Kopumā balvai vairākās kategorijās tika pieteiktas 58 filmas. Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas "FIPRESCI" Latvijas nodaļas pārstāve Zane Balčus norādīja, ka pieteikto filmu savstarpējās konkurences latiņa šogad bija augsta. Pieteikto darbu vidū ir arī daudzas filmas, kas veidotas bez valsts līdzfinansējuma.

"Lielā Kristapa" balva šogad norisināsies no 7.novembra līdz 13.novembrim, valsts svētku laikā, kinoteātrī "Splendid Palace". 
Balvas laureātus noteiks starptautiska žūrija, kas darbosies festivāla laikā.
"Lielā Kristapa" nedēļas kulminācija būs svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija, kas notiks 12.novembrī, un tajā tiks apbalvotas labākās filmas un kino jomas profesionāļi 23 kategorijās. Atsevišķā konkursā tiks noteikta arī labākā studentu filma.

Tradicionāli tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, kā arī īpašās žūrijas un atbalstītāju balvas. “Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu kino mākslā šogad saņems Ābrams Kleckins un Miks Savisko.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova uzsvēra, ka, tieši pateicoties Savisko un Kleckinam, pagājušā gadsimta 70.gados savu apzīmējumu ieguvusi Rīgas poētiskā dokumentālā kino skola. Augstu vērtējams arī abu ieguldījums kino izglītībā, norādīja Romanova: “Viņi ir tie kungi, kuri 70.gados noformulēja 60.gados izveidoto jaunā dokumentālā kino vilni, kas tika nosaukts par Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu. Tas ir milzīgs darbs – to saprast, izpētīt un noformulēt. Mēs atceramies arī Mika Savisko daudzos raidījumus “Kino un mēs”. Abi kungi ir arī daudzu filmu scenāriju autori, devuši lielu ieguldījumu jaunatnes audzināšanā, Ābrams Kleckins ir arī ilggadējs pasniedzējs Latvijas Universitātē un scenārija autors, piemēram, filmai “Vai viegli būt jaunam?”.”

Līderi nomināciju skaita ziņā ir filmas “Homo novus”, “Tēvs Nakts” un “Bille”. 

"Lielā Kristapa" balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru un Kultūras ministriju.
Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu.

Pagājušajā gadā par labāko spēlfilmu tika atzīta Viestura Kairiša "Melānijas hronika", par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu - Uģa Oltes un Mortena Trovika "Atbrīvošanas diena", balvu kā labākā dokumentālā īsfilma ieguva Andreja Verhoustinska kinolente "Lidija", savukārt labākās animācijas filmas titulu ieguva Edmunda Jansona "Bize un Neguļa".
Trīs dienas – 3., 4. un 5.oktobrī, – vēlētājiem ir iespēja nodot savu balsi glabāšanā.
To varēs darīt ne visur, bet gan 58 vēlēšanu iecirkņos 37 pašvaldībās.
 
Balsi glabāšanā varēs nodot trešdien no 17.00 līdz 20.00, ceturtdien – no pulksten 9.00 līdz 12.00 un piektdien – no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Nodot balsi glabāšanā var tikai vienu reizi. Vēlētājs, kurš nodevis balsi glabāšanā, drīkst balsot atkārtoti vēlēšanu dienā, taču tikai tajā pašā iecirknī, kur nodevis balsi glabāšanā. Šādā gadījumā iecirkņa komisija balsotāju sarakstā anulēs ierakstu par balss nodošanu glabāšanā.

Pērn pašvaldību vēlēšanās iepriekš nobalsojuši vairāk nekā 167 000 vēlētāju, kas ir 11% no kopējā skaita.

Vēlēšanu iecirkņu adreses, kur iespējams nodot balsi glabāšanā, var noskaidrot Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapāwww.cvk.lv vai pa tālruni 67049999.
Puse Latvijas iedzīvotāju uzticas informācijai, ja tā izskanējusi kādā no medijiem.
Taču tikai 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka spēj atpazīt uzticamu informāciju no tendenciozas un safabricētas. Vienlaicīgi 83% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka mediji un to saturs ievērojami ietekmē sabiedrības uzskatus.

Lai vairotu izpratni par medijpratību un veicinātu spēju kritiski izvērtēt informāciju, kas parādās sociālajos tīklos, Valsts kanceleja, Kultūras un Iekšlietu ministrijas rīkos kampaņu "Medijs nav Komēdijs".
Kampaņa notiks pēc vēlēšanām. 
Valsts asinsdonoru centrs (VADC) lūdz atsaukties vairāku asinsgrupu donorus. Krājumā samazinājušās 0 rēzus pozitīvās un negatīvās, A rēzus negatīvās, kā arī AB rēzus negatīvās asinis. 

Asinis iespējams ziedot jebkurā asinsdonoru pieņemšanas vietā un VADC izbraukumos.

Valsts asinsdonoru centra izbraukumus un ziedošanas vietas var aplūkot mājaslapā www.donors.lv. 

Aicinām asins donorus sekot līdzi jaunākajai informācijai VADC mājaslapā vai sazināties, zvanot 80000003. 
Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārmaksā teju 25 miljonus eiro par zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti, norāda  Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.

Viņa  uzsvēra, ka gadījumos, ja ārsts receptē nav atzīmējis, ka medikamentu nedrīkst aizvietot, tad farmaceita uzdevums ir piedāvāt lētākās zāles.

Tomēr joprojām liela daļa iedzīvotāju izvēlas nevis lētākos medikamentus, bet oriģinālos, kas ir krietni dārgāki, sacīja Botka, uzsverot, ka abu efektivitāte ir līdzvērtīga.

Starpība starp lētāko un iegādāto medikamentu ir jāsedz pašam pacientam, atgādināja NVD pārstāve, to nosaucot par "brīvprātīgo līdzmaksājumu".

No 1.oktobra 83 kompensējamo zāļu A saraksta medikamentiem ir samazinātas cenas. Tiek lēsts, ka pacientu kopējais ietaupījums būs 2,5 miljoni eiro.
Pēc NVD pārstāves paustā, nākamais šo zāļu cenu samazinājums ir gaidāms 2019.gada 1.septembrī, kas nozīmē, ka jau nākamgad šiem medikamentiem cena būs par 40% mazāka.
1.oktobrī, stājas spēkā jaunie pensiju indeksi un pensiju pieaugums daļai pensionāru būs lielāks nekā citus gadus. Pensijas pieauguma apjoms būs atkarīgs no darba stāža.
Jo stāžs lielāks, jo jūtamāks arī pensijas pieaugums.
Tāpat celta arī indeksējamā summa no 349 līdz 382 eiro. 

Ja pensija nesasniedz 382 eiro, to indeksē pilnā apmērā. Ja pārsniedz, tiek indeksēta tikai šī daļa. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad ir zemākais indekss, kā arī šis zemākais indekss tiek pielietots apgādnieka zaudējuma pensijas, invaliditātes pensijas un izdienas pensijās.
Izņēmumi, kuriem neatkarīgi no pensijas lieluma, indeksē visu pensiju, ir politiski represētie, pirmās grupas invalīdi un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.
Lielākais indekss pienākas cilvēkiem, kuru darba stāžs ir virs 40 gadiem. 

Labklājības ministrija norāda, ka pensijas indeksācijas rezultātā pieaugs vidēji par astoņiem līdz 23 eiro. 
Tuvojoties Starptautiskajai brīvprātīgo dienai, iedzīvotāji aicināti aktīvi iesaistīties un izteikt savu viedokli par aizvadītā gada veiksmīgākajām nevalstiskajām organizācijām (NVO) un brīvprātīgā darba veicējiem. Kandidātus jāpiesaka līdz 26. oktobrim.

Lai suminātu veiksmīgākās nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgā darba veicējus, iedzīvotāju viedoklis ir ļoti nozīmīgs. Lai kādu virzītu godināšanas pasākumam, svarīgi ir atzinīgie vārdi par labajiem darbiem, ko konkrētais cilvēks vai organizācija veikusi līdzcilvēku un sabiedrības labā.

Pieteikuma forma pieejama tīmekļa vietnē www.brivpratigie.lv, sadaļā "Gada brīvprātīgais 2018".
Šeit interesenti var iepazīties arī ar godināšanas pasākuma nolikumu.

Šogad ikvienam ir iespēja izvirzīt godināšanai ne tikai brīvprātīgos un nevalstiskās organizācijas, bet arī brīvprātīgajiem draudzīgāko pašvaldību.
Pēc pavadītas siltas un saulainas vasaras, laiks strauji ir kļuvis vēsāks, un kā liecina pieredze, katru gadu, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus!


Kā liecina VUGD apkopotā informācija, 2017.gadā tika reģistrēti 1053 ugunsgrēki, bet šogad reģistrēti 323 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ. 

Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn gāja bojā 14 cilvēki, bet cieta 69 cilvēki. Savukārt šogad ar apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 10 cilvēki, bet cietis – 31. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures ierīču tehnisko stāvokli.
Ugunsdzēsēji glābēji 2018.gadā jau 457 reizes devās uz izsaukumiem, kuros dūmvados dega sodrēji un katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 500 šādu izsaukumu.

Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.

VUGD atgādina, ka pirms apkures sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.

Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt sertificēts speciālists. 

Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tās tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude. 

Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to novērstu, ventilācijas sistēmas, kas nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.

Ja pirms apkures sezonas mājoklī veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas – nav mazāks par 20 cm.

Ja jums ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas. 

Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ. 

No 2017.gada 1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt no 2020.gada 1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar ugunsgrēka autonomiem detektoriem.

VUGD aicina neatlikt rūpes par savu drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un iekārtu tehnisko stāvokli.
Pretkorupcijas organizācija "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzsāka kampaņu "Ej vēlēt vai turpini vēlēties". Kampaņas mērķis ir veicināt līdzdalību 6. oktobrī gaidāmajās 13.Saeimas vēlēšanās un aicināt sabiedrību rūpīgi vērtēt politiskās partijas un kandidātus savos vēlēšanu apgabalos.

Delna turpina tradīciju pirms vēlēšanām publiskot informāciju par deputātu kandidātu reputāciju datu bāzē "Deputāti uz delnas" (www.deputatiuzdelnas.lv) un analizēt partiju piedāvājumu korupcijas mazināšanai.
Datu bāzē iespējams uzzināt kandidāta politisko pieredzi, partiju maiņu, informāciju par interešu konfliktiem, ētikas pārkāpumiem un kriminālpārkāpumiem. Informācija pieejama par vairāk nekā 100 deputātu kandidātiem - partiju līderiem un kandidātiem, kuri strādājuši 12. Saeimā.

Kampaņas ietvaros Delna publicējusi video, kuros septiņu partiju kandidāti vecumā līdz 29 gadiem dalās ieteikumos, kā vērtēt partiju piedāvājumu un kāpēc balsot.

Mājas lapa ir bezpartejisks informācijas avots vēlētājiem, žurnālistiem un citiem interesentiem.

Interneta vietnes "Deputāti uz delnas" vēsture aizsākās 2010. gadā pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kad Delna izveidoja datu bāzi ar deputātu kandidātu reputācijas aprakstiem - Kandidatiuzdelnas.lv. Delna veidojusi kandidātu datu bāzi arī pirms 11. un 12. Saeimas vēlēšanām, kā arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Delna neaicina balsot par konkrētu partiju vai kandidātu. 
1. oktobrī, saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, Latvijā notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šogad pensiju indeksācijā ir būtisks jaunums. No oktobra vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.
Līdz šim, veicot indeksāciju, tika ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss jeb inflācija un puse no reālā iemaksu algu summas pieauguma, bet no šī gada oktobra cilvēkiem ar darba stāžu no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, vecuma pensijas indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un jau 60 procentiem no algu summas reālā pieauguma. Ja darba stāžs cilvēkam ir 40 un vairāk gadu, tad pensiju indeksēs ar patēriņa cenu indeksu un 70 procentiem no iemaksu algu summas reālā pieauguma. Tātad - jo lielāks būs pensionāra darba stāžs, jo lielāka būs viņa pensijas indeksācija oktobrī.

“Šī ir iespēja palīdzēt vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, kaut nedaudz uzlabojot šo pensionāru labklājību un dzīves kvalitāti. Jo šie cilvēki ir nostrādājuši ilgus mūža gadus, bet atpūtā devās, kad jaunā pensiju sistēma vēl tikai veidojās. Šiem senioriem pensija ir par gandrīz par trešdaļu mazāka nekā tiem, kas darba gaitas beidza vēlāk. Valstij viņiem ir jānāk pretim. Tam kalpo arī no 1. jūlija paaugstinātās piemaksas pie pensijas apmērs par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembri,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.

1. oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 382 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 382 eiro.
Izņēmums ir politiski represētās personas, personas ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensionāriem pašiem nekas jādara nav - pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski. Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija).

Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz konkrētā gada 30. septembrim.
Biedrība Zaļā brīvība projekta "Ar cieņu par pārtiku" ietvaros organizē seminārus darbavietās par pārtikas atkritumu mazināšanas tematiku.
Tāpēc aicinātas ieinteresētās darbavietas - iestādes, uzņēmumus, organizācijas - sazināties un pieteikties uz šo bezmaksas iespēju.

Semināros interaktīvā un neformālā veidā pārtikas atkritumu mazināšanu aplūkosim no mājsaimniecību, darbavietu un likumdošanas skatupunktiem Latvijā, Eiropā un pasaulē, to sasaistīsim ar videi un klimatam draudzīgu ēdināšanu kafijas pauzēs un citās maltītēs, un Zaļo iepirkumu. Īpaši aicināti pieteikties dalībnieki no Latvijas reģioniem.

Latvijā vidēji tiek izmests vairāk nekā 100 kg pārtikas produktu uz vienu iedzīvotāju gadā. 38 % no šiem atkritumiem rodas mājsaimniecībās. Citā pētījumā konstatēts, ka Latvijā vidēji viena mājsaimniecība gadā izmet lietošanai derīgu pārtiku €475 vērtībā.

Pārtikas izmešana atkritumos nozīmē arī to, ka citi resursi, piemēram, ūdens, auglīga zeme, enerģija un darbaspēks, kas tika izmantoti pārtikas ražošanā, tiek nevajadzīgi izniekoti. Bagāto valstu, tai skaitā arī Latvijas patērētāji katru gadu izmet atkritumos tik daudz pārtikas, cik saražo visā Subsahāras Āfrikas reģionā. Eiropas Savienībā un ASV patērētāji katru gadu izšķērdē aptuveni 95-115 kg pārtikas uz vienu iedzīvotāju. Taču pasaules nabadzīgākajos reģionos patērētāju radītais pārtikas atkritumu daudzums ir tikai aptuveni 10 kg uz vienu iedzīvotāju.

Liela daļa šo pārtikas produktu joprojām būtu bijuši derīgi lietošanai uzturā.
Tas ir īpaši satraucoši, jo 2017.gadā aptuveni 821 miljonam cilvēku jeb katram devītajam pasaules iedzīvotājam nebija pieejams pietiekams pārtikas daudzums.

Lai paēdinātu visus pasaules iedzīvotājus, līdz 2050.gadam saražotās pārtikas apjoms būtu jāpalielina par 60%. Šis daudzums būtu liels slogs planētai, jo dabas resursi, ieskaitot ūdeni, lauksaimniecībā apstrādājamo zemi un augšanai nepieciešamos minerālus, ir ierobežoti un atjaunojas daudz lēnāk, nekā tiek patērēti. Tāpēc risinājums bada novēršanai būtu jāmeklē nevis palielinot pārtikas ražošanu, bet gan samazinot pārtikas atkritumu daudzumu.

Ceļš uz atbildīgu pārtikas patēriņu un pārtikas atkritumu mazināšanu sākas jau šodien, un jūsu darbavieta var kļūt par vienu no 20 semināru vietām Latvijā. Semināri ilgst aptuveni 1.5 - 2 stundas. 
Jautā, ierosini, piesakies: inga@zalabriviba.lv un valters@zalabriviba.lv
Iestājoties rudenim un tuvojoties laikam, kad tā vien gribēsies paslēpt rokas siltos cimdos, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un cimdu meistari aicina ikvienu iesaistīties akcijā "Cimdotā Latvija" un valsts 100. dzimšanas dienai sarūpēt sev pašiem un dāvināt citiem vienu no senākajām Latvijas cilvēku vizītkartēm - rakstainus cimdus, lai 18. novembrī varētu koši un silti svinēt Latvijas svētkus.

18. novembrī ikviens aicināts doties uz svinīgajiem pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos.
Cimdi var būt simboliska dāvana Latvijas nozīmīgajā jubilejā gan draugiem un tuviniekiem, gan biznesa partneriem un ārzemju viesiem - tie ir silti un praktiski, vienlaikus simboliski un skaisti, jo cimdu rakstos ieadītas senas rakstu zīmes un Latvijas dabas krāsas. Valsts simtā jubileja var būt iemesls pārlūkot pūru, iztaujāt vecmāmiņu vai sameklēt zinošas meistares un cimdu pāri uzadīt pašiem.

Imants Ziedonis rakstījis: “Latvieši iziet pasaulē ar rakstainiem cimdiem un met tos tautas kultūras dārgumu krātuvē pie persiešu paklājiem, indiešu un japāņu zīda audumiem, ķīniešu porcelāna un krievu kokgriezumiem..."

Latviešu cimdi ir pārlaicīga vērtība - tie pastarpināti stāsta par Latvijas vēsturi, jo bijuši nepieciešami gan strēlnieku kaujās, gan tālajā Sibīrijā, gan tepat Latvijā, ikdienas darbus darot. Cimdu rakstu un krāsu kombinācijas ir bezgalīgas, tomēr katram Latvijas novadam bijušas savas raksturīgākās krāsas: Kurzemē - balta, pelēka, sarkana un mēļi zila, Latgalē - sarkana, dzeltena, zaļa un balta, Vidzemē - balta, pelēka, gaiši brūna vai zaļa, Zemgalē - zaļā un brūnā toņa variācijas.

Daudzu gadsimtu gaitā Latvijas teritorijā ir izveidojušās bagātīgas cimdu adīšanas, valkāšanas un dāvināšanas tradīcijas.
Cimds ir ne tikai sadzīves, bet arī rituāla priekšmets, ko/kuru dāvināja cilvēka dzīves svarīgākajos brīžos - kristībās, kāzās, bērēs, apliecinot tuvinieku labvēlību un simboliski apzīmogojot notikumu.
Cimda adītājs rakstos iekodēja senču zināšanas un ievija spēka zīmes: sauli, kādu no krusta, ausekli, zalkti, kas valkātājam dāvāja ne tikai siltumu un skaistumu, bet arī aizsardzību. Taču cimdos ieadīja arī cūkactiņas, riekstu ķeķi, bišu spārni, vārnas kājas, vanadziņa nadziņi un daudz citu dažādu simbolu.

Lielā interese par rakstainiem latviešu cimdiem ir devusi ierosmi cimdu adīšanas, dāvināšanas un valkāšanas akcijai "Cimdotā Latvija" - cimdus izvēlēties un sarūpēt palīdz tautas lietišķās mākslas studijas "Tīne", tautas tērpu centra "Senā klēts" un veikala "Hobbywool" meistari.

Cimdu rakstu daudzveidību varēs iepazīt un savu rakstu uzzīmēt Latvijas valsts simtgades informācijas centrā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Svētku dienā velc rakstainus cimdus, sūti sveicienus draugiem, publicējot sociālajos tīklos lieto tēmturi #LV100. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembris.
Dodoties 24.septembrī uz Aglonu sakarā ar Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīti, autobraucējiem jārēķinās ar intensīvu satiksmi un ilgāku ceļā pavadītu laiku, kā arī ar remontdarbiem atsevišķos ceļu posmos.
 
Virzienā no Rīgas pa Daugavpils šoseju (A6), ceļu būvdarbi notiek:
- posmā no Dzelmēm līdz Jaunjelgavai (66,74.-76,6.km). Šajā posmā ir noteikti maksimālā ātruma ierobežojumi 70 km/h. Šo remontdarbu posmu var apbraukt, braucot pa Tīnūžu – Kokneses šoseju (P80);
- Pļaviņās notiek Rīgas ielas pārbūve (119.-120.km), tādēļ vienā posmā satiksmi regulē ar luksoforiem, kā arī noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h. Šo remontdarbu posmu var apbraukt, neiebraucot Pļaviņās, bet turpinot ceļu pa Daugavpils šoseju.
 
Preiļos remontdarbi notiek uz Rīgas un Brīvības ielām.
 
No Preiļiem sākas arī autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) posma no Preiļiem līdz Bašķiem
(44,15.-57,54. km) pārbūve. Šajā būvdarbu posmā ir uzklāts asfalts, noteikts maksimālais ātruma ierobežojums 70 km/h, bet asfalta salaiduma vietās 50 km/h. Būvdarbu posmu var apbraukt caur Feimaņiem līdz Rēzeknes – Daugavpils šosejai (A13) vai caur Nīcgali un Špoģiem pa autoceļu Višķi – Nīcgale (P64).
 
Satiksmes ierobežojumi Aglonā un tās apkaimē:
Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt:
-                      Krāslavas ielā, Aglonā;
-                      Jaudzemu ielā, Aglonā;
-                      Tartakas ielā, Aglonā;
-                      Somersētas ielā, Aglonā;
-                      Dagdas ielā, Aglonā;
-                      Jaunaglonas ielā, Aglonā;
-                      Uz autoceļa Jaunaglona–Aglona (V745) abās pusēs;
-                      Uz autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) posmā no Rutuļiem līdz Aglonas bazilikai (31,147.-38,6.km)
 

Satiksmes ierobežojumi kravas auto tranzītsatiksmei:
Lai nodrošinātu dalībnieku drošību Viņa Svētības pāvesta Franciska pastorālās vizītes laikā Latvijā, sākot no šī gada 2018.gada 22.septembra plkst. 17:00 līdz 2018.gada 25.septembra plkst. 08:00 tiks slēgta kravas auto tranzītsatiksme pa vairākiem valsts autoceļiem Aglonas apkaimē:
 
-                      Dagda–Aglona (P60) posmā Sloboda–Aglona;
-                      Krāslava–Preiļi–Madona (P62) posmā no Krāslavas līdz autoceļam Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13);
-                      Krāslava–Izvalta–Šķeltova–Aglona (V636) posmā Šķeltova–Aglona;
-                      Uz Grāveriem (V641)
-                      Jaunaglona–Aglona (V745);
-                      Aglona–Višķi (V762). 
Kā apbraucamos ceļus ieteicams izmantot:
-                      Malta–Sloboda (P57);
-                      Kastīre–Kategrade–Kameņeca–Kapiņi (V744);
-                      Jaunokra–Grāveri (V610);
-                      Grāveri – Višķi (V676 ) līdz Rēzeknes – Daugavpils šosejai (A13)
 
(Uz dalībniekiem un sabiedrisko transportu tranzītsatiksmes ierobežojumi neattieksies)
 
Aktuālā informācija par satiksmi valsts autoceļu tīklā un uzziņas ir pieejamas pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555, www.lvceli.lv, kā arī aplikācijā Waze.
 
Pusei jeb 50% Latvijas 18-24 gadus veciem jauniešiem nekad nav mērīts holesterīna līmenis, liecina pacientu biedrības "ParSirdi.lv" un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.
Pieaugušo iedzīvotāju vidū holesterīna līmeni nekad nav mērījuši 20,5%.

Kā liecina aptaujas dati, 43,7% iedzīvotāju uzskata, ka viņu holesterīna līmenis ir normāls, kamēr 40,1% respondentu atzīst, ka tas ir nedaudz paaugstināts vai pat būtiski paaugstināts (8,7%).
Aptaujā, lūdzot precizēt holesterīna skaitli, 18,9% aptaujāto atzina, ka viņu holesterīna līmenis ir zem pieciem milimoliem uz litru jeb normas robežās.

Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes profesors Gustavs Latkovskis sacīja, ka, neskatoties uz pastāvošo mītu, ka augsts holesterīns ir vairāk izplatīts un bīstams cilvēkiem gados, kad biežāk mēdz notikt miokarda infarkti, holesterīnu vajag pārbaudīt jau no agras jaunības.

"Pat, ja ģimenē nav norādījumu par augstu holesterīnu vai sirds slimībām, jāatceras, ka neveselīgs uzturs, liekais svars un mazkustība arī veicina holesterīna paaugstināšanos, turklāt tā uzkrāšanās asinsvados daudziem sākas agrīni - nereti jau pirms 30 gadu vecuma. Problēma ir tā, ka šo procesu pirmos 10-20 gadus neviens nejūt. To sajūt, kad asinsvadi ir kritiski sašaurināti vai pēkšņi nosprostojas ar trombu, bet tad jau tas var būt par vēlu," sacīja Latkovskis.

Viņš papildināja, ka pirmā augsta holesterīna izpausme var būt miokarda infarkts vai pēkšņa nāve. "Tāpēc savlaicīgi nosakot savu holesterīna līmeni, konsultējoties pie ārstiem, mainot dzīvesveidu un atsevišķos gadījumos jau laicīgi sākot lietot zāles, ir iespējams sevi efektīvi pasargāt no šādām katastrofām," teica LU profesors.

Latkovskis uzsvēra, ka 21.gadsimtā nav pieņemams, ka pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs 18-30 gadu vecumā nezina savu holesterīna līmeni.

"Par relatīvi normālu ir pieņemts uzskatīt kopējā holesterīna līmeni zem pieciem milimoliem uz litru. Tāds un pat nedaudz augstāks līmenis var būt pieņemams jaunam cilvēkam bez citiem riska faktoriem līdz 40 gadu vecumam, jo tad slimību risks ir mazs. Tomēr šķietami normālais līmenis var izrādīties pat divas līdz trīs reizes par augstu tiem, kam ir kāda no šīm pazīmēm: smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, miokarda infarkti pirmās pakāpes radiniekiem vecumā līdz 60 gadiem, un it īpaši vīriešiem pēc 55 gadiem un sievietēm pēc 60 gadiem," norādīja LU profesors.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) organizētā “Olimpiskā diena 2018” notiks jau šo piektdien, 21.septembrī 650 norises vietās visā Latvijā un kopā pulcēs jaunu pasākuma dalībnieku rekordskaitu - vismaz 145 000 dalībniekus no 95 Latvijas novadiem un pilsētām.

“Olimpiskās dienas 2018” pasākumi notiks gandrīz katrā Latvijas novadā un pilsētā.

Ar “Olimpisko dienu 2018” arī šogad sāksies “Eiropas Sporta nedēļas” pasākumu programma. “Eiropas Sporta nedēļa” norisināsies 22.-29.septembrī un tās mērķis būs veicināt fiziskās aktivitātes visā Eiropā un tajā iesaistīties tiks aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Ar “Olimpiskās dienas 2018” vingrojuma kompleksu, kā arī citu noderīgu informāciju var iepazīties LOK mājaslapā internetā www.olimpiade.lv, sadaļā “Olimpiskā diena”.

Aizvadītajā nedēļā 2017. gada labākais Eiropas vīnzinis Raimonds Tomsons kopā ar pasaules sprinta rekordistu un Olimpisko čempionu Useinu Boltu degustēja šampanieti bezsvara stāvoklī, tādējādi kļūstot par pirmo vīnzini pasaulē, kurš degustējis šampanieti šādā veidā.
Projekts īstenots sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un pieredzējušo franču astronautu Žanu Fransuā Klervuā un SPADE dizaina aģentūras dibinātāju Oktāviju de Gaulu (Octave de Gaulle), kurš ir speciālists kosmosā lietojamo objektu izveidē.

Projekta ietvaros trīs gadu laikā, veicot neskaitāmus pētījumus un eksperimentus, ir radīts īpašs šampanietis, ko ir iespējams baudīt, atrodoties bezsvara stāvoklī. Radītā šampanieša pamatā ir šampanietis, kas putu veidā iepildīts īpaša dizaina pudelē, tādējādi ļaujot to baudīt bezsvara stāvoklī.

Atverot pudeli, no tās izpeld šampanieša putu burbuļi, kuri lido pa gaisu.

Latvijas labākais vīnzinis Raimonds Tomsons, izturot īpašu atlasi un sagatavošanos, bija viens no pirmajiem, kuram bija iespēja izbaudīt unikālo pieredzi.

EPALE – Eiropas pieaugušo izglītības elektroniskā platforma – Latvijas nodaļa aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju uz medijpratības vebināru “Satura lamatas medijos, un kā no tām izvairīties” , kas notiks ceturtdien,  20. septembrī no plkst. 10.00 līdz 12.00.
 
Video semināra pirmajā daļā starptautiski atzīta mediju eksperte, žurnāliste un vairāku grāmatu autore Rita Ruduša runās par paņēmieniem, kas ļauj kritiski izvērtēt gan pašu mediju (laikrakstu, žurnālu, interneta portālu u.c.), gan to sniegto informāciju, raksturos pazīmes, kas uzrāda viltus ziņas, kā arī izklaidējoša rakstura saturu, kas tikai “uzdodas” par žurnālistiku.
 
Vebināra dalībnieki saņems saites uz resursiem internetā, kas piemēroti, gan izmantošanai mācību stundās, gan personiskās medijpratības tālākai izkopšanai.
 
Vebināra otrajā daļā Vidzemes Augstskolas docente un Baltijas Mediju izcilības centra projektu konsultante Solvita Denisa – Liepniece iepazīstinās ar “āķiem”, kurus viltus ziņu producētāji mēdz izmantot, lai ieintriģētu auditoriju (emocijas, tēli, vizuālie paņēmieni u.c.) un analizēs konkrētus nepatiesas informācijas piemērus
 
Video semināram “Satura lamatas medijos, un kā no tām izvairīties” jebkurš dalībnieks varēs pieslēgties, sekojot saitei http://www.leta.lv/onair/embed/b:izm/ , vai arī vērojot tiešraidi IZM mājaslapā www.izm.gov.lv un Facebook vietnē.
 

Un tas ir noticis tepat Rīgā. Jā, tieši apmeklētāji. Tie, kas baroja dzīvnieku, lai gan uzraksti, ar lūgumu nebarot dzīvniekus ir izlikti trijās valodās, tie netiek ņemti vērā.
Kā reaģētu šie barotāji, ja viņu bērnus uz ielas kāds nodomātu pabarot ar sazin ko? 
Skarbas Rīgas zoodārza vadītāja Ingmāra Līdakas pārdomas lasāmas sociālajā vietnē Facebook. Un skarbi secinājumi. Lai tie atrod ceļu pie adresātiem!

"Šorīt ilgi stāvēju pie zoodārza ziemeļbriežu aploka. Manī no garu skropstu ieloka vērās apbrīnojami lielu un tumšu acu pāris. Viens solis aiz barjeras, un varētu noglāstīt samtaino, mīksto briežumātes Kalmes purniņu... Pirms dažām dienām viņai nomira nepilnus trīs mēnešus vecs mazulis. Nomira ilgās mokās uz vetārstu operāciju galda. Nu jau briežumāte savu dēlu Merkūriju vairs nemeklē un neklīst noliektu galvu pa aploka attālākajiem nostūriem, klusi īdēdama, kā to darīja pāris dienas pēc tam, kad telēns no rīta pēkšņi saguma aploka vidū un tika aiznests uz veterināro ambulanci. 
Nu saņemts vetārstu slēdziens par ziemeļbriedēna nāves cēloņiem – tas nepārprotami vēsta, ka vainojami apmeklētāju sniegtie cienasti, kuri pieaugušu dzīvnieku nobeidz palēnām, bet mazuļa kuņģi saārda daudz ātrāk. 
No vienas puses, varu saprast tos vecākus, kas vedina savus bērnus padalīties ar dzīvniekiem savu kārumu notiesāšanā. Dzīvnieciņš droši vien badā... barjera tik zema... dzīvžogs vēl nav sazēlis neizbrienamā šķērslī... un gan jau tie rododendri neiznīks, ja tiem pārbridīs pāri sīku kājiņu pāris... 
No otras puses, man žēl to bērnu, kuriem vecāki māca, ka žogs nav žogs, ja tam iespējams tikt pāri. Varbūt viņiem māca arī to, ka iela jāšķērso tieši pie sarkanās gaismas... Man žēl to jauno meiteņu, kuru rokās viņu aprūpētais ziemeļbriedēns nomira! Viņas nedrīkstēs ienīst zoodārza apmeklētājus, jo tāds ir viņu darbs un nevienam uz pieres nav rakstīts, vai tas labestības sērgas pārņemts dzīvnieku piebarotājs, vai saprātīgs zoodārza un dzīvnieku draugs. Man žēl arī to gandrīz 30 gadu, kurus esmu pavadījis zoodārzā un nerimstoši aicinājis apmeklētājus nekāpt pāri žogiem un nebarot dzīvniekus, kuriem LIELĀKĀ PROBLĒMA IR APTAUKOŠANĀS, nevis barības trūkums!
Sestdien, kāda barjeru šķērsojusi ģimenīte, teju vai sajūsmā spiegdama, saujām bārstīja ziemeļbriežiem kraukšķīgus kartupeļu salmiņus akurāt sprīdi no liela uzraksta “LŪDZAM NEBAROT” trīs valodās, bet es nupat parakstīju milzu rēķinu par ķērpju piegādi ziemeļbriežiem no Skandināvijas... Lai tie saņemtu pareizu, sabalansētu un sugai piemērotu barību... 
Ziemeļbriedenes Kalmes tumšajās, garo skropstu ieskautajās acīs lasāma bērnišķīga lētticība un uzticēšanās. Šeit, zoodārzā viņa ir pieradusi, ka apkārt ir tikai draugi, kas zina, ko dara. “Mums jāatbild par tiem, ko esam pieradinājuši...”. Patiesi vārdi! Bet es tagad nezinu, vai pārbūvēt visus žogus nepārkāpjamā augstumā, padarot zoodārzu par dzīvnieku un cilvēku cietumu! Varbūt nolīgt apsargu vienību, kas rokudzelžos no zoodārza izraida labestības apsēstus vecākus ar vēl neko nesaprotošiem bērniem, sabojājot atpūtu katram, kas atnācis ciemos pie dzīvniekiem! Bet zoodārza misija ir saglabāt un vairot savvaļā izzūdošas dzīvnieku sugas (tostarp meža ziemeļbriežus), kā arī izglītot cilvēkus par pasaules dabas daudzveidību. Un to izdarīt cietumā nav iespējams! Tad nu varu vien lūgt tos labestības sērgas apmātos – nenāciet ciemos! Arī bez Jūsu nopirktās ieejas biļetes zoodārzs izdzīvos. Dzīvību par naudu nevar nopirkt un, nopērkot zoodārza ieejas biļeti, neviens NEDRĪKST IEGŪT TIESĪBAS LEMT PAR DZĪVNIEKA DZĪVĪBU!
Zoodārza valdes priekšsēdētājs
Ingmārs Līdaka"

Riteņbraucēju skaits četru gadu laikā, kā liecina uz Rīgas tiltiem iegūtie dati, pieaudzis par 40%. Apvienības „Pilsēta cilvēkiem“ 14. septembrī veiktā velosipēdistu skaitīšana uzrāda, ka Vanšu tiltu stundā šķērso gandrīz 600 riteņbraucēju, kas ir teju piecas reizes vairāk nekā pirms 10 gadiem.

Organizēta velobraucēju skaitīšana Rīgā notika pēc trīs gadu pārtraukuma - agrāk to regulāri veica Latvijas Riteņbraucēju apvienība.
Lai dati būtu salīdzināmi, arī “Pilsēta cilvēkiem” skaitīšanu veica piektdienas rītā no plkst. 8.00 līdz 9.00. Riteņbraucēji tika skaitīti 26 punktos Rīgas ielās, uz tiltiem un pārvadiem. Gaisa temperatūra skaitīšanas laikā bija ap +9° C, nokrišņu nebija.

“Regulāri dati par velobraucēju plūsmām ir ļoti svarīgi, lai konstatētu izmaiņas iedzīvotāju pārvietošanās paradumos, kā arī plānotu un īstenotu nepieciešamās izmaiņas infrastruktūrā. Skaitīšanas datu analīze parāda, kur ir vislielākais pieprasījums pēc drošas veloinfrastruktūras. Lai sabiedrībai un pilsētas atbildīgajiem dienestiem sniegtu priekšstatu par velobraukšanas intensitāti, nolēmām pārņemt stafeti no Latvijas Riteņbraucēju apvienības un atjaunot regulāru velobraucēju skaitīšanu,” skaidro apvienības “Pilsēta cilvēkiem” valdes priekšsēdētājs Kaspars Zandbergs.

Salīdzinot ar 2014. gada septembrī veikto velobraucēju skaitīšanu, riteņbraucēju skaits uz Rīgas tiltiem pieaudzis par 40%, kas ir pārsteidzoši labs rādītājs, ņemot vērā, ka ne uz viena no Rīgas tiltiem joprojām nav ierīkota veloinfrastruktūra. Velosipēdistu skaita pieaugums nozīmē arvien bīstamāku un nedrošāku situāciju uz tiltu ietvēm, pa kurām velosipēdisti lielākoties pārvietojas - 97,9% velobraucēju bija izvēlējušies braukt tieši pa tiltu ietvēm.

Vislielākais riteņbraucēju skaits stundas laikā tradicionāli fiksēts uz Vanšu tilta, par kuru pieejami dati kopš 2008. gada. Desmit gadu laikā velosipēdistu skaits uz Vanšu tilta ir gandrīz pieckāršojies un pietuvojies 600 cilvēku atzīmei stundā. Tas nozīmē, ka plānotās Vanšu tilta rekonstrukcijas projektētājiem būs jāparedz Latvijas valsts standartiem atbilstoša platuma veloceļu ierīkošana, jo šāda satiksmes intensitāte pieprasa platākus veloceļus nekā līdz šim Rīgā veidoti.

Lai arī Vanšu tilts joprojām ir riteņbraucēju skaita rekordists, velosatiksmes intensitāte, pretstatā 30% pieaugumam uz Vanšu tilta, daudz straujāk augusi uz citiem tiltiem un pārvadiem - Salu tiltam 46%, Gaisa tiltam par 49%, Brasas dzelzceļa pārbrauktuvē 50%, Zemitānu tiltā 89%.

Ja uz tiltiem ļoti maz velosipēdistu izvēlas brauktuvi, tad pilsētas centrā situācija atšķiras.
Vietās, kur uz brauktuves ir riteņbraukšanai drošāki apstākļi, piemēram, iezīmētas velojoslas, pa ietvi pārvietojas pavisam neliela daļa riteņbraucēju. Piemēram, Krišjāņa Barona un Lāčplēša ielas krustojumā brauktuvi izvēlas 95% velosipēdistu.
Iegūtie dati apstiprina vispārzināmo - jo nedrošāka brauktuve, jo vairāk velosipēdistu izvēlas ietvi.

Četru gadu laikā sieviešu velobraucēju skaits palielinājies par 48,9%, savukārt vīriešu skaits audzis par 35,1%.
Lai gan sieviešu skaita pieaugums ir straujāks, vīriešu īpatsvars kopējā riteņbraucēju satiksmē joprojām veido gandrīz divas trešdaļas.
Šāda disproporcija ir indikators tam, ka Rīgas ielas vēl arvien nav gana drošas braukšanai ar velosipēdu.
To pašu pierāda arī nelielais skaits bērnu, ko pārvadā ar velosipēdiem. 2014. gadā skaitīšanas punktos tika saskaitīti 28 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem, savukārt šogad tajos pašos punktos saskaitīts divas reizes vairāk jeb 57 velosipēdi ar bērnu sēdeklīšiem. No kopējā fiksētā velosipēdistu skaita tikai 2,6% ar velosipēdu pārvadā bērnus, tikai daži bērni bija novērojami paši braucam ar velosipēdu. Salīdzinājumam - Nīderlandē, vienā no pasaulē drošākajām valstīm braukšanai ar velosipēdu, sieviešu īpatsvars velosatiksmē ir ap 55%, bērnu pārvadāšana ar divriteņiem un bērnu pašu piedalīšanās velosatiksmē ir pavisam parasta parādība.


Velobraucēju skaits Rīgas ielās turpina strauji pieaugt, neraugoties uz drošas veloinfrastruktūras trūkumu. Lai Rīgas dome varētu plānot veloinfrastruktūras tīklu un piemeklēt pieprasījumam atbilstošus risinājumus, būtu nepieciešama pastāvīga velosatiksmes plūsmu uzskaite, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, kā tas notiek citās Eiropas, Baltijas un arī Latvijas pilsētās, bet diemžēl kopš 2012. gada solījumiem ierīkot velosipēdu skaitītājus, tas nav izdarīts.
Ar nožēlu jāatzīst, ka arī veloinfrastruktūras attīstība Rīgā ir faktiski ir pārtraukta jau kopš 2014. gada.
Saglabājoties velobraucēju pieauguma tendencēm un neveidojot ērtu un drošu infrastruktūru, var prognozēt arvien pieaugošu satiksmes drošības un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku pārvietošanās apstākļu pasliktināšanos, kas, protams, jau tagad atspoguļojas ceļu satiksmes negadījumu statistikā.
 19. septembrī ir diena bez bojāgājušajiem uz ceļiem Eiropā jeb “Projekts EDVARD” (#projectEDWARD, https://projectedward.eu/lv/ ), kurā pieminām ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos.

Projekta mērķis ir panākt būtisku nāves gadījumu un nopietnu traumu skaita samazinājumu uz ceļiem gan Eiropā, gan citur pasaulē ilgtermiņā.

Projektu pirms diviem gadiem uzsāka Eiropas Komisija un Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), savukārt tā īstenošanā iesaistās Eiropas valstu un pašvaldību institūcijas, valstu autoklubi, nevalstiskās organizācijas, autovadītāji un citi satiksmes dalībnieki.
Latvijā projektu īsteno Latvijas Automoto biedrība (LAMB).

Lai tuvinātu “Projekta EDVARD” ambiciozo mērķu sasniegšanu un pievērstu autovadītāju uzmanību ātruma riskam, FIA sadarbībā ar autoklubiem Eiropā īsteno satiksmes drošības akciju “Samazini ātrumu” 
Pasaulē ik dienu satiksmes negadījumos bojā iet 3500 cilvēki, un ātrums ir viens no izplatītākajiem traģēdiju iemesliem.

Uzspēlē spēli, kurā vari pārbaudīt reakciju vai pēc tavas bremzēšanas cilvēks paliks neskarts vai tomēr.....

“Ne visu ir iespējams paredzēt satiksmes noteikumos vai uz vietas konkrētā ceļa posmā izvietojot ceļa zīmes, jo sliktos laika apstākļos, kad nobirušas lapas, uzsnidzis sniegs vai uzsalis ledus, arī atļautais braukšanas ātrums var izrādīties pārāk liels, tādēļ autovadītājam ir jābūt tālredzīgam un piesardzīgam,” uzsver Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis.

FIA pētījumi liecina, ka no 40 - 50 % autovadītāju mēdz braukt ātrāk nekā ir atļauts konkrētā ceļa posmā.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktā aptauja vēsta, ka 30% autovadītāju regulāri pārkāpj atļauto braukšanas ātrumu un samazina to tikai pirms fotoradariem. LAMB atgādina, ka par 5% mazāks vidējais braukšanas ātrums par 30% samazina smago satiksmes negadījumu skaitu, jo mazāks ātrums samazina bremzēšanas ceļu, iespējamo traumu smaguma pakāpi, kā arī glābj mazaizsargātos satiksmes dalībniekus.

FIA un LAMB aicina elektroniski nodot satiksmes drošības zvērestu, solot ikdienā rūpēties par drošu satiksmi un ievērot FIA satiksmes drošības Zelta likumos (https://www.fia.com/3500lives ).
Vairāk skaties šeit
Trešā daļa iedzīvotāju aizvien nezina par iespēju izmantot valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski, pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.
 
No 17. līdz 21.septembrim notiks ikgadējā akcija "Dienas bez rindām", kuras mērķis ir aicināt sabiedrību aktīvāk izmantot valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus elektroniski. Akcijā iecerēts iedrošināt iedzīvotājus pamēģināt elektronisko pakalpojumu lietošanu.

“Šajā nedēļā tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, ka iestādēs tiks sniegta palīdzība un konsultācija par iestāžu piedāvātajiem elektroniskajiem pakalpojumu,” pastāstīja Ozols.
Pašlaik populārākie elektroniskie pakalpojumi it tie, kurus sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Valsts ieņēmumu dienests (VID). Populārāki kļūst arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumi.

VARAM pārstāvis pauda, ka nākamais solis būtu tas, lai “pakalpojumi kļūtu proaktīvi”, proti, lai valsts daļu pakalpojumu varētu sniegt bez iedzīvotāju pieprasījumiem. Piemēram, pārmaksāto nodokļu automātiska atmaksa.

22. - 25.septembris Baltijas valstu katoļu sabiedrībām būs svarīgākās dienas šajā gadsimtā - visās trīs valstīs - Lietuvā, Latvijā un Igaunijā - ciemosies Romas katoļu baznīcas vadītājs pāvests Francisks (Jorge Mario Bergoglio).

Katrā vizītes valstī viņam tiek piešķirta automašīna, kas atspoguļotu viņa galvenās vērtības - vienkāršību un mērenību. Izņēmums nav arī Baltijas valstis - šeit pāvests ceļos ar "Fiat Tipo" automašīnu.

"Pāvests Francisks demonstrē vienkāršumu, godbijību, šīs vērtības tiek ievērotas arī tad, kad viņa pārstāvji izvēlas naktsmītnes, automašīnas, ēdināšanas vietas. Savu vizīšu laikā dažādās valstīs viņš bieži tiek pārvadāts ar itāļu "Fiat" automašīnām, kuras piešķir attiecīgajās valstīs esošās pārstāvniecības. Šīs automašīnas lieliski iemieso ikdienas modeli - ir vienkāršas, kvalitatīvas un pieejamas sabiedrībai", - stāsta Laurīns Sivilevičus (Laurynas Sivilevičius) "Modus Group" automašīnu biznesa vadītājs.

Pāvesta vizīte - neparasts notikums visiem 6 miljoniem Baltijas valstu iedzīvotāju. Septembra beigās paredzētā Franciska vizīte - tikai otrā reize, kad pāvests ierodas Baltijas valstīs, pēc to neatkarību atgūšanas. Pirmais 1993. gada septembrī ciemojās Jānis Pāvils II, viņš apmeklēja ievērojamākās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vietas, satikās ar vietējiem. Simboliski, ka šogad vizīte tiek organizēta 25 gadus pēc pirmās vizītes un apritot 100 gadiem pēc visu Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas.
Visās Baltijas valstīs norisināsies dažas satikšanās ar Francisku. Tajās aicināti piedalīties ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī viesi no kaimiņvalstīm - Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas.

"Pāvests neierodas kā tūrists, viņu neinteresē skaistas fasādes, bet viņš vēlas sastapties ar cilvēkiem, ieraudzīt viņu acis, sajust viņu rūpes, izdzirdēt viņu balsi. Francisks ir harizmātiska, silta personība, slavena ar labu humora sajūtu, sirsnīgu komunikāciju, spēju uzrunāt visu cilvēku sirdis", - apgalvo vizītes organizatori.
Francisks ir Vatikāna valsts vadītājs, tādēļ vērtības, par kurām viņš runā, vispirms ir kristīgas, orientētas uz cieņu dzīvei, cilvēka cēlumu, mīlestību tuvākajam. Viņš bieži akcentē evaņģēlija pamatvērtības: prieku, pateicību, palīdzību nabagajiem, bēgļiem. Saskaņā ar vizītes organizatoru sacīto, pat neticīgais, kurš meklē taisnību, jēgu un ir cilvēks, kurš izvirza jautājumus, var saņemt iedrošinājuma un mierinājuma vārdus, ja vien ieklausīsies, ko pāvests, viesojoties Baltijas valstīs, vēlēsies pateikt.

Pāvesta vizītes laikā lietotās automašīnas vēlāk parasti tiek nodotas izsolē, bet savāktie līdzekļi tiek veltīti labdarībai. Tie ir ļoti pieprasīti modeļi - piemēram, 2016. gadā vizītes Filadelfijā laikā lietotais "Fiat 500L" modelis vēlāk izsolē tika pārdots par 82 tūkstošiem ASV dolāru. Jauns tāds modelis ASV maksā četras-piecas reizes mazāk.

Pagājušajā gadā "Lamborghini" speciāli Vatikāna vadītājam radīja un uzdāvināja īpašu sporta "Huracan". Tiesa, pāvests pie tās stūres tā arī nepiesēdās - automašīna tika pārdota "Sotheby‘s" izsolē par 715 tūkstošiem eiro. Tas ir par 4 reizēm vairāk, nekā sākotnējā "Huracan" cena, kas sasniedz aptuveni 180 tūkstošus eiro. Lielākā daļa no summas, kas tika iegūta par automašīnu, tika veltīta ISIS izpostītas Irākas pilsētas Ninīvijas atjaunošanai, atlikusī daļa - citām labdarības organizācijām.
Lietuvā, Latvijā un Igaunijā pāvesta Franciska automašīna būs "Fiat Tipo", kuras bāzes cena - mazāka par 13 tūkstošiem eiro.

Latvijā un Igaunijā pontifika vizīte ilgs pa vienai dienai - viņš apmeklēs svarīgākos reliģiskos objektus Rīgā un Tallinā, apmeklēs svētos dievkalpojumus un satiksies ar ticīgajiem.
Ne vien izvēloties automašīnu pāvests Francisks nedemonstrē greznību. Katras vizītes laikā viņš parasti apmetas Vatikāna pārstāvniecībā - Apustuliskajā nunciatūrā. Izņēmuma gadījumā, piemēram, kad valstī nunciatūras nav, pāvests nakšņo viesnīcā vai veco ļaužu patversmēs. Viņu pavadošie cilvēki apgalvo, ka pontifiks ievēro iepriekš saplānotu ceļojuma plānu, taču nevairās to spontāni pakoriģēt - apstāties skaistā vietā vai satikties ar cilvēku grupu, pirms tam to nesarunājot.
Ar uzmundrinošu pasākumu pie Brīvības pieminekļa jau pulksten 7:00 no rīta trešdien, 19.septembrī Rīgā sāksies "Ar velo uz darbu" diena.
Tajā tiks sumināti uz darbu ar velosipēdu braucošie iedzīvotāji un pārējos mudinās ikdienas gaitās doties videi un veselībai draudzīgi.

"Ar velo uz darbu" diena ir viena no redzamākajām akcijām ikgadējā Eiropas Mobilitātes nedēļā, kuras šā gada īpašā tēma ir multimodalitāte jeb pārvietošanās, kombinējot dažādus pārvietošanās līdzekļus.

Gudra pārvietošanās ir ieguvums kā katram iedzīvotājam atsevišķi, tā visai pilsētai kopumā. Tīrāks gaiss, vairāk kustību brīvā dabā, zemākas izmaksas un iespēja elastīgi mainīt maršrutu ir tikai dažas no gudras pārvietošanās priekšrocībām.
Turklāt Rīgas izvietojums ir ļoti pateicīgs velobraukšanai, jo mikrorajoni atrodas ne tālāk par 8 kilometriem no centra, kas ir ar divriteni viegli pieveicams attālums. Tādēļ "Ar velo uz darbu" dienā pilsētnieki tiek aicināti vismaz vienu dienu aizstāt automašīnu ar velosipēdu un izmēģināt, vai tiešām tas nav ērtāks pārvietošanās līdzeklis braucieniem uz darbu?

Valmierā tiek uzsākts vēl nebijis projekts, kurā Vidzemes Olimpiskā centra Sporta veselības centrā padziļināti uzraudzīs Valmieras Bērnu Sporta skolas audzēkņu veselību un fizisko sagatavotību.
Projekta mērķis ir veicināt jauno sportistu sasniegumus, jau agrā vecumā uzraugot un uzlabojot bērnu veselības stāvokli, tādējādi sekmējot sportiskos rezultātus.

Līdz ar 2018.gada sezonu, par ikviena Valmieras Bērnu Sporta skolas audzēkņa veselību un fizisko sagatavotību rūpēsies ne vien treneri ikdienas treniņos, bet arī fizioterapeiti, sporta ārsts un citi Sporta veselības centra speciālisti.
Katram audzēknim tiks nodrošināta sporta ārsta un fizioterapeita konsultācijas, veikti dažādi testi, analīzes, lai izvērtētu veselības stāvokli un, ja nepieciešamas, veiktu papildus procedūras, lai jaunā sportista veselības stāvoklis būtu optimāls.
Katrs audzēknis apmeklēs noteiktu skaitu ārstniecisko vingrošanu ārstnieciskās pamata bāzes veidošanai, kā arī apmeklēs uztura speciālista lekcijas. Īpaša uzmanība projektā vērsta arī uz sporta psiholoģiju gan individuālajos, gan komandu sporta veidos, konsultējot trenerus un, pēc nepieciešamības, padziļināti strādājot ar jaunajiem sportistiem vai komandām.
Projektā ir iekļauta arī profesionāļu palīdzība akūtu traumu gadījumos, līdz ar to, ja nu kādam VBSS audzēknim tomēr gadīsies iedzīvoties traumā, turpat blakus tiks veiktas visas nepieciešamās procedūras, lai veicinātu atveseļošanos. Neskatoties uz to, projekta pamatdarbība vairāk vērsta uz preventīvajiem pasākumiem, lai ilgtermiņā jaunie sportisti Valmierā būtu spēcīgāki, veselīgāki un spējīgāki jauniem sportiskajiem sasniegumiem.

“Šis projekts ir lieliska iespēja Valmieras jaunajiem sportistiem uzlabot savu veselību, kas ilgtermiņā nodrošinās sportiskos sasniegumus, neļaujot tādām lietām kā traumām vai nepietiekamām fiziskajām spējām traucēt viņu karjerai, bet vecākiem tā ir lieliska iespēja būt drošiem, ka viņu bērns tiks uzraudzīts, sportos pareizi, un attīstīsies, nekaitējot savai veselībai,” stāsta Sporta Veselības centra vadītāja Elīna Mičule - Bikauniece.

Sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) Izstāšanās līgumu no Eiropas Savienības jeb tādā dēvēto Brexit tuvojas izšķirošs posms.
Neatkarīgi no sarunu rezultāta būs pārmaiņas ES un AK attiecībās, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Lai sabiedrība būtu labāk sagatavojusies gaidāmajām pārmaiņām, Ārlietu ministrijas mājaslapā ir izveidota jauna sadaļa par Brexit (http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/brexit).

Tajā ir pieejama informācija par Brexit procesu, sekām un iespējamiem sagatavošanās pasākumiem.

Informācija regulāri tiks atjaunota un papildināta arī ar citu valsts pārvaldes institūciju sniegto informāciju par Brexit. 
 
Papildu informācija:
Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES notiks 2019. gada 30. martā. Sarunas par AK Izstāšanās līgumu jāpabeidz šogad. ES prioritāte sarunās ir nodrošināt sakārtotu AK izstāšanās procesu un tā tiesisko noteiktību. Vienlaikus gan ES, gan AK veic pasākumus, lai sagatavotos pārmaiņām, kas iestāsies gan gadījumā, ja laikus spēkā stāsies Izstāšanas līgums, gan gadījumā, ja neizdosies panākt vienošanos.
Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir svarīgi sagatavoties pārmaiņām, kas iestāsies pēc Brexit. Gala vienošanās ar AK vēl nav panākta, tāpēc iznākumu šobrīd pilnībā nevar prognozēt. Piemēram, sagaidāms, ka personas datu apmaiņu ES un AK starpā regulēs citādi noteikumi kā līdz šim, kā arī AK iestāžu izdotie sertifikāti, licences un atļaujas, iespējams, vairs nebūs spēkā.
Nozaru ministrijas un to padotībā esošās iestādes ir atbildīgas par nepieciešamo pasākumu apzināšanu un veikšanu, lai sagatavotos Brexit radītajām pārmaiņām. Ārlietu ministrija veikusi virkni koordinācijas un sagatavošanās pasākumu. Ņemot vērā Latvijas diasporas ievērojamo lielumu AK, Latvijas vēstniecība Londonā ir aktīvi informējusi tautiešus par Brexit procesu un iespējamo ietekmi uz viņu tiesībām. Ārlietu ministrijas pārstāvji tikušies ar uzņēmēju organizācijām (piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju), lai informētu par Brexit procesu un vērstu uzmanību uz riskiem un pārmaiņām, kas iespējamas pēc Brexit.
 
20. septembrī plkst. 19.00 Lielās ģildes koncertzālē Rīgā un 21. septembrī plkst. 19.00 Madonas kultūras namā Nacionālo bruņoto spēku orķestris ar koncertprogrammu “#nedzirdēts” uzsāks 2018./2019. gada koncertsezonu.

Koncerta programmā iekļauta Leonarda Bernsteina, Otto Švarca, Mortona Goulda un Eistena Badsvika mūzika.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents kapteinis Aleksandrs Kreišmanis uzsver: “Sezonas atklāšanas koncertprogrammā “#nedzirdēts” vienkopus apvienoti līdz šim neatskaņoti skaņdarbi, kas domāti šodienas klausītājam. Tā nav nejaušība, ka koncerta atklāšanā skanēs ASV komponista, diriģenta un pianista Leonarda Bernsteina mūzika. Šā gada augustā aprit simts gadi, kopš izcilā skaņraža dzimšanas, tāpēc Nacionālo bruņoto spēku orķestris savā programmā iekļāvis viņa spilgti krāsaino 1980. gadā komponēto “Divertimento”. Mūzika, kurā skanēs alūzijas no Šekspīra laika ceremoniju signāliem un to izrotājumiem, Šopēna laikmeta mazurkām līdz pat mūsdienu groteskam maršam.”
Savukārt austriešu komponists Otto Švarcs savu atpazīstamību ieguvis, komponējot filmu mūzikas žanrā. Mākslas filmas cienīgs stāsts ietverts arī viņa tēlainajā skaņdarbā “Horna rags”, kurā dabas varenību kopā ar orķestri palīdzēs atklāt jaunais orķestra solists – mežradznieks dižkareivis Artūrs Krūmiņš.

20. gadsimta komponista Mortona Goulda deju ritmiem bagātā četrdaļīgā “Latīņamerikas simfonieta” programmas turpinājumā iepazīstinās klausītājus ar rumbu, tango, guaraču un kongu simfoniskā pūtēju orķestra izpildījumā.

         
Koncerta izskaņā klausītājus priecēs Nacionālo bruņoto spēku orķestra solists – tubists seržants Kaspars Orehovs. Viņa atraktīvajā izpildījumā skanēs mūsdienu paaudzes norvēģu tubas virtuoza un komponista Eistena Badsvika (Øystein Baadsvik/) populārākā kompozīcija “Sniegpārsliņa”.
Pie diriģenta pults – kapteinis Aleksandrs Kreišmanis.

Turpinot Latvijas armijas tradīcijas, ieeja koncertos bez maksas, saņemot ielūgumus koncertu norises vietās.
 
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir publicējusi partiju un partiju apvienību kandidātu sarakstus un programmas 13.Saeimas vēlēšanām.
Uz parlamentu 16 sarakstos kandidē 1461 deputāta amata pretendents.

Šī informācija tika publicēta un ir pieejama mājaslapā "https://sv2018.cvk.lv/pub".

CVK arī "Latvijas Vēstnesī" informējusi, ka Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, kas liecina, ka četri kandidāti varētu būt bijuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti. Tie ir Arvīds Ulme no Zaļo un zemnieku savienības, "No sirds Latvijai" kandidāts Romualds Maculevičs, Artūrs Malta no "Par alternatīvu" un Juris Strušels no "LSDSP/KDS/GKL".
Nevienam no viņiem likums neliedz kandidēt Saeimas vēlēšanās.

CVK sākotnēji lēma par kopumā desmit kandidātu svītrošanu no partiju sarakstiem, bet vienā gadījumā - partijas "Par alternatīvu" pārstāvi Valdi Taupmani - tiesa lika atjaunot pretendentu sarakstā.

Līdz ar to kopumā no sarakstiem svītroti deviņi pieteiktie kandidāti - Tatjana Ždanoka no Latvijas Krievu savienības, "Rīcības parijas" kandidāti Aivars Zablockis un Nikolajs Žeļezņakovs, kā arī politiskā spēka "Par alternatīvu" pārstāvji - Zigfrīds Laicāns un Arkādijs Karijevs.
CVK no sarakstiem izsvītroja arī Latvijas Reģionu apvienības kandidātu Edgaru Krūmiņu, partijas "Progresīvie" pārstāvi Katrīnu Brandalu, Latvijas Centriskās partijas kandidātu Aivaru Silinieku un partijas "No sirds Latvijai" kandidātu Jevgēniju Sadovski.

13.Saeimas vēlēšanas notiks 6.oktobrī.
15. septembris ieies visas cilvēces vēsturē, kā pirmā planētas sakopšanas diena kad miljoniem brīvprātīgo talkos, lai sakoptu apkārtējo vidi - uz zemes, uz ūdens, zem ūdens.

Ikviens ir aicināts piedalīties un palīdzēt sakopt un padarīt skaistāku un zaļāku mūsu apkārtni. Iestādot kociņu – vai nu stādu, vai koka sēkliņu, mēs simboliski metam tiltu uz Latvijas nākamajiem 100. 

Arī latvieši citviet pasaulē pievienojas šai akcijai ‘Stādām Latvijas nākotni – katram savu Laimes Koku”. Minsterē ( Vācija), Atēnās ( Grieķija) Straumēnos (Lielbritānija), Luksemburgā, Ilinoisā, Spānijā un citur, notiks koku stādīšana un laba vēlējumi Latvijai.

Aiva Rozenberga, “Latvijas Institūta” direktore: “Kas ir Latvijas veiksmes stāsts? Tie esam mēs paši. Kā dzīvosim, kā domāsim, kā radīsim – tāda būs Latvija. Aicinu ikvienu apzināties savu nozīmīgumu un stiprumu tajā, ko sauc pa Dzīvi. Ieelposim Dzīvi, Ieelposim Latviju un, lai gaiss, ko elpojam vienmēr ir tīrs.”


Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) līdz 27.septembrim rīkos publiskās apspriedes par sešu dabas teritoriju aizsardzības plānu izstrāde, lai kopīgi lemtu par to attīstību, izmantošanu un apsaimniekošanas iespējām turpmākajos desmit līdz piecpadsmit gados.
Šomēnes sākusies šo plānu izstrāde un visās šajās teritorijās notiks sabiedriskās apspriešanas un vietējo iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana.

Launkalnes pagasta pārvaldē šodien plkst.16 notiks apspriede par dabas parku "Numernes valnis".
Rucavas novada domē 18.septembrī plkst.17 tiks runāts par dabas lieguma "Sventājas upes ieleja" aizsardzības plāna izstrādi, savukārt Rumbas pagasta pārvaldes ēkā Mežvaldē 27.septembrī plkst.10 tiks diskutēts par dabas parka "Riežupe".
Skrundas kultūras namā 27.septembrī plkst.17.30 paredzēta apspriede par dabas lieguma "Ventas un Šķerveļa ieleja" aizsardzības plānu, bet aizsargājamo ainavu apvidum "Augšdaugava" plānotas trīs publiskās apspriedes - 25.septembrī plkst.12 Naujenes ciemā, Skolas ielā 6 un plkst.16 Červonkas (Vecsalienas) muižas pilī, kā arī 26.septembrī plkst.16 Krāslavas novada domē.

Iedzīvotāji savu viedokli var paust ne tikai klātesot sanāksmē, bet arī nosūtot e-pastu attiecīgo plānu izstrādātājiem.
Sīkāka informācija pieejama interneta vietnē "www.skaitamdabu.gov.lv".

Pērn "Dabas skaitīšanas" laikā uzsākta astoņu aizsardzības plānu izstrāde - dabas parkam "Dvietes paliene", "Silene", "Ragakāpa", "Aiviekstes paliene" un "Vecumu meži", dabas liegumam "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un "Dūņezers", kā arī aizsargājamo ainavu apvidum "Nīcgales meži". Tuvāko gadu laikā kopumā tiks izstrādāti 20 dabas teritoriju aizsardzības plāni.
Pēdējos trīs gados pasaulē arvien pieaudzis bada līmenis. Pērn no nepietiekama pārtikas daudzuma cieta vairāk nekā 820 miljoni cilvēku, kas ir devītā daļa no pasaules iedzīvotāju kopskaita.
Par to liecina Apvienoto Nāciju aģentūru (ANO)  publicētais ziņojums un par to raksta sabiedrisko mediju portāls.

ANO aģentūru publicētais ziņojums liecina:
pēc vairāku gadu ilgas pakāpeniskas samazināšanās bada līmenis pasaulē atkal audzis pēdējos trīs gadus. Nu tas atgriezies pie līmeņa, kāds bija pirms 10 gadiem.

Starp bada cēloņiem ir kari, konflikti, ekonomiskā lejupslīde. Taču ziņojuma autori izceļ arī klimatu un ekstrēmus laika apstākļus, kā plūdi un sausums. Norādīts, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma tādu katastrofu skaits kā ekstrēms karstums, sausums, plūdi un vētras ir dubultojies.

Cilvēku skaits, kuri cieš no nepietiekama pārtikas trūkuma, pērn visstraujāk audzis Āfrikā un Dienvidamerikā. Kā vissmagāk skartais reģions izcelts Āfrikas austrumi,
kur atrodas tādas konfliktu plosītas valstis kā Dienvidsudāna un Eritreja. Šajā reģionā gandrīz trešā daļa cilvēku klasificēti kā tādi, kas pietiekami nesaņem pārtiku. Vienlaikus vairumā Āzijas reģionu situācija ir stabila.

Ziņojumā arī secināts, ka aptuveni 150 miljoniem bērnu līdz piecu gadu vecuma jeb aptuveni piektajai daļai šīs vecuma grupas pasaules iedzīvotāju ir kavēta augšana.
Vienlaikus pētnieki norāda, ka tajā pašā laikā aptuveni 670 miljoni cilvēku, it īpaši Ziemeļamerikā, cieš no liekā svara. Tie ir 13% no globālā pieaugušo kopskaita.

Pirms tam dati, kas liecināja par bada līmeņa samazināšanos pasaulē, tika slavēti kā panākums. To galvenokārt skaidroja ar straujo ekonomisko izaugsmi Āzijā. Vēl 2015.gadā ANO norādīja, ka kopš 1990.gada no bada izrauti vairāk nekā 200 miljoni cilvēku.

Tomēr tagad, secinot, ka bada līmeņi trīs gadus atkal auguši, ANO aģentūras brīdina, ka, turpinoties negatīvajai tendencei, ir apdraudēts ANO Ilgtspējas attīstības mērķis līdz 2030.gadām pasaulē badu izskaust pavisam.
Facebook Draugiem Twitter Instagram