Šodien Izraēlas vēstniecības telpās notika pasākums par godu grupas “Carousel” un Latvijas delegācijas gaidāmajam braucienam uz 64. starptautisko Eirovīzijas dziesmu konkursu, kas maijā noritēs Izraēlas pilsētā Telavivā.

“Carousel” Latviju konkursā pārstāvēs ar pašu sacerēto dziesmu “That Night”, kas plūca uzvaras laurus Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursā “Supernova 2019”.

Skatuves priekšnesumu veidojusi producentu apvienība “B. Flanagan Productions AB” no Zviedrijas. Radošie režisori Rennijs Miro un Filips Adamo iepriekš veidojuši vairākus Eirovīzijā atzinīgi novērtētus skatuves priekšnesumus dziesmām, kas starptautiskajā konkursā plūkušas uzvaras laurus. Viņi radījuši skatuves priekšnesumus Zviedrijas pārstāves Loreen dziesmai “Euphoria”, kas Eirovīzijā uzvarēja 2012. gadā, Zviedrijas pārstāvja Måns Zelmerlöw dziesmai “Heroes”, kurš uzvaras laurus plūca 2015. gadā, kā arī 2011. gada uzvarētāju, Azerbaidžanas dueta “Ell & Nikk” dziesmai “Running Scared”.

Pērn Eirovīzijā uzvarēja Izraēlas pārstāve Netta Barzilai ar dziesmu “Toy”, tāpēc konkurss šogad notiks Izraēlā. Tā būs trešā reize, kad konkurss notiek šajā valstī, taču Telavivā - pirmo reizi, jo abas iepriekšējās reizes Eirovīzijas dalībvalstis un fani tika uzņemti galvaspilsētā Jeruzalemē.

Kopumā šogad konkursā piedalīsies 41 dalībvalsts. Finālisti tiks noskaidroti divos pusfinālos, kas notiks 14. maijā un 16. maijā. Izšķirošā cīņa par uzvaru šī gada starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā norisināsies lielajā finālā 18. maijā.

Grupa “Carousel” konkursā uzstāsies otrajā pusfinālā ar piekto kārtas numuru. Latvijas pārstāvjiem būs jākonkurē ar Šveices, Albānijas, Zviedrijas, Azerbaidžānas, Īrijas, Austrijas, Moldovas, Maķedonijas, Norvēģijas, Krievijas, Nīderlandes, Rumānijas, Horvātijas, Dānijas, Armēnijas, Lietuvas un Maltas pārstāvjiem. Taču vēl pirms tam, 15. maijā, “Carousel” gaidīs pirmais lielais pārbaudījums - ģenerālmēģinājums, kuru vērtēs arī starptautiska žūrija.

No 2. līdz 31.maijam notiks SIA “ZAAO” (ZAAO) organizēta lietošanai derīgu apavu vākšanas akcija “Pazole”, kuras laikā, nogādājot uz EKO laukumiem vismaz 1 apavu pāri, ir iespēja piedalīties balvu izlozē.

“Pazole” - skaidrojums šim vārdam ir otrā zole, ko piestiprina zem pamatzoles. Par pazoli ir akcijas stāsts. Akcijā, kura tiek rīkota jau otro reizi, tiek vākti apavi, kuri ir lietoti, kuriem var būt arī nelieli salabojami defekti - jāmaina papēži, zole, rāvējslēdzējs, jāiever jaunas šņores. Apavi, kuriem nepieciešams neliels remonts, pēc to salabošanas, iegūs otru dzīvi pie valkātājiem jaunattīstības valstīs. Lai apavi būtu lietošanai derīgi, tiem jābūt arī sausiem, tīriem, nesapelējušiem un pa pāriem, neder gumijas zābaki.

ZAAO Šķiroto atkritumu savākšanas daļas vadītāja Ginta Gailuma: “Esam gandarīti, ka mums ir izdevies ieviest klientu jau sen prasītu pakalpojumu - lietotu apavu vākšanu. Jāņem gan vērā, ka EKO laukumos pieņemam lietošanai derīgus apavus, nevis apavus, kuri savu laiku jau nokalpojuši. Kopš pakalpojuma ieviešanas pagājušā gada pavasarī, izdevies savākt un uz jaunattīstības valstīm, piemēram, Kamerūnu, Gabonu, Pakistānu, nosūtīt vairāk nekā 3 tonnas ar apaviem. Pirmās akcijas laikā kopīgi apāvām 5000 pēdu. Zinot cilvēku paradumus, aizņemtību, informācijas pārbagātību, atkal rīkojam akciju, jo ir pierādījies, ka akcija ļauj labāk ielāgot ikdienas pakalpojumus un tos turpmāk izmantot. Liels paldies mūsu sadarbības partneriem, kuri akcijas dalībniekus atalgo ar vērtīgām balvām.”

“Akcijas “Pazole” atbalstīšanā iesaistījāmies jau pagājušajā gadā. Esam priecīgi par pērnā gada sasniegtajiem rezultātiem un ZAAO doto, un līdzcilvēku izmantoto iespēju iesaistīties un būt sociāli atbildīgiem. Ceram, ka arī šogad atsaucība būs liela un mūsu uzņēmuma piedzīvojumi būs labs motivators nepaslinkot un dot otru elpu tiem apaviem, kurus paši vairs nelietojam, bet ar tiem varam iepriecināt citus”, uzsver Ivars Beitāns, aizraujošās piedzīvojumu platformas “Sigulda Adventures” dibinātājs un īpašnieks, pasniedzot balvās dāvanu kartes.

EKO laukumu darba laiki pieejami www.zaao.lv vai zvanot pa tālr.64281250. Akcijas nolikums pieejams uzņēmuma mājas lapā un pie EKO laukumu pārziņiem.

Lietotus apavus EKO laukumos iespējams bez maksas nodot arī ārpus akcijas darbība slaika.
Akcija ir spēkā tikai pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma ZAAO darbības reģionā.
Tūlīt klāt būs skolēnu garais vasaras brīvlaiks un jaunie ļaudis vēlēsies ne tikai atpūsties, arī pastrādāt. Kas jāzina, plānojot skolēnu nodarbinātību vasarā un kādi ir izaicinājumi, atgādina portāls lsm.lv, stāstot par bērnu nodarbinātību vasaras mēnešos.

Īsumā - Bērni no 13 gadu vecuma var skolas brīvlaikā strādāt. Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbojas ar darba devējiem un piedāvā darbu jauniešiem no 15 gadu vecuma. Vecākiem jāraugās, lai bērniem būtu nodokļu grāmatiņa, ar darba devēju noslēgts līgums un darba uzdevumi atbilstu likumdošanā noteiktajam.

Bērns drīkst strādāt no 13 gadiem četras stundas dienā vecumam atbilstīgus darbus (darbus nosaka likumdošana), piemēram, ogu vākšana, ravēšana – vienkārši darbi, kurus bērni var veikt pieaugušo uzraudzībā. Nepilngadīgie no 15 gadu vecuma drīkst strādāt septiņas stundas dienā, 35 stundas nedēļā.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) darba devēji, kuri vēlas piedāvāt darbu skolēniem vasarā, ir, apzināti, tagad rit izvērtēšanas process. Līdz 13. maijam zinās skolēniem piedāvātās darbavietas. 

Par darbu skolēns saņem ne mazāk kā 430 eiro mēnesī – valstī noteiktā minimālā mēnešalga.

Skolēnam ir iespēja iepriekš ar darba devēju par darbu vienoties. Otrs variants – NVA kopā ar darba devēju rīko atlasi, tad skolēns uz to var ierasties, ņemot līdzi CV.

Pusaudžiem (15 – 18 gadi), stājoties darbā, jābūt ģimenes ārsta izziņai. Katrā darbā ir zināmi riski, ar tiem darba devējam jāiepazīstina vecāki. NVA apdrošina bērnus pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, vienojoties ar darba devēju bez NVA iesaistīšanas, jāseko līdzi, lai būtu noslēgts līgums. Darba inspekcijas pieredze rāda, ka mēdz būt negodīgi darba devēji, kuri nepilda solījumus, bez līguma vienošanos nevar pierādīt.

Skolēni vasarā ir nodokļu maksātāji un viņiem ir nepieciešams izņemt algas grāmatiņu, jo tad mainās darba algas nodokļu likme. Par algas nodokļu grāmatiņu jādomā pašiem bērniem, to var nokārtot elektroniski, vai doties uz NVA vai filiālēm.

Visiem bērniem, kuri vasarā strādā uzņēmumos, kuri nodokļus maksā vispārējā kārtā, būtu jānokārto nodokļu grāmatiņa.

Vecākiem piemēro atvieglojumus par apgādājamiem. Ja bērns (ja bērnam nav vairāk par 19.gadiem), strādā no 1.jūnija līdz 31. augustam uzņēmumā, kur nodokļus aprēķina vispārējā kārtā, tad vecākiem nav jāuztraucas par nodokļiem.

Ja bērns strādā mikrouzņēmumā, tad vecākiem nepiemēro atvieglojumus, jo mikrouzņēmumā ir cita nodokļu kārtība.

Vecākiem ar bērniem būtu jāpārrunā attieksme pret darbu, jo darba devējs sagaida rezultātu, ne nemitīgu problēmrisinājumu. Jāņem arī vērā, ka darbs nav sods, ar ko bērnu mācīt.
Avots: lsm.lv 

26. un 27. aprīlī Rīgā, RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6 notiks Baltijā vērienīgākā biohakeru konference “Biohacking 2019”, kas pulcēs vairākus simtus veselīga dzīvesveida entuziastu un pasaulē atzītus lektorus no ASV, Nīderlandes, Somijas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm. Konferences mērķis ir apgūt jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.

“Biohakings nav tikai pārliecība vai filozofija, tā ir instrumentu kaste, no kuras mēs varam ņemt vislabākos piemērus ilgākai un labāki dzīvei, lai realizētu savu potenciālu. Šie rīki sniedz brīvības sajūtu un pārliecību, ka ikviens var izmainīt sevi un sasniegt izvirzīto mērķi. Tādēļ konferencē “Biohacking 2019” vēlamies pulcēt llīdzīgi domājošos, lai runātu par ilgdzīvošanu un izmēģinātu daudzveidīgas pieejas un metodes, lai kļūtu veselīgāki un laimīgāki,” stāsta Kaspars Vendelis, ilgdzīvošanas entuziasts un kustības Biohacking.lv līdzdibinātājs.

Tehnoloģiju entuziasts un Biohacking.lv līdzdibinātājs Artūrs Bernovskis, runājot par biohakinga nākotni, uzsver: “Mēs jau šobrīd dzīvojam tehnoloģiju pasaulē, un ir sācies tā saucamais industrializācijas 4.0 laikmets, kad dažādas ierīces arvien vairāk tiek savienotas savā starpā, apkopojot ievērojamu datu apjomu ar milzu potenciālu palīdzēt mums dzīvot ilgāk un labāk. Šobrīd mēs esam labā izejas pozīcijā, jo Latvija var rādīt priekšzīmi tehnoloģiju attīstības ziņā, kas ļauj mums izmantot tehnoloģisko risinājumu priekšrocības, lai kļūtu par ilgdzīvotāju nāciju.”

Konferences lektoru vidū būs 30 pašmāju un ārzemju eksperti, tostarp:
Sīms Lands (Siim Land, Igaunija), “Amazon” pārdotākās grāmatas autors, biohakeris un augstas veiktspējas treneris. Tēma: “Uztura optimizācija ilgdzīvošanai ar periodisku gavēšanu”
Tēmu Arina (Teemu Arina, Somija), biohakeris un “Biohakeru rokasgrāmatas” autors. Tēma: “Uzlabo savu darba dienu ar biohakingu”
Gregs Poters (Greg Potter, Lielbritānija), veselīgas dzīves aplikācijas “HumanOS.me” satura direktors. Tēma: “Kā gulēt labāk: no pamatiem līdz jauna līmeņa piemēriem”
Dr. Artūrs Miksons, RSU Psihosomatikas klīnikas galvenais ārsts, lektors, psihoterapeits. Tēma: “Emocijas, kā pamatvajadzība ilgākai dzīvei”
Asoc. prof. Ivars Vanadziņš, RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. Tēma: “Tīra vide un labi darba apstākļi”
Thorbjorga Hafsteinsdottira (Thorbjörg Hafsteinsdottir, Dānija), uztura terapeite, medicīnas māsa, jogas pasniedzēja, 6 veselības un uztura grāmatu autore. Tēma: “10 gadus vēlāk - pionieres redzējums uz pret novecošanās veselību un dzīvesstilu”
Andrius Rakovas (Lietuva), biohakeris un uzņēmējs. Tēma: “Personalizācijas laikmets”.

Plašāk par konferences programmu, biohakinga ekspertiem un viņu pārstāvētajām tēmām iespējams uzzināt konferences mājas lapā - tas ir šeit.

Konferences apmeklētāji tiks aicināti apgūt dažādus biohakinga paņēmienus praksē, piedaloties praktiskajās darbnīcās, tostarp iepazīt skaņas meditāciju, iesaistīties skaņas un ritma nodarbībā, apmeklēt rūdīšanās treniņus, kā arī izmēģināt tādus biohakinga rīkus, kā pirts apmeklējums, pelde ledus vannā un daudzas citas aktivitātes sevis uzlabošanai.

Ilgdzīvošanas konference “Biohacking 2019”, kas tiek rīkota jau otro gadu, ir biohakeru labāko paņēmienu, rīku un pieredzes publiska prezentēšana, pulcējot spēcīgus, produktīvus, veselīgus cilvēkus, ar mērķi atklāt jaunus veidus, kā uzlādēt sevi, un uzzināt, kā biohakings var palīdzēt uzlabot mūsu ikdienu.

Lūk, ko saka Kaspars Vendelis:
Nav tā, ka Tu atnāksi un kļūsi veselāks, spēcīgāks, laimīgāks. Lai gan tas arī iespējams. Taču tas, kas notiks, ir šis:
Tu ieraudzīsi vienuviet daudz pozitīvus, sevi uzlabot gribošus cilvēkus. Kas grib ne tikai paši, bet grib lai visi apkārt kļūst kā daļa no kaut kā liela.
Jo mēs turpinām iet uz savu izvirzīto mērķi - lai Latvija kļūst par laimīgāko valsti līdz 2035. gadam. Taču tas ir kolektīvs uzdevums. Kur katrs viens otru iedvesmo, viens otram palīdz.
Vispār šis viss būs nereāli superīgs pasākums. Par veselību, par sevis uzlabošanu, par izaugsmi, par pilnveidošanos! Par to, kā to visu darīt kopā ar citiem cilvēkiem.
Lauzti kauli, sasitumi, zilumi un smadzeņu satricinājumi ir izplatītākās traumas velobraucēju vidū. Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu kampaņu velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”.

Pie nemitīgi augošas velo plūsmas pieaudzis arī avāriju skaits, kurās iesaistīti velosipēdisti. 2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši 9 velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Valsts policija novērojusi, ka viens no negadījumu iemesliem automašīnu un velobraucēju starpā ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti visbiežāk guvuši dažāda rakstura un smaguma traumas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

“Gan autovadītājus, gan velobraucējus mēs aicinām ievērot “drošas telpas” principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, savukārt ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri. Šo rekomendāciju iekļausim arī Ceļu satiksmes noteikumu izdevumā,” piesakot jaunu satiksmes drošības kampaņu “Tuvāk NĒ!”,” skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Uzsākot kampaņu, CSDD sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un apvienību “Pilsēta cilvēkiem” Rīgas centrā un tā apkārtnē izvietojusi 14 informatīvās zīmes. Tās aicina ievērot vismaz 1 metra intervālu starp auto un velo.

Ņemot vērā, ka Rīgā ir visstraujāk augošā velo satiksme, informatīvās zīmes uzstādītas tajās ielās un krustojumos, kuros īpaša uzmanība jāvelta droša intervāla ievērošanai, jo īpaši veicot apdzīšanas manevrus.

CSDD aicina arī citas Latvijas pašvaldības pievienoties kampaņai “Tuvāk NĒ!” un uzstādīt īpašās informatīvās zīmes savās pilsētās, tādējādi uzlabojot ne vien ceļu satiksmes drošību, bet arī autovadītāju un velobraucēju braukšanas kultūru un savstarpējās attiecības. Pašvaldības, kuras labprāt uzstādītu brīdinājuma zīmes savā pilsētā, aicinātas pieteikties, rakstot uz e-pastu pr@csdd.gov.lv.

Pasaules čempionāts hokejā šogad no 10. līdz 26. maijam norisināsies Slovākijā - Bratislavā un Košičē.

Par godu tam, radīta hokeja fanu himna. Tā vēsta par kopības sajūtu, kādu var radīt tikai vienota līdzi jušana.
Himnu diriģenta Ārija Šķepasta vadībā iedziedājuši dziedātāji no pieciem koriem - Rīgas Latviešu biedrības kamerkora “Austrums”, Rīgas Latviešu biedrības nama jauktā kora, Latvijas Zemessardzes kora “Stars” un Rīgas 6. vidusskolas kora “Saule” un vīru kora “Tēvzeme”. Savukārt himnas vizuālajā versijā jeb klipā atbalstu Latvijas hokeja izlasei pauž gan regbija komandas Livonija vīri, gan citi hokeja fani.

Himnas vārdi:
Deldēti riteņi un mūsu kurpes.
Dažādi ceļi mūs veduši šurpu,
Lai būtu līdzās un justu līdzi -
Mēs vienā balsī īstajā brīdī.
Mēs esam ar jums. Jā!
Vai tur gaisma vai tumsa,
Mēs esam ar jums. Jā!
Vienmēr esam ar jums.

Video versija te: https://www.youtube.com/watch?v=Zc_9-ro3qvc






Strauji tuvojas vasara, kad daudzi sāk domāt par fiziskās formas uzlabošanu un ar lielu aktivitāti sāk apmeklēt sporta zāli vai skriet. Skriešana Latvijā viennozīmīgi dēvējama par tautas sporta veidu, bet, vai tā tiešām ir piemērota ikvienam, un, vai tie, kas ar skriešanu un sportu bijuši uz jūs, pēkšņi sākot skriet, nevar nodarīt pāri savam organismam?

Skriešanas entuziasts, Biznesa augstskolas Turība students Gints Buraks, kurš var lepoties ar 22 gadus ilgu pieredzi skriešanā, iesaka - pirms uzsākt skriet, ir ieteicama veselības pārbaude. Vēl viņš norāda, ka skriešana ir sporta veids ar pievienoto vērtību - tā uzlabo veselības stāvokli, palīdz izvairīties no iespējamām traumām un uzlabo noskaņojumu ikdienā.

Skriešana kā atkarība

Ar skriešanu nodarbojos jau 22 gadus un tāpat kā dauzi skriešanas entuziasti varu šo sporta veidu droši saukt par savu sirdslietu, pat par atkarību. Ir būtiski saprast, ka, lai gūtu gandarījumu un prieku no skriešanas, nav obligāti jānoskrien maratons. Piemēram, es neesmu skrējis vairāk par pusmaratona distanci (21 km, treniņos apmēram 25 km) un maratons nekad nav bijis mans pašmērķis. Virknei skrējēju daudz svarīgāka ir ķermeņa un prāta harmonija, uzturot labu vispārējo veselības stāvokli, nevis medaļas. Ar skriešanu sāku nodarboties bara instinkta vadīts, jo paziņu lokā ir vairāki sportiski un aktīvi cilvēki. Pēc pirmajām skriešanas reizēm mani pārņēma liela gandarījuma sajūta. Vērojot ķermeņa izmaiņas, kas radušās skriešanas rezultātā, pieauga arī pārliecība par sevi. Šim sportam ir vairāki ļoti pozitīvi faktori, protams, pats galvenais ir veselības uzlabošanās. Tā bija arī mana motivācija turpināt!

Ieteicama vispārējā veselības pārbaude

Tiem, kas vēl tikai plāno uzsākt skriet un ar skriešanu pagaidām ir uz jūs, sākumā iesaku sākt ar ātru staigāšanu, un tikai brīdī, kad jūtaties pārliecināti par tempa maiņu, uzsākt skriet, bet pirms tam apgūstot pareizu skriešanas tehniku. Ideālā variantā pirms sportošanas būtu nepieciešams iziet vispārējo veselības pārbaudi, ko var izdarīt gandrīz jebkurā medicīnas iestādē. Pretējā gadījumā var iedzīvoties dažādās nepatīkamās veselības problēmās, kas saistītas ar locītavu, saišu un pat sirds kaitēm. Esmu novērojis, ka bieži vien šo svarīgo posmu - ārsta apmeklējumu - cilvēki izlaiž vai neuzskata par nepieciešamu. Skriešana nesākas un nebeidzas vien ar veikto attālumu noteiktā laika posmā. Teorētisko zināšanu apguve par ķermeni, tā uzbūvi un sava organisma īpatnību izzināšana tikai pozitīvi ietekmēs sasniedzamos rezultātus. Pret visu ko darām, jāattiecas ar pilnu nopietnību, tad arī panākumi neizpaliks.

Skriet ir stilīgi!

Neapšaubāmi - skriešana mums katram sniedz ko vairāk, kā tikai veselības un sirdsdarbības uzlabošanos. Skrienot izdalās laimes hormons - esam priecīgāki un pozitīvāk domājoši. Tiek būtiski samazināts dažādu traumu risks, jo skriešanas laikā nodarbinām lielāko daļu ķermeņa muskulatūras, kas savukārt atsaucas uz labas fiziskās formas veidošanu. Skriešana ir kļuvusi par modes kliedzienu - Latvijā aizvien aktīvāk tiek rīkoti dažādi maratoni, kuros iesaistās bērni, jaunieši, pieaugušie, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki. Latvijā skriešana ir lielā cieņā, kas ir tikai un vienīgi apsveicami. Bet jāuzsver, ka būt stilīgam ir viena lieta, bet pavisam cita - pareiza un pārdomāta skriešana un tās tehnika, kas ilgtermiņā atstāj būtisku ietekmi uz organismu - pozitīvu vai negatīvu - atkarīgs no paša skrējēja.
Nedari to, ko vēl nevari
Skriešana ir viens no izdevīgākajiem sporta veidiem, raugoties no resursu viedokļa. Viss, kas mums nepieciešams - vēlēšanās, laiks, vieta un apavi. Nav nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi. Laiks, kad skriet, atkarīgs no paša skrējēja iespējām, vēlmēm un sajūtām. Vienam patīk skriet agri no rīta, citam -vēlu vakarā, nav noteiktas formulas visiem. Protams, pašā rīta agrumā, tukšā dūšā noskriet maratonu noteikti nav prāta darbs. Bet viegls krosiņš kā rīta rosmes sastāvdaļa būtu enerģijas lādiņš visai dienai. Galvenais nepārforsēt un nedarīt vairāk, kā ļauj konkrētā brīža fiziskās sagatavotības līmenis. Ja kādā brīdī rodas izteikta diskomforta sajūta, labāk apstāties un pastaigāt, jo skriešana ir domāta veselības veicināšanai, nevis bojāšanai. Nevajag darīt caur nevarēšanu vai negribēšanu. Bieži vien tie ir organisma signāli, ka ir nedaudz jāatpūšas.

Motivāciju atrodi kompānijā

Ja veselības stāvoklis ir atbilstošs, tad ar skriešanu var nodarboties jebkurš, nav svarīgi - jauns vai vecs. Nosaki savu tempu, veicamo attālumu, treniņu biežumu un uz priekšu! Pareiza skriešana par ļaunu nevienam nav nākusi. Ir vairāki piemēri, kad skrien arī cilvēki jau sirmā vecumā - 70, 80 un pat 90 gados.
Ja nav motivācijas skriet vienam, atrodi kompāniju un skrien kopā ar paziņu, kaimiņu, ģimenes locekļiem. Man personīgi labāk patīk skriet vienam pašam - jo dziļāk mežā, jo labāk. Bet ir tādi, kas treniņu izveido par kolektīvu pasākumu un arī tas nav slikti.

Digitalizācija sasniedz arī skrējējus

Digitalizācijas laikmets nav palaidis garām arī skrējējus. Tiek veidotas arvien jaunas, skrējējiem pielāgotas mobilo telefonu aplikācijas, kuras ļauj sekot līdzi iespaidīgam skaitam ar skriešanu saistītu rādītāju. Aplikācijas izmanto gandrīz ikviens, gan tikai tie, kas vakaros skrien prieka pēc, gan arī profesionāli maratonisti. Mēs sacenšamies ar draugiem, sacenšamies ar konkurentiem maratonos, galu galā - sacenšamies paši ar sevi, cenšoties uzlabot jau savus sasniegtos rezultātus. Manuprāt, aplikācijas ir lieliska iespēja analizēt savus skrējiena rādītājus, attiecīgi novērtējot, vai treniņi devuši pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz mūsu fizisko formu.
8. maijā, plkst.11, Rīgā, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Ezermalas ielā 8B, notiks atvērto durvju diena “Melnā nakts gaišā dienas laikā”, kurā ikviens interesents varēs iegūt informāciju par studiju iespējām akadēmijā, tikties ar Sauszemes, Jūras un Gaisa spēku kursu vadību, kā arī iepazīt kadetu ikdienu, karavīru ekipējumu un apbruņojumu.

Kā novitāte šajā pasākumā tiks piedāvāta iespēja gūt priekšstatu par vienu no atlases posmiem kadetkandidātiem “Melnā nakts”, tādējādi iedrošinot jauniešus studijām. Ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties un veikt uzdevumus jau tradicionālajās komandu sacensībās, kuru laikā komandas dalībniekiem būs iespēja attīstīt komunikācijas un līderības spējas. Dienas noslēgumā pasākuma apmeklētājus priecēs kadetu organizēts paraugdemonstrējums.

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija 2019./2020. studiju gadā uzņems 120 kadetus, kuri valsts apmaksātās studiju programmās varēs apgūt Nacionālo bruņoto spēku virsnieka profesiju. Pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas jaunajam virsniekam ir nodrošināta dienesta vieta Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Pieteikšanās studijām jau ir sākusies, un tā noritēs līdz pat 31.jūlijam.

Vidējo izglītību ieguvušajiem Nacionālā aizsardzības akadēmija piedāvā apgūt trīs akreditētas studiju programmas militārajā vadībā dienestam Sauszemes, Jūras un Gaisa spēkos. Šajās studiju programmās konkursa kārtībā uzņem Latvijas Republikas pilsoņus vecumā līdz 30 gadiem.
Savukārt profesionālā augstākās izglītības programma “Komandējošā sastāva virsnieks” piedāvā jauniešiem ar akadēmisko vai otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību studēt aizsardzības akadēmijā, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tajā uzņem vecumā līdz 35 gadiem.

Papildus profesionālajām studiju programmām aizsardzības akadēmija nodrošina arī Virsnieka speciālista pamatkursu. Tajā uzņem augstskolas absolventu, kurš ir ieguvis akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē, ārsta grādu un kvalifikāciju ārsta specialitātē un akadēmisko vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību informācijas tehnoloģiju, datortehnikas, elektronikas, telekomunikācijas, telemātikas, kiberdrošības, datorvadības vai datorzinātnes specialitātēs.

Iestājoties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kadetus sagaida ne vien dinamisks mācību process, bet arī dažādas priekšrocības, kas nav citās mācību iestādēs: studijas ir bez maksas - tās tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem; studiju laikā kadeti ir pilnā valsts apgādē, un viņiem nodrošina arī visas karavīra sociālās garantijas, tostarp, apmaksātu veselības aprūpi.

Kadetiem maksā karavīra algu (stipendiju) sākot ar 900 eiro pēc nodokļu nomaksas. Kadetus nodrošina ar bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā un iespēju bez maksas izmantot Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba kompleksu. Aizsardzības akadēmijā ir pieejama bibliotēka ar plašu militārās un vispārizglītojošās literatūras un periodikas klāstu vairākās valodās, dažādas datu bāzes un bezmaksas interneta pieslēgums.

Ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas piedāvātajām studiju un apmācības programmām, kā arī kandidātiem izvirzītajām prasībām var iepazīties tās tīmekļvietnē www.naa.mil.lv, bet ar pieteikšanās kārtību un atlases procesu militārajam dienestam un studijām aizsardzības akadēmijā - bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Kļūsti karavīrs”.

Informācija Nacionālās aizsardzība akadēmijas Atvērto durvju dienas apmeklētājiem: 

Ja esi gatavs pieņemt izaicinājumu un vēlies pārbaudīt savas spējas piesakies jau tagad "Melnās nakts gaišā dienas laikā" pārbaudījumiem, rakstot uz e-pasta adresi agnese.jurane@mil.lv, tēmā norādot “NAA ADD Komandu sacensības”. Pēc e-pasta saņemšanas ar Jums sazināsies, lai sniegtu informāciju par tālākām darbībām (pieteikšanās līdz 7.maijam). Interesentiem, kuri vēlas apmeklēt pasākumu, bet komandu sacensībās nevēlas piedalīties, iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Iepriekšējā gada pieredze rāda, ka arī paši mazākie vēlas apmeklēt Nacionālās aizsardzības akadēmijas Atvērto durvju dienu, tādēļ ir sagatavota īpaša pasākuma programma arī viņiem (tikai ar iepriekšēju pieteikšanos rakstot uz e-pasta adresi agnese.jurane@mil.lv , jo vietu skaits ir ierobežots).
Piektdien, 26.aprīlī, plkst.10:30 Slampes pagastā, Tukuma novadā, godinot Latvijas armijas simtgadi, Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas karavīri ar Slampes pagasta iedzīvotājiem un izglītības iestāžu dalībniekiem uzsāks parka izveidi pie Zemgales vidusskolas.

Parka izveidi pie Zemgales vidusskolas atbalsta arī akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, un tajā tiks stādīti Latvijas ainavai raksturīgi koki, kas jau izsenis ieņēmuši goda vietu latviešu folklorā un tradīcijās - ozoli un liepas, kļavas un pīlādži.

Parka svinīgā atklāšana plānota jūlijā - Latvijas armijas simtgades un Militārās policijas 22.gadadienas noskaņās.

Zemgales vidusskola ir viena no skolām, kura šobrīd īsteno valsts aizsardzības mācības pilotprojektu. Valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu Zemgales vidusskolā bija iespēja apgūt jau no 2015.gada.

Sākot ar 2024. gadu, valsts aizsardzības mācību plānots ieviest kā obligātu priekšmetu visās valsts vidējās izglītības iestādēs.

Šobrīd valsts aizsardzības mācības pilotprojektu īsteno arī Kalnu, Tilžas, Alūksnes, Skaistkalnes, Jaunjelgavas, Raunas, Kalnciema, Balvu profesionālā, Staiceles Sporta profesionālā, Daugavpils 16., Rīgas 28. un Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola, bet, Valsts aizsardzības mācība tiek īstenota divos formātos - gan kā mācību priekšmets vispārizglītojošās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs mācību gada ietvaros, gan kā interešu izglītība jeb brīvprātīga dalība vasaras nometnēs, lai uzlabotu un nostiprinātu praktiskās iemaņas. Pirmā valsts aizsardzības mācības nometne no 3. līdz 12. jūnijam norisināsies Alūksnē, un tajā aicināts pieteikties ikviens audzēknis, kurš apgūst valsts aizsardzības mācību.

Jau ziņots, ka pērn septembrī trīspadsmit Latvijas skolās tika uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, kura mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.

Militārā policija tika dibināta 1997.gada 1.jūlijā uz Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta bāzes.

Militārā policija nodrošina Valsts prezidenta un svarīgu valsts amatpersonu apsardzi, sniedz atbalstu vienību komandieriem militāro pasākumu drošības un kārtības nodrošināšanā, veic objektu un kravu apsardzi, kolonnu pavadīšanu un militārā transporta kustības kontroli, kā arī novērš un izmeklē pārkāpumus militārajā dienestā.

Tāpat jau ziņots, ka 7. janvārī, Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļa vietnes sadaļā Latvijas armijai 100.
Maija sākumā klajā tiks laista grāmata “DUKURI. Ledus karaļi dzīvē”.

Stāstu par Dukuru ģimenes piedzīvojumiem, kas noris vienlaikus ar spilgtākajiem notikumiem Latvijas vēstures lapaspusēs Tās autors ir “Sporta Avīzes” galvenais redaktors Ingmārs Jurisons.

Grāmata stāstīs par krietnu latviešu ģimeni un vienlaikus - jauna sporta veida ienākšanu Latvijā. Sporta veida, par kuru varbūt kāds pasmīnēs, bet kas pēdējo desmit gadu laikā mums nesis tik daudz saviļņojuma un starptautiski skanīgu titulu kā neviens cits.

Taču stāsts nav tikai par sportu, jo Dukuri ir arī ģimene. Stipra un tāda, kurai gribētos līdzināties. Ledus karaļi dzīvē izrādās daudzpusīgi un avantūristiski, un viņu ceļš līdz skeletonam nav bijis viegls ? kā kāpiens kalnā. Ar kalnu Dukuriem ir īpašas attiecības - viņi ir daļa arī no Latvijas un Siguldas vēstures, kur Gaujas senlejā ir tapusi Siguldas bobsleja trase, kas kaldinājusi vairākus čempionus. Un tas vienmēr ir trases vai ambīciju kalns, kas mūsu ledus karaļiem dāvājis medaļas un panākumus arī citās valstīs.

Ingmārs Jurisons: “Šopavasar aprit desmit gadu, kopš sākām iepazīt Dukurus tik varenus, cik viņi spēj būt. Desmit gadu kopš pagrieziena punkta, kad pavisam parasts tapetes atgriezums Siguldas trases direktora kabinetā pārtapa par izcilības memorandu, kas kopš tā brīža desmitiem reižu visdažādākajos pasaules nostūros licis skanēt Latvijas himnai un atnesis mūsu valstij 24 medaļas augstākā ranga Eiropas, pasaules un olimpiskajos startos. Tas ir ilgs periods, un visu šo laiku Martins un Tomass bijuši tur, pašā augšā. Dukuru ēra - kurš gan iebildīs! Jā, ar puniem, neveiksmēm un sāpīgiem fiasko, taču kopaina neļaus samelot - pasaules skeletonā tā ir bijusi Dukuru ēra. Un tā vēl nav beigusies. Martins vēl nav gatavs ļaut tai beigties. Un, ļoti iespējams, šobrīd raksta šī stāsta spožāko nodaļu. Taču tā būs jau cita grāmata.”

Grāmatā būs plašs fotogrāfiju klāsts - no Dukuru bērnības līdz aktuālākajām uzvarām Pasaules kausā, kā arī ģimenes koks, kura saknes sniedzas līdz pat 18. gadsimtam.

Grāmatas “DUKURI. Ledus karaļi dzīvē” atvēršanas svētki notiks 8. maijā plkst. 13:00 simboliskā vietā - Gaismas pils pašā augstākajā vietā - zālē “Kore”.
Dalībai 13. Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā “Summer Signs 2019”, kas Jelgavā notiks 8. un 9. jūnijā, apstiprināti 15 profesionāli mākslinieki no septiņām valstīm – Latvijas, Somijas, Mongolijas, Ukrainas, Kazahstānas, Krievijas un ASV. Nepilnas nedēļas laikā, skulptori Pasta salā iedzīvinās šī gada festivāla tēmu «Antīkā pasaule».

Šogad Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» organizētajam skiču konkursam kopumā tika iesūtītas 55 skulptūru skices no 16 valstīm.

Atlases process šogad bijis īpaši sarežģīts, jo tiek vērtēta ne tikai skice un tās ideja, bet arī mākslinieka pieredze, potenciāls un tēmas atbilstība, kā rezultātā 15 idejas tiks realizētas dzīvē. Skulptori iesūtītajās skicēs ļāvušies iztēles plašumiem un tēma interpretēta dažādi. Šis atšķirīgais redzējums festivāla apmeklētājiem, sniegs iespēju, ne tikai aplūkot unikālos darbus, bet arī rosinās domāt līdzi, kāpēc mākslinieks to atspoguļos tieši šādi.

Festivālā pirmo reizi tiks pārstāvētā Mongolija un Kazahstāna, tāpat arī pēc astoņu gadu pārtraukuma dalībai konkursā izraudzīts mākslinieks no ASV. Šis ir viens no retajiem festivāliem pasaulē, kurš joprojām saglabājis konkursa formātu, radot veselīgu konkurenci un veicinot darbu kvalitāti. Par uzvaru ar iepriekš minēto valstu pārstāvjiem sacentīsies arī citu gadu laureāti un titulēti tēlnieki no Krievijas, Ukrainas un Somijas, savukārt Latviju pārstāvēs divas skulptores – Agnese Rudzīte-Kirillova un Zīle Ozoliņa-Šneidere.

Mākslinieki Jelgavā ieradīsies jau 2.jūnijā, bet smilšu skulptūru parks apmeklētājiem tiks atvērts 8.un 9.jūnijā.

23. aprīlī jaunās Ventspils Mūzikas vidusskolas koncertzāles “Latvija” pasaulē lielākās klavieres ir devušās ceļā uz Ventspili, lai jau ceturtdien, 25. aprīlī, varētu veikt klavieru izkraušanas darbus un ievest tās zālē. Ungārijā tapušās klavieres radījis pasaulē lielāko klavieru izgudrotājs, latvietis Dāvids Kļaviņš.

Klavieru montāža pie speciāli izgatavota un uzstādīta sienas metāla konstrukcijas rāmja tiek paredzēta uzsākt 29. aprīlī. Pēc šo darbu paveikšanas sekos dažādi drošības stiprināšanas darbi, piemēram, platformas koka seguma piestiprināšana, kameru un monitora piestiprināšana, pašspēlējošās un ieraksta sistēmas pārbaude, skaņošanas regulēšanā, tai skaitā digitālo sistēmu kalibrēšana un citi augstākās kvalitātes nodrošināšanas darbi, koordinējot tos ar ērģeļbūvniekiem.

Pasaulē lielākā mūzikas instrumenta - koncerta klavieru uzstādīšanas darbi noslēgsies maija sākumā, savukārt unikālajām koncertērģelēm jau 30. aprīlī tiks noņemtas sastatnes, lai uzsāktu ērģeļu skaņošanu.

Koncertērģeles sastāvēs no 3060 ērģeļu stabulēm, no tām 253 ir koka stabules un 2807 ir metāla stabules, kur lielākā no metāla stabulēm ir 5,5m gara, savukārt mazākā metāla stabule ir lodīšu pildspalvas izmērā - 10 mm garumā un 4 mm diametrā. Bet lielākā taisnstūra formas koka stabule ir 5,5 m garumā. Viena šīm stabulēm ir īpaša - tās nosaukums ir Mežrags, un tās ideja ir aizgūta no Ventspils pilsētas ģerboņa.

Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22.jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.

Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un šogad Cēsīs izskanēs īpaši plaši, uzsverot cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu, ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.

Cēsu kaujās Latvijas un Igaunijas armijas uzvarēja nevis labākā apbruņojuma, bet spēcīgākās idejas un vērtību dēļ. Šo kauju uzvaras simtajā gadadienā vēlamies stāstīt par tām uzvarām, kuras svinam, aizstāvot savas vērtības arī šodien. Cēsu kauju uzvaras simtgades diena kļūs par Ziemeļlatvijas iedzīvotāju līdzdarbošanās un iesaistes notikumu, kurā īpaša loma veltīta cilvēku drosmei un spējai ietekmēt savu un arī valsts dzīvi, veidojot to labāku, taisnīgāku un vienlīdzīgāku.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Pirmais gads”, kurā interaktīvā veidā var iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā. Izstādes autors ir Cēsu muzeja vēsturnieks Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, scenogrāfijas autori – mākslinieki Ritums Ivanovs, Mārtiņš Blanks, Krists Zankovskis.

Režisora Kaspara Gobas vadībā top dokumentālā filma par Cēsu kaujām, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919.gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē.

Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju simtgades 22.jūnija dienas programmas centrā būs jaunais cilvēks – ne tikai gadu, bet domāšanas un vērtību dēļ.

Svētku programma būs ļoti daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Svētki pulcēs arī dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes, kuru koncertuzvedums Vienības laukumā aizraus ar mūsdienīgu programmu. Bet Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. Pēcpusdienā Pirtsupītes gravā notiks vēsturisko kauju rekonstrukcija. Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu –Kristu Burāni, Mārtiņu Eihi, Rūdolfu Baltiņu un Jolantu Sausiņu.

Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15.jūnija līdz 22.jūnijam apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņu vilcienu “Brīvība”. Bruņu vilciens uz nedēļu piestās pie Cēsu dzelzceļa stacijas un ikvienam interesentam bez maksas ļaus ielūkoties militārajā tehnikā pirms simts gadiem, ekspozīcijā un stāstos par Brīvības cīņām un Latvijas un Igaunijas armiju sadarbību. Rekonstruētais bruņu vilciens gada garumā apceļo Igauniju un ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem un apskates objektiem. Projekts Latvijā top sadarbojoties Cēsu novada pašvaldībai ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, VAS “Latvijas Dzelzceļš” un SIA “LDZ Apsardze”.

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju 22.jūnijā būs iespēja novērtēt mūsdienu armijas spēku Nacionālo bruņoto spēku parādē un militārās tehnikas izstādē. Pasākumā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris un Zemessardzes orķestris. Savukārt Zemessardzes vienības visā pilsētā organizēs plašas un aizraujošas orientēšanās sacensības ar dažādiem spēka un prāta pārbaudījumiem. 
Latvijas nacionālā hokeja izlase šodien iepazīstināja ar jaunajiem formas tērpiem, uz kuriem greznojas četru valsts kultūrvēsturisko novadu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales – ģerboņi, kā arī Latvijas valsts ģerbonī redzamais grifs un lauva, informēja Latvijas Hokeja federācija (LHF). 

Valstsvienības spēlētāju krūtis pārbaudes spēlēs rotās ģerboņu kontūrzīmējumi – grifs ar zobenu labajā ķetnā, kas redzams gan Vidzemes, gan Latgales ģerboņos, lauva no Kurzemes ģerboņa un Zemgales ģerbonī redzamais alnis. Pirmo reizi uz hokeja valstsvienības krekliem redzams arī sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. 

Haralda Apiņa radītās formas demonstrēja Latvijas izlases spēlētāji – aizsargi Kristaps Zīle un Uvis Jānis Balinskis, uzbrucēji Rodrigo Ābols, Rihards Bukarts, Mārtiņš Dzierkals, Rihards Marenis, kā arī vārtsargi Jānis Voris un Gustavs Dāvis Grigals.    

Apmierināts ar jaunā dizaina formām ir LHF prezidents Aigars Kalvītis, kurš uzsvēra, ka jaunie spēļu krekli krasi atšķiras no iepriekšējiem. "Vēlējāmies kaut ko pilnībā atšķirīgu, bet ar dziļu domu, kas simbolizē mūsu valsti un tās teritoriju. Uzskatu, ka jaunās formās ir sanākušas ļoti veiksmīgi. Manuprāt, arī līdzjutējiem tās ies pie sirds,” LHF citēja Kalvīti.

Pirmo spēli jaunajos kreklos Latvijas izlase aizvadīs Meribelā, Francijā, 19. aprīlī, un šo pārbaudes maču tiešraidē varēs redzēt LTV7 un replay.lv. Visas pārbaudes spēles Latvijas izlase aizvadīs gaišajos kreklos.

Otro spēli Francijā latvieši aizvadīs 21. aprīlī Grenoblē. Pēc mačiem ar Francijas izlasi Latvijas valstsvienībai nākamās spēles paredzētas savu fanu priekšā 24. un 25. aprīlī “Arēna Rīga” pret Krieviju, savukārt pēdējās pārbaudes pirms došanās uz pasaules čempionātu plānotas 3. un 4. maijā izbraukumā pret Šveici.
Šodien sākta trauksmes celšanas kampaņa "Redzi. Dzirdi. Runā", mudinot cilvēkus ziņot par jebkādiem pārkāpumiem, kas skar sabiedrības intereses. 1.maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas garantē aizsardzību trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem, nosaka, ka darba vietā turpmāk jābūt iekšējai trauksmes celšanas sistēmai, kā arī definē vairākus citus trauksmes celšanas mehānismus.

Valsts kancelejas  eksperte un viena no Trauksmes celšanas likumprojekta autorēm Inese Kušķe stāstīja, ka nereti cilvēki, kuri redz sabiedrības intereses apdraudošas darbības, nezina, ko ar šo informāciju iesākt, vai arī klusē bailēs no iespējamām sekām - atlaišanas no darba, sankcijām pret pašiem vai radiniekiem. Pēc ekspertes teiktā, trauksmes celšana ir veids, kā ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latvijas vidi tiesiskāku un sabiedrības dzīvi labāku.

Latvijas iedzīvotāju aptaujā visbiežāk minētie pārkāpumi, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, ir korupcija (90%), valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (87%) un amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (84%). Taču jomas, kur pretlikumīgas darbības vai bezdarbība var izraisīt nopietnas sekas visai sabiedrībai, ir arī krāpšana, nodokļu nemaksāšana, neatbilstoša būvniecības, vides un darba drošība, nepietiekama veselības un pārtikas drošība, cilvēktiesību vai sabiedriskās kārtības pārkāpumi, pārkāpumi publisko iepirkumu jomā un konkurences tiesību pārkāpumi. Trauksmes celšana ir instruments, kas, līdzīgi kā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, palīdzēs sabiedrībai iesaistīties dažādu pārkāpumu novēršanā.

Kā celt trauksmi?

• Trauksmes celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50 darbinieku, no 1. maija ir jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā.
• Ja šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida. Katrā atbildīgajā iestādē no 1. maija būs trauksmes celšanas kontaktpersona. Iestāžu kontaktpersonu saraksts un trauksmes celšanas iesniegumu veidlapas būs pieejamas interneta vietnē trauksmesceleji.lv līdz ar likuma stāšanos spēkā – no šī gada 1. maija.
• Ja cilvēks nezina, kā rīkoties, palīdzību var meklēt Trauksmes cēlēju kontaktpunktā Valsts kancelejā.
• Ja objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā, ja neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver Valsts kanceleja.

Par aizsardzības garantijām.

“Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs nepieciešama,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte.

38% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darba vietās klusējuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas nelabvēlīgas sekas. Viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma uzdevumiem ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām trauksmes celšanas sekām, nodrošinot identitātes aizsardzību, aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā, pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, atbrīvošanu no juridiskās atbildības, atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, un konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.

Ziema ir klāt! Šāds paziņojums aprīļa saules staros var izsaukt smaidu daudzu sejās, taču HBO seriāla Troņu spēle (Game of Thrones) īstenie fani zina, par ko ir runa.

Nule kā pirmizrādi piedzīvojusi episkā seriāla noslēdzošās sezonas pirmā sērija, ko īpašā seansā bija iespējams noskatīties kinoteātrī Kino Citadele pirmdien, 15.aprīlī. Pirmizrādi  apmeklēja vairākas pašmāju slavenības, un starp aizrautīgākajiem seriāla faniem varēja sastapt gan mūziķus, gan aktierus un pat pa kādam politiķim.

Pēc seansa apmeklētāji dalījās savos pārdzīvojumus par redzēto - gandrīz stundu garajā epizodē bija vairākas ainas, kas raisījušas visdažādākās emocijas. Kā atzina LTV personība Linda Krūmiņa, bijušas gan ainas, kas šķitušas skaistas un vērienīgas, gan arī vienkārši šausmīgas. Grupas Dzelzs Vilks līderis Juris Kaukulis seriālam uzmanīgi seko jau kopš pirmās sērijas, un viņš pamanījis, ka seriāls kļūstot romantiskāks - mazāk esot seksa un asiņu, taču ainas kļūstot arvien iespaidīgākas un krāšņākas. “Fantastiska filma, es domāju, ka tā pārdzīvos mūs - arī pēc kāda laika cilvēki skatīsies Troņu spēli, un, lai arī specefekti tad jau šķitīs smieklīgi, vairāk skatīsies cilvēku attiecības un viņu neprognozējamību,” savās pārdomās dalījās Juris, atklājot, ka viņš šobrīd visvairāk gaida, kad nožmiegs Džonu Snovu.
Režisors, filmas Baltu ciltis autors Lauris Ābele pēc seansa atzina, ka visvairāk viņu saista filmas veidotāju nešpetnums. “Varoņiem derīguma termiņš var izbeigties pietiekami ātri, man šķiet, ka pēdējā sezonā varētu būt tas eksperiments, ka mēs kaut ko iemīļojam, bet varonis pēkšņi dodas projām, kas mūs pārsteidz un rada emocijas,” prognozēja Lauris.

“HBO seriāls Troņu spēle ir unikāls populārās kultūras fenomens, kas spējis aizraut visu vecumu pārstāvjus, neatkarīgi no viņu ikdienas nodarbošanās. Ja pirms vairākiem gadiem fantāzija un fantastika bija specifisks žanrs, kas šķita pievilcīgs nelielai auditorijas daļai, tad šodien, pateicoties HBO vērienam un spējai pierunāt par “amerikāņu Tolkīnu” dēvēto rakstnieku Džordžu R.R. Mārtinu dot atļauju pamatīgā eposa Troņu spēle ekranizācijai, tas ir kļuvis par neatņemamu kultūras sastāvdaļu. Nenoliedzami, auditoriju Troņu spēle piesaista ne tikai ar vērienīgajiem skatiem un specefektiem, bet arī saturu, kurā tiek kombinēti politikas, fantāzijas, erotikas un cīņu elementi. 

Seriāla noslēdzošā sezona epizožu skaita ziņā būs pati īsākā - tikai sešas sērijas - , taču to garums būtiski atšķirsies no iepriekšējām, un divas pēdējās epizodes būs pat 80 minūšu garas.
Seriāla pēdējā epizode tiks pārraidīta 20.maijā, taču tas vēl nav iemesls atvadīties no iemīļotajiem varoņiem. Jau 27.maijā, nedēļu pēc seriāla pēdējās epizodes publiskošanas, pie skatītājiem nonāks dokumentālā filma Troņu spēle: Pēdējā sardze/ Game of Thrones: The Last Watch.

Dejas diena Latvijā norisināsies jau trīspadsmito gadu, aicinot ikvienu pamēģināt deju.  Šogad Dejas dienas pasākumi norisināsies no 23. līdz 28. aprīlim. Visi pasākumi ir bez maksas, tie paredzēti ikvienam, kurš vēlas pieredzēt deju, noteikti – arī tiem, kuri nekad nav dejojuši.

Dejas dienas 2019 pasākumu virkne iesāksies 26. aprīlī plkst. 17.00 Vecrīgā (Z. A. Meierovica 18), kur kopā ar stand-up mākslinieku Rūdolfu Kugrēnu tiks runāts par deju, atzinībām, izcilībām dejā un varēs vērot laikmetīgās dejas etīdes, atcerēties, cik noderīgi ir kustēties pašiem, cik iedvesmojoši ir vērot deju darbībā un cik veselīgi ir sevi neuztvert pārāk nopietni.

Sestdien, 27. aprīlī no plkst. 11:00 līdz 16.00 norisināsies trīs bezmaksas radošās darbnīcas deju skolā “Dzirnas”. Radošās darbnīcas aptver plašu vecuma grupu (14/16 līdz 60 g.) un ikvienu dejas interesentu ne vien iepazīstinās ar deju, bet arī iemācīs fragmentus no trīs esošām laikmetīgās dejas izrādēm – “Divotne’’ (hor. A.Novikova un R.Pūce), “Future Freak’’ (hor. A.Bankava) un “Bedre’’ (hor. S.Siliņa), kuras šogad ir nominētas arī Dejas balvai. 

Tā būs brīnišķīga iespēja piedzīvot un iejusties kādā no izrādes izpildītāju un veidotāju lomām, kā arī ielūkoties, kas tad īsti notiek horeogrāfu galvā izrādes tapšanas un norises laikā. Piedalīties var jebkurš dejotgribētājs, iepriekš piesakoties e-pastā - info@dejasdiena.lv

Radošo darbnīcu noslēgumā, plkst.15.00 deju studijas “Dzirnas’’ lielajā zālē darbnīcu dalībnieki tiks aicināti izdejot apgūtos izrādes fragmentus. Radošo darbnīcu noslēguma pasākums atvērts skatītājiem.

Uzreiz pēc Radošajām darbnīcām, plkst. 17.00 turpat Deju studijā “Dzirnas’’ būs skatāma starptautiska dejas izrāde procesā "Dream dances”, kas ir četru dejas mākslinieču kopdarbs – latviešu horeogrāfes Rūtas Ronjas Pakalnes kopā ar trīs Igaunijas dejas māksliniecēm –  Joannu Kalmu (Joanna Kalm), Madli Paves (Madli Paves) un Kristīnu Taula (Christin Taul). Izrāde “Dream dances” radusies dejotājām, sapņojot par deju. Autores tic, ka šie sapņi, kas rodas dejā, nav nejauši — tos veido visas iepriekšējās personīgās pieredzes un saskarsmes ar kustību.
Visu svētdienu garumā, 28. aprīlī norisināsies 21 bezmaksas deju meistarklase “7 deju zālēs Rīgā” laika posmā no plkst. 11:00 līdz 16:30 Latvijas vadošo laikmetīgās dejas horeogrāfu vadībā. Kā pieredzējušiem, tā arī mazliet ieinteresētiem – visiem ir iespēja izmēģināt dažādus laikmetīgās dejas veidus, kontaktimprovizāciju, tāpat arī brazīļu dejas - cīņas mākslu capoeira. 

Tie, kas džezu vēlas ne tikai klausīties, bet arī dejot, var apmeklēt kādu no džeza bezmaksas dejas klasēm. Dejas dienas meistarklasēs tiek gaidīti ne tikai bērni un jaunieši, bet arī pieaugušie. Tāpat būs dejas klase mammām ar bērniem horeogrāfes un dejotājas – A. Novikovas vadībā. Un R. Pūce pasniegs dejas klasi mātēm, iedvesmojoties no dejas izrādes „Divotne”. Dejas dienas meistarklasēm iepriekš nav jāpiesakās. 

Dejas dienas 2019 notikumu laikā, no 23. līdz 26. aprīlim, norisināsies aktivitāte – “Pastaiga ar mākslinieku’’. Tā būs iespēja satikt kādu no Latvijas dejas māksliniekiem personiskai sarunai, ļaujoties mākslinieka piedāvātajam pastaigas maršrutam un noteikumiem.  
Savukārt Dejas dienas norišu noslēgumā 28. aprīļa vakarā, pl.19.00 Kultūras telpā ‘’Tu jau zini kur’’ (Tallinas 10–3) ikvienam būs iespēja gan ielūkoties, gan dzirdēt moderētā diskusijā, ko deja slēpj savā skapī notikumā ‘’Dejas (at)griezumi’’. 

Plašāk ar Dejas dienas aktivitātēm, norises vietām un precīzu laika plānu var iepazīties mājas lapā

Arī ārpus Rīgas tiek svinēta Dejas diena.

Oficiālajā Starptautiskās dejas dienas datumā – 29. aprīlī, plkst.19.00 Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātrī pirmo reizi norisināsies apbalvošanas ceremonija –  jaundibinātā Dejas balva – Latvijas augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā (baletā, laikmetīgajā dejā, mūsdienu un skatuviskajā tautas dejā).

Kā ikgadēja tradīcija Latvijā Dejas diena aizsākās 2006. gadā, kad horeogrāfe Olga Žitluhina ierosināja rīkot svinības par godu UNESCO atzītajai Starptautiskajai Dejas dienai, kuru pasaulē atzīmē 29. aprīlī. 
Dakāras rallijreids turpmāk notiks Saūda Arābijā, paziņoja motoru sporta pasākuma rīkotāji.

Āfrikā atpazīstamību iemantojušās sacensības kopš 2009.gada risinājās Dienvidamerikā.

Uzskata, ka ASO vienošanos ar Saūda Arābiju noslēdza uz pieciem gadiem. Rīkotāji sola dalībniekiem jaunus izaicinājumus un neatkārtojamu pieredzi, ko nodrošinās Saūda Arābijas vides iespaidīgā dažādība. 

Šogad Dakāras rallijreids notika tikai vienā Dienvidamerikas valstī - Peru, jo neilgi pirms sacensību sākuma no dalības atteicās Bolīvija un Čīle.

Plašāku informāciju par 2020.gada sacīkstēm Dakāras rallijreida rīkotāji sniegs 25.aprīlī pasākumā netālu no Saūda Arābijas galvaspilsētas Rijādas.

Šogad "Dakaras" rallijreidā vieglo automašīnu klasē uzvarēja Kataras autosportists Nasers Al-Atija, bet motociklu ieskaitē uzvaras laurus plūca austrālietis Tobijs Praiss.
Telaviva Universitāte pirmdien prezentējusi ar 3D printeri, izmantojot cilvēku audus, radītu miniatūras sirds prototipu, norādīja profesors Tals Dvirs, kurš vadīja pētījumu.

Līdz šim zinātniekiem bija izdevies veiksmīgi izprintēt tikai vienkāršus audus bez asinsvadiem.

Prezentējot miniatūro sirdi, Dvirs uzsvēra kā būtisku faktu, ka sirds veidota no cilvēka audiem un bioloģiskajiem materiāliem, lai izslēgtu implanta atgrūšanas risku.

Nākamais solis zinātniekiem ir laboratorijā "iemācīt" izprintētajām sirdīm uzvesties kā sirdīm. Pašreiz primitīvās sirds attīstības līmenis pielīdzināms embrija sirdij.

Tiklīdz to būs izdevies panākt, zinātnieki plāno pārstādīt izprintētās sirdis nelielos dzīvniekos, piemēram, trušos un žurkās.
"Varbūt pēc desmit gadiem labākajās slimnīcās visā pasaulē būs orgānu printeri" un orgānu printēšana būs parasta procedūra, piebilda Dvirs.
Šogad Lielvārdes novadā AS "Latvenergo" darbinieki un biedrība "Mēs zivīm" no egļu zariem izgatavoja 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas, kas ir lielākais gadā izgatavotais ligzdu skaits.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam "BIOR" izpētes veikšanai.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot "Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu "BIOR" analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Kopš projekta sākuma deviņu gadu laikā sagatavotas un Daugavā ievietotas gandrīz 3000 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Pavasarī, kad tuvojas zivju nārsta laiks, mākslīgo nārsta ligzdu izgatavošana ir pirmais posms. Pēc tam seko nākamais solis, kad atbilstoši laika apstākļiem, gaisa un ūdens temperatūrai tiek plānots nārsta ligzdu izvietošanas brīdis. Pirms visu ligzdu ievietošanas upē tiek ievietotas dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju nārstošanas aktivitāti. Arī šogad brīdī, kad iestāsies siltāks laiks un palielināsies zivju aktivitāte, ligzdas ieliks Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles.

Uz zivju mākslīgajam nārsta ligzdām nārsto brekši un raudas. Projekta īstenošanas gaitā novērots, ka no egļu zariem izveidotajās ligzdās nārsto arī citu sugu zivis, piemēram, asari un līņi.

Zivju mākslīgo nārsta ligzdu veidošana un ievietošana ir vienkārša un efektīva metode, kas ūdenskrātuvē ar svārstīgu ūdenslīmeni palielina zivju nārsta efektivitāti. Zivis dabā spēj ļoti veiksmīgi pielāgoties. Tās upē dabiski nārsto uz krastos esošajiem augiem, taču arī egļu zaru saišķi var labi kalpot nārstošanai. Mākslīgās zivju nārsta ligzdas, ieliekot tās dziļākās vietās un attālāk no krasta, spēj nodrošināt pilnīgāku ikru attīstīšanos, jo ligzdas ir noenkurotas, turas ūdenslīmenī un pielāgojas tā svārstībām, līdz ar to - nekad nav sausumā.

Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upē.

Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 centimetrus garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna utml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "Zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.
Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) izglītojošā kampaņā "Gudrā Latvija" mudinās uzņēmējus ieviest jaunākās tehnoloģijas.

Asociācijas prezidente Signe Bāliņa sacīja, ka digitālo transformāciju vairs nedrīkst atlikt, jo digitalizācija tuvākajā laikā ietekmēs Latvijas uzņēmējdarbību. "Tomēr reāla moderno tehnoloģiju ieviešana vēl ir pārāk lēna. Uzņēmumu digitalizācijai ir jākļūst par ikviena vadītāja prioritāti. Apzināmies, ka zināšanu līmenis uzņēmumu vadītājiem ir ļoti dažāds, tāpēc LIKTA un tās biedri ir gatavi palīdzēt sākt digitālās pārmaiņas," viņa teica.

Vienlaikus "Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa atzīmēja, ka informācijas tehnoloģijas veicina inovācijas, bet inovācijas rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas. ""Microsoft" mērķis šīs kampaņas laikā ir izglītot citās nozarēs strādājošos par jaunāko tehnoloģiju izmantošanas scenārijiem ikvienā uzņēmumā neatkarīgi no tā lieluma un pārstāvētās nozares un veicināt, to, ka uzņēmumos tehnoloģiju izmantošana kļūst par ikdienas sastāvdaļu, veicinot to attīstību un izaugsmi," viņa sacīja.

Kampaņa "Gudrā Latvija" ilgs divus līdz trīs gadus, savukārt kampaņas pirmie rezultāti tiks apkopoti šogad vasarā.

LIKTA ir profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998.gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari - informācijas tehnoloģiju un programmatūras jomu, telekomunikācijas un pakalpojumu sektoru. 
Lai veicinātu sadarbību zinātnes, izglītības un cilvēkresursu attīstībā, 12. aprīlī, parakstīts sadarbības līgums starp Rīgas Stradiņa universitāti, SIA “Vidzemes slimnīca”, Valmieras pilsētas pašvaldību un Vidzemes Augstskolu.

Līguma ietvaros paredzēts RSU Medicīnas fakultātes 6. kursa studentu praktisko apmācību ķirurģijā un anestezioloģijā-reanimācijā attīstīt Vidzemes slimnīcā, iedrošinot jaunos ārstus izvēlēties darbu Valmierā, labvēlīgi ietekmējot mediķu paaudžu nomaiņu un nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Tāpat līgums paredz sadarbību izglītības un zinātnes procesu daudzveidošanā, efektivitātes palielināšanā un kvalitātes celšanā, kā arī medicīnas un veselības aprūpes jauno speciālistu sagatavošanā un piesaistē Vidzemes reģionam. Sadarbības līgums ļaus arī veiksmīgāk pretendēt uz Eiropas Savienības vai citu finanšu instrumentu piesaisti.

“Mūsu sadarbība”, uzsver Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, “ilgtermiņā palīdzēs risināt atsevišķu jomu medicīnas darbinieku trūkumu, kas ir problēma arī mūsu slimnīcā. Ar Valmieras pilsētas pašvaldības atbalstu, piedāvājot topošajiem ārstiem stipendijas un dzīvokļus jaunajā īres namā, ir izdevies piesaistīt vairākus jaunos ārstus darbam Vidzemes slimnīcā. Katru gadu pie mums prakses iziet vairāki desmiti Rīgas Stradiņa universitātes 3. un 5. kursu studenti, un ļoti atzinīgi novērtē iespējas kārtīgi darboties un apgūt praktiskās iemaņas. Šobrīd noslēgti līgumi ar 28 ārstiem rezidentiem, tātad esam slimnīcas darbības ilgtspējas nodrošināšanas procesā. Esmu pārliecināts, ka jaunais sadarbības līgums cilvēkresursu problēmas risināšanā sniegs vēl lielāku un stabilāku ieguldījumu”. 

“Vidzemes slimnīca, piesaistot augstas klases profesionāļus un strādājot ar medicīnas studentiem, līdztekus tehnoloģiskajai attīstībai spējusi Valmierā izveidot augstas kvalitātes medicīnas centru. Valmieras pilsētas pašvaldība atbalsta visas iniciatīvas, kas ceļ medicīnas piedāvājuma kvalitāti un pieejamību reģionā, tādēļ būtiska ir arī šī vienošanās, kas ļaus topošajiem speciālistiem iegūt labu praktisko pieredzi šeit pat Valmierā un, iespējams, nākamo darba vietu Vidzemes slimnīcā,” atzīmē Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. 

“Rīgas Stradiņa universitāte paplašina reģionālo sadarbību atbilstoši ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Esam gandarīti par kopīgi noslēgto četrpusējo līgumu, kas sniegs ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. RSU jau ir ļoti veiksmīga sadarbība ar Vidzemes slimnīcu, bet turpmāk vēl vairāk varēsim nodrošināt praksi mūsu studentiem un rezidentiem Valmierā,” viedokli pauž Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Aigars Pētersons, piebilstot, ka RSU paplašinās sadarbību arī ar Vidzemes Augstskolu gan studiju, gan pētniecības jomā. 

Kā norāda Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš, “Ar visiem šī līguma partneriem mums jau ir pozitīva sadarbības pieredze. Mūs vieno ne tikai kopīgi mērķi, bet arī izpratne par to, kā šos mērķus sasniegt. Ar RSU mēs jau šobrīd īstenojam vairākus kopīgus projektus, starpnozaru starpdisciplināra sadarbība ir neatņemama mūsdienu augstākās izglītības un zinātnes komponente. Mūsu zinātnieki jau šobrīd strādā pie tehnoloģiskiem un sociāliem risinājumiem, kas visciešākajā veidā ir saistīti ar medicīnu un sabiedrības veselību. Šiem virzieniem ir liels potenciāls arī nākotnē.”

Sadarbības līgums neuzliek finansiālas saistības, kā arī neuzliek par pienākumu iesaistīties kādās konkrētās piedāvātās aktivitātēs, bet nosaka līgumslēdzēju labo gribu un apņemšanos pielikt pūles savstarpējās sadarbības potenciāla efektīvākā izmantošanā uz visiem līgumslēdzējiem izdevīgiem noteikumiem.


Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka 2019.gada 16.aprīlī spēkā stājas likums “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” , kas nosaka trīs būtiskus jaunumus saistībā ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu, proti, kādos gadījumos iedzīvotāji ienākuma nodokļa piemaksu varēs veikt vēlāk; nodokļa piemaksas summu, kuru vispār varēs nemaksāt, kā arī to, ka personai pašai būs iespēja izvēlēties, cik lielu mēneša neapliekamo minimumu piemērot saviem ienākumiem.

Kurām personām tiek atlikts aprēķinātās nodokļa piemaksas termiņš:

Līdz šim visiem iedzīvotājiem, kuri, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, konstatēja, ka ir aprēķināta nodokļa piemaksa, to bija jāiemaksā Valsts kasē līdz šī gada 17. jūnijam . Līdzšinējā kārtība arī turpmāk ir saglabāta saimnieciskās darbības veicējiem un tiem, kas, nereģistrējot saimniecisko darbību, izīrē vai iznomā savu nekustamo īpašumu.

Taču 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātās nodokļa samaksas termiņš tiks atlikts līdz 2020. gada 1.decembrim tām personām, kuru ar nodokli apliekamie gada ienākumi atbilst šādiem nosacījumiem:

- 2018.gadā tie nepārsniedz 55 000 eiro, bet 2019.gadā - 62 800 eiro;
- tie ir saņemti tikai Latvijā;
- no tiem izmaksas vietā ir ieturēts nodoklis;
- tiem ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus (piemēram, algota darba ienākumi, autoratlīdzība, pensijas, darbnespējas pabalsti, ienākumi no uzņēmuma līguma, ja persona nav reģistrējusi saimniecisko darbību, u.c.)

Cik liela nodokļa summa iedzīvotājiem nebūs jāmaksā:

Ja persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu un turpmākajiem gadiem, konstatēs, ka aprēķinātā nodokļa piemaksas summa nepārsniedz 1 (vienu) eiro, to neuzskatīs par nodokļa parādu un valsts budžetā to nebūs jāiemaksā.

Cik lielu mēneša neapliekamo minimumu varēs piemērot saviem ienākumiem:

Lai mazinātu personu loku, kam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāpiemaksā nodokļa starpība, kas radusies piemērotā prognozētā mēneša neapliekamā minimuma dēļ, iedzīvotāji paši varēs izlemt, cik lielu neapliekamo minimumu vēlas piemērot saviem mēneša ienākumiem.
Noslēdzot ar darba devēju rakstisku vienošanos, darba vietā tiks piemērots tik liels mēneša neapliekamais minimums, kādu darbinieks pats būs izvēlējies. Vienīgais nosacījums - pašas personas prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkstēs pārsniegt VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru, t.i., būt lielāks par summu, kas ir norādīta personas elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā.
Šāds risinājums nav obligāts, tā ir papildu iespēja, kuru ikviens, izvērtējot savu ienākumu apmēru, var izmantot pēc brīvas izvēles. Par šīs iespējas izmantošanu Valsts ieņēmumu dienests papildus nav jāinformē.

Kā paaugstināts neapliekamo ienākumu deklarēšanas slieksnis:

Tāpat kā līdz šim iedzīvotājiem būs jāiesniedz gada ienākuma deklarācija, kurā uzrādīti ar nodokli neapliekamie ienākumi. Taču sākot ar 2020.gadu to būs obligāti jādara tikai gadījumā, kad kopējā gada laikā saņemto ar nodokli neapliekamo ienākumu summa pārsniedz 10 000 eiro. Līdz šim šis slieksnis bija 4000 eiro.
11. maijā Rīgas Kongresu namā norisināsies lielākais fizikas notikums Latvijā un Baltijā – Latvenergo "FIZMIX Eksperiments" fizikas festivāls. Pasākumā būs plaša bezmaksas programma - fizikas darbnīcas, iedvesmas lekcijas, spēles, meistarklases, skolēnu konkurss un citas aktivitātes gan pamatskolas, gan pirmsskolas vecuma bērniem. 

Festivāla idejas pamatā ir globāli augoša interese par fizikas mācīšanu praktiskā, visiem saprotamā veidā. Fizika un zinātniskie eksperimenti kļūst arvien populārāki arī kā izklaides pasākumi – par to uzņem seriālus, filmas un veido šovus, rīko zinātnes festivālus. Sekojot tendencēm pasaulē, Latvenergo ilggadējo skolēnu konkursu "FIZMIX Eksperiments" pērn pirmo reizi noslēdza ar fizikas festivālu – grandiozu publisku pasākumu ar plašu izglītojoši izklaidējošu programmu. Pirmais festivāls pulcēja vairāk nekā 2500 apmeklētāju, un pasākuma apmeklētāju aptaujā iegūts pārliecinošs atbalsts turpināt veidot festivālu kā ikgadēju tradīciju. 

Šogad "FIZMIX Eksperiments" fizikas festivālā ar radošām un izglītojošām aktivitātēm piedalīsies gan akadēmiskās vides pārstāvji - skolas un universitātes - LU Cietvielu fizikas institūts, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, gan ar nozari saistītas organizācijas un uzņēmumi  – AHHAA zinātnes centrs, FIZMIX, ZINOO, Jauno Fiziķu skola, Laboratorium, AlfaRobot, LMT Autosporta akadēmija, Drone Racing Latvia, Rīgas Cirka skola, Fix Ride veloruļļi, Orbitron, Tomega, Soma.lv, Sadales tīkls, Energoefektivitātes centrs.

Festivāla programmā apmeklētāji varēs izmērīt gaismas ātrumu ar šokolādi, izaicināt prātu loģiskajā domāšanā, pārcelties virtuālās realitātes pasaulē, sacensties reakcijas ātruma spēlē, iekāpt laika mašīnā un iejusties Tomasa Alva Edisona lomā, nobaudīt gardumus ar šķidrā slāpekļa pildījumu, uzbūvēt lidmašīnu, kļūt par drona pilotu, kopā ar Aerodium tehnisko inženieri iekļūt Holivudas kino aizkulisēs, ienirt okeāna dzīlēs Latvijas brīvās niršanas rekordistes stāstos, lidot kosmosā un vēl.

Brīvdabas skatuves programmā būs konkursi ar vērtīgām balvām, iedvesmojošu lektoru stāsti un jauniešu vidū populāri mūziķi - grupa Sudden Lights un dziedātāja Adriana Miglāne.

Fizikas festivāla dienā norisināsies arī "FIZMIX Eksperiments" 8. un 9. klašu erudīcijas konkurss, kurā par zinošākās komandas titulu sacentīsies 64 komandas no visas Latvijas. Komandu finālspēlei uz brīvdabas skatuves varēs just līdzi ikviens apmeklētājs.  
Latvenergo "FIZMIX Eksperiments" fizikas festivāls notiks 11. maijā Rīgas Kongresu namā un tā laukumā no plkst. 11.00 līdz 17.00. Pasākums ir bez maksas.

Festivāla detalizēta programma būs zināma 29. aprīlī – www.fizmix.lv/eksperiments/jaunumi sadaļā. 

Finālā 11. maijā Rīgā par labākās komandas titulu sacentīsies 320 fizikas entuziasti.

Vidzemi pārstāvēs būs 60 jaunieši no Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Madonas novada.
Kurzemi pārstāvēs jaunieši no Liepājas, Dundagas, Talsu, Saldus, Brocēnu un Nīcas novada.
Latgali pārstāvēs jaunieši no Rēzeknes, Daugavpils, Līvānu, Riebiņu un Preiļu novada. 
Rīgas reģionu pārstāvēs jaunieši no Jūrmalas, Siguldas, Lielvārdes, Ikšķiles un Tukuma novada.
Zemgali pārstāvēs jaunieši no Viesītes, Aizkraukles, Jelgavas, Auces un Skrīveru novada. 

No Rīgas pilsētas finālā iekļuvušas:
Rīgas Angļu ģimnāzija; Rīgas 84. vidusskola; Rīgas 93. vidusskola; Rīgas Klasiskā ģimnāzija; Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Rīgas Juglas vidusskola;  Rīgas 74. vidusskola;  Rīgas Teikas vidusskola; Rīgas 66. speciālā vidusskola;  Privātā pamatskola “Maksima” un  Rīgas 74. vidusskola.
Krievijas tā dēvētajā melnajā sarakstā savulaik iekļautais latviešu režisors Alvis Hermanis ticis pie Krievijas vīzas, lai varētu iestudēt izrādi par bijušo Padomju Savienības prezidentu Mihailu Gorbačovu, intervijā žurnālam "Ir" atklāj pats Hermanis.

Viņš stāsta, ka jau gadu gatavo izrādi par Gorbačovu, un pirmizrāde būšot nākamgad. Pēc dažām dienām režisors braukšot uz Maskavu, kurp viņu uzaicinājis pats galvenā varoņa prototips. "Viņš [Gorbačovs] grib mani personiski satikt un vēl kaut ko izstāstīt," žurnālam saka Hermanis.

Režisors stāsta, ka krievu valodā iestudētajā izrādē Gorbačovu spēlēs Žeņa Mironovs. Izrāde būšot Jaunā Rīgas teātra un Mironova vadītā Maskavas Nāciju teātra kopražojums. Mironovs esot ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un teicis, ka grib izrādi, bet režisoru nelaižot Krievijā. Tad Putins parunājis ar Krievijas Federālo drošības dienestu, nākamajā rītā atzvanījis Mironovam un teicis: "Tavs pretpadomju elements var braukt."

"Man burtiski tikko iedeva Krievijas vīzu. Kā zināms, es biju "melnajā sarakstā", bet šoreiz ir īpašs iemesls," žurnālam rezumē mākslinieks.
Viņš piebilst, ka iecerējis izrādē pilnībā ignorēt tos sešus gadus, kad Gorbačovs bija Padomju Savienības prezidents. "Izrāde beigsies 1985.gada pavasarī. Tā būs par viņu un sievu Raisu, kuru spēlēs Čulpana Hamatova. Mani vairāk interesē, kā bija iespējams, ka šis smilšu graudiņš iekļuva mehānismā un mehānisms apstājās," par savu topošo izrādi žurnālam "Ir" stāsta Hermanis.

Kā ziņots, 2014.gada oktobrī Maskava Hermani iekļāva tā dēvētajā melnajā sarakstā, liedzot viņam ieceļošanu Krievijā.
Pirms tam Hermanis Krievijā bija iestudējis vairākas izrādes. 2010.gadā viņa iestudētā izrāde "Šukšina stāsti" Krievijas nozīmīgākās teātra balvas "Zelta maska" pasniegšanas ceremonijā saņēma skates galveno apbalvojumu kā labākā lielās formas dramatiskā izrāde. Par to Hermani vēlāk pat paslavēja Putins, neraugoties uz to, ka režisors tajā brīdī jau bija iekļauts Krievijas melnajā sarakstā.
Nav zināms, vai Putina padomnieki bija Kremļa saimnieku informējuši, ka uzveduma režisors ir Hermanis un ka mākslinieks iekļauts "melnajā sarakstā", taču, kā vēstīja prezidenta vietne, Krievijas līderis pēc izrādes esot līdz ar aktieriem uzslavējis arī režisoru un izteicis tam pateicību.


Astronomi vakar demonstrējuši pirmo melnā cauruma fotogrāfiju, sniedzot jaunas zināšanas par vienu no noslēpumainākajiem objektiem kosmosā.
Fotogrāfijā redzams melns kodols, kuru apņem oranžs nokaitētas gāzes un plazmas vainags, un tas līdzinās mākslinieku pēdējos 30 gados radītajiem melno caurumu zīmējumiem.

Nofotografētais melnais caurums atrodas 50 miljonu gaismas gadu attālumā galaktikā M87 un attēls uzņemts ar plašu radioteleskopu tīkla palīdzību. Pie projekta strādājuši 200 cilvēki no 20 valstīm. 

2017.gada aprīlī astoņi radioteleskopi Havaju salās, Arizonas štatā, Spānijā, Meksikā, Čīlē un Dienvidpolā fokusējās uz M87 un mūsu Piena ceļa galaktikas centrā esošo melno caurumu "Sagittarius A*", kas no Zemes atrodas 26 000 gaismas gadu attālumā. Sasaistīti kopā kā "gigantiska spoguļa fragmenti", radioteleskopi izveidoja virtuālu observatoriju 12 000 kilometru jeb aptuveni Zemes diametrā.

"Sagittarius A*" bija pārāk aktīvs, lai uzņemtu skaidru attēlu, un melnais caurums galaktikā M87 galu galā izrādījies fotogēniskāks, paziņoja zinātnieki. Kā norādīja Eiropas kosmosa aģentūras astrofiziķis Pols Maknamara, esot jāprecizē, ka teleskopi nav novērojuši pašu melno caurumu, bet gan tā sagūstītos materiālus - nokaitētu gāzi un plazmu ap to.
26.aprīlī ar mākslas lekciju, filmas demonstrāciju, diskusiju un jaunās izstāžu sezonas atklāšanu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atzīmēs sešu gadu pastāvēšanas gadadienu.

Svētku dienā, no plkst.11 līdz 19, dāvinot zīmēšanas albumu, centra ekspozīcijas iespējams apmeklēt bez maksas.
Oficiāli apstiprināts, ka Eirovīzijas finālā Telavivā divas dziesmas izpildīs arī popa karaliene Madonna, vēsta “Eurovisionworld”.

60 gadus vecā amerikāņu dziedātāja Madonna uzstāsies kā viesmāksliniece Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, 18. maijā. Finālā Madonna uz Eirovīzijas skatuves izpildīs divas dziesmas, turklāt pirmoreiz tiks atskaņots arī viņas pirmais singls no gaidāmā 14. studijas albuma, kuru plānots izlaist šā gada vasarā.

Uz Telavivu Madonnu pavadīs vairāk nekā 60 cilvēku liela komanda. Madonnas priekšnesums varētu izmaksāt 1,35 miljonus ASV dolāru, un to apmaksās Izraēlas un Kanādas ebreju miljardieris Silvans Adamss. Adamss finansiāli atbalsta šādus notikumus, izmantojot nesen dibināto kultūras un sporta fondu, kura nolūks ir popularizēt Izraēlu pasaulē caur starptautiskiem notikumiem.

Madonna atbalsta Izraēlu, kopš nodevusies interesei par Kabalu. 2004. gadā viņa pieņēma ebreju vārdu Estere un 2012. savu pasaules tūri atklāja Telaviviā.
Madonna nav pirmā starptautiski pazīstamā amerikāņu dziedātāja, kura uzstāsies uz Eirovīzijas skatuves. 2016. gadā kā viesmākslinieks Eirovīzijas konkursā Stokholmā uzstājās Džastins Timberleiks.

Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmais pusfināls Telavivā, Izraēlā, notiks 14. maijā, bet otrais – 16. maijā. Latvijas pārstāvji “The Carousel” uz skatuves kāps 16. maijā. 
Tuvojoties aktīvajai tūrisma sezonai, Dabas aizsardzības pārvalde dabas takās un pie dažādiem apskates objektiem turpina izvietot kampaņas “#Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes!” informatīvās zīmes, aicinot atpūtniekus aizdomāties par viņu radīto ietekmi uz dabu un atpūtas laikā radušos atkritumus pašiem aizvest prom.

“Atpūta dabā Latvijā kļūst arvien populārāka, kas nozīmē, ka pieaug arī cilvēku radītā ietekme dažādos dabas objektos, tostarp aizsargājamajās teritorijās. Atkritumu apsaimniekošana dabas takās prasa lielus naudas un cilvēku resursus zemju īpašniekiem un dabas objektu apsaimniekotājiem,” pauž Pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks, uzsverot, ka dabā nav vietas atkritumu urnām, ko uzskatāmi apliecina Ziemeļvalstu pieredze. Turklāt jāpiebilst, ka bieži dabas takās nevar piebraukt ar transportu, kas apgrūtina teritorijas sakopšanu. Ļoti bieži atkritumiem dabā tiek klāt dzīvnieki - tie var savainoties un saindēties, un nereti iet bojā.

Kampaņu “#Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes!” Pārvalde kopā ar Pasaules dabas fondu (PDF) iesāka pērn rudenī, izvirzot ambiciozu mērķi - mainīt sabiedrības priekšstatus un uzvedību, arvien samazinot dabā izvietoto atkritumu urnu skaitu un piesārņojumu.

Informatīvās zīmes ar āpša attēlu, kas aicina savus radītos atkritumus aizvest prom no dabas teritorijas, šopavasar jau izvietotas vai drīzumā plānots izvietot Ragakāpas dabas parkā, pie Dunduru un Melnragu pļavu skatu platformām Ķemeru Nacionālajā parkā, stāvlaukumos pie Valguma ezera, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Abavas ieleja”, Teiču dabas rezervātā pie Sildu takas un Kristakrūga skatu torņa, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava” pie Vasargelišķu skatu torņa, Dinaburgas dabas takā, dabas parkā “Dvietes paliene”, Aklā purva dabas takā un daudzos citos dabas tūrisma objektos.

Pārvalde arī ir vērsusies pie Latvijas pašvaldībām, aicinot atbalstīt šo iniciatīvu un izvietot vienota dizaina zīmes arī to apsaimniekotajos objektos un vairākas novadu domes jau ir atsaukušās, piemēram, Carnikavas novada dome zīmes izlikusi dabas parkā “Piejūra”. Norisinās arī sarunas ar akciju sabiedrību “Latvijas Valsts meži” par zīmju izvietošanu šī uzņēmuma veidotajos dabas tūrisma objektos, piemēram Teirumnieku purva takā, dabas liegumā “Stompaku purvi” un pie Čertoka ezera.

Ar saukli “#Dabā ejot. Ko atnesi, to aiznes” Pārvalde un PDF aicina izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Proti, pirmkārt, pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem, otrkārt, nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, treškārt, nemeklēt mazās atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan nest tukšos iepakojumus sev līdzi un izmest tos lielajās atkritumu tvertnēs, piemēram, stāvlaukumos.

Patlaban ļoti bieži tā vietā, lai veidotu un paplašinātu dabas tūrisma infrastruktūru vai rūpētos par dabas vērtību saglabāšanu, Pārvaldes darbiniekiem nākas takās lasīt atkritumus un pat atjaunot tīši bojātas kāpnes un pat labierīcības. Lai gan situācija gadu no gada uzlabojas, Pārvalde ikvienu aicina apzināties savas rīcības sekas un sākt ar it kā tik vienkāršo rīcību - ko atnesi, to aiznes.
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī starptautiskajā lidostā “Rīga” 144 pasažieriem atteikts lidojums neadekvātas uzvedības vai būtiska alkohola reibuma dēļ.

Pēdējos gados aviācijā pieaudzis to pasažieru skaits, kuru rīcība lidojuma laikā apdraud citu pasažieru drošību.

Eiropas Aviācijas drošības aģentūras dati liecina, ka ik pēc trim stundām Eiropas Savienībā lidojuma laikā notiek kāds bīstams incidents, kas apdraud lidojuma drošību. Savukārt vismaz reizi mēnesī lidmašīna spiesta veikt ārkārtas nosēšanos pasažieru neadekvātās uzvedības dēļ. Visbiežāk pasažieri neievēro drošības normas tieši alkohola ietekmē.

Arī starptautiskajā lidostā “Rīga” palielinās personu skaits, kuriem drošības apstākļu dēļ tiek aizliegta iekāpšana lidmašīnā. 2017. gadā starptautiskajā lidostā “Rīga” 311 personām atteikts plānotais lidojums viņu rīcības un uzvedības dēļ, savukārt 2018. gadā tādas bija jau 468 personas. Savukārt 2019. gada pirmajā ceturksnī iekāpšana lidmašīnā atteikta 144 personām, kas ir nedaudz mazāk nekā 2016. gadā visa gada laikā, kad lidojums atteikts 210 personām.

Veiksmīgas pirmslidojuma kontroles rezultātā vienlaikus ir uzlabojusies situācija ar neadekvātiem pasažieriem lidojumu laikā. Pēc Civilās aviācijas aģentūras datiem 2016. gadā notika 21 incidents lidojuma laikā, kam par pamatu bija neadekvāta pasažiera uzvedība, 2017. gadā – deviņi gadījumi, bet 2018. gadā – 11 gadījumi. Šogad pirmajā ceturksnī lidmašīnas apkalpe ziņoja par diviem gadījumiem, kad paaugstinātas bīstamības incidentu lidojuma laikā radījis pasažieris alkohola reibumā vai ar neadekvātu uzvedību.
Pasažieru skaita pieaugums, kuriem lidostā atteikts plānotais lidojums, skaidrojams gan ar kopējo apkalpoto pasažieru, gan lidojumu skaita pieaugumu. Tomēr proporcionāli pasažieru skaits, kuriem tiek atteikts lidojums, pieaug straujāk. Tas apliecina cilvēku attieksmes pasliktināšanos pret civilās aviācijas drošības prasībām.

Civilās aviācijas aģentūra atgādina, ka pērkot aviobiļetes, pasažieri piekrīt aviokompāniju noteikumiem. Tie cita starpā paredz tiesības atteikt pasažierim lidojumu, ja viņš ar savu rīcību var apdraudēt citu cilvēku drošību, veselību vai lidojumu kopumā. Arī likums “Par aviāciju” nosaka, ka aviokompānijas ir tiesīgas vienpusēji izbeigt pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu, ja pasažieris pārkāpj pārvadātāja dotos norādījumus un ar savu rīcību rada draudus gaisa kuģa lidojuma drošumam. Lēmumu par lidojuma atteikšanu pieņem aviokompānija vai tās piesaistītais virszemes apkalpošanas aģents, izvērtējot pasažiera atbilstību droša lidojuma prasībām. Nepieciešamības gadījumā pasažierus ar neadekvātu uzvedību var nodot Valsts policijai tālāku darbību veikšanai.

Savukārt lidmašīnu apkalpe ir apmācīta, kā lidojuma laikā rīkoties paaugstinātas bīstamības apstākļos, ko izraisījusi pasažieru neadekvātā rīcība. Sākotnēji ar pasažieriem tiek veiktas pārrunas, tāpat viņi tiek brīdināti par iespējamām sekām, ja lidmašīnai nāksies veikt ārkārtas nosēšanos. Ja pasažieri nereaģē uz brīdinājumiem, viņu rīcībspēja lidmašīnā var tikt ierobežota. Savukārt pēc nosēšanās pasažieris tiks nodots attiecīgās valsts likumsargiem.

Jāuzsver, ka personai, kurai būtisku drošības pārkāpumu dēļ tiek atteikts lidojums vai viņas uzvedība radījusi bīstamu situāciju lidojuma laikā, var iestāties smagas sekas. Šīm personām var piemērot ne vien sodu atbilstoši katras valsts normatīvajiem aktiem, bet aviokompānijām ir arī tiesības pieņemt lēmumu par konkrētā pasažiera neapkalpošanu nākotnē. Turklāt drošības nolūkā šādu lēmumu var pieņemt arī citas aviokompānijas, kas nozīmē, ka nākotnē šādai personai var būt problēmas pārvietoties ar lidmašīnām. Gadījumos, kad pasažiera uzvedības dēļ lidmašīna spiesta veikt ārkārtas nosēšanos, aviosabiedrība no šī pasažiera ir tiesīga piedzīt visus radušos izdevumus.

Civilās aviācijas aģentūra atgādina, ka civilās aviācijas jomā pret neadekvātiem pasažieriem ir noteikta “nulles” tolerance. Pasažieri visbiežāk rada bīstamas situācijas ar pārmērīgu alkohola lietošanu pirms vai lidojuma laikā, piemēram, lidmašīnā pēc alkohola lietošanas uzvedas agresīvi pret apkalpi un citiem pasažieriem. Nereti alkohols tiek sajaukts ar dažādām citām apreibinošām vielām. Aviācijas drošību pasažieri ietekmē, neievērojot apkalpojošā personāla instrukcijas, piemēram, smēķējot. Tāpat pasažieri mēdz būt agresīvi pret citiem gan verbāli, gan fiziski. Nereti alkohola reibumā esošie pasažieri būtiski traucē apkalpojošā personāla tiešo pienākumu izpildi. Vienlaikus alkohola reibumā esošie pasažieri var apdraudēt sevi un citus pasažierus ārkārtas situācijās, kad tiek veikta lidmašīnas evakuācija.

Atgādinām, ka lidmašīnā esošais skābeklis ir retināts, tas ir līdzvērtīgs gaisam, ko cilvēks elpo, atrodoties kalnos 1500 līdz 2500 metru augstumā. Attiecīgi arī alkohola lietošana iedarbojas citādāk nekā parastos apstākļos uz zemes – pasažieris lidojuma laikā apreibst ātrāk un spēcīgāk. Tādēļ ir nepieciešams izvērtēt, cik daudz alkoholu lietot pirms lidojuma un lidojuma laikā, lai alkohola lietošana neietekmētu personas rīcībspēju.

Civilās aviācijas aģentūra atgādina, ka drošība aviācijas nozarē ir prioritāte un aicina nopietni pārdomāt savu rīcību pirms lidojuma un lidojuma laikā, atsakoties no pārmērīgas alkohola lietošanas un darbībām, kas var kaitēt savai un citu cilvēku drošībai.
Facebook Draugiem Twitter Instagram