tipa cukura diabētam tā attīstības sākumā nav izteiktu sūdzību - klasiskie slimības simptomi, piemēram, bieža urinēšana, slāpes, nemotivēta svara samazināšanās parādās tikai tad, kad glikozes līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts un pārsniedz 12 mmol/l.
Nododot asins analīzes tukšā dūšā no rīta, glikozes līmenim asinīs normāli jābūt no 3,3 līdz 5,6 mmol/l. 2 stundas pēc maltītes, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l. Bet, ja tukšā dūšā rādītājs ir 7.0 un lielāks, tad ir jāmeklē ārsta palīdzība.

Ārstējot cukura diabētu, veselīgs dzīvesveids ir "pamatakmens", medikamenti visu nevar atrisināt. Tas nozīmē būt pietiekami fiziski aktīviem un sekot līdzi tam, kādu uzturu lietojam. Pasaules prakse sliecas atmest pieeju "drīkst - nedrīkst", ja runa ir par uzturā lietojamajiem pārtikas produktiem, bet gan koriģēt līdzšinējos ēšanas paradumus, pakāpeniski virzoties uz ar vien veselīgākām izvēlēm, piemēram, ja cilvēka brokastis parasti ir sviestmaizes un balta kafija, tad baltmaizes vietā būtu jāizvēlas pilngraudu maize, uz tās jāliek zemāka tauku satura siers vai biezpiens, sviests jāaizstāj ar olīveļļu, bet 10 procentu kafijas krējumu - ar pienu ar zemāku tauku saturu; ja pusdienās gatavo gaļu, tad treknāko cūkgaļu aizstāj ar liesāko vistas gaļu, labāk sautētu vai vārītu, bet ja cep, tad izmanto mazāk taukvielu. Akcijas dienā būs iespēja visus šos jautājumus uzdot uztura speciālistam.

Jau no plkst. 10:00 darbu sāks "pacientu stacijas", kurās būs iespēja izmērīt savu asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni. Svarīga loma šajā akcijā būs atvēlēta sarunām par veselīgu ēdienu un praktiskām apmācībām, kā ikdienā nodrošināt pietiekamu un pareizu fizisku slodzi.
Pacientiem, kuri akcijas laikā būs veikuši SCORE testu, kas uzrādīs augstu insulta risku, tiks veikts ekspres- dupleksdoplerogrāfijas izmeklējums, lai noteiktu savu asinsvadu stāvokli - lēmumu par to pieņems speciālisti, vietu skaits ierobežots.

Pusdienlaikā plkst. 12:30 zālē sāksies izglītojošās lekcijas par ikdienas uztura veidošanu, fizisko aktivitāšu nozīmi un pareizu izvēli, kā arī ļoti būtisko motivācijas veidošanu un uzturēšanu: “Ārsti pacientiem katrā vizītē saka, kas jādara un ko nedrīkst darīt. It kā jau skaidrs - rekomendācijas ir labāko nodomu vadītas. Tomēr ārsti pacientu vietā neko izdarīt nevar - viss jādara pašiem. Kā izveidot un saglabāt motivāciju - dažas atbildes varēsiet rast izglītojošo lekciju laikā," norāda viena no lektorēm Līga Ārente.
Lietuvietis, dzīvās arheoloģijas entuziasts Darjus Petkevičs būvē īpašu, tikai Lietuvai vien raksturīgu vēsturisku burulaivu, kas kļūs par Ķēdaiņu pilsētas īpašumu.

Ar šādām plakandibena burulaivām, kas sauktas par vītinēm, no XV līdz XVIII gadsimtam tirgoņi pārvadāja preces pa Nevēžu līdz Nemunai un tālāk lejup pa straumi uz Kuršu jomu.
Topošajai laivai gan būs citi uzdevumi - pašvaldība cer, ka tā palīdzēs pilsētai piesaistīt tūristus un varēs vizināt pa upi arī vietējos ļaudis, bet pats Petkevičs pieļauj, ka ar to varētu piedalīties arī tradicionālo un vēsturisko burinieku regatē "Burpilis", kas ik vasaru tiek rīkota Kuršu jomā.

Laiva būs 12 metrus gara, gandrīz trīs metrus plata un varēs uzņemt līdz 20 cilvēkiem, bet tās iegrime būs neliela - tikai aptuveni 30 centimetru, tāpēc meistars drošina skeptiķus, ka ar to varēs burāt arī pa diezgan seklo Nevēžu.

Petkevičs, kas kopā ar sievu, diviem dēliem un meitu darbojas seno kuršu tradīciju un cīņas mākslu klubā "Pilsots", jau uzbūvējis divas vēsturiskas laivas. Vienu, nelielu, viņš veltījis savai meitai Gretai un nosaucis viņas vārdā, bet otra, krietni lielāka, tapusi pēc Norvēģijā atrastas IX gadsimta vikingu laivas parauga. Šobrīd tā pārlaiž ziemu Kuršu jomas krastā, Drevernā, bet vasarā atkal vizinās ļaudis.

Kā stāstījis pats meistars, kas pirms 15 gadiem ar ģimeni no Klaipēdas puses pārcēlies uz Ķēdaiņiem, nesen viņam radusies iecere uzbūvēt tieši šim novadam raksturīgu burulaivu.
Viņam pieteicies arī brīvprātīgs palīgs - ķēdaiņietis Arns Ribikausks, kas atzīst, ka šāds darbs ir ļoti saistošs un iemāca daudz noderīga.

Laivas būve pašvaldībai izmaksās aptuveni 11 000 eiro, bet Petkevičs par savu darbu atlīdzību neprasa, sacīdams, ka tas viņam ir vaļasprieks un laiva būs dāvana pilsētai. Pašvaldība vienīgi atlīdzina viņam sīkus izdevumus, piemēram, transportu.

Darbi rit raiti, laivas aprises jau iezīmējušās, un vīri cer laivu pabeigt līdz maijam. Šo mirkli ar nepacietību gaida arī ķēdainieši. Vārda laivai gan vēl nav. "Nāksies izsludināt konkursu - būtu jauki, ja vārdu izdomātu pilsētnieki un tā savā ziņā paši piedalītos laivas tapšanā. Cilvēkiem būvējam - lai tad cilvēki arī izdomā vārdu," spriedis meistars.
Īrijā no 13.jūnija līdz 16.jūnijam notiks otrie Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS), liecina portāla "latviesi.com" publicētā informācija.

Uz ELKS ir aicināti dziedātāji, dejotāji un citi mākslinieki no visas Eiropas, tajā skaitā arī no Latvijas un citām pasaules daļām.

ELKS laikā šajās dienās Dublinas vecpilsētā risināsies vairāki pasākumi - būs grupu un individuālie priekšnesumi, piedalīsies vairāk nekā 50 amatnieku, būs meistarklases bērniem un jauniešiem, aktivitātes ģimenēm, izstāde par latviešu dziesmu svētku kustības attīstību pasaulē.
Tāpat būs vakara pasākumi, koncerti un kulminācijā lielkoncerts ar 49 māksliniecisko kopu līdzdalību no 14 Eiropas valstīm. Būs arī pārsteigumi dalībniekiem un viesiem, bet īpašie viesi arī šajos svētkos būs grupa no Latvijas - "Raxtu Raxti".
Interesenti tiek aicināti pieteikties svētkiem gan individuāli, gan kopās līdz 28.februārim.

ELKS pirmo reizi notika 2015.gadā Briselē, Beļģijā, Latvijas prezidentūras Eiropas savienībā noslēgumā.
Konkursā “Supernova 2019” sestdien, 16.februārī astoņu finālistu konkurencē triumfēja duets “Carousel”, kas ar dziesmu “That Night” šī gada maijā pārstāvēs Latviju 64. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Telavivā, Izraēlā.
Fināla uzvarētāju noteica skatītāju un konkursa žūrijas balsojuma kopvērtējums.

“Supernova 2019” finālā piedalījās arī Markus Riva ar dziesmu “You Make Me So Crazy”, Edgars Kreilis ar “Cherry Absinthe”, Aivo Oskis ar “Somebody’s Got My Lover”, “Double Faced Eels” ar dziesmu “Fire”, “Dziļi violets feat. Kozmens” ar “Tautas dziesmu”, “Laime pilnīga” ar “Awe” un Samanta Tīna ar “Cutting The Wire”. Papildus iespējai pārstāvēt Latviju Eirovīzijā dziesmu konkursā “Supernovas 2019” uzvarētāji balvā saņem  arī iespēju noslēgt līgumu ar mūzikas izdevniecību “Universal Music Group”, lai popularizētu savu dziesmu ārpus Latvijas. 

Žūrija novērtēja “Carousel” autentisko, dabisko sniegumu un eksporta potenciālu, nodēvējot duetu par vienkāršības čempioniem. 

Duetu “Carousel” veido dziedātāja Sabīne Žuga un ģitārists Mārcis Vasiļevskis, kurš muzicē arī grupas “Laime pilnīga” sastāvā. Mūziķi muzikālo kopdarbību uzsāka 2015. gadā. Kopā izpildot un iedvesmojoties no sev iemīļotu autoru mūzikas, šobrīd “Carousel” ir sākuši realizēt savu sapni, radot oriģinālmūziku un strādājot pie topošā albuma. Mūziķiem ir tuva džeza, blūza, indie stilistika un muzikālā daudzveidība, bet viņu izpildījuma kvalitāte ir devusi iespēju uzstāties gan Latvijā, gan ārpus tās. Plašāka auditorija grupu iepazina 2018. gada nogalē, kad “Carousel” piedalījās koncertuzvedumā “Pasaka ziemā”.

Kopumā šā gada konkursā piedalīsies 42 valstis, no kurām 36 sacentīsies divos pusfinālos, kas notiks šā gada 14.maijā un 16.maijā, savukārt fināls ir plānots 18.maijā Telavivā, Izraēlā. Latvija startēs otrajā pusfinālā 16.maijā. Vieta finālā automātiski nodrošināta tā saucamajam "lielajam pieciniekam" - Francijai, Vācijai, Itālijai, Spānijai un Lielbritānijai, kā arī 2018.gada uzvarētājai Izraēlai.

16. februāra vakarā astoņi LTV autoru un izpildītāju konkursa “Supernova 2019” finālisti atkal kāps uz lielākā Latvijā radītās popmūzikas šova skatuves, lai sacenstos par iespēju pārstāvēt mūsu valsti 64. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Telavivā.
Dažas dienas pirms izšķirošās cīņas dalībnieki atklāj, kā notiek gatavošanās fināla priekšnesumam un kā viņi vērtē savas izredzes piedalīties Eirovīzijā.

Jau ziņots, ka konkursa “Supernova 2019” finālā piedalīsies Markus Riva, Edgars Kreilis, Aivo Oskis, “Double Faced Eels”, “Dziļi violets feat. Kozmens”, “Laime Pilnīga”, Samanta Tīna un “Carousel”. Daudzi no māksliniekiem atzīst, ka ir ņēmuši vērā gan žūrijas, gan skatītāju komentārus par pusfinālu priekšnesumiem, un finālā ir gaidāmas kā izmaiņas, tā uzlabojumi.

Tā, piemēram, grupa “Double Faced Eels”, kuras dziesma “Fire” joprojām ir visklausītākā konkursa dziesma mūzikas starumēšanas platformā “Spotify”, atzīst, ka finālā uz grupas priekšnesumu, kā solīts, būs jātur gatavībā ugunsdzēšamie aparāti. “Mēs esam izdomājuši vairākus veidus, kā uzlabot un atsvaidzināt savu fināla priekšnesumu. Visu, protams, nedrīkstam atklāt, bet izmaiņas skars gan apģērbu, gan to, kā kustēsimies dziesmas laikā,” atklāj “Double Faced Eels” solists Reinis Straume. “Ņēmām vērā Ralfa Eilanda ieteikumu, ka Reinim nav tik liela vajadzība trakot uz skatuves, jo Marka un pārējie jau ir gana aktīvi. Būs vietas dziesmā, kur būsim statiskāki, lai vairāk strādātu uz kamerām.” Reinis Straume atzīst, ka grupas galvenais mērķis, piedaloties konkursā nav celt grupa akcijas, popularizēt albuma izdošanu vai “nogrābt labākās haltūras”. “Mēs piedalāmies, jo gribam parādīt, ka Latvija arī var piedāvāt mūziku, kas iederas un var konkurēt Eiropas radio stacijās visos līmeņos. Pirmīt, kad neviens uz mums nelika cerības, nokļuvām konkursā ASV un atgriezāmies kā uzvarētāji, jo tur novērtēja to, kā mēs taisām mūziku. Ar šo pārliecību ejam arī uz Eiropu un uzskatām, ka no visiem finālistiem ar uzdevumu vislabāk galā tiktu tieši mēs!”

Par “Supernova” veterānu dēvētais dziedātājs Markus Riva, kurš piedalījies visos līdzšinējos konkursos, uzskata, ka izredzes uzvarēt ir visiem - arī viņam. “Katru reizi, pieņemot lēmumu - piedalīties “Supernova” vai nē, ieklausos sevī un jautāju, vai es ticu šai dziesmai. Un arī šogad es ticu! Eirovīzija ir daudzu faktoru kopums - dziesma, šovs, koncepts, spēja sevi prezentēt, pieredze un daudzi citi faktori. Sen no Latvijas nav aizbraucis šovs, un tā ir viena no lietām, par ko parasti tiek runāts lielās Eirovīzijas un Latvijas mākslinieka sakarā. Es ticu, ka ar savu priekšnesumu varu aizraut skatītājus!” Markus Riva atklāj, ka savā fināla priekšnesumā krasi neko nemainīs. “Palikšu pie Matriksa koncepta. Vienīgi visu noslīpēsim. Ticu, ka uz Kinostudijas skatuves šovs izskatīsies daudz iespaidīgāk - būs vairāk gaismu, efektu, lielais skatuves ekrāns.”

Tikmēr kardinālākas izmaiņas sola “Supernova 2019” pirmā pusfināla uzvarētāji - grupa “Laime pilnīga”. “Skatuves vizuālajam priekšnesumam būs maz kopīga ar pusfināla uzstāšanos. Mūzikas materiāls ir uzlabots, ņemot vērā žūrijas ieteikumus. Šobrīd strādājam ne tikai pie tā, lai Latvijas balsotājs nobalsotu par mums “Supernova” finālā, bet arī pie tā, lai Eiropas valstis nobalsotu par mums Izraēlā,” atzīst mūziķi. “Eirovīzija ir ļoti laba platforma, kā nest Latvijas mūzikas vārdu pasaulē. Uzskatām, ka ir pienācis laiks parādīt Eirovīzijas skatītājam Latviju kā rokmūzikas lielvalsti, un esam pārliecināti, ka varam to izdarīt godam!”

Žūrijas ieteikumus vērā ņēmis arī Aivo Oskis: “Cenšamies darīt visu, lai skatītājs vēlētos ne tikai dziesmu dzirdēt, bet varētu arī izbaudīt to, kas notiek uz skatuves, lai šīs trīs minūtes būtu aizraujošākas. Būs cits apģērbs - skatuviskāks tēls man pašam. Varu atklāt, ka uz skatuves vairs nebūšu viens.” “Supernova” debitants Aivo Oskis ir priecīgs būt starp astoņiem labākajiem. “Kā jau žūrijas pārstāvji minēja, notikt var jebkas un uzvarēt var ikviens. Lai uzvar labākais!” - viņš rezumē.

Par vietu “Supernova 2019” finālā gandarīts ir arī Edgars Kreilis, kurš šogad konkursā piedalās trešo reizi. “Katru dienu strādājam pie priekšnesuma attīstības, lai to padarītu labāku, baudāmāku un skanīgāku. Esmu ņēmis vērā arī žūrijas ieteikumus - turpinu strādāt pie savām sajūtām, kuras viennozīmīgi ir viena no svarīgākajām atslēgām, lai uzrunātu skatītājus kopumā. Vēlos maksimāli atvērties - no sirds un ar patiesām emocijām,” stāsta mūziķis. Edgars Kreilis atzīst, ka konkurence šogad ir liela, tomēr tic, ka arī viņam viņam ir visas iespējas pārstāvēt Latviju Eirovīzijā. “Protams, es varbūt neesmu pilna laika mūziķis kā mani konkurenti, taču lielais atbalsts, ko saņemu arī no ārzemju sekotājiem, dod lielas cerības, tāpēc es uzdrīkstos sapņot!”.

Tikmēr apvienība “Dziļi violets feat. Kozmens” atklāj, ka viņu priekšnesumam “Supernova 2019” finālā klāt nākuši jauni horeogrāfijas elementi. “Mums pievienosies sestais skatuves dalībnieks, taču ceram, ka viņu daudz nerādīs - lai nenozog mums uzmanību,” teic mūziķi. “Jūtamies lieliski un esam gatavi arī lielajai Eirovīzijai Telavivā - tur mūsu mērķis ir otrā vieta,” viņi joko sev raksturīgajā manierē.

Žūrijas komentārus uzklausījusi un izvērtējusi ir arī Samanta Tīna, kuras konkursa dziesmai “Cutting the Wire” ir vislielākais skatījumu skaits video koplietošanas vietnē “YouTube”. “Tehniskās lietas ir sakārtotas, taču džinsi paliks un tas nav apstrīdams! Tā sākotnēji bija mana vizualizācija, kā redzu šo numuru, jo apģērbs ir tikai instruments, kas palīdz izstāstīt stāstu. Arī man šis tēls ir kas jauns, un pārsteidz tas, cik ērti tajā jūtos.” Samanta Tīna stāsta, ka fināla priekšnesumā būs nelielas izmaiņas horeogrāfijā un vizuālajā noformējumā. “Es zinu, ka es varu, es zinu, ka mēs varam, un zinu, ka Latvija var sevi pārstāvēt ar augsti paceltu galvu lielajā Eirovīzijā,” viņa saka.

“Supernova 2019” fināla noslēgumā kā pēdējie uz skatuves kāps duets “Carousel”, kas žūrijas un skatītāju vērtējumā tika atzīti par otrā pusfināla uzvarētājiem. “Carousel” sastāvā līdzās Sabīnei Žugai startē arī ģitārists Mārcis Vasiļevskis no citas finālā iekļuvušās grupas “Laime pilnīga”. Interesanti, ka izlozes rezultātā “Laime pilnīga” uz skatuves kāps kā sestie, bet “Carousel” kā astotie - tātad Mārcim būs tieši viena dziesma, lai pagūtu sagatavoties noslēdzošajam priekšnesumam.

Saeima jau devīto gadu aicina jauniešus piedalīties projektā “Jauniešu Saeima”, kas norisināsies 26.aprīlī.

Šogad tā galvenais temats “Jaunietis. Latvija. Eiropas Savienība” ir saistīts ar maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un jaunieši rosināti diskutēt par aktuāliem jautājumiem, apzinoties sevi ne tikai kā daļu no Latvijas, bet arī Eiropas Savienības (ES).

Lai iekļūtu 9.Jauniešu Saeimā, jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem tiek aicināti pieteikt savu ideju virtuālajās vēlēšanās interneta vietnē - vēlēšanu platformā - www.jauniesusaeima.lv.
Jauniešu Saeimas vēlēšanas šogad ilgs no 25.februāra līdz 7.aprīlim.

9.Jauniešu Saeimā ievēlētie 100 jaunieši, par kuru idejām būs saņemts lielākais balsu skaits, 26.aprīlī pulcēsies Saeimas namā, lai klātienē iepazītu likumdevēja darba specifiku un no parlamenta tribīnes uzrunātu vienaudžus par aktuālām tēmām Latvijas un ES nākotnes veidošanā.
Pēc darba komisijās notiks Jauniešu Saeimas sēde, kuru vadīs Saeimas priekšsēdētāja.

Darbība Jauniešu Saeimā ir pietuvināta reālajam parlamenta darbam - likumu izstrādes procesam komisijās un Saeimas sēdēs.

Sekot projekta aktivitātēm var sociālajos tīklos www.twitter.com/JauniesuSaeima, www.draugiem.lv/jauniesusaeima, www.facebook.com/projektsjauniesusaeima, www.youtube.com/JauniesuSaeima un www.flickr.com/jauniesusaeima.
Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta Mikrofons 2019" kategorijā "Albums" saņēmusi grupa "Instrumenti", savukārt kategorijā "Dziesma" balva piešķirta Donam un Ozolam par singlu "Salauzta sirds".

Grupa "Instrumenti" par savu ierakstu "Atkala" saņēma balvu arī kategorijā "Popmūzikas albums", savukārt Dons un Ozols apbalvoti arī kategorijā "Radio hits". Tāpat repera Ozola albums "Neona pilsēta" saņēmis labākā hiphop mūzikas albuma titulu.

Godalgas par gada videoklipu dziesmai "Ogles" un koncertieraksta video "Skārda bungu tūre. Koncerts Mežaparkā" saņēma grupa "Prāta vētra", bet iedzīvotāju balsojumā "Origo Zelta dziesmas" lauri tika dziesmai "Zemes stunda", ko izpilda reperis Ansis kopā ar Kristīni Pāži.

Evija Vēbere par savu albumu "Sirdsbūt" saņēma balvu kategorijā "Alternatīvās vai indie mūzikas albums", savukārt par aizvadītā gada roka vai metāla mūzikas albumu atzīts grupas "Velns viņu zin" ieraksts "Posts".

Balvas par mūža ieguldījumu laureāts Mārtiņš Brauns arī saņēma balvu kopā ar Latvijas Radio kori un Sigvardu Kļavu par albumu "Mārtiņš Brauns. Daugava" kategorijā "Akadēmiskās mūzikas albums, savukārt aizvadītā gada debijas balva piešķirta grupai "Polifauna" par albumu "You Look Like a Lost Soul".

Šlāgera vai kantrī mūzikas kategorijā balvu ieguva grupa "Crazy Dolls" par albumu "No visa galva griežas", instrumentālās vai starpžanru mūzikas kategorijā par labāko atzīts dažādu izpildītāju kopīgais albums "The Pagan King", bet džeza, blūza vai soul mūzikas kategorijā balva piešķirta apvienībai "Auziņš. Čudars. Arutyunyan" par ierakstu "Baltic".

Tikmēr grupa "Tautumeitas" par savu debijas albumu saņēmusi balvu tautas vai pasaules mūzikas kategorijā, savukārt par labāko elektroniskās vai deju mūzikas albumu atzīts grupas "Brimstone" minialbums "Eight".

Tāpat "Zelta mikrofonu" kategorijā "Mūzikas albums bērniem" saņēma 12 Latvijas bērnu vokālo ansambļu, Robertas Kumsāres, Eremija Sējāna, Andra Sējāna kopīgais ieraksts "Vilkam tāda dvēselīt".
Ar aktuālāko Latvijas mūziķu priekšnesumiem, unikāliem kolektīviem un pirmatskaņojumiem otrdien Dailes teātrī šovakar jau 23.reizi tiks pasniegtas Mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons.
Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā suminās komponistu Mārtiņu Braunu.
Balvas par izcilākajiem aizvadītā gada mūzikas ierakstiem pasniegs 16 nominācijās.

Šogad balvas pretendentu vidū līderi ir grupa “Instrumenti” ar septiņām nominācijām - Popmūzikas albums, Dziesma, Koncertieraksts video, Origo Zelta dziesma, Radio hits, kā arī divi ieraksti kategorijā Videoklips. Ar sešiem ierakstiem uz balvām pretendē "Prāta Vētra", kam seko The Sound Poets, Dons un Ozols - katrs startē četrās kategorijās.

Tieši pirms gada, Zelta Mikrofona pasākumā, Very Cool People, Kristīne Prauliņa, Edavārdi un ansis nolēma kopīgi ierakstīt dziesmu "Pa apli", kas rezultātā daudz skanējusi radiostacijās, un otrdien tiks atskaņota arī uz Dailes teātra skatuves kopīgi ar TDA “Līgo” veidotā interpretācijā.

Pirmo reizi uz skatuves apvienosies Latvijas vadošie ģitāristi, kas iekļuvuši vairākās Zelta Mikrofons nominācijās - Aivars Hermanis, Kārlis Zemītis, Mārcis Auziņš, Gints Smukais un Jānis Ruņģis, lai atskaņotu visā ģitāristu vidē gandrīz vai hrestomātisko "Mediterranean Sundance".

Pirmatskaņojumu piedzīvos dziesma “Cilvēks” Ivo Fomina izpildījumā, savukārt Aija Andrejeva kopā ar GG Choir atskaņos nepublicēto dziesmu "Bāc", kura līdz šim izskanējusi tikai vienu reizi, albuma “Mēs pārejam uz Tu” prezentācijas koncertā.

Ceremonijā ar priekšnesumiem uzstāsies arī The Sound Poets, Dons ar Ozolu, Musiqq, DAGAMBA, Polifauna, Crazy Dolls.
Īpašs būs dziesmas "Walk all night" atskaņojums “The Hobos” dalībnieku un mūziķu Renāra Kaupera, Ainara Virgas, Normunda Rutuļa, Jāņa Šipkēvica un Arņa Račinska versijā. Savukārt dziesmā "Tu esi labākais" apvienosies Reinis Sējāns, Intars Busulis un šova X Faktors dalībnieku koris.

Par pasākuma gaisotni rūpēsies ceremonijmeistari Mārtiņš Daugulis un Kaspars Breidaks kopā ar nominantiem - grupu “ Rahu The Fool”.


Šodien, 11.februārī, visā Eiropas Savienībā atzīmē vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, kuras ietvaros Latvijā norisināsies dažādas izglītojošas aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības informētību par vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Latvijā, kad nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, iedzīvotāji jau 22 gadus zvana 112, tomēr joprojām daļai sabiedrības palīdzības izsaukšana saistās ar papildus uztraukumu un neziņu – ko un kā labāk stāstīt.

No 2017.gada oktobra līdz 2018.gada janvārim pētījumu centrs SKDS veica pētījumu par ugunsdrošību, kurā tika noskaidrots, ka ugunsgrēka gadījumā, lai saņemtu palīdzību, 76% iedzīvotāju zvanītu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112. 

Jau vairākus gadus tieši 112 dienā VUGD amatpersonas dodas uz izglītības iestādēm, lai izglītotu skolēnus par pareizu rīcību ārkārtas situācijās un zvanīšanu uz tālruņa numuru 112. Bērniem tiks atgādinātas situācijas, kad jāzvana 112, kāpēc ir jāzina savs un vecāku tālruņa numurs, adreses, kā arī, kā rīkoties, ja dodies ciemos uz mazāk zināmu apkārtni. VUGD pieredze apliecina, ka bērni pēc tam šos jautājumus pārrunā arī ģimenē un zinošāki kļūst arī vecāki un vecvecāki.
Līdztekus skolēniem tiks atgādināts par to, kas notiek, ja tiek saņemti viltus zvani un, cik svarīgi ir nekavējoties paziņot par negadījumu, zvanot 112, nevis sākotnēji to filmēt vai fotografēt. Sarunās ar bērniem VUGD amatpersonas skaidros arī, kā pareizi rīkoties, ja glābšanas dienests sazvanīts nejauši un operatīvo dienestu palīdzība nav nepieciešama.

Latvijā vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas jau 22 gadus (kopš 1997.gada).
Piezvanot uz 112, iespējams sasniegt četrus glābšanas dienestus – VUGD, Valsts policiju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Gāzes dienestu. 112 numurs ir sazvanāms 24/7 un zvans ir bez maksas.
Šobrīd Latvijā ik dienu strādā 20 dispečeri, kuri vidēji diennaktī saņem 2500 – 3000 zvanus ar dažādiem lūgumiem palīdzēt. 2018.gadā kopā apstrādāti vairāk nekā 1,2 miljoni ienākošie 112 zvani. 



Šogad 13. februārī UNESCO Pasaules radio diena ir veltīta tēmai “Dialogs, tolerance un miers”.
UNESCO šai dienā mudina visas radiostacijas un ar tām saistītās organizācijas pievienoties iniciatīvai, kopīgi veidojot mierpilnu un iecietīgu sabiedrību. 

“Neskatoties uz nepārtrauktajām pārmaiņām sabiedrībā un attīstību tehnoloģiju jomā, radio vēl aizvien ir dinamiskākais medijs, kas tiecas rast aizvien jaunus mijiedarbošanās veidus ar saviem klausītājiem visā pasaulē. Veidojot iecietībā balstītu dialogu, radio ir iespēja veicināt savstarpēju cieņu un izpratni dažādu kultūru vidū. Šogad Pasaules radio dienā  radio personības UNESCO aicina apzināties savu spēku mierpilnas sabiedrības veidošanā,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane, aicinot ikvienu radiostaciju Latvijā iesaistīties Pasaules radio dienas svinēšanā, veidojot tematiskus raidījumus vai diskusijas ar klausītājiem, aizpildot pasaules karti ar Pasaules radio dienai veltītu iniciatīvu arī Latvijā.

13. februārī, UNESCO galvenajā mītnē Parīzē būs izvietota pagaidu radiostudija, pārraidot īpašu Pasaules radio dienas programmu, ko ikviens varēs noklausīties, pieslēdzoties translācijai tiešsaistē.

Plašāka informācija par Pasaules radio dienu 2019. gadā atrodama vietnē www.diamundialradio.org.

Aktualitātes par Pasaules radio dienu publiskojamas un meklējamas ar tēmturi #WorldRadioDay, aicinot to pievienot arī saviem vēstījumiem vai aktivitātēm, publiskojot tās sociālos tīklos. 
Šodien plkst.17 Lūznavas muižā tiks atklāta sociālā tīkla "Instagram" konta "@dailypurrr", kurā katru dienu tiek publicēts vienkāršs, bet asprātīgi zīmēts kaķis, darbu izstāde.

Konta autors ir rēzeknietis Ainārs Olūtnieks.
Konts janvāra vidū pārsniedzis 100 000 sekotāju pulku. Izstādes veidotāji skaidroja, ka konta panākumu atslēga ir katru dienu publicētais vienkāršs, bet asprātīgi zīmēts kaķis, kura fotogrāfiju autors atradis internetā vai viņam to iesūtījuši sekotāji.

"Biju pārmēģinājies simtiem ideju, un vienā brīdī sapratu, ka vajag sākt zīmēt ļoti primitīvus kaķus. To darīju diezgan ilgu laiku, līdz mani internetā pamanīja. Tobrīd biju sazīmējis jau kādus 90 kaķus," par konta ideju stāstīja autors.

Pirmais "@dailypurrr" kaķis sociālajā tīklā "Instagram" publicēts 2017.gada 26.jūlijā, savukārt izstādes ideju rosinājusi Lūznavas muižas komanda.

"Grūti aptvert šo domu un milzīgo cilvēku skaitu, kam šī lapa kļuva par nelielu ikdienas rituālu. No Tokijas līdz Losandželosai. Cilvēki katru dienu gaida kārtējo neveiklo zīmējumu ar kaķiem. Nekādas reklāmas, nekādu īso un ātro ceļu, nekādas naudas ieguldīšanas, tikai un vienīgi neatlaidība, ikdienas zīmējumi un veiksmes deva. Nu jums ir personīgais rēzeknietis, kam sanāca iekarot 100 000 cilvēku sirdis un prātus," atzina izstādes autors.

Izstādē būs aplūkojami 20 no pašlaik vairāk nekā 440 digitālajiem zīmējumiem, kuriem katru dienu internetā pievienojas jauns darbs.


Esot žūrijā, Ralfs Eilands par sevi lika runāt vairāk nekā par "Supernova 2019" dalībniekiem. Esot tiešs un asprātīgs, Ralfs izpelnījās gan atzinīgus vārdus, gan arī kritiku no "dīvāna ekspertiem". Ralfam finālā vairs nebūs iespēja vērtēt dalībniekus, tāpēc Rūdolfs Švēde no Radio TEV devās noskaidrot, kurš dalībnieks būtu pelnījis pārstāvēt Latviju šīgada Eirovīzijas dziesmu konkursā pēc Eilanda domām.

- Kur ir būt vieglāk - žūrijā vai uz skatuves?

- Būt žūrijā ir vieglāk nekā būt dalībniekam, jo tevi neviens nevērtē.

- Man liekas, ka tevi diezgan daudz vērtēja un izteica labus vārdus par tavām vērtēšanas spējām, jo tu tiešām teici tā, kā mēs visi domājam.

- Paldies! Jā, es vēl šodien turpinu saņemt pozitīvas atsauksmes. Ļoti liels prieks, ka cilvēkiem patika mans darbiņš žūrijas krēslā.

- Tā kā tu vairs neesi žūrijā, mēs varam droši vaicāt - cik no finālistiem tiešām būtu pa spēkam uzkāpt uz lielās Eirovīzijas skatuves un kurš šobrīd ir gatavākais tam?

- Pa spēkam tas varētu būt vairākiem. Šogad spēka ziņā ir tāds ļoti līdzīgs gads. Es neteikšu, ka šogad ir kāds viens izteikts favorīts un, manuprāt, tas nav baigi labi, jo visi ir tādi mēreni vienādi. No tā, ko es redzēju, labākais variants varētu būt "Carousel" vai "Laime Pilnīga", ja viņi ir uzlabojuši savu priekšnesumu. Vēl Samanta Tīna var sevi pierādīt, bet laikam nevienu citu nosaukt es šobrīd nevaru. 

- Bet šajā brīdī, ja es tev jautātu, kuru tu sūtītu uz Eirovīziju?

- Šobrīd "Carousel". Bet es vēl gribētu dzirdēt, ko "Laime Pilnīga" ir izdarījusi - vai viņi ir ko mainījuši dziesmā un priekšnesumā. 

Konkursa "Supernova 2019" fināls notiks 16.februārī, bet jau šobrīd līdz piektdienas 14:55 iespējams nobalsot par Radio TEV klausītāju simpātiju minispēles speciālizlaidumā "Klausītājs Izvēlas TEV".



Vieni no šī brīža veiksmīgākajiem Latvijas hiphopa māksliniekiem - Ozols, ansis, Viņa un Edavārdi - apvienojušies, lai dotos koncertturnejā pa Latvijas lielākajām pilsētām. Lielkoncertos Liepājā, Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī būs iespēja baudīt četrus koncertus vienā vakarā.

Kā Ozols (Ģirts Rozentāls) atzina intervijā Radio TEV: "Katrs izpildīs sev tīkamas dziesmas. Es vairāk orientēšos uz sava albuma "Neona pilsēta" skaņdarbiem, bet kaut kas ieskanēsies arī no mana iepriekšējā ieraksta "Atpakaļ nākotnē". Lai tas vēl paliek noslēpumā, bet, iespējams, vēl bez soloizgājieniem koncertā dzirdēsiet kaut ko interesantu."

Uz "Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV" vadītāja Rūdolfa Švēdes jautājumu, vai Ozols cer saņemt "Zelta Mikrofonu" par dziesmu "Salauzta sirds", kuru izpilda duetā ar Donu, reperim bija grūti atbildēt: "Nonākšana Gada dziesma pieciniekā jau ir pietiekami liels panākums, arī pārējās dziesmas ir ļoti spēcīgas, bet kāds būs gala vērtējums, to mēs visi uzzināsim tikai otrdien. Forši ir uzvarēt, bet galvenais ir piedalīties," tā Ozols, piebilstot, ka galvenā atzinība ir nevis no mūzikas kritiķiem un žūrijas, bet gan no klausītājiem.

Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV
Katru darbdienu 12:40
Radio TEV

Foto: Eva Rozentāle
Lai motivētu sabiedrību samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un rastu efektīvas, ilgtspējīgas, modernas un gaumīgas alternatīvas tradicionālajiem iepirkuma maisiņiem, “Zaļā josta” uzsāk radošo konkursu “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!”.

Konkursa laikā bērni un jaunieši tiek aicināti pētīt iespējas aizstāt plastmasas iepirkuma maisiņus ar dabai draudzīgākiem risinājumiem pirkumu iesaiņošanai un līdznešanai, un radīt pašiem savus unikālus iepirkuma maisiņus, kuri iespēju robežās gatavoti no otrreizējām izejvielām.

Konkursam “Es sāku ar sevi – Tīrai Latvijai!” aicinātas pieteikties komandas no Latvijas vispārējām un pirmsskolas izglītības iestādēm.
Konkursa uzdevums ir izstrādāt videi draudzīga un stilīga iepirkuma maisiņa vai somas dizainu, pašrocīgi izgatavot šo maisiņu, kā arī prezentēt savu veikumu mācību iestādē, mudinot pārējos ikdienā aizstāt plastmasas maisiņus ar videi draudzīgām alternatīvām.

Pieteikšanās konkursa norisinās līdz š.g. 25. martam, iesūtot pieteikuma anketu uz e-pastu tirailatvijai@zalajosta.lv.
Plašāka informācija par konkursu organizatoru mājaslapās www.tirailatvijai.lv un www.zalajosta.lv. 

Kā norāda “Zaļā josta” vadītājs Jānis Lapsa, Latvijas likumdošanā ir veikti grozījumi, kas paredz ieviest maksu par plastmasas maisiņiem. “Tās ir valsts administratīvas metodes, lai piespiestu samazināt plastmasas maisiņu patēriņu un to nonākšanu apkārtējā vidē, bet, lai jebkuras pārmaiņas iedzīvotos, mums ir jāsāk pašiem ar sevi.  Ar šo pasākumu mēs aicinām skolniekus un ikvienu no mums pašiem radīt alternatīvu šo plastmasas maisiņu lietošanai un mainīt savus ikdienas iepirkumu paradumus. Tādēļ, liekot akcentu tikai uz to, ka turpmāk par plastmasas iepirkuma maisiņiem tirdzniecības vietās ir jāmaksā, lielus panākumus negūsim. Ir svarīgi katram no mums uzdot sev un reizē atbildēt uz jautājumu - ko es varu darīt personiski, lai samazinātu plastmasas iepirkuma maisiņu patēriņu?”, uzsver J. Lapsa. Uz to “Zaļā josta” izaicina visus konkursa dalībniekus. Aicina ne tikai pašiem saprast un mainīt ikdienas paradumus, bet ar savu piemēru iedvesmot pārējo sabiedrību - klasesbiedrus, draugus, vecākus vai paziņas.

Atbilstoši Eiropas Savienības datiem, viens iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet vidēji 31 kg plastmasas iepakojumu, kas kopā visā Eiropas Savienībā sastāda 15,8 miljonus tonnu plastmasas atkritumu gadā. Latvijā vidējais radītais plastmasas iepakojuma apjoms gadā ir 35 900 tonnas, no kurām pārstrādātas tiek aptuveni 14 493 tonnas jeb 40,9%.

“Plastmasas atkritumu piesārņojums rada lielākos draudus ekosistēmai. Turpinoties pastāvošai tendencei, nākotnē pasaules okeānos plastmasas būs vairāk nekā zivju,” uzsver J. Lapsa.
Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.
Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību.
 
Finanšu laboratorijas pamatā ir spēle ar izlaušanās istabas (Escape room) elementiem, kuras ietvaros skolēni tiek aicināti doties Finanšu misijā. Jauniešiem jāatbild uz dažādiem ar finanšu pratību, tostarp budžeta plānošanu, atbildīgu aizņemšanos, personības attīstību, drošību e-vidē un 21. gadsimta prasmēm saistītiem, jautājumiem, lai atklātu kodu, kas atslēdz seifu. Savukārt jauniegūtās zināšanas un prasmes, kas ļaus savas finanses plānot pārdomāti un droši, būs efektīvi pielietojamas gan uzreiz, piemēram, rīkojoties ar kabatas naudu, gan nākotnē, iespējams, pat uzsākot savu uzņēmējdarbību. Turklāt, tā kā uzdevumi pildāmi komandās, Finanšu laboratorijas apmeklējums attīstīs arī skolēnu prasmes sadarboties un strādāt komandā kopīga mērķa sasniegšanai.
 

Par finanšu pratību tiek dēvēts iedzīvotājiem raksturīgu zināšanu un prasmju kopums, kas ietekmē sabiedrības izpratni par finansēm un to efektīvu pārvaldīšanu, kā arī ļauj šo izpratni pielietot praksē – virzīt savu finanšu plūsmu pareizā gultnē, pieņemt pārdomātus lēmumus, izvēloties finanšu pakalpojumus, un izmantot tos lietderīgi. Cilvēkiem ar augstāku finanšu pratības līmeni ir daudz vieglāk nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, kā arī rīkoties ar naudu ilgtspējīgi. Viena no galvenajām labas finanšu pratības pazīmēm ir spēja identificēt un izvairīties no ekonomiskiem un finansiāliem riskiem, piemēram, gan plānojot mēneša tēriņus, lai pirms algas nenāktos aizņemties, gan pirms aizņemšanās izvērtējot spēju parādus atdot.
 
Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bezmaksas, iepriekš piesakoties www.dziveigatavs.lv.
 
Mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta Mikrofons 2019" kategorijā "Radio hits" pretendē grupas "The Sound Poets" dziesma "Ceļš", "Instrumenti" dziesma "HES un tu", kā arī grupas "Prāta Vētra" dziesmas "Ogles" un "Par to zēnu, kas sit skārda bungas".
Tāpat šajā kategorijā nominēts Ozola un Dona kopdarbs "Salauzta sirds".

Lai noteiktu nominantus, Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība (LaIPA) apkopoja datus par dziesmu atskaņojumu desmit Latvijas radiostacijās 2018.gadā.
Uz Radio hita balvu pretendē tie ieraksti, kas ierakstīti, reģistrēti un publicēti laika posmā no 2017. gada 2. decembra līdz 2018. gada 1. decembrim.

Kā ziņots, visvairāk mūzikas ierakstu gada balvas "Zelta Mikrofons 2019" nomināciju saņēmušas grupas "Instrumenti", "Prāta vētra", "Raxtu raxti" un "The Sound Poets".

Grupa "Instrumenti" nominēti kategorijā "Popmūzikas albums", ""Origo" zelta dziesma" un "Dziesma". Tāpat mākslinieki nominēti kategorijā "Videoklips" par dziesmām "Tu atvēri mani ar nazīti" un "HES un tu". "Prāta vētra" nominēta kategorijās "Popmūzikas albums", "Koncertieraksts" un "Videoklips", bet "Raxtu raxti" - kategorijās "Albuma dizains", "Tautas mūzikas albums" un "Koncertieraksts".
"The Sound Poets" par balvu cīnīsies kategorijās ""Origo" zelta dziesma", "Popmūzikas albums" un "Dziesma". Tāpat trīs nominācijas ieguvis Dons un Ozols par dziesmu "Salauzta sirds".

Ikgadējā "Zelta mikrofona" balvas pasniegšanas ceremonija norisināsies 12.februārī Dailes teātrī. 
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk jaunu sabiedrības iesaistes akciju pasākumu sērijā “Mūslaiku kalendārs”.

Akcija ir turpinājums pirms diviem gadiem aizsāktajam pētījumam “Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte”.
Pētījuma pirmajā posmā izmantojām aptaujas metodi, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, tās iespējams papildināt!

Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram.

Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki?

Pētījumā tiks ietilpināti ne tikai latviešu kultūrai raksturīgie tradicionālie svētki, bet gan viss, ko vien cilvēki Latvijā mēdz atzīmēt.

Lai kļūtu par kalendāra dienu apskatnieku gada garumā, aicinām doties uz: http://kalendars.garamantas.lv/.
Vai arī spied uz šīs saites

Kalendārā atzīmējama katra diena, kura netiek pavadīta vienīgi darba rutīnā.
Izvēloties datumu, jāpastāsta kas, kāpēc un kā tiek atzīmēts, kā arī norādāma norises vieta.
Ir iespējams pievienot fotogrāfijas. Noslēgumā lūgums norādīt – vai šie ir personiski, ģimenes, valsts, piemiņas, gadskārtu vai citi svētki. Personisko kalendāru var aizpildīt, atzīmējot vairākus īpašos datumus uzreiz, vai arī aizpildīt dienu pa dienai gada ritumā.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu interesentu un dabas draugu piektdien, 8. februārī piedalīties talkā dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, lai palīdzētu uzlabot ūdensputnu ligzdošanas apstākļus uz īpaši izveidotajām salām.

Turpinot iniciatīvu "Daru labu dabai", talkā plānots no krūmiem atbrīvot Lubāna mitrāja Īdeņas dīķos mākslīgi veidotās salas, tā radot labvēlīgākus ligzdošanas apstākļus ūdensputniem.
Kopumā vairāk nekā simts mākslīgās salas Lubāna mitrājā izveidotas 2006. gadā LIFE-Daba projekta ietvaros, lai uzlabotu ūdensputnu un bridējputnu ligzdošanas iespējas dīķos.

Pieteikšanās talkai un plašāka informācija, zvanot Dagnim Vasiļevskim pa tālruni 26112686.
Tikšanās talkai – plkst. 10.00 pie Īdeņas tilta pār Rēzeknes upi, nokļūšana: https://ej.uz/Lubana_talka/.
Darbošanās notiks mitrājā, tādēļ nepieciešams vilkt laika un darba apstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus. Pēc labā darba paredzētas kopīgas pusdienas dabā un stāsts par mitrājiem.

Dabas liegums "Lubāna mitrājs" izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību.
Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai.

Lubāns un tā apkārtnes dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām, tajā skaitā mazajam ērglim, jūras ērglim, mazajam gulbim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam.
Šajā vietā sastopamas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivju ērglis. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo.
No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā. Cik Latvijā kopumā ir likumu un Ministru kabineta noteikumu? Cik tapuši pērn? Kurus no tiem iedzīvotāji izmanto visbiežāk? 

Latvijas Republikas tiesību aktu vietne Likumi.lv nodrošina pieeju visiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēsnesis” (pieejams vestnesis.lv) publicētajiem tiesību aktiem, ieskaitot arī grozījumus. 

Tiesību aktu skaits katru dienu mainās - kāds pieņemts no jauna, kāds stājas spēkā, kāds zaudē spēku. Kopumā uz 30. janvāri Latvijā ir 7484 likumi, no tiem spēkā - 5733, no kuriem  4129 ir grozījumi.
“Tātad, ja runa ir par likumu pamattekstiem, to skaits ir nedaudz virs pusotra tūkstoša - 1604. Likumu kopskaitu būtiski ietekmē arī tas, ka aptuveni tūkstotis no tiem ir par pievienošanos kādiem no starptautiskajiem līgumiem,” skaidro oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” Oficiālo publikāciju departamenta direktore Inese Luste.
Šobrīd ir spēkā 9945 Ministru kabineta (MK) pieņemtie noteikumi, no kuriem vairāk nekā puse (5780) ir grozījumi. Tātad spēkā ir 4165 MK noteikumi.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu. 

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

1. Darba likums
2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss
3. Krimināllikums
4. Civilprocesa likums
5. Pievienotās vērtības nodokļa likums
6. Kriminālprocesa likums
7. Civillikums
8. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
9. Komerclikums
10. Administratīvā procesa likums

Pērn pieņemti 44 jauni likumi, neskaitot grozījumus. Skatījumu skaita ziņā līderis ir jaunais Fizisko personu datu apstrādes likums, kas atvērts teju 40 000 reižu. Iedzīvotāji  interesējušies arī par Administratīvās atbildības likumu, ar kura spēkā stāšanās brīdi (2020. gads) līdzšinējais Latvijas administatīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.

Visvairāk skatītie jaunie likumi, kas pieņemti 2018. gadā:
1. Fizisko personu datu apstrādes likums
2. Apdrošināšanas līguma likums
3. Administratīvās atbildības likums
4. Kooperatīvo sabiedrību likums 
5. Trauksmes celšanas likums


Lai pievērstu uzmanību diviem nopietnākajiem un izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrību un Latvijas Farmaceitu biedrību februārī uzsāk projektu “Augsts holesterīns un augsts asinsspiediens – bīstams pāris!”. 

Projekta ietvaros sadarbībā ar farmaceitiem plānotas divas akcijas – februārī tiks pievērsta īpaša uzmanība paaugstināta holesterīna riskiem, savukārt maijā – paaugstināta asinsspiediena riskiem.

No 1. februāra vairāk nekā 500 aptiekās visā Latvijā ir iespēja saņemt bezmaksas izglītojošos materiālus par augsta holesterīna riskiem, kā arī saņemt farmaceitu ieteikumus profilaktiskiem pasākumiem un ārstēšanai. 

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, doc. Kārlis Trušinskis: “Augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis ir divi galvenie riska faktori, kas veicina holesterīna uzkrāšanos artēriju sieniņās un agrīnu asinsvadu novecošanos. Šīs veselības kampaņas laikā vēlamies uzsvērt abu risku kombinācijas bīstamību, kas faktiski nevis summējas, bet reizinās un vairākkārtīgi palielina infarkta vai insulta risku. Būtiski, ka šos abus riska faktorus var labot ar veselīgu dzīvesveidu, un te nozīmīga loma ir katra cilvēka individuālajai motivācijai. Tajā pašā laikā ir jāapzinās, ka augsta sirds un asinsvadu slimību riska gadījumā, un tad, ja ir attīstījusies slimība, visbiežāk būs nepieciešama regulāra medikamentu lietošana. Jo augstāks ir pacienta risks, jo agresīvāka pieeja. Zāles nav aizstājamas ar uztura bagātinātājiem un tās ir jālieto ilgstoši, visbiežāk – visu mūžu. Gribu uzsvērt ne tikai ārstu, ārstu palīgu un māsu lomu pacientu sekmīgā atveseļošanās procesā, bet arī sadarbības nepieciešamību ar farmaceitiem un farmaceitu asistentiem. Tieši pateicoties profesionāliem un zinošiem farmaceitiem, varam uzlabot pacientu līdzestību. Pie viņiem pacienti nonāk ar savām zāļu receptēm un jautājumiem par zāļu efektivitāti, par iespējām tās aizvietot, par blaknēm un daudz ko citu.” 

Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa: “E-recepšu laikmetā, farmaceits ir tas veselības aprūpes profesionālis, kuru cilvēki satiek visbiežāk.
Tādēļ farmaceitu sniegtā informācija, kas balstās uz pierādījumiem, nevis viltus ziņām vai reklāmām, var palīdzēt cilvēkiem pieņemt lēmumus, kas var uzlabot viņa dzīves ilgumu un kvalitāti. Tāpēc pirms akcijas rīkošanas aptaujājām Latvijas farmaceitus, lai uzzinātu, kādi ir cilvēku biežākie jautājumi par holesterīnu, un kopīgi ar kardiologiem izstrādājām izglītojošu un informatīvu materiālu, kuru varēs saņemt aptiekās un citviet.”

Dace Ķikute, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente: “Sekmīgai veselības aprūpei ir ļoti būtisks šis sadarbības trijstūris – ārsts, farmaceits, pacients. Ir divi svarīgi posmi, kuros izpaužas farmaceita loma. Pirmkārt, farmaceits var palīdzēt cilvēkam atklāt simptomus, veicot, piemēram, holesterīna līmeņa pārbaudi vai izmērot asinsspiedienu, kā arī mudinot doties pie ārsta pārbaudīt veselību. Otrkārt - ir jāveicina līdzestība tiem pacientiem, kuriem jau ir uzstādīta diagnoze. Ļoti būtiska ir saruna, lai pārliecinātos, ka pacients lieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem,  un saprot, kāpēc zāles jālieto – tādējādi tiek uzraudzīta zāļu lietošana, lai ārstēšanās sniegtu rezultātu.”

Kardiologi atgādina, ka:

 Par normālu asinsspiedienu pieagušam cilvēkam tiek uzskatīts 120/80 mmHg.
 Galvenais no holesterīna rādītājiem ir zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) jeb “sliktais” holesterīns. ZBLH norma asinīs ir atkarīga no pacienta sirds un asinsvadu slimību riska. Jo augstāks risks, jo zemāks holesterīna līmenis jāpanāk. Parasti tam ir jābūt zem 3 mmol/l, bet pacientiem, piemēram, pēc miokarda infarkta vai ar artēriju sašaurinājumiem ZBLH līmenim visbiežāk ir jābūt mazākam par 1,8 mmol/l.

Informācijai*: 74% Latvijas iedzīvotāju ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, savukārt 52,8% vīriešiem un 41,8% sievietēm ir paaugstināts asinsspiediens.

Vairāk par akciju: www.parsirdi.lv

Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 6.februārī notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) orķestra koncerts, kas veltīts Latvijas armijas un bruņoto spēku orķestra simtgadei.

Koncertzāles izvēle nav nejauša, jo tieši Liepājā tālajā 1919. gadā jaunformējamo spēku komandieris Ludvigs Bolšteins izdeva pavēli par muzikantu komandas izveidi, kā rezultātā radās Latvijas armijas pirmais Kara orķestris.

Koncerta pirmā daļa veidota kā militāro orķestru muzikālais ceļš cauri gadu simtam Latvijā, proti, Jāņa Aizpurieša skaņdarbs “Triumfa maršs” attēlo notikumus, kad Latvijas aizstāvji izcīnīja mūsu valsts neatkarību, solista Gata Supes izpildītā tautasdziesma apliecina, ka karavīru kaujā un dzīvē vienmēr pavadījusi mūzika, vēstures notikumos iesaistīto cilvēku iekšējo pasauli ataino Kaspara Orehova tubas solo, bet komponista Imanta Kalniņa 4. simfonija atklāj sarežģīto padomju okupācijas laiku. Koncertā atskaņosim arī veltījumu mūsu kaimiņiem igauņiem, jo bez viņu atbalsta Latvijas brīvības cīņās mūsu valsts vēsture, iespējams, būtu citāda,” stāsta Nacionālo bruņoto spēku orķestra priekšnieka vietnieks kapteiņleitnants Guntis Kumačevs.

Savukārt koncerta otrajā daļā Nacionālo bruņoto spēku bigbends kopā ar džeza dziedātāju Evilenu Protektori klausītājiem piedāvās mūsdienu skaņdarbus, noslēdzot militāro orķestru muzikālo ceļu.

Ieeja koncertā – bez maksas, iepriekš saņemot ielūgumus Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”,

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā tas ir šeit
Atklājot Rīgas maratona pirmo sezonu IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas) Zelta kvalitātes zīmē, Latvijā ieradīsies leģendārā vieglatlēte un pasaules rekordiste maratonā Pola Redklifa.
Kopā ar Jeļenu Prokopčuku un citiem vadošajiem Latvijas vieglatlētiem Redklifa 23.februārī uzstāsies īpašā skriešanai kā vadošajai tautas sporta disciplīnai veltītā forumā, skriešanas un veselīga dzīvesveida mīļotājiem atklājot savu uzvaru, motivācijas un pūliņu aizkulises.

Kā ziņots iepriekš, izvērtējot 2018. gada Lattelecom Rīgas maratonu, Starptautiskā Vieglatlētikas federāciju asociācija (IAAF) atzinusi, ka pasākums izpildījis augstākos kvalitātes kritērijus un 2019. gada 19. maijā varēs nest Zelta kvalitātes zīmi (Gold Label Road Race), iekļaujoties pasaules prestižāko maratonu līgā.
Sacensību atbilstību kvalitātes kritērijiem izskata IAAF, tiesības rīkot Zelta, Sudraba vai Bronzas līmeņa maratonu piešķirot uz vienu gadu.
2018. gadā IAAF Zelta kvalitātes zīmi visā pasaulē drīkstēja izmantot 36 maratoni (no tiem tikai 11 Eiropā), starp kuriem atzīmējami – Tokijas, Parīzes, Prāgas, Ņujorkas, Londonas, Bostonas, Berlīnes, Amsterdamas un citu metropoļu maratoni.

Latvijas titulētākā gargabalniece un divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka pasaules vadošajos maratonos ar Polu Redklifu sacentusies ne reizi vien. Forumā Jeļena padalīsies ar savu lielo uzvaru aizkulisēm un veiksmes formulu, kā arī atklās 2019.gada plānotos mērķus maratonā. Abas izcilās gargabalnieces – Redklifu un Prokopčuku - forumā papildinās arī citas Latvijas sporta zvaigznes un rekordisti Laura Ikauniece, Valērijs Žolnerovičs un virkne citu Latvijas izcilnieku, kurus organizatori izziņos, tuvojoties forumam.

Par Polu Redklifu:
Pola Redklifa (Lielbritānija) ir visu laiku ātrākā garo distanču skrējēja pasaulē - Redklifas pasaules maratona rekords (2h:15min:25s) nepārspēts palicis kopš 2003. gada. Pola Redklifa lepojas ar trim uzvarām Londonas maratonā (2002., 2003., 2005.g.), trim uzvarām Ņujorkā (2004., 2007., 2008.gadā), uzvaru Čikāgas maratonā 2002.gadā, kā arī pasaules maratona, pusmaratona u.c. tituliem. Savas karjeras laikā ieguvusi virkni apbalvojumu, IAAF Gada sportistes titulu un Lielbritānijas MBE (Member of the Order of the British Empire) ieskaitot, iekļauta Lielbritānijas Vieglatlētikas Slavas zālē, kā arī Lielbritāniju pārstāvējusi četrās Olimpiskajās spēlēs.
26.janvārī Salacgrīvā norisinājās sacensību seriāla „Noskrien ziemu” trešais posms, kas bija īpašs ar to, ka norisinājās vēlā pēcpusdienā, kad pār Salacgrīvas ielām, meža takām un jūras krastu klājās vakara tumsas plīvurs.
Jāsaka, ka sacensību norisi tumsā izvēlējās paši sacensību dalībnieki, kad pirms seriāla sākuma notika dalībnieku aptauja. Toreiz vairākums nobalsoja par to, ka viens no pieciem sacensību posmiem jāorganizē tumsā.

Sacensību starta/finiša vieta bija iekārtota Salacgrīvas vidusskolas sporta zālē, bet sacensību trase, 9,1 km garumā, veda sākotnēji caur stadionu, tālāk pa paugurainu meža taku, līdz tika sasniegts jūras krasts. Pie jūras sacensību trase izveda trīs posmos, līdz finiša taisne atkal izveda Salacgrīvas centrā.

Kuplākais dalībnieku skaits, kā jau tas ierasts, arī šoreiz bija tautas distancē, kur uz starta līnijas stājās 290 skrējēji. 
Savukārt sporta distancē garums bija 18,2 km.

Pēc trešā posma sacensībām, interesanti paliek vērot izmaiņas komandu kopvērtējuma tabulā, kurā redzams, ka pirmā vieta pašreiz pieder komandai „BBFactory”, kurai uz papēžiem min „SK Tērauds/Suunto” un turpat jau arī OK „ Meridians”.
Savukārt, nūjotāju distancē starp komandām šobrīd pirmo vietu ieņem komanda „4S” un goda pjedestāla pārējos pakāpienus savā starpā sadala divas „Piejūras nūjotāju klubs” komandas.

Nākamais seriāla „Noskrien ziemu” posms 17.februārī, patreiz sniegotajā Zaubē.
Tas būs priekšpēdējais seriāla posms, kas nozīmē, ka 2019.gada ziema būs gandrīz jau noskrieta.


Patrisha ir jauns vārds latviešu mūzikā. Ja vēl neesi viņu dzirdējis, tad noteikti uzzināsi! Patrisha ir pirmā no Latvijas, kura noslēgusi līgumu ar Universal Music Group izdevniecību. Radio TEV paredz, ka Patrisha būs viena no veiksmīgākajām šī gada māksliniecēm Latvijā un varbūt pat ārpus tās. 1.februāris ir īpaša diena dziedātājai, jo šodien iznāk viņas jaunais radiosingls.

"Šodiena ir vienkārši "wow", beidzot! Mēs šo brīdi gaidījām ļoti ilgi, tika ieguldīts nopietns darbs, un beidzot es to varu atrādīt arī plašākai publikai," tā šodien intervijā Radio TEV teica Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča jeb Patrisha.

Ierakstu kompānija latviešu dziedātāju pamanīja pēc aktivitātēm instagram profilā, kurā Patrisha mēdza publiskot populāru dziesmu pašas izpildītas versijas. Pamanot dziedātāju un izsakot piedāvājumu kļūt par pirmo Latvijas pārstāvi Universal Music, Patrisha ilgi nedomājot piekrita.

Pirmais lielais singls ar nosaukumu "Es varu būt tā" tapis Igaunijā, dziesmu rakstīšanas nometnē, kopā ar somu producentu Erku un DJ Rudd, Kasparu Ansonu un Māru Upmani-Holšteini no Latvijas.

Kā lielāko ieguvumu noslēgtajam līgumam ar ierakstu kompāniju Patrisha min iespēju regulāri doties uz Somiju, kur var strādāt studijā ar profestionālu komandu pie jauna materiāla. Atbildot uz jautājumu, ar ko atšķiras darbs Latvijā no darba Somijā, dziedātāja atzina, ka tas vienkārši ir citādāks, un arī Latvijā var paveikt ļoti daudz.

Rūdolfa muzikālie jaunumi TEV
Katru darbdienu 12:40
Radio TEV


Labklājības ministrija  2017. gada nogalē cilvēkus aicināja kļūt par brīvprātīgajiem darbiniekiem valsts sociālās aprūpes centru filiālēs, kurās uzturas bērni.
Tagad centros ar bērniem strādā brīvprātīgie un ministrija aicina cilvēkus pievienoties brīvprātīgā darba veicējiem arī filiālēs, kurās nodrošina aprūpi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Cilvēki, kas piesakās palīdzēt, galvenokārt tiek nodarbināti saturīga brīvā laika pavadīšanā – vingrošanā, kustību nodarbībās, rotaļās, pastaigās, ekskursijās, grāmatu lasīšanā, radošo darbnīcu organizēšanā, kā arī dažādu pasākumu organizēšanas darbos un bērnu pieskatīšanā pasākumos.
Brīvprātīgie pavada bērnus arī uz baznīcu un svētdienas skolu.
Kāds brīvprātīgais ir kļuvis par filiāles darbinieku, savukārt citi ir nodibinājuši asistenta statusu un asistē izglītības iestādēs filiāles bērniem.

Visi centru vadītāji, kas darbojas ar brīvprātīgajiem, atzīst, ka ir noticis nozīmīgs pagrieziens sabiedrības informēšanā un līdzatbildībā par aprūpes centru bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Ir iespēja paļauties uz brīvprātīgā atbalstu dažādās ikdienas darbībās, kas saistītas ar bērnu un bērna interešu nodrošināšanu. Viņiem veidojas individuāls kontakts, kas veicina bērna attīstību un stabilizē bērna psiholoģisko stāvokli.

Turklāt brīvprātīgajiem ir atšķirīgāka, reizēm radošāka pieeja brīvā laika aktivitātēm, un viņi ar savu “skatu no malas” sniedz atgriezenisko saikni par aprūpes pakalpojumiem centros.
Bet kā lielākais ieguvums varbūt ir tas, ka, ļaujot brīvprātīgajam darboties aprūpes centros, pastāv liela varbūtība bērniem nonākt ģimenēs.
Plašāka informācija par brīvprātīgo darbu un iespējām to sākt pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā.  
Vai arī var izmantot šo saiti
Hokejistus un līdzjutējus var saukt par vismāņticīgākajiem pasaulē. Katrs sīkums ir svarīgs, un visi tic, ka tas nesīs veiksmi.
Spēlētāji īpaši aptin nūjas, velk slidas, bet līdzjutēji ieņem īpašu pozu dīvānā, lai viņu favorītiem veiktos, raksta portāls lsm.

Visi rituāli hokejistiem lielākoties notiek ģērbtuvē, un viens no galvenajiem objektiem ir viņu ierocis - nūja.
Bijušais Ņujorkas "Islanders" hokejists Džons Tonelli pirms spēles vienmēr uzspļāva uz nūjas, bet Veins Greckis nūjas lāpstiņu iesmērēja ar īpašu bērnu pulverīti un pirmo metienu laukumā vienmēr izpildīja no labās puses. 
Greckis izbraukuma spēlēs nekad neapgrieza matus, jo reiz viņš to bija izdarījis, un komanda neuzvarēja nevienā izbraukuma spēlē. Turpretim Brjūss Gārdiners, pārstāvot Otavas "Senators", pirms spēles nūju vienmēr iemērca tualetes podā. 

Īpaši jāizceļ vārtsargu rituāli.
NHL sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados spēlējušais Garijs Smits izcēlās ar tādu īpatnību, ka pārtraukumos ģērbtuvēs novilka visu formu un staigāja pliks, lai cik izbrīnīti bija viņa komandas biedri.
Savukārt slavenais Eds Belfūrs pirms spēles neļāva nevienam pieskarties savai formai.
Žoselīns Tibo pirms spēles nolika sev priekšā visu formas tērpu noteiktā secībā un tieši sešarpus minūtes pirms spēles sākuma uzlēja sev uz galvas ūdeni. Tikmēr Fēlikss Potvins pirms spēles uz sava skapīša ar līmlenti uzlīmēja īpašu krustu cerībā, ka tas nesīs veiksmi, bet slavenais Kens Draidens iesildīšanās laikā centās pirmais mest pa vārtiem, neļaujot to darīt citiem spēlētājiem. 

Māņticīgi nav tikai atsevišķi hokejisti, bet veselas komandas.
Savulaik Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs kanādieši iesaldēja pie pretinieka vārtiem īpašu sudraba dolāra monētu, un tas viņiem nesa veiksmi. Kanāda izcīnīja pirmo vietu un čempionu titulu 2002. gada olimpiādē, turklāt paveica to pēc 50 gadu pārtraukuma. 

Facebook Draugiem Twitter Instagram